Ungārijas un Latvijas saskarsme pārtop sadarbībā

Ungārijas lauksaimniecības ministrs un Latvijas zemkopības ministrs, kopēju viedokli rodot

Piektdien, 5. augustā, mūsu valstī viesojās Ungārijas lauksaimniecības ministrs Friģešs Naģs ( Frigyes Nagy ). Rīta pusē viņam bija oficiāla vizīte Zemkopības ministrijā, kur norisinājās tikšanās ar Latvijas zemkopības ministru Andri Rāviņu. Ungārijas lauksaimniecības ministru pavadīja Ungārijas Pārtikas rūpniecības departamenta direktora vietnieks Emils Keleti ( Emil Keleti ), par attiecībām ar Latviju atbildīgās nodaļas darbinieks Jānošs Sigeti (János Szigeti), UR vēstniecības komercpadomnieks Dr. Tibors Ģerģdeāks (Tibor Györgydeák) un UR vēstniecības otrais sekretārs Imre Hartaji ( Imre Hartai ). Kopā ar Andri Rāviņu pārrunās ar Ungārijas delegāciju piedalījās ZM valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams, Latvijas lauksaimniecības atašejs Briselē Dace Ozola un ZM Starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Dzidra Upīte.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš apsveica ungāru viesus ar pirmo vizīti Latvijā un izteica cerību, ka sadarbība, kas, pārejot uz tirgus ekonomiku, tirdzniecībā jau ir sākusies, padziļināsies arī politiskajā līmenī un kopīgi tiks atrasts ceļš tālākai attīstībai. Izstāde “Rīga Food '97”, kura pagājušajā nedēļā norisēja Ķīpsalā un kurā bija ne tikai Ungārijas Lauksaimniecības ministrijas un Ungārijas Kopīgā lauksaimniecības tirdzniecības centra ( Hungarian Collective Agricultural Marketing Centre AMC ) stends, bet piedalījās arī vairāk nekā desmit Ungārijas pastāvīgu firmu un kopuzņēmumu, varētu kļūt par labu un cerīgu ciešākas sadarības zīmi, akcentēja Andris Rāviņš. Latvijas zemkopības ministrs īsumā pastāstīja par zemes reformu mūsu valstī un par pirmajiem soļiem zemes tirgus iedarbināšanā, kā arī par privatizācijas gaitu lauksaimniecībā. Viņš teica, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citās pēcsociālisma valstīs, šobrīd nav tik augsta labklājības līmeņa, lai cilvēki varētu pilnībā norēķināties, samaksājot pilnu cenu par lauksaimniecības ražojumiem. Tādēļ jāatrod iespēja lauksaimniecību atbalstīt no valsts budžeta līdzekļiem. Taču interesanti ir tas, ka šie valsts līdzekļi ir jāizcīna, pierādot to nepieciešamību ne tikai lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet arī laukiem, kur dzīvo ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ liela daļa naudas, ko vajadzētu ieguldīt lauku attīstībā, kļūst par sociālo problēmu risinātāju.

Taču mums ir jādomā par visiem, kas dzīvo laukos, un mums jāatrod vislabākais variants, kā atrisināt lauku problēmas, teica Andris Rāviņš.— Mums jādomā arī par to, kā kvalitatīvāk ražot un iespējami vairāk pārdot. Un šajā jautājumā Latvijai un Ungārijai varētu izveidoties laba sadarbība, jo ekonomiskās saites nav tik ciešas, lai nevarētu kļūt vēl ciešākas. To attīstību varētu veicināt arī labvēlīgā valstu attieksme vienai pret otru. Paralēli tirdzniecībai ar citām valstīm Latvijai vēl jāsakārto saikne starp lauksaimniecības produkcijas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Taču, runājot par starpvalstu ekonomiskajām attiecībām, Latvijas un Ungārijas speciālisti jau ir tikušies un atraduši saskarsmes punktus. Tagad atliek cerīgi iesākto turpināt un attīstīt.

Friģešs Naģs pateicās par iespēju, viesojoties Latvijā, tikties ar zemkopības ministru un ministrijas speciālistiem un atbalstīja domu par turpmāku ciešāku abu valstu sadarbību. Viņš ļoti atzinīgi novērtēja izstādi “Rīga Food '97", tās augsto organizācijas līmeni un izteica pārliecību, ka arī turpmākajās izstādēs Ungārija gribēs rādīt savus ražojumus Latvijā.