Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11

Rīgā 2004.gada 30.aprīlī

Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
11.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka drošības prasības jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem (turpmāk — zvejas kuģi), kas:

1.1. reģistrēti Latvijas kuģu reģistrā;

1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos;

1.3. nodod nozveju Latvijas ostās.

2. Noteikumos izmantotie jēdzieni:

2.1. "JA" ir BO VAS "Latvijas Jūras administrācija".

2.2. "Jauns zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem:

2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1. janvārī vai vēlāk;

2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003. gada 1. janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma;

2.2.3. gadījumā, ja nav līguma par kuģa būvi, 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.2.3.1. ir ielikts kuģa ķīlis;

2.2.3.2. ir ielikta konstrukcija, kura identificē kuģa būves sākumu;

2.2.3.3. ir samontēta konstrukcija, kuras svars ir mazākais no vērtībām — 50 tonnas, vai 1% no paredzētās kuģa konstrukcijas svara.

2.3. "Esošais zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis.

2.4. "Visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgais noteikums attiecas kā uz esošajiem zvejas kuģiem, tā arī uz jauniem zvejas kuģiem, neskatoties no būves datuma.

2.5. "Kuģa apkalpe" ir kapteinis un visas personas uz kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju.

2.6. "Garums (L)" nozīmē garumu, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšē­jās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar kon­struktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai kon­struktīvajai ūdenslīnijai.

2.7. "Priekšgala un pakaļgala perpendikulāri" tiek fiksēti garuma "L" galos. Priekšgala perpendikulārs atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums.

2.8. "Platums (B)" ir kuģa vislielākais platums, kas izmērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem.

2.9. "Teorētiskais sānu augstums" ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna:

2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam;

2.9.2. gadījumā, ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai.

2.10. "Sānu augstums (D)" ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā.

2.11. "Dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija" ir ūdenslīnija, kura atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei.

2.12. "Kuģa garuma viduspunkts" ir garuma L viduspunkts.

2.13. "Vidus šķēlums" ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai.

2.14. "Ķīļa līnija" ir līnija paralēla ķīļa trajektorijai, kura kuģa garuma viduspunktā iet caur:

2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu;

2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu;

2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla nekā koks un metāls.

2.15. "Bāzes līnija" ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju.

2.16. "Darba klājs" ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek veikta zveja. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, JA var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.

2.17. "Virsbūve" ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā, vai kuras garensienas nav tālāk kā 0.04B no kuģa sānu apšuvuma.

2.18. "Slēgta virsbūve" ir virsbūve, ja:

2.18.1. to veido pietiekami efektīvas sienas;

2.18.2. ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kuras ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses;

2.18.3. citas atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem.

2.19. "Virsbūves klājs" ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1.8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māju un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk nekā 1.8 m virs darba klāja, tiek traktēti kā darba klājs.

2.20. "Virsbūves augstums" ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai.

2.21. "Šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka pie jebkura jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī.

2.22. "Ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē kon­struk­cijas spēju nelaist cauri ūdeni jebkurā virzienā, pie tāda ūdens spiediena, kādam šī konstrukcija ir projektēta.

2.23. "Triecienstarpsiena" ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst sekojošām prasībām:

2.23.1. starpsienai jāatrodas:

2.23.1.1. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.08L kuģiem ar garumu 45 m un garākiem;

2.23.1.2. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.05L plus 1.35m kuģiem ar garumu mazāku par 45 m;

2.23.1.3. jebkurā gadījumā ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 2m, bet uz kuģiem ar garumu mazāku par 24m — ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 1m.

2.23.2. ja kāda kuģa korpusa zem­ūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulāru, piemēram bulbs, apakšpunktā 2.23.1. noteiktais attālums jāmēra no izvirzītā punkta garuma viduspunkta, vai no punkta 0.015L uz priekšu no priekšgala perpendikulāra, skatoties, kurš no šiem attālumiem ir mazāks.

2.23.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, bet apakšpunktā 2.23.1. noteiktajiem attālumiem jābūt ievērotiem.

2.24. "Organizācija" ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO).

2.25. "Atzīta organizācija" ir klasifikācijas sabiedrība, ko ir atzinusi Satiksmes ministrija un ar kuru JA ir noslēgusi sadarbības līgumu, saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EC, prasībām un kas veic darbības zvejas kuģu drošības novērtējumam JA vārdā.

2.26. "ISO" ir Starptautiskā standartizācijas organizācija.

2.27. "COLREG" ir Organizācijas 1972.gada 20.oktobra konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem.

2.28. "MARPOL" ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, ar 1978.gada protokolu attiecībā uz to.

2.29. "Helsinku konvencija" ir 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija.

2.30. "Helsinku Komisija" ir komisija, kas nodibināta 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas mērķiem.

2.31. "Baltijas jūra" nozīmē Baltijas jūras reģionu, saskaņā ar 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju.

2.32. "Latvijas ūdeņi" nozīmē Latvijas jurisdikcijā esošos ūdeņus, saskaņā ar atbilstošiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

3. Noteikumu 1.pielikuma IV, V, VII, IX, XI, XII, XIII un XIV nodaļā definēti specifiski tehniskie jēdzieni.

4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē JA.

5. JA norīko kuģu kontroles inspektorus (turpmāk — inspektori) vai, saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, atzītās organizācijas veikt apskates uz zvejas kuģiem.

6. Inspektori vai atzītās organizācijas veic zvejas kuģa apskati, lai pārliecinātos, vai zvejas kuģis atbilst šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģu drošības prasībām.

7. Ja zvejas kuģis atbilst noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģa drošības prasībām, tad inspektori vai atzītās organizācijas izsniedz atbilstības apliecību, saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu, un atbilstības apliecībai pievienotu aprīkojuma sarakstu, saskaņā ar noteikumu 3.pielikumu.

8. Noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļas 3.noteikumā norādītajos izņēmuma gadījumos inspektori vai atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz Izņēmuma apliecību, atbilstoši noteikumu 4.pielikumā norādītajai apliecības formai.

9. Noteikumos iestrādāti 1977.gada Torremolinos starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu drošību 1993.gada Torremolinos protokola principi.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iestrādātas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 93/103/EC un 97/70/EC, kas grozīta ar direktīvu 1999/19/EC, direktīvu 2002/35/EC un direktīvu 2002/84.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs A. Šlesers

Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš

 

1.pielikums
Satiksmes ministrijas
2004.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.11

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. Noteikums.

1. Šis pielikums (tālāk tekstā – pielikums), ja nav norādīts citādi, attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 m un lielāku.

2. Esošajiem zvejas kuģiem jābūt projektētiem un būvētiem saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem.

2. Noteikums.

Pielikumā atrunātās trešo personu tiesības un pienākumi tām ir saistoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Noteikums. Izņēmumi:

1. JA var atbrīvot jebkuru kuģi, kuram ir jauna veida īpatnības, no jebkurām pielikuma II, III, IV, V, VI un VII nodaļās noteiktajām prasībām, ja to piemērošana varētu būtiski apgrūtināt šo īpatnību izpēti un ieviešanu uz zvejas kuģiem. Tomēr tādam zvejas kuģim jāatbilst tām drošības prasībām, kuras pēc JA ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un nodrošina tā vispārēju drošību.

2. Izņēmumi no IX nodaļā noteiktajām prasībām ir noteikti IX nodaļas 3.noteikumā, bet izņēmumi no X nodaļā noteiktajām prasībām – X nodaļas 2.noteikumā.

3. JA var atbrīvot jebkuru kuģi, kurš nodarbojas vienīgi ar zveju Latvijas krastu tuvumā, no jebkuru šo noteikumu prasību izpildes, ja tā uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus. Zvejas kuģim jāatbilst tām drošības prasībām, kuras pēc JA ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un nodrošina tā vispārēju drošību.

4. JA, ja tā saskaņā ar šo noteikumu piekrīt jebkuriem izņēmumiem zvejas kuģim, uz ko attiecas EP direktīva 97/70/EC, par to pilnībā informē Eiropas komisiju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir atbilstoši saglabāts un Eiropas komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm saskaņā ar EP direktīvas 97/70/EC 4.pantu.

4. Noteikums. Ekvivalenti

1. Ja šajā pielikumā noteikts, ka uz zvejas kuģa jābūt izmantotiem kāda noteikta tipa materiāliem, iekārtām, aprīkojumam, aparātiem, vai jābūt ievērotam kādam īpašam nosacījumam, vai ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju JA var atļaut to vietā izmantot citus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus, vai pielietot citu nosacījumu, vai projekta un konstrukcijas prasības, ja tā ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai kādā citā ceļā ir pārliecinājusies, ka šo materiālu, iekārtu, aprīkojuma, aparātu vai nosacījumu pielietošana un konstrukcija vai projekts ir tik pat efektīvi kā tie, kas noteikti šajā pielikumā.

2. JA, ja tā atļauj pielietot aizvietojošus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai nosacījumus zvejas kuģim, uz ko attiecas EP direktīva 97/70/EC, paziņo Komisijai par tādu aizvietošanu, pievienojot ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm, lai informētu atbildīgās personas tajās saskaņā ar EP direktīvas 97/70/EC 4.pantu.

5. Noteikums. Remonts, pārbūve un modernizācija

1. Arī pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas, zvejas kuģim jāatbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās iepriekš.

2. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbiem un ar to saistītajām zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņām jāatbilst prasībām, kuras attiecas uz jaunu kuģi tādā mērā, kādā JA to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu.

3. Kuģi, kuram nomainīts galvenais dzinējs vai kuram veikta ievērojam pārbūve, modifikācijas un izmaiņas tā konstrukcijā, tādas, kas izmainījušas tā izmērus, kas noteikti zvejas kuģa tilpības apliecībā, vai ievērojami izmainījušas tā smaguma centru vai zvejas kuģa aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju.

6. Noteikums. Apskates

1. Uz katra zvejas kuģa ar garumu 24 m un lielāku veic šādas apskates:

(a) Sākotnējo apskati – pirms zvejas kuģis stājas ekspluatācijā, vai pirms pirmo reizi tiek izsniegtas 7.noteikumā noteiktās apliecības. Tiek veikta pilna zvejas kuģa konstrukcijas, noturības, pielietoto materiālu, mehānismu, aprīkojuma pārbaude, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šim pielikumam. Apskate ir tāda, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, pielietotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, ieskaitot tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos, ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šā pielikuma prasībām. Apskate ir tāda, lai pārliecinātos, ka visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un ka zvejas kuģis ir apgādāts ar signālu ugunīm, signālu zīmēm, skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo Noteikumu un spēkā esošajām COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, ir jāpārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst attiecīgām, spēkā esošām SOLAS prasībām.

(b) Periodiskās apskates veic šādos termiņos:

(i) reizi četros gados attiecībā uz konstrukciju un mehānismiem, kā noteikts nodaļās II, III, IV, V un VI, tajā skaitā apskati dokā. Kā norādīts 11.noteikuma (1)punktā šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams;

(ii) reizi divos gados attiecībā uz zvejas kuģa aprīkojumu kā noteikts nodaļās II, III, IV, V, VI, VII un X;

(iii) reizi gadā attiecībā uz radio iekārtām uz zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku, tajā skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtām.

Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi punktā (1)(a) minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām šo Noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un ka apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa Noturības informācija. Ja saskaņā ar šīs nodaļas 7.vai 8.noteikumiem izsniegtas apliecības derīguma termiņš ir pagarināts, kā paredzēts 11.noteikuma punktos(2) un (4), attiecīgi tiek pagarināti intervāli starp apskatēm.

(c) Papildus punktā (b)(i) noteiktajām periodiskajām apskatēm, uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk un būvēti no citiem materiāliem nekā koksne, divu gadu pluss/mīnuss 3 mēneši intervālos veic korpusa un mehānismu starpapskates, bet uz zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic JA noteiktajos intervālos. Šādās starp apskatēs jāpārliecinās, ka nav veiktas nekādas izmaiņas, kuras nav pieļaujamas un varētu negatīvi ietekmēt zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību.

(d) Uz Apliecības, kas izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8.noteikumiem, izdara atzīmes par periodisko apskašu saskaņā ar punktiem (1)(b)(ii) un (1)(b)(iii) un starpapskašu saskaņā ar punktu (c)– izpildi.

2.

(a) Kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo Noteikumu piemērošanu un izņēmumu piešķiršanu veic JA. JA var uzdot veikt šīs inspekcijas un apskates speciāli šim mērķim nozīmētiem inspektoriem vai atzītām organizācijām.

(b) JA, norīkojot inspektorus vai atzīstot organizācijas inspekciju un apskašu veikšanai saskaņā ar apakšpunktu (a), pilnvaro norīkoto inspektoru vai atzīto organizāciju vismaz:

(i) pieprasīt zvejas kuģa remontu;

(ii) veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts varas orgāni.

JA saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC 4.punktu, kas grozīta ar direktīvu 2001/105/EC, sniedz informāciju Komisijai par konkrētiem pienākumiem un pilnvarām, kas dotas nozīmētajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām.

(c) Ja nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā noteiktā, vai, ka zvejas kuģis nav derīgs iziešanai jūrā neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta, inspektors vai atzītā organizācija nekavējoties nodrošina, lai tiktu darīts viss nepieciešamais situācijas labošanai viss iespējamais un informē JA. Ja viss nepieciešamais netiek darīts, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē JA; ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, ka zvejas kuģis neiziet jūrā, kamēr tas nav gatavs darbam jūrā, vai arī dodas uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta.

(d) JA jebkurā gadījumā garantē, ka inspekcijas un apskates tiek veiktas pilnā apjomā un efektīvi, un veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs saistības izpildi.

3.

(a) Kuģi un tā aprīkojumu uztur tādā stāvoklī, kas atbilst šā pielikuma prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir pastāvīgi gatavs kuģošanai, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta.

(b) Pēc tam kad ir pabeigta zvejas kuģa apskate saskaņā ar šī pielikuma prasībām, nedrīkst izdarīt izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, mehānismos, aprīkojumā vai citos elementos bez JA atļaujas.

(c) Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai atklājas defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks pie pirmās iespējas par to ziņo JA, inspektoram vai atzītajai Organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu un kas veic izmeklēšanu, nosakot, vai ir nepieciešama šajā pielikumā paredzētā zvejas kuģa apskate. Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Inspektors vai atzītā Organizācija pārliecinās, ka tāds ziņojums ir izdarīts.

6.A Noteikums. Apskates uz zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 24m notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25. maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu".

7. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un lielāks.

1.

(a) Pēc apskates zvejas kuģim, kas atbilst šo Noteikumu prasībām, izsniedz zvejas kuģa Atbilstības apliecību un Kuģošanas spējas apliecību.

(b) Ja zvejas kuģim saskaņā ar šiem Noteikumiem ir piešķirti izņēmumi, papildus apakšpunktā (a) minētajai apliecībai izsniedz zvejas kuģa Izņēmuma apliecību.

(2) (1) punkta apakšpunktos (a) un (b) noteiktās apliecības izsniedz un apstiprina JA inspektori vai atzītās organizācijas pilnvarota persona. Jebkurā gadījumā JA ir pilnībā atbildīga par apliecību izsniegšanu.

7.A Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 24m, kuri ir JA tehniskajā uzraudzībā, notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25.maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu".

8. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas ES dalībvalsts vārdā

1. JA, saskaņā ar citas ES dalībvalsts prasību, var veikt zvejas kuģa apskati un, ja zvejas kuģis atbilst šī pielikuma prasībām, izsniegt vai pilnvarot apliecību izsniegšanu vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt, vai pilnvarot apliecību apstiprināšanu saskaņā ar šī pielikuma prasībām.

2. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju JA nosūta citai ES dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati, cik ātri vien iespējams.

3. Šādā kārtībā izsniegtā apliecībā izdara ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas ES dalībvalsts pieprasījuma un tai ir tāds pats spēks un tā ir tāpat atzīta kā apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7.noteikumu.

4. Ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā JA var pieprasīt citai ES dalībvalstij veikt šā noteikuma 1, 2 un 3 punktā minētās darbības.

9. Noteikums. Apliecību forma un aprīkojuma saraksts

Apliecību un aprīkojuma saraksta noformēšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā dotajām formām.

Ja apliecībās lietotā valoda nav ne angļu, ne franču, tekstā iekļauj tulkojumu vienā, no minētajām valodām, izņemot gadījumu, kad JA uzskata to par nevajadzīgu, ņemot vērā zvejas kuģa darbības rajonu.

10. Noteikums. Apliecību pieejamība

Saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8. noteikumiem izsniegtajām apliecībām pastāvīgi jāatrodas uz zvejas kuģa un jābūt pieejamām, veicot zvejas kuģa inspekciju vai apskati.

11. Noteikums. Apliecību derīguma termiņi

1. Kuģa Atbilstības apliecību izsniedz uz termiņu ne lielāku par četriem gadiem un, veicot periodisko vai starp apskati saskaņā ar šīs nodaļas punktos 6(1)(b) un 6(1)(c) noteikto, pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šīs nodaļas punktos 11(1), 11(2) un 11(3). Zvejas kuģa Izņēmuma apliecības derīguma termiņš nedrīkst būt lielāks nekā zvejas kuģa Atbilstības apliecībai.

2. Ja laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, tad tā valsts, kurā zvejas kuģis atrodas, ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā var pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet tāds pagarinājums var tikt dots tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā, vai ostā, kur tas tiks uzrādīts apskatei, un tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. Citas ES dalībvalstis šādu apliecības termiņa pagarinājumu saviem zvejas kuģiem saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem var arī prasīt no JA.

3. Šīs nodaļas punktā 11(2) noteiktajā kārtībā apliecību derīguma termiņu nedrīkst pagarināt ilgāk kā uz pieciem mēnešiem un zvejas kuģis, kurš ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā, vai ostā, kur tas tiks uzrādīts apskatei, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunas apliecības.

4. Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts punktā 11(2) noteiktajā kārtībā, JA var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim.

5. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8. noteikumu nosacījumiem, zaudē spēku šādos gadījumos:

(a) ja zvejas kuģis nav uzrādīts 6.noteikumā paredzētajām apskatēm;

(b) ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem;

(c) ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga. Jaunās apliecības tiek izsniegtas tikai pēc tam, kad tās valsts Administrācija, kas izsniedz jaunās apliecības, ir pilnībā pārliecināta, ka zvejas kuģis atbilst šīs nodaļas punktu 6(3)(a) un 6(3)(b) prasībām. Ja karoga maiņa notiek starp divām dalībvalstīm, ja jaunā karoga valsts trīs mēnešu laikā pieprasa, tad JA cik ātri vien iespējams nosūta tai zvejas kuģa apliecību kopijas, kas bija spēkā pirms karoga maiņas un ja iespējams, zvejas kuģa apskates aktu kopijas.

II nodaļa. Konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums

1. Noteikums. Konstrukcija

(1) Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprībai un konstrukcijai ir jābūt pietiekamai, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem.

(2) Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam.

(3) Starpsienām, atveru noslēgšanas līdzekļiem šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismiem un to pārbaudes metodēm jāatbilst JA prasībām. Kuģi, kuri nav būvēti no koka, jāaprīko ar triecienstarpsienu un ar ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīm starpsienām jāsniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģi jāaprīko ar minētajām starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams.

(4) Caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, jāaprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir izvesti virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi utt. šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību.

(5) Ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, triecienstarpsiena kā ūdensnecaurlaidīga tiek novesta līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsiena nav jāpagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šīs nodaļas punktā 2(24) paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu.

(6) Triecienstarpsienā augstāk par darba klāju drīkst ierīkot tikai pašu minimālāko atveru skaitu, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu.

(7) Uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un vairāk uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams.

2. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgās durvis

(1) Atveru skaits šīs nodaļas punktā 1(3) paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās jāsamazina līdz minimumam, kas ir savienojams ar zvejas kuģa plānojumu un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar JA prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk, arī atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē apkārtējām konstrukcijām, kur nav atveru, līdzvērtīgi izturīgas.

(2) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 m, šīs durvis var būt verama tipa, tām jābūt atveramām no abām pusēm un tās jātur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs jābūt norādei, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā.

(3) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk, kuru garums ir 45m un lielāks, šādās telpās ūdensnecaurlaidīgām durvīm jābūt slīdoša tipa:

(a) telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien JA, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja ES dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis);

(b) mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa.

Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas pie zvejas kuģa sānsveres līdz 15º uz vienu vai otru bortu.

(4) Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, šīm durvīm jābūt ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, kad durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās.

(5) Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, jāparedz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas.

3. Noteikums. Korpusa hermētiskums

(1) Korpusa ārējās atveres ierīko tā aizveramas, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālai plaknei. Tomēr JA var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās.

(2) Zvejas rīkiem uz traleriem ar aizmugures tralēšanu jābūt vadāmiem un kontrolējamiem no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma.

4. Noteikums. Šļakatu necaurlaidīgās durvis

(1) Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļiem, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību jāsastāv no blīves un piespiešanas mehānisma, vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tiem jābūt stacionāri piestiprinātiem pie sienas vai pašām durvīm un darbināmiem gan no ārpuses gan no iekšpuses. JA var, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, atļaut no vienas puses atveramas durvis tikai saldētājtelpās, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki.

(2) Durvju apmales augstumu durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, nodrošina vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un JA to apstiprina, šos augstumus var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot durvis, kas ved tieši uz mašīntelpu.

5. Noteikums. Lūkas ar koka vākiem

(1) Nodrošina lūku apmaļu augstumu vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja.

(2) Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz rezervi to nodilumam ekspluatācijas rezultātā. Jebkurā gadījumā nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platumam jābūt vismaz 65 mm.

(3) Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar JA. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar standartiem, kas noteikti 1966.g. Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumos.

6. Noteikums. Lūkas ar vākiem no cita materiāla

(1) Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši punkta 5(1) nosacījumiem. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un JA to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt, vai pat vispār apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atverēm jābūt tik mazām, cik tas praktiski iespējams un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām JA atzītām metodēm.

(2) Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei, kuras lielumu nosaka:

(a) 10,0 kN/m² zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un mazāks;

(b) 17,0 kN/m² zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 m un vairāk.

Zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. JA var atļaut samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas kā 75% no augstāk minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk kā 0.25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikulāra.

(3) Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar punktu 6(2), aprēķinātais maksimālais spriegums pareizināts ar 4.25 nedrīkst pārsniegt materiāla pretestību. Pie šīs slodzes vāka deformācija nedrīkst pārsniegt 0.0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem.

(4) Lūku vāku, kas nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, stiprību nodrošina ekvivalentu no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību pie punktā 6(2) noteiktajām slodzēm.

(5) Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu JA atzītu ekvivalentu aprīkojumu.

7. Noteikums. Mašīntelpu atveres

(1) Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šīs nodaļas 4. noteikuma prasībām atbilstošām durvīm.

(2) Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami.

8. Noteikums. Citas klāja atveres

(1) Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmēram un izvietojumam, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcijai jābūt tādai, lai JA būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas.

(2) Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei.

9. Noteikums. Ventilatori

(1) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kuru garums ir 45 m un lielāks, ventilatoru, kas nav mašīntelpas ventilatori, kanālu apmaļu augstumu nodrošina vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m, šo apmaļu augstumu nodrošina attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoru, kas nepieciešami nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un vajadzības gadījumā nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstumam virs klāja vispār jāatbilst punktam 9(3) Tomēr tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav izpildāms, var piekrist mazākam augstumam, kas visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ar nosacījumu, ka ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces saskaņā ar punktu 9(3), kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem, nodrošina nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju šajās telpās.

(2) Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to speciāli pastiprina.

(3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45m un lielāks, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk kā 4.5m virs darba klāja vai augstāk kā 2.3m virs virsbūves klāja, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja vien nav speciālu JA prasību. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45m, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk kā 3.4m virs darba klāja un augstāk kā 1.7m virs virsbūves klāja. Ja JA ir pārliecināta, ka maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem.

10. Noteikums. Gaisa caurules

(1) Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa caurules ir izvestas virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātajai daļai pēc izturības jābūt ekvivalentai apkārtējai konstrukcijai un aprīkotai ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem.

(2) Gaisa cauruļu augstumu virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, nodrošina vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. JA var piekrist gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām.

11. Noteikums. Mērīšanas līdzekļi

(1) JA prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda:

(a) bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā;

(b) visos tankos un koferdamos.

(2) Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izved līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvestas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci.

12. Noteikums. Iluminatori un logi

(1) Iluminatorus telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem.

Turklāt, priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekošas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0mm, ja tie ir no tērauda, vai – 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz maksimāli vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses.

(2) Iluminatoru apakšējai malai jābūt vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.

(3) Zemāk nekā 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus.

(4) Pielieto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Tos jāaizsarga no iespējas tikt bojātiem ar zvejas rīkiem.

(5) Stūres mājas logus izgatavo no izturīga, droša stikla vai tā ekvivalenta.

(6) JA var piekrist iluminatoru un logu bez vētras vākiem pielietošanai klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās, ja šīs virsbūves atrodas uz/vai virs darba klāja un ar to netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, ievēro atzītu organizāciju noteikumus, kas bāzējas uz atbilstošiem ISO standartiem.

13. Noteikums. Iesūknēšana un atsūknēšana

(1) Notekas caur korpusa ārējo apšuvumu gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan slēgtajās virsbūvēs un klāja mājās uz darba klāja, kas ir aprīkotas ar šīs nodaļas 4.noteikuma prasībām atbilstošām durvīm, aprīko ar līdzekļiem, kas izslēdz ūdens iekļūšanu korpusā. Parasti katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Tāds vārsts nav nepieciešams, ja JA uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

(2) Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi, jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti.

(3) Šajā noteikumā paredzētos vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visām caurulēm starp ārējo apšuvumu un vārstu jābūt no tērauda. Vienīgi uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, JA var atļaut izmantot citus materiālus.

14. Noteikums. Ūdens vārti

(1) Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu kvadrātmetros katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (l) un augstuma akā pēc sekojošas formulas:

(a) A=0.07 l, kur l nevar būt lielāks par 0.7 L

(b)

(i) Ja margsiena vidēji ir augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0.004 m² uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma;

(ii) Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0.004 m² uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma.

(2) Punktā 14(1) noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja JA uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens.

(3) Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar JA, bet tas nedrīkst būt mazāks nekā puse no punktā 14(1) noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A.

(4) Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs ātri un efektīvi atbrīvojas no ūdens. Ūdens vārtu apakšējai malai jābūt tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams.

(5) Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi.

(6) Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi ar attālumu starp stieņiem ne mazāku kā 150 mm un ne lielāku kā 230 mm, vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar JA un tam jābūt viegli darbināmam no ērti pieejamas vietas.

(7) Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizverēm un režģiem jābūt viegli noņemamiem, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar JA.

15. Noteikums. Enkura un pietauvošanās aprīkojums

(1) Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojumam jāatbilst JA prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, atzītu organizāciju noteikumiem.

(2) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 m un lielāks, bet mazāks nekā 24 m, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumiem, vai Organizācijas 1974.gada kodeksa "Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss" ar 1983. gada labojumiem "B" daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B – Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām.

(3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un vairāk, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju noteikumiem.

16. Noteikums. Zivju apstrādes klājs noslēgtā virsbūvē

(1) Šo klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus.

(2) Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks.

(3) Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, lomu novieto nožogojumā. Šādiem nožogojumiem jāatbilst III nodaļas 11.noteikuma prasībām. Jāierīko efektīva drenāžas sistēma. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu.

(4) Jābūt vismaz divām izejām no šāda klāja.

(5) Brīvajam augstumam visās darba vietās jābūt vismaz 2 m.

Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtēju gaisa apmaiņu stundā.

17. Noteikums. Iegrimes skalas

(6) Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām decimetros uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā.

(7) Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikulāriem.

18. Noteikums. Tanki zivju uzglabāšanai atdzesētā ūdenī

(8) Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu, stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai.

(9)Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos.

19. Noteikums. Zvejas kuģu marķēšana

Šis noteikums attiecas uz visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem zvejas kuģiem.

(1) Saskaņā ar ES Regulu 1381/87, uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru, kas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no trīs burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 m, bet nepārsniedz 17 m, burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 25 cm un līniju platums mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 m, burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 45 cm un līniju platums mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas labi kontrastē ar pamatkrāsu.

(2) Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 m, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa.

(3) Numuru nedrīkst nodzēst, izmainīt, aizsegt, paslēpt, padarīt nesalasāmu.

(4) Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder.

(5) Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder.

(6) Uz zvejas kuģa vienmēr jābūt Latvijas Kuģu reģistrā izsniegtiem dokumentiem, kuros ir norādīts:

(a) zvejas kuģa vārds;

(b) zvejas kuģa reģistrācijas numurs;

(c) pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija;

(d) zvejas kuģa īpašnieka, vai fraktētāja vārds un adrese;

(e) zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri stājušies ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums.

(7) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 m, jābūt JA apstiprinātam kravas telpu plānam, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros.

(8) Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem zivju uzglabāšanai atdzesētā stāvoklī, jābūt JA apstiprinātam šo tanku plānam, kurā norādīta šo tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm.

III nodaļa. Noturība un jūras spēja

Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas tikai uz jauniem zvejas kuģiem.

1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi

Zvejas kuģiem jābūt tā projektētiem un būvētiem, lai šīs nodaļas prasības būtu izpildītas visos šīs nodaļas 7.noteikumā noteiktos slogošanas variantos. Noturības pleca līknes (statiskās noturības diagrammas) aplēsei jābūt JA atzītai¹. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem².

¹ ORGANIZĀCIJA (IMO) Rezolūcija A.168(ES. IV), I pielikums un ORGANIZĀCIJA Rezolūcija A.267(VIII).
² ORGANIZĀCIJA Nebojāta zvejas kuģa noturības kodekss visu tipu zvejas kuģiem, saskaņā ar ORGANIZĀCIJA noteikumiem, kas pieņemti ar ORGANIZĀCIJA 1993.g.4.novembra rezolūciju A.749(18) un grozījumiem, kas noteikti ar rezolūciju MSC.75(69).

2. Noteikums. Noturības kritēriji

(1) Šādiem minimālajiem noturības kritērijiem jābūt izpildītiem, ja vien ekspluatācijas pieredze³ nepārliecina JA par pieļaujamajām atkāpēm no tiem. Par jebkurām atkāpēm no prasītās minimālās noturības kritērijiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un vairāk un kas uzbūvēti 2003.g. janvārī vai vēlāk, ko atļāvusi ES dalībvalsts, nepieciešams informēt visas dalībvalstis:

(a) laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0.055 m×rad sānsveres diapazonā no 0º līdz 30º un mazāks par 0.09 m×rad sānsveres diapazonā no 0º līdz 40º vai piesmelšanās leņķim θ_f ja tas ir mazāks par 40º. Attiecīgi, laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0.03 m×rad sānsveres diapazonā no 30º līdz 40º vai no 30º līdz piesmelšanās leņķim θ_f ja tas ir mazāks par 40º. Piesmelšanās leņķis θ_f ir tāds sānsveres leņķis, pie kura caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres caur kurām liels ūdens daudzums ieplūst zvejas kuģa korpusā nav uzskatāmas par atvērtām;

(b) noturības plecs GZ pie sānsveres leņķa vienāda 30° vai lielāka nedrīkst būt mazāks par 200 mm;

(c) noturības plecam maksimālu vērtību GZ_MAX jāsasniedz pie sānsveres leņķa ne mazāka kā 30º. Pamatotā gadījumā šis leņķis nedrīkst būt mazāks par 25º;

(d) zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējs izlabotais metacentriskais augstums GM nedrīkst būt mazāks par 350mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuri ir garāki par 70m metacentrisko augstumu ar JA piekrišanu var samazināt, bet nekādā gadījumā tas nevar būt mazāks par 150 mm. Par jebkurām atkāpēm no prasītās minimālās noturības kritērijiem, ko atļāvusi JA, nepieciešams informēt visas ES dalībvalstis.

(2) Ja zvejas kuģim ir aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai citāds kā ķimeņu ķīļi, JA pārliecinās, ka (1) punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos.

(3) Ja (1) punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tad tā veidu un izvietojumu ir jāsaskaņo ar JA. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk ar garumu, mazāku par 45 m, tādam balastam jābūt pastāvīgam, no cieta materiāla, droši nostiprinātam kuģī. JA var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kas nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību ar (1) punktu, pilnu informāciju par to iekļauj Atbilstības sertifikātā un Informācijā par noturību.

Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez JA atzinuma.

³ ORGANIZĀCIJA Rezolūcija A.469(XII), noteikums 2.5.2.

3. Noteikums. Zivju kravas telpas appludināšana

Sānsveres leņķis, pie kura progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana var notikt pa zvejas procesā palikušu atvērtu tilpnes lūku un kuru ātri nevar aizvērt, nedrīkst būt mazāks par 20°, ja vien III nodaļas 2(1) noteikuma noturības kritēriji nebūs izpildīti pie attiecīgas zivju kravas telpas daļējas vai pilnīgas appludināšanas.

