Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Es aicinu jūs ieņemt savas vietas. 1997.gada 4.septembra rudens sesijas pirmo plenārsēdi pasludinu par atklātu.

Godātie deputāti, pirms izskatām apstiprināto dienas kārtību, ir vairāki priekšlikumi, kas ir saistīti ar izmaiņām dienas kārtībā un papildinājumiem. Pieci deputāti ir adresējuši Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Lūdzam iekļaut Saeimas 1997. gada 4.septembra kārtējās plenārsēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu “Par patstāvīgo priekšlikumu”, Saeimas lēmumprojektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”” (dokumenta nr.2998.) (Starpsauciens no zāles: “Tas jau vakar bija!”) Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Par ir pieteicies runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”). Labrīt, godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums saistās ar mūsu vakardienas plenārsēdes diskusiju par pasažieru pārvadājumu politikas jautājumiem, un tas ir tas pats lēmumprojekts, kuru vakardien, aizbildinoties ar procedūras apsvērumiem, mēs šeit neizskatījām, bet visu deputātus runās praktiski izskanēja tā doma, ka šo lēmumprojektu ir nepieciešams pieņemt, un tāpēc mēs arī šajā brīdī to virzām kā patstāvīgo priekšlikumu. Deputātiem šis teksts nav jauns, mēs to visi esam izanalizējuši, un tāpēc es lūdzu iekļaut šo jautājumu, tātad Prezidija ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu šodienas plenārsēdes darba kārtībā. Un, ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu to iekļaut plenārsēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Nav jābalso!”) Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās plenārsēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par patstāvīgo priekšlikumu. Saeimas lēmumprojektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”. Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 16, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums par izmaiņām dienas kārtībā tiek iesniegts no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, kura lūdz Saeimu šā gada 4.septembra sēdes darba kārtībā aiz otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” aiz lēmumprojekta “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atsaukšanu” iekļaut lēmuma projektus par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Ārlietu komisijā, par deputāta Viktora Dinēviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vai deputātiem ir iebildes? Vai deputāti vēlas runāt par vai pret. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Kāpēc nebalso?”) Lēmums pieņemts.

Nākamais iesniegums arī ir no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, kura lūdz šā gada 4.septembra... es atvainojos, tas ir tas pats dokuments divos eksemplāros.

Nākamais iesniegums ir no sešiem deptuātiem: Kārļa Druvas, Apalupa, Jurdža, Kazāka, Stikuta, Ādamsona: “Lūdzam 1997.gada 4.septembra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un 5.sadaļā iekļautos likumprojektus ar nr.30 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.137, kā arī kas dienas kārtībā ir ar nr.38, tas ir likumprojekts “Robežsardzes likums”, pārcelt uz otro sadaļu, iekļaujot tos pirms 27.darba kārtības punkta, lēmumprojekta “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atsaukšanu”. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tā nevar darīt!”)

Deputāts Ilmārs Bišers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Jūs runāsiet par vai pret? Ilmārs Bišers runās pret. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Es gribu... tādā veidā mēs lēmumu nevaram pieņemt. Otrā sadaļa ir amatpersonu apstiprināšana un atsaukšana. Šie jautājumi runā par ko citu. Tos var izskatīt pirms vai pēc otrās sadaļas, bet ne ietvert otrajā sadaļā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Par deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par sešu deputātu iesniegumu — iekļaut darba kārtības 30.jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem” un darba kārtības 38.jautājumu — likumprojektu “Robežsardzes likums”, pārceļot tos uz otro sadaļu, iekļaujot tos pirms 27. darba kārtības punkta. Lūdzu balsošanas režīmu un izteikt deputātus savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 16, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Sākam izskatīt dienas kārtību. Pirmā sadaļa. “Prezidija ziņojumi”. Par saņemtajiem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.257 — Noteikumi par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Pirmais šajā jautājumā ir pieteicies runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Starpsauciens no zāles: “Modri, pret vajag!”) Cienījamie kolēģi! Šeit mēs veidojam jaunu kāzusa situāciju. Jo pirms mēs atdotu šādus īpašumus, mums būtu jāatrisina 1934.gada problēmas. 1934.gadā šis nams bija Tautas savienības nams, un tur bija arī dalību organizācijas. Bez arodbiedrībām bija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un vēl arī daudzas citas organizācijas.

Es šinī gadījumā neesmu savā veidā pret to, ka Brīvo arodbiedrību savienība grib šo namu dabūt, bet man tomēr veidojas jautājums — kāpēc šie kungi grib uzurpēt namu, uz kuru varētu būt vēsturiskas tiesības daudzām citām organizācijām. Vai kāpēc mēs šodien ar likumu gribam panākt to, ka viena arodbiedrība būs augstāka par citām arodbiedrībām. Latvijā šodien Brīvo arodbiedrību savienība nav vienīgā monopolorganizācija. Kāpēc arī citas neatkarīgās strādnieku arodbiedrības nevarētu savā veidā pretendēt uz šo namu, jo šis nams, vismaz pēdējos padomju laikos, ir apsaimniekots par arodbiedrības biedru naudām. Ne tikai par Siliņa, Zorgevica vai Olmaņa kunga biedru naudām. Protams, šinī gadījumā es uzskatu, ka šis likumprojekts ir jālaiž tālāk komisijām, bet arī it sevišķi šogad Ulmaņa 120.gadadienā, man ļoti gribas uzdot jautājumu — vai mēs beidzot risināsim vēsturisko taisnīgumu, vai sociāldemokrātu un arodbiedrību īpašumus, kas 1934. gadā tika nelikumīgi atņemti, atdosim dotajām organizācijām jeb neatdosim. Ja mēs šodien uzskatām, ka namsaimniekiem ir jāatdod īpašumi pēc padomju varas, tad Ulmaņa izdarības mēs šodien noklusējam. Un tādēļ pirms pat šis likums parādītos tādā veidā, būtu jāatrisina jautājums — vai 1934.gadā konfiscētie īpašumi ir jāatdod vai nav jāatdod? Vai 1934.gadā sēdējušie sociāldemokrāti, arodbiedrību darbinieki ir represēti vai nav? Kamēr mēs šos jautājumus neizlemsim, šāds projekts ir sava veida lobisms, tikai iespējams, ka to ir realizējis Šķēles kungs pēdējā periodā. Tādēļ es domāju, ka projekts daļēji ir jānosūta uz komisiju, jo paralēli pirms tam varbūt būtu jāgatavo likumprojekts par jautājumu “Par 1934.gada represijām”. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Nav ko sūtīt! Pret vajag!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP frakcija). Godātā Saeima! Godātais sēdes vadītāj! Arī es nevaru atbalstīt šo noteikumu pieņemšanu šodien, pamatojoties ar to, ka šiem noteikumiem, kuri mums ir iesniegti, nav pievienots juridiskais pamatojums par īpašuma tiesību pēctecību, proti, šajos noteikumos nav neviena atsauce vai neviens nekāds juridisks pamatojums, ka šis nekustamais īpašums attiecīgajā gadā būtu piederējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Līdz šim, izskatot šāda veida jautājumus, tas ir bijis kritērijs, lai mēs varētu pieņemt šāda veida lēmumu, proti, šī īpašuma tiesību pēctecība, uz ko šeit atsauces, nav. Līdz ar to es aicinu deputātus neatbalstīt šos noteikumus! (Starpsauciens: “Balsojums!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs... Godātie deputāti, ja jūs vēlaties uzstāties debatēs par visiem šiem jautājumiem, ir jāpiesakās rakstveidā. Pēdējais brīdinājums.

Jānis Ādamsons — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Es atgādinu, ka 81.panta kārtībā izskatāmos jautājumus mēs izskatām pirmajā lasījumā. tātad mums ir atklātas debates. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es izsaku gandarījumu par to, ka visi cīnās par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas īpašumu, bet es varu jūs arī informēt, ka ar arodbiedrībām mēs kautkādīgi arī savstarpēji vienosimies un atrisināsim šo jautājumu, kur es absolūti piekrītu Lujāna kungam, ka tik tiešām mums beidzot ir jāizvērtē un pašiem priekš sevis un arī tautai ir jāpaskaidro, kā mēs vērtējam 1934.gada apvērsumu un kas mums būtu jādara ar tiem 3000 īpašumu, kurus pēc Ulmaņa kunga, Kārļa Ulmaņa rīkojuma konfiscēja vai nacionalizēja par labu valstij. Bet es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu īpašumu nodot ardobiedrībām, un man izraisa izbrīnu Vītola kunga uzstāšanās. Vītola kungs, jūs bijāt parlamentārais sekretārs iepriekšējā valdībā, esat parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā arī šajā valdībā. Un tad es neizprotu, pret ko jūs iestājaties. Ja jums nav pieņemama šīs valdības politika, tad acīmredzot jums ir jāizstājas no šīs valdības koalīcijas. Tas ir viens.

Otrs. Visu laiku notiek manipulācijas ar arodbiedrībām. Šos namīpašumus izmanto kā tādu sētai piesietu sunīti, kuru visu laiku var paraustīt. Ar vienu noteikumu: ja arodbiedrības līderi vai arodbiedrības pārstāvji iestāsies vienā vai otrā partijā, tad mēs to namīpašumu viņiem atdosim. Ja viņi to nedarīs, tad mēs visu laiku viņus šantažēsim. Es ierosinu vēlreiz nodot šo likumprojektu komisijai, lai komisija arī pieņem attiecīgu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr. 257 “Noteikumi par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikšanu, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 19, atturas — 32. (Aplausi.) Priekšlikums nav pieņemts, un noteikumi netiek nodoti komisijām.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 2.septembra komisijas sēdē izskatīja Aijas Počas iesniegumu par atteikšanos pildīt 6.Saeimas deputāta pienākumus uz laiku, kamēr viņa pilda valsts ministres pienākumus. Un Pētera Keiša iesniegumu par piekrišanu pildīt 6.Saeimas deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut Saeimas 4.septembra sēdes darba kārtībā kā 1.darba kārtības jautājumu — Saeimas lēmuma projektu “Par Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”.

Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Tātad mēs to iekļaujam uzreiz tagad un izskatām kā nākamo darba kārtības jautājumu.

Godātie deputāti, mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu “Apstiprināt Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Debatēs deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Apstiprināt Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Pētera Keiša 6.Saeimas deputāta pilnvaras apstiprinātas uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.

Nākamais darba kārtības jautājums ar nr.2. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.268 “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai rakstveidā kāds deputāts ir pieteicies runāt? Nav. Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts. (No zāles deputāts J.Ābele: “Termiņu!”) Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu!

Tātad atbilstoši Kārtības rullim, mēs izskatām šos noteikumus jau arī pirmajā lasījumā. Deputāti debatēs piesakās rakstveidā. Tātad neviens debatēs rakstveidā pieteicies nav. (No zāles deputāts I.Bišers: “Pirmajā lasījumā — jābalso!”) Tātad mums ir jābalso par pieņemšanu arī pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu — Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 268 “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Balsot vajag!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par —56, pret — nav, atturas — 5. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Tālāk mums ir jāvienojas par termiņiem priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Ādolfs Ločmelis... Jā, lūdzu!

J.Ābele (LC). Komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu. Tātad komisija prasa steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele, es atvainojos! Godātie deputāti, komisijas vārdā Jānis Ābele lūdz steidzamību. Viens deputāts var runāt par, viens pret šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Jau ir otrais lasījums...”) Vai deputāti vēlas runāt? Jā, vēlas.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Priekšlikumi par steidzamību ir jāiesniedz pirms balsojuma, nevis pēc balsojuma. Otrkārt, pie 81.panta pieder, tik un tā mums liks balsot divos lasījumos tikai tālāk. Tā kā faktiski liela nozīme tam vairāk nav. (Starpsauciens no zāles: “Ir nozīme!”)

Sēdes vadītājs. Godātais Bišera kungs! Šajā gadījumā jūs esat kļūdījies, jo Kārtības ruļļa 92.panta otrā daļa saka, ka lēmumu par steidzamību pieņem pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām. Tātad deputāti par vai pret vairāk izteikties nevēlas. (No zāles deputāts E.Jurkāns: “Balsot!”) Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nr.268 “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 7, atturas — 7. Steidzamība ir pieņemta.

J.Ābele. Tātad priekšlikumus iesniegt līdz 11.septembrim un izskatīt 18.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā tiek ierosināts priekšlikumus iesniegt līdz 1997.gada 11.septembrim un izskatīt 18.septembra sēdē. Deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 269 “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par Ministru kabineta noteikumu nr. 269 “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Lūdzu Guntars Grīnblats, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

G.Grīnblats (TB/LNNK). Tautsaimniecības komisija lūdz atzīt likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, komisijas vārdā tiek ierosināts atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret steidzamību? Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nr.269 “Grozījumi Zvejniecības likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 5. Noteikumi par steidzamiem ir atzīti. Lūdzu termiņus.

G.Grīnblats. Lūdzu iesniegumus līdz 11.septembrim un izskatīt sēdē 18.septembrī.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats ierosina komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11.septembri un izskatīšanu sēdē — 18.septembri. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.270. “Grozījumi likumā “Par valsts mežu izmantošanu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 270 “Grozījumi likumā “Par valsts mežu izmantošanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Pirmā debatēs ir pieteikusies runāt Anna Seile, “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu jūs informēt par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, izskatot sagatavošanā esošos Šķēles valdības sagatavotos noteikumus 81.panta kārtībā, noraidīja šo likumprojektu, jo šajā likumprojektā bija paredzēts, ka nebūs valsts meža ministra amata.

Otrs ļoti nozīmīgs punkts, ka šajā sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā, kuru mums lūdza pārtapināt par likuma projektu, ir arī paredzēta ilgtermiņa noma, tas ir, ne īsāka par 20 gadiem. Izsverot visus šos priekšlikumus un atzīstot, ka mežu nozare ir viena no svarīgākajām Latvijā, viena no visvairāk ienākumus nesošajām un viena no tām nozarēm, kura rada visvairāk darba vietu, mūsu frakcija joprojām uztur šo prasību, ka šādi noteikumi nebūtu jāatbalsta un nebūtu jāpārvērš par likumu. Aicinu šos noteikumus noraidīt.

Kā šāda situācija varēja izveidoties? Jūlija mēneša beigās, kad demisionēja Šķēles valdība, šai valdībai bija uzdots turpināt darbu, bet tai vairs nebija saistoši frakciju pieņemtie lēmumi un frakciju ierosinājumi. Šādā veidā 81. panta kārtībā tomēr jau demisionējusī valdība šo noteikumu projektu apstiprināja. Tūlīt pēc tam, kad apstiprināja Krasta valdību, 7. augustā šeit šajā pašā zālē plenārsēdē pieņemtajā Valdības deklarācijā skaidri Krasta valdība izprata to nepieciešamību un to lielo nozīmi, kāda ir mežiem mūsu Latvijā un atzina par nepieciešamu izveidot valsts meža ministra posteni. Šādā sakarībā šie noteikumi ir pilnā pretrunā ar to likuma tekstu, kāds pašlaik ir spēkā, un arī ar pašreiz spēkā esošo Valdības deklarāciju.

Lūdzu noraidīt, lūdzu atjaunot mežiem viņu kādreiz bijušo pārstāvniecību, ja ne visā spožumā kā meža ministru, tad vismaz kā valsts meža ministru, par ko ir iestājusies Krasta sastādītā valdība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamis debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Mežs ir mūsu valsts un tautas pamatvērtība, un valsts mežs vismaz līdz šim ir bijis puslīdz aizsargāts pret dažāda veida izvazāšanām, kāds nav bijis privātais mežs un kur mēs redzam šīs izdarītās plašās cirsmas, un mēs redzam to, ka ļoti daudz no mūsu zaļā zelta ir jau ticis aizvests uz ostām nepārstrādātā veidā, eksportēts kā apaļkoks.

Šobrīd šie noteikumi, šis likumprojekts rada tiesisko pamatu arī valsts meža praktiski nekontrolētai izzāģēšanai un izzagšanai. Un tas ir ļoti nopietns jautājums, jo mežs ir ārkārtīgi nopietna vērtība mūsu valstī, un tas ir daudz vairāk nekā kādas rūpnīcas privatizācija vai kādas infrastruktūras objekta privatizācija, tas ir viss mūsu mežs. Faktiski tas ir tas, kas mūsu tautai vēl ir palicis. Un šobrīd ar šo lēmuma projektu arī tam tiek sagatavots ceļš uz izvazāšanu, jo darbības mehānisms šeit var būt ļoti vienkāršs: kāds veikls darbonis nodibina savu SIA — sabiedrību ar ierobežotu atbildību, iznomā mežu uz 20 gadiem, pirmā gada laikā mežu izcērt, saistības, teiksim, kas viņam uzliktas sakarā ar atjaunošanu, tās simboliski kaut kā sāk pildīt, bet patiesībā neko pēc būtības neizpilda, un tad šis SIA ātri bankrotē, un tālāk nav nekādu iespēju faktiski, nav nekāda subjekta, no kura pieprasīt to atbildību par to, kas šajā mežā ir izdarīts un kāpēc šis meža apsaimniekošanas plāns tālāk netiek izdarīts, netiek realizēts.

Tātad vienīgais, ko varētu pieļaut... šo valsts mežu iznomāt, varētu būt kādām fiziskām personām, kas šeit ir Latvijas Republikā un kas šeit arī paliks, tie ir Latvijas Republikas pilsoņi, varētu runāt vēl varbūt par kādām niansēm šeit, bet tas nekādā ziņā nav pieļaujams, ka šo valsts mežu atļaus iznomāt pilnīgi jebkuram. Tātad gan fiziskām, gan juridiskām personām, tas ir, dažādām SIA.

Un tāpēc es gribu vērtēt šos noteikumus, šo likumprojektu kā noziegumu pret mūsu tautu, un tāpēc es aicinātu Saeimu vismaz mums nepiedalīties šajā noziegumā un nobalsot šodien pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens: “Mežu speciālists.”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, godīgie deputāti un citi! Jautājums šodien ir tāds: kāpēc, divos lasījumos, kāpēc ir steidzamība? Tie meži ir tur bijuši simtiem gadu, valdība, Šķēles valdība jau bija, ilgāku laiku arī brīvās Latvijas, atjaunotās brīvās Latvijas valdība ir bijusi šeit vairākus gadus — sešus, septiņus, astoņus... Kāpēc ar steidzamību un divos 81. panta kārtībā divos lasījumos nozibināsim arī šito zaļo zeltu? Tā nekaunība, kas šeit pār mums valda, tā grib to tautu pilnīgi iztukšot. Es nezinu, kā mēs varam tur vispārīgi šitādu rīcību pieņemt. Es saprotu, ka Satversmes tiesā ir vadošo frakciju pārstāvji vai pat Prezidija radi, bet es neizprotu, kā mēs varam 81. pantu atļaut atkārtoti un atkārtoti lietot, kur nekāda redzama steidzamība nav, kur nekāda steidzamība nedrīkst būt. Mēs nedrīkstam vienkārši pazudināt Latvijas zaļo zeltu 81. panta kārtībā, varbūt pēc nedēļas mums būs jābalso, un cauri. Ušs! It kā pareizi izdarīts. Opozīcijai nebūs ko izteikties, neviens nebūs vainīgs. Mēs tik pavirši strādājam. Mēs redzam, kas notiek ar zemes nodokli, kas notiks ar nekustamā īpašuma nodokli. Mēs redzam, ka Prezidijs pagājušo reizi sniedza mums četrus likumus, kurus mēs attaisīsim vaļā trīs vai četras reizes... tanī pašā laikā viņi pat nav tos izlasījuši. Seiles kundze sacīja, ka viņa lasīja, bet laikam nesamaņā, jo viņa nemanīja, ka tur bija vairāki likumi, kuri tika atkārtoti atvērti. Mīļie draugi, mēs taisām viskautkādus Ginesa rekordus, mums gāž virsū šitos nepieņemamos tautas izlaupīšanas likumus, un mums ir tā kā aitām jābāro— jāā, jāa, un no mums taisa šašlikus, no mūsu tautas taisa šašlikus.

Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Es nesaprotu... es saprotu, ka mēs pieprasīsim maiņas Prezidijā, es ceru, ka viņus visus nomainīs. Kā Prezidijs var šito pieņemt, kā Satversmes tiesa var šito pieņemt, kā mēs to varam pieņemt! Ka vienkārši atnāk un pasaka, ka, zini, viņiem ir tiesības uzlikt divos lasījumos izputināt Latvijas valsts mežus. Un tas ir atkārtoti, ne jau par to jautājumu vien, mums šodien būs nākošais jautājums — tāda pati lieta. Draugi, ko mēs darīsim, kā mēs saņemsimies? Mums patiešām būs jāiet uz ielām un uz dzelzceļa līnijām, lai cīnītos par mūsu tautas mantu, lai tā tiktu sargāta, saudzēta, lai Saeima pildītu savus uzdevumus. Te mēs vienkārši šeit kā aitiņas teiksim jāaa, jāaa... un skatīsimies, kā tautu pataisa par šašlikiem.

Es jums ierosinu sākt domāt, kā mēs varam šito sistēmu mainīt. Mainīgiem ir... vadošās frakcijas, kas šito sistēmu ir pieņēmušas, viņām tas balsu vairākums šeit ir, un mēs visi ciešam, mums ir kolektīvā atbildība kā Saeimai, es arī esmu līdzvainīgs, jo šeit tie likumi tiek pieņemti, es šeit esmu, es šeit arī balsoju. Es daru, ko es varu, bet tas nepietiek. Un tas tajā cīņā neko neizdara. Tas tautu nekādīgi neglābj.

Ko mēs kā deputāti varētu darīt, lai šito nejēgu, kas šeit ir, vienkārši novērstu? Es domāju, ka mums vajadzētu atturēties no balsojuma, lai nebūtu kvoruma, lai Prezidijs aiziet mājās, apskata to dienas kārtību, beidzamo reizi, viņi droši, ka nebija apskatījuši, neliek dienas kārtībā tādus punktus, kuriem nav steidzamības, kuriem nav 81. pants piemērots, un sāksim strīdu starp valdību un Saeimu, kādas tiesības valdībai ir mums uzbāzt šitādus nejēgas. Vienkārši tautas izlaupīšanas noteikumus divos lasījumos, un ziniet, un ļoti droši, pilnīgi nepārdomāti. Mums ir bijis tik daudz likumu, kurus mums prezidents ir sūtījis atpakaļ, mums ir tik daudz likumu, kur mums deputāti atklāti saka, ka viņi ir apmānīti, teiksim, ar to zemes nodokļa likumu, un šeit atkal. Droši, ka tur būs tādi panti, kur mēs pēc gada teiksim, nu tie to izdarīja, ne jau nu mēs... Skatīsimies uz deputātu pensiju likumu, tas 5. Saeimā bija, bet tas ir pilnīgi nepieņemams ... ārprāts!

Mēs nedrīkstam šito vienkārši pieļaut. Es jūs aicinu nebalsot, norausim kvorumu, lai Prezidijs iet mājās un sāk domāt. Redziet, man nav uzrakstīts “Tēvzemei un Brīvībai” uz krūts, kā viņš ir iecelts Mārim Grīnblatam un tiem tēvzemiešiem, bet es dziļi jūtu, ka mūsu tauta tiek smagi izzagta, un es redzu to mehānismu. Mazāk runāt, mazākā istabā... mums vienīgā iespēja ir runāt un nobremzēt šito tautas izzagšanu. Runāt, kamēr ir laiks. Lai vēl viens nāk un vēl viens nāk. To filidastru mums ir jāsāk taisīt. Nu kas šeit notiek. Tauta vienkārši ar katru minūti tiek dziļāk un dziļāk izzagta. Un jums katram tiek vairāk piemaksāts kādā ostā vai vēl kādā padomes sēdē, godājamie deputāti! Mēs prasīsim, lai valdība mums deklarē, cik papildu atalgojumu, cik legālos kukuļus mūsu Saeimas deputāti saņem, un es zinu, ka ir droši vairāk nekā Stendzenieka kungs solīja, ka būs 500 caurmērā. Mēs esam piekukuļoti, un mēs to tautas mantu atdodam par grašiem. Norausim kvorumu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts, ir iesniedzis iesniegumu par... viņš vēlas runāt par kārtību, kā lieta tālāk virzāma. Atbilstoši 66. Kārtības ruļļa pantam ārpus kārtas šajā gadījumā dodams vārds. Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mums visiem vēl ir dzīvā atmiņā tie šaušalīgie notikumi Talsos, kad tiesību nihilisma rezultātā, kurš ir iestājies mūsu valstī, kad likumus var neievērot Valsts prezidents, parlaments, valdība, un dabiski, ka šos likumus un normatīvos aktus gala rezultātā arī neievēro gan zemnieki, gan vienkārši operatori uz ugunsdzēsības mašīnām. Tagad mēs atkal pieļaujam precedentu, ka parlaments kārtējo reizi pārkāpj Kārtības rulli. Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi jāiesniedz Saeimā ne vēlāk kā 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas un Prezidijs... tālāk ir Prezidija funkcijas. Un trešais punkts ir — pēc Prezidija ziņojuma atklājamas debates, kurās vārdu vispirms dod Ministru kabineta pārstāvim.

Mēs esam izskatījuši jau piecus 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus. Neviens Ministru kabineta pārstāvis vēl līdz šim nav uzstājies un nav pat mēģinājis pamatot steidzamību. Un kur ir tā neatliekamā nepieciešamība? Un es aicinu deputātus neatbalstīt nevienu Ministru kabineta pieņemtos noteikumus tikmēr, kamēr Ministru kabineta pārstāvis šeit neuzstāsies un nepamatos viņu nepieciešamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Ādamsona kungs, diemžēl jums nav taisnība, jo Prezidijs dod vārdu visiem tiem deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri piesakās rakstveidā uzstāties. Šajā gadījumā šādu iesniegumu nav bijis, līdz ar to uzstāties dodam vārdu tikai tiem, kas ir pieteikušies debatēs.

Nākamais debatēs runās Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šeit, ja mēs apskatāmies dokumentu 2927, mēs redzam, ka iesniegtajos priekšlikumos runa ir par trīs grozījumiem. Pirmais grozījums, ko skar pretrunīgi jautājumi, kas ir saistīts ar to, ka valsts meža fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem. Lūk, meža speciālistu aprindās šeit nav vienots viedoklis. Tie cilvēki, tie, kas nodarbojas ar mežu ciršanu, ir vienbalsīgi par šādas normas ieviešanu, tie, kuri mežu audzē, ne visi, bet lielākā daļa ir pret šādas normas ieviešanu. Lūk, tas liecina par to, ka mežu speciālistu vidū šeit nav vienots viedoklis. Tādēļ 81. panta kārtībā izvirzīt šādu normu es uzskatu par ļoti sasteigtu un neizdebatētu. Neapšaubāmi, ka mežu normai ir lieli plusi, bet tanī pat laikā ir arī savi mīnusi, un šeit viennozīmīgi skaidrības vēl nav.

Otrs jautājums ir par to, ka, lūk, aizstāt vārdus “valsts meža ministra ikreizēji rīkojumi” ar “Ministru kabineta ikreizējiem rīkojumiem”. Principā varētu piekrist, ka šī rīkojuma nopietnības statuss palielinās, taču šeit ir viens “bet”. Visa mežu sabiedrība ir par to, lai mums būtu vismaz valsts meža ministrs, ja mēs šeit iestrādājam likumā normu, ka svītro šo te valsts meža ministra posteni, nu tad tādā gadījumā ir ļoti apdraudēta Krasta valdības labā doma, labā iecere, kuru atbalsta mežu sabiedrība, lūk, par to lai mums būtu vismaz valsts mežu ministrs, ja ne meža ministrs. Šī apsvēruma dēļ, ņemot vērā, ka valdības ir mainījušās, es arī uzskatu, ka šis jautājums ir sasteigts, katrā ziņā sasteigts 81.panta kārtībā.

Un visbeidzot, trešais ierosinājums, pret to nevarētu bet nekādu iebildumu, bet tā kā mums dokuments ir pieņemams kopumā, es aicinātu šodien šo likumprojektu noraidīt un izdebatēt ļoti nopietni Tautsaimniecības komisijā, kā arī citās komisijās un frakcijās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Indulis Emsis, Refomu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNRP, LZP). Godātie deputāti! Es tikai gribu pievērst uzmanību Deklarācijai par Ministru kabineta darbu un mūsu visu kopējo apņemšanās realizēt konkrētu politiku šajā valstī, kur vispirms definē, tad uzraksta uz papīra, tad visi parakstās un pēc tam kopēji strādā šādā vienotā virzienā. Un tādēļ arī attiecīgi šī valdība, stājoties darbā, apstiprināja savu deklarāciju, kurā punktā 2.21 ir paredzēts, ka ir jāizmaina likums par valsts mežu izmantošanu, paredzot atrisināt jautājumus par meža nomu. Nobalsojot pret šo dokumentu, mēs nobalsojam arī pret attiecīgo Ministru kabineta deklarācijas punktu.

Tagad par lietas būtību. Lietas būtība tiešām ir tāda, kad šeit tiek paredzēta zemes noma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, es gribu uzsvērt, ka šobrīd tādas kārtības nav, tātad ieviest kārtību mežu nomā un ka šī noma nedrīkst būt mazāka par 20 gadiem. Kāpēc tā nedrīkst būt mazāka par 20 gadiem, tāpēc, ka mežā ir ilga laika cikls, un, ja meža nomnieks noīrē, teiksim, uz diviem gadiem, tad viņš tik vien paspēj, kā mežu nocirst, bet kas rūpēsies par šo meža atjaunošanu un meža kultūru kopšanu? Un par mežu kultūrām ir jārūpējās vismaz tikmēr, kamēr tās sasniedz pietiekamu vecumu, tātad tas varētu būt šis 20 gadu vecums, kad šīs kultūras tālāk var attīstīties patstāvīgi.

Godātie deputāti, es gribu jums atgādināt kādu pantu no Zviedrijas likuma, kas darbojās Latvijā 1564.gadā un kas skanēja sekojoši: “Ja kāds nocērt augļus nesošu koku, tad viņam ir jāiestāda šī nocirstā koka vietā trīs jauni un jārūpējās par šiem jaunajiem kokiem tik ilgi, kamēr zvēri tiem vairs nevar kaitēt.” Ļoti labs zviedru likums, un mums arī ir jārūpējās par mežu, ne tikai par nociršanu, bet arī par izaudzēšanu, un tāpēc šiem nomniekiem ir jāuzspiež meža atjaunošanas un kopšanas prasības, un to var izdarīt tikai tad, ja noma ir pietiekoši ilglaicīga un līdz ar to arī atbildība ir pietiekoši liela. Lūk, tāpēc ir vajadzīgi Ministru kabineta noteikta kārtība, kā šo mežu nomā, un tāpēc viņam nomas termiņam ir jābūt lielākam par 20 gadiem.

Tālāk, kas attiecas uz jautājumu par to, ka nomu var izdarīt tikai pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu, manuprāt, tā ir ļoti pareiza norma, jo šobrīd vienkārši valsts meža ministra nav, es arī atbalstu šāda posteņa esamību, bet realitāte ir tāda, ka viņa nav, un tāpēc šeit piedāvātais variants paredz, ka valsts meža ministra ikreizējo rīkojumu aizstāj ar Ministru kabineta ikreizējo rīkojumu, tas ir daudz augstāka līmeņa prasība. Tātad šeit ir domāts par to, lai meža augšana un izmantošana būtu pietiekami drošās rokās, un tāpēc es domāju, ka kolēģiem, pirms viņi ķerās pie balsošanas, ir jāpārdomā sava attieksme pret Ministru kabineta deklarāciju un tāpat arī jāizlasa, kas dokumentā ir rakstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grūts laiks Latvijai, grūts laiks Lat-vijas mežiem, un ja kāds ir pabraukājis no jums un paskatījies, kā notiek šo mežu izciršana, kāds lauks paliek pēc šo mežu izciršanas, izdemolēts, izpostīts lauks, izpostīta Latvija, iespaids, ka gājis pāri viesulis, ka gājusi pāri kāda katastrofa. Man gadījās nomaldīties meža ceļā, un tiešām mani pārņēma šausmas, jo es biju liecinieks šim vandālismam, kas notiek pašreiz. Tāpēc man ir aicinājums iedziļināties šajā priekšlikumā 81.panta kārtībā, ko ir parakstījis bijušais Ministru prezidents un par ko atsauksme, anotācija ir devis bijušais zemkopības ministrs, kurš raksta, ka meža platību ilgtermiņa noma dos iespēju nomniekam plānot savu saimniecisko darbību konkrētās platībās ilga laika perio-dā, tas veicinās viņa līdzekļu ieguldīšanu meža infrastruktūru ierīkošanā un uzturēšanā, kā rezultātā tiks paaugstināta valsts meža vērtība. Patiešām jāpiekrīt, ka 20 gadu noma ir tikai tāda noma, ka šo mežu var izcirst 20 gados, dabīgi, neviens tālāk nerūpēsies par šā meža atjaunošanu. Un mēs taču zinām, ka mežs ir tiešām mūsu Latvijas un arī valsts bagātība. Meži ir bijuši valsts meži, un tieši tagad mums ir šie meži jāiznomā, un tikai uz 20 gadiem, lai pārvērstu viņus dolāros.

