Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2015, 127. nr.; 2017, 47. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 32.¹ punktu šādā redakcijā:

"32¹) nacionālais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido iestāžu veiktās un uzkrātās iemaksas;";

papildināt 43. punktu ar vārdiem un skaitļiem "tai skaitā Kredītiestāžu likuma 139.³ pantā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 154. pantā minētie prasījumi, kas izriet no emitētiem parādu vērtspapīriem".

2. Izteikt 5. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Darbības atjaunošanas plānus uzskata par iekšējās kontroles sistēmas pamatelementiem Kredītiestāžu likuma 34.¹ panta un Finanšu instrumentu tirgus likuma 124. panta pirmās daļas 11. punkta un 1.¹ daļas izpratnē."

3. Izteikt 24. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Neatkarīgi no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbilstoši Kredītiestāžu likumam finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ uzlikt ierobežojumus grupas iekšējiem darījumiem vai uzlikt par pienākumu nodalīt grupas daļas vai darbības, kas tiek veiktas grupas iekšienē."

4. Izteikt 38. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) aizsargāt noguldītāju un ieguldītāju intereses;".

5. Aizstāt 91. panta trešās daļas 1. punktā vārdu "segtajiem" ar vārdu "atbilstīgiem".

6. Papildināt 118. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda "kurai" ar vārdiem "nepiemēro ārvalsts noregulējuma procedūras vai kurai".

7. Izteikt 121. pantu šādā redakcijā:

"121. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina iestāžu līdzekļu uzkrāšanu un pārvaldīšanu nacionālajā noregulējuma fondā. Ievērojot Regulas Nr. 806/2014 69., 70., 71., 72., 73. un 74. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Nolīgumā par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu, kas apstiprināts ar likumu "Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu", nodrošina kredītiestāžu iemaksu nodošanu vienotajam noregulējuma fondam. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izmanto vienotā noregulējuma fonda līdzekļus atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 77. pantam."

8. Papildināt likumu ar 121.¹, 121.², 121.³, 121.⁴ un 121.⁵ pantu šādā redakcijā:

"121.¹ pants. (1) Par nacionālajā noregulējuma fondā uzkrāto ieguldījumu brokeru sabiedrību līdzekļu izmantošanu ir tiesīga lemt Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļi izmantojami tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu šādiem mērķiem:

1) garantēt noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās meitas sabiedrību, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes sabiedrības aktīvus vai saistības;

2) dot aizdevumus noregulējamai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās meitas sabiedrībām, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldes sabiedrībai;

3) iegādāties noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvus;

4) finansēt pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldes sabiedrības darbību;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā izmaksāt atlīdzību akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem;

6) finansēt noregulējamo ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šo likumu ir pieņēmusi lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības;

7) izsniegt aizdevumus citu dalībvalstu noregulējuma finanšu mehānismiem.

(3) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus izmanto šā panta otrajā daļā minētajiem mērķiem, piemērojot arī uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

(4) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus neizmanto, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes zaudējumus vai rekapitalizētu šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestādi. Ja noregulējuma fonda izmantošana šajā pantā noteiktajiem mērķiem rada zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu iestādei, piemēro šā likuma 56. un 57. pantā norādītos nacionālā noregulējuma fonda izmantošanas nosacījumus.

121.² pants. (1) Katras ieguldījumu brokeru sabiedrības ikgadējo maksājumu nacionālajā noregulējuma fondā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kā vienu procentu no tās saistību apmēra (izņemot pašu kapitālu), ņemot vērā visu ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējās saistības (izņemot pašu kapitālu) un koriģējot to atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajam ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilam. Maksājums nacionālajā noregulējuma fondā nevar būt mazāks par 1000 euro gadā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi nacionālajā noregulējuma fondā.

(2) Nacionālajā noregulējuma fondā esošie finanšu līdzekļi drīkst ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrību maksājumu saistības ne vairāk kā 30 procentu apmērā no šajā fondā esošo līdzekļu kopsummas.