4. Noteikums. Īpašas zvejas metodes

(1) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, ja ir nepieciešams, 2(1) noteikuma noturības kritērijus var pastiprināt pēc JA norādījuma. Sānu traleriem jāatbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem:

(a) noteikuma prasības attiecībā uz noturības diagrammas(GZ līknes) laukumu jāpalielina par 20%, bet 2(1)(b) noteikuma prasības attiecībā uz noturības plecu GZ jāpalielina par 20%;

(b) metacentriskais augstums nedrīkst būt mazāks par 500 mm;

(c) kritērijus, kas doti apakšpunktos (a) un (b), piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda kilovatos nepārsniedz aprēķināto pēc šādām formulām:

1. N=0,6 L_s² , zvejas kuģiem ar garumu 35m un mazāku, un

2. N=0,7 L_s² , zvejas kuģiem ar garumu 37m un lielāku, kur

L_s ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu.

Zvejas kuģiem ar garumu starp lielumiem 35 un 37 metri, koeficientu pie L_s nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7.

Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas izriet no formulām 1. un 2., tad kritērijus saskaņā ar apakšpunktiem (a) un (b) palielina tieši proporcionāli augstākai dzinēja jaudai.

JA jāpārliecinās, ka augstāk noteiktie noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumā 7(1).

Noturības aprēķiniem sānu tralēšanai pieņem leņķi līdz 45° attiecībā pret horizontāli.

5. Noteikums. Stiprs vējš un šūpošanās (zvalstīšanās)

Zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku jābūt spējīgiem izturēt nopietnu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kurā būs jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Attiecīgos aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem (Rezolūcija A.749(18) un grozījumiem, kas noteikti ar rezolūciju MSC.75(69)).

6. Noteikums. Ūdens uz klāja

Zvejas kuģiem ar garumu 24 m vai garākiem ir jābūt spējīgiem izturēt ūdens uz klāja efektu attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kurā būs jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu.

7. Noteikums. Slogošanas varianti

(1) Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar JA un kā obligātus iekļauj šādus:

(a) iziešana uz zvejas rajonu ar 100% krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu utt.;

(b) iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu;

(c) atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10% krājumu utt.;

(d) atgriešanās ostā ar 10% krājumu un t. t. un minimālo loma daudzumu, kuru parasti pieņem vienādu 20% no pilna loma, bet pēc JA prasības var būt līdz 40%, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību.

(e) zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem: iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30% krājumu, loma nav.

(2) Papildus slogošanas variantiem, kas doti (1) punktā, JA pārliecinās, ka 2.noteikumā definētie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļaujas šajos kritērijos. JA tāpat jāpārliecinās, ka tādi speciāli slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu, ir ņemti vērā.

(3) Pārbaudot noturību, (1) punktā minētajos slogošanas gadījumos, aprēķinā iekļauj sekojošo:

(a) slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājumu;

(b) slodzes palielinājumu apledojuma gadījumā saskaņā ar 8.noteikuma nosacījumiem;

(c) loma vienmērīgu sadalījumu, ja tas nav pretrunā ar praksi;

(d) lomu uz klāja, ja tas ir paredzēts, šī noteikuma punktos (1) (b), (1) (c) un (2) norādītajos slogošanas variantos;

(e) ūdens balastu, ko pārvadā kādā no tam speciāli paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos;

(f) šķidro kravu brīvo virsmu labojumus un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšanu.

8. Noteikums. Zvejas kuģa apledojums

(1) Zvejas kuģiem, kuģojošiem zonās¹, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos jāņem vērā šāds slodzes palielinājums:

(a) 30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru;

(b) 7.5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas uz vertikālo plakni laukuma katru kvadrātmetru;

(c) margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru), un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5% un šo laukumu statisko momentu par 10%.

(2) Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums:

(a) projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu;

(b) aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko JA var pieprasīt³.

¹ LJA protokola 3. pielikuma 2. rekomendācija. Skat. šīs nodaļas pielikumā

³ JA pieprasa lai ledus novākšanai nepieciešamais koka āmuru skaits uz zvejas kuģa atbilstu zvejas kuģa apkalpes skaitam.

9. Noteikums. Sānsveres tests

(1) Katram zvejas kuģim, pēc būves pabeigšanas, veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātes zvejas kuģim bez dedveita ("tukšs" zvejas kuģis).

(2) Ja ir veikta zvejas kuģa pārbūve un izmainījusies tā "tukša zvejas kuģa" masa un/vai smaguma centra stāvoklis, ja JA uzskata par nepieciešamu, zvejas kuģim jāveic sānsveres tests un noturības informācijas revīzija. Tomēr, ja "tukša zvejas kuģa" masas izmaiņas pārsniedz 2% no sākotnējās, un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim no jauna jāveic sānsveres tests.

(3) JA var atļaut atsevišķu kuģi atbrīvot no sānsveres testa, paredzot noturības pamatdatus iegūt no cita, tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir uzticama šim zvejas kuģim. Sānsveres testus un noteikumā 9 (1) prasīto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados.

10. Noteikums. Noturības informācija

(1) Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos⁴. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vai nu zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz JA apstiprināšanai ⁵.

(2) Apstiprinātai noturības informācijai jābūt uz zvejas kuģa, viegli novērtējamai jebkurā laikā un pārbaudāmai zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, nodrošinot, ka tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem.

(3) Ja veiktā zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz JA apstiprināšanai. Ja JA nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju vecās vietā.

⁴ LJA protokola 3. pielikuma 2. rekomendācija. Skat. šīs nodaļas pielikumā.

⁵ Organizācijas Rezolūcija A.267(VIII).

11. Noteikums. Noņemamais zivju telpas sadalījums

Lomu pienācīgi jānodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju, ja tādas tiek ierīkotas, izmēriem jāatbilst JA prasībām⁶.

⁶ Organizācijas Rezolūcija A.168(ES.IV), papildināta ar rezolūciju A.268(VIII).

12. Noteikums. Priekšgala augstums

(1) Zvejas kuģa priekšgala augstumam jābūt pietiekamam, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja.

(2) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kas strādā ierobežotā rajonā, ne tālāk par 10j.j. no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar JA atzinumu, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu.

(3) Zvejas kuģiem, kas strādā visos citos rajonos:

(a) Ja zvejas operāciju laikā loms jāiekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas ieteikta pielikuma 27.lpp 4.rekomendācijā "Priekšgala augstuma aplēses metode".

(b) Ja loms jāiekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar 1969.g. Organizācijas konvencijas par kravas marku I pielikuma 39.noteikumu, tomēr tas nedrīkst būt mazāks par 2000 mm. Šajā sakarībā noteiktās vasaras brīvā borta augstuma vietā nosaka maksimālo atļauto darba iegrimi.

13. Noteikums. Maksimāli pieļaujamā ekspluatācijas iegrime

Maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi apstiprina JA. Tai jābūt tādai, lai šīs nodaļas noturības kritēriji, kā arī II un VI nodaļu attiecīgās prasības visos slogošanas gadījumos būtu apmierinātas.

14. Noteikums. Dalīšana nodalījumos un avārijas noturība

Zvejas kuģiem ar garumu 100 m un garākiem, ar cilvēku skaitu uz borta 100 un vairāk jābūt spējīgiem, palikt uz ūdens ar pozitīvu noturību pēc jebkura viena nodalījuma appludināšanas avārijas gadījumā, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un kuģošanas rajonu. Aprēķinus veic saskaņā ar (⁷) zemteksta piezīmi.

(⁷ ) 5. rekomendācija.

Rekomendācijas laika apstākļu kritērija (stipra sānvēja un zvalstību kopējās iedarbības) noteikšanai zvejas kuģiem.

[ORGANIZĀCIJA(IMO) REZOLŪCIJA A.685(17)]

IV nodaļa. Mehānismi un elektroiekārtas

A daļa

1. Noteikums. Noteikumu piemērošana

Ja nav norādīs citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 m un garākiem. Uz esošajiem zvejas kuģiem attiecas speciāli norādītas šīs nodaļas sadaļas.

2. Noteikums. Definīcijas

(1) "Galvenais stūres pievads" ir mehānismi, spēka agregāti, ja tādi ir pielietoti, palīgaprīkojums un līdzekļi, kas nodrošina griezes momenta piedziņu uz stūres vārpstu, lai normālos ekspluatācijas apstākļos efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi.

(2) "Rezerves stūres pievads " ir aprīkojums, kas paredzēts, lai efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi gadījumā, ja galvenais stūres pievads pārstāj strādāt.

(3) "Stūres pievada spēka agregāts" ir:

(a) elektriskajam stūres pievadam – elektrodzinējs un ar to saistītās elektroiekārtas;

(b) elektro–hidrauliskajam stūres pievadam – elektrodzinējs, ar to saistītās elektroiekārtas un pievienotais sūknis;

(c) citam hidrauliskajam stūres pievadam – piedzenošais dzinējs un pievienotais sūknis.

(4) "Maksimālais ekspluatācijas ātrums" ir lielākais ātrums, kuram zvejas kuģis ir projektēts, pie maksimāli atļautās iegrimes.

(5) "Maksimālais atpakaļgaitas ātrums" ir ātrums, kuru zvejas kuģis var attīstīt pie maksimālās projektētās atpakaļgaitas jaudas un pie maksimāli atļautās iegrimes.

(6) "Degvielas sistēma" ir aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei katlos, kas strādā ar šķidro kurināmo, vai aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei iekšdedzes dzinējos. Tas ietver augstspiediena sūkņus, filtrus, sildītājus un tml., kas strādā ar degvielu pie spiediena lielāka kā 0,18 N/mm².

(7) "Normāls ekspluatācijas un apdzīvojamības stāvoklis" ir stāvoklis, kad zvejas kuģis kopumā, tā mehānismi, galvenās un palīgdzeniekārtas, stūres iekārta, drošas navigācijas līdzekļi, aprīkojums, kas samazina ugunsgrēka un zvejas kuģa pieplūšanas ar ūdeni risku, iekšējie un ārējie sakaru un signāllīdzekļi, zvejas kuģa atstāšanas līdzekļi un glābējlaivu vinčas atrodas darba stāvoklī un apdzīvojamības apstākļi nodrošina minimālu komfortu.

(8) "Zvejas kuģis bez enerģijas" ir stāvoklis, kad galvenā dzeniekārta, katli un palīgmehānismi nestrādā, jo nav pievadīta enerģija.

(9) "Galvenais slēgdēlis" ir slēgdēlis, kas tieši savienots ar galveno elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei.

(10) "Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas" ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektro-enerģijas avoti un kurās ne vienmēr, tai skaitā arī zvejas kuģim veicot manevrus, atrodas apkalpojošais personāls.

3. Noteikums. Vispārīgie noteikumi

Mehānismi.

(1) Galvenos dzeniekārtas mehānismus, kontroles iekārtas, tvaika vadus, deidvuda iekārtas, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiediena traukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzītu organizāciju noteikumiem. Šie mehānismi un aprīkojums, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojums jāapgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpaša uzmanība pievēršama mehānismu kustīgām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām lietām.

(2) Mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi. Mašīntelpas nodrošina ar pietiekošu ventilāciju.

(3)

(a) paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, gadījumā, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam:

(i) aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem;

(ii) aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļlas spiedienu eļļošanas sistēmā;

(iii) hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu, tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli, vadības līdzekļiem;

(iv) aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās; un

(v) gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām.

Ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, JA var akceptēt daļējas šo sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu.

(b) paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa bez enerģijas mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas.

(4) galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem un palīgmehānismiem, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, jābūt darba spējīgiem pie zvejas kuģa statiskās sānsveres līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskās sānsveres līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī pie minētās sānsveres vienlaicīgi ar dinamisku galsveri līdz 7.5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. JA var pieļaut atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus.

(5) Galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai normālas ekspluatācijas režīmos to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos.

Elektriskās iekārtas.

(6) Elektriskās iekārtas projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu:

(a) sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālā ekspluatācijas un apdzīvojamības stāvoklī, neizmantojot avārijas enerģijas avotus;

(b) zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots;

(c) zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības.

(7) JA pārliecinās, ka 16.–18.noteikumu prasības ir vienveidīgi ieviestas un tiek pielietotas saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem.

Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas.

(8) Zvejas kuģiem ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām papildus (3) līdz (8) un V/1 līdz V/44 noteikumu prasībām jāatbilst (19) līdz (24) noteikumu prasībām.

(9) Jāizpilda visas JA prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi strādā droši jebkuros ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā arī zvejas kuģim veicot manevrus, un ir ieviesta atzītu organizāciju noteikumiem atbilstoša mehānismu regulāru pārbaužu un izmēģinājumu kārtība, lai vienmēr nodrošinātu mehānismu drošu darbu.

(10) Saskaņā ar atzītu organizāciju prasībām, uz zvejas kuģa jābūt dokumentam, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamu mašīntelpu.

B daļa. Mehāniskās iekārtas

4. Noteikums. Mehānismi

(1) Zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.

(2) Iekšdedzes dzinēju, kuru cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm, vai kuru kartera tilpums ir lielāks nekā 0.6 m³, karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai novērstu sprādziena iespēju.

(3) Galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nepieļauj, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā tiek pārsniegts.

(4) Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas piegādei mehānismiem, kas nodrošina zvejas kuģa kustību, drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.

(5) Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar ierīcēm, kas tos automātiski izslēdz tādu bojājumu gadījumā, kā, piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu. Jāuzstāda avārijas signalizācija, kas dod trauksmes signālu pirms mehānismu automātiskas apturēšanas. JA var atļaut izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās izslēgšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, JA var atbrīvot no (5) punkta nosacījumu izpildes.

5. Noteikums. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi

(1) Kuģi jānodrošina ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību visos normālos ekspluatācijas apstākļos.

(2) Jāpārbauda jūrā mehānismu spēja pietiekami īsā laika sprīdī izmainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu.

6. Noteikums. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi

(1) Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko ar ne mazāk kā diviem pietiekamas caurlaides spējas drošības vārstiem. Taču, ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, JA var atļaut saskaņā ar atzītas Organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā.

(2) Katru katlu, kas strādā ar šķidro kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez sardzes, aprīko ar drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju gadījumā, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma.

(3) JA īpaši izvērtē tvaika katlu uzstādīšanu, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums ir atbilstoši, un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika vadu drošību.

7. Noteikums. Sakari starp stūres māju un mašīntelpu

Jāparedz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Vienam no tiem jābūt mašīnas telegrāfam. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m un galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, JA var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa.

Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24m, bet lielāks par 15m, nodrošina ar sakaru līdzekļiem saskaņā ar JA noteikto.

8. Noteikums. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas

(1) Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:

(a) visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrumam, dzenskrūves virzošā spēka virzienam un maināmā soļa dzenskrūves solim jābūt pilnībā regulējamiem no stūres mājas;

(b) apakšpunktā (a) paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļu palīdzību, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju;

(c) stūres mājā paredz no apakšpunktā (a) paredzētajām ierīcēm neatkarīgu, galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci;

(d) dzeniekārtas mehānismu distances vadībai vienlaicīgi jābūt iespējamai tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšanai starp stūres māju un mašīntelpu jābūt iespējamai tikai mašīntelpā, vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m, JA var atļaut, ka vadības pults mašīntelpā tiek izmantota tikai kā avārijas pults pie nosacījuma, ka ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā.

(e) stūres mājā uzstāda indikatorus, kuros fiksē:

(i) dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi;

(ii) dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi;

(iii) kā arī uzstāda 4.noteikuma (5) punktā paredzēto avārijas signalizāciju.

(f) paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults gadījumā, ja pārstāj darboties jebkurš distances vadības sistēmas elements.

(g) ja vien JA neuzskata to par nevajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults.

(h) galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, pie kura vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana.

(2) Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskām un distances vadības sistēmām, un sardze veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs, kā ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība.

(3) Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu rokas atslēgšanas līdzekļus, ko var pielietot arī jebkura automātisko sistēmu elementa bojājuma gadījumā.

9. Noteikums. Saspiestā gaisa sistēmas

(1) Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru un dzesētāju apvalkos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar drošiem spiediena samazināšanas līdzekļiem.

(2) Galveno iekšdedzes dzinēju palaišanas gaisa sistēmas pienācīgi aizsargā pret dzinēja liesmu nokļūšanu tajās un sprādziena iespēju palaišanas gaisa cauruļvados.

(3) Visiem uzpildes gaisa cauruļvadiem no palaišanas gaisa kompresoriem jāiet tieši uz palaišanas gaisa baloniem, bet visiem palaišanas cauruļvadiem no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem jābūt pilnīgi atšķirtiem no kompresoru cauruļvadiem.

(4) Jāsamazina līdz minimumam eļļas iekļūšanas iespēja saspiestā gaisa cauruļvados un jāparedz līdzekļi cauruļvadu attīrīšanai no šķidrumiem.

10. Noteikums. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošanas kārtība

(1) Kā degvielu nedrīkst izmantot naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru zemāku par 60º C (slēgtā trauka tests). Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros drīkst izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru ne zemāku par 43ºC. JA var atļaut vispārēju degvielas, ar uzliesmošanas temperatūru ne zemāku par 43ºC, pielietošanu uz zvejas kuģa, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus JA uzskata par pietiekamiem, un ja tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra nekad nepārsniedz temperatūru, kura ir par 10ºC zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra.

(2) Jāparedz droši un efektīvi līdzekļi, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek pielietotas mērījamās caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var pielietot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde.

(3) Jāpielieto līdzekļi, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos jebkurā naftas produktu tankā un jebkurā degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēmu drošā vietā un veidā.

(4) Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem jāuzstāda vārsti, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, kad degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas izvietots papildus uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildus vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas.

(5) Degvielas sūkņiem jābūt atdalītiem no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas.

(6) Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Jāveic pasākumi, kas izslēdz iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem, sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām.

(7)

(a) Degvielas caurules, vārstus un pārējo armatūru jāizgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, pie nosacījuma, ka minimāli tiek izmantotas elastīgas caurules. Šīm elastīgajām caurulēm un to gala savienojumiem jābūt ar adekvātu izturību un izgatavotiem no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūtiem ar ugunsdroša materiāla apšuvumu saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem. Šo elastīgo cauruļu montāžu veic saskaņā ar Organizācijas cirkulāru – MSC.Circ.647 "Norādījumi par minimālu noplūžu nodrošināšanu no ugunsnedrošu šķidrumu sistēmām."

(b) Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus, vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados.

(8) Ja vien tas ir praktiski iespējams, degvielas tankiem jābūt zvejas kuģa konstrukcijas daļai un izvietotiem ārpus "A" kategorijas mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz vienai šī tanka vertikālai sienai jāsakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsmai mašīntelpā jābūt iespējami mazākai. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" kategorijas mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku nekā 60ºC. Kopumā jāizvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" kategorijas mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kuru drenāžas caurule savieno ar netīrās degvielas tanku.

(9) Mašīntelpās nodrošina pietiekamu ventilāciju, lai jebkuros ekspluatācijas apstākļos mašīntelpā neuzkrātos degvielas tvaiki.

(10) Aprīkojumam cirkulācijas eļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai un izmantošanai jāatbilst atzītu organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" kategorijas mašīntelpās, un, ja tas praktiski iespējams, arī citās mašīntelpās jāatbilst vismaz (1), (3), (6) un (7)punktu prasībām un, ja saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī (2) un (4)punktu prasībām. Ir atļauta mērstiklu pielietošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši.

(11) Nodrošina aprīkojuma degt spējīgu hidraulikas eļļu, kā arī eļļu, kas nav norādītas (10) punktā un paredzētas vadības un apkures sistēmās, uzglabāšanai un izmantošanai, atbilstību atzītu organizāciju prasībām. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šim aprīkojumam jāatbilst vismaz (2) un (6)punktu prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī (3) un (7) punktu prasībām.

(12) Degvielas un uzliesmot spējīgas eļļas nedrīkst uzglabāt priekšējā pīķa tankos.

11. Noteikums. Atsūknēšanas sistēma

(1) Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu, gan degvielas, gan ūdens tanku, zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Jādara viss nepieciešamais, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas radziņiem. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja JA uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību.

(2)

(a) Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, viens no tiem var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmanto balasta sūkņus vai citus universālas nozīmes sūkņus ar pietiekamu ražību.

(b) Atsūknēšanas sūkņa ražību nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz 2 m/sek. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējam diametram jābūt vismaz:

d = 25 + 1.68 L(B+D)

kur: d ir iekšējais diametrs milimetros, bet L,B un D ir metros.

Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam JA pieņemamajam standarta izmēram.

(c) Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno pie iesūkšanas radziņiem mašīntelpas labās un kreisās puses bilžās. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 m, tikai vienam atsūknēšanas sūknim jābūt tieši pievienotam pie iesūkšanas radziņiem mašīntelpas bilžās.

(d) Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nedrīkst būt mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai augstāk noteiktā atsūknēšanas sūkņa ražību var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma, no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai, atsūknēšanai.

(3) Ar JA piekrišanu bilžu ežektors kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni ir uzskatāms par vienu no punktā (2)(a) noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem.

(4) Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes rezultātā slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu.

(5) Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem nedrīkst likt atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, ja vien tie nav ievietoti hermētiskos izturīgas tērauda konstrukcijas tuneļos.

(6) Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās, vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas radziņus, kuri ir pievienoti sūknim, kurš sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz bilžām un uz jūras ūdens sūknēšanu, vai uz bilžām un uz balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus.

(7) Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.

12. Noteikums. Aizsardzība pret troksni

Jāveic pasākumi, lai samazinātu trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpu personālu līdz līmenim, kā noteikts ar Organizācijas 1981.g.19.novembra rezolūciju A.468(XII) pieņemtajā kodeksā "Par trokšņu līmeni uz zvejas kuģiem".

13. Noteikums. Stūres iekārta

(1) Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno un rezerves stūres pievadus konstruē tā, lai cik tas praktiski iespējams, ja pārstāj darboties viens pievads, neizraisītos arī otra pievada darbības apstāšanās.

(2) Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un ja, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads tomēr spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši (10) punkta prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina caur atsevišķu kontūru.

(3) Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā jābūt stūres stāvokļa rādītājam. Stūres stāvokļa rādītājam jādarbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.

(4) Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu.

(5) Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektro–hidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz uz dubultu aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumu un tai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas.

(6) Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un atbilstošu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību pie maksimālā ekspluatācijas ātruma. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu, vai manevrējot zvejas laikā.

(7) Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšanu no 35º vienā bortā līdz 35º otrā bortā pie lielākās atļautās zvejas kuģa iegrimes un lielākā ekspluatācijas ātruma. Galvenā stūres pievada jaudai jābūt pietiekamai, lai stūres pārlikšanai no 35º vienā bortā līdz 35º otrā bortā, pie augstāk minētajiem parametriem, nenotiktu ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.

(8) Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to vai nu var iedarbināt no stūres mājas ar roku, vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās.

(9) Rezerves stūres pievadam jābūt pietiekami izturīgam un atbilstošam, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību pie ātruma, ar kuru zvejas kuģis brauc, kā arī, lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā.

(10) Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšanu no 15º vienā bortā līdz 15º otrā bortā laikā, kas nepārsniedz 60 sekundes, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma, vai ar 7 mezglu ātrumu, skatoties, kurš no tiem ir lielāks. Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu.

(11) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, nodrošina elektrisko un elektro–hidraulisko stūres pievadu barošanu caur vismaz divām neatkarīgām ķēdēm, katru no kurām pieslēdz tieši galvenajam sadales dēlim.

14. Noteikums. Mehāniķu trauksmes signāls

Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 m un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības pults, un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.

15. Noteikums. Saldēšanas sistēmas loma saglabāšanai

(1) Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši JA prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFC_s) vai citu ozona slāni sagraujošu vielu, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi, izmešus no aukstuma aģentiem gan pēc daudzuma, gan pēc koncentrācijas.

(2) Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai JA atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFC_s, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5% no CFC–11, aizliegts izmantot kā aukstuma aģentu.

(3)

(a) Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos, sprādzieniem utt., un aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena pieaugumu.

(b) Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas ved uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz zvejas kuģa.

(4)

(a) Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus, tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti, atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru nodalījumu, kurā izvieto saldēšanas mehānismus, tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā, pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu.

(b) Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā, nosakot, ka izmantot tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem un ka tiek uzstādīta signalizācija, kura brīdina, ja noplūdes rezultātā nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija.

(5) Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī. Vismaz vienai izejai no saldēšanas mehānismu telpām jābūt atveramai no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi strādājošas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, ka tās tieši ved uz dzīvojamām telpām.

(6) Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes gadījumā tā kļūs nepieejama. Šī noteikuma prasību izpildei var izmantot elpošanas aparātus, kas paredzēti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem.

(7) Uz zvejas kuģa nodrošina izsmeļošas instrukcijas, kā veicama saldēšanas iekārtu droša ekspluatācija un kā rīkoties avārijas situācijās.

C daļa. Elektriskās iekārtas

16. Noteikums. Galvenais elektroenerģijas avots

(1)

(a) Gadījumā, ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbu, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv no vismaz diviem ģeneratoriem, no kuriem viens var tikt darbināts no galvenā dzinēja. Saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem JA var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju.

(b) Šo ģeneratoru jaudai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu noteikumā 3(6)(a) noteiktās funkcijas, izņemot zvejai un zivju apstrādei nepieciešamās jaudas, gadījumā ja vienu no ģeneratoriem aptur. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 m, gadījumā, ja viens no ģeneratoriem apstājas, elektriskajai jaudai jāpietiek to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību.

(c) Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu noteikumā 3(6)(a) noteikto funkciju izpildi, neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena.

(d) Gadījumā, ja šajā noteikumā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.

(2)

(a) Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots, tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti, nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma.

(b) Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots, tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti, nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma.

(3) Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales dēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā veikt šo uguņu darbības kontroli.

17. Noteikums. Avārijas elektroenerģijas avots

(1) Jāparedz autonoms avārijas elektroenerģijas avots, ko, saskaņā ar JA prasībām, izvieto virs zemākās ekspluatācijas ūdenslīnijas, ārpus mašīntelpām, un kas spēj darboties gadījumā, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.

(2) Ņemot vērā palaišanas strāvu stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avotam jānodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu:

(a) noteikumā IX/6(1)(a) un (b) noteiktajām UĪV radio iekārtām un ja piemērojams:

(i) noteikumā IX/8(1)(a) un (b) un noteikumā IX/9(1)(b) un (c) noteiktajām VV radio iekārtām;

(ii) noteikumā IX/9(1)(a) noteiktajai zvejas kuģa – zemes stacijai;

(iii) noteikumos IX/9(2)(a) un (b) un IX/10(1) noteiktajām VV/ĪV radioiekārtām.

(b) zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešamas avārijas gadījumos;

(c) signālugunīm un avārijas apgaismojumam:

(i) glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam;

(ii) koridoros, uz trapiem un pie izejām;

(iii) telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;

(iv) vadības pultīs;

(v) zivju apstrādes telpās;

(d) ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir.

(3) Avārijas elektroenerģijas avots var būt dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas.

(4)

(a) Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un JA prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo esošo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu izmantot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.

(b) Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tai bez uzlādēšanas jābūt spējīgai izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu + 12% no nominālā. Galvenās elektroenerģijas sistēmas bojājuma gadījumā, šai akumulatoru baterijai automātiski jāpieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties jāapgādā ar enerģiju punktos (2)(b) un (c) noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt gadījumā, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.

(5) Avārijas slēgdēli uzstāda, cik vien tas praktiski iespējams tuvu avārijas elektroenerģijas avotam, saskaņā ar (1) punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu.

(6) Saskaņā ar šā noteikuma prasībām uzstādīto akumulatoru bateriju izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju nedrīkst uzstādīt telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas uzrāda, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēli baro no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai gadījumā, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Gadījumā ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.

(7) Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22.5º uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10º uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan pie jebkuras šo leņķu kombinācijas norādītajās robežās.

(8) Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā.

18. Noteikums. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām, kuru cēlonis varētu būt elektroenerģija

(1)

(a) Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātas metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, kad elektrodzinēji un iekārtas:

(i) strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, pie tam, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;

(ii) strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;

(iii) ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu.

(b) Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu; šī aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. JA var pieprasīt papildus drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja.

(c) Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.

(2) Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju pie aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānu, bet nepieciešamības gadījumā arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma, attiecībā pret zemi, nekā JA noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi.

(3)

(a) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadu spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.

(b) Apakšpunktā (a) noteiktā prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar JA, izmantot:

(i) katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas;

(ii) ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas;

(iii) izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, pie nosacījuma, ka noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30mA.

(c) Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadu, visiem gala atzarojumiem t.i. visām ķēdēm, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces, jābūt no diviem vadiem un pie tam jāveic speciāli, ar JA saskaņoti, drošības pasākumi.

(4)

(a) Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina izolācijas pret zemi līmeņa nepārtrauktu kontroli.

(b) Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar (a) apakšpunkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina izolācijas pret zemi līmeņa nepārtrauktu kontroli un dod skaņas vai gaismas signālu gadījumā, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems.

(c) Ierobežota garuma sadales sistēmu, kas strādā no līdzstrāvas un kuru spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas un kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, atbilstības nepieciešamību (a) apakšpunkta prasībām nosaka JA.

(5)

(a) Izņemot atsevišķus gadījumus, ko JA pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalkiem un bruņām jābūt elektriski nepārtrauktām un iezemētām.

(b) Visiem elektrokabeļiem un vadiem jābūt vismaz tāda tipa, kas neizplata liesmu un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas to liesmu neizplatīšanas īpašības. JA var atļaut speciāliem mērķiem, piemēram augstfrekvences radio, pielietot kabeļus, kas neatbilst augstāk minētajai prasībai.

(c) Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, instalē ārpus kambīzes, A kategorijas mašīntelpām un citām augsta ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātuves, zivju apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli instalēti caur augsta ugunsbīstamības riska zonām, tiem jābūt ugunsizturīga tipa. Šiem kabeļiem, ja vien tas ir praktiski iespējams, jābūt instalētiem tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, kas varētu notikt gadījumā, ja blakus telpā izceļas ugunsgrēks.

(d) Veic speciālus drošības pasākumus, saskaņā ar JA prasībām, ja kabeļu, kas ir instalēti bīstamajās zonās, bojājuma gadījumā var rasties ugunsgrēka vai sprādziena draudi.

(e) Vadus nostiprina tādā veidā, lai izslēgtu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju.

(f) Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums.

(g) Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.

(6)

(a) Elektriskās ķēdes jāaizsargā no īssavienojuma. Tās jāaizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šīs nodaļas 13.noteikumā paredzētos gadījumus, un gadījumus, kad JA pieļauj izņēmumus.

(b) Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, jābūt pastāvīgi norādītiem šo ierīču nomināliem, vai uzstādītajiem raksturlielumiem.

(7) Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai nepieļautu tām pārmērīgi sakarst, kā rezultātā varētu bojāties vadi un citi apkārtējie materiāli.

(8) Apgaismošanas un spēka ķēžu, kas beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.

(9)

(a) Telpu, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, konstrukcijai un ventilācijai jāatbilst JA prasībām.

(b) Izņemot (10) punktā paredzētos gadījumus, šajās telpās nedrīkst izvietot elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus.

(c) Akumulatoru baterijas nedrīkst uzglabāt dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ka tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.

(10) Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, nedrīkst uzstādīt nekādas elektroiekārtas, ja vien JA nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:

(a) nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;

(b) tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;

(c) paredzētas tieši šai telpai;

(d) atbilstoši sertificētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.

(11) Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibens novadītājiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibens novadītājus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.

D daļa. Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas

19. Noteikums. Ugunsdrošība. Ugunsgrēka novēršana

(1) Īpašu vērību piegriež augstspiediena degvielas caurulēm. Ja tas ir praktiski iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par tanka pārpildīšanos.

(2) Ja degvielas patēriņa cisternas piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde cisternu pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem, piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā.

(3) Ja degvielas patēriņa cisternas ir aprīkotas ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas dod brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu.

Ugunsgrēka atklāšana

(4) Mašīntelpās instalē atzītu, uz paškontroles principa veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas ierīces sistēmas periodiskām pārbaudēm.

(5) Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt tajā laikā, kad zvejas kuģis ir ostā.

(6) Ugunsgrēka atklāšanas sistēma automātiski jānodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, kad galvenais enerģijas avots pārstāj strādāt.

(7) Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2500 kW un lielāku aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas rādītājiem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.

(8) Uz zvejas kuģa uzstāda JA un noteikumu V/22 un V/40 prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.

(9) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, veic šādus pasākumus, lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas:

(a) nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota; vai

(b) nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā, vienlaicīgi nodrošinot to pret aizsalšanu.

(10) Mašīntelpu hermetizācijai ugunsgrēka gadījumā, ugunsdzēsības sistēmu vadības izvietojumam un centralizācijai, 24.noteikumā paredzētajām noslēgšanas ierīcēm, ventilācijai, degvielas sūkņiem utt. un šo iekārtu uzturēšanai jāatbilst JA prasībām. JA var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēšanas iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildus attiecīgajām V nodaļas prasībām.