Aicinu noraidīt šo grozījumu likumā par valsts mežu izmantošanu, un tieši kāpēc. Ir pierādījies, ka gan valsts pilnvarnieki, gan padomes valsts uzņēmumos, kas nodrošina šo uzraudzību, nevar īsti nodrošināt šo uzraudzību, tas pierādās pašreiz sakarā ar “Latvenergo” darījumiem. Meli, muļķošana, krāpšana pat tādās augstās padomēs, ļoti svarīgās mūsu valstī institūcijās, kā “Latvenergo”, Latvijas Banka. Ko mēs darām, vai mēs neuzkraujam atkal vienu smagu nastu mūsu sabiedrībai bez pārrunām, bez dikusijas atbilstoši presē, ka neiznāk tāpat, kā iznācis ir gan ar civiltiesisko apdrošināšanu, neizrunājot, neapdomājot lēmumus un mūsu balsojumus, gan tāpat kā ar zemes nodokli, kas ir pieaudzis desmit, divdesmit un vairāk reižu. Vai mēs neuzkraujam šajā īsā periodā, šai pārejā uz vēlamo, inteliģento un eiropeisko kapitālismu pārāk strauji un pārāk daudz izdarām pāri mūsu tautai, mūsu mežiem? Vai mēs to drīkstam darīt? Es aicinu sabiedrībā plaši izdiskutēt šos jautājumu, šodien noraidīt, jo neredzu, kā valsts varētu nodrošināt kontroli, vai šis nomnieks pa 20 gadiem tikai cirtīs, vai viņš arī rūpēsies par šo mežu atjaunošanu. Pašreizējais formulējums ir absurds. Aicinu noraidīt šo grozījumu likumā par valsts mežu izmantošanu. Tiešām, neizmantosim šādā veidā valsts mežu.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Anna Seile, “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu! Otro reizi.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie pozīcijas frakciju deputāti! Es aicinu jūs neieklausīties dažādās demagoģiskās runās, kuras izteica vienkārši, lai boikotētu darbu, mūsu cienījamie opozīcijas pārstāvji, izņemot Imantu Liepu, kurš tiešām ir speciālists mežu nozarē. Un tāpēc es vēlreiz gribu pakavēties pie dažiem izteikumiem, lai pārliecinātu jūs, ka šie noteikumi šodien nav jāpieņem, jānoraida. Kāpēc? Pašreizējais 6.pants likumā paredz, ka valsts meža fonda zemi pārvalda un ar valsts mežu saistītus tiesiskus darījumus veic Valsts meža dienests un tā institūcijas. Viss kārtībā, var strādāt. Jā, nebūtu slikti, ja būtu Ministru kabineta noteikumi, un šos noteikumus var gatavot meža institūcijas, bet diemžēl jaunais papildinājums pasaka tā, ka Valsts meža fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktā kārtībā un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem. Ne visos gadījumos var būt 20 gadu termiņš, es pilnīgi piekrītu, ka meža izstrādātājam, kuram reizē ir jārūpējās arī par meža kopšanu, ir jābūt lielam termiņam, lai viņš jūtas mežā kā saimnieks. Bet es jums nosaukšu tikai vienu gadījumu. Meža darbinieks, kurš dzīvo dienesta dzīvoklī, dienesta mājā, un tādas meža sistēmā ir, tās sauc par kordoniem, tiek atlaists no amata par amata pārkāpumiem, viņam šī noma obligāti ar šo likuma jauno grozījumu tiek pasludināta uz 20 gadiem. Ārā izlikt viņu nevar no šīs meža zemes, jo diemžēl arī tā, uz kuras viņš dzīvo un ierīkojis savu kartupeļu lauciņu, arī tā ir meža zeme.

Līdzīgs gadījums var būt arī ar medībām nodotajām platībām. Es vēlreiz atgādinu, iedziļinieties šajos tekstos, nav pieņemami, ka medību kolektīvs, kurš varbūt reorganizējās pēc kāda laika, tiek piespiests uz 20 gadiem nomāt tieši šo platību, par kuru viņš noslēdzis līgumu.

Tālāk — izmaiņas 7.pantā. Emša kungs runāja par to, ka visu var veikt arī Valsts meža dienests, bet diemžēl šādā gadījumā, ja mēs pieņemam tos grozījumus, kurus pašreiz Šķēles kabinets ir akceptējis 81.panta kārtībā, tad valsts meža ministrs visos gadījumos paliek bez funkcijām, jo izlasiet tikai pēdējo teikumu — aizstāt 7.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “valsts meža ministra ikreizējo rīkojumu” ar “Ministru kabineta rīkojumu”. Šajā gadījumā tiek liegts valsts meža ministra ikreizējs rīkojums saimnieciskos mežos atsavināt zemes, bet ikreiz Ministru kabinetam. Un otrādi. Arī līdz šim bija valsts meža ministram dotas tiesības zemes piešķiršanas gadījumos, zemes reformas laikā dot savu atļauju, ja ir kāds neliels stūrītis meža zemes, tad viņš ar savu atļauju to varēja pievienot zemniekam, kurš bija pieprasījis blakus esošo zemi. Šajā gadījumā arī šīs funkcijas tiek noņemtas valsts meža ministram, tās tiek iedotas Valsts meža dienestam. Tātad gan augšējās, gan apakšējās funkcijas tiek noņemtas, un valsts meža ministrs, ja arī mēs viņu iecelsim, kā to paredzējusi Krasta valdības deklarācija, paliek bez funkcijām. Nekur nav jāsteidzas. Būs valsts meža ministrs, būs šie likumu grozījumi optimāli un labi. Aicinu atturēties vai noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, zālē, plenārsēžu zālē deputāti izsaka dažādus viedokļus, bet es lūdzu atturēties no deputātu runu vērtēšanas kā demagoģiju. Tā lielā mērā tomēr ir viedokļu dažādība, un tas jau no iepriekšējās Saeimas nāk, šāds lūgums. (No zāles deputāte A.Seile: “Paldies, nākošreiz!”)

Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts — otro reizi. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Es gribētu pieskarties pie diviem punktiem. Viens ir, ka Ādamsona kungs ļoti pareizi pateica, ka Ministru kabinetam ir jāattaisno 81.panta lietošana. Un, manuprāt, ja tas to nedara, tad Prezidijs nedrīkst to 81.panta kārtību atļaut. Varētu būt runa, ka Ministru kabineta pārstāvis pasaka, ka viņam nav iespēja ierasties, tomēr to lietu būtu jāizskata, un viņš Prezidija sēdē paskaidro, kāpēc tāds pants ir lietots. Bet šitā mūsu Prezidija nedarbība, šitā mūsu Prezidija neizpratne — kāpēc tāds pants ir, mūsu Prezidija nedarbība, mūsu Prezidija nesapratne, ka atver likumu trīs reizes tajā pašā sēdē un vairākkārt, tas ir pilnīgi nepieņemami. Es lūgtu, ka būtu tāda kārtība, ka Ministru kabinetam ir jāpaskaidro un jāattaisno, kāpēc 81.pants tiek lietots.

Es gribu pieskarties pie vēl viena punkta. Kad es uznācu uz tribīni, es lūdzu noraut kvorumu, jo es skatos, tanīs likumos, par kuriem mums visiem ir kauns un ļoti reti ir 51 un vairāk balsis balsojušas par, bet es saprotu, ka opozīcija nedrīkst šķelties. Mēs esam jau par daudz maz. Ir žēl, ka mums nav opozīcijas koordinācijas funkcija. Ir žēl, ka viena grupa domā, ka viņiem ir pareizā atbilde. Tas ir ļoti žēl. Jūs saprotiet, ja mēs gribam kvorumu noraut, tad tie, kas balso pret, izjauc to kvoruma nojaukšanu. Liepas kungs teica, ka mums jābalso pret. Guntis Eniņš saka: “Jā, balsosim pret, jo diezgan daudz prātīgi cilvēki tā kā Seiles kundze, kas ir arī valdības pusē, gribēja šito likumu noraidīt, un tā tas likums tiks noraidīts, ja mēs visi balsosim.”

Bet es lūdzu tautai un mums pašiem padomāt — kādi tad būs tie rezultāti? Ja ar 49 balstīm par šis likums tiks pieņemts tāpēc, ka mēs nebijām ar mieru darīt, kas mums ir svētais uzdevums — bremzēt mūsu tautas izzagšanu līdz nākošajām vēlēšanām. Ja mēs to esam slepeni nolīguši, ka mēs tomēr dosim diezgan balsis tā, lai nevar noraut to kvorumu. Tad ziniet, ka jūs esat līdzvainīgi. Es tagad aicinu visus balsot pret, neatturēties. Uzticēsimies Liepas kunga godaprātam un Eniņa kunga izpratnei, un Seiles kundzes lūgumam — balsot pret vai atturēties. Balsosim un redzēsim rezultātu. Bet es jums saku, ka visi mēs, kas piedalāmies nepietiekamā balsojumā un kas dod diezgan, lai būtu kvorums, ir līdzvainīgi katram tam lēmumam, jo mums ir iespēja noraut kvorumu dažreiz un daudzreiz. Un daudzi tie lēmumi, kas ir pieņemti, kas ir tautai pilnīgi nepieņemami, pieņemti ar mazāk nekā 50 balsīm, un kur tad tā maiņa būs, ja mēs nebūsim balsojuši? Tauta saprot, ka mēs esam sirdī pret, ka mēs darām visu, ko varam. Bet balsot pret un dot kvorumu ir noziedzība. Šodien darīsim tā un redzēsim. Varbūt es atvainošos, ja būs 50 un vairāk balsis par, tad ir vienalga, ko mēs būtu darījuši. Bet, manuprāt, šito paātrināto tautas izzagšanu mēs nedrīkstam atbalstīt ar to, ka mēs dodam kvorumu. Un, ja kāds saka, ka tā ir darba jaukšana, tad jā. Tautas izzagšana ir jābremzē. Un mums ir jādara viss, pilnīgi viss, ko mēs varam, pat jāiet uz dzelzceļa sliedēm, bet balsosim šoreiz pret. Opozīcija nedrīkst šķelties. Un es lūgtu frakciju “Latvijai” sākt domāt par opozīcijas koordinācijas grupu, lai mums nebūtu tā, ka Valdmanis saka vienu un nākošais runātājs saka citu. Mēs nedrīkstam šķelties. Manuprāt, mēs nedrīkstam dot kvorumu tur, kur mēs nedrīkstam to dot. Bet redzēsim, kādi rezultāti būs.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, pirms jūs izsakāt kritiku kādai no Saeimas institūcijām, tajā skaitā arī Saeimas Prezidijam, es ļoti jums ietiektu iepazīties ar Saeimas Kārtības rulli un tām funkcijām, kuras regulē šis Kārtības rullis, nododot lēmuma pieņemšanas procedūru tai vai citai institūcijai, tai skaitā arī Saeimas plenārsēdei.

Nākamais debatēs vēlas runāt Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Imants Liepa arī runās otro reizi.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Emša kungs, iestādamies par šo grozījumu pieņemšanu, atsaucās uz diviem dokumentiem, proti, Zviedrijas mežu likumu un arī mūsu Valdības deklarāciju. Un tas izklausījās visai pārliecinoši. Es atsaukšos uz Latvijas mežu likumu kādu pantu un arī uz šīs Valdības deklarāciju un oponēšu Emša kunga viedoklim. Un proti, Latvijas likums — likums “Par meža audzēšanu un izmantošanu” paredz, ka kailcirtēs nocirstās platības ir jāatjauno tam, kas šo darbu ir veicis. Un tas ir jādara ne ilgāk kā trīs gadu laikā.

Tālāk, attiecībā uz Valdības deklarāciju. To mēs visi esam lasījuši. Un tur skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka līdz 1.janvārim 1998.gadā ir jāizstrādā valsts mežu politika. Un pēc tam, ja nemaldos, līdz 1.jūlijam, man tā deklarācija nav līdz, tad, lūk, ir jāiesniedz jauns mežu likums. Un, lūk, šajos dokumentos visi šie jautājumi, kas ir saistīti ar valsts mežu izmantošanu, apsaimniekošanu citādā veidā, un tā tālāk, un tā tālāk, ir motivēti, pārdomāti, jāieraksta šajā mežu likumā, iepriekš šeit izdiskutējot un pieņemot valsts mežu politiku. Tad, lūk, tie ir divi likumi, kas ir par to, ka nevajadzētu sasteigt šo jautājumu un forsēti virzīt 81.panta kārtībā.

Tālāk. Bet vēl ir trešais aspekts, par kuru es nerunāju iepriekš, bet acīmredzot par kuru ir jāatgādina deputātiem. Paskatieties, lūdzu, Dilbas kunga anotāciju. Šajā anotācijā skaidri un gaiši ir teikts, ka pēc šo te grozījumu pieņemšanas tas dos iespēju (citēju) “ievērojami samazināt mežsaimniecības nozares valsts institūcijas personāla skaitu”. Tātad cilvēku atlaišanu, mežsardzes atlaišanu. Apstākļos, kad mūsu mežus apdraud ne tikai uguns, ne tikai kaitēkļi, ne tikai zagļi, bet kad mūsu meža cilvēkus apdraud arī bezdarbs. Un ne tikai mežsardzi, bet arī ar mežu citu nozari saistītos cilvēkus ļoti, ļoti apdraud bezdarbs. Un tagad mēs gribam šo bezdarbu vēl palielināt? Šeit jau vairs nav profesionālie aspekti, tie jau ir tīri politiskie aspekti. Es domāju, tas šodienas apstākļos nekādi nav pieņemami. Izdebatēsim mežu politiku, pieņemsim jauno mežu likumu, atrunāsim, visu tur pārdomāt, kā ir un kā vajag, bet neforsēsim šos jautājumus par labu kādai atsevišķai sabiedrības interešu grupai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.270 “Grozījumi likumā “Par valsts mežu izmantošanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 21, atturas — 12. Prezidija atzinums pieņemts.

Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Priekšlikumus vēlas sniegt Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Šāda balsojuma rezultātā Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 11.septembrim, bet šo jautājumu izskatīt 18.septembra plenārsēdē. Steidzamība netiek prasīta.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, mums nav jāizskata plenārsēdē. Šajā gadījumā jūs varat tikai nosaukt priekšlikumu iesniegšanas datumu. Tas ir otrais lasījums.

I.Liepa. Tas ir 11.septembris.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs ierosina 11.septembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Citi priekšlikumi ir Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs tikko redzējām, kā ar 38 balsīm mēs paātrinājām Latvijas mežu izsaimniekošanu. Tagad es jums lūdzu vismaz dot laiku komisijām strādāt un atrast pareizos risinājumus. Mēs visi zinām, ka 20 gados otrā raža nebūs. Tas, kas pirmais cirtīs, viņam ne mazākā labuma nebūs no tā, kas tur notiek tajos 20 gados. Tur ir smagi pie tā jautājuma jāpiestrādā. Un vienā nedēļā ar tādu kravu, ko mums gāza virsū, neviens no mums nebūs, varbūt Seiles kundze tāpat kā beidzamo reizi būs izlasījusi, bet es neticu, vai samaņā. Skatiet, draugi! Strādāsim nopietni pie nopietniem jautājumiem. Es ierosinu 1.oktobri. Es ierosinu, ka tā komisija sāk tūlīt strādāt, bet lai iesniegumi beidzas ar 1.oktobri, lai mums būtu divas, trīs nedēļas nopietni pie tā jautājuma ko strādāt. Ne tikai ar “urrā” cauri. 1.oktobri iesniegumu un tūlīt pēc tam plenārsēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs, es atkārtoti lūdzu jums iepazīties ar Saeimas Kārtības ruļļa formulējumiem un šajā gadījumā arī ar 90.panta otro daļu, kurā ir noteikts. Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par 5 dienām, izņemot gadījumus, kad likumprojekts atzīts par steidzamu. Ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām.

G.Valdmanis. Es izsaku 15 dienas laiku. Tas it kā ir minimālais. Tad tas būtu 19.septembris. Un strādāsim tanī laikā, cik mēs spējam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl ir citi priekšlikumi. Un šādi priekšlikumi ir Kārlim Leiškalnam, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”). Augsti godātais Valdmaņa kungs! Šeit jau nu jūs runājat pats sev pretī. Ja jūs gribat kaut ko labot šajā likumā, tad jums ir iespējami jāsamazina termiņi, jebšu šis ir Satversmes 81.panta kārtībā pieņemts likumprojekts, kas jau ir stājies spēkā, un, ja jūs kaut ko gribat glābt, tad jums iespējami īsā termiņā jāizstrādā labojumi, kas atbilst jūsu idejām, lai komisija to varētu izskatīt un parlaments nobalsot par otro lasījumu. Es aicinu atstāt spēkā esošo — 11.datumu.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, šajā gadījumā jūs saņemat aizrādījumu, jo jums tika dots vārds par priekšlikumu iesniegšanas alternatīva termiņa noteikšanu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Paldies!”) Tātad atbilstoši Kārtības rullim mums pirmais ir jābalso tālākais ierosinātais termiņš, tas ir, 19.septembris. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam “Grozījumi likumā “Par valsts mežu izmantošanu”” — 19.septembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 12, atturas — 29. Priekšlikums — 19. septembris nav pieņemts. Tātad paliek 11.septembris, ko komisijas vārdā ierosināja Liepas kungs. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 271. “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 271 “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nav debatēs pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot Ministru kabineta noteikumus nr. 271 “Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — 5. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Anna Seile vēlas dot priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti, ierosinu komisijas vārdā priekšlikumus iesniegt līdz 11.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas vārdā izteikto priekšlikumu — 11.septembris kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Šādu iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 272. “Grozījums kredītiestāžu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 272 “Grozījums kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs ir pieteicies runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijai” Kārlis Čerāns, es atvainojos! (Zālē smiekli.) Es atvainojos, Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tiešām ļoti īsi šoreiz. Šie noteikumi paredz iespēju Valsts kasei norakstīt naudas līdzekļus bezstrīdus kārtībā no pašvaldību budžeta kontiem. Šie noteikumi paredz iespēju to darīt Valsts kasei dažādos likumos paredzētajos gadījumos, un netiek precizēts, kādi ir šie likumi, kādos gadījumos šeit šo līdzekļu norakstīšana būs iespējama. Mēs labi zinām, kāda ir mūsu likumu sistēma, mēs labi zinām, kādas ir pretrunas šajos likumos, to dažādas tulkošanas iespējas, un man principā ir iebildumi pret to, ka, lūk, Valsts kase būs tā, kura varēs tulkot dažādus likumus tādā veidā, kā viņiem būs izdevīgi, un norakstīt naudas līdzekļus no pašvaldību budžeta kontiem. Šo likumprojektu anotācijā ir rakstīts pilnīgi skaidri, ka šeit ir tikai viens gadījums, kurā gadījumā Valsts kasei ir nepieciešama šī tiesība norakstīt naudas līdzkļus no pašvaldību budžeta kontiem bezstrīdus kārtībā. Tas ir gadījumā, ja pašvaldība neieskaita nepieciešamos līdzekļus finansu izlīdzināšanas fondā. Nu tad tā, godātie kolēģi, arī vajag rakstīt, bet nevis, lūk, “jebkādos likumā paredzētajos gadījumos...” un Valsts kase jau nebūs tā, kura izšķirs, kurš gadījums ir un kādā veidā tas ir likumā paredzēts. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo dokumentu tādā veidā, kāds tas ir šobrīd, aicinu to noraidīt un, ja tas ir nepieciešams, tad pieņemt citu dokumentu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, kur ir dota skaidra atsauce uz likumu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot Ministru kabineta noteikumus nr. 272 “Grozījums Kredītiestāžu likumā” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 10, atturas — 8. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts. Lūdzu deputātus izteikt savus priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Vai komisijas vārdā arī neviens nevēlas to darīt?

Aristids Lambergs vai Vents Balodis? Kurš no jums dosies uz tribīni? Vents Balodis, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti, es tātad ierosinu 11.septembri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.septembri. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 273 “Noteikumi par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 273 “Noteikumi par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs pirmais ir pieteicies runāt Andris Saulītis, bet, Saulīša kungs, jums ir jārēķinās, ka, ja jūsu runa būs ilgāka par sešām minūtēm, jums būs jārunā pēc pārtraukuma.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Labrīt, godātie kolēģi! Labrīt, godājamais Prezidij! Sēdes vadītāj! Man ir ļoti grūti runāt, jo es esmu skumjš, ka septītajā Latvijas neatkarības gadā ir jārunā par tādām lietām kā privātīpašuma atsavināšana valsts vajadzībām. Nevienam nav noslēpums, ka privātīpašums ir cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa, pat viena no pašām pamatsastāvdaļām. Kā mēs attiecamies pret savu līdzpilsoņu privātīpašumu? Mums seko visa pasaule. Mēs vārāmies savā sulā kā tādi tomāti sautējumos un neredzam, kā pasaule skatās un kā reaģē uz katru gadījumu. Es esmu priecīgs, ka man izdevās pielikt savu roku, un tik tiešām Benjamiņa kungs sekmīgi risina savas lietas īpašuma atgūšanas jautājumā. Mēs esam ieguvuši diezgan labu prestižu starptautiskajā skatījumā. Es domāju, ka arī šie smiekli un tāds nicinājums nedaudz, teiksim, izraisa dažādu ažiotāžu par šo cilvēku — konkrētu personu, bet mēs varam tādā veidā ņirgāties par jebkuru personu. Man vienkārši ir skumji, ka likumdevēji tādā veidā izturas pret saviem līdzpilsoņiem, kas arī Latvijā ir dzīvojuši vairāk nekā 300 gadus. Es domāju, ka nevar neviens a'priori novērtēt otra cilvēka likumdošanas vai kādu citu finansiālu aktivitāti. Tad jau tādā gadījumā mēs tikpat labi varam sākt ņirgāties par Sorosa kungu, kas arī, ievērojot likumdošanu, strādā, un ir dažādi viņa vērtējumu traktējumi.

Es gribētu arī teikt, ka, protams, ka šis likumprojekts, kad tas tika sagatavots, tas pilnīgi neatbilst ne jēgai, ne kaut kādam sakaram ar valsts kaut kādām interesēm vai valsts nepieciešamību. Tieši pretēji. Rīgas brīvosta tika izveidota, lai tur privātīpašums, privātkapitāls varētu vairāk pelnīt un efektīvāk strādāt. Šis gadījums, kad cilvēki grib atņemt vienam cilvēkam īpašumu, pie tam, kā šeit rakstīts paskaidrojumā, ka viņš to ieguvis tur no bijušajiem īpašniekiem. Nekādā gadījumā! Viņš ir ieguvis to... Manā rīcībā ir dokumenti no esošajiem īpašniekiem 1994.gadā, un viņš šo īpašumu ir ieguvis kā pakalpojumu, kā samaksu, kā algu par savu padarīto darbu. Tas nozīmē, ka mēs, Latvijas Republikas likumdevēji, pieļaujam laupīšanu! Aplaupām vienu cilvēku, klaji aplaupām, lai viņam nolaupīto īpašumu tālāk privatizētu citām personām. Tā ir zādzība, tas ir noziedzīgs akts. Protams, ka šis gadījums nepaliks tāds, kāds ir šodien. Es domāju šīs spekulācijas par konkrētu kaut kādu personu vai personas kaut kādām darījumu niansēm šoreiz ir jāatstāj otrajā plānā. Ir jārunā par pašu faktu, ka īpašums — Latvijas Republikas pilsoņa, zemesgrāmatā reģistrēts, tiek vispār, nesaskaņojot ar šo cilvēku, nozagts, nolaupīts brutālā veidā, lai tālāk šo īpašumu vienkārši atdotu — uzdāvinātu jaunajiem “prihvatizatoriem”. Tā ir zādzība. Tā nav uzņēmējdarbība.

Es esmu griezies šajā jautājumā arī Cilvēktiesību birojā. Latvija ir pievienojusies Eiropas likumdošanai — hartai. Un es domāju, ka tagad arī šī lieta neapstāsies un, bez šaubām, ieņems arī starptautisku skanējumu. Vienīgais, ko es varu apsolīt, ka dažu deputātu grupa visādā veidā palīdzēsim un cīnīsimies, lai katrs republikas pilsonis varētu dzīvot droši savā zemē un būt vismaz drošs par vienu lietu, kas viņam ir, — par savu īpašumu.

Nobeigumā. Mēs visi šeit cīnāmies un runājam par komunismu, nosodām totalitārismu. Mēs visi saucam konkrētus cilvēkus. Mēs izvēršam “raganu medības” pret konkrētu cilvēku, bet mēs necīnāmies pret komunismu, pret komunismu kā sērgu, kā kaut kādu smadzeņu patoloģiju. Viens no simptomiem šim komunismam kā tādam ir nihilisms pret cilvēka privātīpašumu. Boļševiki sāka ar nacionalizāciju, un kur tā bija tālāk! Šis piemērs ir, ka mēs valsts kapitālisma vārdā, citādāk to nevar nosaukt, veicam nacionalizāciju. Veicam ar to simptomu, ar ko boļševiki sāka gandrīz vai spridzināt visu pasauli.

Es nevaru piedalīties tajā farsā, es balsošu pret šo farsu un arī aicinu visus pārējos kolēģus, kam ir kaut vai mazākā mērā kaut kāda saprašana, kas ir Civillikums, kas ir īpašums, kas ir cilvēka tiesības, un vispār, es domāju, šie cilvēki atturēsies vai vismaz balsos pret. Jo, ja mēs Latviju būvēsim uz tādiem pamatiem, kur pats svarīgākais stūrakmens ir privātīpašums, cilvēku privātīpašums un viņa darbības novērtēšana a'priori būs ignorēta, es domāju, ka tik tiešām mūsu vectēvi un tēvi ir veltīgi lējuši asinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Deputātus es lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti un tie tiks nolasīti, ir vairāki deputātu paziņojumi.

Paziņojumu vēlas sniegt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Tūlīt pēc reģistrācijas notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojumu vēlas sniegt Antons Seiksts — frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Lai var saplānot ātri pulksteni. Trijos Bāreņu tiesību apakškomisijas sēde Cilvēktiesību komisijas telpās. 15.00. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Andrejs Požarnovs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz 10.45 sapulcēties komisijas telpās uz komisijas sēdi. Pēc 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

V.Balodis (TB/LNNK). Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus pulcēties uz īsu sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es vēršos pie visiem frakciju vadītājiem, ka atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam tagad — 10.30 Viesu zālē notiks Starpfrakciju padomes sēde ar darba kārtības jautājumu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūru izvirzīšanas kārtību un priekšlikumu iesniegšanas laiku”. Es aicinu frakciju vadītājus vai frakciju pārstāvjus uz Viesu zāli uz Starpfrakciju padomes sēdi.

Tagad vārds Mārim Rudzītim, Saeimas sekretāra biedram, reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11 Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim debates par 7. dienas kārtības jautājumu — “Noteikumi par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā”. Vārds debatēs Kārlim Čerānam, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Paldies! Godāto Saeimas sēdes vadītāj, godātie deputāti! Tā nu iznāk, ka, skatot valdības 81. panta kārtībā pieņemtos dokumentus, diezgan būtiska daļa no tiem ir tāda, kas izsauc būtiskus iebildumus, un tāpēc arī šī ir tāda sēde, kad nākas vairāk runāt par principiāliem jautājumiem, bet tas ir jādara, jo šie problemātiskie lēmumi un faktiski lielā mērā prettautiskie lēmumi, tie valdībā ir tikuši pieņemti, tātad izmantojot tās tiesības, ko dod 81. pants, un tagad mums Saeimā tie ir visi vienlaicīgi vienas sēdes laikā jāizvērtē.

Es domāju, ka deputāti varētu arī vēlāk, skatoties Satversmi, ņemt to vērā un tomēr pieņemt kādu jaunu redakciju Satversmes 81. pantam vai vismaz atbalstīt to, ka šī 81. panta tiesības nedrīkst izmantot demisionējis Ministru kabinets, jo šeit šī situācija, kas ir ar šiem noteikumiem par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” teritorijā, tas faktiski pēdējā iepriekšējās valdības dienā tika pieņemts arī bez nepieciešamā Saeimas uzticības mandāta. Un šeit var teikt skaidri, ka šajā gadījumā ar šiem noteikumiem, kas šobrīd... ko valdība ir pieņēmusi, un faktiski valdība ir pieņēmusi, pārkāpjot savas pilnvaras, jo likumā par zemes atsavināšanu valsts vajadzībām ir teikts, ka šāda atsavināšana var notikt tikai uz Saeimas pieņemta lēmuma pamata jeb likumu pamata. Jebkurā gadījumā arī pēc satura šeit tiek bradātas kājām īpašnieku intereses un tātad tiek bradāts kājām pats īpašuma jēdziens, un īpašuma jēdziens ir viens no stabilas demokrātiskas valsts pamatiem, tas ir cilvēku tiesību pamats, tas ir pamats, lai varētu būt arī respekts pret cilvēku cieņu, īpašums dod cilvēkam zināmu neatkarību un iespēju plānot pašam savu dzīvi. Un kā tādu, teiksim, īpašums tiesiskā valstī, tas ir ... kaut arī pakļauts vispārējām sabiedrības interesēm, bet tomēr tas nav atņemams ar tik voluntārām metodēm, kādas šeit tiek piedāvātas, ka, lūk, valdībai nepatīk, ka kādam pilsonim X pieder kāds zemes gabals stratēgiski izdevīgā vietā, un līdz ar to arī valdība nolemj šim pilsonim X šo zemes gabalu atsavināt. Var piekrist tam principam, ka šī īpašuma atsavināšana var notikt valsts vajadzībām, bet tad ir jāņem vērā divi momenti, ka tām tiešām ir jābūt valsts vajadzībām, nevis tā, kā tas ir šajā gadījumā, vienkārši zināmu teritoriju Rīgas tirdzniecības brīvostā, kas tagad gan tiks atdota valsts uzņēmumam, bet pēc tam ir paredzama šī uzņēmuma privatizācija, un jau līdz šim faktiski šis uzņēmums “Rīgas tirdzniecības osta” ir pat bijis privatizējamo objektu sarakstā, tikai tagad tas ir no šī saraksts izslēgts. Tā kā šie nodomi attīstīt privāto iniciatīvu Rīgas tirdzniecības brīvostā, tie ir skaidri, un tas ir arī ļoti normāli. Bet tikai nav saprotams tas, kāpēc šajā gadījumā tiek veikta īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām.

Un otrs. Ja kaut kāds īpašums tiek atsavināts valsts vajadzībām, tad par šo īpašumu pienākas cilvēkam taisnīga kompensācija, un tas ir šis pamatprincips. Jo tas ir pilnīgi skaidrs, ja valsts kaut kur būvē ceļu, šoseju, tad tie zemes gabali, kas ir zem šī ceļa, ka tie ir atsavināmi valsts vajadzībām, bet tie ir atsavināmi par taisnīgu kompensāciju. Šajā gadījumā nav ievērots ne viens, ne otrs princips.

Kas attiecas uz uzņēmējdarbību brīvostas teritorijā un uz šām zemes īpašuma attiecībām, tad likums paredz iespēju brīvostas vadībai, brīvostas pārvaldei noteikt personāla servitūtu uz šo zemi, tas nozīmē, ka šī brīvostas pārvalde var faktiski pārņemt zemi savā lietošanā, un vienīgais, kas tai ir jāizdara, ka tai ir jāmaksā par šo zemes izmantošanu 5 procentu apmērā no šī īpašuma kadastrālās vērtības. Šāda iespēja bija paredzēta tajā gadījumā, kad... tajā brīdī, kad mēs pieņemām šo likumu par Rīgas tirdzniecības brīvostu, un, izejot no tā, arī šeit taisnīgi būtu jāvadās.

Šobrīd tā situācija patiesībā veidojas ārkārtīgi nepatīkama, kad valsts atņem šo zemi vienam pilsonim un pēc tam... nu faktiski par labu tam, ka uz šīs zemes varēs saimniekot citas personas. Un par to liecina arī citi dokumenti, kas šeit ir. Ne tikai valsts intereses, bet arī pilnīgi konkrētu uzņēmumu intereses, un šeit presē tiek pieminēts arī tāds uzņēmums “Karmelo Karuana”, kas ir pilnīgi privāts uzņēmums un kas ir adresēts tātad ofšora zonā Maltā... un faktiski tātad šīs zemes atņemšana šiem cilvēkiem tiek veikta par labu šādai te ārvalstu firmai, un jautājums šeit ir pavisam nopietns. Jautājums ir par to, kas ir devis komandas valdībai un tiem cilvēkiem, kas ir šos noteikumus parakstījuši, tātad tas ir Šķēles kungs un tas ir Zīles kungs, kas viņiem ir devis komandu šo parakstīšanu veikt, jo, izanalizējot šo situāciju, redzams, ka tas ir pretrunā ar jebkādām tiesību normām, tas ir pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību konvenciju, kurai Latvija ir pievienojusies un saskaņā ar kuru šie cilvēki pēc tam varēs iesūdzēt Latvijas valsti tiesā. Bet jautājums ir — kas ir devis šīs komandas pieņemt šādu lēmumu, kas tik klaji norāda uz kaut kādu noteiktu grupējumu interešu lobēšanu.

Man ir jautājums gan Šķēles kungam, gan Zīles kungam — kā ekonomiskās intereses jūs aizstāvējāt un kas jums nodiktēja, ka šāds lēmums ir jāpieņem? Un riskējot šajā gadījumā un faktiski liekot zem sitiena visu Latvijas valsts labo slavu tālāk iespējamos starptautiskos procesos, kas šeit var veidoties uz cilvēktiesību pamata.

