Saeima ir pieņēmusi   un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts budžetu 1996.gadam

1.pants. Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam ieņēmumos 399 469 000 latu apmērā un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar 1.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu 59 358 065 latu apmērā.

3.pants. Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam izdevumos 458 827 065 latu apmērā saskaņā ar 2. un 3.pielikumu.

4.pants. Apstiprināt dotāciju un mērķdotāciju apjomu pašvaldību budžetos 24 035 000 latu apmērā. No tiem:

1) dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 21 miljona latu apmērā. Tajā skaitā:

a) mērķdotācijas psihoneiroloģisko pansionātu darbības nodrošināšanai 2 997 834 latu apmērā saskaņā ar 4.pielikumu,

b) mērķdotācijas izglītības pasākumiem — speciālo bērnudārzu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, internātskolu un sanatorijas tipa internātskolu, speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai 7 489 657 latu apmērā saskaņā ar 5.pielikumu,

c) mērķdotācijas pagastu un rajonu teritorplānošanai — attīstības projektu izstrādāšanai 1 000 000 latu apmērā,

d) dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 9 512 509 latu apmērā;

2) mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem 3 035 000 latu apmērā saskaņā ar 6.pielikumu.

5.pants. Kārtību un apjomus, kādos līdzekļi ieskaitāmi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no katras pašvaldības, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda katrai pašvaldībai izmaksājamo dotāciju apjomus atbilstoši pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmam un pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka un apstiprina Ministru kabinets.

6.pants. Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti republikas pilsētu pašvaldību budžetos 100 procentu apmērā, bet pārējās administratīvajās teritorijās 85 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu vai pagastu budžetos un 15 procenti — rajona budžetā.

7.pants. Noteikt maksimālo kopējo valsts parādu 537 830 000 latu apmērā, tajā skaitā iekšējo parādu 197 980 000 latu un ārējo parādu 339 850 000 latu, maksimālo apmēru ārējam parādam par valdības garantijām un galvojumiem 29 860 000 latu, tajā skaitā valsts izsniedzamās garantijas 1996.gadam 14 000 000 latu saskaņā ar 7.pielikumu, un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 22 200 000 latu.

8.pants. Apstiprināt valsts speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumos un izdevumos 346 512 354 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu.

9.pants. Apstiprināt valsts speciālo budžetu kopsavilkumu ieņēmumos 434 915 856 latu apmērā un izdevumos 433 155 053 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

10.pants. Lai saskaņotu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda attiecīgajām pašvaldībām 1995. gadā avansā izmaksāto dotāciju un mērķdotāciju apjomus, kā arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ieskaitītos līdzekļus, Ministru kabinets līdz 1996. gada 1. maijam izdara pārrēķinus saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 28. marta noteikumiem nr. 65 “Noteikumi par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1995. gadam”.

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka Finansu ministrijai ir tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem (izņemot valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam), taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai, kā arī valsts investīcijām. Saņemot finansējumu atbilstoši minētajiem nosacījumiem, resoru vadītājiem nodrošināt proporcionālu visu tāmē paredzēto izdevumu segšanu.

2. Ministru kabinetam pēc šā likuma spēkā stāšanās:

1) trīs nedēļu laikā nodrošināt ministriju un valsts institūciju pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un pasākumu tāmju apstiprināšanu atbilstoši valsts pamatbudžeta asignējumiem un to iesniegšanu Finansu ministrijai vienlaikus ar kopsavilkuma tāmi. Tāmēs paredzēt izdevumus, kas nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējo periodu parādus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem;

2) mēneša laikā apstiprināt valsts investīciju objektu sarakstu 1996.gadam saskaņā ar Valsts investīciju programmu;

3) mēneša laikā noteikt kārtību, kādā izdarāmi maksājumi par valsts kapitāla un valsts uzņēmumu īpašuma izmantošanu 1996.gadā;

4) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda darbības uzraudzībai izveidot Finansu izlīdzināšanas fonda padomi un apstiprināt tās nolikumu;

5) divu nedēļu laikā iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu 1996.gadam, ņemot vērā, ka:

a) pašvaldību ienākumu izlīdzināšana tiek veikta 50 procentu apmērā no valsts vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju valstī, kas tiek gūti no trim nodokļiem — iedzīvotāju ienākuma nodokļa, zemes nodokļa un īpašuma nodokļa,

b) pašvaldību izdevumu izlīdzināšana tiek veikta 35 procentu apmērā no prognozējamiem vidējiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldību grupā, ņemot vērā šādus kritērijus: iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem, jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem, pensionāru skaits pašvaldībā,

c) noteiktais minimālais normatīvs veselības aizsardzības izdevumiem ir 21 lats uz vienu iedzīvotāju.

3. Pārtraukt ar 1996.gada 1.martu Ministru padomes 1992.gada 26.maija lēmumā nr.191 “Par Nolikuma par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu grozīšanu” paredzēto pieteikumu pieņemšanu kompensāciju jautājumos no personām, kuras dzīvo Latvijas Republikas teritorijā.

4. Atļaut Finansu ministrijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros veikt sanācijas pasākumus, kapitalizējot nodokļu parādus perspektīvām uzņēmējsabiedrībām, kurām ir noieta tirgus un kuras veic kārtējos nodokļu maksājumus.

5. Noteikt, ka gadījumos, kad personas taksācijas gada laikā nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa pārsniedz rezumējošā kārtībā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu, starpība ir atmaksājama no pašvaldības budžeta līdzekļiem finansu ministra noteiktajā kārtībā.

6. Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.martam izstrādāt noteikumus par veselības aizsardzības speciālā budžeta izlietošanas kārtību.

7. Noteikt, ka Labklājības ministrijai valsts pamatbudžetā veselības aizsardzībai paredzētie līdzekļi 7 500 000 latu apmērā ir dotācija veselības aprūpes bāzes programmas apmaksai.

8. Uzdot Labklājības ministrijai noteikt kvotu 7.punktā minētajiem 7 500 000 latu katrai rajona un republikas pilsētas pašvaldībai atbilstoši rajona (pilsētas) pastāvīgo iedzīvotāju skaitam, pielietojot iedzīvotāju vecuma koeficientus.

9. Uzdot Labklājības ministrijas Valsts slimokasei katra mēneša sākumā no bāzes programmas attiecīgā mēneša finansējuma pārskaitīt pašvaldību slimokasēm 50 procentus samaksai par slimnieku ārstēšanu ārpus savas teritorijas.

10. Noteikt, ka pašvaldību slimokases apmaksā citu rajonu vai pilsētu ārstniecības iestādēm izdevumus par savu pacientu ārstēšanu.

11. Noteikt, ka Valsts slimokase norēķinās ar pašvaldībām noteiktās kvotas ietvaros par līdzekļiem, kas iepriekšējā mēnesī izlietoti attiecīgā rajona vai pilsētas iedzīvotāju ārstēšanai ārpus savas teritorijas.

12. Labklājības ministrijai apstiprināt atbilstoši likumiem “Par budžetu un finansu vadību” un “Par grāmatvedību” norēķinu cenas, pārskatu un norēķinu kārtību, kā arī norēķinu kārtību decembrī.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un tā darbība ir attiecināma uz visu saimniecisko gadu.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 15.februārī.

 Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 6.martā