20. Noteikums. Aizsardzība pret ūdens ieplūšanu

(1) Mašīntelpas bilžās uzstāda sateču ūdeņu līmeņa signalizāciju, kas nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos pie zvejas kuģa normālas sānsveres un galsveres un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.

(2) Jebkura vārsta, caur kuru notiek jūras ūdens iesūknēšana, izsūknēšana zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot gadījumā, ja nodalījumā ieplūst ūdens.

21. Noteikums. Sakari

Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75m un lielāks, vienam no 7.noteikumā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildus balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.

22. Noteikums. Trauksmes sistēma

(1) Ierīko trauksmes sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.

(2)

(a) Trauksmes sistēmai jānodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45m, JA var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā.

(b) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, trauksmes sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. JA var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni.

(c) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, ja JA noteiktajā laikā nav nekādas reakcijas no zvejas kuģa apkalpes puses uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam.

(d) Jānodrošina skaņas un vizuālās signalizācijas ieslēgšanās stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību.

(e) Trauksmes sistēmu, cik tas praktiski iespējams, projektē uz bezatteices principa.

(3) Trauksmes sistēmu:

(a) Pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots;

(b) Veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē;

(4)

(a) Trauksmes sistēmai jābūt spējīgai vienlaicīgi uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un tā projektētai, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu.

(b) Brīdinājuma signāliem jāturpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālajai indikācijai jāsaglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam trauksmes sistēmai automātiski jāpāriet normālā režīmā.

23. Noteikums. Speciālas prasības attiecībā uz mehānismiem, katliem un elektroiekārtām

(1) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75m un lielāks, galvenajam elektroenerģijas avotam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a) Ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda attiecīgas iekārtas, kas pārslodzes gadījumā atslēdz pārējos otršķirīgos patērētājus, lai ierīcēm, kas nodrošina zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību, elektroenerģiju piegādātu nepārtraukti. Gadījumam, ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un nepieciešamības gadījumā svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jaudai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt JA atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances iedarbināšanai.

(b) Ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaicīgi strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes garantē nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.

(2) Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.

(3) Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

(a) Vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu;

(b) Ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu;

(c) Jāuzstāda 22. noteikumam atbilstoša trauksmes sistēma, kur iekļauti visi būtiskākie spiedieni, temperatūras, šķidrumu līmeņi utt.;

(d) Atbilstošā vietā ierīko centralizētu pulti ar nepieciešamajiem trauksmes signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija.

24. Noteikums. Drošības sistēma

Paredz drošības sistēmu, kas gadījumā, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas, nekavējoties automātiski aptur minēto mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu. Dzeniekārtu aptur tikai tādā gadījumā, ja darbu turpinot var notikt pilnīga dzeniekārtas mehānismu darbības pārstāšana vai sprādziens. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt netīšām. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta vai nē.

V nodaļa. Ugunsdrošība

A daļa. Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi

1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi

(1) Vienu no šādām aizsardzības metodēm pielieto dzīvojamās un apkalpošanas telpās:

(a) Metode I F – visu iekšējo degt nespējīgu "B" vai "C" klašu nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un apkalpošanas telpās;

(b) Metode II F – automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu;

(c) Metode III F – automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot, ka nekādā gadījumā jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar "A" vai "B" klases nodalījumu, platība nedrīkst pārsniegt 50m². Tomēr JA var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75m².

Prasības degt nespējīgu materiālu lietošanai konstrukcijās un izolācijai starpsienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem utt. un aizsardzība iekļautajās kāpņu telpās un koridoros ir kopēja visās 3 metodēs.

2. Noteikums. Definīcijas

(1) "Degt nespējīgs materiāls" – materiāls, kas ne deg, ne izdala uzliesmot spējīgus tvaikus pašuzliesmošanai pietiekošā daudzumā, kad tas uzkarsēts aptuveni līdz 750°C, ja tas noteikts ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code), ko pieņēmusi JDK (MSC) ar rezolūciju MSC.61(67). Visi pārējie materiāli ir degt spējīgi.

(2) "standarta ugunsdrošības tests" – tests, kad attiecīgās starpsienas vai klāja paraugi ir pakļauti iedarbībai testu krāsnī temperatūrā atbilstoši aptuveni standarta laika – temperatūras līknei. Testa metodikai jābūt saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).

(3) "A klases nodalījumi" – ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst sekojošam:

(a) tās ir konstruētas no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;

(b) tās ir piemēroti nostiegrotas;

(c) tās ir tā konstruētas, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās spētu nepieļaut dūmu un liesmu integritāti;

(d) tās ir izolētas ar atzītu degt nespējīgu materiālu, tādu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139°C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180°C virs sākuma temperatūras, šādā laika periodā:

Klasei "A–60" – 60 minūtēs

Klasei "A–30" – 30 minūtēs

Klasei "A–15" – 15 minūtēs

Klasei "A–0" – 0 minūtēs

JA pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie iztur augstāk minētās prasības attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).

(4) "B klases nodalījumi" – ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai oderējums, kas atbilst sekojošam:

(a) tās ir tā konstruētas, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās spētu nepieļaut liesmu integritāti;

(b) to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139°C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225°C virs sākuma temperatūras, šādā laika periodā:

Klasei "B–15" –15 minūtēs

Klasei "B–0" – 0 minūtēs

(c) tās ir konstruētas no atzīta, degt nespējīga materiāla un visi materiāli, kas izmantoti "B" klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir degt nespējīgi, izņemot degt spējīgu apšuvumu vai apdari, ko var atļaut pie nosacījuma, ka tie atbilst šīs nodaļas attiecīgajām prasībām.

JA pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tā iztur augstāk minētās prasības attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).

(5) "C klases nodalījumi" – ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta, degt nespējīga materiāla. Tiem neizstāda prasības attiecībā uz dūmu un liesmu inegritāti un temperatūras paaugstināšanos. Degt spējīgu apšuvumu vai apdari var atļaut pie nosacījuma, ka tie atbilst šīs nodaļas citām prasībām.

(6) "F klases nodalījumi" – ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai oderējums, kas atbilst sekojošam:

(a) tie ir tā konstruēti, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās spētu nepieļaut liesmu integritāti;

(b) to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139°C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225°C virs sākuma temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. JA pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tā iztur augstāk minētās prasības attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).

(7) "Vienlaidus "B" klases griesti vai oderējums" – ir tādi "B" klases griesti vai oderējums, kuri beidzas tikai pie "A" vai "B" klases nodalījumiem.

(8) "Tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls" – nozīmē tēraudu vai citu materiālu, kam pašam par sevi vai no izmantotās izolācijas ir strukturālas un viengabalainības īpašības līdzvērtīgas tēraudam pielietojamā pakļaušanas uguns iedarbībai standarta ugunsdrošības testa beigās (piemēram, alumīnija sakausējums ar atbilstošu izolāciju).

(9) "Ar zemu liesmu izplatīšanās spēju" – nozīmē , ka virsma, kas tiek izmantota, atbilstoši ierobežos liesmu izplatīšanos, kas tiek pierādīts saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).

(10) "Dzīvojamās telpas" – ir tādas telpas kā koridori, tualetes, kajītes, biroji, hospitāļi, kino zāles, spēļu un atpūtas telpas un pieliekamie, kas tiek lietotas sabiedriskām vajadzībām un kas nesatur ēdiena sagatavošanas un līdzvērtīgas iekārtas.

(11) "Sabiedriskās telpas" – ir tās dzīvojamo telpu daļas, kas tiek lietotas kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas un līdzīgas tām pastāvīgi pievienotas telpas.

(12) "Apkalpošanas telpas" – ir telpas, kas tiek lietotas kā kambīzes, pieliekamie, kas satur iekārtas ēdiena sagatavošanai, pieliekamie, noliktavas, darbnīcas, kas nav mašīnu nodaļu sastāvdaļas, un līdzīgas telpas un šahtas šādām telpām.

(13) "Kontrolpunkti" – ir telpas kur ir izvietoti zvejas kuģa radio, galvenā navigācijas aprīkojuma vai avārijas enerģijas avoti, vai kur ugunsdzēšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums ir centralizēti izvietots.

(14) "A" kategorijas mašīntelpas" – tādas telpas un tām piederošās palīgtelpas , kur ir iekšdedzes tipa dzinēji, ko lieto:

(a) zvejas kuģa galvenajam dzinējspēkam;

(b) citiem mērķiem, kur šādām mašīnām jauda agregātā ir ne mazāka par 375 kilovatiem;

(c) vai kurās ir ar degvielu darbināms katls (boileris) vai degvielas mezgls.

(15) "Mašīnu telpas" – ir tādas "A" kategorijas mašīntelpas un citas telpas, kur ir dzinēji zvejas kuģa gaitai, boileri, degvielas mehānismi, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori, stūres iekārta, galvenie elektromehānismi, degvielas iepildes stacijas, refrižeratoru iekārtas, stabilizācijas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas un līdzīgas telpas un šahtas šādām telpām.

B daļa. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60m un lielāks

3. Noteikums. Materiāli

(1) Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti (4) punktā.

(2) Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija "A" un "B" klašu nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc JA ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200°C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laika sprīdī pielietojamā standarta ugunsdrošības testa laikā.

(3) Speciāla uzmanība pievēršama alumīnija komponentu sakausējuma kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un "A" un "B" klašu nodalījumu balstīšanai, izolācijai, lai nodrošinātu:

(a) ka tādiem elementiem, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un "A" klases nodalījumus temperatūras limitu, kas noteikts (2) punktā, pielieto pēc vienas stundas;

(b) tādiem elementiem, kas balsta "B" klases nodalījumus, temperatūras limitu, kas noteikts (2) punktā, pielieto pirmās pusstundas beigās.

(4) "A" kategorijas mašīnu telpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē un jebkuras atveres tajos piemēroti iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos.

4. Noteikums. Starpsienas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās

(1) Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās visām starpsienām, kas noteiktas "B" klases nodalījumiem, jāplešas no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, ja vien "B" klases vienlaidu griesti vai oderējums, vai abi neturpinās starpsienu abās pusēs, kad starpsiena var būt pārtraukta pie vienlaidu griestiem vai oderējuma.

(2) Metode I F. Visas starpsienas, kas pēc šā punkta vai citu šīs daļas noteikumu punktiem nav būvētas "A" vai "B" klašu nodalījumiem, būvē vismaz kā "C" klases nodalījumiem paredzētas.

(3) Metode II F. Nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šā punkta vai citu šīs daļas punktu noteikumiem nav būvētas "A" vai "B" klašu nodalījumiem, izņemot individuālus gadījumus, kur "C" klases starpsienas ir nepieciešamas, atbilstoši 7.noteikuma 1.tabulai.

(4) Metode III F. Nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šā punkta vai citu šīs daļas punktu noteikumiem nav būvētas "A" vai "B" klašu nodalījumiem. Nekādā gadījumā jebkuru šo dzīvojamo telpu vai telpu, kas robežojas ar vienlaidu "A" un "B" klašu nodalījumiem, lielums nedrīkst pārsniegt 50m², izņemot individuālus gadījumus, kur "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši 7.noteikuma 1.tabulai. Tomēr JA var palielināt šo platību sabiedriskām telpām līdz 75m².

5. Noteikums. Kāpņu un liftu šahtu aizsardzība dzīvojamajās telpās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos

(1) Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz "B–0" klases sienu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar "A–0" klases konstrukcijām ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk kā vienam klājam, iežogo vismaz ar "A–0" klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.

(2) Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur JA atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus.

6. Noteikums. Durvis ugunsdrošajos nodalījumos

(1) Durvīm, cik vien praktiski iespējams, jānodrošina ugunsdrošība, līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus "A" klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvīm "B" klases nodalījumos jābūt degt nespējīgām. Durvīm, ko iebūvē "A" klases mašīnu nodaļu starpsienās, jābūt tādām, kas pašas aizveras, un pietiekoši gāzu necaurlaidīgām. JA var atļaut lietot degt spējīgus materiālus durvīs, kas atdala kajītes no individuālajām iekšējām sanitārajām telpām, tādām kā dušas, ja tās konstruētas saskaņā ar Metodi I F.

(2) Durvis, kur ir nepieciešams, lai tās pašas aizvērtos, neaprīko ar aizturēšanas āķiem. Tomēr var izmantot aiztures aprīkojumu, kas apgādāts ar pretaizkrišanas ierīces atbrīvošanas iekārtu no attāluma.

(3) Ventilācijas atveres ir atļautas durvīs vai zem durvīm koridoru starpsienās, izņemot gadījumu, kad šādas atveres vēlas ierīkot kāpņu telpu durvīs vai zem tām, kas nav atļauts. Atveres ierīko tikai durvju apakšējā daļā. Kad šādas atveres ierīko durvīs vai zem tām, kopējais efektīvais katras atveres laukums nedrīkst pārsniegt 0,05m². Ja šāda atvere ir iebūvēta durvīs, to aprīko ar režģi, kas izgatavots no degt nespējīga materiāla.

(4) Ūdensdrošas durvis nav nepieciešams izolēt.

7. Noteikums. Starpsienu un klāju integritāte pret uguni

(1) Papildus īpašiem noteikumiem jebkurā citā vietā šajā sadaļā attiecībā uz starpsienu un klāju integritāti pret uguni, minimālajai starpsienu un klāju integritātei pret uguni jāatbilst tai, kas norādīta šā noteikuma 1.un 2.tabulās.

(2) Tabulu pielietošanu regulē šādas prasības:

(a) pirmo un otro tabulu pielieto attiecīgi klājiem un starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas;

(b) lai noteiktu atbilstošus standartus integritātei pret uguni, ko pielieto blakus esošu telpu starpsienām, šādas telpas klasificē saskaņā ar to ugunsgrēka risku, sekojoši:

(i) Kontrolpunkti (1):

Telpas, kur ir avārijas enerģijas un gaismas avoti.

Stūres māja un karšu telpa.

Telpas ar zvejas kuģa radio aprīkojumu.

Ugunsdzēšanas telpas, ugunsgrēka kontroles telpas un ugunsgrēka reģistrēšanas stacijas.

Zvejas kuģa galveno dzinēju darbības kontroles telpa, ja tā atrodas ārpus mašīnu telpas.

Telpas, kur ir ugunsgrēka trauksmes centralizēts aprīkojums.

(ii) Koridori (2):

Koridori un vestibili.

(iii) Dzīvojamās telpas (3):

Telpas saskaņā ar šīs nodaļas punktos 2(10) un 2(11) definēto, ieskaitot koridorus.

(iv) Kāpņu telpas (4):

Iekšējās kāpņu telpas, lifti un eskalatori un tiem pievienotās telpas, izņemot tos, kas pilnīgi ietverti mašīnu telpās. Šajā sakarībā, kāpņu telpu, kas ir ietverta tikai vienā līmenī, uzskata kā daļu no telpas, no kuras tā nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm.

(v) Zema ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (5):

Skapji un pieliekamie ar platību mazāku par 2 m², žāvējamās telpas un veļas mazgātavas.

(vi) "A" kategorijas mašīnu telpas (6):

Telpas saskaņā ar punktā 2(14) definēto.

(vii) Citas mašīnu telpas (7):

Telpas, saskaņā ar punktā 2(15) definēto, ieskaitot zivju produkcijas apstrādāšanas telpas, bet izslēdzot "A" kategorijas mašīntelpas.

(viii) Kravas telpas (8):

Visas telpas, ko lieto kravai, ieskaitot kravas eļļas tankus, un šahtas un lūkas uz šādām telpām.

(ix) Augsta ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (9):

Kambīzes, trauku glabātuves, kur ietvertas ēdienu gatavošanas iekārtas, krāsu noliktavas, lukturu glabātuves, skapji un pieliekamie ar platību 2m² un lielāki un cehi (darbnīcas), izņemot tos, kas veido daļu no mašīnu telpām.

(x) Atklāti klāji (10):

Atklātas klāja telpas un pievienotās pastaigu vietas, telpas svaigu zivju apstrādei, zivju mazgāšanas telpas un līdzīgas telpas, kur nav ugunsgrēka riska. Atklātas telpas ārpus virsbūvēm un klāja mājām.

(3) Katras telpu kategorijas nosaukums drīzāk ir domāts kā tipisks nevis ierobežojošs. Cipars iekavās, sekojošs katrai kategorijai, norāda pielietojamo aili vai rindu tabulās.

1.tabula. Starpsienu, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsdrošības integritāte

Telpas	1)	2)	3)	4)	5)	6)	7)	8)	9)	10)
Kontrolpunkti (1)	– 0 e	– 0	– 60	–0	–15	–60	–15	–60	–60	*
Koridori (2)			–0	–0 –Oc	–0	–60	–0	–0	–0	*
Dzīvojamās telpas (3)			a,b	–0 –0 c	–0	–60	–0	–0	–0	*
Kāpņu telpas (4)				–0 –0 c	–0 –0 c	–60	–0	–0	–0	*
Zema ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (5)					C	–60	–0	–0	–0	*
"A" kategorijas mašīnu telpas (6)						*	–0	–0	–60	*
Citas mašīnu telpas (7)							–0 d	–0	–0	*
Kravas telpas (8)								*	–0	*
Augsta ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (9)									–0 d	*
Atklāti klāji (10)										–

* Kur tabulās parādās atzīme ar zvaigznīti, starpsienām jābūt no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet nepiemēro prasību, lai tās atbilstu "A" klases standartam.

2.tabula. Klāju, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsdrošības integritāte

Telpas virs→ Telpas zem ↓	1)	2)	3)	4)	5)	6)	7)	8)	9)	10)
Kontrolpunkti (1)	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	– 60	– 0	– 0	– 0
Koridori (2)	– 0			– 0	*	– 60	– 0	– 0	– 0
Dzīvojamās telpas (3)	– 60	A–0	*	A–0	*	A–60	A–0	A–0	A–0
Kāpņu telpas (4)	– 0	– 0	– 0	*	– 0	– 60	– 0	– 0	– 0
Zema ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (5)	– 15	– 0	– 0	– 0	*	– 60	– 0	– 0	– 0
"A" kategorijas mašīnu telpas (6)	– 60	– 60	– 60	– 60	– 60	*	– 60	– 30	– 60
Citas mašīnu telpas (7)	– 15	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	*	– 0	– 0
Kravas telpas (8)	– 60	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	*	– 0
Augsta ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (9)	– 60	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0	– 0 d
Atklāti klāji (10)

*Kur tabulās parādās atzīme ar zvaigznīti, starpsienām jābūt no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet nepiemēro prasību, lai tās atbilstu "A" klases standartam.

Ja caur klāju iet elektriskie kabeļi, caurules un ventilācijas kanāli, šķērsošanas vietas hermētiski noblīvē, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos.

Piezīmes, pielietojamas abām tabulām 1. un 2., atbilstoši.

(a) Aizsardzībai no ugunsgrēka metodēs IIF un IIIF šīm starpsienām neizstāda nekādas speciālas prasības.

(b) Metodes IIIF gadījumā starp telpām šajā rajonā vai telpu grupām ar laukumu 50m² un lielākām nodrošina "B" klases starpsienas ar novērtējumu "B–0".

(c) Pēc skaidrojuma, uz ko attiecas, skatīt 4.un 5.noteikumus.

(d) Ja telpas ir ar vienādu skaitlisko kategoriju un apostrofs d parādās, starpsienu vai klāju ar novērtējumu, kas dots tabulā, nodrošina tikai tādā gadījumā, ja blakus esošās telpas kalpo dažādiem nolūkiem, kā, piemēram, kategorijā (9). Blakus esošām kambīzes telpām nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas ir blakus krāsu noliktavai, ir nepieciešama "A–0" starpsiena.

(e) Starpsienas, kas atdala stūres māju, karšu telpu un radio staciju vienu no otras, var būt ar novērtējumu "B–0".

(f) Ja kategorijas (7) mašīntelpu ar ugunsdrošības izolāciju pēc JA ieskatiem nav jāaprīko, tai jābūt ar zemu vai bez ugunsgrēka riska.

(4) Attiecībā uz prasībām nodalījuma izolācijai un integritātei, vienlaidus "B" klases griestus vai apšuvumu saistībā ar pieguļošo klāju vai starpsienu pieņem kā pilnībā vai daļēji līdzvērtīgus.

(5) Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:

(a) ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas, kas satur stikla paneļus, aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;

(b) stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīnas telpas ietvaros. Tas neiespaido ar stiepli armēta stikla izmantošanu gaismas lūkās un kontroles telpās mašīnu telpas ietvaros;

(c) gaismas lūkās, uz ko attiecas punkts 7(5)(a), nepieciešams lietot ar stiepli armētu stiklu.

(6) Šīs nodaļas punktā 3(1) noteikto tērauda vai tam līdzvērtīga materiāla virsbūvju un konstrukciju ārējā apšuvumā var iebūvēt logus un sānu lūkas, pie nosacījuma, ja šīs daļas jebkurā vietā nav prasības, lai šo konstrukciju apšuvums būtu ar "A" klases integritāti. Līdzīgi, šādā apšuvumā tur, kur nav prasīta "A" klases integritāte, durvis var izgatavot no JA atzīta materiāla.

8. Noteikums. Konstrukcijas detaļas

(1) Metode IF. Visu oderējumu, caurvēja aiztures, griestus un ar tiem saistīto gruntējumu dzīvojamās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos veido no degt nespējīga materiāla.

(2) Metodes IIF un IIIF. Koridoros un kāpņu telpās, kas apkalpo dzīvojamās un apkalpošanas telpas, un kontrolpunktos griestus, oderējumu, caurvēja aiztures un ar tiem saistīto gruntējumu veido no degt nespējīga materiāla.

(3) Metodes IF, IIF un IIIF:

(a) Izolējošiem materiāliem, izņemot kravas telpas vai apkalpošanas telpu ledusskapju nodalījumus, jābūt degt nespējīgiem. Tvaiku barjeras un lipekļus, ko lieto savienojumos ar izolāciju, tāpat kā cauruļvadu armatūras izolāciju aukstās apkalpošanas sistēmās, konstruē no degt nespējīga materiāla, bet to lieto minimāli iespējamā daudzumā, un to atklāto virsmu pretošanās spēju kvalitāti, attiecībā uz liesmu izplatīšanos, nosaka saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code). Telpās, kur iespējama naftas produktu iekļūšana, izolācijas virsmām jābūt naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgām.

(b) Ja degt nespējīgas starpsienas, apšuvumu un griestus pielieto dzīvojamās un apkalpošanas telpās, tiem var būt degt spējīga apdare, kas nepārsniedz 2,0 milimetru biezumu katrā šādā telpā, izņemot koridorus, kāpņu telpas un kontrolpunktus, kur tas nedrīkst pārsniegt 1,5 mm biezumu.

(c) Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne vairāk kā 14 metrus. Vertikālā virzienā šādām platībām, ieskaitot tās, kas ir aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, uz katra klāja jābūt noslēgtām.

9. Noteikums. Ventilācijas sistēmas

(1)

(a) Ventilācijas kanālus būvē no degt nespējīga materiāla. Īsi kanāli, kas parasti nepārsniedz 2 metrus garumā un 0,02m² šķērsgriezumā, var nebūt no degt nespējīga materiāla, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

(i) šādiem kanāliem jābūt no materiāla, kas saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code) ir ar zemu ugunsgrēka risku;

(ii) tos var lietot tikai ventilācijas iekārtas beigās;

(iii) tos izvieto ne tuvāk kā 600 mm, mērot gar kanālu, no atverēm "A" un "B" klases nodalījumos, ieskaitot vienlaidus "B" klases griestus.

(b) Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, lielāku par 0,02 m², šķērso "A" klases starpsienu vai klāju, atveres izklāj ar tērauda lokšņu apvalku, un kanālus, kas šķērso starpsienu vai klāju, starpsienas vai klāja šķērsošanas tuvumā būvē no tērauda un tiem šajā ventilācijas kanāla daļā jāatbilst šādām prasībām:

(i) kanālos, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m², apvalkam jābūt vismaz 3mm biezam un vismaz 900 mm garam. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē. Kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m², apgādā ar ugunsdrošu izolāciju. Izolācijai jābūt ar vismaz tādu pašu integritāti kā šķērssiena vai klājs, ko šķērso kanāls. Līdzvērtīgu šķērsojuma caurlaidības aizsardzību var nodrošināt saskaņā ar JA atzinumu;

(ii) kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,075 m², apgādā ar ugunsgrēka aizbīdni, papildus apakšpunkta (b)(i) prasībām. Ugunsgrēka aizbīdņiem jāstrādā automātiski, bet jānodrošina arī iespēja tos aizvērt ar roku no starpsienas vai klāja abām pusēm. Aizbīdņus apgādā ar indikatoru, kas norāda, vai tas ir atvērts vai aizvērts. Ugunsgrēka aizbīdņus tomēr neprasa tur, kur kanāli šķērso telpas, kas atrodas starp "A" klases nodalījumiem, bet neapkalpo šos nodalījumus, pie nosacījuma, ka šiem kanāliem ir tā pati uguns integritāte kā starpsienām, ko tie šķērso.

(c) "A" kategorijas mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli vispār nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus. Ja JA to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

(d) Ventilācijas kanāli uz dzīvojamajām telpām, apkalpošanas telpām un kontroles telpām normāli nedrīkst šķērsot "A" kategorijas mašīntelpas vai kambīzes. JA tomēr var atļaut šādu risinājumu pie nosacījuma, ka kanāli ir konstruēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

(e) Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0.02 m², šķērso "B" klases starpsienas, šķērsojuma vietas izklāj ar tērauda lokšņu apvalku vismaz 900mm garumā, un kanālus šajā garumā, ceļā caur starpsienu, veido no tērauda. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē.

(f) Attiecībā uz kontrolpunktiem ārpus mašīntelpām, cik vien praktiski iespējams, nepieciešams veikt tādus pasākumus, lai nodrošinātu ventilāciju, redzamību un nepieļautu dūmu klātbūtni tā, lai tur atrodošies mehānismi un aprīkojums ugunsgrēka gadījumā varētu tikt uzraudzīti un turpinātu efektīvi funkcionēt. Nodrošina alternatīvus un atsevišķus gaisa piegādes līdzekļus; divu gaisa piegādes avotu ieplūdes izvieto tā, lai vienlaicīga dūmu ievilkšanas iespēja tajās abās būtu minimāla. Pēc JA ieskatiem šādas prasības var nepielietot kontrolpunktiem un to atverēm, kas izvietotas uz atklāta klāja, vai kur vietējais noslēgšanas aprīkojums ir pietiekoši iedarbīgs.

(g) Ja izplūdes kanāli no kambīzes pavardiem šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās ir degt spējīgi materiāli, tos konstruē kā "A" klases nodalījumus. Katru izplūdes kanālu aprīko ar:

(i) tauku uztvērēju, kas viegli noņemams tīrīšanai;

(ii) ugunsgrēka aizbīdni, kas izvietots kanāla augstākajā un zemākajā galā (prasību par papildus aizbīdni kanāla augstākajā galā attiecina uz zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.1.janvārī vai vēlāk);

(iii) aprīkojumu, ko var darbināt no kambīzes, lai izslēgtu izplūdes ventilatoru;

(iv) stacionāriem ugunsdzēšanas līdzekļiem liesmu dzēšanai kanālā, izņemot zvejas kuģus ar garumu mazāku par 75 metriem, kur JA uzskata to par nepraktisku.

(2) Visu ventilācijas sistēmu galvenās ieplūdes un izplūdes atveres aprīko tā, lai būtu iespēja tās aizvērt no ventilējamo telpu ārpuses. Dzīvojamajās telpās, apkalpošanas telpās, kontrolpunktos un mašīntelpās ierīkotās piespiedu ventilācijas iekārtas aprīko tā, lai būtu iespēja tās apstādināt no viegli pieejamas vietas ārpus telpām, ko tās ventilē. Ugunsgrēka gadījumā ventilējamajā telpā šī vieta nedrīkst būt viegli nogriežama. Aprīkojumu, kas paredzēts piespiedu ventilācijas atslēgšanai mašīntelpā, veido pilnīgi atdalītu no tā aprīkojuma, kas paredzēts ventilācijas atslēgšanai citviet.

(3) Nepieciešams nodrošināt aprīkojumu, lai no drošas vietas varētu aizvērt gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem.

(4) Ventilācijas sistēmas, kas nodrošina mašīntelpas, veido neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

(5) Pieliekamos, kur tiek glabāts noteikts produktu daudzums ar augstu uzliesmot spēju, aprīko ar ventilēšanas sistēmām, kas ir atdalītas no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā daļā, tā arī apakšējā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un apgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).

10. Noteikums. Apkures iekārtas

(1) Elektriskos radiatorus piestiprina tādā stāvoklī un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Nevienu šādu radiatoru nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var notikt drēbju, aizkaru vai citu līdzīgu materiālu aizsvilšanās vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

(2) Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu uguni. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Krāšņu, kurās tiek izmantots cietais kurināmais, dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti, un dūmvadiem jābūt apgādātiem ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes limitēšanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekoša laukuma ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas noteikumā 9(2), tiem nebūtu nepieciešamas.

(3) Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās ir šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas nostrādā samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā, vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

(4) Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, izplatīšanu un lietošanu veic JA atzītā veidā, saskaņā ar 12.noteikumu.

11. Noteikums. Dažādas prasības ¹⁾

(1) Visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās un virsmām, ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās, dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās raksturojumu, ko zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g. 1.janvārī vai vēlāk, nosaka saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).²⁾

Atklātās virsmas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos veido no materiāliem ar zemu uguns izplatīšanās raksturojumu, ko zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g. 1.janvārī vai vēlāk, nosaka saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).²⁾

(2) Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, glazūras un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, ko nosaka saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).

(3) Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējo slāni veido no atzīta materiāla, kas nav viegli uzliesmojošs un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams. Zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g. 1.janvārī vai vēlāk, to nosaka saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).³⁾

(4) Ja "A" vai "B" klases starpsienas šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli, utt., vai tajās iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka starpsienas integritāte pret uguni nav vājināta.

(5)

(a) Cauruļvadus, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, veido no atzīta materiāla, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja gadījumā JA atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamajām un apkalpošanas telpām, cauruļvadus veido no atzīta materiāla, kas vērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

(b) Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot atsūknēšanas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

(6) Kuģu kinoiekārtās nedrīkst lietot filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

(7) Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no degt nespējīga materiāla, bez atverēm vai caurumiem to sānos un dibena daļā.

(8) Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai tos varētu apturēt, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti.

(9) Lai nepieļautu degvielas noplūdi bilžās, izvieto pilienu uztveršanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.

(10) Nodalījumos, ko izmanto zivju kravas glabāšanai, uzliesmot spējīgu izolāciju aizsargā ar cieši pieguļošu apšuvumu.

¹⁾ Skatīt ieteikumus par noteiktu plastmasu lietošanu Konferences nobeiguma protokola 8. Rekomendācijas 3.pielikumā.

²⁾ Skatīt vadlīnijas materiālu uguns bīstamības novērtēšanai , ko pieņēmusi Organizācija ar Rezolūciju A.166 (ES.IV).

³⁾ Skatīt vadlīnijas IMO Rezolūcijā A.687(17).

12. Noteikums. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana

(1) Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus pamatīgi nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmus: to satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

(2) Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes un izlietotos balonus, izvieto un pamatīgi nostiprina uz atklāta klāja un visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret sabojāšanu. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. JA var arī atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst punktu 12(3) un 12(5) prasībām.

(3) Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi, tādi kā ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols utt. un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

(4) Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama paša nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos var uzstādīt tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru, kas atbilst Starptautisko standartu IEC publikācijai 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties karstuma avoti un tur labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".

(5) Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumus, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst izmantot ne citu degt spējīgu produktu uzglabāšanai, ne arī instrumentu vai citu priekšmetu, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas, uzglabāšanai. Tomēr JA var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā šādu saspiestu gāzu raksturojumus, daudzumus un paredzēto pielietojumu.

13. Noteikums. Evakuācijas līdzekļi

(1) Kāpņu telpas un kāpnes, kas ved uz un no visām dzīvojamajām telpām, un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta, izņemot mašīntelpas, iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās līdzekļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Sevišķi attiecībā uz šādām telpām:

(a) no visu līmeņu dzīvojamajām telpām – no katras lielākas telpas vai telpu grupas nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas, kas izvietotas viena no otras cik vien tālu iespējams. Par evakuācijas iespējām var uzskatīt arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām.

(b)

(i) kā galvenā izeja uz leju no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz divām pusēm (weather deck), ir kāpnes, bet otra izeja var būt šahta vai kāpnes; un

(ii) izeja uz augšu no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz divām pusēm (weather deck), ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;

(c) izņēmuma kārtā JA var atļaut vienu glābšanās līdzekli, ņemot vērā telpas raksturu un izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;

(d) koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt 7 metrus, ja no turienes ir tikai viens izglābšanās ceļš; un

(e) izglābšanās līdzekļu nepārtrauktību nosaka saskaņā ar JA atzinumu. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā izglābšanās līdzekļus, konstruē ar platumu (tīro), kas nav mazāks par 700mm un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpā arī konstruē ar tīru platumu, ne mazāku par 700mm.