Diemžēl tāda ir šī mūsu situācija, ka cīņa par īpašumu notiek ne tikai ar uzņēmējdarbības metodēm, bet arī ar klaju laupīšanu, kā jau šeit teica iepriekšējais runātājs Saulīša kungs, ka savu biznesa lietu varā nekas nav svēts, nav svēti nekādi principi, un diemžēl ārzemēs, ja mēs šādi rīkojamies, ir pamats vēl jo vairāk nostiprināties uzskatam par to, ka Latvija ir tāda valsts, kurā faktiski valda mafija. Diemžēl mēs esam dzirdējuši no ārzemniekiem šo uzskatu, un diemžēl mēs nevaram arī skaidri pateikt viņiem pretī, ka tā tas tiešām nav. Un es tomēr... Būtu lūgums Saeimas deputātiem nepiedalīties šajā procesā un noteikt, ka nepieļaut šo īpašumu barbarisku atsavināšanu, un noteikt, ka šī uzņēmējdarbība ostas teritorijā, ka tā ir veicama saskaņā ar Civillikumu, saskaņā ar likumu par Rīgas tirdzniecības brīvostu un tad saskaņā arī ar īpašuma tiesību pamatprincipiem, kas nostiprināti cilvēktiesību dokumentos. Es aicinu visus deputātus noraidīt šos noteikumus, šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — tautas kopa “Brīvība”. Prezidij, kolēģi! Atkal skumja diena. Eiropas Savienība jau ir mums paziņojusi, ka tā mūs uzskata par kriminālu valsti visaugstākajos līmeņos. Un es domāju, ka visaugstākajos līmeņos bija domāts visaugstākajos ierēdņos, ka arī mēs esam dziļi krimināla valsts kļuvusi.

Mums ir uzlikts likumprojekts, lai mēs piedalāmies tīrā laupīšanā. Tiks atņemta zeme par sviestmaizi vienam cilvēkam, kura senči ir Latvijā dzīvojuši piecpadsmit paaudzēs. Un tiks atdots it kā mums nezināmām personām, mēs gan varam minēt, Maltā. Mūsu stratēģiskā tranzīta ceļa guvumi tiks aplikti ar nodokļiem Maltā. Un tanīs labumos smelsies mūsu tautas varoņu puiši. Es šitai lietai esmu drusku sekojis, jo mēs taisīsim drīzumā konferenci par to, kā latviešu tautai tiek atņemti viņu īpašumi, vai tas ir ar nodokļiem, vai ar to, ka nevar iedzīt zemesgrāmatā, bet šitā krasā atņemšana, lai iedotu kādiem nezināmiem, it kā mums nezināmiem cilvēkiem ārzemēs, tā ir viskrasākā laupīšana.

Es saprotu, ka viens no vislabāk pazīstamākajiem latviešu advokātiem šitanī lietā ir iejaukts, skaidroja, ka latviešu valdība nekad neuzdrošināsies šitādu klaju izlaupīšanu. Un to viņš bija pat apstiprinājis ar premjerministru, ka tā lieta neies, bet beidzamā dienā ar kaut kādu spiedienu Šķēles kungs tika piespiests šito tīro izlaipīšanas dokumentu parakstīt. Tur nav it nekāda attaisnojuma. Ir citas procedūras, kā citi iepriekšējie runātāji minēja, kur noteikts īres līmenis, bet šitas te, ka mēs atņemsim vienam indivīdam mantu, lai iedotu kādai ofšora firmai mantu statēģiskā vietā, kur labumam būtu jāplūst mūsu tautai. Risinājumi varētu būt viskautkādi: kad tagad šito brīvostu veidos, šitam cilvēkam varētu iedot pāris pajas, lai viņš redz, kas notiek. Tātad saprotams, ka šis cilvēks nav lojāls šitām mafijas struktūrām. Viņš tautai sāktu stāstīt, kādi ir tie lielie labumi, kuriem Latvijai vajadzētu nākt no mūsu tranzīta ceļiem. Atminiet, ka mūsu tranzīta ceļi ir novērtēti kā 90 000 miljoni dolāru. 20 procenti no tā ir 18 000 miljonu dolāru. Labumam vajadzētu plūst uz mūsu tautu katru gadu. Tas ir 6000 dolāru katram bēbim un vecam un pilnaudzim no mūsu tranzīta ceļa augļiem vien. Bet skat, cik nekaunīgi. Tie labumi, kas varētu nākt no mūsu tranzīta ceļiem, tiek pārvirzīti uz kādām maltām, kur Latvijai nekāda labuma nebūs. Šī ir tīra atklāta zādzība.

Vakar mēs runājām par citu tranzīta ceļu, par Liepāja — Odesa , kur mēs jaucām ārā, jo tas laikam paliktu Latvijas zemē. Nu it kā to Kundziņsalu būtu grūti no Latvijas izņemt ārā, izjaukt, bet tad vienkārši atdosim viņu kādiem it kā maltiešiem. Jūs ļoti labi saprotat, ka tur ir Austrumu mafiozņiki ar saviem latviešu sabiedrotajiem, jūs visi varat gribēt zināt, kas ir Rīgas ostā, kas to Karnelu... vai kā to firmu tur Maltai atdos... tur Aristids Lambergs labi to lietu zina, viņš tur tagad sēž tanī valdē, ja viņš kādreiz tur aiziet saņemt savus 800 latus mēnesī... Es saprotu, ka mums šodien atkal stāv tā dilemma... ar Andri Saulīti es tikko runāju, es saku — norausim kvorumu, es domāju, ka šeit skatāmies — šinī zālē ir 65 cilvēki, divdesmit ja būs pret, mēs šito likumprojektu varētu nozāģēt, bet nē. Un saprotiet, ka šitās Sadarbības padomes disciplīna prasa, lai pasaka, cik balsos un kā. Un saprotat, kāpēc. Tāpēc jau viņi tā var aprēķināt, cik saviem baltajiem zvirbuļiem viņi atļaus balsot pret. Bet tās 50 balsis būs, un varbūt pat tie 24 baltie zvirbuļi būs balsojuši pret. Un viņi varēs iet tautā un teikt — skaties, es balsoju pret. Manuprāt, balsojot pret, nekā nepasaka. Balsot pret šitanī gadījumā ir nodevība. Ir jau piedalīties tanī nodevība. Bet es šoreiz, ja man Andris Saulītis nedos citu signālu, es iešu līdzi ar opozīciju, mums ir jāiet kopā. Mēs nedrīkstam būs šķelti. Mums ir jāsaprot, ko mēs darām, bet saprotam, ka mums ir daudz falšu opozicionāru. It kā “Tēvzemei un Brīvībai” ir pret to, ka tautu iznīcina ar 700 000 nepilsoņu, ko iepludinās tajā. Viņi it kā veidoja referendumu par visu Latviju, it kā cīnījās un tā dabūja balsis no latviešu tautas. Viņiem ir desmit deputātu Saeimā, viņiem ir Ministru prezidents, viņiem tad 10 procenti tautas balss nav vajadzīgs, lai ierosinātu likuma maiņu, un ko viņi dara? Un kad viņus apvaino... Brīvības pieminekļa priekšā vecas tantes nāk raudādamas — Valdmani, mēs tevi cienījam, bet kā tu drīksti aiztikt “Tēvzemei un Brīvībai”! Viena ļoti cienījama kundze ar asarām acīs — bet viņi taču ir vienīgie, kas cīnās pret to, ka mūsu tautai būs jāuzņem tie svešinieki. Kur tad ir tas likumprojekts? Jums trūkst tie paraksti? Jeb jūs tikai spēlējat baltos zvirbuļus? Man Kārlis Čerāns saka: zini, Gundar, tā problēma ir tā, ka viņi ir organizētti, viņi zina, cik viņiem balsis bija, neticu, ka bija tikai 38 balsis par, ja mēs nebūtu balsojuši pret, tad būtu bijušas 26 balsis par un 25 balsis pret, un visi tēvzemieši būtu stalti varoņi bijuši tautas acīs.

Mūsu opozīcijai ir jāsāk domāt, spēlēt kopā. (Starpsauciens: “Jāsāk, jāsāk!”) Tie varas vīri, kas šeit ir, tie, kas tagad mums lūdz piedalīties tīrā laupīšanā, atņemsim vienam un iedosim cilvēkiem Maltā. Andri, ko mēs darīsim? Saulīt Andri! Balsosim pret jeb atturēsimies? Es skatīšos uz Andra pirkstu, ja viņš liks uz leju, es balsošu pret. Opozīcijai jāturas kopā pagaidām. Bet, manuprāt, es ceru, ka viņš rādīs — nebalsosim, mums ir jāatturas no piedalīšanās šitajā zādzībā. Mēs esam līdzvainīgi šitajā lietā, mēs esam līdzvainīgi, ka pasaule saprot, ka mēs esam krimināla valsts, ka šeit it nekāda privātīpašuma nav, ka tev nav pareizā partijas vēsture bijusi. Par ko mēs stāvam? (Starpsauciens: “Domājam par Latviju!”) Par to, ka izlaupīs no viena cilvēka, kas ir Latvijā dzīvojis, kur ģimene Latvijā dzīvojusi 500 paaudzes, mantu, lai atdotu kādai ofšora firmai Maltā. Daļu no mūsu stratēģiskā mantojuma. Redzēsim, kā mēs balsosim, Andri Saulīt, atturēsimies?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jums nav atļauta diskusija ar zāli, jūs saņemat aizrādījumu, vai nu turpiniet savu runu debatēs, bet, lūdzu, nerisiniet dialogu ar zāli.

G.Valdmanis. Es atturēšos, es jums visiem lūdzu atturēties no šitādas zādzības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kad es izlasu kārtējo reizi šo uzvārdu — Perepjolkins, tad man paliek sirdī silti. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Lai dzīvo...”) Latvijā patiešām ir labi cilvēki, kas dāvina šim kungam zemi. Dāvina šo zemi Rīgas lidostā, tirdzniecības ostā un visai labās vietās — dāvina par brīvu. Patiešām, tā mēs tālu tiksim, kaut arī man gribētos uzzināt, vai cienījamais Vistiņš nav cienījamā Perepjolkina tulkojums, jo divi putni ir salasījušies šajā gadījumā uz tirdzniecības ostas zemes, pēkšņi saņēmuši dāvinājumu par skaistām acīm, un, Valdmaņa kungs, šeit ir konkrēta lieta, šie kungi nav maksājuši par šo dāvinājumu ne santīmu Latvijas valstij. Un es nezinu, kā Perepjolkina kunga paaudzes piecpadsmit ir atradušās Rīgas tirdzniecības ostā, ja jūs izlasiet — tas ir dāvinājums. Tātad Perepjolkina kunga radinieki tur nav dzīvojuši, kā daudzi gājputni. Un šajā gadījumā jūs, Valdmaņa kungs un Saulīša kungs, un arī Čerāna kungs, diemžēl aizstāvat kaut kāda kunga dāvinājuma intereses. Tas ir patiešām patīkami, un šajā gadījumā jūs tieši diemžēl atbalstāt Latvijas tautas īpašumu īpatnēju pārdalīšanu dāvinājuma veidā. Un tādēļ šajā gadījumā es tomēr kā opozīcijas pārstāvis nevarētu atbalstītu to, lai mēs piekristu šīm Perepjolkina kunga un Vistiņa kunga izdarībām. Saulīša kungs, paldies par jūsu skaļo atbalstu. Un šajā gadījumā, cienījamie kungi, es aicinu atbalstīt Ministru kabineta iniciatīvu, jo, ja Saulīša kungs nav brīnumaini, ka nekliedza arī lidostā, osta, kurā arī cienījamais Perepjolkina kungs bija dabūjis dāvinājuma veidā lielus zemes gabalus. Es domāju, ka Prezidijam būtu jāpalūdz, varbūt Saulīša kungam vajag ārstu, ar veselību palika slikti. (Zālē ļoti skaļi deputāti izkliedz replikas.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, zālē replikas ir atļautas, bet, nu, tātad ņemsim vērā to, ka, lai arī citi deputāti varētu dzirdēt, ko runā no tribīnes debatētājs.

M.Lujāns. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es šajā gadījumā aicinu atbalstīt patiešām Ministru kabineta loģisko rīcību, jo man rada izbrīnu, ka kaut kāds Perepjolkins, saņemot dāvinājumu, vēl pie reizes pieprasa tirdzniecības ostas milzīgas naudas summas, un tā jau saucas tautā parastā, varbūt varēs Valdmaņa kungs kanādiski izteikties, slaukšana un tautas slaukšana, un tautas budžeta slaukšana, un man ir diemžēl žēl, ka tie trīs kungi, kas šodien tik aktīvi runāja par tautas interesēm, drīzāk pārstāv Vistiņa un Perepjolkina intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Anna Seile, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Diemžēl mums par ārkārtīgi svarīgiem likumprojektiem vienmēr izvēršas tāda ļoti gara runāšana, un viedokļi ir dažādi. Bet es jums gribu lietišķi atgādināt bez emocijām, ka pavisam nesen mēs pieņēmām izmaiņas ostu likumā, kur speciāli bija atrunāta Kundziņsala, ka Kundziņsalā dzīvojošiem bijušajiem īpašniekiem tiek piešķirta zeme īpašumā zem viņiem piederošām mājām. Bet šis gadījums ar Perepjolkinu un Vistiņu ir kaut kas cits. Tie nav bijušie īpašnieki Kundziņsalā, tie ir zemes uzpircēji, kā jau iepriekšējais runātājs minēja. Šādi zemes uzpirkumi ir bijuši Latvijas... Rīgas lidostā, Latvijas dārziņu rajonā tepat pie Rīgas, un nu tie ir notikuši arī Kundziņsalā. Es lūdzu klusumu!

Šeit izskanēja doma, vai vajag pieņemt šādu likumprojektu un pie tam steidzamu, un pie tam 81.panta kārtībā. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo likumprojektu, lūdza Juridiskajai komisijai izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu, lai paātrinātu tā spēkā stāšanos. Un kāpēc? Tāpēc, ka šie uzpircēji, kuri ne tur dzīvo, ne tur rada vērtības, izmanto Rīgas tirdzniecības brīvostas uzbūvēto zemi, labiekārtoto zemi, kurai ir augsta kadastrālā vērtība. Un no šīs augstās kadastrālās vērtības, kur ne Vistiņš, ne Perepjolkins nav pielicis ne pirkstu, viņi ar tiesas palīdzību cenšas izspiest no mums, Latvijas pamatiedzīvotājiem, pēc iespējas lielāku nomas maksu. Un es ticu, ka, ja mēs šo gadījumu noraidīsim un nepieņemsim īpašu likumu, un tikai ar īpašu likumu šādos bezprecedenta gadījumos var atsavināt zemi, tad mēs piedzīvosim vēl kādu vietu, kur Vistiņš un Perepjolkins sevišķi svarīgās un stratēģiskās Latvijas uzņēmumu vai objektu teritorijās būs ieguvuši zemi. Un tāpēc, izanalizējot to, ka Perepjolkins varētu būt dzīvojis 300 gadus, tad jau viņam sen vajadzēja būt Ginesa grāmatā, vai 15 paaudzes Latvijā, es uzskatu, ka šeit tomēr deputātiem ir jāizvērtē savas uzstāšanās un viena deputātu grupa, konkrēti Čerāns un Saulītis, rīkojas atsevišķu cilvēku, es domāju, šī Vistiņa un Perepjolkina interesēs. Un nedaudz pārfrāzējot viņu teicienu, es varētu gan teikt, kas deva komandu mūsu Latvijas Saeimas deputātiem aizstāvēt nevis Latvijas valstiskās, nevis bijušo īpašnieku intereses, bet, lūk, šādu zemes pārpircēju intereses, kuri darbojas savās personīgās un varbūt ne tikai savās personiskās interesēs. Atcerieties, cik viegli mēs šo jautājumu atrisinājām ar Rīgas lidostu, un nedomājiet, ka šie cilvēki, kas dāvināja Perepjolkinam zemi, saņēma tādu summu, kādu Perepjolkins iegūtu par šo zemes nomas maksu. Aicinu noraidīt šo likumu. Es atvainojos, aicinu noraidīt Čerāna un Saulīša priekšlikumus un atbalstīt šo likumprojektu, un virzīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Elferta kungs, jūs runāsiet valdības vārdā, tātad jums ir viena stunda.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likums par zemes reformu pilsētās šobrīd pat neatļauj atjaunot īpašumtiesības ostu teritorijā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Elferta kungs. Godātie deputāti, es saprotu, ka mums ir jāapspriež tas likumprojekts, kuru mēs dotā brīdī debatējam, bet cienīsim arī kolēģus, jo šī zāle ir daudz mazāka par sēžu zāli, un lielā mērā šīs skaļās diskusijas traucē citiem kolēģiem klausīties to, ko saka deputāti no tribīnes. Godātie kolēģi, cienīsim viens otru. Lūdzu Elferta kungs!

P.Elferts. Pēdējās izmaiņas likumā par zemes reformu pilsētās paredz, ka var atjaunot īpašuma tiesības ap dzīvojamo māju līdz 1200 kvadrātmetriem, un arī tiem bijušajiem īpašniekiem un mantiniekiem Kundziņsalas dzīvojamā rajonā, pat vairāk nekā par 1200 kvadrātmetriem, respektīvi, cik tur bija, tas attiecas uz dzīvojamo rajonu. Šodien mēs apspriežam zemes gabalus, kas ir ārpus šī dzīvojamā rajona, de facto zem konteinera ostas, un īpašumtiesības tika atjaunotas un dāvinātas šiem īpašniekiem, kas ir minēti šajā likumprojektā. Daži deputāti izteica pārliecību par to, ka šie noteikumi tika izdoti ļoti īsi pirms Šķēles kunga demisijas, varu pateikt to, ka šo noteikumu projektu gatavoja jau jūnija beigās, jo 1.jūlijā sākās brīvostas teritorijas brīvostas režīms Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā. Tātad šeit ir motivēta neatliekama vajadzība, kā prasa Satversmes 81.pants. Un tātad likums par Rīgas tirdzniecības brīvostu tika pieņemts Saeimā 1996.gada 6.novembrī, tātad starp to laiku pieņēma likumu, un brīvostas režīma ieviešana ar 1.jūliju nepanāca to, ka varēja vienoties ar īpašniekiem par izpirkšanu vai par zemes nomu, tātad valdība iesniedza šo priekšlikumu, un kamēr nebūs šīs īpašuma attiecības pilnīgi sakārtotas, būs ārkārtīgi grūti piesaistīt lielus ārvalstu investorus, kas palīdzēs attīstī šo teritoriju un mūsu tautsaimniecību. Tātad es aicinu šodien pieņemt šo likumprojektu un gribu vēl bilst, ka likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām un to lēmuma projekts par ieviešanas kārtību paredz, ka šiem īpašniekiem atlīdzina arī ieguldītos līdzekļus, ja tādi ir bijuši. Tas ir par zemes iemērīšanu vai par labiekārtošanu, bet tas ir paredzēts likumā un papildus tai atlīdzībai, kas arī ir šajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es būtībā esmu diezgan pārsteigts par to, kādā gultnē ievirzās šī diskusija, un par tām runām, kas apgalvo par īpašuma svētumu un uz kuru to svētumu attiecina. Es tikai domāju, ka šeit vajadzēja būt satiksmes ministram un vajadzēja arī nākt tribīnē un šo jautājumu vispusīgi izskaidrot. Es domāju, ka viena no vainām, kāpēc mēs šeit strīdamies, ir tas, ka jautājums nav izskaidrots. Šāds un līdzīgs jautājums tika risināts jau Ministru kabinetā pagājušajā gadā, tad, kad atsavināja šim pašam Perepjolkinam lidostas zemi. Un kā jau šeit tika runāts, tad Perepjolkinam nekādīgi vēsturiski šīs zemes nav piederējušas. Viņš ar dažādiem paņēmieniem tās zemes no dažādām tantiņām ir ieguvis. Un es domāju, ka drīzāk vajadzētu apskatīt jautājumu, ja tagad ir bijušas pārrunas jau starp valdības pārstāvjiem un Perepjolkinu, un viņš ir atteicies šo zemi pārdot, par piedāvāto zemi — par 1940.gada kadastrālo vērtību, kas manā izpratnē ir pareiza un godīga. Jo šīs zemes labiekārtošanā viņi nav ne pirkstu pielikuši, pašreizējie, kā es teiktu, šie formālie īpašnieki, nav ne pirkstu pielikuši, neko uz tās zemes nav uzcēluši. Tur kādreiz, ja mēs atceramies, bija kaut kādas pļavas, kas bija pa pusei pārplūdušas. Un tāpat tas bija arī lidostas gadījumā.

Tāpēc es domāju, ka drīzāk vajadzētu jautājumu pacelt par to, ka šo jautājumu vispusīgi vajadzētu izmeklēt. Nevar būt tā, ka tie, kas ir ieguvuši ar kaut kādiem apšaubāmiem līdzekļiem naudu, ka tie pēc tam var bagātīgi apmaksāt advokātus. Un šie advokāti var visāda veida absurdas lietas mēģināt pietiesāt. Mēs jau esam šeit tādus gadījumus sastapuši un redzējuši, ar kādiem lieliem skandāliem tas rezultātā beidzas. Tāpēc šajā gadījumā es domāju, ka šeit ir pilnīgi atklāti redzams zemes uzpirkšanas gadījums. Pie tam tālu ne no cilvēkiem, kam to pienāktos visvairāk darīt. Es domāju, ka Seiles kundze, šo jautājumu skaidrojot, būtībā saprot visdziļāk, darbojoties ilgus gadus ap zemes jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka šeit ir pilnīgi acīmredzams izspiešanas gadījums no valsts. Izspiešanas gadījums beigu beigās arī no mums visiem. Un, ja mēs šeit tādā pārprastā gaisotnē runājam par to, ka īpašums ir svēts, es domāju, ka tas ir tas pats gadījums, kas runātu, ka prihvatizēts īpašums Latvijā ir svēts. Tad jau mēs nevaram arī runāt par to, ka prihvatizēti dažādi uzņēmumi bez maksāšanas, ka tie ir atkal pārskatāmi un tiesas procesi izvedami, lai jautājumu noskaidrotu. Tad jau mēs tādus jautājumus nevaram pacelt. Mēs varam runāt tā, ka cilvēks, kurš ir ar jebkādiem paņēmieniem ieguvis īpašumu, ka tas viņam pienākas, un mēs par to vispār nevaram runāt.

Es tikai domāju klāt pie šīs lietas, man tādas zināmas paralēles nāk prātā, runājot par Benjamiņam atdodamo vasarnīcu un par to, ka mēs tāpat no budžeta, no nodokļu maksātāju naudas tur gribam viņam maksāt līdz miljonam latu. Es domāju, ka viņam tāpat labākā gadījumā būtu jāsamaksā atlīdzība 1940.gada zemes kadastrālās vērtības lielumā, it īpaši ņemot vērā, ka viņš arī to māju bija ieķīlājis un nekāda sena dzimtas mītne tur nav bijusi. Mēs labi zinām, ka tā māja tika nopirkta turklāt kādā 1935. vai 1936.gadā un tūliņ tika ieķīlāta Hipotēku un zemes bankā. Un nauda tika notērēta. Un pēc tam mēs tagad pilnīgi absurdā veidā spriežam par to, kā atdot pēc šodienas zemes kadastrālās vērtības milzīgu naudu jeb atdot pat tik milzīgu naudu, kā viens ārzemnieks mums pieprasa. Būtībā manā izpratnē mēs ļoti brīvi rīkojamies ar budžeta naudu, kas ir satecējusi straumītē no nodokļu maksātāju kabatām, un šajā gadījumā es arī velku tādas zināmas paralēles. Un ja es skatos, ka šeit vienam kungam grib maksāt 9 000 latu, otram aptuveni 10 000 latu, nu labi, mēs varam strīdēties par to, vai tā vērtība ir par lielu vai nav par lielu. Varbūt to izmaksāšanu vajadzētu vēl atlikt un apskatīties tur saistībā caur tiesas orgāniem, cik tad viņi ko ir samaksājuši tām dāvinātājām, jo man ir ne viens vien signāls, ka tā dāvināšana tur ir notikusi pusreketa veidā. Kāpēc mēs par to šeit nerunājam? Bet ja mēs šeit runājam par to, ka šī zeme jeb tas, kas uz tās zemes atrodas, pēc tam var nokļūt kādu Maltas firmu īpašumā vai citu firmu īpašumā, tas jau gan ir mūsu jautājums.

Es domāju, ka šeit mēs varam pacelt jautājumu par to, ka ir jāseko tam, kas rakstīts šeit virsrakstā, ka zemes īpašuma atsavināšanai valsts vajadzībām un pēc tam sekojošai privatizācijai mums ir vispusīgi jāseko, lai šī zeme un tas, kas uz tās atrodas, nenokļūtu atkal prihvatizācijas rezultātā bez reālas maksāšanas ar dažādām krāpniecības metodēm kādu mistisku firmu īpašumā. To mēs šeit varam prasīt, lai tālākā privatizācija šajā ostas teritorijā notiktu pietiekamā atklātības atmosfērā, lai Privatizācijas aģentūra par to visu mūs informētu un šeit vienoties, ka mēs pieņemam pašreiz tikai pirmā posma lēmumu. Mēs pieņemam lēmumu par to, ka šī zeme ir jāatsavina, un jāatsavina par tādu naudu, kāda pienākas, izejot no tā, kāda tā zeme bija agrāk — bez uzlabošanas, bez būvēm, bez komunikācijām un bez pārējām labierīcībām. Tā ka, es domāju, šis lēmums no šāda viedokļa būtu pareizs, un es domāju, ka šeit līdz ar to ir izcēlies tāds nevajadzīgs strīds tāpēc vien, ka mēs neizlasām to, kas ir rakstīts virsrakstā — valsts vajadzībām. Valsts vajadzībām, un nevis Maltas vajadzībām un nevis kādas citas firmas vai tur ar kādu, teiksim, ar bijušo premjeru vārdu saistīto firmu vajadzībām. Tas viss ir tālāk jākontrolē. Un jākontrolē jau vispirms Saeimai, un Saeimas deputātiem jāprasa, lai Privatizācijas aģentūras vadība par šiem jautājumiem mūs informētu. Paldies par uzmanību! Mans lūgums tātad ir atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aristids Lambergs, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikties Valdmaņa kungam, ka viņš man ir pielicis pie algas. Būtu labi, ja viņš informētu Rīgas tirdzniecības ostas vadību, lai arī man tiktu izmaksāta tāda summa, kā viņš man pieraksta jau otro, trešo reizi šeit no šīs tribīnes.

Arī izsaku dziļu pateicību Lujāna kungam par viņa teikto, un šī ir viena no tām retajām reizēm, kad piekrītu Lujāna kungam. Jo bieži vien mūsu domas dalās dažādos jautājumos, bet šoreiz vislabāk šo jautājumu atspoguļoja Lujāna kungs. Jā, es strādāju Rīgas tirdzniecības ostas padomē. Zinu, kas tur notiek. Šī zeme ir nepieciešama Rīgas tirdzniecības ostas attīstībai. Pašreiz Rīgas tirdzniecības ostas vadība ved nopietnas sarunas ar vairākām lielākām ārzemju firmām, ieguldītājiem par lielu, nopietnu būvju un tirdzniecības centru attīstību šinī teritorijā. Šī zeme ir nepieciešama, lai attīstītos Rīgas tirdzniecības osta. Tādēļ, neatkārtošu, ko teica Seiles kundze un citi runātāji, kuriem pilnīgi piekrītu. Tādēļ lūdzu jūs nobalsot par šo projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Saulīša kungs runās otro reizi.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Pirmkārt, godājamie kolēģi, gribu atgādināt, ka tas ir tikai pirmais lasījums. Mums ir zināmi visi uzvārdi, konkrēti, valsts pilnvarnieki, kā viņi rīkojas, visi mehānismi, ir sagatavoti visi dokumenti, un savādāk šo lietu kā atklātu zādzību es nevaru nosaukt. Skumji ir cits. Skumji ir tas, ka mēs viena vai otra cilvēka tiesisku rīcību, civiltiesisku rīcību šeit komentējam. Komentējam no kaut kādām savām pozīcijām. Vai viņš ir tāds, vai viņš ir ar greizu ausi, vai viņam nav vienas kājas, vai viņš ir darījis to, vai viņš ir darījis citu. Skumji, ka neviens nesaprot, kas ir īpašums, kāda Latvijas likumdošana šodien ir, un vēl jo vairāk skumji, ka tādā garā par īpašuma jautājumiem runā bijušais finansu ministrs. Tas ir vispār! Tā ir fantastika!

Ko es vēl gribēju teikt? Protams, mēs sekosim, konkrēti analizējot visas juridiskās fineses, tiks no šīs tribīnes deklarēts otrajā lasījumā ar konkrētiem uzvārdiem, ar pārkāpumiem, kā tas viss pienākas. Šodien ir pirmais lasījums, šodien ir nepieciešams tātad vairāk vispārīgā kārtā izstāstīt par procesa būtību. Procesa būtība šodien ir, ka viena cilvēka privāto īpašumu cita struktūra, privāta struktūra grib pārņemt sev, ignorējot tā cilvēka kaut kādas tur tiesiskas vēlmes vai visu pārējo un pat nevedot ar viņu sarunas. Es esmu gandarīts, ka Rubiks ir cietumā. Tik tiešām! Komunisti ir jāliek cietumā! Bet es arī esmu gandarīts, ka Rubika līdzskrējējam ir dota brīva iespēja runāt šeit, šajā tribīnē. Latvijā tomēr ir demokrātija. Un es par to esmu lepns, kaut arī es nepiekrītu, Lujāna kungs, jūsu uzskatam, bet jūs varat runāt šeit no šīs tribīnes.

Un nobeigumā. Mehānisms ir ļoti vienkāršs. Valsts pilnvarnieki ir noskatījuši šo zemes gabalu sev. Un notiks klasiskā spēle. Šo īpašumu tagad atņems valsts vārdā un vēlāk nodos privātam īpašumam. Un šie starpnieki, Lamberga kungs, ne bez jūsu ziņas, ka jūs strādājat Rīgas tirdzniecības ostas pārvaldē, saņems šo naudu. Es uzskatu, ka tā ir klaja laupīšana. Un šādos brīžos es esmu lepns, ka kādreiz es runāju, ka 80 procenti Latvijas politiķu ir bandīti.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Valdmaņa kungs arī runās otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Būtu jau labi, ja mēs tikai runātu vai atbalstītu vistiņu vai gaili. Bet tā nav. Mēs runājam par kaut ko citu. Mēs arī nerunājam par to, vai ir tiesības nolikt vērtību, kā Kreitusa kungs teica, uz kādu vēsturisku momentu, jo ar to pašu domāšanas veidu varētu aizbraukt uz Ņujorku un nolikt krelli un 500 gramus vodku un pateikt, ka man pieder Manhetenas sala. Seiles kundze, ja jūs domājat, ka šodienas īpašnieki ir apbižojuši iepriekšējos īpašniekus, tad tā ir pilnīgi cita lieta. Lieta ir tāda, ka it kā likumīgi kāds cilvēks, kas domāja ātrāk jeb kuram laimējās bezstrīdu kārtā dabūt vienu īpašumu, kuram ir liela vērtība. Un jautājums tagad ir — vai mēs piedalīsimies pie tā, ka mēs to īpašumu paņemsim par sviestmaizi, par daudz mazāk nekā 5 procenti no šodienas kadastrālās vērtības, ko būtu jāmaksā ik gadu īrē. No tā cilvēka, kas par to zemi ir maksājis nodokli trīs gadus jau, un ka mēs tagad nolemsim, ka to kumosu, — un es viņus saukšu par bandītiem, kas slēpjas zem Maltas karoga, un nav runa šeit par kaut kādu pasaules slavenu ieguldītāju firmu, viņu “Dun & Bradstreet” pat nevar atrast. Tā ir viena klaja, niecīga bandītu organizācija, kurai tiks nodots, ar mūsu cienījamā Aristida Lamberga kunga palīdzību tiks nodots. Viņš tanī Rīgas ostā ir. Tiks nodota visa Rīgas konteineru osta un tālāk latviešu bagātības. Un tās tiks apsaimniekotas no Maltas. Vai mēs šitādā klajā laupījumā gribam piedalīties? Sapratīsim vienu lietu, ka dienu, pirms šis tiks parakstīts, Grūtupa kungam tiks pateikts no Šķēles kunga kabineta, ka nē, Šķēles kungs saprot, ka viņš šitādā laupījumā nevar piedalīties. Bet tad kautkādīgi Šķēles kungs tika piespiests, viņš to parakstīja.

