Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts budžetu 1998.gadam

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 1998.gadam ieņēmumos 1 212 525 579 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 1998.gadam izdevumos, ieskaitot tīros aizdevumus, 1 280 387 562 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu rajonu pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām 76 444 555 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, arodizglītības, speciālo izglītības iestāžu un daļējai ārpusskolas iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 60 865 000 latu apmērā saskaņā ar 10., 11., 12., 13. un 14.pielikumu;

2) izglītības pasākumiem specializētajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 15 579 555 latu apmērā saskaņā ar 6. pielikumu.

4.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 7 105 425 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 189 705 latu apmērā saskaņā ar 7.pielikumu, paredzot, ka Valsts kase izdara pārskaitījumus katra ceturkšņa pirmajā mēnesī par kārtējo ceturksni;

2) investīcijām pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām 5 885 720 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

4) Liepājas pašvaldībai izdevumu kompensācijai sakarā ar Liepājas teātra pārņemšanu pašvaldības īpašumā 30 000 latu apmērā.

5.pants. Apstiprināt valsts dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 1 785 000 latu apmērā. Kārtību un apjomus, kādos līdzekļi ieskaitāmi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no katras pašvaldības, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda katrai pašvaldībai izmaksājamo dotāciju apjomus un pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu.

6.pants. Noteikt maksimālo valdības parādu 550 300 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumā 3 800 000 latu apmērā. Paredzēt 1998.gadā izsniedzamās valdības garantijas vai galvojumus 67 030 000 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

7.pants. Noteikt, ka pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējais pieļaujamais palielinājums 1998.gadam ir 38 000 000 latu, tajā skaitā 8 000 000 latu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai atbilstoši likumam par pašvaldību finansu stabilizāciju. Aizņēmumus drīkst izdarīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8.pants. Noteikt, ka rajonu padomju darbības nodrošināšanai 1998.gadā tiek paredzētas dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, kā arī likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pašu ieņēmumi.

9.pants. Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 137 400 000 latu, un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 54 560 000 latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes gadījumā iztrūkums pilsētu un pagastu budžetos un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā tiek garantēts no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem.

10.pants. Noteikt, ka Labklājības ministrijas valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļi ir paredzēti Ministru kabineta apstiprinātās veselības aprūpes bāzes programmas apmaksai.

11.pants. Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 75,58 procenti, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 16,47 procenti, nodarbinātības speciālajā budžetā — 7,7 procenti, darba negadījumu speciālajā budžetā — 0,25 procenti.

12.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem.

13.pants. Finansu ministrs apstiprina valsts budžeta iestāžu programmu un apakšprogrammu tāmju sastādīšanas, apstiprināšanas un izdevumu asignēšanas kārtību.

14.pants. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kā arī pasākumu finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu izdevumiem un to iesniegšanu Finansu ministrijai. Tāmēs jāparedz izdevumi, kas nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējo periodu parādus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

15.pants. Budžeta izpildītāji gada laikā drīkst izdarīt izdevumus tādā apmērā, kādā tiem Valsts kase asignējusi valsts budžeta līdzekļus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un budžeta izpildītāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, un no citiem pašu ieņēmumiem.

16.pants. Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kas pārsniedz likumā noteikto apjomu, ar finansu ministra atļauju var izlietot budžeta programmu un apakšprogrammu papildu finansēšanai.

17.pants. Valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumus, kuri nepārsniedz gada laikā savākto līdzekļu apjomu, ar finansu ministra atļauju kā pastāvīgu apropriāciju var izlietot saimnieciskā gada izdevumu papildu finansēšanai.

18.pants. (1) Speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu un naudas līdzekļu atlikumu līmeni saimnieciskā gada sākumā, kā arī šajā likumā noteiktos aizdevumus.

(2) To Labklājības ministrijas speciālo budžetu līdzekļu atlikumu izlietojums, kuri veidojas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda labklājības sistēmas reformas ilgtermiņa projekta izpildes rezultātā un valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā Dānijas valdības bezprocentu kredīta izpildes rezultātā, jāuzskaita atsevišķos speciālā budžeta subkontos.

19.pants. Noteikt Valsts prezidenta Kancelejas programmas "Vispārējais valdības dienests" ietvaros izdevumus Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī 1 000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumus mēnesī 200 latu apmērā.

20.pants. Noteikt, ka Finansu ministrijai ir tiesības finansēt Valsts zemes dienesta programmu "Nekustamā īpašuma masveida kadastrālā vērtēšana" proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzēto summu.

21.pants. Atļaut finansu ministram dzēst Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta sociālā nodokļa maksājumu nokavējumam aprēķināto pamatparāda palielinājumu 251 349,07 latu apmērā, nokavējuma naudu 316 240,58 latu apmērā un soda naudu 250 679,08 latu apmērā pēc stāvokļa 1998.gada 1.janvārī.

22.pants. Noteikt, ka 1997.gada valsts budžeta mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai neizlietotā daļa kā pastāvīga apropriācija ir izlietojama minētajiem mērķiem 1998.gadā.

Pārejas noteikums

Pievienotās vērtības nodokļa kompensācijai paredzētā papildu dotācija 1998.gada investīciju projektiem — Satiksmes ministrijas pamatbudžeta programmai 06.00.00 "Autoceļi" 50 400 latu apmērā, Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmai 03.00.00 "Veselības aprūpe" 33 130 latu apmērā, programmai 11.00.00 "Labklājības sistēmas reformas projekts" 54 876 latu apmērā un programmai 03.00.00 "Mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem" 43 920 latu apmērā stājas spēkā pēc tam, kad ir pieņemti grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)".

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.decembrī.

Rīgā 1997.gada 23.decembrī

Valsts prezidents G.Ulmanis