(2) No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas līdzekļus, vienā no sekojošiem veidiem:

(a) divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra cik plaši vien iespējams un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Parasti vienām no šīm kāpnēm nodrošina nepārtrauktu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Tomēr JA var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās speciāla iekārtojuma vai izmēru dēļ drošs izglābšanās ceļš no šās telpas zemākās daļas ir nodrošināts. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši "A–60" klases standartam un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām tērauda durvīm;

(b) vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja un papildus telpas zemākajā daļā, tērauda durvis, kas ir labi atdalītas no iepriekš minētajām kāpnēm, kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm un kas nodrošina nokļūšanu uz drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.

(3) Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav "A" klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar JA atzinumu, ņemot vērā telpas raksturu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.

(4) Liftus nevar uzskatīt par vienu no prasītajiem evakuācijas līdzekļiem.

14. Noteikums. Automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas (Metode IIF)

(1) Uz zvejas kuģiem, uz kuriem, lai aizsargātu dzīvojamās un apkalpošanas telpas, izņemot telpas, kurās nav būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, kā, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas, pieņemta metode IIF, uzstāda un aprīko atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

(2)

(a) sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā nekavējošai darbībai bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc JA ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Jebkuras sistēmas daļas, kas savā darbībā var tikt pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu.⁴⁾ To uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni, kā tas noteikts noteikumā 14.(6)(b).

(b) katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski padotu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākām indikācijas shēmām, kad nostrādā jebkurš sprinkleris. Šādas shēmas centralizēti izvieto stūres mājā un tās norāda, kurā sistēmas apkalpojamajā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Papildus, vizuālās un skaņas trauksmju posteņus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos tajā.

(3)

(a) Sprinklerus sagrupē atsevišķās sekcijās, kurās ir ne vairāk par 200 sprinkleriem katrā.

(b) Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas ventili. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas ventilim un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas ventiļus.

(c) Katra izslēgšanas ventiļa atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.

(d) Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās garantē sprinkleru nostrādāšanu temperatūras robežās no +68°C līdz +79°C, izņemot vietas, kā, piemēram, tādas, kā žāvējamās telpas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra, un sprinklera nostrādāšanas temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30°C virs maksimālās klāja virsmas temperatūras.

(e) Katru indikācijas shēmu apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību.

(4) Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu ne mazāku kā 5 litri minūtē uz 1 m² virs nominālā laukuma, ko aptver sprinkleris. Kā alternatīvu JA var atļaut izmantot citus sprinklerus, pie nosacījuma, ka derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums, kāds demonstrēts JA atzinuma saņemšanai, ir ne mazāk efektīvs.

(5)

(a) Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni, kā tilpums ir līdzvērtīgs vismaz divkāršam ūdens daudzumam kā norādīts šajā apakšpunktā. Tvertnē garantē pastāvīgu saldūdens krājumu, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis, par kuru ir atsauce punktā 14.(6)(b). Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanai tvertnē, ka, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, plus spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas izmērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinklerim sistēmā. Nodrošina stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.

(b) Paredz līdzekļus, lai nepieļautu jūras ūdens ieplūšanu tvertnē.

(6)

(a) Paredz patstāvīgu sūkni ar spēka piedziņu tikai nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai no sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens lādiņš.

(b) Sūknim un cauruļvadu sistēmai jāspēj uzturēt nepieciešamo spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu nepieciešamā ūdens daudzuma padevi, kas vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām "A" un "B" klases nodalījumos vai 280 m² laukumu, skatoties, kurš ir mazāks, pie ūdens padošanas ātruma, kas noteikts noteikumā 14.(4).

(c) Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes ventili, aprīkotu ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Ventiļa un caurules derīgajam laukumam jābūt adekvātam, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar noteikumu 14.(5)(a), izlaistu ūdens daudzumu, atbilstošu sūkņa jaudai.

(d) Jūras ūdens ieplūdi uz sūkni iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā kur atrodas sūknis un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot kā sūkņa revīzijai vai remontam.

(7) Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras "A" klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.

(8)

(a) Jūras ūdens sūkni un automātiskās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.

(b) Strāvas padeves līnijas jāiekārto tā, lai izvairītos no kambīzes, mašīntelpas un citām iekļautām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgam sadales dēlim. Vienam no ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem jābūt avārijas avotam. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus punkta 14.(7) prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.

(9) Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēšanas maģistrāli ar noslēdzošu aizskrūvējamu neatgriezenisku ventili, kas nepieļauj ūdens atpakaļ plūsmu no sprinkleru sistēmas ugunsdzēšanas maģistrālē.

(10)

(a) Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes ventili, lai veiktu automātiskās trauksmes sistēmas pārbaudi, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes ventili izvieto šīs sekcijas izslēgšanas ventiļa tuvumā.

(b) Paredz sūkņa automātiskās ieslēgšanās pārbaudi, ja sistēmā samazinās spiediens.

(c) Paredz slēdžus vienā no punktā 14.(2)(b) noteiktajām indikācijas shēmām, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju

(d) Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas, atkarībā no uzstādīto skaita:

(i) mazāk par 100 sprinkleru galviņām – 3 rezerves galviņas;

(ii) mazāk par 300 sprinkleru galviņām – 6 rezerves galviņas;

(iii) no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām – 12 rezerves galviņas.

⁴⁾ Skatīt ieteikumus par piesardzību pret galveno ugunsdzēšanas hidrantu sasalšanu, kas atrodami Konferences noslēguma protokola 7.rekomendācijas 3.pielikumā.

15. Noteikums. Ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas (Metode IIIF)

(1) Uz zvejas kuģiem, uz kuriem pieņemta Metode IIIF, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmu, kas pakļaujas šā noteikuma prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, izņemot telpas kurās nav būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, kā, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas.

(2)

(a) Nodrošina sistēmas pastāvīgu gatavību nekavējošai darbībai bez nepieciešamības apkalpei veikt tās sagatavošanu darbam vai ieslēgšanu.

(b) Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski padotu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākām indikācijas shēmām, ja ir nostrādājis jebkurš no detektoriem. Šādās shēmās norāda, kurā sistēmas apkalpojamajā sekcijā izcēlies ugunsgrēks un tās centralizēti izvieto stūres mājā un tādās citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai var noteikt jebkura defekta rašanos tajā.

(3) Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, katrā, no kurām, nav vairāk par 100 detektoriem un katra aptver ne vairāk par 50 apkalpojamajām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.

(4) Paredz sistēmas nostrādāšanu no nenormālas gaisa temperatūras, no nenormālas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, norādoša uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamajām telpām. Sistēmas, kas ir jūtīgas uz gaisa temperatūru, nedrīkst nostrādāt pie temperatūras, kas ir zemāka par +54°C, bet nodrošina tās nostrādāšanu pie temperatūras, kas nav augstāka par +78°C, kad temperatūras pieaugšana līdz šiem līmeņiem nav straujāka par 1°C minūtē. Pēc JA ieskatiem, žāvējamajās telpās vai citās vietās ar normāli paaugstinātu apkārtējo temperatūru, atļauto nostrādāšanas temperatūru var paaugstināt līdz 30°C virs maksimālās temperatūras uz klāja virsmas. Uz dūmu koncentrāciju jūtīgu sistēmu nostrādāšanu paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie nostrādātu pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5% obskurāciju uz metru, bet nenostrādātu kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2% obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu nostrādāšanas metodes var izmantot pēc JA ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot jebkuram citam mērķim, kā vien ugunsgrēka atklāšanai.

(5) Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie nostrādā vai nu atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un piemēroti aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tiem jābūt piemērotiem lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav sijas un citi līdzīgi objekti, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jūtīgo elementu. Detektorus, kas nostrādā kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.

(6) Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m² klāja laukuma. Lielās telpās detektorus izvieto sistemātiski tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.

(7) Ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmu darbināšanai pielietojamā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina ne mazāk kā no diviem piegādes avotiem, viens no kuriem ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no diviem atsevišķiem fīderiem, kas paredzēti tikai šim mērķim. Šādus fīderus savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā. Elektroinstalācijas sistēmu iekārto tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīnu telpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai sasniegtu attiecīgo sadales dēli.

(8)

(a) Blakus katrai indikācijas shēmai izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda katru sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību.

(b) Nodrošina detektoru un indikācijas shēmu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu pielietošanai detektoru izvietošanas vietās.

(9) Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām, saskaņā ar JA noteikto.

15.A Noteikums.

Uz zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.1.janvārī vai vēlāk, automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar 15.noteikuma prasībām.

16. Noteikums. Stacionārās ugunsdzēšanas ierīces augsta ugunsgrēka riska kravas telpās

Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu vai ar citu ugunsdzēšanas sistēmu, kas, saskaņā ar JA atzinumu, nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.

17. Noteikums. Ugunsdzēšanas sūkņi

(1) Nodrošina vismaz divus ugunsdzēšanas sūkņus.

(2) Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēšanas sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēšanai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šādam alternatīvam līdzeklim jābūt stacionāram avārijas ugunsdzēšanas sūknim, kas darbināms no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēšanas sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm².

(3)

(a) Ugunsdzēšanas sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēšanas vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 ņūtoni uz 1 mm², ar kopējo ražotspēju ( Q ) kopsummā vismaz vienādu ar:

Tomēr kopējā nepieciešamā ugunsdzēšanas sūkņu ražotspēja var nepārsniegt 180 m³/stundā.

(b) Katram prasītajam ugunsdzēšanas sūknim, izņemot avārijas sūkni, garantē ražotspēju, ne mazāku, kā 40% no kopējās ugunsdzēšanas sūkņu ražotspējas, kas noteikta apakšpunktā (a) un tā jebkurā gadījumā nodrošina ūdens piegādi ūdens strūklām saskaņā ar šīs nodaļas punktā 19.(2)(a) noteikto. Šiem ugunsdzēšanas sūkņiem jāspēj apgādāt maģistrālās ugunsdzēšanas sistēmas atbilstoši noteikumos prasītajam. Ja uzstāda vairāk kā divus ugunsdzēšanas sūkņus, papildus uzstādāmo sūkņu ražotspēju nosaka pēc JA ieskatiem.

(4)

(a) Jāizmanto mehāniskie ugunsdzēšanas sūkņi ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, bilžu un vispārēja rakstura sūkņus var atzīt par ugunsdzēšanas sūkņiem, pie nosacījuma, ka tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, tos apgādā ar piemērotām pārkārtošanas iespējām.

(b) Ja ugunsdzēšanas sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, krānos un šļūtenēs, savienojumā ar visiem sūkņiem, uzstāda drošības vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk lielu spiedienu jebkurā maģistrālā ugunsdzēšanas sistēmā.

(c) Mehāniskie avārijas ugunsdzēšanas sūkņi ir atsevišķi sūkņi, neatkarīgi darbināmi, vai nu ar atsevišķu tiešu dīzeļdzinēja piedziņu un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators, par ko ir norāde šo noteikumu punktā IV/17., ar pietiekošu jaudu un kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas, dodot priekšroku izvietojumam virs darba klāja. Jānodrošina avārijas ugunsdzēšanas sūkņa darbību vismaz 3 stundas.

(d) Iespēju operēt ar avārijas ugunsdzēšanas sūkņiem, jūras ūdens iesūkšanas vārstiem un citiem nepieciešamajiem vārstiem nodrošina no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, tādā pozīcijā, ko nespēj apdraudēt ugunsgrēks, kas izcēlies šajos nodalījumos.

18. Noteikums. Galvenās ugunsdzēšanas maģistrāles

(1)

(a) Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar noteikumā 19.(2)(a) noteikto, jāparedz galvenā ugunsdzēšanas maģistrāle.

(b) Lai nodrošinātu ugunsdzēšanas sistēmai pietiekošu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei, kas nepieciešami uguns dzēšanai, izņemot klāja un enkurķēžu mazgāšanu un bilžu atsūknēšanas ežektoru darbināšanu.

(c) Ja galvenā ugunsdzēšanas maģistrāle nav pašnosusinoša tipa tad, kad tas ir iespējams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu. ⁵⁾

(2)

(a) Galvenajās ugunsdzēšanas maģistrālēs un ūdens padeves uz šļūtenēm cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekošs, lai nodrošinātu nepieciešamā maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaicīgi strādājošiem sūkņiem, vai arī 140 m³/stundā, skatoties, kas ir mazāks.

(b) Ja divi sūkņi vienlaicīgi, saskaņā ar punktu 19.(5), padod uz stobriem šā punkta apakšpunktā (a) noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēšanas krāniem, minimālais spiediens visos ugunsdzēšanas krānos nedrīkst būt mazāks par 0,25 Nt/mm².

⁵⁾ Skatīt ieteikumus par piesardzību pret galveno ugunsdzēšanas hidrantu sasalšanu, kas atrodami Konferences noslēguma protokola 7.rekomendācijas 3.pielikumā.

19. Noteikums. Ugunsdzēšanas krāni, ugunsdzēšanas šļūtenes un stobri

(1)

(a) Paredzēto ugunsdzēšanas šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēšanas krānu skaitam (sk. punktu 19.(2)), plus vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas jebkuras ugunsdzēšanas šļūtenes jebkurā mašīntelpā vai boileru telpā. JA var palielināt prasīto ugunsdzēšanas šļūteņu skaitu tā, lai nodrošinātu, ka šļūtenes pietiekošā skaitā ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.

(b) Lai varētu padot ūdens strūklu jebkurā telpā, kur rodas nepieciešamība, no atzīta materiāla izgatavo pietiekoša garuma ugunsdzēšanas šļūtenes. Šļūteņu maksimālo garumu nosaka 20 metrus. Katru ugunsdzēšanas šļūteni apgādā ar stobru un nepieciešamo sakabi. Ugunsdzēšanas šļūtenes kopā ar visiem nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ūdens piegādes ugunsdzēšanas krāniem vai savienojumu vietām.

(2)

(a) Paredz tādu ugunsdzēšanas krānu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēšanas krāna un viena no kurām tiek padota no vienkārša garuma ugunsdzēšanas šļūtenes, sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas normāli ir pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.

(b) Visus prasītos ugunsdzēšanas krānus apgādā ar ugunsdzēšanas šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divu veida stobriem, kā tas noteikts punktā 19.(5). Vienu ugunsdzēšanas krānu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.

(3) Galvenajām ugunsdzēšanas maģistrālēm un ugunsdzēšanas krāniem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas viegli kļūst neefektīvi no karstuma. Caurules un ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai ugunsdzēšanas šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami un cauruļvadus iekārto tā, lai, cik vien tas praktiski iespējams, izslēgtu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Neskatoties uz to, ka katram ugunsdzēšanas krānam ir nodrošināta viena ugunsdzēšanas šļūtene un stobrs, paredz ugunsdzēšanas šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgas savstarpējas apmaiņas iespēju.

(4) Katras ugunsdzēšanas šļūtenes apkalpošanai ierīko krānu vai vārstu tā, lai ikvienu ugunsdzēšanas šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēšanas sūkņi turpina darboties.

(5)

(a) Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm, vai cik vien iespējams tuvu tam. Pēc JA ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.

(b) Dzīvojamās un apkalpošanas telpās nav nepieciešams lietot stobrus ar diametru, lielāku par 12 mm.

(c) Mašīnu telpās un ārējās dislokācijās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts punktā 18.(2)(b), no mazākā sūkņa, paredzot, ka stobrus ar izmēru lielāku par 19 mm lietot nav nepieciešams.

20. Noteikums. Ugunsdzēšamie aparāti⁶⁾

(1) Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Prasītajiem pārnēsājamajiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem, bet ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu 13,5 litrus, bet tas nevar būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu 9 litri. JA nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.

(2) Rezerves lādiņi:

(a) katra tipa ugunsdzēšamo aparātu, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100% rezerves lādiņus, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem – 50%, bet ne vairāk kā 60;

(b) ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, rezerves lādiņu vietā nodrošina rezervē vismaz 50% tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

(c) uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

(3) Nedrīkst pieļaut ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kur kā ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas, saskaņā ar JA uzskatiem, vai nu pats par sevi, vai arī iespējamos lietošanas apstākļos, var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kas tos izmanto.

(4) Ugunsdzēšamos aparātus pārbauda reizi gadā kompetenta persona, kuru pilnvarojusi JA. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Visu ugunsdzēšamo aparātu, kas pastāvīgi ir zem spiediena, konteinerus, bet to ugunsdzēšamo aparātu, kas pastāvīgi nav zem spiediena, reakcijas traukus, pārbauda ar hidraulisku spiedienu reizi 10 gados.

(5) Parasti, vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.

⁶⁾ Skatīt Pārstrādātie vadošie norādījumi pārvietojamajiem jūras ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko pieņēmusi Organizācija ar Rezolūciju A.602(15)

21. Noteikums. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās

(1) Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, saskaņā ar JA norādīto.

(2) Rezerves lādiņi:

(a) ugunsdzēšamos aparātus, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, pirmos 10 ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar 100% rezerves lādiņiem, pārējos ugunsdzēšamos aparātus ar – 50%, bet ne vairāk kā 60gabalus;

(b) ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, rezerves lādiņu vietā nodrošina rezervē vismaz 50% tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

(c) uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

22. Noteikums. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās

Neskatoties uz šā noteikuma nosacījumiem, visās A kategorijas mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.

(1)

(a) Telpas, kurās ir ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar JA norādīto, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām:

(i) spiediena ūdens aerosolu iekārtu;

(ii) ugunsdzēšanas dūmgāzu iekārtu;

(iii) ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni; vai

(iv) ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas. Ja mašīntelpa un katlu telpa nav pilnīgi atdalītas, vai degviela var noplūst no katlu telpas mašīntelpā, apvienotās mašīntelpu un katlu telpu uzskata kā vienu nodalījumu.

(b) Katru katlu telpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar JA norādīto.

(c) Katrā katlu telpā katru kurtuvi un katru telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina ar vismaz diviem atzītiem pārnēsājamajiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, vai to ekvivalentiem. Katru katlu telpu nodrošina ar vismaz vienu putu tipa atzītu pārvietojamu ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, tā pielāgotām, lai sasniegtu jebkuru katlu telpas daļu. JA var atvieglot šā apakšpunkta prasības, ņemot vērā telpas, kuru nepieciešams aizsargāt, izmērus un raksturu.

(d) Pie katras kurtuves izvieto tvertni ar smiltīm, sodu, impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, ko pieprasa JA. Alternatīvi var nodrošināt atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.

(2) Telpas, kur ir iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti kā galvenie dzinēji vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:

(a) vienu no ugunsgrēka dzēšanas sistēmām, kas prasītas punktā (1)(a);

(b) vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar JA uzskatiem;

(c) katru tādu telpu, ar atzīta tipa putu, vai līdzvērtīgiem, pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem ar vismaz 45 litru ietilpību katru, pietiekošā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekošu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu, kurus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti. Mazākām telpām JA var atvieglot šīs prasības.

(3) Telpās, kurās ir tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto kā galvenos dzinējus vai arī citiem mērķiem, ja šādas mašīnas ir ar kopējo jaudu 750 kW un lielāku, nodrošina šādu aprīkojumu:

(a) putu ugunsdzēšamos aparātus ar vismaz 45 litru ietilpību katru, vai ekvivalentus, pietiekošā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver jebkuras zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, un uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi putu ugunsdzēšamie aparāti netiek prasīti, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajam, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēšanas sistēmu, kas iekārtota saskaņā ar punktu (1)(a);

(b) pietiekošu portatīvo vai tiem ekvivalentu ugunsdzēšamo aparātu skaitu, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nav tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi šādi ugunsdzēšamie aparāti un šādi aparāti netiek prasīti papildus punktā (2)(c) noteiktajam.

(4) Ja, saskaņā ar JA viedokli, eksistē ugunsgrēka bīstamība jebkurās mašīnu telpās, kur, attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām, nav noteiktas īpašas prasības saskaņā ar punktiem (1), (2) un (3), tad šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus portatīvos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēšanas līdzekļus saskaņā ar JA noteikto.

(5) Ja stacionārās ugunsdzēšanas sistēmas saskaņā ar šo sadaļu nav prasītas, bet ir uzstādītas, nodrošina šādu sistēmu atbilstību JA prasībām.

(6) Ja nokļūšana A klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī no blakus esošā vārpstas tuneļa, papildus katrām ūdensdrošām durvīm sāņus attālu no šādas mašīntelpas nodrošina vieglas tērauda durvis aizsardzībai no uguns, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.

23. Noteikums. Starptautiskie krasta savienojumi

(1) Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst punktā 23(2)noteiktajam.

(2) Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus, saskaņā ar šādu tabulu:

Mērījuma objekts	Izmēri
Ārējais diametrs	178 milimetri
Iekšējais diametrs	64 milimetri
Skrūvju caurumu centru loka diametrs	132 milimetri
Spraugas atlokā	4 caurumi ar diametru 19mm, izvietoti uz skrūvju centru loka (Ø 132mm) vienādos attālumos ar izfrēzētām spraugām uz atloka perifēriju
Atloka biezums	Vismaz 14,5 milimetri
Skrūves un galvas	4 skrūves ar Ø 16mm un 50mm garumu

(3) Šos savienojumus konstruē no materiāla, kas ir piemērots darba spiedienam 1,0 Nt uz 1mm².

(4) Atloka vienai pusei jābūt ar plakanu virsmu, bet otrai pusei –pastāvīgi pievienotai savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēšanas krānu un šļūteņu savienojumu izmēriem. Savienojumu tur uz klāja kopā ar jebkura materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1Nt uz 1mm², un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, galvām un atbilstošām astoņām paplāksnēm.

(5) Paredz iespēju šādu krasta savienojumu izmantot no abiem zvejas kuģa bortiem.

24. Noteikums. Ugunsdzēsēja ekipējums

(1) Uz zvejas kuģa nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus. Ugunsdzēsēja ekipējumam jāatbilst Organizācijas Ugunsdrošības sistēmu kodeksa III nodaļas noteikumiem 2.1, 2.1.1, un 2.1.2. Katru prasīto elpojamo aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.

(2) Ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus izvieto dažādās vietās, kas, cik vien iespējams, ir atdalītas viena no otras, tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.

25. Noteikums. Ugunsgrēka kontroles plāns

Uz zvejas kuģa pastāvīgi jābūt izstādītam ugunsgrēka kontroles plānam. Šā plāna saturam jābūt saskaņā ar Organizācijas rezolūciju A.654(16) "Ugunsgrēka kontroles plāna grafiskie simboli" un Organizācijas rezolūciju A.756(18) "Vadošie norādījumi par ugunsgrēka kontroles plānā iekļaujamo informāciju".

26. Noteikums. Ugunsdzēšanas ierīču pieejamība un gatavība darbam

Ugunsdzēšanas ierīces uztur labā kārtībā un nodrošina to vieglu pieejamību pielietošanai jebkurā laikā.

27. Noteikums. Aizstāšanas iespējamība

Ja šajā noteikumu daļā ir noteikti speciāli ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi, ugunsdzēšanas paņēmieni utt., tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm, aparātiem utt, pie nosacījuma, ka JA ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību.

C daļa. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un lielāks, bet mazāks par 60 metriem

28. Noteikums. Konstruktīvā ugunsdrošība

(1) Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto degt nespējīgus materiālus. JA var atļaut degt spējīga materiāla konstrukcijas, pie nosacījuma, ja tiek ievērotas šajā noteikumā noteiktās un noteikumā 40(3) papildus noteiktās ugunsdzēsības prasības

(2)

(a) Uz zvejas kuģiem, kā korpuss ir konstruēts no degt nespējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus no A klases mašīntelpām, ja pēdējās nav nodrošinātas ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu, konstruē pēc "A–60" klases standartiem, bet, ja stacionārā ugunsdzēšanas sistēma ir uzstādīta, – "A–30" klases standartiem. Klājus un starpsienas, kas atdala citas mašīntelpas no dzīvojamām, apkalpošanas telpām un kontrolpunktiem, konstruē pēc "A–0" klases standartiem.

Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamajām un apkalpošanas telpām, konstruē pēc "A" klases standartiem un izolē saskaņā ar šīs nodaļas 7.noteikumā iekļautajām tabulām 1. un 2., izņemot to, ka JA var atļaut izmantot "B–15"klases šķirtnes, lai atdalītu tādas telpas, kā kapteiņa (škipera) kajīte, no stūres mājas, ja šādas telpas uzskata kā stūres mājas daļu.

(b) Uz zvejas kuģiem, kā korpuss ir konstruēts no degt spējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus no mašīntelpām, konstruē pēc "F" vai "B–15"klases standartiem. Papildus tam, cik vien tas praktiski ir iespējams, nedrīkst pieļaut dūmu caurlaidību mašīntelpu robežās. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un apkalpošanas telpām, konstruē pēc "F" klases standartiem.

(3)

(a) Uz zvejas kuģiem, kā korpuss ir konstruēts no degt nespējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, būvē kā "B–15" klases šķirtnes.

(b) Uz zvejas kuģiem, kā korpuss ir konstruēts no degt spējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, būvē kā "F" klases šķirtnes.

(c) Jebkurai starpsienai saskaņā ar apakšpunktiem (a) un (b) jāsniedzas no klāja līdz klājam, ja vien nepārtraukti griesti, tādas pašas klases kā starpsienas, nav ierīkoti abpus starpsienai (šajā gadījumā starpsiena pie griestiem var būt pārtraukta).

(4) Iekšējās kāpnes, kas savieno dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla. Šādu kāpņu telpu konstrukcijas veido kā "F" klases nodalījumus kuģos, kā korpuss ir no degt spējīga materiāla, vai kā "B–15" klases nodalījumus kuģos, kuru korpuss ir no degt nespējīga materiāla, pie nosacījuma, ka tad, ja kāpnes šķērso tikai vienu klāju, tās iekļaujas viena līmeņa kāpņu telpā.

(5) Durvis un citas aizvēršanas ierīces klājos un starpsienās uz kurām ir atsauce punktos 28.(2) un 28.(3), kā arī durvis, kas ierīkotas kāpņu telpās un uz ko ir atsauce punktā 28.(4) un durvis, kas ierīkotas mašīntelpās un boileru nodalījumos, cik vien praktiski iespējams, konstruē ar līdzvērtīgu uguns izturību kāda ir tiem nodalījumiem, kurās tās ierīkotas. "A" klases mašīntelpu durvīm jābūt pašaizverošām.

(6) Liftu šahtas, kas šķērso dzīvojamās un apkalpošanas telpas, būvē no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, kas ļauj ierobežot caurvēju un dūmu izplatīšanos.

(7)

(a) Uz zvejas kuģiem, kā korpuss ir konstruēts no degt spējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas pa perimetru telpās, kur ir avārijas enerģijas avoti, un starpsienas un klājus starp kambīzēm, krāsu un lukturu noliktavām vai jebkurām telpām, kur tiek glabāts noteikts ugunsnedrošu materiālu daudzums, un dzīvojamām, apkalpošanas telpām vai kontroles stacijām, konstruē kā "F" vai "B–15" klases šķirtnes.

(b) Klājus un starpsienas, uz ko ir atsauce apakšpunktā (a), uz zvejas kuģiem, kā korpuss ir no degt nespējīgiem materiāliem, būvē kā "A" klases šķirtnes, kas izolētas saskaņā ar JA noteikto, ņemot vērā ugunsgrēka risku, izņemot, ka JA var noteikt "B–15" klases šķirtnes starp kambīzi un dzīvojamām, apkalpošanas telpām vai kontrolpunktiem, ja kambīzē ir uzstādīti elektriski sildāmi pavardi, elektriski sildāmas karstā ūdens ierīces un arī citas, tikai elektriski sildāmas, ierīces.

(c) Produktus ar augstu uzliesmošanas spēju pārvadā piemērotos, hermētiski noslēgtos konteineros.

(8) Ja saskaņā ar šā noteikuma punktos (2), (3), (5) un (7) noteikto starpsienas un klāji ir būvēti kā "A", "B" vai "F" klases šķirtnes un tās šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli utt., veic pasākumus, lai netiktu vājināta šķirtnes uguns integritāte.

(9) Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma dzīvojamās, apkalpošanas telpās vai kontrolpunktos, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne vairāk kā 7 metri viena no otras.

(10) Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:

(a) ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas, kas satur stikla paneļus, aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;

(b) stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpas ietvaros. Tas neattiecas uz ar stiepli armēta stikla izmantošanu gaismas lūkās un kontroles telpās mašīnu telpas ietvaros;

(c) gaismas lūkās, uz kurām attiecas apakšpunkts (a), lieto ar stiepli armētu stiklu.

(11) Dzīvojamajās telpās, apkalpošanas telpās, izņemot vietējos ledusskapju nodalījumus, kontrolpunktos un mašīntelpās izmanto degt nespējīgus izolācijas materiālus. "A" klases mašīntelpu iekšējo robežu izolācijas virsmas veido kā naftas produktus un to tvaikus necaurlaidīgas.

(12) Zivju uzglabāšanas nodalījumos degt spējīgo izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.

(13) Neskatoties uz šā noteikuma prasībām, JA var atļaut "A–0" klases šķirtnes "B–15" vai "F" klašu šķirtņu vietā, novērtējot blakus telpās izmantoto degt spējīgo materiālu daudzumu.

29. Noteikums. Ventilācija

(1) Paredz ventilatoru apstādināšanas iespējas un galveno ventilācijas atveru noslēgšanu no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot punktā 30.(2) noteikto.

(2) Jānodrošina aprīkojums, lai gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem varētu aizvērt no drošas vietas.

(3) Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Šādas atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres var izvietot tikai durvju apakšējā daļā. Katras šādas durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 0,05 m². Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no degt nespējīga materiāla.

(4) "A" kategorijas mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli vispār nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus. Ja JA to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

(5) Dzīvojamajām telpām, apkalpošanas telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli vispār nedrīkst šķērsot "A" kategorijas mašīntelpas vai kambīzes. Ja JA to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

(6) Pieliekamos, kur uzglabā noteiktu produktu daudzumu ar augstu uzliesmot spēju, aprīko ar ventilēšanas aprīkojumu, atdalītu no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmeņos un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem stiepļu tīklu aizsargiem dzirksteļu uztveršanai.

(7) Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

(8) Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ierīkoti telpās abās "A" klases starpsienu (šķirtņu) pusēs, jāierīko starpsienu vai klāja aizbīdņi tā, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos starp nodalījumiem. Ar roku vadāmus aizbīdņus iekārto tā, lai varētu tos darbināt no abām klāja vai starpsienas pusēm. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ar brīvo šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0.02 m², šķērso "A" klases starpsienas vai klājus, ierīko automātiskos aizbīdņus, kas paši aizveras. Šahtas, ko izvieto tikai vienā šādu starpsienu pusē, iekārto atbilstoši noteikuma 9.(1)(b) prasībām.

30. Noteikums. Apkures iekārtas

(1) Elektriskos radiatorus konstruē un stiprina tādā stāvoklī, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Nevienu šādu radiatoru nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var notikt drēbju, aizkaru vai citu līdzīgu materiālu aizsvilšanās vai tie var tikt aizdedzināti ar karstumu no elementa.

(2) Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu uguni. Krāsnis un līdzīgās iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Krāšņu, kur izmanto cieto kurināmo, dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti un dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes limitēšanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, atstāj nenoslēgtu pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur ir uzstādītas krāsnis, apgādā ar pietiekoša laukuma ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādi ventilatori nedrīkst būt aprīkoti ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas noteikumā 9.(2), tiem nebūtu nepieciešamas.

(3) Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās ir šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas nostrādā, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā, vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

31. Noteikums. Dažādas prasības ¹⁾

(1) Atklātas virsmas dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās un slēptās virsmas aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un oderējuma dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, veido no materiāliem ar zemu uguns izplatīšanās raksturojumu, kas noteikts saskaņā ar Organizācijas kodeksu "Ugunsdrošības testu procedūru kodekss".

(2) Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīnu telpās un citās mašīnu telpās ar līdzīgu ugunsgrēka risku, visu atklāto stikla plastika konstrukciju pēdējo kārtu klāj no atzītiem sveķiem ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī tās pārklāj ar atzītu krāsu ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī aizsarga ar citu, degt nespējīgu materiālu.

(3) Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei drīkst izmantot tikai tādas krāsas, lakas, glazūras un citas apdares, kas degot neizdala pārmērīgu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Organizācijas kodeksu "Ugunsdrošības testu procedūru kodekss".

(4) Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmotspējīgs vai sprādzienbīstams un nekļūst toksisks paaugstinātā temperatūrā.²⁾

(5)

(a) Cauruļvadus, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, ierīko no atzīta materiāla caurulēm, kas izvērtētas attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja JA ir atļāvusi pārsūknēt eļļu un citus uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamajām un apkalpošanas telpām, cauruļvadus liek no atzīta materiāla caurulēm, vērtējot to drošību attiecībā uz ugunsgrēka risku.

(b) Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot atsūknēšanas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir tuvu ūdenslīnijai un kur ugunsgrēka gadījumā materiāla bojājums var radīt applūšanas briesmas.

(6) Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no degt nespējīga materiāla bez atverēm vai caurumiem to dibens daļā.

(7) Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai tos varētu apturēt, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti.

(8) Lai nepieļautu degvielas noplūdi bilžās, tur, kur tas ir nepieciešams, izvieto pilienu uztveršanas paplātes.