Un mūsu tautai būs liels kauns, un man varbūt būs liels gandarījums, ka varbūt tomēr tā lieta aizies uz internacionālām tiesām, un mēs sāksim internacionāli meklēt tos, kas šitās lietas vada. Nav nekāda runa par 1940.gadu. Nav nekāda runa, ka Perjohins vai vistiņa, vai kas ieguva kaut ko citu, kā tas, kas viņiem tagad pieder. Nav nekāda runa, ka viņiem netiek doti pieklājīgi piedāvājumi — vai īrēt, vai atsavināties. Ir vienkārši nolemts, kas neder šitai mafiju gangai atņemt vienu vērtīgu īpašumu un atdot to mūsu bandītu draugiem jeb pašiem sev. Mēs kaut kad dabūsim zināt, kuri tie cilvēki ir, kas ir nākuši uz to brīvostu valdi un runājuši tanī valdes kompānijas vārdā. Tas viss kādreiz iznāks ārā. Bet saprotiet, mums jautājums ir tāds — vai mēs varam piedalīties šitādā klajā laupījumā, kurā Šķēles kungs nebija ar mieru piedalīties līdz beidzamajam momentam, vai nē. Manuprāt, ja mums ir druscītiņ godaprāts, tad mēs tik klajā laupījumā nepiedalīsimies. Ir tādas “prihvatizācijas”, kā Šķēles kungs un Kreitusa kungs stāstīja. Droši vien, ka viņi zina daudz vairāk par to, nekā es kādreiz zināšu, bet šeit ir ļoti vienkāršs gadījums. Šeit ir vērtīgs īpašuma pareizā vietā, ka cilvēkiem neatļāva to īpašumu izmantot un dalīties kopīgā peļņā ar citiem, kam tā zeme pieder vai kā. Viņiem, liekas, to atņems par kaut kādu krelli un 500 gramu vodku. Un pateiks, ka tas ir likumīgi, pateiks ar Panteļējeva kunga pirkstu. Mēs darām visu. Tas ir pareizi, tas ir nepareizi. Un tā balsošanas mašīna to nolems.

Draugi, kaut kad šai bezjēgai ir jābeidzas. Mēs esam izzūdinājuši no mūsu zemes “zaļo zeltu” ar vienu punktu, šodien mēs tagad izzogam no viena cilvēka... (Starpsauciens: “Noteikti!”)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs esat izsmēlis sava laika limitu.

G.Valdmanis. Paldies! Es tūlīt beigšu. Mums astoņu dienu laikā uzliek 51 jaunu likumprojektu 81.panta kārtībā, un to starpā ir klajas zādzības, kurās mēs nedrīkstētu piedalīties. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andris Amerikas, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Viņš arī ir pilnvarnieks — saņem naudu!”)

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Pirmkārt, es gribu teikt sekojošo: mēs esam pieraduši, ka presē un arī ārpus Saeimas augsti politiķi tiek saukāti par bandītiem. Man ir ļoti žēl, ka atsevišķi deputāti šajā Saeimas tribīnē pielieto šos pašus izteicienus. Man ir ļoti žēl, ka arī no šīs tribīnes atsevišķi deputāti, šajā gadījumā Kārlis Čerāns, lieto tādus izteicienus, varbūt drosmīgus, ka Latvijā valda mafija. Godātie kolēģi, cienīsim šo tribīni! Cienīsim šo zāli!

Otrkārt. Es gribu teikt tā, ka, par jebkuru programmu runājot, ir apsveicama deputātu vēlme plaši diskutēt, un arī zināšanu bagāža par to vai citu jautājumu ir ļoti plaša, tikai, godātie kolēģi, lēmumu pieņemšanas procedūrā ir svarīga gan šī plašā diskusija, kā arī praktiskā pieredze, zināšanas un arī juridisko jautājumu izpratne.

Šajā gadījumā, ja mēs runājam par šo Rīgas tirdzniecības brīvostas zemi un salīdzinām to, pieņemsim, ar Benjamiņu īpašumiem, šie jautājumi ir galīgi nesalīdzināmi. Ja mēs runājam par ostas zemi, tad nevienā privātā struktūrā nav paredzēts ne privatizēt, ne atdot. Tas atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ir valsts īpašums, kuru pārvalda valsts akciju sabiedrība.

Tālāk, piesaistot uzņēmējsabiedrības, atbilstoši likumam, uz šīs zemes saimnieko konkrētas uzņēmējsabiedrības. Šajā gadījumā tas ir pat nepieciešams, lai tā būtu valsts zeme. Vēl jo vairāk. Ja mēs runājam par Benjamiņu īpašumu, tad šajā gadījumā tā bija nopietna māja—ēka, kura bija uzbūvēta tajā laikā. Šajā zemē, kurā 1940.gadā nebija ne infrastruktūras, nebija nekādu uzlabojumu, kurus ir ieguldījusi valsts par saviem līdzekļiem, mēs šodien gribam uzdāvināt privātpersonām.

Godātie kolēģi, tieši otrādi. Viss tas, ko valsts ir ieguldījusi šīs zemes attīstībā infrastruktūrām, nav šo it īpaši atdāvināto privilēģijas. Tāpēc es arī aicinu jūs atbalstīt šo Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, kas izteica dažādus argumentus un piesauca uzvārdus — Perepjolkinu un tā tālāk. (Starpsauciens: “Ameriku arī!”) Nav svarīgi, vai tas ir Perepjolkins vai Vistiņš, vai Jānis vai Pēteris. Svarīga ir viena lieta. Pirmkārt, ka šis cilvēks ir ieguvis īpašumu likumā paredzētajā kārtībā. Un ir pilnīgi vienalga, vai viņš to ir ieguvis, saņemot kā dāvinājumu, saņemot kā mantojumu, pērkot, vai viņš ir ieguvis likumā paredzētajā kārtībā, tas absolūti nav svarīgi, kāda ir viņa izcelšanās, kāda ir viņa partejiskā piederība, nacionālā piederība un tā tālāk. Likumā noteiktajā kārtībā.

Bet šeit runa nav par Perepjolkinu, Jāni vai Pēteri. Šeit runa ir pavisam par kaut ko citu. Runa ir par to, ka arī demokrātijas valstīs, kur demokrātija valda simtiem gadu, arī līdzīgs paņēmiens tiek pielietots, ka gadījumā, ja valstij zeme ir nepieciešama vitāli svarīgu infrastruktūras objektu attīstībai, piemēram, viaduktu, tiltu, ostas piestātņu vai arī kāda svarīga militāra objekta celtniecībai, tad diemžēl arī šīs attīstītās valstis pielieto paņēmienu atsavināt zemi, bet, nedarot to tā, kā to darīja komunisti, — vienkārši atsavināja, bet zeme tiek atsavināta un tiek samaksāts īpašniekam, vienalga, kādā ceļā viņš šo īpašumu savā laikā ir ieguvis, tiek samaksāta kompensācija. Šajā gadījumā tas arī tiks izdarīts. Tas ir svarīgs objekts. Latvijai ostu attīstība ir ļoti būtiska. Tas ir valstiski ļoti svarīgi. Īpašniekam valsts adekvāti samaksās, un jautājums tiks civilizētā veidā atrisināts. Es domāju, ka jāpieliek punkts šai diskusijai, jādara tāpat, kā dara citās civilizētās valstīs, jāatbalsta šis priekšlikums un jābalso. Un nav tur vairs ko diskutēt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav. Debates beidzam. Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu. Ministru kabineta noteikumi nr. 273 “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā”, nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 7, atturas — 3. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, tālāk izskatot tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pirms tam, ja nemaldos, deputāte Seile ierosināja šo jautājumu atzīt par steidzamu. Lūdzu, par procedūru Kārtības rullis neparedz. Godātie kolēģi, vai kāds vēlas runāt par vai pret Annas Seiles ierosinājumu — atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Juris Kaksītis vēlas runāt. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Juridiskajai komisijai jau ir pieredze ar likumprojektu “Par zemes atsavināšanu”, kas bija nepieciešama lidostai. Šis jautājums bija diezgan sarežģīts, arī šeit, iepazīstoties ar materiāliem, es redzu, ka ir jautājums par kadastrālo nosaukumu un citu jautājumu precizēšana. Es tomēr lūdzu neatbalstīt steidzamību. Mēs komisijā, komisijas ietvaros strādāsim pietiekami operatīvi, taču tomēr izskatīt visos trijos lasījumos... Tādēļ es lūdzu, lai steidzamību neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja vadītājs izteica iebildumus pret manu kā sēdes vadītāja ierosinājumu analizēt šobrīd Seiles kundzes priekšlikumu par jautājuma atzīšanu par steidzamu, to var darīt tikai atbildīgās komisijas pārstāvis vai 10 deputāti. Šajā gadījumā atbildīgā komisija nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet gan Juridiskā komisija. Šajā gadījumā mēs šo priekšlikumu izskatīt nevaram. Vai Juridiskā komisija varētu dot priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam?

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10.septembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 281. “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 281 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Ministru kabineta noteikumus nr. 281 “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts. Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Vents Balodis — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus līdz 11.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11.septembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.82. “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 282 “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” attiecas uz Rīgas domi. Tas paredz Rīgas domei tiesības deleģēt zināmu daļu no savām funkcijām kaut kādām šīs pašas domes izveidotām pašvaldības institūcijām. Tas nozīmē, ka daļa no funkcijām, kuras līdz šim varēja lemt tikai deputāti, politiski atbildīgas personas, turpmāk varēs tikt nodotas dažādu ierēdņu lemšanai. Šie ierēdņi tiks... Jā, pašvaldība viņus nozīmēs, kuri šie cilvēki būs, un pēc tam viņiem faktiski deputāti atdos paši šīs savas funkcijas. Pēc tam, ko šie cilvēki būs izdarījuši, šie ierēdņi šajā pašvaldības institūcijā, par to arī faktiski katrs no Rīgas domes deputātiem vairs civilo atbildību nenesīs, kā viņš būtu bijis spiests nest tajā gadījumā, ja šis lēmums tiktu skatīts Rīgas domē un likts uz balsojumu.

Var teikt, ka, ņemot vērā to, kādas ir šīs funkcijas, kuras tiek paredzēts nodot turpmāk Rīgas domes izvēlētām pašvaldības institūcijām, faktiski var sagaidīt tā kā padomju laikos dažādu “troiku” veidošanos — kolektīvu ar trim cilvēkiem, kas, piemēram, varētu pārstāvēt trīs mūsu vadošās partijas un kuriem būtu turpmāk uzticēti jautājumi ar pašvaldību īpašumiem izlemšanu.

Piemēram, šie likuma grozījumi paredz iespēju deleģēt pašvaldību institūcijai tiesības pieņemt lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu. Tātad izmantot šīs pirmpirkuma tiesības vai neizmantot, to turpmāk lems nevis Rīgas dome, bet kaut kādi speciāli cilvēki, kaut kādi šo valdošo partiju ielikteņi. Es domāju, ka rīdziniekiem šāda situācija absolūti nebūs izdevīga, un es domāju arī no demokrātiskas valsts darbības viedokļa arī to absolūti nevajadzētu pieļaut. Jau šobrīd signāli par to, kas notiek Rīgā namu pārvaldēs, nāk viens pēc otra par dažādām milzīgām nekārtībām, gan par to, kādā veidā šeit tiek slēgti līgumi un kādā veidā šīs namu pārvaldes piešķir komunālo maksājumu atlaides. Ir jājautā vispār, vai kādai atbildīgai personai ir skaidrība par to, kas šeit notiek, vai kāda atbildīgā persona ir valstī spējīga uzraudzīt šos procesus.

Rīgā šī likumprojekta aizstāvji varētu minēt to, ka Rīgā šo funkciju realizācija saistās ar ļoti lielu darba apjomu. Bet šeit es gribu piebilst, ka... teikt to, ka šis apjomu apsvērums nedrīkst būt izšķiroši priekš tam, lai šos jautājumus, kuri izlemjami tikai ir tomēr pašvaldības politiskā līmenī ar ievēlētiem tautas deputātiem, ka tos turpmāk lems kaut kādi tautai tikai ļoti netiešā veidā atbildīgi ierēdņi. Un ir jāsaka, ka šis process, atkal funkciju nodošanai kādiem vēlētiem ierēdņiem, ieceltiem ierēdņiem, tas pārāk labi iekļaujas tajā vispārējā centralizācijas shēmā, kur Rīgas pilsētā pirms vairākiem gadiem paredzēja šo vēlēto rajonu padomju posmu likvidēšanu, tātad samazināt vēlēto deputātu skaitu, lai mazāk būtu tādu, kas vispār varētu kaut ko kontrolēt un varētu kaut ko politiski lemt. Diemžēl šeit tas ir rezultāts, kurš šeit mums atkal cenšas uzspiest šādā veidā, ka, lūk, ievēlētie deputāti netiek galā, nu, atdosim šīs funkcijas kaut kam. Es domāju, ka tas ir absolūti nepieļaujami, un, kā jau teicu, nav pieļaujams šiem “kaut kam” lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgā administratīvā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu, nav šim “kaut kam” pieļaujamas tiesības ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās, šim “kaut kam” nav atstājama iespēja atcelt pašvaldības iestāžu nelietderīgus un nelikumīgus lēmumus un tā tālāk. Un vēl jo vairāk šim “kaut kam” nav dodamas tiesības pieņemt lēmumus citos likumā paredzētos gadījumos, kad likums paredz šos lēmumus pieņemt pašvaldībām, ka uzreiz mēs arī atdodam šīs tiesības lemt šos jautājumus “kaut kam”. Es aicinu nepieļaut vēl tālāku finansiālas un ekonomiskas nekārtības eskalāciju Rīgas pilsētas dažādās institūcijās un aicinu neatbalstīt šādu, varētu teikt, klaji valdošo partiju intereses lobējoša likumprojekta pieņemšanu, jo, kā jau teicu, šāda likuma pieņemšana ļautu šīm valdošām partijām, faktiski apejot ievēlētos deputātus, diktēt saimniecisko jautājumu risināšanu Rīgas pilsētā. Uzskatu, ka tas nav pieļaujams, arī visa frakcija “Latvijai” uzskata, ka tas nav pieļaujams, un mēs aicinām šajā gadījumā balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Ēriks Zunda, viņš vēlas runāt kā pašvaldību lietu valsts ministrs, bet, Zundas kungs, jums ir tiesības runāt vienu stundu, bet līdz pārtraukumam ir 24 minūtes. (No zāles E.Zunda: “Es runāšu 10 minūtes.”)

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Mums Latvijā ir viens pašvaldību likums, kas regulē pašvaldību darbu, bet mums ir ļoti dažādas un atšķirīgas pašvaldības. Protams, starp tām daudzām pašvaldībām Rīgas pašvaldības atšķiras ar to, ka tās gan iedzīvotāju ziņā, gan iestāžu ziņā, gan uzņēmumu ziņā, kas ir pašvaldības pārziņā, ir ļoti lielas un apjomīgas. Līdz ar to tiem jautājumiem, kas jāizskata pašvaldībai, ir ļoti lieli apjomi. Un mēs nevaram piemērot vienādu procedūru jautājumu izskatīšanā visām pašvaldībām. Ja mēs tā darām, tad tas nozīmē, ka mēs pašvaldības ierobežojam un viņām neuzticamies. Sagatavotajā valdības likumprojektā par šiem grozījumiem ir pateikts tas, ka tiek izmainīta kārtība, kādā tiek izskatīti atsevišķi jautājumi, kas noteikti likumā par to, ka tas tikai agrāk bija lemjams domē vai padomē. Ja mēs tādā veidā rīkojamies, tad mēs ierobežojam pašvaldības un viņām uzspiežam risināt domēs, padomēs, tas ir, lēmējinstitūcijās, ļoti lielu apjomu jautājumu. Konkrēti Rīgai, Rīgā ir vairāki simti skolu, vairāki simti iestāžu un uzņēmumu, ja par visiem šiem jautājumiem spriedīs pilsētas dome, tad tiešām pilsētas dome netiks pie politisku un būtisku jautājumu risināšanas. Ar šiem grozījumiem netiek šie jautājumi noņemti no pašvaldības kompetences, vienīgi ar to tiek atļauts pašvaldībai šos jautājumus risināt citādi, un konkrēti, ka pašvaldība ir tiesīga pilnvarot tās izveidoto institūciju šos jautājumus lemt tai institūcijai, bet tas absolūti nenozīmē to, ka šie jautājumi paliek ārpus pašvaldības kontroles. Pašvaldībai tādas tiesības saglabājās. Es aicinātu atbalstīt iesniegto dokumentu, jo mēs ar to daudz vairāk palīdzēsim pašvaldībām to jautājumu risināšanā nekā tad, ja mēs neuzticamies un turam aizdomās pašvaldības, ka tās nav spējīgas pašas izlemt, kā šos jautājumus labāk risināt. Lai nerastos pārpratumi, atkārtoju vēlreiz to, ka šeit nenozīmē šo jautājumu izņemšana no pašvaldības kompetences, šeit iet runa par to, kādā veidā pašvaldībām atļaut risināt šos jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Juris Dobelis, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Pirmīt te skanēja tāds skaists sauklis — svētais privātīpašums, jaucot to ar izmanīgi savākto privātīpašumu, tagad atkal kārtējais sauklis — uzticēsimies ievēlētiem deputātiem un neuzticēsimies tam, ko šie ievēlētie deputāti ir izveidojuši. Un tagad jautājums ir tāds, kāpēc te daži kungi, ja viņus tā var saukt, regulāri nāk tribīnē kā speciālisti par visiem jautājumiem un regulāri demagoģiski izrunājās, absolūti neorientēdamies pašā stāvoklī? Un ir divas atbildes — vai nu viņi tiešām galīgi neko nesaprot, to šoreiz spīdoši Čerāna kungs nodemonstrēja, acīmredzot viņš Rīgā ļoti reti uzturas, tikai sēžu laikā, un pārējā laikā kaut kur citur dzīvo, jo citādi viņš neparādītu šo pilnīgo nezināšanu par Rīgas problēmām. Tātad vai mēs gribam palīdzēt šajā sarežģītajā stāvoklī Rīgas pilsētā kaut ko uzlabot, vai mēs negribam palīdzēt. Jā, ir ļoti viegli, sēdot dažiem domniekiem un traucējot regulāri Rīgas domē savu darbu. Jā, šādiem domniekiem it kā vajadzētu milzīgas pilnvaras, lai vispār nekas nenotiktu Rīgas domē šo četru gadu laikā un lai pēc tam varētu runāt, redziet nu, tāpēc, ka mēs nebijām pie varas, tāpēc tur arī nekas nav izdarīts. Pilnīgā sadarbībā ar šādiem tā saucamajiem domniekiem šeit skan šāda pat izrunāšanās, traucēsim strādāt tur un traucēsim strādāt šeit. Un tāpēc, protams, ka nāks kārtējo reizi, atkal par kaut ko būs speciālisti vieni un tie paši un atkal demonstrēs šeit savu publisko unikālo nezināšanu, un sajauks funkcijas, kas ir vajadzīgas kādā nelielā pilsētā, ar tām funkcijām, kādas ir nepieciešamas Latvijas galvaspilsētā. Un tāpēc es vienkārši aicinu, protams, atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt Rīgai, un jo vairāk viņai palīdzēsim, jo pašiem mums būs šeit vieglāk. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dobeļa kungs, jums arī ir lūgums tomēr nenosaukt citu deputātu runas šajā gadījumā par demagoģiskām, iespējami, ka viņiem ir šāds viedoklis. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Es neteicu — demagoģiskas. Atvainojiet, lūdzu!”) Nākamais debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos Zundas kunga — pašvaldību lietu ministra, arī deputāta Dobeļa domām, kuram ir liela pieredze Rīgas pilsētas domes darbā, ka acīmredzot nav optimāls risinājums, ka Rīgas pilsētā visus tos ārkārtīgi daudzos jautājumus, kas ir jālemj pašvaldībai, būtu jālemj 60 deputātiem. Kā mēs varam redzēt kaut vai no mūsu šīsdienas darba, tas ir ārkārtīgi sarežģīti, un vilcina darbu, un novirza deputātu viedokli no svarīgākiem jautājumiem. Un vēsturiskā pieredze rāda, ka Rīgas pilsētā parasti bez lielās lēmējorganizācijas vienmēr ir bijusi mazāka lēmējorganizācija, kā tā arī nebūtu saukusies, valde, prezidijs, rāte vai vēl kaut kas cits, kas ir izlēmis tekošos sīkākos jautājumus. Un šajā ziņā es varētu pievienoties šī likumprojekta idejai. Tomēr es gribētu arī pievienoties Čerāna kungam, ka šis likumprojekts ir noformulēts neveiksmīgi, ka šeit ir tiešām ierakstīts, ka var jebkurus jautājumus nodot jebkurai institūcijai, tos jautājumus, ko likums piešķir vēlētiem deputātiem, viņu tautas pārstāvjiem lemt, var nodot namu pārvaldē konferencei vai vēl kādai institūcijai. Un es domāju, tas nebūtu pareizi, ja var radīt kādu šādu institūciju šaurāku, sīkāku jautājumu izlemšanai, tomēr tā būtu jārada no tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši vēlētāja mandātu. Un tāpēc es... Bet tāpēc es domāju, ka šeit vajadzētu šo likumprojektu pielabot, bet to varētu izdarīt tālākos lasījumos. Un tāpēc es uzskatu, ka likumprojektu arī šādā veidā principā varētu atbalstīt, atzīstot nepieciešamību izveidot šādu šaurāku institūciju.

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Dobeļa kungs acīmredzot nebija pareizi sapratis to, ko es šeit tiku teicis, ja, un tāpēc es atļaujos paskaidrot viņam vēlreiz, ka es šeit netiku apgalvojis to, ka Rīgas domei nebūtu jāstrādā un ka šeit nebūtu jāmeklē veidi, kā to varētu izdarīt labāk. Mani iebildumi ir tikai par to, ka darbību ar Rīgas pilsētas īpašumiem nedrīkst atstāt ārpus politiskās kontroles un ārpus stingras un ļoti tiešas politiskās kontroles. Un nevar pieļaut to, ka Rīgas domē tiek veidotas dažādas troikas no valdošo partiju pārstāvjiem, valdošo partiju pārstāvji gan to varbūt ir sarunājuši, bet, vienalga, tas nav tautas interesēs un to darīt nevar. Un tāpēc es arī aicinu šo likumprojektu noraidīt un pēc tam to, ja tas nepeiciešams, pirmā lasījumā iesniegt, un tādā veidā, kādā tas šo problēmu atrisinātu korekti. Tāds arī mans lūgums ir šodien, šo likumprojektu šobrīd noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.282 “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 13, atturas — 6. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju dot priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Jānis Kalviņš, vai viņš šajā gadījumā ir deleģējis kādam... Atbildīgā komisija varētu dot priekšlikumus otrajam lasījumam. Priekšlikumu vēlas teikt Jānis Kalviņš, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas laiks, atvainojos, 11.septembris.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem būtu iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam — 11. septembris? Iebildumu nav? Pieņemts. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 283 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 283 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Lūdzu zvanu! Un lūdzu balsosim par šo Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 4. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Nākamais... es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Liepas kungs, komisijas vārdā, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Tautsaimniecības komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11. septembri.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 6. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Komisija lūdz jums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam 11. septembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tiek ierosināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11. septembris. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 274 “Grozījums likumā par uzņēmējdarbību” . Saeimas deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 274 “Grozījums likums par uzņēmējdarbību” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 7. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Termiņi otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanai? Edgars Bāns, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, komisijas vārdā. Lūdzu!

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 275 “Grozījums likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Saeimas Prezidijs ierosina Satvermes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 275 “Grozījums likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Saeimas Pre-zidija atzinums pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam. Juris Kaksītis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Lūdzu Saeimu noteikt 10. septembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 276 “Grozījums likumā “Par aviāciju”” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 276 “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Priekšlikumu atbildīgās komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēlas sniegt Kārlis Leiškalns — frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātā Saeima! Komisija ierosina termiņu priekšlikumu iesniegšanai noteikt 10. septembri šajā gadā un lūdz jūs neiebilst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 277 “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu”” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 277 “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Termiņus par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam vēlas sniegt Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK komisijas vārdā. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotiet noteikumi nr. 278 “Grozījums Civillikumā” . Deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kas ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 278 “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Priekšlikumus otrajam lasījumam komisijas vārdā vēlas sniegt Ruta Marjaša, frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (LC). Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo Prezidija atzinumu vēlas runāt deputāti debatēs. Līdz ar to mums ir atlikušas divas minūtes. Vai Valdmaņa kungs izmantos divas minūtes? Pietiek?

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, godājamie kolēģi! Kā beidzamo, tā šito likumprojektu mēs jau esam atvēruši pagājušajā sēdē. Šis farss, kas te notiek, ir pilnīgi nepieņemams. Ko mēs darām? Mums gāž virsū vienu papīru pēc otra. Kurš likums būs spēkā? Tas, ko mēs mainīsim ar vakardienas attaisīšanu jeb pagājšnedēļas, jeb ar šodienas? Lai mūsu Prezidijam nevajadzētu mēģināt nopelnīt savu algu un neattaisīt to pašu likumu otro reizi. Pilnīgs farss. Šī nav Saeima, šis ir joku lauks. Bet ļoti sāpīgs tautai. (Starpsaucieni: “Lai runā! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav? Debates slēdzam.

Godātie deputāti, lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Ministru kabineta noteikumus nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 9. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Termiņi tātad priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Kārlis Jūlijs Druva — komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, es tikai gribēju atgādināt arī cienījamajam Valdmaņa kungam, ka mūsu komisija vienmēr ir cerējusi un darījusi tā, lai apkopotu visus grozījumus vienā grozījumā un iesniegtu. Tādēļ, ka mums ir jau četri, pieci grozījumi par šo pašu likumprojektu, jūs redzēsit, ka visi tiks apkopoti vienā grozījumā un nāks atpakaļ. Termiņš ir 11. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Pulkstenis ir 12 un 30 minūtes. Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00... es atvainojos, līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Pulkstenis ir 13.30. Turpinām Saeimas plenārsēdi.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.18. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.280. “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi”” .

Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs par šo jautājumu? Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.280 “Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 7.aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi” nodot Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam Edgars Bāns — atbildīgās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šajā jautājumā 10.septembri.

Sēdes vadītājs . 10.septembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt mūsu dienas kārtību, mums ir jāizskata vairāki priekšlikumi par izmaiņām dienas kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu — Čerāna, Kazāka, Mauliņa, Kostandas, Grīnberga un Zalgalvja — iesniegumu: “Lūdzam iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās plenārsēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par pastāvīgo priekšlikumu — Saeimas lēmumprojektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (Saeimas dokuments nr.2998). Lūdzam iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā pēc 18.jautājuma, tas ir, pēc jautājuma, ko mēs nupat esam izskatījuši.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret šo sešu deputātu iesniegumu. Deputāti par vai pret runāt nevēlas, bet pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu iesniegumu — iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās plenārsēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu “Par pastāvīgo priekšlikumu”, Saeimas lēmumprojektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (dokuments nr.2998), iekļaujot to pēc 18.jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. Par — 32, pret — 11, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 117. pantam, ziņojot par pastāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta 12.daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā pastāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. Ja iebildumi netiek celti, pastāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās. Pastāvīgais priekšlikums. Pastāvīgo priekšlikumu ir iesnieguši 35 deputāti: Kostanda, Čerāns, Kazāks, Liepa, Kušnere, Grīnbergs, Zelgalvis, nav atšifrējama daļa parakstu, kas šeit ir. Tātad kopā 35 deputāti. Saeimas lēmums “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par šī pastāvīgā priekšlikuma lēmumprojekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu... (No zāles deputāts A. Panteļējevs: “Es iebildu!”) Ilga Kreituse vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Kārtības rullī ir ierakstīts, ka deputāti savus spriedumus, iebildumus, piekrišanu un debates veic šeit, no šīs tribīnes. Mums būtu jāizbeidz šī savdabīgā Prezidija konsultēšanās ar zāli. Vai tad zālē nav iebildumi? Viens nobļauj: “Ir!”. Ja ir iebildumi, ir jānāk šeit priekšā un jāpasaka, ka tādi ir, vai kāpēc viņi ir vai nav, tas ir cits jautājums. Bet ir jārunā no tribīnes. Lai mēs skaidri dzirdam, kas ko saka un kāpēc. Un arī lai stenogrammās var fiksēt, ko kurš ir teicis, nevis jāsarunājas Prezidijam ar zāli caur izsaucieniem kā vadonim ar masām.

Sēdes vadītājs . Paldies, Kreituses kundze, bet, ņemot vērā šīs zāles saspiesto raksturu un ņemot vērā laika ekonomiju, tas netika prasīts. Bet kurš vēlas izteikties pret šo te? Andrejs Panteļējevs, frakcija “Lavijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Ir iebildumi. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Par to jābalso!”)

Sēdes vadītājs .Godātie kolēģi! Tad mums ir jāskatās Kārtības ruļļa 117.panta septītā daļa. Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā pastāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Par vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu nodot šo lēmumprojektu Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdien, tas ir, šī gada 5.septembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Tātad Čerāna kungs principā atbalstīja iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, jau tā-lāk ierosināt viņu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai. Taču atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms ir jālemj, vai tas ir iekļaujams nākošās sēdes darba kārtībā. Šajā gadījumā vai kāds deputāts vēlas runāt pret iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? Pret neviens deputāts nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Par ko mēs balsosim?”) Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmumprojektu kā pastāvīgā priekšlikuma “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”, dokumenta nr.2998, iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi! Balsojam!”) Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 20. (Aplausi.) Pastāvīgais priekšlikums ir iekļauts nākamās kārtējās plenārsēdes darba kārtībā.

Godātie deputāti! Ir saņemts vēl viens iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. Tas gan skar tālāk etapu, bet, ņemot vērā to, ka mēs šobrīd šādas izmaiņas izdarām, tad es arī to atļaušos nolasīt. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu — Kostanda, Mauliņš, Zelgalvis, Grīnbergs, Kušnere, Čerāns, Kazāks, Liepa, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins. “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzu izskatīt priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu 1997.gada 4.septembra plenārsēdes darba kārtībā — izņemt no darba kārtības piektās sadaļas 30.punktu — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā un pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, nosakot to 9.septembri”.

Par šo jautājumu vēlas runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Kostandas kungs, jūs runāsiet par?

O.Kostanda (TKL). Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar Nacionālās drošības komisijas sēdē vairums komisijas deputātu, apskatot šo jautājumu — likumprojektu “Par Aizsardzības spēkiem”, konstatēja, ka šobrīd piedāvātās izmaiņas šajā likumā nav skaidri pamatotas, konstatējām vairākas nepilnības, par tām izteicās gan deputāti Andrejs Krastiņš, Kostanda, par tām ir informēts komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, tātad dažādu politisku partiju

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas laiks, atvainojos, 11.septembris.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem būtu iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam — 11. septembris? Iebildumu nav? Pieņemts. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.283 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 283 “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Lūdzu zvanu! Un lūdzu balsosim par šo Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 4. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Nākamais... es atvainojos, priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Liepas kungs, komisijas vārdā, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Tautsaimniecības komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11. septembri.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 6. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Komisija lūdz jums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam 11. septembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tiek ierosināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11. septembris. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 274 “Grozījums likumā par uzņēmējdarbību” . Saeimas deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 274 “Grozījums likums par uzņēmējdarbību” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 7. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Termiņi otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanai? Edgars Bāns, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, komisijas vārdā. Lūdzu!

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 275 “Grozījums likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Saeimas Prezidijs ierosina Satvermes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 275 “Grozījums likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam. Juris Kaksītis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Lūdzu Saeimu noteikt 10. septembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 276 “Grozījums likumā “Par aviāciju”” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 276 “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Priekšlikumu atbildīgās komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēlas sniegt Kārlis Leiškalns — frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātā Saeima! Komisija ierosina termiņu priekšlikumu iesniegšanai noteikt 10. septembri šajā gadā un lūdz jūs neiebilst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 277 “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu”” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 277 “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Termiņus par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam vēlas sniegt Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK komisijas vārdā. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotiet noteikumi nr. 278 “Grozījums Civillikumā” . Deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kas ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 278 “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Priekšlikumus otrajam lasījumam komisijas vārdā vēlas sniegt Ruta Marjaša, frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (LC). Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. septembris — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo Prezidija atzinumu vēlas runāt deputāti debatēs. Līdz ar to mums ir atlikušas divas minūtes. Vai Valdmaņa kungs izmantos divas minūtes? Pietiek?

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, godājamie kolēģi! Kā beidzamo, tā šito likumprojektu mēs jau esam atvēruši pagājušajā sēdē. Šis farss, kas te notiek, ir pilnīgi nepieņemams. Ko mēs darām? Mums gāž virsū vienu papīru pēc otra. Kurš likums būs spēkā? Tas, ko mēs mainīsim ar vakardienas attaisīšanu jeb pagājšnedēļas, jeb ar šodienas? Lai mūsu Prezidijam nevajadzētu mēģināt nopelnīt savu algu un neattaisīt to pašu likumu otro reizi. Pilnīgs farss. Šī nav Saeima, šis ir joku lauks. Bet ļoti sāpīgs tautai. (Starpsaucieni: “Lai runā! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies runāt nav? Debates slēdzam.

Godātie deputāti, lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Ministru kabineta noteikumus nr. 279 “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 9. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Termiņi tātad priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Kārlis Jūlijs Druva — komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, es tikai gribēju atgādināt arī cienījamajam Valdmaņa kungam, ka mūsu komisija vienmēr ir cerējusi un darījusi tā, lai apkopotu visus grozījumus vienā grozījumā un iesniegtu. Tādēļ, ka mums ir jau četri, pieci grozījumi par šo pašu likumprojektu, jūs redzēsit, ka visi tiks apkopoti vienā grozījumā un nāks atpakaļ. Termiņš ir 11. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. septembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Pulkstenis ir 12 un 30 minūtes. Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00... es atvainojos, līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Pulkstenis ir 13.30. Turpinām Saeimas plenārsēdi.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar nr.18. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.280. “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi”” .

Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs par šo jautājumu? Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.280 “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumos nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi” nodot Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam Edgars Bāns — atbildīgās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šajā jautājumā 10.septembri.