(3) Ja nacionālajā noregulējuma fondā pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu tā zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu, ieguldījumu brokeru sabiedrības veic papildu maksājumus. Papildu maksājumus ieguldījumu brokeru sabiedrībām nosaka saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. Papildu maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt noteikto ikgadējo maksājumu trīskāršu apmēru.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai pilnībā vai daļēji atlikt papildu maksājumu veikšanu nacionālajā noregulējuma fondā, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stāvokli. Šādu atbrīvojumu piešķir ne ilgāk kā uz sešu mēnešu periodu, un to var pagarināt pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības pieprasījuma. Atlikto maksājumu ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tad, kad šāds maksājums vairs neapdraud tās likviditāti vai maksātspēju.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības maksājumi nacionālajā noregulējuma fondā iekļaujami tās izdevumos.

121.³ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izmantot alternatīvus finansēšanas avotus un slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citu atbalstu ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, ja noregulējuma fonda līdzekļi nav uzreiz pieejami vai nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu, vai papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami vai nav pietiekami.

121.⁴ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt aizņēmumu no citu dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, ja:

1) nacionālajā noregulējuma fondā nav pietiekamu līdzekļu, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu;

2) papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami;

3) nav pieejami alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļi.

121.⁵ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā pēc apspriešanās ar grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma iestādēm, ja nepieciešams, pirms noregulējuma darbības veikšanas izsaka priekšlikumu attiecībā uz grupas finansēšanas plānu kā daļu no grupas noregulējuma plāna.

(2) Grupas finansēšanas plānā iekļauj:

1) vērtējumu par grupā ietilpstošajām sabiedrībām;

2) zaudējumus, kurus katra grupā ietilpstošā sabiedrība atzīst brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;

3) attiecībā uz katru grupā ietilpstošo sabiedrību — katras akcionāru kategorijas un kreditoru kārtas iespējamos zaudējumus;

4) kopējo finansējumu, kas nepieciešams no dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, un šā finansējuma mērķi un veidu;

5) aprēķinu par summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, lai iegūtu šīs daļas 4. punktā minēto kopējo nepieciešamo finansējumu;

6) summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, un šā maksājuma veikšanas kārtību;

7) aizdevuma summu, ko iegūs to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismi, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības;

8) termiņu, kurā var izmantot to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismus, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, paredzot iespēju, ja nepieciešams, šo termiņu pagarināt.

(3) Ja grupas finansēšanas plānā nav noteikts citādi, veicot katras dalībvalsts noregulējuma finansēšanas iemaksas aprēķinu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) grupas riska svērto aktīvu īpatsvaru, kāds ir ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

2) aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

3) to zaudējumu īpatsvaru, kuru dēļ nepieciešams grupas noregulējums tajās grupas sabiedrībās, kuras uzrauga par noregulējuma finansēšanas mehānismu atbildīgās iestādes;

4) to grupas finansēšanas resursu īpatsvaru, kurus saskaņā ar finansēšanas plānu paredzēts izmantot, lai sniegtu tiešu ieguldījumu grupas sabiedrībās, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī.

(4) Lai nodrošinātu grupas finansēšanu, nacionālais noregulējuma fonds var slēgt līgumus par aizņēmumu vai citu finanšu līdzekļu saņemšanu.

(5) Nacionālais noregulējuma fonds var garantēt aizņēmumu, par kuru citi grupas noregulējuma finansēšanas mehānismi ir noslēguši līgumus atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka visi ieņēmumi, kas rodas, izmantojot grupas finansēšanas mehānismus, tiek piešķirti dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem atbilstoši veiktajiem maksājumiem noregulējuma finansēšanā."

9. Papildināt 127. panta sestās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitli "un tie nedrīkst pārsniegt 0,4 procentus no segtajiem noguldījumiem".

10. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra direktīvas (ES) 2017/2399, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 28. februārī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 14. martā