¹⁾ Skatīt ieteikumu Konferences nobeiguma akta 7.rekomendācijas 3.pielikumā attiecībā uz noteiktu plastisku materiālu lietošanu Skatīt vadošos norādījumus
²⁾ Organizācijas Rezolūcijā A.687(17).

32. Noteikums. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana

(1) Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus skaidri marķē ar noteikto identifikācijas krāsu, uzkrāsojot skaidri salasāmu identifikāciju ar nosaukumu un to satura ķīmisko formulu un tos pamatīgi nostiprina.

(2) Balonus, kas satur viegli uzliesmotspējīgas vai citas bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un pamatīgi nostiprina uz atklāta klāja un visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsarga pret sabojāšanu. Balonus aizsarga no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Tomēr JA var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst punktu (3) un (5) prasībām.

(3) Telpas, kur uzglabā ļoti viegli uzliesmotspējīgus šķidrumus, tādus, kā ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols utt. un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai izplūde no tiem notiktu tikai attiecīgā nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās konstruē gāzu necaurlaidīgas.

(4) Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmotspējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot tikai to, kas ir nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādā gadījumā var uzstādīt tikai droša tipa sertificētu elektroarmatūru, kas atbilst attiecīgiem Starptautisko standartu IEC 79.publikācijas "Elektriskā aparatūra sprādzienbīstamu gāzu videi" nosacījumiem. Šādās telpās nedrīkst atrasties karstuma avoti un labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus: "Nesmēķēt" un "Nelietot vaļējus gaismas avotus".

(5) Katra tipa saspiestai gāzei nodrošina atsevišķu uzglabāšanu. Nodalījumus, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst izmantot ne citu degt spējīgu produktu uzglabāšanai, ne arī instrumentu vai citu priekšmetu, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas, uzglabāšanai. Tomēr JA var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā šādu saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto pielietojumu.

33. Noteikums. Evakuācijas ceļi

(1) Kāpņu telpas un kāpnes, kas ved uz un no visām dzīvojamajām telpām, kā arī telpas, kur parasti ir apkalpe, izņemot mašīntelpas, iekārto tā, lai tur būtu nodrošināti parocīgi evakuēšanās ceļi uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Sevišķi, attiecībā uz šādām telpām:

(a) no visu līmeņu dzīvojamajām telpām nodrošina vismaz divus plaši savrup izvietotus evakuācijas ceļus, kā skaitā var iekļaut arī parastos nokļūšanas līdzekļus katrā šādā ierobežotā telpā vai telpu grupā;

(b)

(i) zem klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), galvenajam evakuācijas ceļam jābūt kāpnēm, bet otrs evakuācijas ceļš var būt šahta vai kāpnes; un

(ii) virs klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz divām pusēm (weather deck), evakuācijas ceļam jābūt kāpnēm vai durvīm uz atklātu klāju vai to kombinācijai. Ja praktiski nav iespējams iekārtot kāpnes vai durvis, viens no šādiem evakuācijas ceļiem var būt attiecīgu izmēru iluminatori vai lūkas, ko, ja nepieciešams, aizsargā pret apledošanu;

(c) izņēmuma kārtā, pienācīgi novērtējot telpu raksturu un izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti var dzīvot vai strādāt tajās, JA var atļaut vienu evakuācijas ceļu;

(d) koridora vai koridora daļas garums, no kurienes ir tikai viens izglābšanās ceļš, nedrīkst pārsniegt 2,5 metrus, bet nekādā gadījumā tas nedrīkst būt garāks par 5 metriem; un

(e) evakuācijas ceļu platumu un nepārtrauktību nosaka saskaņā ar JA atzinumu.

(2) No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas savrup viens no otra cik plaši vien iespējams. Kā vertikālu evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nodrošināt divus evakuācijas ceļus praktiski nav iespējams, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos speciālu uzmanību pievērš palikušajai izejai.

(3) Liftu nevar uzskatīt par vienu no prasītajiem evakuācijas līdzekļiem.

34. Noteikums. Automātiskās ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas

Jautājums par automātisko ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu uzstādīšanu dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, ja JA šajās telpās saskaņā ar punktu 28.(1) ir atļāvusi degt spējīgas konstrukcijas vai ja citādi ir izmantots jūtams degt spējīgu materiālu daudzums šajās konstrukcijās, speciāli jāapsver, ņemot vērā šo telpu izmērus, aprīkojumu un izvietojumu, kā arī tur izvietotā inventāra liesmu izplatīšanās raksturojumus.

34.A Noteikums.

Uz zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.1.janvārī vai vēlāk, automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar 15.noteikuma prasībām.

35. Noteikums. Ugunsdzēšanas sūkņi

(1) Minimālais uzstādāmo ugunsdzēšanas sūkņu skaits un tips ir šāds:

(a) viens sūknis ar mehānisku piedziņu, kura dzinējspēks nav atkarīgs no galvenā dzinēja; vai

(b) viens sūknis ar piedziņu no galvenā dzinēja, pie nosacījuma, ka transmisijas pārnesumu var viegli atvienot, vai arī ir nodrošināta skrūve ar regulējamu kāpi.

Neskatoties uz šajā apakšpunktā noteikto, vienmēr jānodrošina vismaz divi ugunsdzēšanas sūkņi.

(2) Kā ugunsdzēšanas sūkņus var izmantot arī sanitāros, balasta, bilžu, vispārējas lietošanas vai jebkurus citus sūkņus, ja tie atbilst šīs V nodaļas prasībām un neiespaido bilžu atsūknēšanas iespējas. Ugunsdzēšanas sūkņu savienojumus veido tā, lai tos nevarētu izmantot naftas produktu vai citu viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu pārsūknēšanai.

(3) Centrbēdzes sūkņus vai citus ar galveno ugunsdzēšanas sistēmu savienotos sūkņus, caur kuriem ūdens var atplūst atpakaļ, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem.

(4) Zvejas kuģus, kuri nav aprīkoti ar avārijas ugunsdzēšanas sūkņiem ar mehānisko piedziņu un ar stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām mašīntelpā, nodrošina ar papildus ugunsdzēšanas līdzekļiem pēc JA ieskatiem.

(5) Ja zvejas kuģus aprīko ar avārijas ugunsdzēšanas sūkņiem, tie var būt tikai atsevišķi sūkņi, kas ir ar mehānisko piedziņu un neatkarīgi darbināmi, vai nu ar atsevišķu tiešu dīzeļdzinēja piedziņu un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, vai arī ir darbināmi no atsevišķa ģeneratora, kas var būt arī avārijas ģenerators ar pietiekošu jaudu un kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas, dodot priekšroku izvietojumam virs darba klāja.

(6) Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēšanas sūkņus, jūras ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, no tādas pozīcijas, ko nespēj apdraudēt ugunsgrēks, kas izcēlies šajos nodalījumos.

(7) Kopējo galveno mehānisko ugunsdzēšanas sūkņu ražotspēju (Q) nosaka vismaz šādu:

(8) Ja uzstāda divus neatkarīgus sūkņus ar mehānisko piedziņu, katra sūkņa ražotspēju nosaka ne mazāku par 40% no punktā (7) noteiktās, vai par 25 m³/stundā, skatoties, kas ir lielāks.

(9) Ja galvenie ugunsdzēšanas sūkņi padod caur galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei pievienotajām ugunsdzēšanas šļūtenēm un stobriem punktā (7) noteikto ūdens apjomu, ūdens spiedienu jebkurā krānā nodrošina ne mazāku par 0,25 Nt/mm².

(10) Ja avārijas ugunsdzēšanas sūkņi ar mehānisko piedziņu padod punktā 37(1) noteikto ūdens strūklu, jebkurā ugunsdzēšanas krānā jānodrošina spiediens saskaņā ar JA noteikto.

36. Noteikums. Galvenās ugunsdzēšanas maģistrāles

(1) Ja saskaņā ar punktu 37(1) ir nepieciešams vairāk nekā viens ugunsdzēšanas krāns vairāku strūklu apgādei, izveido galveno ugunsdzēšanas maģistrāli.

(2) Galvenajā ugunsdzēšanas maģistrālē, ja tā nav atbilstoši aizsargāta, nedrīkst izmantot materiālus, kas viegli var kļūst neefektīvi karstuma iedarbības rezultātā.

(3) Ja ugunsdzēšanas sūkņi var padot galvenajā maģistrālē ūdeni ar spiedienu, kas pārsniedz projektēto darba spiedienu, ierīko drošības vārstus.

(4) Lai nodrošinātu pietiekošu ugunsdzēšanas sistēmas efektivitāti, galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei pieļaujami tikai tādi pievienojumi, kas nepieciešami uguns dzēšanai, izņemot tos, kas paredzēti klāja un enkurķēžu mazgāšanai un bilžu atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.

(5) Ja galvenā ugunsdzēšanas maģistrāle nav pašnosusinoša tipa, ja tas ir iespējams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.⁴⁾

⁴⁾ Skatīt ieteikumus par piesardzību pret galveno ugunsdzēšanas hidrantu sasalšanu, kas atrodami Konferences noslēguma protokola 7.rekomendācijas 3.pielikumā.

37. Noteikums. Ugunsdzēšanas krāni, ugunsdzēšanas šļūtenes un stobri

(1) Ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai būtu iespējams pie tiem viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir normāli sasniedzama kuģošanas laikā.

(2) Strūklu, kas prasīta (1) punktā, nodrošina no viena garuma ugunsdzēšanas šļūtenes.

(3) Papildus (1) punkta prasībām, A klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēšanas krānu, komplektā ar ugunsdzēšanas šļūteni un dubultveida stobru. Šo ugunsdzēšanas krānu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.

(4) Katru prasīto ugunsdzēšanas krānu nodrošina ar vienu ugunsdzēšanas šļūteni. Papildus šai prasībai nodrošina arī vismaz vienu rezerves šļūteni.

(5) Vienas ugunsdzēšanas šļūtenes garums nedrīkst pārsniegt 20 metrus.

(6) Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēšanas šļūtenes. Katru ugunsdzēšanas šļūteni nodrošina ar savienojumu un dubultveida stobru.

(7) Izņemot gadījumus, kad ugunsdzēšanas šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei, ugunsdzēšanas šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami.

(8) Nodrošina (6) punktā prasīto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēšanas sūkņu ražotspējai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.

38. Noteikums. Ugunsdzēšamie aparāti⁵⁾

(1) Izmanto tikai atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Prasīto pārnēsājamo šķidruma ugunsdzēšamo aparātu tilpumu nosaka ne lielāku par 13,5 litriem, bet ne mazāku par 9 litriem. Citu ugunsdzēšamo aparātu kapacitāte var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu 13,5 litri, bet nevar būt mazāka par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu. JA nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.

(2) Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar JA prasībām. Zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.1.janvārī vai vēlāk, pielieto šādas normas:

(a) katra tipa ugunsdzēšamo aparātu, kurus iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, izņemot apakšpunktā (b) noteiktos, pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100% rezerves lādiņus, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem – 50%, bet ne vairāk kā 60;

(b) uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 m ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, rezerves lādiņu vietā nodrošina rezervē vismaz 50% tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

(c) uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

(3) Nedrīkst pieļaut ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros kā ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas, saskaņā ar JA uzskatiem, vai nu pats par sevi, vai arī iespējamos lietošanas apstākļos, var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kas tos izmanto.

(4) Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi JA. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Visu ugunsdzēšamo aparātu, kas pastāvīgi ir zem spiediena, konteinerus, bet to ugunsdzēšamo aparātu, kas pastāvīgi nav zem spiediena, reakcijas traukus, pārbauda ar hidraulisku spiedienu reizi 10 gados.

(5) Parasti, vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šās telpas ieejas tuvumā.

⁵⁾ Skatīt Pārstrādātie vadošie norādījumi pārvietojamajiem jūras ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko pieņēmusi Organizācija ar Rezolūciju A.602(15)

39. Noteikums. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās

(1) Pietiekošu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu izvieto kontrolpunktos un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Tomēr kopsummā šajās telpās izvieto ne mazāk kā trīs ugunsdzēšamos aparātus.

(2) Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar JA prasībām. Zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.1.janvārī vai vēlāk, pielieto šādas normas:

(a) katra tipa ugunsdzēšamo aparātu, kurus iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, izņemot (b) apakšpunktā noteiktos, pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100% rezerves lādiņus, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem – 50%, bet ne vairāk kā 60gab.;

(b) uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 m ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, rezerves lādiņu vietā nodrošina rezervē vismaz 50% tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

(c) uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

40. Noteikums. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās

Neskatoties uz šā noteikuma nosacījumiem, visās A kategorijas mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.

(1)

(a) Telpas, kurās ir ar šķidro degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopējo izejas jaudu 375 kW un vairāk, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām, pēc JA ieskatiem:

(i) spiediena ūdens aerosola iekārtu;

(ii) ugunsdzēšanas dūmgāzu iekārtu;

(iii) ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni; vai

(iv) ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.

(b) Ja mašīntelpa un katlu telpa nav pilnīgi atdalītas, vai degviela var noplūst no katlu telpas mašīntelpā, apvienotās mašīntelpa un katlu telpa uzskata kā vienu nodalījumu.

(2) Apakšpunktā (1)(a) uzskaitīto iekārtu vadības posteņus iekārto ārpus norādītajām telpām, viegli pieejamās vietās, ko nevar nogriezt ugunsgrēks, kas izcēlies šajās telpās. Ugunsgrēka gadījumā aizsargājamajā telpā nodrošina ugunsdzēšanas sistēmas darbināšanai nepieciešamās enerģijas un ūdens padevi.

(3) Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un uz kuriem uzstādītie ar šķidro degvielu kurināmi katli vai iekšdedzes dzinēji ir izvietoti mašīntelpās, kas arī būvētas no šāda materiāla, uzstāda vienu no (1) punktā noteiktajām ugunsdzēšanas sistēmām.

(4) Visas "A" kategorijas mašīntelpas nodrošina ar vismaz diviem tāda tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas piemēroti ar naftas produktiem saistītu ugunsgrēku dzēšanai. Ja šādās mašīntelpās ir uzstādīti dzinēji ar kopējo izejas jaudu 250 kW un lielāku, tās nodrošina ar trīs šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vienu no pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem izvieto pie ieejas šajā telpā.

(5) Zvejas kuģus, kuru mašīntelpās nav uzstādītas stacionāras ugunsdzēšanas sistēmas, nodrošina ar putu ugunsdzēšamo aparātu, ar vismaz 45 litru tilpību, vai tā ekvivalentu, kas derīgs degošu naftas produktu dzēšanai. Ja mašīntelpas izmēru dēļ šis nosacījums nav praktiski izpildāms, JA var atļaut tā vietā izvietot papildus pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu.

41. Noteikums. Ugunsdzēsēja ekipējums

Uz zvejas kuģa, kura garums ir 45 m vai lielāks, nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus, ko izvieto viegli pieejamās un pēc iespējas plaši atdalītās vietās, kas, iespējami, netiks nogrieztas ugunsgrēka gadījumā. Ugunsdzēsēja ekipējumam jāatbilst Organizācijas Ugunsdrošības sistēmu kodeksa III nodaļas noteikumiem 2.1, 2.1.1, un 2.1.2. Katru prasīto elpojamo aparātu nodrošina vismaz ar diviem rezerves lādiņiem.

42. Noteikums. Ugunsgrēka kontroles plāns

Uz zvejas kuģa pastāvīgi izstāda ugunsgrēka kontroles plānu. Šā plāna saturam jābūt saskaņā ar Organizācijas rezolūciju A.654(16) "Ugunsgrēka kontroles plāna grafiskie simboli" un Organizācijas rezolūciju A.756(18) "Vadošie norādījumi par ugunsgrēka kontroles plānā iekļaujamo informāciju".

Zvejas kuģus ar garumu zem 45 metriem JA var atbrīvot no šīs prasības.

43. Noteikums. Ugunsdzēšanas ierīču pieejamība un gatavība darbam

Ugunsdzēšanas ierīces uztur labā kārtībā un nodrošina to vieglu pieejamību pielietošanai jebkurā laikā.

44. Noteikums. Aizstāšanas iespējamība

Ja šajā noteikumu nodaļā ir noteikti speciāli ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi, ugunsdzēšanas paņēmieni utt., tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm, aparātiem utt., pie nosacījuma, ka JA ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību.

D daļa. Ugunsdrošība uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 m un lielāks, bet mazāks par 24 metriem

45. Noteikums. Konstruktīvā ugunsdrošība

(1) Ja tērauda klāji vai tērauda starpsienas dzīvojamās telpās vienlaicīgi ir arī degvielas tanka sienas vai griesti, tos noklāj ar vismaz 40 mm biezu izolācijas slāni no degt nespējīga materiāla. Degvielas tanku lūkas vai citas atveres nedrīkst izvietot dzīvojamās telpās.

(2) Ārējās starpsienas un zvejas kuģa sānus, kas robežojas ar dzīvojamajām telpām, izolē ar vismaz 50 mm biezu izolācijas materiālu. Tērauda kuģos starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām konstruē no tērauda. Koka kuģos tās konstruē no divām koka kārtām ar divām filca vai līdzvērtīga materiāla kārtām pa starpām vai no 60 mm bieza koka ar izolācijas plātnes oderējumu.

(3) Ja starp dzīvojamām telpām un mašīntelpu ir paredzētas durvis, tās izgatavo no tērauda un tādas, kas pašas aizveras. Ir atļautas durvis starp kambīzi un ēdamtelpu, pie nosacījuma, ka tās ir izgatavotas no uguns izplatīšanos neveicinoša materiāla; tas pats attiecas arī uz apkalpošanas lūku.

46. Noteikums. Ventilācijas sistēmas

(1) Iespēju apstādināt ventilatorus un aizvērt galvenās ventilācijas sistēmas atveres paredz no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot izņēmumus, kas var rasties no 47.noteikuma.

(2) Ir pieļaujamas ventilācijas atveres koridoru starpsienu durvīs un zem tām. Šādas atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres var izvietot tikai durvju apakšējā daļā. Katras šādas atveres, kas ir durvīs vai zem tām, kopējais laukums nedrīkst pārsniegt 0,05 m². Ja durvīs iestrādā šādu atveri, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no degt nespējīga materiāla.

(3) Normāli ventilācijas kanāli uz "A" kategorijas mašīntelpām un kambīzēm nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus. Ja tomēr JA to ir atļāvusi, kanālus veido no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.

(4) Normāli ventilācijas kanāli uz dzīvojamajām telpām, apkalpošanas telpām un kontroles telpām nedrīkst šķērsot "A" kategorijas mašīntelpas vai kambīzes. JA tomēr var atļaut šādu risinājumu pie nosacījuma, ka kanāli ir konstruēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.

(5) Pieliekamos, kur glabā noteiktu produktu daudzumu ar augstu uzliesmot spēju, aprīko ar ventilēšanas sistēmām, kas ir atdalītas no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā daļā, tā arī apakšējā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un jāapgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).

(6) Mašīntelpas ventilācijas sistēmas būvē, kā neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

47. Noteikums. Apkures iekārtas

(1) Elektriskos radiatorus piestiprina tādā stāvoklī un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Nevienu šādu radiatoru nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var notikt drēbju, aizkaru vai citu līdzīgu materiālu aizsvilšanās vai tie var aizdegties no elementa izstarotā karstuma.

(2) Krāsnis un citas līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina ar atbilstošu uguns aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Krāšņu, kurās tiek izmantots cietais kurināmais, dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti, un apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos, kas paredzēti vilkmes limitēšanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur krāsnis ir uzstādītas, apgādā ar pietiekoša laukuma ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu.

(3) Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās ir šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā arī ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas nostrādā, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

48. Noteikums. Dažādas prasības

(1) Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās neaizsargātu virsmu un nosegtu virsmu aiz starpsienām, griestu oderējuma, paneļiem un iekšējiem apvalkiem, ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās, apdarei izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās līmeni.

(2) Visas neaizsargātās virsmas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, "A" kategorijas mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka izcelšanās risku, kas veidotas no stikla šķiedras, nobeigumā pārklāj ar atzītu poliesteri, kam piemīt uguns izplatīšanos kavējošas īpašības, vai nokrāso ar atzītu uguns izplatīšanos kavējošu krāsu, vai aizsargā ar degt nespējīgu materiālu.

(3) Iekšējā interjera neaizsargātu virsmu apstrādei drīkst izmantot tikai tādas krāsas, lakas, glazūras un citas apdares, kas degot neizdala lielu daudzumu dūmus un toksiskus gāzes vai tvaikus. Nepieciešams JA atzinums, ka tām nepiemīt pārmērīga uguns bīstamība.

(4) Dzīvojamajās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos klāja pamata pārklājuma apakšējo slāni veido no atzīta materiāla, kas nav viegli uzliesmot spējīgs un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.

(5) Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos cauruļvadiem, kas šķērso "A" klases nodalījumus un starpsienas, izmanto atzīta materiāla caurules, kas izvērtētas attiecībā uz temperatūru, kādu var izturēt starpsienas, ko tās šķērso. Ja gadījumā JA ir atļāvusi pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus pa cauruļvadiem, kas iet caur dzīvojamajām un apkalpošanas telpām, šos cauruļvadus izgatavo no atzīta materiāla caurulēm, kas vērtēts saistībā ar ugunsgrēka risku.

(6) Atsūknēšanas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir tuvu ūdenslīnijai, nedrīkst lietot materiālus, kas viegli var kļūt neefektīvi karstuma iespaidā, un kuru bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

(7) Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no degt nespējīga materiāla bez atverēm vai caurumiem to sānos un dibena daļā.

(8) Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.

(9) Lai nepieļautu degvielas noplūdi bilžās, tur, kur tas ir nepieciešams, izvieto pilienu uztveršanas paplātes.

49. Noteikums. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana

(1) Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus pamatīgi nostiprina un, izmantojot noteiktu identifikācijas krāsu, nodrošina ar skaidru marķējumu, kur ir skaidri salasāms to nosaukums un satura ķīmiskā formula.

(2) Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citas bīstamas gāzes un izlietotos balonus, izvieto uz atklāta klāja un pamatīgi nostiprina. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsarga pret sabojāšanu. Balonus aizsarga arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Tomēr JA var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst punktu (3) un (5) prasībām.

(3) Telpas, kur uzglabā sašķidrinātu gāzi, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus aprīko tā, lai visu izplūdi nodrošinātu tikai nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

(4) Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, ko izmanto ļoti viegli uzliesmojot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama šā nodalījuma apkalpošanai. Ja šādu elektroarmatūru uzstāda, nepieciešams JA atzinums par tās piemērotību lietošanai ļoti ugunsnedrošā vidē. Šādās telpās nedrīkst atrasties karstuma avoti. Tur labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".

(5) Dažādu veidu saspiestas gāzes uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst uzglabāt ne citus degt spējīgus produktus, ne arī instrumentus vai citus priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Tomēr JA, ņemot vērā šādu saspiestu gāzu raksturojumus, daudzumus un paredzēto pielietojumu, var atvieglot šīs prasības.

50. Noteikums. Evakuācijas līdzekļi

(1) Kāpņu telpas un kāpnes, kas ved uz un no visām dzīvojamajām telpām, un citām telpām, kur parasti ir apkalpe, izņemot mašīntelpas, par kurām noteikumi ir citos punktos, iekārto tā, lai tās būtu parocīgi evakuēšanās ceļi uz zvejas kuģa atstāšanas klāju.

(2) No visu līmeņu dzīvojamajām telpām – no katras lielākas telpas vai telpu grupas, nodrošina vismaz divus evakuācijas ceļus, ko izvieto savrup vienu no otras cik vien tālu iespējams.

(3) Galvenā izeja uz leju no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz divām pusēm(weather deck), ir kāpnes, bet otru izeju var realizēt kā avārijas izeju. Izeja uz augšu no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz divām pusēm(weather deck), ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;

(4) Izņēmuma kārtā, pienācīgi izvērtējot telpu raksturu un izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajās, JA var atļaut viena evakuācijas ceļa esamību. Nepieciešams atzinums par izeju platumu un virzienu. Liftus nevar uzskatīt par evakuācijas ceļu.

51. Noteikums. Automātiskās ugunsgrēka signalizācijas sistēmas

Uz zvejas kuģiem ar garumu starp 12 un 24 metriem, kuru konstrukcija ir ugunsnedroša, vai uz kuriem citu apsvērumu dēļ, izbūvējot dzīvojamās, apkalpošanas un kontrolpunktus, ir izmantots ievērojams degt spējīgu materiālu daudzums un ņemot vērā šo telpu lielumu, plānojumu un, attiecībā uz kontroles telpām, arī izvietojumu un kur tas ir aktuāli – arī uzstādīto mēbeļu un inventāra uguns izplatīšanās īpašības, rūpīgi apsver automātiskās ugunsgrēka signalizācijas sistēmas uzstādīšanas nepieciešamību šajās telpās.

52. Noteikums. Ugunsdzēšanas sūkņi, to skaits, ražotspēja un izvietojums

(1) Uz zvejas kuģiem nodrošina vismaz vienu ugunsdzēšanas sūkni ar mehānisku piedziņu. Tomēr, atkarībā no kuģošanas rajona un citiem nosacījumiem, JA var prasīt arī avārijas sūkni.

(2) Ja var ievērot prasības attiecībā uz maksimālo iesūkšanas augstumu, kā avārijas sūknis var būt arī pārvietojams sūknis ar dīzeļa piedziņu ar neatkarīgu dīzeļdegvielas piegādi un pietiekamu degvielas rezervi. Pārvietojamo avārijas ugunsdzēšanas sūkni pārbauda vismaz vienu reizi mēnesī un kopā ar sūkni izvieto nepieciešamo aprīkojumu tā palaišanai, iesūkšanai, šļūteņu pievienošanai utt.. Sūkņus, kurus darbam nepieciešams sagatavot, apgādā ar dūmvadu un noslēgšanas vārstu.

(3) Kā ugunsdzēšanas sūkņus var atzīt sanitāros, balasta un vispārēja rakstura sūkņus, pie nosacījuma, ka tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos arī izmanto degvielas pārsūknēšanai, tie ir apgādāti ar piemērotām pārslēgšanas ierīcēm, lai nebūtu iespējams sūkņus nejauši palaist atsūkšanai no tankiem, kuros balasta ūdeņu vietā var būt cits šķidrums, vai arī atsūknēšanai no bilžu sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot spiedienu zvejas kuģa ugunsdzēšanas krānos. Nedrīkst lietot drošības ierīces, kas bāzētas uz caurplūdes samazināšanu noteiktos cauruļvados, izmantojot diafragmas tipa atlokus.

(4) Izmantojot sūkņus ugunsdzēšanai, nodrošina, lai ūdens padeve notiktu tikai un vienīgi uz ugunsdzēšanas krāniem.

(5) Norādītie ugunsdzēšanas sūkņi var arī sastāvēt no vairākiem sūkņiem, pie nosacījuma, ka tie apmierinoši darbojas paralēli un uztur punktā (8) noteikto ražotspēju.

(6) Norādītajiem nepārvietojamajiem ugunsdzēšanas sūkņiem jānodrošina vismaz 0,25 Nt/mm² spiediena uzturēšanu vienlaicīgi divos no sūkņa attālākajos ugunsdzēšanas krānos, kuriem katram pievienota viena garuma šļūtene ar 12 mm sprauslu.

(7) Pārvietojamajiem ugunsdzēšanas sūkņiem, pie punktā (8) noteiktās ražotspējas, jānodrošina 0,25 Nt/mm² spiediena uzturēšanu ugunsdzēšanas krānā.

(8) Katra norādītā ugunsdzēšanas sūkņa ražotspēju Q nosaka saskaņā ar šādu aprēķina formulu, tomēr tā nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par 16 m³/stundā:

Kopējā nepieciešamā ugunsdzēšanas sūkņu ražotspēja var nepārsniegt 30 m³/stundā.

(9) Ja ugunsdzēšanas sūkņa enerģijas avots ir dīzeļa piedziņa, paredz iespēju viegli iedarbināt aukstu dīzeli ar rokas kloķi, pie 0°C temperatūras. Ja tas nav iespējams, vai ja kuģi paredzēts ekspluatēt arī zemākās temperatūrās, veic JA pieņemamus pasākumus, lai nodrošinātu dzinēja vieglu iedarbināšanu.

(10) Ja dīzeļa iedarbināšana ar roku nav iespējama, JA var atļaut citus iedarbināšanas līdzekļus. Tie var būt tāda tipa līdzekļi, kas nodrošina dzinēja palaišanu vismaz 6 reizes 30 minūšu periodā un vismaz divas reizes pirmo 10 minūšu laikā.

(11) Avārijas sūkņa dzinēju ar dīzeļa piedziņu nodrošina ar degvielas bāku ar pietiekamu degvielas daudzumu 3 stundu nepārtrauktam darbam ar pilnu slodzi un ar degvielas rezervēm ārpus mašīntelpas dzinēja darbam turpmākās 15 stundas.

(12) Kuģojot aukstos rajonos, avārijas dīzeļus apgādā ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta lietošanai zemās temperatūrās.

(13) Elektriskās piedziņas avārijas sūkņus nodrošina ar elektroenerģiju no tādiem enerģijas avotiem, no kuriem enerģijas piegādi var veikt neatkarīgi no mašīntelpas iekārtām.

(14) Nav atļauta tieša nokļūšana no mašīntelpas telpā, kurā izvietoti avārijas ugunsdzēšanas sūkņi un to enerģijas avoti un otrādi.

Ja to izpildīt nav iespējams, JA var atzīt aprīkojumu, kad piekļūšana ir iespējama caur gaisa slūžām, kuru abas durvis ir pašaizveroša tipa, vai caur ūdensdrošām durvīm ar apmierinošu darbināšanas mehānismu.

(15) Nedrīkst izvietot vai glabāt ugunsdzēšanas sūkņus, ieskaitot avārijas ugunsdzēšanas sūkņus, uz priekšgalu no priekšpīķa starpsienas vai tās paplašinājuma.

(16) Ugunsdzēšanas sūkņa jūras vārstus un citus nepieciešamos vārstus izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās citās vietās, kas ir ārpus sūkņa izvietošanas telpas, nevarētu kavēt sūkņa izmantošanu.

(17) Pie jebkuras iespējamās zvejas kuģa sānsveres vai galsveres navigācijas laikā, sūkņa kopējais iesūkšanas augstums nedrīkst pārsniegt 4,5 metrus (iesūkšanas augstums + cauruļvada pretestība).

(18) Visus stacionāri uzstādītos ugunsdzēšanas sūkņus apgādā ar kontroles vārstiem sūkņu ūdens izplūdes pusē.

(19) Ja ugunsdzēšanas sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz atļauto darba spiedienu cauruļvados, krānos un šļūtenēs, sūkņus nodrošina ar drošības vārstiem, lai ugunsdzēšanas sistēmā nepieļautu pārāk lielu spiedienu.

53. Noteikums. Galvenās ugunsdzēšanas maģistrāles

(1) Uz zvejas kuģa izveido galveno ugunsdzēšanas maģistrāli tā, lai nodrošinātu norādītā ūdens daudzuma efektīvu sadali.

(2) Maksimālais spiediens ugunsdrošības krānos nedrīkst pārsniegt to, pie kura var nodrošināt efektīvu rīkošanos ar ugunsdzēšanas šļūteni.

(3) Galveno ugunsdzēšanas maģistrāli izgatavo no tērauda, vai cita materiāla caurulēm, kas karstuma iespaidā nevar viegli deformēties.

(4) Galveno ugunsdzēšanas maģistrāli izvieto tā, lai būtu minimāla mehānisku bojājumu rašanās iespēja cauruļvados.

(5) Ja pastāv bojājumu rašanās iespēja no aizsalšanas, veic pasākumus, lai to nepieļautu.

54. Noteikums. Ugunsdzēšanas krāni, ugunsdzēšanas šļūtenes un stobri

(1) Ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai pievienot pie tiem šļūtenes būtu iespējams viegli un ātri, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir normāli pieejama navigācijas laikā.

(2) Strūklu, kas prasīta (1) punktā, veido no viena garuma ugunsdzēšanas šļūtenes.

(3) Papildus punkta (1) prasībām, A klases mašīntelpās nodrošina vismaz vienu ugunsdzēšanas krānu, komplektā ar ugunsdzēšanas šļūteni un divkārša veida stobru. Šo ugunsdzēšanas krānu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.

(4) Katru prasīto ugunsdzēšanas krānu nodrošina ar vienu ugunsdzēšanas šļūteni. Kā arī nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni, papildus šai prasībai.

(5) Vienas ugunsdzēšanas šļūtenes garums nedrīkst pārsniegt 20 metrus.

(6) Ugunsdzēšanas šļūtenes izgatavo no atzīta materiāla. Katru ugunsdzēšanas šļūteni nodrošina ar savienojumu un divkārša veida stobru.

(7) Izņemot gadījumus, kad ugunsdzēšanas šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei, nodrošina savstarpēji pilnīgi aizstājamus ugunsdzēšanas šļūteņu savienojumus un stobrus.

(8) Paredz (6) punktā prasīto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēšanas sūkņu ražotspējai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.