Sēdes vadītājs . 10.septembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt mūsu dienas kārtību, mums ir jāizskata vairāki priekšlikumi par izmaiņām dienas kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu — Čerāna, Kazāka, Mauliņa, Kostandas, Grīnberga un Zalgalvja — iesniegumu: “Lūdzam iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās plenārsēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu par pastāvīgo priekšlikumu — Saeimas lēmumprojektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (Saeimas dokuments nr.2998). Lūdzam iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā pēc 18.jautājuma, tas ir, pēc jautājuma, ko mēs nupat esam izskatījuši.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret šo sešu deputātu iesniegumu. Deputāti par vai pret runāt nevēlas, bet pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu iesniegumu — iekļaut Saeimas 1997.gada 4.septembra kārtējās plenārsēdes darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumu “Par pastāvīgo priekšlikumu”, Saeimas lēmumprojektu “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā” (dokuments nr.2998), iekļaujot to pēc 18.jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. Par — 32, pret — 11, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 117. pantam, ziņojot par pastāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta 12.daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā pastāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. Ja iebildumi netiek celti, pastāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās. Pastāvīgais priekšlikums. Pastāvīgo priekšlikumu ir iesnieguši 35 deputāti: Kostanda, Čerāns, Kazāks, Liepa, Kušnere, Grīnbergs, Zelgalvis, nav atšifrējama daļa parakstu, kas šeit ir. Tātad kopā 35 deputāti. Saeimas lēmums “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par šī pastāvīgā priekšlikuma lēmumprojekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu... (No zāles deputāts A. Panteļējevs: “Es iebildu!”) Ilga Kreituse vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Kārtības rullī ir ierakstīts, ka deputāti savus spriedumus, iebildumus, piekrišanu un debates veic šeit, no šīs tribīnes. Mums būtu jāizbeidz šī savdabīgā Prezidija konsultēšanās ar zāli. Vai tad zālē nav iebildumi? Viens nobļauj: “Ir!”. Ja ir iebildumi, ir jānāk šeit priekšā un jāpasaka, ka tādi ir, vai kāpēc viņi ir vai nav, tas ir cits jautājums. Bet ir jārunā no tribīnes. Lai mēs skaidri dzirdam, kas ko saka un kāpēc. Un arī lai stenogrammās var fiksēt, ko kurš ir teicis, nevis jāsarunājas Prezidijam ar zāli caur izsaucieniem kā vadonim ar masām.

Sēdes vadītājs . Paldies, Kreituses kundze, bet, ņemot vērā šīs zāles saspiesto raksturu un ņemot vērā laika ekonomiju, tas netika prasīts. Bet kurš vēlas izteikties pret šo te? Andrejs Panteļējevs, frakcija “Lavijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Ir iebildumi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Par to jābalso!”)

Sēdes vadītājs .Godātie kolēģi! Tad mums ir jāskatās Kārtības ruļļa 117.panta septītā daļa. Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā pastāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Par vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu nodot šo lēmumprojektu Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdien, tas ir, šī gada 5.septembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Tātad Čerāna kungs principā atbalstīja iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, jau tālāk ierosināt viņu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai. Taču atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms ir jālemj, vai tas ir iekļaujams nākošās sēdes darba kārtībā. Šajā gadījumā vai kāds deputāts vēlas runāt pret iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? Pret neviens deputāts nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Par ko mēs balsosim?”) Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmumprojektu kā pastāvīgā priekšlikuma “Par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā”, dokumenta nr.2998, iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi! Balsojam!”) Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 20. (Aplausi.) Pastāvīgais priekšlikums ir iekļauts nākamās kārtējās plenārsēdes darba kārtībā.

Godātie deputāti! Ir saņemts vēl viens iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. Tas gan skar tālāk etapu, bet, ņemot vērā to, ka mēs šobrīd šādas izmaiņas izdarām, tad es arī to atļaušos nolasīt. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu — Kostanda, Mauliņš, Zelgalvis, Grīnbergs, Kušnere, Čerāns, Kazāks, Liepa, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins. “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzu izskatīt priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu 1997.gada 4.septembra plenārsēdes darba kārtībā — izņemt no darba kārtības piektās sadaļas 30.punktu — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā un pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, nosakot to 9.septembri”.

Par šo jautājumu vēlas runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Kostandas kungs, jūs runāsiet par?

O.Kostanda (TKL). Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar Nacionālās drošības komisijas sēdē vairums komisijas deputātu, apskatot šo jautājumu — likumprojektu “Par Aizsardzības spēkiem”, konstatēja, ka šobrīd piedāvātās izmaiņas šajā likumā nav skaidri pamatotas, konstatējām vairākas nepilnības, par tām izteicās gan deputāti Andrejs Krastiņš, Kostanda, par tām ir informēts komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, tātad dažādu politisku partiju pārstāvji. Mēs konstatējām to, ka acīmredzot šis likumprojekts iet izskatīšanai uz Saeimu nedaudz pārāk sasteigti. Tajā paredzētās izmaiņas nebalstās tomēr uz skaidri konceptuālu pamatojumu, piemēram, uz izdarītajām izmaiņām Aizsardzības koncepcijā, kas tagad būtu jāizdara. Un ir vērojams vairākos pantos, piemēram, 4.panta pirmā daļa, 4.panta piektā daļa, 6.panta sestā daļa, 6.panta astotā daļa, ir vērojamas konceptuālas pretrunas. Tur ir pilnīgi neskaidri formulēta pakļautība, kas būs Drošības dienestam turpmāk, vienlaicīgi aizsardzības ministram un NBS. Ir arī citas pretrunas attiecībā uz šī dienesta komplektēšanu, piemēram, 10.panta pirmajā daļā, un tā tālāk. Tas ir radies vienkārši objektīvi steigā, darba grupā šo likumprojektu veidojot, acīmredzot kad konceptuāli divi dažādi varianti par Drošības dienesta turpmāko reorganizāciju ir skatīti un vienkārši mehāniski vairākās vietās pantu formulējumos ir savienotas divas dažādas konceptuālas pieejas. Tā kā šeit faktiski šīs, es domāju, tehniska darba procesā radušās nepilnības būtu jānovērš, bet arī nenovilcinot šā likumprojekta skatīšanu. Tāpēc mēs piedāvājam izņemt no šodienas darba kārtības šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” un uz vienu nedēļu, tas ir, konkrēti līdz 9.septembrim, pagarināt termiņu jaunu priekšlikumu iesniegšanai, lai kvalitatīvi tomēr šo likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

Ir ienākuši šajā laikā, starp citu, arī jauni priekšlikumi, kurus iesnieguši deputātiem virsnieki un šo jautājumu speciālisti, lai novērstu kaut vai tādus elementāras pretrunas, kuras mēs redzam, ka tiek iecelts Militārās policijas un Drošības dienesta komandieris. Nav īsti skaidrs, kas tad tur tiek iecelts vai tā ir viena persona Militārās policijas un Drošības dienesta komandieris, vai tās ir divas dažādas personas? Šādi neskaidri formulējumi tomēr neliecina par to, ka mēs kvalitatīvi gribam šeit izstrādāt un pieņemt likumus, bet to var nedēļas laikā novērst, mums tas Saeimas darbu uz ilgu laiku neaizkavēs, teiksim, ierakstīt skaidri šos formulējumus, ka tiek iecelts Militārās policijas komandieris un Drošības dienesta priekšnieks. Šādi tehniska rakstura formulējumi ir, kā saka, jāsakārto, tāpēc mēs lūdzam šo mūsu iesniegumu un balsot par to par.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo iesniegumu. Un kāds ir tam pamatojums? Pirmkārt, nevar piekrist, ka Nacionālās drošības komisijā šis lēmums tika pieņemts pārliecinoši, tur tas tika pieņemts ar minimālu balsu vairākumu. Tas bija īpaši noorganizēts, šis balsojums.

Tālāk. 81.panta kārtībā savulaik tika pieņemts īpatnējs piedāvājums, kurš paredzēja pilnīgu Drošības dienesta likvidāciju, pakļaujot to Militārajai policijai. Lūk, šeit ir tā sāls. Tagad ir centieni par katru cenu novilcināt visu šo procesu, jo tā kā šie noteikumi ir pieņemti 81.panta kārtībā, šodien tie darbojas un tie darbosies līdz 18.oktobrim. Un, ja mēs nepieņemam to koncepciju, kādu mēs esam izstrādājuši pēc ilgām, smagām diskusijām komisijā, nav taisnība, ka te kaut kas ir sasteigts. Tie, kas tā runā, paši nepiedalījās aktīvi ne komisijas sēdēs, ne šajās diskusijās. Es gribu atgādināt, ka šis ir trešais lasījums un nevis otrais lasījums. Un otrajā lasījumā šeit pat Saeimā, sežu zālē, bija iespējams ļoti pamatoti uzstāties pret visu to, ko mēs dzirdam šodien. Taču, lūdzu, esiet tik laipni un paskatieties stenogrammu. Tad, kad mēs pieņēmām šā likumprojekta variantu otrajā lasījumā, tas tika pieņemts ar absolūtu vairākumu, lielā vienprātībā, un neviens toreiz nekāpa šeit tribīnē. Nezin kāpēc ir šī īpatnējā “atmošanās”. Es, protams, saprotu, kāpēc tā ir. Tagad šādas uzstāšanās būs ārkārtīgi biežas. Arī par tiem centieniem izgāzt visu, ko var izgāzt. Ļoti vienkāršs, saproties, skatījums uz dzīvi. Līdz ar to, tā kā mēs jau esam konceptuāli šo jautājumu izskatījuši otrajā lasījumā un mēs esam pēc ilgām pārrunām komisijā sagatavojuši trešo un galīgo variantu, tad es aicinu šodien izskatīt un pieņemt tā, kā mums tas bija paredzēts darba kārtībā, un aicinu noraidīt šādu jocīgu, citādi to nevar saukt, piedāvājumu, ko parakstījuši laikam visi lielākie speciālisti aizsardzības jautājumos. It īpaši daži no tiem, kas to ir parakstījuši. Aicinu balsot pret šādu piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu iesniegumu. “Izņemt no darba kārtības 5.sadaļas 30.punktu, likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā, un pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, nosakot to 9.septembri.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 34, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt par, viens pret.

Par vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir radies sakarā ar to, ka faktiski bezizejas situācijā ir nonākuši tie cilvēki, kas visvairāk ir cietuši, pastāvot un veltot savu dzīvi šīs valsts neatkarības... cīņai par neatkarību... par Latvijas neatkarību.

Tātad politiski represētās personas ir viens no Latvijas iedzīvotāju slāņiem, kas pieder pie kopējās saites — tā saucamās maznodrošināto iedzīvotāju. Taču es uzsveru to, ka šinī gadījumā šis maznodrošināto slānis ir mums jāuztver kā īpaši cilvēki, kas ir savu veselību zaudējuši tiešām cīņā par Latvijas neatkarību, izejot un izciešot visus šos moku ceļus.

Otrkārt. Mums ir jāatceras to, ka šis maznodrošināto slānis — represētie cilvēki — savus sertifikātus, kas bijuši viņu rīcībā un tagad būtu nepieciešami dzīvokļu privatizācijai, ir jau sen, sen izmantojuši. Jo mēs labi zinām, ka šiem cilvēkiem tos bija nepieciešams izmantot, lai nodrošinātu iztiku sev un saviem ģimenes locekļiem, kā arī nomaksātu komunālos maksājumus. Vienu vārdu sakot, izdzīvotu.

Treškārt. Trešais arguments, kāpēc mums vajadzētu šādu grozījumu pieņemt, tātad ir tas, ka šo pārmaiņu rezultātā un šo visu ekonomisko nebūšanu dēļ Latvijā politiski represētajām personām nav ne sertifikātu, ne naudas, lai privatizētu dzīvokļus. Viņi ir spiesti atteikties privatizēt piedāvātos objektus, kā rezultātā tie tiek piedāvāti privatizācijai atklātā izsolē. Respektīvi, šie cilvēki tiek izlikti no dzīvokļiem. Paldies! Es domāju, ka jūs atbalstīsit mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret deputāti runāt nevēlas. Deputāts Vidiņš lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Kazāka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteiklt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 6, atturas — 15. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Valdmaņa, Čerāna, Zelgalvja, Kazāka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man jau sāk tā likties šodien, noklausoties daudzus runātājus un arī pieņemto grozījumu par mežu nomu pēc 20 gadiem, ka es drīz staigāšu kā Armēnijā pēc zemestrīces. Bet nu pagaidām ir jādomā, ka ir vēl kādas cerības. Un, ja šodien mēs runājam par zemes nodokli un par iesniegto priekšlikumu — samazināt šo zemes īpašuma nodokli, tad mums jāatgriežas mazliet pie 1996.gada nogales. 11. decembrī Saeimas sēdē runāja par to, ka šis zemes nodoklis jāpalielina, un bija balsojums, ka tas jāpalielina ar koeficientu — 2,46. Daži deputāti bija pret šo palielinājumu, šķita, ka koeficients — 1,5 būtu bijis labāk, argumentāciju neuzklausīja un sāka nobalsot par šo koeficientu — palielināt zemes nodokli ar 2,46. Tomēr deputātu grupa — 41 deputāts — protestēja un uzrakstīja vēstuli prezidentam, ka lūdzu apturēt un neizsludināt šo grozījumu. Prezidents steidzās un 18.decembrī uzrakstīja vēstuli Čepāņa kungam, kur viņš minēja, ka šis koefcients — 2,46, tas ir ievērojams nodokļa kāpinājums. Prezidents raksta vēstuli Saeimas Prezidijam. Tad viņš rosina arī nenoteikt konkrētām nodokļu likmēm piemērojamo koeficientu, bet ļaut pašvaldībām realizēt šīs tiesības, jo viņš arī raksta, jo kurš gan par pašvaldībām ir labāk informēts par konkrēto situāciju un iedzīvotāju maksātspēju. Turklāt prezidents raksta, ka, jāsecina, ka savlaicīgi neizdarītais darbs naudas nodokļu sakārtošanā gulsies kā nasta uz zemes īpašnieku pleciem.

Kas tad ir iznācis? Pēc tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedz jaunu priekšlikumu. Tas bija 27.decembrī — Trešajos Ziemassvētkos. Un lūdz deputātus atbalstīt, un ne jau vairs koeficientu, kā bija cerējuši deputāti — 1,5, bet parādījās tāds jēdziens kā “zemes kadastrālā vērtība”. Un formulējums bija tāds, ka zemes nodokli noteiks, ņemot vērā 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Vai deputāti saprata šo izmaiņu, vai viņi domāja, ka zemes kadastrālā vērtība ir tas pats koeficients, par ko viņi iepriekš bija cīnījušies, vai kā. To grūti ir šodien pateikt. Varbūt kāds var paskaidrot, kāpēc bija šis balsojums, bet 23 deputāti nobalsoja par šo zemes kadastrālās vērtības procentu — 1,5. Rezultātā zemes nodoklis pieauga dažādās vietās dažādi, bet sākot 10 reizēm līdz 20 un vairāk reizēm. Kā jūs lasījāt vakara laikrakstā, tas bija aprakstīts, ka tas ir vidēji 14 reizes. Tātad negribēdami toreiz palielināt 2,46 reizes, šis balsojums noveda pie tā, ka šodien zemes īpašnieki nezina, kur šo naudu ņemt.

Turklāt jāņem vērā, ka daudziem zeme ir denacionalizēta, zemes kadastrālā vērtība daudziem zemes īpašumiem nav noteikta. Daudzi zemes īpašnieki nezina, kā šo zemi izmantot. Un šķiet, ka pirms tam tieši, mēnesi iepriekš, mēs pieņēmām un atļāvām oficiāli pārdot zemi brīvi visiem, tajā skaitā nepilsoņiem un ārvalstniekiem. Līdz ar to, palielinot šo zemes nodokli 20 reizes un vairāk reizes, mēs spiežam šos cilvēkus šo zemi pārdot, un pārdot tikai tāpēc, lai nomaksātu zemes nodokli. Vai mums ir šādas tiesības — piespiest šos cilvēkus pārdot savu zemi tikai tāpēc, ka viņi nevar nomaksāt nodokli, vai mums jāliek un jāpazemo šos zemes īpašniekus — iet un lūgt šo nodokļu samazināšanu, vai mums jādzen izmisumā šie cilvēki.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūs esat izsmēlis savu laika limitu.

L.Ozoliņš. Es uzskatu, ka mūsu grozījumus būtu jāizskata tālāk Budžetu un finansu komisijā un jāpieņem kāds kompromisa lēmums, jo mēs nedrīkstam zemes īpašniekus Latvijā šādi pazemot.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie opozīcijas deputāti! Es lieliski saprotu jūsu vēlēšanos risināt tās problēmas, kas šobrīd radušās valstī un ir ar zemes nodokļu piemērošanu, bet tas veids, kādā jūs to vēlaties darīt, ir pilnīgi nepareizs. Jūs ierosināt 1997.gada beigās mainīt nodokļu likmi no 1,5% uz 0,25% pēc tam, kad pašvaldības savus budžetus ir apstiprinājušas, pēc tam, kad pašvaldības ne tikai Rīgā, bet visā valstī ir nosūtījušas maksājumu uzdevumus nodokļu maksātājiem, pēc tam, kad pašvaldības ir jau saņēmušas, iekasējušas daudzviet laukos 60–70% jau no šī nodokļa, un jūs tagad... un iztērējušas lielu daļu no šīs naudas, jūs tagad ierosināt pilnīgi mainīt gada beigās visus zemes nodokļa nosacījumus, maksāt atpakaļ tiem, kas jau ir samaksājuši šo nodokli. Tas nav tas veids, kā risināt šo problēmu, pie tam, ja ir runa par Rīgu, tad ir runa par Rīgu, bet nevar arī laukos pašvaldībām, kurās daudzviet šis jautājums tiek normāli risināts, arī samazināt pašvaldību ieņēmumus piecas reizes. Es lūdzu, aicinu jūs šo te, pieiet ļoti atbildīgi tādām lietām un neatbalstīt šādu pilnīgi nepamatotu dokumentu nodošanu Budžeta komisijai.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 14. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti par... Pret vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man nav skaidrs Ministru kabineta nolūks, iesniedzot šos grozījumus, kārtējos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Pirmām kārtām, šeit ir pārkāpta tīri procesuālā darbība Ministru kabinetā, jo Guntara Krasta — Ministru prezidenta rezolūcijā teikts: “Valsts Kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.” Un tad ir jautājums: kā tad tas ir sagatavots Saeimā, praktiski nekādas anotācijas nav, ir tikai Ministru kabineta locekļu savstarpējā sarakste starp Ministru prezidentu Krasta kungu un tieslietu ministru Rasnača kungu, kurā ir skaidrots, kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi, no kuriem tad mēs it kā varam kaut ko noprast, un te ir šis pamatojums, tā motivācija, kāpēc ir nepieciešams, ir teikts, ka Reliģisko organizāciju likumā ir jāsaskaņo tiesību normas ar Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.panta otrās daļas prasībām. Atvainojiet, cienītais Ministru kabinet, bet šāda motivācija mani neapmierina, tad man ir jautājums, vai tad šī panta šī daļa pārkāpj prasības, kādas ir noteiktas šajā konvencijā. Es, izlasījusi, paņēmusi pašreiz spēkā esošo redakciju, neatrodu, ka tā būtu pārkāpta, tad, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet. Tāpēc es uzskatu, ka vismaz šis jautājums ir jāatliek, un šodien mēs viņu nevaram nodot komisijām. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par. Deputāti par nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”” . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”” nodot Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par vai pret runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, pirms mēs pārejam pie otrās sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu”, mums ir jāizskata iesniegums, ko ir parakstījis Saeimas deputāts Andris Rubins. “Sakarā ar manu piedalīšanos Eiropas dermatovenerologu kongresā Dublinā (Īrija) no šā gada 10. līdz 15. septembrim lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu šajā laikā.” Deputāti var runāt par un pret. Deputāti šādu iespēju neizmanto. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbalstu Andrim Rubinam, piešķirot viņam bezalgas atvaļinājumu no 10.līdz 15.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: “Lai brauc ārstēties!”) Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam Rubinam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Ziedoņa Čevera atsaukšanu no Revīzijas komisijas.” Desmit deputātu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts atsaukt deputātu Ziedoni Čeveru no Revīzijas komisijas. Par šo Saeimas lēmuma projektu vēlas runāt deputāts Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien vēlreiz, godājamie klātesošie! Es varbūt šoreiz tik stingri neskartu šo problēmu, īpaši par Čevera kungu, bet tomēr, es gribētu runāt par tādu nelabu praksi, kas aizvien vairāk un vairāk pārņem mūsu parlamentu, mūsu sabiedrību, un šis gadījums ir īpašs gadījums. Mēs runājam par vienu personu, Ziedoni Čeveru, kas ir politiskās partijas vadītājs, tātad viņš arī kā politiskās partijas vadītājs veido politiku valdībā, kur politiskās partijas ir vienojušās izveidot valdību, tālāk viņš ir iekšlietu ministrs, tas nozīmē, ka viņš ir izpildvarā, ļoti atbildīgā un svarīgā postenī, un vēl jo vairāk, viņš ir Saeimas deputāts, tajā pašā laikā un vēl jo vairāk viņš tagad Saeimas... prasās vēl, lai viņš būtu vienā no svarīgākajām Saeimas komisijām, kas saistīta ar visu to lietu. Es, protams, negribu apstrīdēt Ziedoņa Čevera kunga, teiksim, dotumus un visu to lietu, es uzskatu, ka viņš var darboties un viss pārējais, bet man tas liek domāt, kad šī tendence, ka ir pilnīga varas saplūšana, ka viena persona var būt, tā teikt, trijās izpausmēs, un šeit es vairāk neredzu parlamenta kā tādu jēgu, jo tie paši cilvēki pieņem likumus, tie paši cilvēki nosaka politisko gribu, kādā virzienā jāpieņem tie likumi, un tad tie paši cilvēki tos likumus īsteno un kontrolē to īstenošanu. Es domāju, ka pašā pēdējā kolhozā, kā mēs atceramies, bija stingri nodalīta izpildvara un likumdošanas vara. Es saprotu, ka šeit ir nepieciešami mūsu Satversmes grozījumi vai Kārtības ruļļa grozījumi, bet tas ir nākotnes jautājums.

Es jau samierinātos, ja šī situācija būtu viena vienīgā situācija, bet, godātie kolēģi, ir vēl mums nākošais piemērs, ir Kaksīša kungs, es viņu ļoti augsti vērtēju kā profesionāli savā vietā, bet tā ir tā pati problēma. Viņš izpildvarā ieņem ļoti augstu, svarīgu stratēģisko amatu, viņš ir Ministru prezidenta biedrs. Es nesaku, ka tas ir slikti, bet tajā pašā laikā viņš ieņem vienu no vissvarīgākajiem likumdošanas varas, kā saka, pīlāriem, un tā ir Juridiskā komisija, kur viņš ir priekšsēdētājs. Es vienkārši gribu teikt, ka mums iznāk tā, ka mums faktiski atliek tikai Kaksīša kungu ievēlēt Satversmes tiesā, un tad nu būs viss kārtībā. Viņš varēs pārstāvēt visas trīs varas vienlaicīgi, varbūt vēl kļūt par kādas politiskās partijas līderi, un tad nu mums nav jābrīnās, ka ļoti...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, mēs pašlaik apspriežam lēmuma projektu par Ziedoņa Čevera atsaukšanu no Revīzijas komisijas.

A.Saulītis . Es lūdzu nekomentēt politiski manu uzstāšanos, jo man ir savs viedoklis.

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu runāt par tēmu!

A.Saulītis. Es lūdzu nekomentēt. Es uzskatu, ka es runāju par tēmu, un tikai mani vēlētāji var man aizrādīt. Es iekļaujos savā laikā un reglamentā. Un vēl viena lieta. Un es vēl gribētu runāt, ka ir vēl viens precedents šajā visā lietā, Zīles kungs. Viņš arī, viņš ir finansu ministrs, tātad izpildvaras... viens no tādiem ļoti atbildīgiem specifiskiem punktiem, un viņš ir arī Budžeta un finansu komisijas loceklis. Un šeit atrodās mūsu zālē un lemj. Faktiski iznāk tā, ka viņi pieņem likumus, un tad, kad izdevīgi, viņi nav ieinteresēti vispār pildīt tos likumus. Tagad mēs redzam ar apdrošināšanu, ka pieņem likumus, un, ja likumu nevar izpildīt, tad nevis skatās, kā to likumu izpildīt, bet grozīt tātad likumdošanu kā tādu. Es, kolēģi, tomēr vērstu jūsu uzmanību uz šiem visiem punktiem, es lūgtu cienījamos juristus ar stāžu, kam ir juridiskā sirdsapziņa vēl saglabājusies šeit, Saeimā, to jautājumu pārdomāt, sevišķi tādiem kā Kaksīša kungs, Bišera kungs, Marjašas kundze, kā šo situāciju labot, lai lieta tomēr kļūtu skaidrāka, un šajā gadījumā es tomēr lūgtu visus klātesošos atturēties no šīm izmaiņām un vienreiz par visām reizēm izlemt jautājumu pēc būtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies debatēs? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Atsaukt deputātu Ziedoni Čeveru no Revīzijas komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 6. Deputāts Ziedonis Čevers atsaukts no Revīzijas komisijas.

Nākamais dienas kārtības jautājums nr. 25 — lēmuma projekts “Par deputāta Ziedoņa Čevera atsaukšanu no Bu-džeta un finansu (nodokļu) komisijas” . Vai deputāti debatēs nav pieteikušies runāt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — atsaukt deputātu Ziedoni Čeveru no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 3. Deputāts Ziedonis Čevers atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Nākamais lēmumprojekts — “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena...” Es atvainojos, lēmuma projekts — “Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā” . Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Ziedoni Čeveru Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 1, atturas — 7. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Aizsardzības un iekš-lietu komisijā.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atsaukšanu” . Saeimas lēmuma projekts — atsaukt Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Šodien, runājot Alfreda Čepāņa vārdiem, izšķirsies jautājums — vai vecais puika Jirgens tiks atstāts savā amatā vai ne. Es domāju, ka, šādiem vārdiem runājot, tik familiāri mums šo jautājumu gan nevajadzētu risināt un nevajadzētu attiekties pret Jirgenu kā vienkārši kādu savas futbola komandas vecu paziņu vai mednieku kolektīva ilggadēju biedru. Kā tad nu saka — vai tad nu ļausim laist cilvēku postā, kaut arī viņš ir pārkāpis gan morāles normas, kas nepieņemamas valsts augstākajai amatpersonai, nu ko nu tur, tas taču nekas nav... Es domāju, ka tā nav valstiska attieksme, un mums tomēr vajadzētu izvērtēt no vairākiem aspektiem, vai var Aigars Jirgens ieņemt atbilstoši šo amatu.

Nesen, kad tika apstiprināta jaunā tēvzemiešu Krasta valdība, mēs visi dzirdējām, ka šīs valdības galvenā prioritāte, galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai Latvija tiktu uzņemta Eiropas Savienībā iespējami ātrāk. Šajā sakarībā svarīgi ir panākt, lai tāpat domātu arī Eiropas Savienības valstis, lai tās teiktu — jā, Latvija ir cienīga stāties līdzās mums, tāpēc ir saprotams, ka ne vien sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos, bet arī valdībā taču vajadzētu izvērsties aktuālai diskusijai par tā saukto Latvijas tēlu. Citiem vārdiem sakot, par to, kādu iespaidu par Latviju, par tās vadību, Saeimas vadību, valsts valdības vadību, prezidentu gūst citu valstu iedzīvotāji. Domāju, neviens neapšaubīs vienkāršu patiesību. Pirmā valsts vizītkarte ir tās vadītāji. Pirmām kārtām tieši prezidents, parlamenta vadība un valdība. Citu valstu parlamentārieši parasti tiekas ar mūsu valsts Saeimas Prezidija vadītājiem. No tā, kādu iespaidu tie atstāj, arī tiek spriests par mūsu valsti kopumā.

Skatoties no šī viedokļa, esošais Saeimas Prezidijs atstāja diezgan nožēlojamu iespaidu, jo patiešām nav saprotams, kāpēc valdošās partijas nespēj izvirzīt šiem amatiem cilvēkus, kuri tiek cienīti Latvijas sabiedrībā, cilvēkus, kuri būtu izglītoti, inteliģenti, cilvēkus, kuri zina svešvalodas, cilvēkus, kuri jūt atbildību par savu valsti un par savu rīcību, par vairumu no Saeimas Prezidija locekļiem, gribas teikt vienīgi — ak, laiki, ak, tikumi. Saeimas Prezidijs šodien drīzāk atgādina kādu karikatūru. Varētu par to smieties, ja tas nebūtu tik nožēlojami. Arī šādā veidā valdošās partijas un pirmām kārtām “Tēvzemei un Brīvībai”, kas šobrīd vada arī valdību, demonstrē savu cinisko attieksmi pret cilvēkiem. Acīmredzot valdošās partijas uzskata tautu par kaut ko līdzīgu aunu baram, kas ar atplestu muti skatās uz katru augstā amatā esošu cilvēku, bijīgi uzklausa katru tā teikto vārdu. Nu, paldies dievam, mūsu tauta tomēr ir izglītota un gudra, un tā spēj vērtēt cilvēkus.

Frakcija “Latvijai” lūdz Saeimu lemt par to, ka būtu nepieciešams atsaukt no amata Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu, kurš pārstāv partiju “Tēvzemei un Brīvībai”. Mēs uzskatām, ka nedrīkst mūsu valsts augstāko likumdevēju varu pārstāvēt cilvēks, kurš nespēj pretoties savām alkām pēc alkohola. Ceru, ka visi Saeimas deputāti lasa avīzes, ka viņi ir lasījuši arī publikācijas, piemēram, laikrakstā “Vakara Ziņas”, kur aprakstīta Jirgena uzdzīve gan oficiālās pieņemšanās, gan sabiedriskās vietās. Ja arī kāds vēl nav paspējis iepazīties ar šīm publikācijām, tad, lūdzu, to var izdarīt Saeimas bibliotēkā. Vai mēs tiešām gaidīsim, kamēr vienu no valsts augstākajām amatpersonām aizturēs sabiedriskā vietā par ālēšanos alkohola reibumā un nogādās atskurbtuvē? To mēs gribam sagaidīt? Šeit vietā būtu citēt senatnes domātāja Marku Aurēlija domu. Citēju: “Ikviens ir tik daudz vērts, cik vērts ir tas, ar ko viņš nodarbojas.”

Uzskatāmi šajā situācijā sevi atkal parāda vārdos, protams, vispareizākā un visīstākā partija, tas ir, tēvzemieši, kas māk sevi slavēt kā vienīgos, kas stāv pāri citiem, kas labāk par visiem zina, kas jādara, kuriem ir vislabākais nosaukums. Nav iespējams atcerēties, ka šī partija kādreiz atzītu: jā, esam kļūdījušies un krāpuši cilvēkus, esam viņiem melojuši, par ko lūdzam piedošanu. Arī šī situācija ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Jirgenu ir vienkārši līdz smieklīgumam. Tā vietā, lai aicinātu Aigaru Jirgenu pēc šādām publikācijām presē atkāpties no amata, “Tēvzemei un Brīvībai” vadītāji runā, es teikšu, atvainojos, visādas muļķības. Piemēram, Jānis Straume paziņo, ka “Vakara Ziņu” publikācijas ir safabricētas, ka tā ir politisks pasūtījums. Vēl vairāk. Viņš paziņo, ka bijis kopā ar Jirgenu šajās uzdzīvēs. Vai tad šis viņa paziņojums tad ir saprotams tā, ka sabiedriskās vietās piedzeras ne vien Jirgens, bet arī cits vadošs tēvzemietis, arī Straume? Vai tas nozīmē, ka alkoholisms kļūst par “Tēvzemei un Brīvībai” vadītāju raksturīgāko pazīmi?

Velti šajā gadījumā būtu pārmest žurnālistiem. Sabiedrība ir tiesīga zināt, kā uzvedas un ko dara augstākās amatpersonas Saeimā un valdībā. Uzsveru, ka masu saziņas līdzekļu pienākums ir informēt sabiedrību par visu, kas notiek mūsu valstī. Ja var kaut ko pārmest žurnālistiem šajā gadījumā, tad vienīgi to, ka viņi dažkārt pārāk dedzīgi aizstāv tikai valdošo partiju politiķus un valstsvīrus un ļoti reti ir gadījumi, kad avīzēs publicē informāciju, kas apliecina valsts augstāko amatpersonu necieņu pret sabiedrību, pret savu valsti. Šādām publikācijām drīzāk ir bijis izņēmuma raksturs.

Es vēlos aicināt presi atmest pārspīlētu bijību pret valdošajām partijām, pret to politiķiem un valstsvīriem, uzskatu, ka cilvēki ir tiesīgi zināt arī citus alternatīvus viedokļus, ko piedāvā opozīcija, ko piedāvā opozīcijas frakcija “Latvijai”, piemēram. Kā zināms, attīstītās demokrātiskajās valstīs opozīcijas viedoklim tiek dota zaļā gaisma. Arī masu informācijas līdzekļos. Ja Latviju pārņemtu šīs tradīcijas, tad, piemēram, pēc katras premjera runas televīzijā sekotu tikpat gara opozīcijas runa, kas ļautu šos jautājumus izgaismot no citas puses, un tad daudzkas šajās valdības runās teiktais pārplīstu kā vienkāršs ziepju burbulis.

Šodien mums, opozīcijas frakcijai “Latvijai”, nav šādu iespēju. Tā netiek vienkārši dota. Arī tas mums valstī, Latvijā, palicis mantojumā no iepriekšējā totalitārā režīma. Uzskatu, ka sabiedrība kopumā tikai iegūtu, ja, risinot jebkuru jautājumu, tiktu analizēti vairāki tā aspekti. Nav šaubu, ka jebkurā attīstītā demokrātiskā valstī tāda amatpersona kā parlamenta priekšsēdētāja biedrs Jirgens nekavējoties atkāptos no amata pēc šādam ar faktiem, un, uzsveru, ar fotogrāfijām pamatotām skandalozām publikācijām. Kā parasti, izrādās, ka Latvija sevi vēl nav pieskaitījusi, diemžēl nav pieskaitījusi pie šādām valstīm. Tēvzemieši var mierīgi izlikties nesaprotam, par ko patiesībā ir runa, un izturas tā, it kā itin nekas nebūtu noticis. It kā tā mums ir dzīves norma valstī. Nu ko. Arī tā šī partija atklāti demonstrē savu attieksmi pret cilvēkiem, pret sabiedrību.

Gribas jautāt “Tēvzemei un Brīvībai” — vai patiešām jūsu partijā nav normālu cilvēku, kurus jūs varat izvirzīt atbildīgiem amatiem? Tad jājautā, kā jūsu partija var vadīt valsti, ja nav neviena, kurš būtu cienīgs Jirgena vietā ieņemt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu, ka tas ir vienīgais labākais kandidāts, ko jūs spējāt ielikt šajā amatā. Nu nožēlojami.

Protams, šāds solis prasa atbildību un pat zināmu vīrišķību. Tomēr nav šaubu, ka valdošajai partijai būtu jābūt gatavai darīt arī to, kas nav sevišķi patīkami un kas nav sevišķi glaimojoši, proti, atzīt, ka Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens vairākkārt piedzēries sabiedriskās vietās, tādējādi izrādot necieņu mūsu valsts sabiedrībai. Tas nozīmē atzīt, ka līdz šim augstākie tēvzemiešu fīreri ir melojuši, pārmetot presei, ka tā publicē safabricētus materiālus un pilda kaut kādu, nez kādu politisku pasūtījumu.

Skandāls ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu kārtējo reizi apliecina, ka tā sauktajai valdošajai elitei vārdi “cilvēks” un “cilvēka cieņa”, nu tie ir tādi laikam kā lamuvārdi. Šie kungi šos vārdus pat necenšas izrunāt, jo cilvēka cienīga dzīve, pastāvēšana mūsu sabiedrība ir pretrunā ar šodienas kungu interesēm. Ja mēs runājam par cilvēka cieņu, tad jādomā arī, kā to nodrošināt ikvienam mūsu sabiedrības loceklim, ikvienam cilvēkam mūsu valstī.

Skaļo lozungu laiks ir pagājis, un tauta ir pagurusi no tukšām runām, tāpēc nemeklēsim vainīgos ārpusē, nemeklēsim kaut kādus politiskos pasūtījumus, svarīgi ir, lai mēs ieraudzītu savas kļūdas, pateikt — jā, esam kļūdījušies, esam vainīgi. Bet laikam uz to “Tēzvemei un Brīvībai” nav spējīgi. Es ceru, ka varbūt pārējās pozīcijas partijas tomēr spēs būt paškritiskas un nerīkosies pēc principa — veco puiku Jirgenu, viņš taču ir valdošās koalīcijas loceklis, nu lai viņš tur sēž, roka roku mazgā, vārna vārnai acī neknābj. Es ceru, ka tomēr vismaz jums pietiks gan godaprāta, gan sirdsapziņas, gan jūsu morāles kritēriji būs citi.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka politikas pamatā liekami kristietības pamatprincipi: sirdsapziņa, brīvība, cieņa pret jebkuru cilvēku. Šie principi liekami katra politiķa, katra cilvēka darbības pamatā. Domāju, ka Jirgena un “Tēzvemei un Brīvībai” darbības pamatā šo principu nav. Aicinu Saeimu balsot par Aigara Jir-gena atstādināšanu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie klātesošie! Varbūt es šodien negribētu tieši skart kādu konkrētu personu. Persona vienmēr ir politiska, protams, es arī atbalstu opozīcijas vienas no lielākām frakcijām priekšsēdētāja runu, viņš savādāk arī nevar runāt. Viņam ir jārunā. Tas ir tāds politisks stils. Bet es gribēju drusku parunāt no cita viedokļa. Par paša Prezidija būtību kā tādu. Man liekas, ka mēs esam mantojuši vienu no komunisma sliktākajām lietām, ka Prezidijs mums ir kļuvis par tādu kā varas ietīkojuma, varas sadales, varas pārdales kārtējo posmu. Kārtējo vietu pie kopīgās siles, ka tas vairāk nav tautas likumdošans vai tautas gribas kaut kādā veidā reprezentācija vai pārstāvniecība, bet tas sāk pārvērsties jau kā tāds ietekmes, politiskas ietekmes svira un amats. Un man galvenā problēma ir tā, ka arī es vairāk un vairāk jūtu, ka ap Prezidiju veidojas labie deputāti, veidojas sliktie deputāti. Vieniem deputātiem arī, piemēram, tehniskais daba nodrošinājums, vēl kaut kas varbūt tiek ātrāk risināts. Varbūt tās ir tikai manas subjektīvās domas. Es arī tādam viedoklim varētu pievienoties. Bet es nevaru savādāk domāt, es nevaru pierādīt, ka tās nav manas tikai subjektīvās domas, jo mums, Prezidijā, nav opozīcijas pārstāvja. Tas nav iedomājami! Normālas demokrātiskas valsts Prezidijs, kurā nebūtu opozīcijas pārstāvis! Tas vienkārši ir... man pat trūkst latviešu valodā vārda, kā to apzīmēt. (Starpsauciens: “Saki krieviski!”) Tā ir neizpratne. Valodu likums, Dobeļa kungs, man aizliedz runāt krieviski. Šajā jautājumā.

Vēl jo vairāk mani dara skumju, ka lielākā daļa likumdevēju vispār to nesaprot. Smaida, runā. Priekš kam vispār ir vajadzīgs pārstāvis Prezidijā no opozīcijas? Priekš kam vispār ir vajadzīga kaut kāda opozīcija? Priekš kam vispār ir vajadzīga domu dažādība un šīs domu dažādības reprezentācija? Sabiedrībā, starptautiskos forumos, citās sadarbības, teiksim, jomās kā tādās. Tas ir skumji. Protams, arī skumji, opozīcijas pārstāvji, kad bija Prezidijā, ne visai varbūt korekti un ne visai varbūt praktiski un visādi izmantoja šo vietu, varbūt arī ir zināms grēks. Bet tāpēc jau ir jāsoda konkrēts cilvēks. Šeit nevar tikai tāpēc, ka viens cilvēks ir izdarījis kaut ko sliktu, nevar vērsties pret pašu principu. Pret pašu principu — redzēt opozīcijas pārstāvi Prezidijā. Nav obligāti būt no kādas frakcijas. Tas varētu būt tikpat labi no neatkarīgiem deputātiem, vienalga, no kādiem. Es savu kandidatūru a priori noņemu. Lai mani vārdi izklausītos daudz maz, kad es runāju no savas pārliecības kā tādas. Un es to nerunāju no vienas Saeimu pieredzes. Es to runāju jau no vairāku Saeimu pieredzes. Un tā lieta atkārtojas no katras Saeimas uz katru Saeimu. Un nelaime ir tā, ka 5.Saeima bija daudz demokrātiskāka. Es atceros, ka Gorbunova kungs nekad neatļāvās pārtraukt daudz asākas, neiecietīgākas runas. Es atceros tos dialogus starp Endziņa kungu un Saeimas priekšsēdētāju. Tie dialogi norisinājās juridisku jautājumu kaut kādās finesēs. Izspriešana. Gaisotnē kautkādā. Tagad tas viss notiek daudz vienkāršāk, daudz prastāk, un pats sliktākais, ka mēs līdz ar juridiskās tehnikas, juridiskās domas izpratnes dziļumu zaudējam arī demokrātijas izpratnes dziļumu. Kā jūs redzējāt, jautājumā par īpašumu mēs jau sākam šķirot. Mūsu cilvēks, ne mūsu cilvēks. Man liekas, viņš nav godīgi ieguvis, man liekas, ka viņš varbūt ir darījis tā vai šitā. Tie ir tā saucamie priekšsimptomi tādām slimībām, ar kuru saslima tādas lielas valstis kā Krievija un Vācija un diemžēl pēc 1934.gada arī Latvija. Tas ir totalitārisms, kas ielaužas lēnām kā apātija, kā samierināšanās ar to, ka nu gan jau, tas ir, mūsējie, gan jau tas mani neskars. Skars, godājamie kungi! Pirmām kārtām skars pozīciju, kas ir šodien. Jo, kā jūs zināt, tautas balss ir ļoti nepatstāvīga. Šodien jūs esat pozīcija, rīt jūs esat opozīcija. Es negribu, protams, nevienam vēlēt to sliktāko, bet es domāju, ka mums tiešām vismaz šī tradīcija, šie divi punkti, ka Prezidijs ir Saeimas priekšstāvju darba organizators, varu teikt — mūsu kalpi, lai mēs varētu labāk strādāt. Mēs vienkārši uz to aizveram acis.

Un otra lieta, ka Prezidijā ir jābūt noteikti opozīcijas pārstāvim. Vienalga. Es nesaku, ka tam noteikti jābūt no frakcijas kādas, bet tam ir jābūt. Savādāk tā lieta nevar būt, un savādāk jebkurš cilvēks var mums pārmest šo iztrūkumu, un faktiski vienkārši šīs pompozās pieņemšanas, ārzemju viesu pieņemšanas visās skaistajās zālēs un glaunajos limuzīnos, šīs visas pieņemšanas un sagaidīšanas, tas viss atgādina tādas cara galma vodeviļas. Tā ir skaista, krāšņa vodeviļa, bet faktiski tā jau ir simtreiz nospēlēta, un tur iekšā nav nekā, kas raksturotu mūsu valsti, mūsu tautu kā demokrātisku, kā tautu, kas saprot, kurai ir dziļas partiju un citu cīņu tradīcijas. Paldies! Es tomēr novēlētu jums arī šo jautājumu pārdomāt.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Juris Dobelis , “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. (Starpsauciens: “Labāk Dobelis Prezidijā!”)

J.Dobelis (TB/ LNNK). Cienītie kolēģi! Tad, kad sākas šādas runas, ir, protams, dažādas iespējas. Viena ir mierīgi noklausīties jebkuru šeit izrunāšanos, jo citādi šīs uzstāšanās nevar nosaukt kā par tukšu izrunāšanos. Un vēsā mierā nobalsot. Tā kā tas bija pie Ministru prezidenta ievēlēšanas. Šeit arī skanēja runas, viena par otru nepieklājīgākas. Deputāti runā par seju, par morālo seju. Bet kā viņi, tie paši, kas par to runā, uzstājas tad, kad mēs apspriedām premjera kandidatūru? Es domāju, to jūs visi labi atceraties. Tātad tā ir liekulība — runāt vienu un darīt otru. Bet šis ir drusku cits gadījums. Šeit tomēr nevarētu vienkārši atļaut nākt un moralizēt cilvēkiem, kam, iespējams, nemaz nav nekādu tiesību uz to. Un tāpēc vajadzētu vispirms paanalizēt laika posmu, kurā sāk parādīties šādi dedzīgi papīri. Protams, kā jau jūs esat pieredzējuši gan ārkārtas sēdēs, gan šodienas kārtējā plenārsēdē, ir parādījies milzums jaunu speciālistu visos jautājumos. Vienalga, kur un ko, te skan asarainas runas par aizstāvēšanu, par palīdzēšanu. Divu gadu laikā nekāda īpaša palīdzība nebija redzama. Nu ir atmodušies. Nu sāks palīdzēt! Pareizi! Tikai šī palīdzība ir pašiem vajadzīga. Aptaujas zemie rezultāti spiež šādu organizāciju pārstāvjus arvien biežāk un biežāk kāpt šajā tribīnē, lai izmisīgi vēl liekus punktiņus sev ievāktu. Varbūt ka tiks arī pāri tai 5% barjerai, varbūt aizies demonstratīvi pie kāda piketētāja, paspiedīs roku, kādam nabadziņam iedos varbūt 20 santīmus. Varbūt, ka tas arī nobalsos par. Un tāpēc ir šādi uzbrukumi. Tā ir pilnīgi normāla parādība. Tā parāda arī šo cilvēku garīgās attīstības līmeni.

Paņemiet, lūdzu, apskatieties šos moralizētājus, šos nedzeršanas speciālistus, kas ir parakstījuši šo papīru. Gan jau te vēl nāks kāds uzstāties. Tātad nekad savā mūžā laikam alkoholu nav lietojis Odisejs Kostanda, nekur un nevienā vietā viņš nav redzēts iereibis. Par tiem pārējiem es nerunāšu, bet man liekas, ka ļoti liels nedzeršanas speciālists ir Gundars Valdmanis. Es domāju, viņš vispār laikam nekad mūžā nav dzēris. Nu, vēl te ir daži speciālisti. Un tad, tā kā laikam tam papīram tas svars ir bijis par maziņu, tā kautrīgi, maziem, maziem burtiņiem Čerāna kungs ir vēl pienācis klāt kā vienpadsmitais. Viņš te tā kautrīgi par visiem jautājumiem uzstājas. Un šeit arī te tā ar drebošu rociņu ir ierakstījis iekšā savu uzvārdu. Nu, lūk, tāds ir tas sastāvs. Tas ir tas sastāvs, apskatieties, cik tas ir raibs, cik daudz un dažādas partijas tur ir pārstāvētas. Mērķis ir viens — sacelt te lieku skandālu, paskraidīt tribīnē, parunāt par kaut kādu tautas pārstāvniecību un par Latvijas tēlu vēl. Interesanti, es gan gribētu redzēt, kāds Latvijas tēls būtu tad, ja viņu personificētu Gundars Valdmanis. Tas laikam būtu tāds ļoti amizants Latvijas tēls.

Tālāk es gribētu arī, protams, parunāt par tādu lietu, ir tāda lieta kā deputātu koleģialitāte. Es saprotu, ka visus uz to aicināt ir bezcerīgi. Vienkārši bezcerīgi. Bet varbūt vismaz daļa no zālē sēdošajiem gribētu saprast, ka mēs tomēr esam viena komanda — visi 100 deputāti ir ievēlēti. Visi šie 100 deputāti ir vienādi. Un mūsu necienīgā izturēšanās vienam pret otru dara kaunu visai Saeimai. Tāpēc nedaudz pakavēsimies pie tā saucamajiem apsūdzības materiāliem. Kas tad te mums tika piedāvāts? Mums tiek piedāvātas publikācijas “Vakara Ziņās”. Nenoliedzu, ka jāciena ir katra avīze un katrs korespondents, kā viņš strādā un kā strādā šī avīze. Tas ir jāatstāj šo cilvēku ziņā. Katrai avīzei ir savs mērķis un savas piesaistīšanas vēlmes. Ja mēs runājām par fotogrāfijām, es domāju, ka viens profesionāls fotogrāfs šeit pavadot zālē visu dienu, nofotografētu savu desmitu mūsu deputātu, par kuriem pēc tam mierīgi varētu pateikt, ka tie ir dzēruši, apdzērušies vai izguļ dzērumu. Mierīgi. Daži no mūsu kolēģiem, starp tiem arī, kas parakstījuši šo te papīru, ir gulējuši un pat krākuši Saeimas plenārsēžu laikā. Un tas jau nekas. Tas jau neapkauno mūsu valsti. Tā ka es domāju, ka tas vēl turpināsies. Tā izturība jau nav neizmērojama. Pēc kāda laika atkal viņi gulēs. Un tad arī vajadzētu vienu izmanīgu fotogrāfu, kas viņu tanī mirklī nofotografē.

Tā kā, lūk, šāda veida uzķeršanās uz dažiem rakstiem ir ļoti apsveicama, pēdiņās. Tas nedara godu tiem cilvēkiem, kas šādus ierosinājumus piedāvā. Tas nedara viņiem godu. Nu, protams, viņu cerības paliek, un viņi vēlēsies kaut kādu atbalstu pie saviem vēlētājiem. Tā ir viņu darīšana. To jau mēs redzēsim pēc zināma laika, ar ko tas beigsies. Bet es uzskatu, ka katras partijas pārstāvju pienākums ir mēģināt objektīvi izskatīt šos jautājumus. Un nevienam nav nekādas tiesības šeit apvainot tos cilvēkus, kam ir pretējs viedoklis attiecīgajā jautājumā, ka viņi ir piedalījušies kaut kādās orģijās vai vēl kaut kur tamlīdzīgi. Tā ir tāda fantāzija, un tā ir slimīga fantāzija. Un šāda slimīga fantāzija rodas to cilvēku smadzenēs, kam tās jau ir stingri iebojātas. Jo, ja cilvēks sāk regulāri kāpt tribīnē un apvainot citus un katrā runā tas sāk izskanēt kā vienīgais pravietis vai nu vienā vai otrā jautājumā, tad dabiski, ka te var runāt pavisam par kaut kādām citām novirzēm. Un tad ir jautājums, lūk, kā tāds ir ticis Saeimā? Bet tā jau ir atkal attiecīgo vēlētāju griba. Tā kā es, protams, uzskatu, ka šādi tā saucamie ir pierādījumi absolūti trūcīgi, un tas nav nekāds pamats kaut kādu tādu lēmumu iesniegt. Pie tam lēmums arī ļoti vienkāršs — atsaukt biedru. Un cauri. Bez kādiem paskaidrojumiem, bez kā cita. Ja jau bija vēlēšanās nopietni šādas lietas analizēt, tad, man liekas, bija cits ceļš ejams un pavisam citādā veidā šis jautājums bija jārisina. Bet šeit vienkārši iesniegt, lai būtu iespēja parunāties, lai būtu iespēja izteikties, lai būtu iespēja citus aiztikt. Nu, lai katrs izvēlas savu ceļu. Es, protams, aicinātu neatbalstīt šādu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Oļģerts Dunkers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Dunkers (DPS). Godājamie kolēģi! Tad, kad mēs tikām tikko ievēlēti Saeimā, es atceros, ka pie mums viesojās Anglijas parlamenta pārstāvji un runāja ar mums par Anglijas parlamenta attiecību ētiku, par to, kā viņi sargā savu parlamenta godu, kā parlamentārieši uzvedas savā parlamentā, un tas viss bija ārkārtīgi iespaidīgi un skaisti.

Šodien, klausoties šīs runas, man ir kauns. Man ir kauns par to, ka mēs saucamies — parlaments. Par ko mēs tērējam tagad savu dārgo parlamenta laiku? Mums stāv tik daudz neizskatītu likumprojektu, un mēs šeit apspriežam avīžu “pīles”, kuras nekad nav līdz galam patiesas. Mēs paši esam visi izbaudījuši šo “dzeltenās” preses argumentu patiesību. Kā mēs varam šodien runāt par cilvēka izslēgšanu vai noņemšanu bez faktiem, bet pierādījumiem, un es domāju, ka tas nav arī Saeimas sēdes uzdevums. Tad vajag radīt kaut kādu komisiju, kas to nopietni izmeklēs, sniegs mums ziņojumu, ka tas tiešām atbilst patiesībai, tad mēs varam par to runāt. Bet tagad viens ir izlasījis avīzē kaut kādi “pīli” un pieprasa noņemt Saeimas priekšsēdētāja biedru. Es uzskatu, ka tas ir vienkārši negodīgi un nekorekti, un tas man nedaudz atgādina veco laiku arodbiedrību sapulci, kur mūs pāraudzināja. Tie cilvēki, kas paši vissliktāk uzvedās sabiedrībā, tie audzināja mūs, kādiem ir jābūt. Ar svētulīgām sejām sēdēja un mācīja mūs, kā vajadzētu dzīvot un kā vajadzētu izturēties. Šodienas sarunas man tiešām atgādina šo situāciju. Es domāju, ka, pirms šeit uzstāties par Jirgena kunga tā saucamo vainu, atcerēsimies Bībelē teikto: “Kas ir bez vainas, tas lai met to pirmo akmeni!” Kas ir bez vainas. Es baidos, ka šie kungi, kas te uzstājās, nav bez vainas šajā gadījumā.

Es visu laiku domāju, kāpēc tik aktīvi piepeši opozīcija pieprasa Jirgena kunga noņemšanu. Jums nevajadzēja laist tribīnē Saulīša kungu. (Starpsauciens: “Un kas tur slikts?”) Tas bija slikti nostrādāts. Saulīša kungs skaidri un gaiši pateica: “Opozīciju vajag dabūt Prezidijā iekšā!” Un tur ir visa tā lieta. Nē, nu labi, ļoti skaisti, bet to arī dara ar citādām metodēm. (Starpsauciens: “Tā ir demagoģija!”) Bet nevis tik... Saulīt, es par jums ...

Sēdes vadītājs. Dunkera kungs, es ļoti atvainojos! Jūs saņemat piezīmi.

O.Dunkers. Es noklausījos jūsu muļķības līdz galam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu cienīt to, kas atrodas tribīnē, bet tas deputāts, kurš runā debatēs, jūs saņemat aizrādījumu, Dunkera kungs, par diskusiju ar zāli.

O.Dunkers. Jā, es nediskutēšu vairāk, jo viņi neviens šeit nav diskusijas cienīgi. (Zālē liels troksnis.) Es runāju par tiem deputātiem, kas runāja pirms manis. Es biju ļoti priecīgs, starp citu...

Sēdes vadītājs . Es lūdzu ievērot taktu un cieņu zālē un ļaut runātājam runāt tālāk.

O.Dunkers. Es, starp citu, biju arī ļoti priecīgs dzirdēt Kostandas kunga teicienus un biju priecīgs konstatēt, ka viņš tikai “uzkož” vien savā dzīvē. Tas ir ārkārtīgi labi, es jūs apsveicu ar šo jauno pagriezinu jūsu biogrāfijā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis. (Aplausi un ovācijas.) Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie deputāti, lūdzu, ievērojiet zālē klusumu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es atminu, cik rupji mēs bijām, kad metām ārā Kreituses kundzi. Es atminu, cik rupji mēs bijām un cik nepamatoti, kad mēs mēģinājām pazemināt Janīnu Kušneri. Man ir prieks, ka kāds tagad — pāris mēnešus vēlāk — sāk runāt par Saeimas stilu, man ir prieks, ka Dobeļa kungs saprot, ka mums vienam otru vajadzētu cienīt, nelamāt šeit, nedauzīt vienam otru nepamatoti. Man ir prieks, ka Dobeļa kungs atturas tik labi. Es viņu tikai vienu reizi esmu redzējis tādā lielā publiskā bārā, kad divi policisti turēja puiku, kad viņš viņu kāva. (Zālē smiekli un izsaucieni.) Bet tas bija “Kronī”, un mēs neesam atnākuši šeit to darīt. Mēs esam atnākuši šodien, es domāju, runāt par vairākām traģēdijām mūsu tautā. Viena ir tā “dzeltenā” prese. Es nezinu, kāpēc tā tiek atļauta. Es zinu, ka liela daļa no mums esam ķengāti, starp tiem arī es. Manā gadījumā pilnīgi nepamatoti. Bet tad, kad mēs uztaisījām preses konferenci par vienu no tām lietām, mēs atradām manu vēlu vārdabrāli, tā dzeltenā lupata to pat nepieminēja. Gan paņēma dokumentus, lai gatavotos tiesai. Ir “dzeltenā” prese Latvijā, kas mūs pazemina. Ne tikai vienu otra acīs, bet arī pasaules acīs. Tagad ir “Internet”, un šīs blēņas iet pa visu pasauli.

Es domāju, ka tāpēc, ka Jirgena kungs parādās “dzeltenajā” presē negatīvā veidā, par to viņam varētu pat iedot Trīszvaigžņu ordeni. Par to es viņu neapvainoju. Jūs zināt, cik augstu ir domāts Trīszvaigžņu ordenis. Es domāju, ka tas nebūtu iemesls sasaukt Saeimu un runāt par šo jautājumu, vai mums nevajag taisīt maiņas Prezidijā. Bet mēs redzam, kā Prezidijs strādā. Viņi it kā organizē mūsu darbu, mēs redzējām, ka beidzamās divas reizes viņi bija sanākuši kopā, mēs atkārtoti apceram tos pašus likumus. Prezidijs strādā kaut kādā reibumā, ka viņi nespēj pat to saprast, viņi nespēj saprast, ka ir kaut kādi jānobremzē šīs 81.panta kārtības—nekārtības, kas mums tiek liktas priekšā. Un tad ir jautājums: kurš ir vainīgs? Tas varbūt ir ļoti nekorekti teikt, ka tādas nekārtības nebija, kad Ilga Kreituse vai arī Janīna Kušnere bija Prezidijā. Tad varētu varbūt it kā kaut kādi zinātniski tehniski teikt, kur tās maiņas ir bijušas? Lai nevajadzētu tās maiņas taisīt atpakaļ, jo tādu Prezidiju, kāds mums ir šodien, neviena tauta nav pelnījusi.

Es domāju, ka tur arī Jirgena kungs nav galvenais. Jirgena kungs nav galvenais. Tur galvenais ir pats vadītājs, kas šādi tādi bieži tur rīkojas, un ka arī tādēļ nevajadzētu tieši uzbrukt Jirgena kungam, varētu uzbrukt kādam citam, varētu šo jautājumu dziļāk pārrunāt.

Bet ir daudz dziļāka lieta. Un es varbūt jums to pateikšu, atkāpjoties drusku no tēmas. Man nesen iznāca tāda nepatīkama, bet tomēr gribējās noklausīties, saruna ar kādu, kuram draugs Rumbulas mežos bija viens no trim latviešu “varoņiem” — Arāja zaldātiem, kas šāva žīdus. Darīja nepatīkamu darbu. Viņam vienam divas stundas it kā bija jāšauj, tad viņam deva atkal stundu dzert. Tad viņš atkal stundu šāva un atkal stundu dzēra, un kļuva par baigo alkoholiķi. Un saprata, ka ir jādara nepatīkamas lietas, ka ir jānodod tauta, ka tas laikam ir smagi. Ka ir jārīkojas pilnīgi pret to, ko tautai solījis, ka it kā varētu tik viegli... Jirgena kungs it kā var “Tēvzemei un Brīvībai”, tur nav vairs jāvāc 10 procenti tautas balsu, tur varētu vienkārši ievest likumprojektu, lai to Pilsonības likumu mainītu, varētu vadīt savu grupu, kā sargāt mūsu zemi, lai tā netiktu pārdota. Varētu sargāt daudz ko, kas mums ir svēts. Un viņš kaut kā nedrīkst to darīt. Un tad viņi domāja par to Arāja zaldātu, kas laikam pats sevi uzskatīja kā brašu puisi, arī Jirgena kungs sevi uzskata par brašu puisi. Bet viņam pašapziņā ir grūti. To var redzēt viņa stājā.

Es nesen biju Jūrmalā, sēdēju smiltīs un ar dažiem runājos. Jirgena kungs staigāja, pat neredzēdams, viņam sargs bija aiz muguras. Es jutu, ka viņam sāp. Ja es būtu viņa vietā, būtu ar tādu karogu gājis pie tautas un būtu darījis pēc tam to, ko viņš dara, es būtu daudz lielāks alkoholiķis, nekā jūs man te pārmetat.

Es domāju, ka mums būtu jāmaina Saeimas sastāvs. Tie, kas nespēj darīt to, ko viņi ir solījuši, viņiem būtu jāiet prom. Es domāju tie, kas ir Prezidijā un rīkojas pēc savas sirdsapziņas, ka viņiem arī vajadzētu dot atvaļinājumu, lai viņi iet kaut kur atveseļojas un nāk atpakaļ atspirdzināti, un dara to, ko viņi gribētu darīt. To, ko viņi tautai ir solījuši darīt. Es klausos, Jirgena kungs nav vienīgais, kuru varētu apvainot alkoholismā, mēs taču visi dzirdam tās skaļas balsis un “ha,.ha, ha!”, un tās ir no otrā stāva uz pirmo stāvu. Uz trešo stāvu ir dzirdētas tās skaļās balsis no bāra Frakciju namā. Tā klaigāšana arī, kas notiek Saeimas viesnīcā no viena stāva uz otru, var dzirdēt šīs balsis. Mīļie draugi, mēs nododam tautu! Un tāpat kā tie Arāja puiši mēs to jūtam mūsu pašapziņā un mūsu rīcībā.

Es Jirgena kungam neko ļaunu nenovēlu. Es gan domāju, ka varbūt varētu pret viņu rīkoties tāpat, kā tēvzemieši rīkojās, es saprotu, ar Jirgena kunga iniciatīvu, pret Leopoldu Ozoliņu. Ozoliņš pastāvēja par to, ko viņš ir solījis tautai, un vēl par to pastāv, un nebija ar mieru, ka augstos amatos ceļ tos, kas sodīja Latvijas padomju laikmeta varoņus un disidentus. Un par to Jirgena kungs viņam “izkārtoja”, ka viņu izslēdza gandrīz vienprātīgi no “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas.

Kā tu domā, kā mums vajadzētu šodien balsot? Es balsošu ar skumju sirdi, ka mēs esam tik tālu aizgājuši, es laikam balsošu par. Es parakstīju to papīru, es pieļauju, ka viņam vajadzētu iet prom, bet ne “dzeltenās” preses dēļ. Bet tāpēc, ka mūsu morāle ir tik zemu kritusi, ka mēs šodien, teiksim, atklātu izlaupīšanu, balsojam, ka mēs šodien pieņēmām mūsu tautas “zaļo zeltu” izpārdot. Mēs esam pieņēmuši tādu “vezumu” uz nākamo ceturtdienu izskatīt, ka neviens no mums to nespēs prātīgi. Mēs pat saturu nespējam apjēgt, vismaz Prezidijs nespēj. Nezināja, ka tur trīs, četras reizes tas pats likums tiek vērts vaļā, jeb tomēr pamanīja?

Mīļie draugi, tauta zina, ka mēs nespējam strādāt, kas ir tur ārā. Mums ir kaut kas jāmaina. Varbūt mums visiem ir jāiestājas kādā pretalkohola sabiedrībā, jāsāk vingrot un jādabū kaut kāds treneris, kas mums liks izlasīt tās grāmatiņas. Es nezinu, es zinu, ka ir kaut kāds Saeimas ētikas kodekss, kas tika piedāvāts, es sapratu, vismaz no mūsu komisijas mēs redzējām, ka mēs to nepieņemsim. Bet, draugi, mums ir dziļa, dziļa slimība, un tauta to jūt. Mēs tautu nesargājam, mēs tautu iztukšojam. Tas, ka parādās tās zīmes, es tās balsis daudzas pazīstu. Es kampaņā ar viņiem kopā gāju, kuras es dzirdu pa visu Saeimas namu. Un pa Saeimas viesnīcu. Man sirds sāp, ka mēs esam... Mēs esam labi cilvēki, es domāju, lielākā daļa no mums dziļi, bet ka mēs esam tik zemu nokāpuši, ka mēs to tautu pārdodam par pāris simts latiem, pāris tūkstoš latiem papildu algu. Mēs zinām, kas notiek mūsu tautā. Un man nebūs nekāds pārsteigums, ka vēl viens gads ies tālāk, ka mēs visi — vismaz 95 procenti no mums būs seritificējami alkoholiķi. Jo es nesaprotu, man Leopolds Ozoliņš stāsta, ka viņš daudzus gadus nekad, vienmēr bija dzēris tikai kompānijā un ļoti reti, bet ka beidzamajā gadā viņš divas, trīs reizes ir aizgājis uz bāru un pats ir izdzēris 50 gramus, jo tā ir nespēja palīdzēt tautai. Un mēs esam vainīgi.

Tā ir smaga nasta, un Jirgena kungs ir to nastu nesis vēl vairāk nekā mēs citi. Viņš ir viena no vadošajām personām vienā no vadošajām koalīcijas partijām, un tā vaina, es domāju, ka tā ir vaina, varbūt viņš domā, ka tas ir gods, es saprotu, kas dažs var domāt, ka Latvija atkal kļūs par daļu no Krievijas un latviešu tauta par kalpiem, tā varbūt ir pareizā kārtība un tas varētu būt gods, es nezinu, kā viņš to izjūt. Es gan domāju, ja viņam ir problēmas, un es neapgalvoju, ka viņam ir, bet tas nebūs tāpēc, ka viņš tā negribētu. Viņš gribētu būt citāds. Man ir tāds lūgums jums visiem, es nezinu, kā Jirgena kungs šodienu pārdzīvos, bet vienalga, ko mēs darīsim, mēs palīdzēsim viens otram būt labākiem, nekā mēs šodien esam. Un nedzīsim viens otru tur, kur mēs negribam iet.