55. Noteikums. Pārvietojamie ugunsdzēšamie aparāti

(1) Uz zvejas kuģiem atļauts izmantot tikai atzīta tipa un konstrukcijas ugunsdzēšamos aparātus. Nedrīkst izmantot ugunsdzēšamos aparātus, kas satur tādu ugunsdzēšanas aģentu, kas pēc JA pārliecības spontāni vai noteiktos pielietošanas apstākļos izdala toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas rada briesmas cilvēkiem uz zvejas kuģa.

(2) Nav nepieciešams nodrošināt prasīto, pārnēsājamo šķidruma ugunsdzēšamo aparātu tilpumu lielāku par 13,5 litriem, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litriem. Citu tipu ugunsdzēšamie aparāti var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu.

(3) Punktā (1) norādītos šķidruma ugunsdzēšamos aparātus var aizvietot ar citiem atzīta tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, pielietojot šādus ekvivalentus:

(a) ūdens/putu, kā 1:1 litrs/litrs;

(b) putu/ pulvera, kā 2:1 litrs/kg;

(c) CO₂/pulvera, kā 1:1 kg/kg.

(4) Pārvietojamo putu agregātu, kas lietojams savienojumā ar galveno ugunsdzēšanas maģistrāli, nodrošina komplektā ar putu sektora cauruli un putu gaisa strūklas cauruli un paredz iespēju to pievienot galvenajai maģistrālei ar ugunsdzēšanas šļūtenes palīdzību. To nokomplektē ar pārvietojamu tvertni, kurā ir vismaz 20 litri putu veidojoša šķidruma, un rezerves tvertni. Stobra sprauslai jāveido efektīvu putu strūklu naftas produktu dzēšanai, ar ātrumu vismaz 1,5 m³ minūtē.

(5) Izmantojot tādu tipu ugunsdzēšamos aparātus, kurus var pārlādēt uz zvejas kuģa, uz katru pieprasīto ugunsdzēšamo aparātu paredz vismaz vienu rezerves lādiņu.

(6) Izmantojot tādu tipu ugunsdzēšamos aparātus, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, uz katriem 4 ugunsdzēšamajiem aparātiem, vai to daļu, paredz vismaz vienu pilnu rezerves ugunsdzēšamo aparātu. Rezerves ugunsdzēšamos aparātus izvieto vienmērīgi pa visu kuģi.

(7) Periodiski veic ugunsdzēšamo aparātu pārbaudes un testēšanu JA noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz ugunsdzēšamo aparātu periodiskām pārbaudēm un spiediena testiem, ko veic saskaņā ar punktos (10); (11); (12); (13) un (14) noteikto, pielieto šādus nosacījumus:

(a) saskaņā ar punktiem (10); (11) un (12) pārbaudes veic uz attiecīgā zvejas kuģa un par tām atbild zvejas kuģa kapteinis vai vecākais mehāniķis, pie nosacījuma, ka uz zvejas kuģa ir attiecīgo ugunsdzēšamo aparātu tipu ražotāju izdotas apkopes instrukcijas un pārbaudes tiek veiktas stingrā atbilstībā šīm instrukcijām;

(b) spiediena testus, kas noteikti punktos (13) un(14), veic attiecīgā zvejas kuģa vecākā mehāniķa vadībā, pie nosacījuma, ka šī persona ir ieguvusi nepieciešamo zvejas kuģa vecākā mehāniķa diplomu;

(c) ja minētās pārbaudes un testēšanu neveic vai nevar veikt uz zvejas kuģa, tās veic attiecīgi sertificētos krasta uzņēmumos.

(8) Uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu un to rezerves lādiņu pastāvīgu gatavību darbam un regulāri veic ierasto to kontroli.

(9) Sistemātiski veic piemērotu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu skaita (gan no dzīvojamajām telpām, gan no mašīntelpas) testēšanu ugunsgrēka trauksmju laikā.

(10) Jauktu olbaltuma putu tipa ugunsdzēšamo aparātu pārbaudi veic reizi 4mēnešos. Ugunsdzēšamo aparātu, kas izvietoti mašīntelpās un telpās, kur normāla telpas temperatūra neiekļaujas temperatūras robežās 15°C – 25°C, lādiņus reizi 4mēnešos nomaina ar rezerves lādiņiem, kas nav vecāki par vienu gadu, saskaņā ar piegādātāja uzspiesto datumu,. Rezerves lādiņus glabā temperatūrā, kas ir zemāka par 15°C.

(11) Visu tipu ugunsdzēšamo aparātu ikgadējās, vispārējās pārbaudes:

(a) veic konteineru ārējo pārbaudi uz korpusa deformāciju un rūsēšanas pazīmēm. Kasešu tipa pulvera, ūdens un putu ugunsdzēšamo aparātu konteinerus (saskaņā ar punktu (12)) pārbauda arī no iekšpuses. Ja atklāj rūsu, to notīra un konteinerus pārkrāso. Gadījumos, kad atklāj ievērojamus ārējus bojājumus un/vai plašu ārēju rūsējumu, konteinerus vai nu nomaina, vai veic to pārbaudi ar spiedienu un pēc tam iekšējo pārbaudi saskaņā ar punktiem (13) un (14) un rezultātam pēc pārbaudes ir jābūt apmierinošam;

(b) vārsti, krāni, šļūtenes utt. nedrīkst būt bojāti. Bojātās daļas nomaina. Saistībā ar jebkuru bojāto daļu nomaiņu:

(i) blīves izgatavo no labas kvalitātes gumijas, kas ir eļļas droša, izturīga pret novecošanos un atmosfēras iedarbību, vai no cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām,

(ii) šļūteņu garums ir atbilstošs un tajās izmantotā gumija, vai cits materiāls gumijas vietā, ir eļļas drošs un izturīgs pret novecošanos un atmosfēras iedarbību.

(c) CO₂ ugunsdzēšamo aparātu šļūtenes un armatūrai jāiztur testēšanas spiediens 25 Nt/mm², bet citu tipu ugunsdzēšamo aparātu šļūtenēm un armatūrai – divkāršs darba spiediens;

(d) pārbauda vai ugunsdzēšamo aparātu lietošanas instrukcijas nav bojātas un ir skaidri salasāmas, ja nē, instrukcijas nomaina;

(e) pārbaudes nobeigumā noplombē vai apzīmogo ugunsdzēšamo aparātu iedarbināšanas rokturi un pie ugunsdzēšamajiem aparātiem piestiprina izturīgu etiķeti, kurā norāda:

(i) pēdējās pārbaudes mēnesi un gadu, un

(ii) personas vai firmas, kas veikuši pārbaudi, vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un adresi.

(12) Atsevišķu tipu ugunsdzēšamo aparātu ikgadējās pārbaudes:

(a) CO₂ ugunsdzēšamo aparātu – nosver lietošanai gatavā stāvoklī. Ja to svars, pret sākuma svaru uzlādētā stāvoklī, samazinājies vairāk par 10%, tos pārlādē;

(b) saspiesta slāpekļa vai CO₂ ugunsdzēšamo aparātu – pārbauda manometra funkcionēšanu un vai manometrs uzrāda pareizu glabāšanas spiedienu normālā temperatūrā. Ja uzrādītais spiediens ir zemāks par nepieciešamo, kas norādīts uz manometra, ugunsdzēšamo aparātu pārlādē. Ja ugunsdzēšamais aparāts neiztur punktos (13) un (14) noteikto testēšanu zem spiediena, pulvera lādiņu nomaina;

(c) kasešu tipa pulvera, ūdens un putu ugunsdzēšamo aparātu – tos izjauc un ja noskaidrojas, ka pulveris ir "viegli plūstošs" un pilnīgi sauss, to nomaina. Kaseti notīra un nosver. Ja nav konstatēta svara, kas atzīmēts uz kasetes, samazināšanās vairāk par 10%, kaseti atstāj turpmākai lietošanai. Ja kasete neiztur punktos (13) un (14) noteikto testēšanu zem spiediena, to nomaina.

(13) Visu testēšanu zem spiediena veic ar šķidrumu un rūpīgi pārbauda vai konteiners ir pilnīgi piepildīts ar šķidrumu. Uztur pastāvīgu testēšanas spiedienu vismaz 15 sekundes un konteiners nedrīkst uzrādīt nekādas sūces pazīmes vai pastāvīgas izmaiņas. Pēc testēšanas zem spiediena, konteineru rūpīgi izslauka. Uz konteinera skaidri salasāmi atzīmē testēšanas zem spiediena mēnesi un gadu.

(14) Atsevišķu tipu ugunsdzēšamo aparātu tipu testēšanas zem spiediena periodiskums:

(a) CO₂ ugunsdzēšamo aparātu konteinerus iztīra, veic to iekšējās virsmas pārbaudi un to testēšanu zem spiediena katrus 15 gadus.

Testēšanas spiediens ir 20 N/mm² vai 25 N/mm², atkarībā no tā, kas norādīts uz konteinera. Ja pagājuši vairāk kā 5 gadi pēc pēdējās testēšanas zem spiediena, izlādētu CO₂ ugunsdzēšamo aparātu drīkst no jauna uzlādēt tikai tad, ja veikta jauna tā testēšana zem spiediena un rezultāti ir apmierinoši;

(b) Saspiesta slāpekļa vai CO₂ ugunsdzēšamo aparātu konteinerus iztīra, veic to iekšējās virsmas pārbaudi un to testēšanu zem spiediena katrus 10 gadus. Testēšanu veic zem spiediena, kas 1,5 reizes pārsniedz uzpildīšanas spiedienu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1N/mm2 par spiedienu, kas norādīts uz konteinera. Ja pagājuši vairāk kā 5 gadi pēc pēdējās testēšanas zem spiediena, izlādētu CO₂ ugunsdzēšamo aparātu drīkst no jauna uzlādēt tikai tad, ja veikta jauna tā testēšana zem spiediena un rezultāti ir apmierinoši;

(c) Kasešu tipa pulvera, ūdens un putu ugunsdzēšamo aparātu konteinerus, kuros izmantota kasete ar darbināmo gāzi, iztīra, veic to iekšējās virsmas pārbaudi un to testēšanu zem spiediena katrus 5 gadus. Testēšanu veic zem spiediena, kas 1,5 reizes pārsniedz uzpildīšanas spiedienu, bet tas nedrīkst būt mazāks kā 1N/mm² par testēšanas spiedienu, kas norādīts uz konteinera.

56. Noteikums. Ugunsdzēšanas iekārtas

(1) Zvejas kuģus apgādā ar piemērotām ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtām.

(2) Telpas, kurās izvietoti galvenie dzinēji, ar degvielu kurināmi katli, ieskaitot galvenos apkures katlus, kurtuves un degvielas agregātus, nodrošina ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu. Telpas, kurās izvietoti ar degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji, ar kopīgo izejas jaudu vismaz 375 kW, apgādā ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām, ko atzinusi JA:

(a) spiediena ūdens aerosola iekārtu;

(b) ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto gāzes;

(c) ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.

Ja mašīntelpa un katlu telpa nav pilnīgi atdalītas, vai degviela var noplūst no katlu telpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlu telpu uzskata kā vienu nodalījumu.

(3) Ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu, uz kurām ir norāde (1) punktā, vadības un kontroles aprīkojumu izvieto viegli pieejamās vietās ārpus telpas, uz kuru varētu tikt nogriezts ceļš, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamajās telpās. Veic pasākumus, lai, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamajās telpās, netiktu pārtraukta ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu darbam nepieciešamās enerģijas un ūdens padeve.

(4) Atzītus pārnēsājamus ugunsdzēšamos aparātus izvieto atbilstošās vietās kontrolpunktos vai pie tiem un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās. Tur nodrošina vismaz trīs šādus pārnēsājamus ugunsdzēšamos aparātus, neskaitot pārnēsājamus ugunsdzēšanas aparātus, kas paredzēti mašīntelpai. Uz zvejas kuģiem, kur nav vairāk par divām telpām, to skaitu var samazināt.

Visās A kategorijas mašīntelpās nodrošina vismaz divus pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus (vienu – 12kg un vienu – 5 kg), kas ir piemēroti degošu naftas produktu dzēšanai. Tādās mašīntelpās, kur ir dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW, nodrošina vismaz trīs šādus aparātus. Lielāko no tiem glabā pie ieejas telpā.

(5) Zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.01.janvārī vai vēlāk:

(a) katra tipa pārnēsājamajiem ugunsdzēšanas aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, paredz 50% rezerves lādiņus, izņemot (b) apakšpunktā noteikto;

(b) katra tipa pārnēsājamajiem ugunsdzēšanas aparātiem, ko nav iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, paredz rezervi – 50% tāda paša tipa un tilpības pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus rezerves lādiņu vietā;

(c) uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas pārnēsājamo ugunsdzēšanas aparātu pārlādēšanai. Minētajiem pārnēsājamajiem ugunsdzēšanas aparātiem var izmantot tikai atzīta tipa rezerves lādiņus.

(6)Pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus regulāri pārbauda saskaņā ar JA noteikto testēšanas kārtību.

(7) Uz zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.g.01.janvārī vai vēlāk pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus pārbauda JA pilnvarota kompetenta persona reizi gadā. Katru pārnēsājamo ugunsdzēšanas aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts.

Veic visu ugunsdzēšamo aparātu, kas pastāvīgi ir zem spiediena, konteineru un to ugunsdzēšamo aparātu, kas nav zem spiediena, reaktīvo trauku testēšanu ar hidraulisko spiedienu reizi 10 gados.

57. Noteikums. Ugunsdzēsēja ekipējums

Atsevišķos gadījumos JA var pieprasīt ugunsdzēsēja ekipējuma komplektu esamību, nosakot to skaitu un to izvietojumu.

58. Noteikums. Ugunsgrēka dzēšanas aprīkojuma ātras izmatošanas iespējamības nodrošināšana

Zvejas kuģa ekspluatācijas laikā, ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtas pastāvīgi uztur labā darba kārtība, gatavībā tūlītējai izmantošanai.

59. Noteikums. Aizvietošana

Šajā nodaļā prasītos aparātus, iekārtas, ugunsdzēšanas vielas utt. var aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem, ja JA tos neuzskata par mazāk efektīviem, nekā prasītie.

VI nodaļa. Apkalpes aizsardzība (darba vide, drošība utt.)

Ja nav norādīts citādi, šīs nodaļas noteikumi piemērojami gan esošajiem, gan jauniem zvejas kuģiem.

Vispārīgais noteikums

Uz jauniem un esošajiem zvejas kuģiem katru darba vietu, kā arī vietas uz zvejas kuģa, kur uzturas apkalpe, konstruē tā lai apkalpes darbs noritētu tādā veidā, kas pilnīgi atbilst veselības un drošības prasībām.

1. Noteikums. Vispārējie aizsardzības pasākumi

(1) Drošības troses sistēmu konstruē tā, lai tā būtu efektīva visos gadījumos un tā tiek nokomplektēta ar visām nepieciešamajām trosēm, tauvām, skavām un stiprinājumiem.

(2) Klāja atveres, kuru apmales ir zemākas par 600 mm, aprīko ar iežogojumu, piemēram, noņemamām margām, kuru augstums ir vismaz 1m. JA var atļaut nepielietot tāda veida iežogojumus ap nelielām atverēm.

(3) Gaismas lūkas un citas līdzīgas atveres aprīko ar aizsargbarjerām, kas ir savrup viena no otras, ne vairāk kā 350 mm attālumā. JA var atļaut nepielietot tāda veida iežogojumus ap nelielām atverēm.

(4) Klāju virsmas tiek tā izgatavotas vai apstrādātas, lai līdz minimumam samazinātu apkalpes locekļu paslīdēšanas iespēju. Īpaši darba zonās, tādās kā mašīntelpa, kambīze, pie vinčām, ap riņķvada un tīklu mašīnām, zivju apstrādes vietās, durvju priekšā, trapu galos uz klājiem nodrošina pārklājumus, kas samazina slīdēšanu. ⁸

(5) Ja apkalpes locekļi strādā vai pārvietojas vietās, kur ir paaugstināts risks pārkrišanai pār bortu, tiek pielietoti visi iespējamie drošības līdzekļi, tādi kā drošības trose, glābšanas vestes, drošības jostas vai cits atbilstošs aprīkojums. Šādus darbus drīkst izpildīt tikai tad, ja nodrošināta to pastāvīga uzraudzība.

(6) Ja darbi notiek vietās un apstākļos, kur nevar nodrošināt un plānot pilnu darba drošību, apkalpes locekļi šos darbus veic tikai ietērpti individuālajos glābšanas līdzekļos.

⁸ Koka klājus bez pretslīdamības pārklājuma nevar uzskatīt par atbilstošiem nosacījumiem par slīdamības samazināšanu.

2. Noteikums. Atveres klājos

(1) Lūku un citu atveru vākus aprīko ar fiksatoriem, kas nodrošina tos pret nejaušu aizvēršanos. Smagus avārijas izejas lūku vākus aprīko ar pretsvariem un konstruē tā, lai būtu iespējams vāku atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses.

(2) Ieejas lūku izmēri nedrīkst būt mazāki kā 600X600 mm, vai 600 mm diametrā.

(3) Ja tas ir praktiski iespējams, virs avārijas izejas lūkām uzstāda rokturus.

3. Noteikums. Margsienas, margas un nožogojumi

(1) Visas atklātās darba klāja daļas aprīko ar pietiekami drošām margām vai margsienām. Tas attiecas arī uz virsbūvju klājiem, ja uz tiem strādā cilvēki. Margu un margsienu augstumu virs klāja nodrošina ne mazāku par 1 metru. Ja šis augstums traucē normālai zvejas kuģa ekspluatācijai, JA var noteikt citu minimālo augstumu.

Esošajiem zvejas kuģiem margu un margsienu minimālais augstums var būt 750 mm, ja JA atzīst to par pietiekamu.

(2) Minimālajam vertikālajam attālumam starp dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju un zemāko punktu margsienas augšmalā, vai darba klāja virsmu, ja ir ierīkots margu nožogojums, jābūt pietiekamam, lai aizsargātu zvejas kuģa apkalpi no ūdens, kas tiek uzskalots uz klāja, ņemot vērā atļauto kuģošanas rajonu, hidrometeoroloģiskos apstākļus, kuros atļauta zvejas kuģa ekspluatācija, zvejas kuģa tipu un zvejas paņēmienus, un tam jāatbilst JA prasībām. Uz zvejas kuģiem ar garumu, lielāku par 24m un būvētiem pēc 2003.g.1.janvāra, brīvsānu augstums, kas mērīts zvejas kuģa vidusdaļā no darba klāja virsmas, no kura notiek zveja, nedrīkst būt mazāks par 300 mm, vai mazāks par brīvsānu augstumu, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei, skatoties kas ir lielāks, saskaņā ar atzīto zvejas kuģa noturības informāciju.. Zvejas kuģiem, kuru darba klājs ir tā aizsargāts, ka jūras ūdens uz tā nokļūt nevar, netiek prasīts cits minimālais brīvsānu augstums, kā vien tas, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei.

(3) Attālums starp klāju un apakšējo margu nedrīkst pārsniegt 230 mm. Attālums starp pārējām – nedrīkst pārsniegt 380 mm un attālumi starp margu statņiem nedrīkst būt lielāki par 1,5 m. Uz zvejas kuģiem ar noapaļotu klāja savienojumu ar bortu, margu statņus nostiprina uz klāja plakanās daļas. Uz margām nedrīkst būt asas šķautnes, stūri un citi asumi, tām jābūt pietiekoši izturīgām.

(4) Lai nodrošinātu drošu zvejas kuģa apkalpes pārvietošanos starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un citām darba telpām, zvejas kuģus aprīko ar margām, drošības trosēm, virsklāja vai zemklāja ejām saskaņā ar JA prasībām. Virsbūves, klāja mājas un vējtverus no ārpuses aprīko ar vētras rokturiem, lai zvejas kuģa apkalpe varētu droši pārvietoties un strādāt.

(5) Zvejas kuģus ar pakaļgala tralēšanu aprīko ar slipa vārtiem vai citu slipa nožogojumu, ar tādu pašu augstumu, kā piegulošās margsienas vai margas. Ja augstāk minētais slipa nožogojums neatrodas savā vietā, slipu nožogo ar ķēdi, vai citu līdzīgu pagaidu līdzekli.

(6) Uz cita tipa traleriem pakaļgala margsienas var nebūt, pie nosacījuma, ka vertikālais attālums no dziļākās darba ūdenslīnijas līdz darba klāja virsmai ir vismaz 1800mm un apkalpe ir atbilstoši aizsargāta pret jūras ūdens nokļūšanu uz klāja un ka ir ierīkotas margas ar minimālo augstumu 1000mm no labā līdz kreisajam bortam (apkārt klāja pakaļgalam) un ka katrā atsevišķā gadījumā ir veikti citi nepieciešamie drošības pasākumi saskaņā ar JA prasībām.

4. Noteikums. Kāpnes un trapi

Lai nodrošinātu zvejas kuģa apkalpes drošību, kuģi aprīko ar atbilstoša izmēra un izturības kāpnēm un trapiem ar rokturiem un neslīdošiem pakāpieniem. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti pēc 2003.g. 1.janvāra šādas kāpnes un trapi tiek iekārtoti saskaņā ar attiecīgu ISO standartu prasībām.

Trapu platums ir vismaz 600 mm. Trapu slīpums pret horizontu ir 45–50º dzīvojamās un dienesta telpās un 50–55º uz klājiem un mašīntelpās. Atsevišķos gadījumos JA var pieļaut atkāpes no šiem izmēriem.

5. Noteikums. Pārredzamība no stūres mājas

(1) Nodrošina visu darba vietu uz ārējā klāja pārskatāmību no stūres mājas. Stūres māju iekārto tādā augstumā, lai redzamību neierobežotu zvejas kuģa konstrukcijas vai aprīkojums. Uz esošajiem zvejas kuģiem nodrošina iespēju no zvejas kuģa tiltiņa pārraudzīt tās zvejas kuģa vietas, kur apkalpe nodarbojas ar zvejas rīku izlikšanu vai loma pacelšanu uz zvejas kuģa.

(2) Ja tehniski nav iespējams nodrošināt, ka visas darba vietas uz darba klāja ir pārskatāmas no stūres mājas, uzstāda attiecīgu, jūras apstākļiem piemērotu video novērošanas sistēma. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina JA.

(3) Ja nav iespējami vizuāli un balss sakari starp darba vietu un tiltiņu, uzstāda piemērotu un drošu sakaru sistēmu.

(4) Vinču vadības ierīces izvieto tā, lai cilvēkam, kurš strādā pie vinčas būtu pietiekami daudz vietas un lai no vinčas vai tīklu mašīnas vadības vietas būtu pilnībā pārskatāma šo mehānismu darbības zona.

(5) Ja nav iespējams nodrošināt mehānismu darbības zonu tiešu pārredzamību, uzstāda attiecīgu, jūras apstākļiem piemērotu video novērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina JA.

6. Noteikums. Iekļūšana tilpnēs

(1) Pārvietošanos starp klājiem nodrošina ar stacionāri nostiprinātiem trapiem. Ja traps ir noņemams, tā stiprinājuma konstrukcijai jānodrošina trapa stabilitāte un drošība.

(2) Lūku vākus, kuru atvēršanai nepieciešams pielietot spēku 160 N vai lielāku, aprīko ar ierīcēm vāku atvēršanai. Vākiem jābūt nostiprināmiem atvērtā stāvoklī.

(3) Trapus kravas tilpnēs uzstāda līdz pašam tilpnes dibenam. Rokturus uzstāda iespējami ērtās vietās. Trapi jābūt drošiem, lai nenotiktu apkalpes slīdēšana un kritieni.

(4) Trapu pakāpienus veido tā, lai no tiem kāja nevarētu paslīdēt uz sāniem un krišanas risks no tiem būtu cik vien iespējams minimāls. Pakāpienus konstruē ar platumu vismaz 250 mm un uz zvejas kuģiem, kas būvēti pēc 2003.g. 1.janvāra tos konstruē tā, lai kāju varētu nolikt vismaz 150 mm dziļumā no pakāpiena ārējās malas.

(5) Ja ir paredzēts apkalpes darbs kravas tilpnē, zvejas kuģim atrodoties jūrā, no kravas tilpnes nodrošina vismaz vienu avārijas izeju. Ja kravas tilpne ir 20 m gara vai garāka, paredz divas avārijas izejas, kurām jāatrodas iespējami tālu vienai no otras. Šīm izejām jāatbilst II nodaļas 5. un 6. Noteikumu prasībām. Prasību par divām avārijas izejām neattiecina uz zvejas kuģiem, kas būvēti pirms 1990g.1.augusta.

Ja kravas tilpne ir aprīkota ar atvēsinošām vai saldējamām iekārtām, jābūt iespējai atvērt durvis vai lūkas vāku no abām pusēm un padot avārijas signālu no šīs telpās uz stūres māju.

(6) Ieejas kravas telpās konstruē tā, lai tajās varētu iekļūt cilvēki ar uzvilktu pretdūmu aizsardzības aprīkojumu. IV Nodaļas 15. Noteikuma nosacījumi attiecas arī uz atdzesējamām kravas tilpnēm. Šis noteikums neattiecas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m.

(7) Zvejas kuģus, kas būvēti pēc 2003.g. 1. janvāra, nodrošina ar stacionārām kāpnēm visā zivju tilpnes augstumā. Kāpnes aprīko ar rokturiem abās pusēs. Ja zivju tilpnes dziļums nepārsniedz 3m, kāpnes var aizvietot ar stacionāru trapu, kas atbilst (4)punkta prasībām. Ja zivju tilpnes dziļums ir mazāks par 2,2m var tikt pieļauts pārvietojams traps ar aprīkojumu tā drošai nostiprināšanai vietā.

7. Noteikums. Līdzekļi nokļūšanai uz zvejas kuģa

(1) Drošu nokļūšanu uz zvejas kuģa, kas atrodas pie piestātnes, nodrošina pa aizborta trapiem vai kuģa laipām.

(2) Trapus un laipas aprīko ar atbilstošām margām, rokturiem un pakāpieniem. Nodrošina nepieciešamo apgaismojumu.

(3) Zvejas kuģus ar garumu 45 m un vairāk, bet mazāku par 85m, aprīko ar vismaz ar vienu jūras trapu, kura slīpums pret horizontu visos iespējamajos ekspluatācijas variantos ir no 0° līdz 45°.

(4) Zvejas kuģus ar garumu vairāk, kā 85 m aprīko vismaz ar:

vienu jūras trapu ar regulējamiem pakāpieniem, kuru var izmantot no 0° līdz 55°leņķos pret horizontu;

(5) Ja (3) un (4) punktā minēto trapu nevar pārvietot no viena zvejas kuģa borta uz otru ar zvejas kuģa apkalpes spēkiem un zvejas kuģa tehniskajiem līdzekļiem, uzstāda trapus abos zvejas kuģa bortos.

(6) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un vairāk, bet mazāks nekā 45 m nokļūšanai uz zvejas kuģa atļauts izmantot zvejas kuģa laipu. Nodrošina laipas platumu vismaz 550 mm. Paredz aprīkojumu – gredzenus, āķus utt., laipas stiprināšanai pie zvejas kuģa borta. Izmanto JA atzītu laipas konstrukciju.

8. Noteikums. Darba apstākļi augstumā

(1) Mastus, uz kuriem ir nostiprinātas kravas ierīces, antenas, signālugunis vai cits aprīkojums, kam var būt nepieciešama apkope vai remonts, aprīko ar atbilstošiem trapiem un iespēju robežās ar darba platformām.

Trapam jāsniedzas no klāja līdz augstākajai signālugunij vai citam aprīkojumam, kam varētu būt nepieciešama pārbaude vai remonts. Šo prasību nepiemēro esošajiem zvejas kuģiem ar koka mastiem. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti pēc 2003.g.1.janvāra trapu pakāpienus nedrīkst veidot ar apaļiem spraišļiem.

(2) Visi trapi, kuru slīpums pret horizontu pārsniedz 70º un lielākais augstums virs klāja ir vairāk nekā 5 m, no 2,2 m augstuma aprīko ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļautu kritienu.

(3) A–tipa mastu galos un citās līdzīgās vietās, kur cilvēki atrodas remontdarbu veikšanai, uzstāda margas vai rokturus.

(4) Uz zvejas kuģa nodrošina atbilstošu drošības aprīkojumu darbam augstumā.

9. Noteikums. Darba vietas un pārvietošanās ejas

(1) Visas darba vietas uz zvejas kuģa tiek aizsargātas no bīstamo un kaitīgo faktoru ietekmes, lai kuģa apkalpes locekļi negūtu traumas, apdegumus, elektrotraumas, saindēšanos un nebūtu pakļauti augstfrekvences elektromagnētisko lauku, radioaktīvā starojuma, pārmērīga trokšņa un vibrāciju ietekmei.

(2) Pastāvīgas darba vietas aizliegts izvietot:

(a) Tieši virs katliem un spiedtraukiem;

(b) Tieši zem iekārtām un cauruļvadiem no kuriem iespējama noplūde;

(c) Tuvu vietām, kur iespējama kaitīgu gāzu un tvaiku izdalīšanās, ja nav paredzēta atbilstoša ventilācija;

(d) Lielu sakarsētu virsmu tuvumā, ja nav paredzēti atbilstoši vairogi.

(3) Pastāvīgās darba vietās nodrošina brīvu augstumu darbam stāvus vismaz 2100 mm, šis augstums var būt samazināts līdz 1850 mm pagaidu darba vietās.

(4) Klāja virsma darba vietā nodrošina apkalpes locekļa stabilu stāvokli veicot savus pienākumus. Tā ir cik vien iespējams horizontāla ar maksimāli pieļaujamo slīpumu līdz 2–3º bez pakāpieniem, caurulēm un citiem nelīdzenumiem. Virsma nedrīkst būt slidena.

(5) Nodrošina brīvu pārvietošanos pa ejām (vismaz 600 mm) un pietiekami plašas darba zonas (vismaz 600x600 mm) darba vietās, piemēram, pie tīklu mašīnām, vinčām un zivju apstrādes mašīnām. Uz esošajiem zvejas kuģiem iespēju brīvi pārvietoties nodrošina, ja tas ir tehniski iespējams. Ja speciālas pārbaudes rezultātā konstatē, ka nav iespējams nodrošināt brīvu pārvietošanos, rod citus tehniskus risinājumus, lai samazinātu traumu risku līdz minimumam.

(6) Ja aprīkojums loma apstrādei un piegādei teknē traucē brīvu pārvietošanos, šo aprīkojumu paredz noņemamu, vai pārvietojamu, lai tajā laikā, kad nenotiek loma apstrāde, būtu nodrošināta brīva pārvietošanās.

(7) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un lielāks, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu zem klāja, jeb vismaz zem nojumes, kā arī, lai cilvēki varētu strādāt pilnā augumā (klāja jeb nojumes augstums – vismaz 2 m). Zivju apstrādes telpā tiek nodrošināts dabīgais apgaismojums. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 m, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu iespējami aizsargātā vietā. Uz esošajiem zvejas kuģiem prasības par iespēju strādāt pilnā augumā un dabīgo apgaismojumu izpilda, ja tas ir iespējams.

(8) Slēgtās darba telpās, kurās glabājas darba drēbes un/vai notiek zivju apstrāde ierīko ventilāciju saskaņā ar JA prasībām. Telpās, kur apstrādā zivis, tās vārot, gatavojot fileju un tml., kur zivis uzglabā un lieto ķimikālijas. ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtīgu gaisa apmaiņu stundā. JA var atbrīvot no iepriekšminētās prasības daļēji slēgtas darba telpas, ja, veicot novērtēšanu, tā secina, ka pietiekoša dabīgā ventilācija ir nodrošināta.

(9) Mašīntelpās nodrošina brīvas pārvietošanās iespēju un piekļūšanu visiem mehānismiem un mezgliem tā, lai varētu veikt to apkopi un remontu. Nodrošina arī brīvu pieeju kāpnēm (kāpņu telpai) un avārijas izejām.

10. Noteikums. Apgaismojums

(1) Uz zvejas kuģa nodrošina labu apgaismojumu visās ejās, darba telpās un darba zonās. Garantē pietiekoši spēcīgu un kvalitatīvu apgaismojumu, kas nodrošina visu darbu veikšanu uz zvejas kuģa pilnībā atbilstoši drošības un veselības prasībām. Tas attiecas uz loma piegādi apstrādes vietā un aizgādāšanu pēc apstrādes, loma apstrādes un pārvietošanas mehānismu vadības pultīm, kambīzi, ejām, pārejām, trapiem utt.

(2) Nodrošina pietiekamu apgaismojuma intensitāti, lai varētu atšķirt detaļas. Apgaismojumam jārada pietiekams kontrasts un tas nedrīkst apžilbināt.

(3) Kravas telpās ierīko stacionāru apgaismojumu, kas nodrošina pietiekamu apgaismojumu visos ekspluatācijas apstākļos. Uz esošajiem zvejas kuģiem ar speciālu JA atļauju, ir pieļaujama nevis stacionāra, bet līdzvērtīgi efektīva pārnēsājama apgaismojuma izmantošana.

(4) Apgaismojums nedrīkst traucēt stūrmaņa darbam stūres mājā.