Es ticu, ka vairums no mums negribēja šodien pieņemt tos likumprojektus, par kuriem mēs runājām, mums ir iespēja tik daudz laba darīt mūsu tautai. Un mēs tik slikti to iespēju izlietojam. (Starpsauciens: “Pārtraukums!”) Es domāju, ka nav vajadzīgs. Jūs zināt, ko es jums esmu lūdzis. Lūdzu palīdzēsim viens otram būt labākam, palīdzēsim viens otram kapot tautai. Balsosim, kā mums ir jābalso Jirgena kunga lietā. Es domāju, ka būtu labi, ja Prezidijā būtu kāds opozīcijas loceklis, kas palīdzētu Prezidijam labāk strādāt, bet palīdzēsim viens otram tautai labāk kalpot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Vēl ir trīs deputāti pieteikušies debatēs. Pārtraukums līdz 15.30.

Es atvainojos, atbilstoši Prezidijam lēmumam mums ir jāorganizē otra reģistrācija. Tātad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti, lūdzu, nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie deputāti, noklausieties, lūdzu, reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Pēteris Keišs un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti! Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes, bet no Prezidija ir redzams, ka zālē ir acīmredzams kvoruma trūkums. Līdz ar to es lūdzu reģistrāciju kvorumam. Lūdzu zvanu un reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties kvorumam atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 52 deputāti.

Turpinām sēdi. Nākamais deputāts, kas vēlas uzstāties debatēs, ir Pēteris Tabūns, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie un mazāk cienījamie kolēģi! Man jau sen ir kauns par to, kas notiek šeit, Saeimā, un ne reizi vien no šīs tribīnes es par to esmu runājis, lūdzis daudzus kolēģus, diemžēl tas nav līdzējis. Dunkera kungs šodien jau teica, ka viņam esot arī ļoti, ļoti kauns par to, kas te notiek. Tāpēc es aizvien retāk parādos šajā tribīnē, jo daudzi to izmanto pavisam citiem mērķiem un pārvērš, diemžēl arī izdodas, patiešām par muldētavu. Es atvainojos par šo vārdu, bet šai augstajai tribīnei tas godu nedara.

Bet nelaime jau ir tā, ka tāds arī ir šo cilvēku nolūks. Degradēt Saeimas prestižu. Tā tas bija vakar, kad iesniedzēji un tie, kuri pieprasīja šo ārkārtas plenārsēdi, nejaudāja pat sagatavot lēmumprojektu, un pēc kritikas šodien viņi to mēģināja iesniegt un dabūt kārtējā plenārsēdē. Šodien arī. Lūk, viņi ir izdomājuši un iesnieguši Saeimai šādu lēmumprojektu, un atkal nāk tribīnē un runā un runā un pārkāpj visas morāles normas.

Cienījamie kolēģi, par mazāk cienījamajiem es nemaz nerunāšu. Notiek taču absurdas lietas. Ieklausieties! Es sākšu ar dižo taurētāju Valdmaņa kungu, kurš dzēris vistiešākajā vārda nozīmē, un tagad man ir tiesības pateikt acīs — ja viņš atļaujas parakstīt šeit šādu dokumentu — divus gadus gulējis un krācis šeit Saeimā... (No zāles deputāts M. Lujāns: “Viņš neko sliktu nedara!”) Valdmaņa kungs, jūs esat divas trešdaļas no Saeimas laika nogulējis, un tagad jūs iesniedzat šādu likumprojektu. Par ko jūs esat pārvērtis Saeimas tribīni, kad nākat un runājat šeit? Jābūt kaut kādai kauna sajūtai patiešām.

Otrs dižvīrs — Kostanda. Salīdzinot ar Valdmaņa kungu, kurš dzer līdz baltajām pelītēm, arī dzer uz velna paraušanu, un viņš arī te ir parakstītāju pulkā. Kolosāli morāles eņģeļi izrādās. Kolosāli morāles eņģeļi atradušies. Vai tā nav... vai tā patiešām nav Saeimas darba traucēšana? Tieši ar to. Apmuļķojot tautu, Kostandas kungs, jūsu partija iekļuva Saeimā, un tagad neļaujat Saeimai strādāt un neļaujat valdībai strādāt, nodarbojaties atkal ar tukšu pļāpāšanu, (No zāles deputāts M. Lujāns: “Kāpēc nav aizrādījumu?”) tukšu propagandu, paskatieties, kāds ir jūsu reitings. No simta labi ja viens jūs atbalsta. Tagad jūs vācat droši vien Vācijā un citās valstīs atkal galošas un vēl kaut ko tādu un tad izmetīsit pēdējā brīdī pirms 7. Saeimas vēlēšanām, un atkal gribat iekļūt šeit, lai traucētu darbu. Ir taču kaut kādai mēra sajūtai jābūt. (Starpsauciens: “Nav pēc būtības!”) Un tanī pašā laikā ķeraties klāt “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK. Apsmejat vakar šeit no tribīnes trīs zvaigznes, kuras “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK tur augstu godā un cīnās par to, lai šīs zvaigznes spīdētu tā, kā nākas. Jums tas ir pavisam ar citu nolūku. (Starpsauciens: “Pulkveža zvaigznes, Tabūn!”)

Lūk, tādas ir tās lietas. Jūs tikai runājat, nekad normālu lēmumprojektu, likumprojektu nespējat sagatavot, un ja runājam par opozīciju, opozīcijai ir jābūt konstruktīvai, opozīcijai ir jābūt tādai, kas nenomelno Saeimu, valdību. Tādi nu mēs esam. Tādus tauta ir ievēlējusi Saeimā, un tāda ir izveidota valdība. Vajag palīdzēt strādāt, nevis nomelnot. Jūsu princips ir ļoti vienkāršs: jo sliktāk tautai, jo sliktāk valstij, jo labāk ir jums.

Tas pats Čerāna kungs. Specs absolūti visos jautājumos. Nav neviena jautājuma, kurā viņš nebūtu speciālists. (Starpsauciens: “Muldētājs. Tas ir labi!”) Viņš jau šeit Saeimas tribīnē ir kāpis simtiem reižu divu gadu laikā, tad iedomājieties, cik daudz no Saeimas darba laika viņš ir patērējis! Tad paskatieties vienreiz par visām reizēm uz sevi, pirms jūs iesniedzat šādus likumprojektus. Kolēģi, man vienkārši patiešām kauns par to, kas šeit notiek. Es lūdzu jūs pēc iespējas mēģināt nobremzēt tādas nenormālības, un tāpēc es vairāk nerunāšu, bet aicinu noraidīt šo dokumentu! Paldies par uzmamību!

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti, es lūdzu ievērot ētiku un taktu, runājot debatēs un arī apzīmējot citu deputātu darbības un arī pašus deputātus. Tas attiecas uz visiem debatētājiem. Es lūdzu to ievērot arī nākamajiem un arī Tabūna kungam. Nākamais runā Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pēc kvēlās Tabūna kunga runas ir ļoti grūti runāt, (No zāles deputāts P. Tabūns: “Ja nav ko runāt, tad nerunā!”) jo es īsti labi nesapratu, vai mēs šodien runājam par Prezidija locekli Jirgena kungu jeb par Kostandas kungu, Čerāna kungu un Valdmaņa kungu. Bet tad vajadzēja “Tēvzemei” iesniegt tādu projektu, un tad Tabūna kunga kvēlā runa būtu vietā.

Bet šodien es domāju, ka nevajadzētu jau mest sprunguļus opozīcijai, un it sevišķi man izbrīnu rada, kādēļ mēs tikai diskutējam par kaut kādas “dzeltenās” preses publikācijām? Es vēlreiz kārtīgi pārlasīju to tekstu, kas ir iesniegts, ko mēs šodien apspriežam, man liekas, tur Jirgena kungs... personīgi es neesmu neko rakstījis un kā arī viens no parakstītājiem, ka Jirgena kungs dzer vai nedzer, ir jautājums šinī gadījumā, ka opozīcija uzaicina pārējos Saeimas deputātus izteikt neuzticību Saeimas priekšsēdētāja vietniekam, es arī atbalstīju šo iniciatīvu, jo man liekas īpatnēja situācija... Ja jau Tabūna kungs tā kvēli atbalsta demokrātiju, tad kur ir tā demokrātija mūsu Saeimas Prezidijā? Ir divi “Tēvzemes” pārstāvji, divi “Saimnieka” pārstāvji un viens “Ceļa” pārstāvis. Un ja es lasu pat avīzē, ka cienījamais Daudiša kungs vairs nebūs Prezidijā, izrādās, šī vieta pieder “Latvijas ceļam”. Kas to ir nolēmis? To ir nolēmis tikai “Latvijas ceļš”, jeb mēs noliksim tur memoriālās plāksnītes, kreisajā malā viena plāksnīte “Tēvzemei”, kaut kur pa vidu vēl vienu “Tēvzemei”, vēl kādu plāksnīti “Saimniekam” un vēl kādu “Ceļam”. Ja jau ir demokrātija, ko mēs tā mīlam te deklarēt, tad arī patiešām ir jābūt arī kādam opozīcijas vai vismaz neatkarīgo deputātu pārstāvim, kas arī ir opozīcijā. To, kas tur ieies vai tiks iebalsots, to jau atkal mēs lemsim kopā. Protams, klausoties Tabūna kunga runā, man patiešām sāka likties tas, ka pēc Tabūna kunga idejas opozīcija izskatās tā: vairākums kaut ko it kā iemetot, un opozīcijai aktīvi ir jāpienes vai nu gurķītis klāt, vai vēl kaut kas. Un tā būtu Tabūna kunga domās oriģinālā un īstā sadarbība.

Nu laikam tādēļ arī ir opozīcija, kurai ir savs viedoklis, kas var izteikt savu viedokli. Protams, es vēlreiz saku, es neuzskatu, cienījamie.... ja reiz paņem tā, kā ir “dzeltenā” prese rakstījusi, tad mums parlamentā ir tā: es skaitīju — ir korumpanti — 41 gabals, homoseksuālisti un pedofīli — 25 gabali, un pārējie ir alkoholiķi. Tas ir vismaz tāds šķērsgriezums, kā pēdējā laikā to ir pasniegusi “dzeltenā” prese. Nu patiešām, protams, mēs varam jau arī mēģināt atbilst šiem “dzeltenās” preses standartiem, bet reizēm, kad es arī iepazīstos ar tādiem materiāliem, tad man gribētos uzzināt, kādā šķērsgriezumā ir paši šo avīžu redaktori. Vai tur neizrādītos kaut kāds drūmāks procents, ja viņus paskatītos, viņu darbību. Nu, protams, tie ir morāli augsti, tīri cilvēki.

Bet šinī gadījumā es tomēr aicinu kolēģus atgriezties pie jautājuma par to. Varbūt šodien, protams, nav labākais moments, jo arī vairākuma pārstāvji ļoti satraukušies, kā izrādās, apspriest “dzeltenās” preses publikāciju, man tomēr gribētos arī pie vairākuma griezties ar jautājumu, ko es arī esmu daudzkārt uzdevis: opozīcijas vieta Saeimā, un legāli kā tā var darboties, kādas ir opozīcijas tiesības? Šodien ir tikai dekoratīvas skaņas, jo drīzumā, man liekas, visiem Saeimas deputātiem ir jābūt pozīcijā. Jo opozīcijā paliek, nu, es nezinu, kas paliks...

Tāpat arī es ceru, ka drīzumā Bišera kungs pabeigs savu talantīgo darbu par Ētikas komisiju un Ētikas kodeksu, un tad nebūs problēmu. Stiepsim gan Saeimas Prezidiju, gan visus pārējos deputātus uz Ētikas komisiju, kur mērīs gan grādus asinīs, gan bikšu garumus, svārku garumu un visas pārējās izdarības būs. Tikai man būtu lūgums. Varbūt tur varētu atcerēties arī kādu opozīcijas pārstāvi. Jo citādāk būs.. reizēm patiešām es baidos, ja opozīcija nokļūs Tabūna kunga rokās, tad būs īpatnēja mērīšana un baudīšana. Kaut vai tas mehānisms, arī tur veidojas īpatnējs.... jo tautas ievēlētiem kalpiem augstākais ir tauta, kas nākošajā gadā nolems, kuram ir vairāk balsis un kuram mazāk... Un diez vai Tabūna kungam vajadzētu tā bļaut nelabā balsī, savā laikā paši bijāt vienā partijā ar Kostandas kungu, un tagad nu atkal iznāk, ka abi divi salamājušies. Nu tas nav glīti. Vienā partijā bijāt, vienā Saeimā sēdējāt, un tagad nu katrs ir savā krēslā. Nu jā, ir. Kostandas kungs jums atņēma balsis. Bet tātad viņa partija bija labāka un pareizāka nekā jūsu taktika. Un nevajadzētu patiešām šeit pārvērst netīrās veļas mazgāšanā.

Un šodien tomēr pat nobeidzot... ar Jirgena kunga jautājumu. Es domāju, ka Jirgena kungs paliks, jo tur atkal ir jau, kā es teicu, sadalīti tie beņķi, katram pie pakaļas ir pielipuši.

Bet es tomēr gribētu lūgt, es gaidīju dienas sākumā, ka mēs vismaz kaut kā godināsim princesi Diānu, ko, tomēr, kā es uzskatu, veiksmīgi “dzeltenās” preses pārstāvji iedzina nāvē. Es domāju, varbūt vismaz sēdi mēs beigtu, godinot viņas piemiņu. Un pārējais, arī Latvijas presei ir jāaug, un es domāju, ka arī parlamentam ir jāaug. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Paulis Kļaviņš, LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es būtu vispriecīgāks, ja debates nemaz nebūtu notikušas par šo te lēmuma projektu. Mēs vienkārši būtu balsojuši tūlīt pēc tā paziņošanas. Tas būtu tas labākais, ko varam darīt. Jā, mēs būtu daudz laika ietaupījuši. Taču, sākot debates, izskanēja tādas domas, par kurām ir vērts runāt, jo citādi iznāk, ka tas, kurš neko nesaka, piekrīt varbūt visam, kas šeit izskan, un tam nu es nevaru piekrist, visam, kas šeit ir izskanējis. Es pilnīgi norobežojos no mēģinājuma izteikties par morāles jautājumiem attiecībā uz vienu vai otru no mūsu Saeimas locekļiem, tas nav mans uzdevums, lai par to spriež vēlētāji, kas mūs ir ievēlējuši. Mēs viņus vairāk vai mazāk labi pārstāvam, un viņi arī savu viedokli paudīs nākamajās vēlēšanās. Tādēļ mums šodien diemžēl ir jāsastopas ar parādību, ka dažs deputāts, kā mēdz teikt, runā pie loga jeb caur logu, nerunā mums tik daudz šeit, bet runā ar tiem — ārpus šī nama. Un var jau būt, ka tā ir nākamo vēlēšanu stratēģija — tā runāt, lai to tad var iespiest un tam pievienot balsojuma rezultātus un uzrādīt, lūk, kā es tās lietas, cik augstā līmenī pasniedzu un redzēju, un, lūk, tie tur balsoja pret. Nu tā var būt vēlēšanu stratēģija. Bet labi nav, mēs neizpildām savu uzdevumu, mēs novēršamies no svarīgiem likumdošanas projektiem un veltījam šeit humora stundai vietu un laiku, īsti labi nav.

Un vēl viena tāda parādība, kas man liek vēlreiz pie tās atgriezties. No opozīcijas puses aizvien izskan pārmetums par to, ka vairākums kaut ko nolemj un, lūk, mazākums netiek pie vārda, un tā lēmumi nekur neparādās. Nu tā taču ir normāla parādība. Nu kurā demokrātiskā valstī vairākuma lēmumi neiegūst likuma spēku? Ar bļaustīšanos jau nu to nevar, vismazāk var kaut ko pārliecināt. Tur var kliegt, taures pūst vai nezin ko darīt, bet visās demokrātiskās valstīs vairākums sastāda valdību un rīkojās, un, ja ir kaut kur laba opozīcija, tad tai ir vairāk ko darīt, nekā tikai kritiski izteikties, populistiski izteikties, tad ir jānāk ar konstruktīviem ierosinājumiem likumdošanas jomā, kurus ir vērts apsvērt, kurus var arī pieņemt, bet jūs esat izvēlējušies pārāk lētu lomu sev. Jāstrādā nav, likumi nav jums jāveido ne kaut kādi, par neko jums nav jāatbild, jums ir tikai vēlēšanās izteikties, lai jūs dzird tie tur ārpus. (Starpsauciens no zāles: “Kristīgais boļševiks! Ne jau par valdību ir runa!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kļaviņa kungs, es atvainojos, replikas ir atļautas zālē, bet apvainojumi nav atļauti, un, ja šādā veidā mēs atkārtosim šīs replikas, kurus es dzirdēšu no zāles un ko saka deputāti, un kas ir apvainojoši tiem, kas runā tribīnē, tādā gadījumā atbilstoši Kārtības rullim Saeimas vadītājs ir tiesīgs izmantot tos nosacījumus un tos noteikumus, kurus tas paredz. Lūdzu veltīsim uzmanību un cieņu tiem, kas runā tribīnē. (Starpsauciens: “Opozīciju uz sešām sēdēm!”)

P.Kļaviņš. Paldies! Es tiešām necenšos nevienu apvainot, bet, nu, par lietu ir jārunā, un es tomēr palieku pie uzskata, ka koalīcija var izveidot arī Prezidiju pēc savas vēlēšanās. Nav jau šī mūsu koalīcija tā valdošā koalīcija, tā vislabvēlīgākā, jo sastāv no četriem politiskiem spēkiem, bet tomēr darbojas, ir darbojusies visu šo laiku un darbojas. Opozīcijai ir vēl grūtāks stāvoklis, jo tajā nav nu galīgi nekādas vienotības, līdz ar to konstruktīva opozīcija nav nemaz iespējama, un diemžēl tas, ko veic opozīcija, ir negatīvs tādā ziņā, ka kavē vienkārši laiku, tam nav nekādas nozīmes — izteikties bez atbildības, bez piesaistes ar attiecīgajiem likumiem, pamatojot ar argumentiem, kāpēc tā nav labi un kāpēc citādi būtu labāk. Lūk, tā ir tāda nelaime, ar kuru mums būs jādzīvo laikam līdz šīs 6.Saeimas darbības beigām, un tā nu tās lietas ir. Un tad kas vēl. Saeimas sastāvu mainīt vēlētos kolēģis Valdmanis, mainīs Saeimas sastāvu vēlētāji, pēc Satversmes neviens cits, nevienam citam nav tiesības mainīt Saeimas sastāvu, tas notiks drīz vien, viens gads paies ātri, un tad mēs redzēsim. Es uzskatu, ka mūsu vēlētāji pa šo laiku būs ļoti labi orientējušies, kas ir demokrātiska politika. Un zinās atšķirt pelavas no graudiem, kur ir nopietns politiskais darbs, kur tiešām cenšas attīstīt, veidot labus, atbildīgus, taisnīgus likumus un kur tikai brauc uz tāda oportūnisma viļņa. To mūsu vēlētāji pratīs novērtēt, es saprotu, ka viņi nav laimīgi un priecīgi par šo situāciju, tāpat kā mēs visi, bet jādzīvo vien ir. Mēs atspoguļojam savu sabiedrību. Es nepievienojos tomēr, savā ziņā es cienīju to, ko Dunkera kungs teica un Lujāna kungs teica. Pareizi ir, bet es negribētu teikt, ka es kaunos, man nav par ko kaunēties, es esmu savu laikabiedru vidū, savu latviešu pilsoņu vidū, ievēlēts tāpat kā mēs visi esam ievēlēti. Kāpēc man kaunēties no tā, ka jūs esat citādi nekā es. Man nav pamata kaunēties. Darīsim savu darbi tik labi, cik ir iespējams, un varbūt mēs iegūsim arī labāku atzinību pie saviem vēlētājiem, un tas apmēram ir viss, ko man gribējās piebilst, lai neiznāktu tā, ka viss tas, kas šeit ir virmojis šodien, būtu kaut kādā veidā bijis atbilstošs manai pārliecībai, tā tas nebija, to, ko es domāju, es šeit pateicu. Paldies par jūsu uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Āmen!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jirgena kungs! Es nerunāšu par jums personiski, bet, izmantojot to gadījumu, ka jūs pārstāvat mūsu parlamenta vadības institūciju, izmantošu šo gadījumu, lai parunātu par vadības, mūsu valsts vadības attieksmi trīs aspektos. Un šie trīs aspekti būtu, tas ir, likumdošanas koordinācija, pirmais aspekts, otrais aspekts — valsts stratēģiskās attīstības veicināšana likumdošanas ceļā, un trešais aspekts — valsts pārvaldes optimizācija. Lūk, trīs ļoti svarīgi aspekti, kas manā izpratnē mūsu valstī vairāk nekā klibo.

Vispirms par koordinētu likumdošanu. Likumdošanu mēs varam stādīties priekšā kā deduktīvo piramīdu. Tas ir, ka likumi ir sakārtoti svarīguma kārtībā, sākot no svarīgākā, tas ir, mūsu Satversmes, un pēc tam secīgi pa līmeņiem, pazeminot šo likumu svarīgumu, mēs tos pieņemam attiecīgi šādā lejupejošā secībā, tas būtu ideāls likumu pieņemšanas... ideāla likumu pieņemšanas kārtība. Turklāt šī ideālā deduktīvā likumdošanas piramīda paredz, ka šeit nav tukšumu, nav caurumu. Proti, ka nav tādu valsts darbības sfēru, kuras nenosedz neviens likums. Šī deduktīvā piramīda paredz, ka nav arī ielāpu, pārsegumu, citiem vārdiem, ka nav tādas valsts darbības sfēras, kurās vienlaicīgi darbotos vairāki likumi, reglamentējoši likumi, turklāt bieži vien pretrunīgi savā starpā. Lūk, šādas deduktīvās piramīdas nav nedz 6.Saeimai un diemžēl arī iepriekšējiem mūsu valsts parlamentiem pēc neatkarības atgūšanas. Mums ir gan caurumi, gan pārsedzes, un ka tas ir tā, tas nav mans izdomājums, pašķiriet vaļā “Agenda 2000”, Eiropas komisijas atzinumu par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā, tur skaidri un gaiši ir norādīts uz mūsu likumdošanas nesakārtotību. Tas ir pietiekoši nopietns un oficiāls dokuments, lai, uz to atsaucoties, es drīkstētu šādu tēzi šeit celt priekšā. Un, lūk, ja mums šāda likumdošanas piramīda būtu ievērota, tad tādā gadījumā nebūtu tādi gadījumi, ka, piemēram, Medību likumu te izskata atkārtoti N—tās reizes, bet tanī pat laikā Likums par enerģētiku, par darbības sfēru, bez kuras neviena tautsaimniecības nozare nevar iztikt, neviens cilvēks nevar iztikt, lūk, nebūtu vēl pieņemts. Mums ir prakse, ka mēs izskatām tādā secībā, kādā tos likumus iesniedz, un iesniedz atbilstoši tām interešu grupām, kuru aktivitātes koeficients ir augstāks. Nenoliedzot šādu praksi un atzīstot, ka ideālā deduktīvā likumdošanas piramīda nav iespējama kā jebkurš ideāls, tomēr, bāzējoties uz savu divu gadu pieredzi šajā augstajā namā, es iedrošinos apgalvot, ka tāda koordinēta likumdošana ir iespējama. Un tas ir atkarīgs no trim dienestiem mūsu valstī un četrām amatpersonām, kas tie par dienestiem un kas tās par amatpersonām, mazliet vēlāk.

Pāreju pie otrā aspekta. Proti, par valsts stratēģiskās attīstības veicināšanu.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, es lūdzu, ja skar šajā gadījumā lēmuma projektu par deputāta Aigara Jirgena atsaukšanu no Saeimas Prezidija. Ja būtu iespējams...

I.Liepa. Amerika kungs, es jau teicu, ka es runāšu tādā kontekstā, ka atsaucamais Aigars Jirgens ir mūsu parlamenta Prezidija loceklis, tātad tās institūcijas loceklis, kas ir atbildīga par valsts attīstības stratēģiju, un lūdzu mani šinī sakarībā nepārtraukt. Tātad par valsts stratēģiskās attīstības veicināšanu. Atbilstoši Satversmes 64.un 65.pantam parlaments ir atbildīgs par šo jautājumu valstī. Un tas kontrolē valdību. Valdības nāk un iet, un valdības mainās, un, viena otru nomainot, neatstāj aiz sevis konceptuālas nostādnes. Par, teiksim, nacionālajām programmām nemaz nerunājot. Kura valdība ir likusi priekšā tautsaimniecības kopējo nacionālo programmu vai atsevišķo nozaru programmas? Ir tādas programmas vai nav? Es tādas nezinu, un diez vai kāds cits tās zina. Tāpēc mūsu parlamentam, kas ir atbildīgs par to, ir jāuzņemas atbildība, un šajā sakarībā tieši Prezidijs ir tas, kas šeit varētu ietekmēt, izmantojot 64. un 65. Satversmes pantu.

Tālāk. Trešais. Valsts pārvalde. Tajā pašā Eiropas Komisijas atzinumā ir vairākkārtīgi norādīts uz nesakārtotu valsts pārvaldi Latvijā. Un tur ir viens skaists piemērs, kuru arī es šeit minēšu. Ekonomikas ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija īsti nezina, kur ir tā robežšķirtne, kas nodala viņu funkcionālos lauciņus. Nezina. Tas ir arī šajā “Agenda 2000” skaidri un gaiši norādīts. Un tā. Ir šie trīs ļoti nozīmīgie aspekti jebkuras valsts stratēģiskajā attīstībā. Un par tiem atbild trīs dienesti. Tos es šeit nosaukšu, un man līdz ar to, domāju, neviens nevarēs pārmest, ka nerunāju par šodienas dienas kārtību.

Vispirms tas ir valsts parlaments, tā ir mūsu Saeima, tā ir mūsu Saeimas vadības institūcija, Prezidijs un tā priekšsēdētājs un viņa vietnieki vai biedri, kuriem būtu jārūpējas par šo te stratēģisko virzienu iedzīvināšanu. Diemžēl tas tā nenotiek, un tas ir ārkārtīgi liels un būtisks trūkums. Tātad parlaments — pirmais dienests.

Otrais dienests — tas ir Valsts prezidenta Kanceleja. Neapšaubāmi, ka Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 46.pantu, ir tiesisks iejaukties valsts dzīvē ļoti dziļi un ļoti nopietni, ja vien ir vēlēšanās un gribēšana.

Tālāk — tas ir mūsu premjerministrs un mūsu valdība kopumā. Lūk, 59.pants skaidri un gaiši par to runā mūsu Satversmē.

Un visbeidzot, tas ir arī mūsu viceprezidents, kurš Šķēles otrajā valdībā tika ieviests kā amatpersona ar nolūku — koordinēt likumdošanu. Šajā nolūkā vienojot gan valdību, gan arī Saeimu. Diemžēl pagaidām es šādu vienotību neredzu, un likumdošana notiek vēl joprojām pēc Brauna kustības. Tas ir nepareizi. Un nepareizi ir it īpaši tas, ka mūsu parlaments, Prezidijs, lūk, neņem vērā šādas te koordinētas likumdošanas vajadzības. Bet to varētu izdarīt. Un šeit nav vainīgs varbūt tikai priekšsēdētājs, bet šeit ir vainīgi arī priekšsēdētāju biedri un līdzbiedri un tā tālāk. Lūk, tādas asociācijas manī radās, iepazīstoties ar šo te atsaukuma pieteikuma dokumentu, kā arīdzan ar tām debatēm, kuras mēs šorīt un šodien šeit dzirdējām. Domāju, ka daudzas no tām debatēm bija ļoti pamācošas. Cik tālu ir iespējams atiet no parlamentārās darbības, esot parlamenta loceklim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Debates slēdzam. Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Atsaukt Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 42, atturas — 13. Lēmums nav pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu dienas kārtībā nākošais dienas kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Daini Turlo Ārlietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 2. Deputāts Dainis Turlais ievēlēts Ārlietu komisijā.

Nākamais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Dinēviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” . Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Viktoru Dinēviču Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 2. Deputāts Viktors Dinēvičs ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Trešā sadaļa Deputātu pieprasījums izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam. Atbilstoši Kārtības ruļļa 125.pantam Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par iesniegtajiem pieprasījumiem, norādot, kas pieprasījumu ir iesniedzis un kam tas ir adresēts. Deputātu Kreituses, Kreitusa, Kušneres, Liepas, Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Kazāka un Eniņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam par izglītības darbinieku algu paaugstināšanas kārtību saistībā ar 1997.gada budžeta grozījumu 3.panta 6.apakšpunktu. Iesniedzēji nelūdz vārdu motivācijai. Nevar runāt. Tātad nododam pieprasījumu pieprasījumu komisijai.

Nākamais dienas kārtības jautājums — “Lēmuma projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo” , “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, izveidošanu” . Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Šis jautājums ir, protams, jautājums, kas ir izsaucis ļoti lielu interesi un uzmanību, un es domāju, tas ir arī jautājums, kas zināmā mērā ir goda jautājums priekš visa parlamenta, vai šo mīklu mēs atminēsim vai mēs neatminēsim, būtībā jau nekāda lielā mīkla tā nav. Daudz kas mums ir zināms, bet man ir tāpēc lūgums šodien principā izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Bet tā kā mums vēl ir priekšā izveidot šīs komisijas sastāvu, un acīmredzot komisijas sastāvs nākamajā sēdē jāapstiprina, tad lēmumā nepieņemt 2.punktu, kurā ir rakstīts “pa vienam deputātam no katras frakcijas”. Principā vienalga, vai tas būtu pa vienam deputātam vai pa diviem deputātiem no frakcijas. Bet man ir lūgums iekļaut šajā 2.punktā sastāvdaļu, kur paredzēt arī iespēju izvirzīt pārstāvi, vienu vai divus, atkarībā no tā, kā būs pārstāvētas frakcijas, no neatkarīgajiem deputātiem. Jo neatkarīgo deputātu skaits ir pietiekami liels, un, otrkārt, es domāju, ka arī trīs valdošās lielās partijas ne visai grib tās aizkulišu sarunas, kurās runā, ka tās ir tur tās galvenās ieinteresētās bijušas. Tāpēc diez vai vajadzētu tāda veida komisiju taisīt, kurā par izmeklētājiem galvenokārt strādās, teiksim valdību veidojošās frakcijas. Šajā gadījumā, es domāju, tīri tāda morāli ētiska apsvēruma dēļ nebūtu slikti, ja neatkarīgie deputāti, un ne vienmēr viņi ir opozīcijas deputāti, arī ņemtu dalību, un tāpēc mans priekšlikums ir šodien apstiprināt lēmumā to daļu — 1. punktu, ka šādu komisiju izveido, un nākamajā reizē apstiprināt pašu komisiju reizē ar komisijas izveidošanas principiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Godājamie kolēģi un Tabūna kungs! Mums ir bijušas vairākas Saeimas izmeklēšanas komisijas, un rezultāti ir gandrīz bijuši nulle. Es biju “Baltijas” bankas izmeklēšanas komisijā. Mēs tur vienojāmies par vainīgo, bet Frakciju padome jeb koordinējošā, valdību veidojošā Frakciju padome nolēma, ka Repšes kungu vajag turpināt godināt un nevajadzētu viņu nozīmēt kā vainīgu. Šeit jautājums ir pat daudz vienkāršāks. Šeit viena institūcija, kas ir pakļauta Privatizācijas aģentūrai, ir parādā naudu bankai “Baltija”. Kaut kādi gudrinieki nolēmuši, ka, lai šo parādu piedzītu, ir jālieto viena firma “Lihtenšteina”. Nu lielāks absurds nevarētu būt. Tā ir vienkārši tīra un atklāta zādzība. Bet saprotiet, ka tas cilvēks, kuru mūsu koordinējošā padome ieceļ amatā, publiski pasaka, ka viņa godaprāts prasīja, ka pirms mēs apstiprinājām Repšes kungu, ka viņa godaprāts prasīja, ka pirms viņš noklusa, pirms mēs apstiprinājām Repšes kungu, par to, ko Repšes kungs zināja. Es domāju, ka šeit ir pilnīgs farss. Sapratīsim, ka šī izmeklēšanas komisija itin nekā nepanāks, jo Panteļējeva kunga pirksts pareizā laikā... un viss būs kārtībā. Lihtenšteinas firmai ir iespaids uz mūsu Privatizācijas aģentūru, ja Privatizācijas aģentūra nolemj, ka to parādu vajadzētu maksāt. Latvijas Bankas prezidents tur ir iejaukts, tur vairāki citi. Tie 3 miljoni it kā atrodas kādā bankā šeit, “Saimnieka” komanda to labi zina, kur un kā, bet tagad tā naudiņa ir sadalīta, un tagad mēs taisīsim Saeimas izmeklēšanas komisiju, ilgi runāsim, un tad laikam darīsim tāpat kā bankas “Baltija” izmeklēšanas komisija, vienkārši to lietu “apraksim”. Gala ziņojums pat netika debatēts. Lūgums tādu izskatīt — par Repšes kunga piemērotību amatam. To ielika kādā komisijā, kas nolēma, ka tas būs nepiemērots. Padomāsim prātīgi, ko mēs darām! Kurus mēs muļķojam? Ja mēs gribam ķert vainīgos, tad mēs to varam ļoti vienkārši. Tur nav itin nekāda iemesla iejaukt kādu Lihtenšteinas firmu, valsts ierēdņi dara savu darbu godīgi. Ja ir parāds, tad Jānim Naglim bija jāmaksā bez kaut kādām komisijām. Bet it kā kaut kādai Lihtenšteinas firmai kaut kāds iespaids uz “Latvenergo” un uz Andra Nagļa Privatizācijas aģentūru, ka viņi rīkojas it kā 70 procenti godīgi, un tie 30 procenti aiziet kādiem citiem cilvēkiem kabatā.

Es neizprotu, kāpēc jābūt Saeimas izmeklēšanas komisijai. Es domāju, ja būs izmeklēšanas komisija, tā varētu trijās stundās, trijās sanākšanās ātri nozīmēt vainīgos, bet vai mums būs tā griba, tas harakters, tas godaprāts vainīgos saukt pie atbildības? (Starpsauciens: “Vajadzētu!”) Mums ir valsts pilna ar noziedzniekiem un mēs nevienu nesaucam pie atbildības. Viens vecs vīrs vienīgais, kas ir spīdzinājis mūsu tautu, ir tikai viens komunists. Tie, kas sodīja mūsu jauno laikmetu, varoņus, tie sēž augstos amatos. Tie, kas maldina tautu, sēž augstos amatos. Tie, kas it kā organizēja to, ka Latvijas Pilsonības likumu atsauks, paliek augstā amatā. Lai gan tagad viņiem nav jāapgrūtina 10% no tautas un jātaisa liela ažiotāža. Viņiem vajadzētu tikai pateikt: “Draugi, frakcijā parakstīsimies un iesim uz priekšu! Vai mums ir griba? Un, ja mums nav gribas sākt attīrīties, kāpēc tad tas teātris? Vajadzētu vainīgos saukt pie atbildības. Varbūt pat viņus apžēlot, ja viņi nožēlo savas vainas un kļūdas, ja viņi atdod to, ko viņi ir ieguvuši. Bet vai mēs gribam? Vai mēs patiešām gribam? Vai mēs atkal gribam tautu mānīt? Šajā gadījumā ļoti vienkārši norādīt vainīgos. Naglim bija iespēja pateikt “Latvenergo”, kā rīkoties. “Latvenergo” bija parādā, tur nekādu šaubu nav. Kāpēc, lai izpildītu savu parādzīmi, ir jāiet pie kādas Lihtenšteinas firmas un jāmaksā 3 miljoni dolāru, lai to lietu nokārtotu?

Draugi, tur nav nekāda ķīniešu ābece, tur vienkārši ir liela negodība. Mēs varētu, es ticu, ka Saeimas komisija varētu ļoti ātri nozīmēt, es domāju, ka varētu nozīmēt pat bez satikšanās ar pāris stundu padomāšanu, kur tie vainīgie ir, bet jautājums ir: vai mēs gribēsim kādu saukt pie atbildības? Tas ir jautājums Krasta kungam, tas ir jautājums Sadarbības padomei, vai viņi grib sākt mūsu zemi attīrīt un ieviest godīgumu jeb vai viņi grib vienkārši tēlot, un mēs taisīsim skaņu, kā Tabūna kungs saka, muldēsim, varbūt tikpat labi kā Tabūna kungs no šīs platformas muldēja nesen, bet mēs itin nekā nepanāksim, ja mēs negribam to panākt.

Jūs zināt droši, es ticu, ka Sadarbības padomē puse cilvēku zina, kā tā nauda tika sadalīta. Tur nav nekāda ķīniešu ābece. 3 miljoni dolāru ir liela summa, tie tika izmaksāti tikai pēc sarunām. Es saprotu, ka sarunās bija iejaukts Repše, bet viņš it kā negribēja saprast, ap ko lieta grozās, es saprotu, ka tur ir bijis jābūt iejauktam “Latvenergo” prezidentam. Es saprotu, ka tur ir bijis jābūt iejauktam bankas “Baltija” likvidatoram. Kāpēc vēl šie trīs ierēdņi nesēž aiz restēm? Tur nekādu šaubu nav. Nav nekāda prāta lūgt vienai firmai tālā, tālā Lihtenšteinā pateikt ierēdņiem Latvijā, ka viņiem ir jāpilda savas obligācijas. Vai mēs gribam saukt vainīgos pie atbildības? Es gribētu, ja mēs gribētu. Es balsošu par šo komisiju. Bet, lūk, es jums vairs neticu! Jo mēs bijām bankas “Baltija” sēdē, nekas tur nenotika, un tie, kas ar mani vienojās, ka Repšes kungs ir vainīgs, tie balsoja par Repšes kunga atstāšanu godā.

Tā mēs kļūstam par tādu muldēšanas organizāciju. Panteļējeva kunga pirksts vai Lībānes kundzes pirksts pacelsies, un tulīt viss, kas ir nejēdzīgs, būs viss kārtībā, jo Saeima to tā būs pieņēmusi.

Ir iespējams, ka Saeima nolems, ka trim ierēdņiem Latvijā jeb četriem, ja ir iejaukts Repšes kungs, viņiem patiešām bija tiesības nolemt, ka 3 miljoni jeb 10 ir jāpaņem, lai pateiktu puišiem, ka viņiem tomēr ir jāpilda savs uzdevums. Ne savs uzdevums, bet uzdevums valsts vārdā. Mēs it kā pildām uzdevumus valsts vārdā, un neviens mums 3 miljonus dolāru nedod, lai pašķaidītu.

Stendzenieka kungs solīja, ka pievienosies, lai varētu palīdzēt sadalīt 2 000 miljonu dolāru gadā. Es ticu, ka tāda nauda tiek šķaidīta. Viņš teica, ka jūs šeit saņemsit, kas būs valdības pusē, caurmērā 500 latu papildu atalgojumu. Es saprotu, ka tas tā notiek.

Man Lamberga kungs saka, ka nav 800 latu, kā avīzēs raksta par to, ka sēž Rīgas Konteineru ostas padomē. Uzreiz pasaka, cik tas cipars ir. Bet, ja viņš nedabū kopā 500 latus, tad viņš dabūn mazāk, nekā Stendzenieka kungs solīja, bija caurmērā. Attīrīsimies, draugi! Lūdzu! Kaut kad mums ir jāsāk būvēt godīga sabiedrība. Varbūt, iespējams, ka šī komisija sanāks divas reizes, nozīmēs, un prokurors paņems piecus cilvēkus ciet tūlīt. Bet tur nav vajadzīgs pat savākt, tur ir vainīgi tie, kas to lietu orķestrēja — “Latvenergo” prezidents, Berija kungs, Repšes kungs, un kāpēc šie trīs nav aiz restēm? Padomāsim, vai mēs spēlēsim teātri vai darīsim kaut ko īstu un reālu? Es domāju, mēs darīsim kaut ko īstu un reālu. Es jūs lūdzu nespēlēt teātri. Ja jūs negribat saukt pie atbildības, tad spiediet pogu pret. Nespēlēsim teātri!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man patiešām bija patīkami izlasīt šīs komisijas tos deputātus, kas parakstījuši. Pirmo reizi es redzu tādu vairākuma vienotību. Sākot no iekšlietu ministra un beidzot ar visiem pārējiem “Ceļa” bosiem. Cienījamais vairākum, kur šodien pārvalda valsti, vai patiešām ir jāveido speciāla komisija? Vai tad jums tā spēciņa tik maz ir, lai jūs, kā tautā saka, ka kāds pārlec pār bortu? Vai tad jūs nevarat uz savām frakcijām uzaicināt nesen ievēlēto Repšes kungu, vai, ja nenāk uz visu frakciju, tad var uz kādu ministriju uzaicināt. Ja nenāk tāpat, tad var ar apsardzi atvest. Ir īpatnēji, kāpēc šeit veidojas tāda situācija, ka vairākuma pārstāvji vēlas izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju. Kāpēc? Tātad jūs gribat... šinī gadījumā iznāk, ka vai nu jūs... vai nu jums nav kaut kādas informācijas, vai jūs gribat savā veidā ievilkt, lai šis jautājums tiktu nobloķēts, vai ātrāk nebūtu uzdot Skrastiņa kungam, mūsu talantīgajam ģenerālprokuroram, šī jautājuma nopietnāku risināšanu, kurā gan Berija kungs, gan Repšes kungs, gan arī Birkāna kungs ierastos un dotu konkrētas atbildes, tajā skaitā konkrēti atbildot pret likumu. Vai tas nav vienkāršāks mehānisms, nekā izveidot Saeimas Izmeklēšanas komisiju, kura kādu pusgadu padarbosies, pēc tam labākajā gadījumā būs atskaite Saeimai, un atkal pareizi, kā jau Valdmaņa kungs saka, kāds pirksts norādīs, ja būs kaut kāds projekts, par balsojumu.

Drīzāk man liekas, ka tas varētu būt savā veidā, lai šo jautājumu nobloķētu, lai atstātu pagrīdē un lai tas nekad reāli dzīvē nebūtu izskatāms. Un es te reāli varu pateikt. Es arī esmu izmeklēšanas komisijas loceklis, es zinu, pat ja komisija pieņems kaut kādu negatīvu lēmumu, mēs varam sagatavot vienīgi Saeimas projektu, un attiecīgi ar vairākuma atbalstu vai neatbalstu šis projekts var tikt pieņemts vai var netikt pieņemts.

Un šinī gadījumā es vēlreiz saku — man kā opozīcijai rada ļoti lielu izbrīnu, kāpēc valdošam vairākumam, tik stabilam un lielam, gan ar Krasta kungu “Tēvzeme” varēja sarunāt, gan arī pārējas frakcijas varēja šo jautājumu risināt bez Saeimas komisijas izveides. Un tas ir mans jautājums, ko es īsti labi nesaprotu, kāpēc ir vajadzīga šī komisija?

Otra lieta ir tā, ka es arī piedāvātu patiešām atbalstīt arī Kreitusa kunga iniciatīvu, ka vismaz šodien mēs balsojam par pirmo daļu un pēc tam papildinām ar to, lai arī pie frakcijām nepiederoši deputāti vismaz varētu sarunāt un vienu deputātu izvirzīt uz šo komisiju. Jo citādāk, kā jau es cik reizes esmu teicis, mums Saeimā ir vairākas kategorijas. Ir pie frakcijām piederošie labie deputāti, kuri var piedalīties komisijās un atsevišķu komiteju darbībā, un ir pārējie deputāti, šodien pietiekami lielā skaitā, kuri ir kaut kāda nepieskaitāmā grupa.

Un tādēļ es aicinātu arī, kā jau es teicu, balsot par pirmo daļu un nākošā sēdē arī iekļaut kādu no neatkarīgajiem deputātiem, mēs nāksim un vienosimies. Jo citādi tas nav normals process, ka Saeimā ir sadalīti jau deputāti ne tikai opozīcijā un pozīcijā, bet labajos un sliktajos vai tajos, kas tiek ierobežoti.

Kaut arī es vēlreiz saku, ka pats projekts manī ļoti izraisa aizdomas, ka te notiek atkal kārtējās spēlītes, jo valdošajam vairākumam, ko es tur izlasīju visu, tur ir gandrīz vairāk valdošā vairākuma pārstāvju, ir jāveido speciāla komisija. Ko tas nozīmē? Kāpēc tas ir? Kāpēc nevar caur Krasta kungu risināt? Jums trūkst valdības tiesību? Jums trūkst tiesību izsaukt ģenerālprokuroru? Neņemos spriest, bet situācija ir ļoti īpatnēja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es gribētu runāt par tādu tēmu, par Saeimas laiku, dārgo laiku, par deputātu laiku un vispār par principiem.

Kāpēc Saeimai, parlamentam ir jāiesaistās kaut kādā komisijā, ko var mierīgi risināt tā, kā to paredz Latvijas Republikas likumdošana. Šeit nav jautājums ne par prezidentu, es saprastu, ja būtu kaut kāds ļoti kutelīgs jautājums, kur jāizsaka prezidentam impīčment, prezidents būtu pieķerts kādā pikantā situācijā, un mums būtu tagad jālemj tik tiešām, ko darīt, kā iziet no situācijas, lai mēs saglabātu Latvijas, teiksim, godu, prestižu pasaules acīs.

Es vēl saprastu, ja būtu runa par Satversmes aizsardzības biroja kaut kādu darbību. Tur būtu kaut kādi finansu pārkāpumi. Būtu noklausītas kaut kādas telefona sarunas vai vēl kaut kādas lietas. Mēs būtu saņēmuši satraucošu informāciju, ka šis birojs vai šā biroja darbinieki apdraud Latvijas pilsoņu vai, jo sliktāk, teiksim, parlamenta locekļu vai kādu citu statusu vai viņu demokrātiskās tiesības. Varētu vēl kaut kādā veidā saprast, ka runa būtu par kaut kādu, nu es neminēšu piemēru, jautājumu, kas ir valsts noslēpums. Tad tik tiešām, pasaules prakse rāda, tiek sasaukta parlamenta deputātu komisija, lai saglabātu konfidencialitāti, te ir jārunā ar svešvārdiem, grūti izrunāt.

Mēs tagad pilnīgi legāli Latvijā varam izmeklēt šo konfliktu, pilnīgi legāli, ir prokuratūra, tad jāsaka, kāpēc Latvijā nestrādā prokurors, kāpēc Latvijā mums ir tāda situācija, kad mūs ik pēc trim, četriem mēnešiem ir jāveido parlamentārās izmeklēšanas komisijas? Tad varbūt jāmaina prokurors? Jāmaina prokuratūras darbības principi vai vēl kaut kāda lieta? Es te griežos pie Saeimas juristiem. Tad, kad jāstrīdas par kaut kādām juridiskām gudrībām, kvintesencēm, tad mūsu juristi visi kāpj šeit tribīnē un sit pie krūtīm — es runāju kā jurists. Bet tad, kad Saeimai vajag konkrēti no tā jurista dabūt viņa profesionālu slēdzienu, tad diemžēl mēs no tiem juristiem neko nedzirdam kā tikai klusēšanu.

Es vēl saprastu, kad mēs tiešām gribētu kaut kādā veidā kārtot to lietu, bet valdība, piemēram, Ekonomikas ministrija, kas tieši kurē šos jautājumus, kur šodien ir ekonomikas ministrs? Ekonomikas ministrs ir Latvijas Republikas Ministru prezidents. Visu cieņu. Es arī balsoju par šo valdību. Bet vajag jau skaidri un gaiši pateikt, iziet Ministru prezidentam, neviens jau viņam nesitīs pa galvu, labi, nu no opozīcijas pateiks kritiku, bet viņam taču arī ir valoda, viņš arī var runāt skaidru valodu un pateikt, vīri, ir tāda un tāda lieta, mēs nevaram ar to jautājumu tikt galā.

Es eju tālāk. Mums tagad ir enerģisks iekšlietu ministrs. Es ļoti cienu Ziedoni Čevera kungu un zinu, ka viņš ir apņēmīgs. Varbūt lai nāk tribīnē un pasaka: vīri, mums ir nepieciešams 100 000 latu nauda budžetā, lai mēs varētu to novirzīt prokuratūrai, lai beidzot beigtos šī ņaudēšana.

Prokuratūra raud: mums nav līdzekļu, mums nav, kā saka, iespēju, mums nav tā... Nu tad nobalsosim, lai ar šo lietu beidzot nodarbojas profesionāļi. Iedosim viņiem atalgojumu, ja mēs gribam vienreiz pielikt punktu šai lietā, iedosim viņiem atalgojumu. 100 000 — labi. 200 000 ? Labi. 300 000? Bet lai vienreiz ir skaidrība. Lai vienreiz ir rezultāts.

5. Saeimā “Tēvzemei un Brīvībai” arī, kā saka, bija opozīcijā, kopā strēbām to rūgto putru. Cik bija tās komisijas? Un kur tā nelaime tām visām komisijam? Komisijas slēdziens ir politisks lēmums, balsojums. Šī ir klasiska krimināllieta. Nevar būt krimināllietā politisks balsojums. Un mēs visu laiku ejam pa kaut kādu absurdās zemes ceļu un visu laiku tikai brīnāmies. Es arī šeit nepiekrītu Valdmaņa kungam. Es nepiekrītu, ka jālamā visi no vietas ar nevainības prezumpciju, tik tiešām, Gundar... Mēs ejam par vienu lietu, bet es nevaru uzbrukt cilvēkam virsū, kamēr tiesa nav par viņu spriedusi. Varbūt ir vainīga tāda un tāda amatpersona, varbūt ir vainīgs Repšes kungs, bet es to nevaru pateikt. Vēl jo vairāk, ka viņš ir Bankas prezidents.

Es vēlētos tikai vienu un es domāju, ka arī, Gundar, tu to pašu vēlētos, lai notiek korekta, profesionāla izmeklēšana, ja nepieciešams, var pieaicināt ārzemju ekspertus, bet tam nav nepieciešama šī politiskā muļķošanās ar Saeimas izmeklēšanas komisijām. Tas jādara profesionāli, pieaicinot pasaulē atzītus profesionāļus, un, ja mēs esam tik muļķi, kā Repšes kungs saka, tad jāmaksā šī skolas nauda.

Un es aicinu kolēģus, izskatot budžetu, nākošā gada budžetu, paredzēt summu, šodien to nevar pateikt, es domāju, ka finansu ministram, valdībai skaidri un gaiši jāpasaka, cik, bet paredzēt summu, jo mēs zinām, ka tādas krīzes visu laiku būs, paredzēt summu prokuratūrai, paredzēt summu tiesai, paredzēt summu, es nezinu, kaut kādām citām izpildvaras lietām, un šeit mēs tagad redzam — izpildvara kontrolē visu parlamentu, pie tam vēl... un tagad vēl raud, vēl raudam, ka, lūk, ir notikusi kaut kāda lieta šajā valstī. Nu, mīļie cilvēki, es vēl saprastu, ka būtu kaut kāda krīze valstī, ka tagad būtu izteicies Valsts prezidents, ka varētu atlaist kaut kādu Saeimu, nebūtu valdības mums šodien, būtu tā, kā 1918. gadā, mēs vēl tikai domātu, kā apstiprināt, vai atkal būtu Krasts demisionējis un tagad būtu prokurors demisionējis, būtu tieslietu ministrs demisionējis, būtu iekšlietu ministrs demisionējis, tā kā krīzes... kā izņēmuma situācijas, es vēl to varētu saprast. Un, lūk, tas ir, ka mēs jau noguruši bļaut šite no šitās tribīnes, bet kā Kļaviņa kungs saka, ka mēs arī nevaram vairāk sēdēt un klausīties, kad notiek šitādas muļķības.

Un pats sāpīgākais. Nu tad lai atnāk šeit pie tāda... ja jau viss... kā saka.. viss valdības pozīcijas parlamentārais zieds, lai atnāk un motivē, kāpēc viņi grib izveidot parlamenta izmeklēšanas komisiju. Šeit tikai runā opozīcijas pārstāvji. It kā tā būtu tikai opozīcijas lieta. Opozīcija var sekot. Opozīcija var norādīt, bet no opozīcijas nevar gaidīt brīnumus. Bez finansējuma, bez ekspertu apmaksas prasīt no opozīcijas kaut kādu konstruktīvu slēdzienu.... nu, mīļie kolēģi... es gribu ar šo tēmu beigt. Es tomēr nepiedalīšos šitajā farsā, un es par šo izmeklēšanas komisiju balsošu tikai tad par, ja šeit atnāks Ministru prezidents un skaidri un gaiši pateiks skaidrā, pareizā, stingrā latviešu valodā: kāpēc šodien Tieslietu ministrija nestrādā, kāpēc Iekšlietu ministrija nestrādā, kāpēc prokuratūra nestrādā. Un tad, kad viņš tos visus kungus atcels un mums būs Saeimā brīdis, piemēram, tur divi mēneši, kamēr meklēs jaunus cilvēkus, lūk, pa to brīdi es vēl būtu ar mieru nobalsot par šādas komisijas izmeklēšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmajā acu uzmetienā tik tiešām liekas dīvaini, ka lielākā daļa pozīcijas deputātu un pārsvarā tikai viņi ir parakstījuši šo lēmuma projektu un pieprasa izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, kur tad ir palikuši tie 3 miljoni, kā tie ir ceļojuši no “Latvenergo” uz banku “Baltija” un kā pa ceļam tie ir nokļuvuši Lihtenšteinā. No otras puses, es domāju, ka pietiekoši daudz, lai atspoguļotu šo jautājuma būtību, ir veikuši mūsu žurnālisti, tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad šī informācija, kuru viņi ir pauduši preses slejās, ir pietiekami objektīva un precīza. Bet jautājuma būtība acīmredzot ir daudz dziļāka, un šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija visnotaļ ir nepieciešama. Mēs esam nonākuši līdz paradoksālai situācijai, un es mazliet gribētu pievērst jūsu uzmanību netālai vēsturei. Dažus gadus atpakaļ tika ierosināta krimināllieta par tā saucamo, es atvainojos... par G—24 izsaimniekošanu Lauksaimniecības ministrijā, “Latinternation” lietā. Un šajā krimināllietā ir ļoti daudz apsūdzēto, acīmredzot vistuvākajā laikā šī krimināllieta beidzot nonāks līdz tiesai, bet paradokss ir cits, ka viens no vietniekiem, kurš tieši atbildēja par kredītu sadali un bija otrā persona aiz Ģēģera kunga, pat netiek aicināts kā liecinieks šīs krimināllietas ietvaros. Un viennozīmīgi tiek paziņots un pieņemts kā apriori , ka Šķēles kungs vispār neko nav zinājis par šīm nelikumībām, kuras ir notikušas Lauksaimniecības ministrijā. Tagad paskatāmies uz to situāciju, kāda ir izveidojusies mums šodien. Šķēles kunga padomnieks Grūtupa kungs vienlaicīgi ir arī bankas “Baltija” advokāts, un Šķēles kungs kārtējo reizi paziņo, ka viņš neko nezina par šo nelikumīgo darījumu un kur tad ir palikuši 3 miljoni, tad ir javaicā, vai tad Šķēles kungs tik tiešām visu šo laiku ir atradies pareizajā amatā gan Lauksaimniecības ministrijā, gan arī tagad? Tas ir viens.

Vēl viena nianse, tur acīmredzot būs jāpēta un ļoti cītīgi jāpēta izmeklēšanas komisijai, un nav tik vienkārši, kā šeit paziņo Saulīša kungs, atcerēsimies, pāris nedēļas atpakaļ ģenerālprokurors uzstājas televīzijā, dod intervijas presē, pirmkārt, viņš paziņo, ka arī Ģenerālprokuratūra var lauzt kaklu šajā krimināllietā. Ja jau Ģenerālprokuratūra taisās lauzt kaklu, tad viennozīmīgi tiek paziņots, ka nelikumības mūsu valstī ir pieņemamas un tās ir absolūtas, un, jo vairāk nozog, jo mazāk iespējas kādu saukt pie atbildības. Tālāko paziņo ģenerālprokurors, ģenerālprokurors intervijā paziņo, kad viņš ir ticies ar bankas “Baltija” advokātu Grūtupa kungu, ka viņi ir veci draugi, un nav jau iebildumu, ka viņi tiekas un pārrunā dažādas problēmas, bet ko tad viņi konkrēti ir pārrunājuši? Izrādās, Grūtupa kungs ar viņu ir apspriedis jautājumus, kuri ir saistīti tieši ar šo cesijas līgumu, ar cedēšanu. Pēc tam tiek ierosināta ar diezgan lielu novēlošanos krimināllieta pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma, un kas tad šodien sanāk? Faktiski sanāk sekojoša situācija, ka pēc idejas tie policisti vai SAAB darbinieki, kuri izmeklē šo lietu, viņiem ir jāaicina ģenerālprokurors un jāpratina par šīm visām niansēm, ko tad viņi īsti ir runājuši ar bankas “Baltija” advokātu. Tātad ģenerālprokurors pats jāsauc vismaz kā liecinieks, no viņa ir jāpieprasa liecības. Tāpēc es ceru, ka šajā komisijā būs iespēja ievēlēt pietiekoši kompetentus mūsu deputātus, vēlams juristus, un pietiekoši objektīvi izmeklēt šo lietu, un gribētu atgādināt, ka šeit neiet runa tikai par 3 miljoniem. To, kas saistās ar “Latvenergo”, mūsu nodokļu maksātāji ir piemānīti un apzagti vairākas reizes. 1995.gadā, kad tika izsniegta garantija 10 miljonu latu apmērā, par to bijušais enerģētikas valsts ministrs, par to, ka viņš parakstīja šo garantiju, saņēma vienu gadu nosacīti, un tagad iet runa par to, ka no “Latvenergo” tiek pārskaitīti 18 miljoni, tātad kopumā jārēķina — vismaz 18 miljoni ir pazuduši, un visi šie miljoni atpakaļ būs jāatgriež uz nodokļu maksātāju rēķina, tāpēc es aicinu atbalstīt Aivara Kreitusa priekšlikumu un balsot par šo lēmuma projektu pa daļām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Pirms mēs pārejam pie lēmuma projekta apspriešanas, es gribētu vēlreiz uzsvērt Saulīša kunga izteikto priekšlikumu par nebalsošanu gadījumā. Satversmes 26.pants saka, Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu. Atbilstoši lēmuma projektam tātad ir iesniegts lēmuma projekts, kuru ir parakstījuši 35 deputāti, kurš sastāv no diviem punktiem, ir iesniegts Andreja Panteļējeva, frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētāja, parakstīts labojums—priekšlikums, tātad 2.punktam, izteikt to citā redakcijā: “Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvniecības principa pa diviem deputātiem no katras frakcijas.” Kā arī ir deputātu priekšlikums balsot šo lēmuma projektu pa daļām. Atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam tātad mūsu balsošanas kārtība būtu sekojoša: vispirms mums ir jaizlemj jautājums par Andreja Panteļējeva iesniegto labojumu, tas ir, par lēmuma projekts 2.punktu, kurā redakcijā mēs viņu pieņemsim, vai tajā ko piedāvā 35 deputāti, vai deputāts Andrejs Panteļējevs. Pēc tam ir jāizlemj jautājums par to, vai mēs balsojam šo lēmuma projektu pa daļām. Un pēc tam ir jāpieņem kopumā šis lēmuma projekts. Tāda varētu būt šī balsošanas kārtība atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo balsošanas kārtību? Nav. Godātie kolēģi, tāda ir kārtība. Tātad 134.pants nosaka to, ka priekšlikumu kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojams pirms tā. Lujāna kungs, jūs vēlaties runāt par? Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es tomēr piedāvātu vispirms nobalsot to, vai mēs balsosim par katru pantu atsevišķi, pēc tam, ja mēs secinām, ka balsojam par katru pantu atsevišķi, tad tas ir viens. Redziet, ja Panteļējeva kungs piedāvā divus, tad vajadzētu tomēr, kā mēs lūdzām, tad vismaz uz nākošo sēdi atstāt, ka mēs arī divus neatkarīgos varētu piedāvāt. Vienkārši šajā gadījumā mēs pieņemam pirmo daļu un nākošā sēdē mēs precizējam skaitu, cik ir no frakcijām un cik ir no neatkarīgajiem, jo es tomēr piedāvātu neapspiest vairāk nekā 20 deputātu tiesības arī piedalīties šajā izmeklēšanas komisijā, jo tas nebūtu ne demokrātiski, ne arī pareizi.

Sēdes vadītājs . Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie neatkarīgie un citi deputāti! Neviens taču neapšauba jūsu tiesības piedālīties kādas izmeklēšanas komisijas darbībā, bet tas lēmuma projekts bijis pieejams ļoti ilgi, tad esat tik laipni un savlaicīgi sagatavojiet rakstiski savus priekšlikumus, un balsosim, bet tagad balsot kaut ko vienu šodien, balsot citu rīt. Nu, tas taču nav nopietni.

Sēdes vadītājs . Vēl kāds deputāts? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Godātie kolēģi, vispirms mums ir jābalso Panteļējeva kunga iesniegums, tātad mainīt... izteikt 2. punktu jaunā redakcijā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Andreja Panteļējeva parakstītu “Latvijas ceļš” priekšlikumu — 2.punktu izteikt šādā redakcijā: “Komisija izveidota pēc frakciju pārstāvniecības principa pa diviem deputātiem no katras frakcijas.” Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 10, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk mums būtu jāizskata deputāta Aivara Kreitusa un Modra Lujāna izteiktais priekšlikums — lēmuma projektu balsot pa daļām. Šajā gadījumā viens deputāts var runāt par, viens — pret. Tātad deputāti runāt par vai pret runāt nevēlas. (No zāles deputāts M. Lujāns: “Mēs noņemam, jo tas ir bezjēdzīgi!”) Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Vajag tomēr kādreiz vadīties arī pēc loģikas, ja nevar izlasīt Kārtības rulli līdz galam. Kā mēs tagad balsosim, balsot pa daļām, ja ir pieņemts 2.punkts noteiktā redakcijā, un pēc tam mēs to izbalsosim ārā, kā jūs tagad domājat, viens ar savu balsojumu nostāties pret. Un otra lieta, es tomēr gribētu uzrunāt Panteļējeva kungu. Panteļējeva kungs, vajag turēt arī kādreiz savu partejisko vārdu, ja tas nav izteikts no tribīnes, jūs pirms tam sarunās piekritāt, ka var neatkarīgie piedalīties šajā komisijā, tagad jūs uzturat savu balsojumu. Lībanes kundze, jautājums ir par komisijas izveidošanu. Šodien jūs tik un tā neizvirzāt cilvēkus, konkrētas personas, kas ir jāapstiprina Saeimā, līdz ar to komisijas izveidošanas principi var tikt apstiprināti reizē ar konkrētajām personām, un tāpēc mums rodās šodien diemžēl iespaids, trīs lielie lēma, trīs lielie dalīja, trīs lielie izmeklēs, pieaicinot klāt tos mazos muļķīšus, kas ir paņemti koalīcijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti, Modris Lujans tātad noņem priekšlikumu par balsošanu pa daļām, citi deputāti šo priekšlikumu neuztur, tātad lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, tas ir pirmais punkts, un 2.punkts — komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvniecības pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 1.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” . Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.137. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2980.

Pirmais grozījums, kas ir piedāvāts trešajā lasījumā, ir 6.lapā. 4.3.pantā ir piedāvāts redakcionāls grozījums trešajā daļā “e” sadaļā, un komisija to pieņēma un lūdza jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tātad mēs izskatām dokumentu 6.lappusē izteikto atbildīgās komisijas priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. (Starpsauciens: “Uz priekšu!”)

K.Druva . Nākošais labojums ir 4.3.panta trešajā daļā “f” sadaļā, atkal tas pats redakcionālais labojums. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Druva . Nākošais ir maza vārdu izmaiņa 4.4.pantā otrajā daļā, kur mēs mainām no “apsardzes dienesta” uz “drošības dienestu”, un arī šo grozījumu lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Druva . Nākošais grozījums ir 7.lapā 4.5.panta trešajā daļā “c” sadaļā, kur mēs atkal redakcionālu grozījumu piedāvājam — “civilpersonas” pret “personas”. Lūdzu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

K.Druva . Nākošais ir 8.lapā. Izslēgt 4.5.pantā trešā daļā “d”, “e” un “f” apakšpunktus. Jūs redzat attiecīgo redakciju, un lūdzu jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Druva . Nākošais grozījums ir 9.lapā 18.pantā — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā — izteikt 18.panta nosaukuma tekstu, kuru mēs tagad pieminām “obligātajā militārajā dienestā”. Lūdzu šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Druva . Nākošais grozījums ir 24.pantā. Piedāvāts Oskara Grīga grozījums — astotajā daļā mainīt vārdu “apsardze” ar vārdiem “drošības dienests”.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Druva . Nākošais ir 10.lapā 33.pantā — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā — izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā — “Obligātā dienesta karavīriem atvaļinājumu piešķir Obligātā militārā dienesta likumā militārās disciplīnas reglamenta noteiktajā kārtībā.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.Druva. Nākošais ir grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā — izteikt 37.panta pirmās daļas otro rindkopu, kas skan “Obligātā dienesta karavīrus atvaļina rezervē saskaņā ar obligātā militārā dienesta likumu.”

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Druva. Un nākošais grozījums — papildināt likumprojektu ar sadaļu “Pārejas noteikumi” šādā redakcijā. “Ar šāda likuma spēkā stāšanos zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.137”, un tālāk tekstā, kā jūs jau redzat.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.Druva. Tas ir viss šajos mūsu grozījumus. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.137, pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 9, atturas — 10. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Gro-zījumi Latvijas Republikas Satversmē” . Trešais lasījums.

Bišera kungs, mums līdz sēdes noslēgumam ir sešas minūtes. Uzsāksim?

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam ir iesniegti tikai divi labojumi vienā pantā.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, bet pirms jūs sākat ziņot, mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 64 deputāti. Mēs nevaram uzsākt šo jautājumu izskatīt.

Nākamais. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” . Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Ļoti īsi. Burtiski pāris minūtes.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību. Vēl četras minūtes līdz sēdes slēgšanai.

K.Lībane. Mēs noteikti paspēsim izskatīt un nobalsot. Dokumenta nr. 2961. Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu trešajam lasījumam, un es uzreiz jums teikšu, ka Saeimas Kārtības ruļļa 107.panta kārtībā, neviens... (Starpsauciens: “Skaļāk!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu klusumu!

K.Lībane. Te daudz nav ko dzirdēt. Ir jādzird tas, ka neviens priekšlikums nav saņemts, un mēs varam balsot par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 5. Likums ir pieņemts. Līdz sēdes noslēgumam ir trīs minūtes. Nav nozīmes uzsākt nākamo likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti, lūdzu, nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta. Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Viesturs Gredzens, Kristiāna Lībane.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane ir zālē.

M.Rudzītis. Jā, paldies!

Sēdes vadītājs. 1997.gada 4.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.