11. Noteikums. Klāja mehānismi

(1) Vinčas, tīklu mašīnas, zivju apstrādes mašīnas un citus klāja mehānismus projektē, būvē, uzstāda un aprīko tā, lai to ekspluatācija, apkope un remonts neradītu draudus cilvēku drošībai un veselībai jebkuros prognozējamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.

(2) Strādājot ar vinčām, tīklu mašīnām un citiem klāja mehānismiem ievēro spēkā esošos darba drošības noteikumus.

12. Noteikums. Vinčas

(1) Cik vien tas praktiski iespējams, vinčas projektē un aprīko ar attiecīgiem vairogiem tā, lai vinču kustīgās daļas nevarētu savainot cilvēkus. Visus aizsargvairogus konstruē pietiekami izturīgus un stabilus.

(2) Ja tas ir tehniski iespējams, kustīgās troses virs klāja ievieto caurulēs, vai droši nosedz kādā citā veidā.

(3) Klāja blokus nosedz ar vairogiem vai citiem piemērotiem aizsarglīdzekļiem.

(4) Traļu vinčas konstruē reversīvas. Vadības svirām, tās atlaižot, nekavējoties jāatgriežas neitrālā stāvoklī. Traļu vinčas aprīko ar līdzekļiem, kas novērš nejaušu vinčas ieslēgšanu.

(5) Ja vinču iespējams vadīt no vairākām vietām, nodrošina tās redzamību no visām vadības vietām. Vienlaicīgi vinča var būt vadāma tikai no vienas vietas.

(6) Nepieciešamais spēks vinčas vadības sviru pārvietošanai ar rokām nedrīkst pārsniegt 160 N, ar kāju pārslēdzamiem pedāļiem 320 N.

(7) Katrai zvejas rīku daļai – veijeriem, ķēdēm un tml. jābūt pietiekami izturīgai, lai izturētu paredzētās slodzes.

(8) Vinčas aprīko ar aizsardzību pret pārslodzi. Negaidīta enerģijas padeves pārtraukšana nedrīkst novest pie kravas kritiena.

(9) Remontējot vai nomainot zvejas rīku elementus nedrīkst samazināt to izturību.

(10) Vinčas aprīko ar paredzētajai slodzei atbilstošām, pietiekami efektīvām mehāniskām bremzēm. Bremzēm jābūt vienkārši un viegli regulējamām. Katru no pievada ass atslēdzamu vinčas spoli aprīko ar no pievada ass neatkarīgām bremzēm.

(11) Ja zvejas vinča ir vadāma no tiltiņa vai stūres mājas, vinčas avārijas apturēšanas slēdzi izvieto gan stūres mājā gan ērti pieejamā vietā līdzās vinčai. Avārijas apturēšanas slēdzim jānodrošina, ka vinča tiek apturēta un netiek pieļauta nekāda nejauša trosu kustība.

(12) Traļu vinčas aprīko ar trosu kārtotāju.

13. Noteikums. Kravas operācijas

(1) Zvejas kuģa kravas iekārtas atbilst JA prasībām. Saskaņā ar I/6 noteikumu tiek veiktas kravas iekārtu periodiskās apskates.

(2) Pieņemšanas tvertnes aprīko ar cietām cauruļveida margām apkārt tvertnei. Ja nepieciešams uz margām atbilstošā augstumā ierīko platformu, lai maisu varētu aizsiet ērtā darba stāvoklī.

(3) Zivju apstrādi jāveic mazgāšanas tvertnēs, tīrīšanas tvertnēs mazgāšanas traukos, uz tīrīšanas galdiem un redeļu kastēm normālā, darbam piemērotā augstumā. Ja nepieciešams, nodrošina iespēju viegli regulēt palīglīdzekļus un aprīkojumu.

(4) Uz zvejas kuģa izstrādā noteikumus, kas nosaka, kā izpildāmi darbi pārvietojot zivis uz klāja, no klāja uz kravas telpu un kravas telpā, kā arī veicot citas kravas operācijas un kuģi apgādā ar attiecīgu aprīkojumu, lai šie darbi no cilvēkiem neprasītu pārliecīgu piepūli, vai prasītu minimālu piepūli.

14. Noteikums. Operācijas ar ledu

Nodrošina visa aprīkojuma, ar kura palīdzību uz zvejas kuģa tiek ražots, transportēts un izmantots ledus, atbilstību JA prasībām.

15. Noteikums. Zivju apstrādes mašīnas

(1) Par zivju apstrādes mašīnām šajā sadaļā tiek uzskatītas iekārtas, kas mehāniski šķiro, tīra, atdzesē, iepako, transportē vai kā citādi apstrādā nozvejoto lomu.

(2) Zivju apstrādes mašīnas projektē tā, lai personālu, kas pie tām strādā, vai atrodas līdzās, nevarētu nejauši savainot. Mašīnām jābūt drošām visās paredzamajās situācijās – gan tās ekspluatējot, gan remontējot, tīrot vai veicot tehnisko apkopi.

(3) Nodrošina tādu aizsargvairogu konstrukciju, lai tos varētu noņemt tikai izmantojot speciālus instrumentus, lai aizsargvairogu nevarētu noņemt, kamēr nav atslēgta enerģijas padeve un mašīna pilnībā apturēta. Nodrošina, lai mašīnu nevar iedarbināt, kamēr aizsargvairogi nav nostiprināti savās vietās.

(4) Zivju apstrādes mašīna konstruē tā, lai tās varētu viegli, ātri un droši apturēt ar piemērotās vietās uzstādītiem avārijas apturēšanas slēdžiem. Avārijas apturēšanai jāaptver visus mašīnas elementus arī tajā gadījumā, ja kāds mašīnas elements ir atslēgts.

(5) Uz esošajiem zvejas kuģiem JA var atļaut izmantot mašīnas, kas neatbilst (3)punkta prasībām, ja veicot mašīnu pārbaudi, JA atzīst tās par pietiekami drošām.

(6) Papildus (4) punktā noteiktajiem avārijas apturēšanas slēdžiem, zivju apstrādes mašīnas, konveijeru lentes un tml. aprīko arī ar tādiem avārijas apturēšanas slēdžiem, kas nostrādā, ja notiek avārija vai ja tiek veikta mašīnas tīrīšana vai apkope.

(7) Mašīnas, kuras veicamo operāciju tehnoloģijas dēļ nevar izgatavot tā, lai pilnībā izslēgtu savainojuma risku, bīstamajās vietās aprīko ar stacionāri uzstādītu avārijas apturēšanas slēdzi. Nodrošina iespēju, lai mašīnas avārijas apturēšanas gadījumā, to varētu iedarbināt tikai pēc tam, kad avārijas apturēšanas slēdža svira uzstādīta stāvoklī "darbs".

(8) Pēc mašīnas apturēšanas, tās elementos nedrīkst saglabāties spiediens, kas varētu izsaukt negaidītu mašīnas detaļu kustību remonta vai tehniskās apkopes laikā.

(9) Ja vairākas konveijera lentes ir savienotas, lai pagarinātu viena otru, attālums starp avārijas apturēšanas slēdžiem nedrīkst pārsniegt 10 m. Katrs slēdzis aptur visas savienotās lentes.

(10) Ja konveijera lenšu kopējais garums pārsniedz 15 m, uzstāda gaismas signālu, kas brīdina par konveijera ieslēgšanu.

(11) Zivju apstrādes mašīnas izvieto tā, lai nodrošinātu brīvu pieeju tām apkopes, tīrīšanas un remonta darbu veikšanai. Eju platumu nodrošina vismaz 750 mm.

(12) Zivju apstrādes mašīnas izolē pietiekami, lai pieskaroties to ārējām virsmām nevarētu gūt apdegumus vai traumas. Izolācijai atļauts izmantot tikai degt nespējīgus un pret vibrācijām noturīgus izolācijas materiālus, kurus pienācīgi nostiprina.

(13) Mašīnām un iekārtām, kurās ir augstspiediena elementi, jāatbilst IV nodaļas prasībām attiecībā uz spiedtraukiem.

(14) Mašīnas un iekārtas, no kurām to darba laikā izdalās garaiņi, gāzes, putekļi un tml., aprīko ar nosūkšanas iekārtām. Šo nosūkšanas iekārtu iesūkšanas atveres novieto iespējami tuvu garaiņu, gāzu, putekļu vai citu kaitīgu vielu avotam un cauruļvadus izvieto tā, lai nekaitētu zvejas kuģa personālam. Izplūdes produktus izvada atmosfērā un cauruļu diametram jābūt vismaz 50 mm.

(15) Vārstus, aizbīdņus un citas noslēdzošās ierīces izvieto ērti pieejamās vietās.

(16) Zivju apstrādes mašīnas un aprīkojumu izvieto uz stabilām pamatnēm, kuras ir atbilstoši nostiprinātas pie zvejas kuģa konstrukcijām.

(17) Zivju apstrādes mašīnas, kurās tiek izmantots ūdens, aprīko ar efektīvu noteces sistēmu.

(18) Mašīnas un iekārtas, kurām nepieciešams veikt regulāru apkopi tādās vietās, kuras ir vairāk nekā 2 m augstumā, ja tas tehniski iespējams, aprīko ar 600 mm platām platformām ar vismaz 1 m augstām margām.

(19) Zivju ievietošanu apstrādes mašīnā un noņemšanu no tās nodrošina personālam piemērotā, drošā un ērtā darba augstumā.

(20) Iepildīšanas atveres zivju apstrādes mašīnās un citās iekārtās (piemēram, zivju miltu ražotnē un tml) iekārto tā lai tās būtu ērti pieejamas un apkalpojamas. Atveres aprīko ar atbilstošiem noslēgšanas līdzekļiem, lai nevarētu izplatīties garaiņi, karstais ūdens vai gāzes.

16. Noteikums. Medicīniskā palīdzība

Zvejas kuģus apgādā ar medicīnisko aprīkojumu saskaņā ar LR MK Noteikumiem par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz medicīnisko aprūpi uz zvejas kuģiem.

VII nodaļa. Glābšanas līdzekļi

A daļa. Vispārīgie noteikumi

1. Noteikums. Noteikumu piemērošana

(1) Šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks, ja nav noteikts citādi.

(2) Šīs nodaļas 13. un 14. Noteikumi tāpat attiecas uz esošajiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks.

2. Noteikums. Definīcijas

(1) "Brīvas uzpeldēšanas metode" ir glābšanas līdzekļa nolaišanas veids, kad glābšanas līdzeklis automātiski atbrīvojas no grimstoša zvejas kuģa un ir gatavs izmantošanai.

(2) "Brīva kritiena metode" ir glābšanas līdzekļa nolaišanas veids, kad glābšanas līdzekli, kopā ar cilvēkiem un apgādi uz tā, atbrīvo un nomet ūdenī bez jebkādām atturošām ierīcēm.

(3) "Piepūšamais līdzeklis" ir līdzeklis, kura peldspēju nodrošina elastīgas, ar gāzi piepildītas kameras un kuru parasti, līdz izmantošanas brīdim, uzglabā nepiepūstā stāvoklī.

(4) "Piepūsts līdzeklis" ir līdzeklis, kura peldspēju nodrošina elastīgas, ar gāzi piepildītas kameras un kuru uzglabā piepūstā stāvoklī un kas ir pastāvīgā lietošanas kārtībā.

(5) "Nolaišanas iekārta vai ierīce" ir līdzeklis, kas paredzēts kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas drošai nolaišanai uz ūdens no to pastāvīgās stāvēšanas vietas.

(6) "Jauna tipa glābšanas līdzeklis vai iekārta" ir glābšanas līdzeklis vai iekārta ar jaunām īpašībām, kuras pilnībā neatbilst šīs nodaļas prasībām, bet nodrošina līdzīgu vai augstāku drošības līmeni.

(7) "Glābējlaiva" ir laiva, kas paredzēta cilvēku glābšanai un uz ūdens esošo glābšanas līdzekļu savākšanai.

(8) "Gaismu atstarojošs materiāls" ir materiāls, kas uz to virzīto gaismas staru atstaro pretējā virzienā.

(9) "Kolektīvie glābšanas līdzekļi" ir līdzekļi, kuri pēc zvejas kuģa atstāšanas briesmu gadījumā nodrošina cilvēku dzīvības saglabāšanu.

3. Noteikums. Glābšanas līdzekļu novērtēšana, pārbaude un atzīšana

(1) Izņemot 2.noteikuma (5) un (6) punktus, dzīvības glābšanas līdzekļiem un aprīkojumam, kas ir noteikts šajā nodaļā, jābūt JA atzītam.

(2) Pirms izsniegt dzīvības glābšanas līdzekļu un aprīkojuma atzinumu, JA pārliecinās, ka:

(a) šādas glābšanas ierīces un aprīkojums ir pārbaudīti un atbilst šīs nodaļas un ES direktīvas 96/98/EC par jūras aprīkojumu prasībām;

(b) ievērotas Organizācijas Rekomendācijas glābšanas ierīču testēšanai.

(3) Pirms jauna tipa dzīvības glābšanas līdzekļu vai aprīkojuma atzīšanas, JA nodrošina, lai tādi līdzekļi vai aprīkojums:

(a) nodrošinātu drošības līmeni ne mazāku par šinī nodaļā un Organizācijas Starptautiskajā dzīvības glābšanas ierīču (turpmāk – LSA) kodeksā noteikto un būtu novērtēti un pārbaudīti atbilstoši Organizācijas rekomendācijām⁹;

(b) būtu sekmīgi JA novērtēti un izmēģināti ar tādām metodēm, kas pēc būtības ir līdzvērtīgas šīm noteiktajām rekomendācijām.

(4) JA noteiktajā atzīšanas procedūrā paredz nosacījumus, pie kuriem atzinums paliek spēkā vai tiek atcelts.

(5) Pirms izmantošanas atļaujas izsniegšanas tādiem dzīvības glābšanas līdzekļiem un aprīkojumam, kam nav JA iepriekšējā atzinuma, JA pārliecinās, ka šie dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums atbilst šīs nodaļas un LSA kodeksa prasībām.

(6) Šajā nodaļā noteikto dzīvības glābšanas līdzekļu, kuru detalizēta specifikācija nav iekļauta C daļā, izmantošana atļauta pie nosacījuma, ka tie atbilst JA prasībām, ņemot vērā detalizētās specifikācijas kādas noteiktas šīm iekārtām SOLAS 1974 III nodaļā ar grozījumiem un LSA kodeksā.

⁹ Skat. Jauna dzīvības glābšanas līdzekļu un aprīkojuma Novērtēšanas, Pārbaudes un Atzīšanas prakses Kodeksu, IMO rezolūcija A.520(13).

4. Noteikums. Ražošanas pārbaudes

JA pieprasa veikt tādas dzīvības glābšanas līdzekļu ražošanas pārbaudes, kas nodrošina, ka dzīvības glābšanas līdzekļi tiek izgatavoti atbilstoši tiem pašiem standartiem, kā atzītais prototips.

B daļa. Prasības zvejas kuģiem

5. Noteikums. Kolektīvo glābšanas līdzekļu un glābējlaivu skaits un tips

(1) Katru kuģi apgādā ar vismaz diviem kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem.

(2) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, kolektīvo glābšanas līdzekļu un glābējlaivu skaitu, ietilpību un tipu nosaka atbilstoši šādām prasībām:

(a) Uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvos glābšanas līdzekļus, kuros var izvietot ne mazāk kā kopējo uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaitu.

Tomēr, ja zvejas kuģis atbilst prasībām par sadalījumu nodalījumos, avārijas noturības kritērijiem un paaugstinātai konstruktīvai aizsardzībai pret uguni papildus Noteikumā III/14 un V nodaļā noteiktajām prasībām un ja JA uzskata, ka glābšanas līdzekļu skaita un to ietilpības samazināšana nevar negatīvi ietekmēt drošību, tā var to pieļaut, paredzot, ka uz zvejas kuģa katra borta izvietoto kolektīvo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai izvietotu ne mazāk par 50% no uz zvejas kuģa esošo cilvēku kopskaita. Papildus paredz glābšanas plostus ar ietilpību ne mazāku par 50% no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa;

(b) Ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru pabeidzot glābšanas darbus var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu.

(3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums 45m un lielāks, bet mazāks nekā 75 m, izpildāmas šādas prasības:

(a) Uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli, kurā var izvietot ne mazāk kā kopējo uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaitu.

(b) Ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru pabeidzot glābšanas darbus var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu.

(3a) Zvejas kuģus, kuru garums ir 24m un lielāks, bet mazāks nekā 45 m, aprīko ar:

(a) tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200% no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot kopējo uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaitu, jābūt piemērotiem to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta; un

(b) glābējlaivu, izņemot gadījumus, kad JA, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un manevrēšanas spējas, meklēšanas un glābšanas operāciju organizāciju, meteoroloģisko brīdinājumu sistēmu, hidrometeoroloģiskos apstākļus zvejas kuģa darbības zonā vai darbības sezonas apstākļus, ir pārliecināta, ka šāds nodrošinājums nav nepieciešams.

(3b) Zvejas kuģus, kuru garums ir 17 metri un lielāks, bet mazāks nekā 24 metri, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200% no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot kopējo uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaitu, jābūt piemērotiem to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta.

(3c) Zvejas kuģus, kuru garums ir 15 metri un lielāks, bet mazāks nekā 17 metri, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot kopējo uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaitu. Ja uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaits ir mazāks nekā 12, neskatoties uz šā noteikuma (1) punkta prasību, atļauts kuģi aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli. Glābšanas līdzekli cik vien iespējams izvieto tā, lai tas pastāvīgi ir gatavs nolaišanai no jebkura zvejas kuģa borta.

(4) Izpildot apakšpunktos (2)(a), (3)(a) un (3a)(a) noteiktās prasības, kuģi var aprīkot ar vienu vai vairākām no zvejas kuģa pakaļgala ar brīvas krišanas metodi nolaižamām glābšanas laivām, kurās ir iespējams izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus un ar glābšanas plostiem, kuru ietilpība ir pietiekoša visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku izvietošanai.

Uz zvejas kuģa nodrošina tādu glābšanas laivu un glābējlaivu skaitu, kas ir pietiekams, lai gadījumā, ja kuģi atstāj visi uz tā esošie cilvēki, katrai glābšanas vai glābējlaivai būtu jānodrošina ne vairāk kā 9 glābšanas plosti.

(5) Kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem un glābējlaivai jāatbilst šīs nodaļas noteikumu 17. – 23. prasībām.

6. Noteikums. Glābšanas līdzekļu un glābējlaivu izvietošana un pieejamība

(1) Kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem jābūt:

(a)

(i) viegli pieejamiem briesmu gadījumā;

(ii) ātri un droši nolaižamiem, atbilstoši 32.noteikuma

(1)(a) apakšpunkta prasībām;un

(iii) ātri paceļamiem, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas glābējlaivām;

(b) izvietotiem tā, lai:

(i) tie netraucētu cilvēku pārvietošanos uz iekāpšanas klāja;

(ii) netraucētu darbu ar tiem;

(iii) iekāpšanu tajos varētu veikt ātri un labā kārtībā; un (iv) tie netraucētu veikt operācijas ar jebkuru citu glābšanas līdzekli.

(2) Gadījumā, ja attālums no iekāpšanas klāja līdz seklākajai ekspluatācijā esošā zvejas kuģa ūdenslīnijai pārsniedz 4.5 metrus, kolektīviem glābšanas līdzekļiem ar pilnu cilvēku skaitu, izņemot brīvi uzpeldošus glābšanas plostus, jābūt nolaižamiem ar nolaišanas ierīci, vai arī paredz citus atzītus, līdzvērtīgus iekāpšanas līdzekļus.

(3) Kolektīvos glābšanas līdzekļus un nolaišanas iekārtas uztur darba kārtībā un gatavībā tūlītējai izmantošanai kā pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas, tā arī visu laiku, kamēr zvejas kuģis atrodas jūrā.

(4)

(a) Katru glābšanas līdzekli izvieto:

(i) tā, lai ne pats glābšanas līdzeklis, ne tā stiprināšanas un nolaišanas ierīces netraucētu operācijas ar jebkuru citu glābšanas līdzekli vai glābējlaivu jebkurā citā nolaišanas vietā;

(ii) cik vien droši un praktiski iespējams tuvu ūdens virsmai tādā stāvoklī, lai glābšanas līdzeklis pozīcijā zvejas kuģa atstāšanai atrastos ne mazāk, kā 2m virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas, pie nelabvēlīgas galsveres līdz 10° un jebkuras puses sānsveres līdz 20° vai līdz leņķim, pie kura zvejas kuģa atklātā klāja apmale iegremdējas ūdenī, skatoties, kas ir mazāks, izņemot glābšanas plostus, kurus paredzēts nolaist, izmetot pāri bortam;

(iii) pastāvīgā gatavības stāvoklī tā, lai apkalpes locekļi varētu sagatavot to iekāpšanai un nolaišanai ūdenī laika periodā, kas ir mazāks par 5 minūtēm;

(iv) pilnīgi aprīkotu un apgādātu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām.

(b) katru glābšanas laivu pievieno atsevišķam laivceltnim vai atzītai nolaišanas iekārtai;

(c) glābšanas līdzekļus izvieto cik vien tuvu iespējams dzīvojamām un apkalpošanas telpām tādā stāvoklī, kur ir garantēta droša nolaišana, sevišķi attiecībā uz dzenskrūvi. Glābšanas laivu, kas nolaižama gar zvejas kuģa bortu izvieto ar nepieciešamo pārkari, lai nodrošinātu drošu nolaišanu gar zvejas kuģa taisno bortu cik vien praktiski iespējams, Ja tās izvieto priekšgalā, tad tai jābūt vietai uz pakaļgalu no triecienstarpsienas aizsargātā vietā un šajā sakarā JA pievērš īpašu uzmanību laivceltņa stiprībai.

(d) Lai atzītu veidu kādā nolaiž vai paceļ glābējlaivu, ņem vērā pašas laivas un aprīkojuma svaru un 50% no to personu svara, kuras saskaņā ar noteikumiem 23(1)(b)(ii) un 23(1)(c) ir izvietojamas šajā laivā, kā arī glabējlaivas izmērus un konstrukciju un tās izvietošanas vietu virs ūdenslīnijas, pie vismazākās ekspluatācijas iegrimes.

Tomēr jebkuru glābējlaivu, kas izvietota augstumā, lielākā par 4,5m virs ūdenslīnijas pie vismazākās ekspluatācijas iegrimes, apgādā ar atzītu nolaišanas un pacelšanas iekārtu.

(e) Nolaišanas un pacelšanas iekārtām jāatbilst 32 (f) noteikuma prasībām:

(i) glābšanas plostus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami kritiskā situācijā un tādā veidā, lai tie varētu brīvi uzpeldēt ūdenī no savas vietas, piepūsties un atbrīvoties no zvejas kuģa, ja tas grimst. Tomēr ar laivceltni nolaižamajiem glābšanas plostiem nav jābūt brīvi peldošiem;

(ii) plostu stiprinājumus, ja tādi ir, aprīko ar atzīta tipa automātisku (hidrostatisku) atbrīvošanas ierīci.

7. Noteikums. Iekāpšana glābšanas līdzeklī

Iekāpšanai glābšanas līdzeklī paredz piemērotu aprīkojumu, tajā skaitā:

(a) ne mazāk kā vienu trapu, vai citu atzītu līdzekli uz zvejas kuģa katra borta, kas dod iespēju iekļūt ūdenī esošā glābšanas līdzeklī, izņemot gadījumus, kad JA ir pārliecināta, ka attālums starp iekāpšanas punktu un ūdenī esošu glābšanas līdzekli ir tāds, ka traps nav nepieciešams;

(b) glābšanas līdzekļa izvietošanas vietas un tā nolaišanas iekārtas pietiekošu apgaismojumu, tajā skaitā arī ūdens akvatorijas nolaišanas vietā pietiekošu apgaismojumu no avārijas enerģijas avota atbilstoši IV/17.noteikuma prasībām;

(c) Iekārtas visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku brīdināšanai, ka zvejas kuģis ir jāatstāj;

(d) Līdzekļus, lai novērstu ūdens ieplūšanu glābšanas līdzeklī.

8. Noteikums. Glābšanas vestes

(1) Katram uz zvejas kuģa esošam cilvēkam paredz 24.noteikuma prasībām atbilstošu, atzīta tipa glābšanas vesti.

(2) Glābšanas vestes izvieto tā, lai tās būtu viegli pieejamas un to izvietošanas vietas būtu attiecīgi norādītas.

9. Noteikums. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi

(1) Katram glābējlaivas apkalpes loceklim paredz 25.noteikuma prasībām atbilstošu, atzīta tipa, atbilstoša izmēra hidrotērpu.

(2) Uz zvejas kuģiem ar 5.noteikuma (2) un (3)punktu prasībām atbilstošu dzīvības glābšanas aprīkojumu, paredz 25. noteikuma prasībām atbilstošu hidrotērpu katram uz zvejas kuģa esošam cilvēkam, kuram nav paredzēta vieta:

(a) glābšanas laivā;

(b) ar celtni nolaižamā glābšanas plostā;

(c) glābšanas plostā, kurš apgādāts ar atzītu ierīci, kas nodrošina iekāpšanu glābšanas plostā bez nokļūšanas ūdenī.

(3) Papildus apakšpunktā (2)(a) norādītajam, katra zvejas kuģa glābšanas laivu apgādā ar vismaz trijiem 25.noteikuma prasībām atbilstošiem hidrotērpiem.

Papildus 17.noteikuma apakšpunktā (8)(xxxi) noteiktajam siltumu aizturošo līdzekļu daudzumam, uz zvejas kuģa paredz 26.noteikuma prasībām atbilstošus siltumu aizturošus līdzekļus cilvēkiem, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā bez hidrotērpiem.

Šie hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi nav nepieciešami, ja zvejas kuģis ir aprīkots vai nu ar pilnīgi slēgtām glābšanas laivām ar tādu ietilpību uz katra borta, ka tajās var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus, vai ar pietiekamas ietilpības brīvi krītošām glābšanas laivām visu uz borta esošo cilvēku izvietošanai.

(4) Šā noteikuma (2) un (3) punktu prasības var nepiemērot zvejas kuģiem, kurus pastāvīgi ekspluatē siltos klimatiskos apstākļos, kur pēc JA domām, hidrotērpi un siltumu aizsargājošie līdzekļi nav nepieciešami.

(5) Šī noteikuma (2) un (3) punktos noteiktos hidrotērpus var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību (1) punktā noteiktām prasībām.

10. Noteikums. Glābšanas riņķi

(1) Uz zvejas kuģa nodrošina šādu minimālo, 27.noteikuma (1)punkta prasībām atbilstošu, glābšanas riņķu skaitu:

(a) 8 glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru ar garums ir 75 metri un lielāks;

(b) 6 glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, bet mazāks nekā 75 m;

(c) 4 glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 17 m un lielāks, bet mazāks nekā 45 m;

(d) 2 glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 17 m.

(2) Ne mazāk kā pusi no (1)punktā noteikto glābšanas riņķu skaita aprīko ar 27.noteikuma (2)punkta prasībām atbilstošām pašieslēdzošām ugunīm.

(3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m vai vairāk vismaz divus glābšanas riņķus, kas aprīkoti ar pašieslēdzošām ugunīm saskaņā ar (2)punkta prasībām, aprīko ar 27.noteikuma (3)punkta prasībām atbilstošu pašaktivizējošos dūmu signālu un, kur tas praktiski iespējams, tiem jābūt ātri nometamiem no navigācijas tiltiņa.

(4) Vismaz vienu glābšanas riņķi uz katra zvejas kuģa borta aprīko ar 27.noteikuma (4)punkta prasībām atbilstošu peldošu glābšanas līni, kuras garums nav mazāks par dubultu attālumu no glābšanas riņķa izvietošanas vietas līdz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa ūdenslīnijai, pie vismazākās iegrimes, vai 30 metriem, ņemot vērā lielāko garumu. Šos glābšanas riņķus neaprīko ar pašieslēdzošām ugunīm.

(5) Visus glābšanas riņķus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami uz zvejas kuģa esošiem cilvēkiem, vienmēr gatavi ātram metienam un tie nebūtu nekādā veidā pastāvīgi nostiprināti.

11. Noteikums. Līnmetēji

Katru kuģi, kura garums ir 24 metri un lielāks, aprīko ar 28. noteikuma prasībām atbilstošu, atzīta tipa līnmetēju. Līnmetēja lādiņu atjauno saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, tomēr to jāveic pie pirmās iespējas ne vēlāk, kā četrus gadus pēc to izgatavošanas datuma.

12. Noteikums. Briesmu signāli

(1) Katru kuģi, atbilstoši JA prasībām, aprīko ar efektīvu ierīci briesmu signālu došanai gan dienā, gan naktī, tai skaitā ar vismaz divpadsmit 29. noteikuma prasībām atbilstošām izpletņa raķetēm.

(2) Visiem briesmu signāliem jābūt atzīta tipa. Tos izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami un to izvietošanas vietas marķē.

(3) Briesmu signālus atjauno saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, tomēr to jāveic pie pirmās iespējas ne vēlāk, kā četrus gadus pēc to izgatavošanas datuma.

13. Noteikums. Glābšanas līdzekļu radio aprīkojums

(1) Katru jaunu zvejas kuģi ar garumu 24.m un vairāk un katru esošo zvejas kuģi ar garumu 45m un vairāk aprīko ar vismaz trīs divpusējām ultraīsviļņu (UĪV) pārnēsājamām radiostacijām. Šo raidstaciju izpildes standarti nedrīkst būt zemāki par Organizācijas atzītiem¹⁰. Ja ar stacionārām, divpusējām UĪV radio stacijām ir aprīkoti glābšanas līdzekļi, arī to izpildes standarti nedrīkst būt zemāki par Organizācijas atzītiem ¹¹.

(2) Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un vairāk, bet mazāks par 45 metriem, šādu radio staciju skaitu var samazināt līdz divām, ja JA uzskata, ka ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas rajonu un apkalpes skaitu, nav nepieciešama apgāde ar trīs radiostacijām.

(3) Uz esošajiem zvejas kuģiem ar garumu 24m un vairāk, bet mazāku par 45m pārnēsājamo UĪV radiotelefonu skaitu var samazināt līdz vienam.

(4) Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 m, var neaprīkot ar pārnēsājamām divpusējām UĪV radiostacijām. Tomēr šādiem zvejas kuģiem tiek ieteikts nodrošināt vienu pārnēsājamu divpusēju UĪV radiostaciju stūres mājā kopā ar rezerves bateriju pielietošanai glābšanas plostā kritiskā situācijā.

¹⁰ Sk. Organizācijas ar Rezolūcijas A.809(19) ar grozījumiem ar 1. un 2. pielikumu pieņemtās rekomendācijas divpusēju glābšanas līdzekļu pārvietojamo UĪV radiotelefonu izpildījuma standartiem.

¹¹ Sk. ORGANIZĀCIJA ar Rezolūcijas A.802(19) pieņemtās rekomendācijas glābšanas līdzekļu radiolokācijas atbildētāju lietošanai meklēšanas un glābšanas operācijās izpildījuma standartiem.

14. Noteikums. Radiolokācijas atbildētājs (SART)

Uz jauniem un esošajiem zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un vairāk, uz katra borta uzstāda vismaz vienu radiolokācijas atbildētāju. Radiolokācijas atbildētāja (SART) izpildes standarti nedrīkst būt sliktāki par Organizācijas atzītajiem ¹¹). Radiolokācijas atbildētāju izvietots tā, lai to varētu viegli novietot kolektīvajā glābšanas līdzeklī. Kā alternatīva, katrā kolektīvajā glābšanas līdzeklī var būt izvietots viens radiolokācijas atbildētājs.

(1) Uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, uzstāda vismaz vienu radiolokācijas atbildētāju.

(2) SART ¹²) izvieto vietā, no kuras tos var ātri ielikt jebkurā glābšanas līdzeklī. Kā alternatīvu var izvietot vienu SART katrā glābšanas līdzeklī.

(3) Esošos zvejas kuģus ar garumu mazāku par 24m, kuri strādā rajonā A1 var atbrīvot no prasības par SART nodrošināšanu. Tomēr šādiem zvejas kuģiem tiek ieteikts nodrošināt vienu SART stūres mājā pielietošanai glābšanas plostā vietas apzīmēšanai briesmu gadījumā.

¹¹ Sk. ORGANIZĀCIJA ar Rezolūcijas A.802(19) pieņemtās rekomendācijas glābšanas līdzekļu radiolokācijas atbildētāju lietošanai meklēšanas un glābšanas operācijās izpildījuma standartiem.
¹² Viens no tiem var būt radiolokācijas atbildētājs, ko pieprasa noteikums IX 6 (1)(c).

15. Noteikums. Gaismu atstarojošie materiāli uz glābšanas ierīcēm

Visas glābšanas laivas, glābējlaivas, glābšanas vestes un glābšanas riņķus aplīmē ar gaismu atstarojošiem materiāliem, atbilstoši Organizācijas rekomendācijām ¹³).

¹³ Sk. Organizācijas ar Rezolūcijas A.658(16) pieņemtās rekomendācijas glābšanas līdzekļu aprīkošanai ar atstarojošiem materiāliem un to lietošanai.

16. Noteikums. Glābšanas līdzekļu darba gatavība, tehniskā apkope un pārbaudes

(1) Darba gatavība.

Pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas un visā reisa laikā, visus dzīvības glābšanas līdzekļus uztur darba kārtībā, gatavībā tūlītējai izmantošanai.

(2) Tehniskā apkope

(a) Uz zvejas kuģa nodrošina JA apstiprinātu glābšanas līdzekļu tehniskās apkopes instrukciju un apkopes veic saskaņā ar šo instrukciju;

(b) JA apakšpunktā (a) noteiktās Instrukcijas vietā var atzīt tehniskās ekspluatācijas plānveida programmu.

(3) Nolaišanas ierīču tehniskā apkope.

Nolaišanas ierīču troses ne retāk kā reizi 30 mēnešos apgriež ar galiem otrādi. Troses nomaina, kad tās ir nolietotas, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

(4) Rezerves daļas un remonta piederumi.

Kuģi nokomplektē ar glābšanas līdzekļu un to komponentu, kas ātri nodilst vai kurus bieži izmanto un ko nepieciešams regulāri nomainīt, rezerves daļām un remonta aprīkojumu.

(5) Iknedēļas pārbaudes.

Katru nedēļu veic šādas apsekošanas un pārbaudes:

(a) visu glābšanas laivu, glābšanas plostu, glābējlaivu un nolaišanas ierīču vizuālu apskati, lai pārliecinātos, ka tās ir darba kārtībā;

(b) visu glābšanas laivu un glābējlaivu dzinēju pārbaudi darbībā, gaitā uz priekšu un atpakaļgaitā, kopumā ne mazāk kā 3 minūtes pie nosacījuma, ka apkārtējā gaisa temperatūra pārsniedz minimālo temperatūru, kāda paredzēta dzinēja palaišanai;

(c) zvejas kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas pārbaudi.

(6) Ikmēneša pārbaudes.

Reizi mēnesī pārbauda glābšanas līdzekļu, tajā skaitā glābšanas laivu, apgādi, izmantojot pārbaudāmo objektu sarakstu, lai nodrošinātu, ka viss ir labā kārtībā un pilnībā nokomplektēts. Ziņojumu par pārbaudes rezultātiem ieraksta zvejas kuģa žurnālā.

(7) Piepūšamo glābšanas plostu, piepūšamo glābšanas vestu, jūras evakuācijas sistēmu un piepūšamo glābējlaivu apkope.

(a) katru piepūšamo glābšanas plostu, piepūšamo glābšanas vesti un evakuācijas slīdkalniņu pārbauda:

(i) ne retāk, kā reizi 12 mēnešos. Taču gadījumos, kad tas ir nepieciešams un pamatots, JA var pagarināt šo termiņu līdz 17 mēnešiem;

(ii) atzītā glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kura ir kompetenta veikt to apkalpošanu, ir aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu un izmanto atbilstošā veidā apmācītu personālu.

(b) piepūšamo glābējlaivu remontu un tehnisko apkopi drīkst veikt tikai atbilstoši ražotājas rūpnīcas instrukcijām. Avārijas remontu var veikt uz zvejas kuģa. Taču pastāvīgu remontu veic tikai atzītās pārbaudes stacijās.

(8) Hidrostatisko atbrīvošanas ierīču periodiskās pārbaudes.

(a) vienreizējai lietošanai paredzētu hidrostatisko atbrīvošanas ierīci nomaina, kad ir izbeidzies tās lietošanas termiņš. Ja hidrostatiskā atbrīvošanas ierīce nav vienreizējas lietošanas, tās pārbaudes veic:

(i) ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos. Taču gadījumos, kad tas ir nepieciešams un pamatots, JA var pagarināt šo termiņu līdz 17 mēnešiem;

(ii) atzītā glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kura ir kompetenta veikt to apkalpošanu, aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu un izmanto atbilstošā veidā apmācītu personālu.

(b) Zvejas kuģim, kuram zvejas operāciju raksturs var būt par šķērsli (7) un (8) punktos noteikto prasību izpildei, JA var atļaut pagarināt pārbaudes termiņu līdz 24 mēnešiem, ar nosacījumu, ka JA ir pārliecināta, ka aprīkojums ir tā būvēts un sakārtots, ka tas saglabā apmierinošu stāvoklī līdz nākošajam pārbaudes termiņam.

C daļa.

Prasības glābšanas līdzekļiem

17. Noteikums. Vispārējās prasības glābšanas laivām

(1) Glābšanas laivu konstrukcija.

(a) Visas glābšanas laivas būvē atbilstoši. To korpusa formai un proporcijām jānodrošina pietiekami liela noturība viļņainā jūrā un tām jāsaglabā pietiekams brīvsānu augstums, kad tās ir nokomplektētas ar pilnu aprīkojumu un uz tām ir pilns cilvēku skaits. Visas glābšanas laivas konstruē ar stingru korpusu un, noslogotām ar pilnu aprīkojumu un cilvēku skaitu, tām mierīgā ūdenī jāsaglabā pozitīva noturība taisnā stāvoklī arī tajā gadījumā, ja rodas caurums korpusā jebkurā vienā vietā zem ūdenslīnijas, pieņemot, ka nav peldspēju nodrošinošā materiāla zuduma un nav citu bojājumu.

(b) Visu glābšanas laivu stiprībai jābūt pietiekamai, lai tās droši varētu nolaist ūdenī ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu tajās.

(c) Laivu korpusus un cietos pārsegus izgatavo no degt nespējīga vai degšanu neveicinoša materiāla.

(d) Sēdvietas ierīko uz airsoliem, soliem vai uz, cik vien tas praktiski iespējams, zemu piestiprinātiem sēdekļiem, un konstruē tā, lai tās spētu izturēt slodzi, ko rada cilvēku skaits, kuram paredzētas vietas laivā, saskaņā ar šī noteikuma apakšpunkta (2)(b)(ii) prasībām, rēķinot katra cilvēka svaru 100 kg.

(e) Katrai glābšanas laivai nodrošina pietiekamu stiprību, lai šādas slodzes, pēc to noņemšanas, neradītu paliekošas deformācijas:

(i) laivām ar metāla korpusu – 1,25 reizes lielāka par glābšanas laivas kopējo masu ar pilnu aprīkojumu un pilnu cilvēku skaitu; vai

(ii) citām laivām – divkārša glābšanas laivas kopējā masa, ar pilnu aprīkojumu un pilnu cilvēku skaitu.

(f) Katrai glābšanas laivai nodrošina pietiekamu stiprību, lai, nokomplektēta ar pilnu aprīkojumu un cilvēku skaitu kā arī ar sliecēm un fenderiem paredzētajās vietās, ja tie tiek izmantoti, tā izturētu sānu triecienu pret zvejas kuģa bortu ar trieciena ātrumu vismaz 3,5 m/s un nomešanu ūdenī no vismaz 3 m augstuma.

(g) Vertikālo attālumu starp klāja virsmu un pārsega vai tenta iekšpusi, 50 % no klāja platības, nodrošina:

(i) ne mazāku kā 1,3 m glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot līdz deviņiem cilvēkiem;

(ii) ne mazāku kā 1,7 m glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot 24 cilvēkus vai vairāk; un

(iii) ne mazāku par attālumu, kas noteikts ar lineārās interpolācijas metodi starp 1,3 m un 1,7 m glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot no 9 līdz 24 cilvēkiem.

(2) Glābšanas laivu ietilpība.

(a) Nevienu glābšanas laivu nevar atzīt par derīgu vairāk kā 150 cilvēku izvietošanai.

(b) Cilvēku skaitu, kurus glābšanas laivā ir atļauts izvietot, nosaka, kā mazāko no:

(i) cilvēku skaita, ar vidējo masu 75 kg, kuri ar uzvilktām glābšanas vestēm var sēdēt laivā normālā stāvoklī, netraucējot laivas dzeniekārtu vai jebkura aprīkojuma darbību; vai

(ii) vietu skaita, ko var nodrošināt saskaņā ar 1. zīmējumu. Kontūras var pārsegties, kā tas parādīts, pie nosacījuma, ka ir ierīkoti kāju paliktņi un ir pietiekoši daudz vietas kājām un vertikālais attālums starp augšējo un apakšējo sēdvietu nav mazāks par 350 mm.

(c) Katru sēdvietu glābšanas laivā skaidri apzīmē.

(3) Iekāpšana glābšanas laivās.

(a) Katra zvejas kuģa glābšanas laivu iekārto tā, lai, pēc iekāpšanas komandas saņemšanas, visa paredzētā cilvēku skaita iekāpšanas laiks nebūtu lielāks kā 3 minūtes. Nodrošina arī ātras izkāpšanas iespēju no glābšanas laivas.

(b) Glābšanas laivas apgādā ar iekāpšanas trapu, ko var izmantot abās glābšanas laivas pusēs, ūdenī esošo cilvēku iekāpšanai glābšanas laivā. Zemākajam trapa pakāpienam jābūt vismaz 0.4 m zemāk par glābšanas laivas ūdenslīniju pie vismazākās iegrimes.

(c) Glābšanas laivas iekārto tā, lai bezpalīdzīgus cilvēkus varētu uzņemt laivā vai no ūdens, vai arī no nestuvēm.

(d) Visas virsmas, pa kurām pārvietojas cilvēki, ierīko neslīdošas.

(4) Glābšanas laivas peldspēja.

Visām glābšanas laivām nodrošina pietiekamu peldspēju vai arī tās pietiekamā daudzumā apgādā ar peldspējīgu materiālu, ko nevar nelabvēlīgi ietekmēt jūras ūdens, nafta vai naftas produkti, lai nodrošinātu, ka glābšanas laiva paliek virs ūdens gadījumā, kad tā ir pielieta ar ūdeni un pakļauta jūras iedarbībai. Papildus nodrošina peldspēju, līdzvērtīgu 280 N lielam cēlējspēkam uz katru cilvēku, kuru paredzēts izvietot glābšanas laivā. Peldspējīgo materiālu nedrīkst izvietot glābšanas laivas korpusa ārpusē, ja vien tas netiek izvietots papildus iepriekš noteiktajam.

(5) Glābšanas laivas brīvsānu augstums un noturība.

Ja glābšanas laivā normālā stāvoklī vienā pusē no diametrālās plaknes izvietoti 50% no glābšanas laivai paredzētā cilvēku skaita, brīvsānu augstums, kas mērīts no ūdenslīnijas līdz zemākajai atverei, caur kuru glābšanas laivā var ieplūst ūdens, nedrīkst būt mazāks par lielāko no vērtībām: 1,5% no glābšanas laivas garuma vai 100 mm.

(6) Glābšanas laivas piedziņa.

(a) Glābšanas laivu aprīko ar piedziņu no iekšdedzes kompresijas dzinēja. Nedrīkst izmantot dzinēju, kurā pielieto degvielu ar uzliesmošanas temperatūru 43°C vai zemāku (pārbaude noslēgtā tīģelī).

(b) Dzinēju aprīko vai nu ar rokas iedarbināšanas sistēmu, vai ar iedarbināšanas sistēmu no diviem neatkarīgiem, uzlādējamiem enerģijas avotiem. Nodrošina arī visus nepieciešamos iedarbināšanas līdzekļus. Dzinēja iedarbināšanas sistēmai un iedarbināšanas līdzekļiem jānodrošina dzinēju iedarbināšana 2 minūšu laikā, skaitot no iedarbināšanas norišu sākuma, pie apkārtējās temperatūras – –15°C, ja vien JA, attiecībā uz glābšanas laivām, kas atrodas uz zvejas kuģiem, kuri ir pastāvīgi iesaistīti noteiktos reisos, neuzskata, ka šī temperatūra var būt citāda. Dzinēja apvalki, sēdvietas vai citi šķēršļi nedrīkst traucēt iedarbināšanas sistēmas darbu.

(c) Pēc auksta dzinēja iedarbināšanas, nodrošina tā spējas darboties ne mazāk kā 5 minūtes, glābšanas laivai neatrodoties ūdenī.

(d) Nodrošina dzinēja spējas darboties, ja glābšanas laiva ir pielieta ar ūdeni līdz kloķvārpstas asij.

(e) Dzenskrūves vārpstu konstruē tā, lai dzenskrūvi varētu atvienot no dzinēja. Nodrošina iespējas glābšanas laivai virzīties priekšgaitā un atpakaļgaitā.

(f) Izplūdes cauruli konstruē tā, lai nepieļautu ūdens iekļūšanu dzinējā, tam normāli darbojoties.

(g) Visas glābšanas laivas konstruē tā, lai nodrošinātu ūdenī esošo cilvēku drošību un nebūtu iespējams sabojāt dzenskrūvi ar peldošām atlūzām.

(h) Nodrošina glābšanas laivu ātrumu vismaz 6 mezglus, virzoties priekšgaitā mierīgā ūdenī, kad laiva ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu tajā un darbojas visas ar dzinēja spēku darbināmās papildierīces, un vismaz 2 mezglus, velkot pilnīgi nokomplektētu 25 vietu glābšanas plostu ar pilnu cilvēku skaitu, vai ar līdzvērtīgu svaru. Nodrošina tādu degvielas, kas derīga iespējamajā temperatūru diapazonā zvejas kuģa darbības rajonā, daudzumu, lai pilnīgi noslogota glābšanas laiva varētu virzīties ar 6 mezglu ātrumu ne mazāk kā 24 stundas.

(i) Glābšanas laivas dzinēju, transmisiju un dzinēja aprīkojumu nosedz ar apvalku, kas izgatavots no degšanu neveicinoša materiāla, vai arī ir veic citus pasākumus, kas nodrošina līdzīgu aizsardzību. Šie pasākumi paredzēti cilvēku aizsardzībai no nonākšanas nejaušā kontaktā ar karstām vai kustīgām daļām un dzinēja aizsardzībai no jūras un laika apstākļu iedarbības. Paredz atbilstošus līdzekļus dzinēja trokšņa samazināšanai. Trokšņu līmenis laivā nedrīkst ietekmēt laivas lietošanu kā kritiskās situācijās, tā mācībās. Trokšņu līmenis ne pie kādiem apstākļiem nedrīkst pārsniegt 90dB(A) Iedarbināšanas akumulatorus ievieto apvalkos, kas veido ūdens necaurlaidīgu ietvaru ap akumulatoru bateriju sāniem un dibenu. Bateriju apvalkus apgādā ar piegulošiem vākiem, kas nodrošina nepieciešamo gāzu ventilāciju.

(j) Glābšanas laivas dzinēju un tā piederumus konstruē tā, lai ierobežotu elektromagnētisko starojumu un dzinēju darbība neiespaidotu glābšanas laivās lietoto glābšanas radio iekārtu darbību.

(k) Nodrošina līdzekļus visu akumulatoru bateriju (dzinēja iedarbināšanas, radio un meklēšanas gaismu) uzlādēšanai. Radio baterijas nedrīkst lietot, lai piegādātu enerģiju dzinēju iedarbināšanai. Līdzekļus glābšanas laivas bateriju uzlādēšanai nodrošina no zvejas kuģa elektroapgādes sistēmas ar spriegumu, kas nepārsniedz 55 V un ko var atvienot no iekāpšanas vietas glābšanas laivā.

(l) Labi pamanāmā vietā, dzinēja iedarbināšanas pults tuvumā, nodrošina dzinēja iedarbināšanas un lietošanas instrukcijas ūdensdrošā apvalkā.

(7) Glābšanas laivu apgāde.

(a) Visas glābšanas laivas apgādā ar vismaz vienu noteces ventili, ko ierīko korpusa zemākajā punktā un kas automātiski atveras, lai no korpusa izplūstu ūdens, kad glābšanas laiva neatrodas ūdenī un kas automātiski aizveras, kad glābšanas laiva ir ūdenī, lai nepieļautu ūdens ieplūšanu. Katru noteces ventili, lai to varētu aizvērt, apgādā ar vāciņu vai aizbāzni, ko piestiprina pie glābšanas laivas ar stropi, ķēdi vai citiem piemērotiem līdzekļiem. Noteces ventiļus izvieto ērti pieejamās vietās glābšanas laivas iekšpusē un to atrašanās vietas skaidri apzīmē.

(b) Visas glābšanas laivas apgādā ar stūri un stūres grozīkli. Ja ir paredzēts arī stūresrats vai kāds cits distances stūrēšanas mehānisms, šā mehānisma sabojāšanās gadījumam paredz iespēju vadīt stūri ar stūres grozīkli. Paredz tādu konstrukciju, lai stūre būtu pastāvīgi piestiprināta pie glābšanas laivas. Stūres grozīkli pastāvīgi uzstāda uz stūres vārpstas vai savieno ar to, taču, ja glābšanas laivai ir distances stūrēšanas mehānisms, tad grozīklis var būt noņemams un nostiprināts blakus stūres vārpstai. Stūri un stūres grozīkli konstruē tā, lai tos nevarētu sabojāt laivas nolaišanas mehānisma vai dzenskrūves darbības rezultātā.

(c) Glābšanas laivas ārpusē, izņemot rajonu stūres un dzenskrūves tiešā tuvumā, piestiprina peldošu glābšanas līni.

(d) Glābšanas laivām, kas pēc apgāšanās pašas neatgriežas pareizā stāvoklī, korpusa apakšējā daļā piestiprina piemērotus rokturus, lai dotu iespēju cilvēkiem pieķerties glābšanas laivai. Rokturus piestiprina pie glābšanas laivas tā, lai tad, ja tos pakļauj slodzei, kas tos var atraut no glābšanas laivas, tie tiktu atrauti, nebojājot glābšanas laivu.

(e) Visas glābšanas laivas apgādā ar ūdensdrošām kastēm vai nodalījumiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu mazu aprīkojuma priekšmetu, kā arī (8) punktā noteikto ūdens un provīzijas krājumu glabāšanu. Glābšanas laivas aprīko ar lietus ūdens savākšanas līdzekļiem.

(f) Katru ar trosēm nolaižamo glābšanas laivu aprīko ar atbrīvošanas mehānismu, kurš atbilst šādām prasībām:

(i) mehānismu ierīko tā, lai visi āķi atbrīvotos vienlaicīgi;

(ii) mehānismam paredz divas šādas atbrīvošanas iespējas:

1. parastu atbrīvošanās iespēju, kad glābšanas laivu atbrīvo ar rokām darbināmā veidā pēc tās nolaišanas ūdenī, vai kad āķi nav noslogoti;

2. atbrīvošanas iespēja zem slodzes, kad glābšanas laiva atbrīvojas ar slodzi uz āķiem. Šim atbrīvošanas variantam jānodrošina, ka glābšanas laiva tiek atbrīvota pie jebkuriem noslogojuma apstākļiem – sākot no nenoslogota stāvokļa, kad glābšanas laiva ir ūdenī, līdz slodzei 1,1 reizes lielākai par kopējo glābšanas laivas masu, kad tā ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu tajā. Šo atbrīvošanas iespēju atbilstoši aizsargā pret nejaušu vai pāragru atbrīvošanu;

(iii) atbrīvošanas mehānisma vadības ierīci marķē tādā krāsā, kas kontrastē ar tai apkārt esošo;

(iv) atbrīvošanas mehānismu konstruē ar 6–kārtīgu rezervi, attiecībā uz pielietotā materiāla izturības robežu, pieņemot, ka glābšanas laivas masa ir vienmērīgi sadalīta starp trosēm.

(g) Katru glābšanas laivu apgādā ar ierīci, kas dod iespēju atbrīvot piesienamo tauvu, kad tā ir nospriegota.

(h) Katru glābšanas laivu, kas ir apgādāta ar stacionāru divpusēju sakaru UĪV radiotelefona iekārtu ar antenu, kas ir atsevišķi uzstādāma, nodrošina ar sistēmu efektīvai antenas uzstādīšanai un nostiprināšanai darba stāvoklī.

(i) Nolaišanai gar bortu paredzētās glābšanas laivas aprīko ar nepieciešamajām sliecēm un atspaidu līstēm, lai atvieglotu glābšanas laivu nolaišanu un nepieļautu to bojājumus.

(j) Uz laivas pārsega uzstāda ar roku ieslēdzamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma un ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tai pirmās divas stundas, no 12 stundu darbības perioda, jānodrošina mirgošanas biežums, ne mazāks, kā 50 uzliesmojumi minūtē.

(k) Glābšanas laivas iekšpusē uzstāda lukturi vai gaismas avotu, kas ne mazāk kā 12 stundu laikā nodrošina pietiekamu apgaismojumu glābšanas laivas aprīkojuma lietošanas un dzīvības saglabāšanas instrukciju lasīšanai. Šim nolūkam nav atļauts izmantot petrolejas lampas.

(l) Ja speciāli nav paredzēts citādi, katru glābšanas laivu apgādā ar efektīvu ūdens atsūknēšanas ierīci vai nodrošina automātisku tā atsūknēšanu.

(m) Katru glābšanas laivu ierīko tā, lai no vadības un stūrēšanas vietas būtu pietiekoša redzamība uz priekšu, aizmuguri un abām pusēm laivas drošai nolaišanai un manevrēšanai.

(8) Glābšanas laivas aprīkojums.

Visus glābšanas laivu aprīkojuma priekšmetus, kas prasīti šajos noteikumos, izņemot atspaidu āķus, kurus glabā brīvi tūlītējai rīcībai, nostiprina glābšanas laivā, piesienot, uzglabājot kastēs vai nodalījumos, izvietojot stiprinājumos vai veicot līdzīgus izvietošanas pasākumus, vai izmantojot citus piemērotus līdzekļus. Aprīkojumu nostiprina tādā veidā, lai netraucētu nevienu zvejas kuģa atstāšanas norisi. Visiem glābšanas laivas aprīkojuma priekšmetiem jābūt cik vien iespējams maziem un viegliem un iepakotiem piemērotā un kompaktā veidā. Ja nav noteikts citādi, katras glābšanas laivas aprīkojums parasti sastāv no:

(i) peldošiem airiem pietiekamā skaitā, lai virzītos uz priekšu mierīgā jūrā. Katru airi apgādā ar duļlu tapām, duļļiem vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Duļļu tapas vai duļļus piestiprina pie laivas ar stropēm vai ķēdītēm;

(ii) diviem atspaidu āķiem;

(iii) peldoša smeļamā kausa un diviem spaiņiem;

(iv) izdzīvošanas rokasgrāmatas;

(v) spīdoša, vai apgādāta ar piemērotiem apgaismošanas līdzekļiem ceļa kompasa. Pilnīgi noslēgtā glābšanas laivā kompasu pastāvīgi uzstāda vadības postenī; jebkurā citā glābšanas laivā to apgādā ar piemērotu uzstādīšanas ierīci;

(vi) atbilstoša lieluma peldoša enkura ar rāvienu izturīgu tauvu, kas paredzēta ciešai satveršanai ar rokām, kad tā ir slapja. Peldošā enkura, tauvas un enkura izvilkšanas līnes, ja tāda ir pievienota, stiprību nodrošina pietiekamu jebkuriem jūras apstākļiem;

(vii) divām efektīvām piesienamajām tauvām ar garumu, ne mazāku, kā divkāršs attālums no glābšanas laivas izvietošanas vietas līdz ūdenslīnijai pie zvejas kuģa vismazākās iegrimes, vai 15 metri, ņemot vērā, kas ir lielāks. Glābšanas laivas vienu piesienamo tauvu, kas piestiprināta atbrīvošanas ierīcei atbilstoši (7)(g) punkta nosacījumiem, novieto glābšanas laivas priekšgalā, bet otru droši piestiprina glābšanas laivas priekšgalā vai tā tuvumā, lietošanas gatavībā;

(viii) diviem cirvjiem, pa vienam katrā glābšanas laivas galā;

(ix) ūdens necaurlaidīgām tvertnēm, kas satur kopumā 3l dzeramā ūdens katram cilvēkam, kuri paredzēti izvietošanai glābšanas laivā, no kuriem 1l uz cilvēku var aizstāt ar atsāļošanas ierīci, kas spējīga saražot līdzvērtīgu dzeramā ūdens daudzumu 2 dienās;

(x) nerūsoša smeļamā trauka ar stropi;

(xi) nerūsoša dzeramā trauka ar iedaļām;

(xii) barības devām, kopumā, ne mazāk kā 10.000kJ katram cilvēkam; šīs devas tur gaisa necaurlaidīgā iepakojumā un ievieto ūdens necaurlaidīgā konteinerā;

(xiii) četrām, 29.noteikuma prasībām atbilstošām, izpletņa raķetēm;

(xiv) sešām, 30.noteikuma prasībām atbilstošām, signāllāpām;

(xv) diviem, 31.noteikuma prasībām atbilstošiem, peldošiem dūmu signāliem;

(xvi) viena, signalizēšanai ar Morzes ābeci piemērota, ūdensdroša elektriskā luktura, kopā ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzi ūdensdrošā konteinerā;

(xvii) viena dienas gaismas signalizācijas spoguļa, kopā ar instrukcijām tā lietošanai, lai signalizētu zvejas kuģim vai lidmašīnai;

(xviii) dzīvības glābšanas signāliem, kas noteikti SOLAS 1974 noteikumā V/16, vienā eksemplārā uz ūdensdrošas kartes, vai ūdensdrošā konteinerā;

(xix) vienas svilpes vai līdzvērtīga skaņas signāla;

(xx) pirmās palīdzības iepakojuma ūdensdrošā kārbā, ko iespējams cieši noslēgt pēc lietošanas;

(xxi) sešām medicīnisko līdzekļu devām pret jūras slimību un vienas higiēniskās jūras slimības paketes katram cilvēkam;

(xxii) savāžama naža, kas jāglabā piesiets pie laivas ar stropi;

(xxiii) trīs konservu attaisāmajiem nažiem;

(xxiv) diviem glābšanas riņķiem, pie kuriem piestiprinātas vismaz 30 m garas peldošas līnes;

(xxv) rokas sūkņa;

(xxvi) viena komplekta ar makšķerēšanas piederumiem;

(xxvii) piemērotiem darba rīkiem minimālai motora un tā palīgierīču regulēšanai;

(xxviii) pārnēsājamā ugunsdzēšamā aprīkojuma, kas piemērots degošu naftas produktu dzēšanai;

(xxix) prožektora, kas spēj efektīvi apgaismot gaišas krāsas 18 metru platu objektu nakts laikā 180 metru attālumā 6 stundu laika periodā un spēj nepārtraukti darboties ne mazāk kā 3 stundas;

(xxx) efektīva radara atstarotāja, ja vien glābšanas līdzekļa radiolokācijas atbildētājs nav izvietots glābšanas laivā;

(xxxi) 26.noteikuma prasībām atbilstošiem siltumu aizturošiem līdzekļiem, pietiekamā daudzumā 10 procentiem no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai diviem, ņemot vērā lielāko; un

(xxxii) gadījumā, kad zvejas kuģis veic tāda veida un ilguma reisus, ka pēc JA uzskatiem apakšpunktos (xii) un (xxvi) noteiktās prasības izpildīt nav nepieciešams, JA var atļaut šo punktu prasības nepildīt.

(9) Glābšanas laivu marķēšana.

(a) Uz glābšanas laivas ar nenomazgājamu krāsu skaidrā šriftā norāda glābšanas laivas izmērus un izvietošanai paredzēto cilvēku skaitu.

(b) Glābšanas laivas priekšgalā uz abiem bortiem ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem norāda tā zvejas kuģa, kuram laiva pieder, vārdu un pieraksta ostu.

(c) Marķējumu, kas norāda, kādam zvejas kuģim glābšanas laiva pieder un laivas numuru izveido tā, lai, cik vien tas praktiski iespējams, tie būtu redzami no augšas.

18. Noteikums. Daļēji slēgtas, neapgāžamas glābšanas laivas

(1) Daļēji slēgtām, neapgāžamajām glābšanas laivām jāatbilst 17.noteikumā noteiktajām prasībām un papildus arī šā noteikuma prasībām.

(2) Pārsegums.

(a) uzstāda pastāvīgi piestiprinātu, cietu pārsegumu, kas stiepjas vismaz 20% no laivas garuma no priekšvadņa un ne mazāk kā 20% no laivas garuma no pakaļvadņa.

(b) pastāvīgais pārsegums veido divas patvēruma vietas. Ja patvēruma vietām ir starpsienas, tajās ierīko atbilstoša izmēra atveres, lai cilvēks, ģērbies hidrotērpā, vai siltā apģērbā un glābšanas vestē, viegli varētu iekļūt patvēruma vietā. Nodrošina pārseguma pietiekamu iekšējo augstumu, lai cilvēki varētu viegli nokļūt savās sēdvietās laivas priekšgalā un pakaļgalā.

(c) Pārsegumā ierīko logus vai caurspīdīgu apšuvumu, kas nodrošina pietiekamu dabīgo apgaismojumu laivas iekšpusē, kad lūkas ir aizvērtas, lai nebūtu nepieciešams lietot mākslīgo apgaismojumu.

(d) Uz pārseguma uzstāda margas ar drošiem turekļiem cilvēkiem, kuri pārvietojas pa laivas ārpusi.

(e) Glābšanas laivas atvērto daļu aprīko ar pastāvīgi piestiprinātu, salokāmu tentu, kura konstrukcija nodrošina, ka:

(i) ne vairāk kā divi cilvēki to var viegli uzmontēt laikā, kas nepārsniedz divas minūtes;

(ii) tas ir izolēts ar ne mazāk, kā divām materiāla kārtām, atdalītām ar gaisa slāni, vai izolēts ar citiem līdzvērtīgiem efektīviem līdzekļiem.

(f) Cietos pārsegumus un tentu konstruē tā, lai tie atbilstu šādiem nosacījumiem:

(i) būtu iespējams laivu nolaist un pacelt, cilvēkiem neizejot no aizsega;

(ii) būtu ierīkotas ieejas laivas abos galos un katrā tās pusē, tās būtu apgādātas ar piemērotu regulējamu aizveres aprīkojumu, ko var viegli un ātri atvērt un aizvērt no iekšpuses vai ārpuses tā, lai nodrošinātu vēdināšanu, bet izslēgtu jūras ūdens, vēja un aukstuma iespaidu; būtu nodrošināti līdzekļi, kas droši notur ieejas atvērtā vai aizvērtā stāvoklī;

(iii) arī tad, ja tents ir pārklāts un ieejas aizvērtas, laivā iekļūtu pietiekami daudz gaisa iekšā sēdošajiem cilvēkiem;

(iv) būtu paredzēti līdzekļi lietus ūdens savākšanai;

(v) cietā pārseguma un tenta ārpuse, kā arī tās laivas daļas, kas ir pārklāta ar tentu, iekšpuse būtu krāsotas spilgtā, labi redzamā krāsā. Patvēruma vietas iekšpuses krāsojums būtu tāds, kas nerada diskomfortu iekšā sēdošajiem;

(vi) būtu iespējams laivu airēt.

(3) Glābšanas laivas apgāšanās un atgriešanās sākuma stāvoklī.

(a) Katru paredzēto sēdvietu apgādā ar drošības jostu. Drošības jostu projektē tā, lai tā cilvēku ar 100 kg masu droši noturētu savā vietā, kad glābšanas laiva ir apgāztā stāvoklī.

(b) Glābšanas laivas noturību nodrošina tādu, lai tai piemistu īpašība pašai automātiski atgriezties no apgāzta stāvokļa pareizā stāvoklī, kad tajā ir izvietots pilns vai daļējs cilvēku skaits un aprīkojums un cilvēki ir piesprādzēti ar drošības jostām.

(4) Dzinējs.

(a) Nodrošina iespēju vadīt dzinēju un transmisiju no stūresvīra vietas.

(b) Dzinējam un dzinēja aprīkojumam jābūt spējīgam strādāt jebkurā stāvoklī – arī laivas apgāšanas laikā un turpināt strādāt pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī, vai arī dzinējam automātiski jāapstājas, glābšanas laivai apgāžoties, un jābūt viegli iedarbināmam, pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī un ūdens atsūknēšanas. Degvielas un eļļošanas sistēmas konstruē tā, lai apgāšanās laikā nenotiktu degvielas zudums un eļļas zudums no eļļošanas sistēmas, lielāks par 250 ml.

(c) Ar gaisu dzesējamos dzinējus aprīko ar kanālu sistēmu, kas uzņem gaisu dzesēšanai no ārpuses un izvada to glābšanas laivas ārpusē. Uzstāda ar roku vadāmus aizbīdņus, kas dod iespēju ņemt gaisu dzesēšanai no iekšpuses un arī izlaist to laivas iekšpusē.

(5) Aizsardzība pret paātrinājumu un triecieniem.

(a) Neskatoties uz 17.noteikuma (1)(f) nosacījumiem, daļēji slēgtai, neapgāžamai glābšanas laivai jābūt tā konstruētai un ar tādām atspaidu līstēm, kas aizsargātu glābšanas laivu pret nelabvēlīgiem paātrinājumiem, ko izraisa glābšanas laivas trieciens pret zvejas kuģa sāniem, kad tā ir ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, pie trieciena ātruma, ne mazāka par 3,5 m/s.

(b) Glābšanas laivu nodrošina ar automātisku ūdens atsūknēšanu.

19. Noteikums. Pilnīgi slēgtas glābšanas laivas

(1) Nodrošina pilnīgi slēgtu glābšanas laivu atbilstību 17.noteikumā noteiktajām prasībām un papildus arī šā noteikuma prasībām.

(2) Pārsegums.

(a) Katru pilnīgi slēgtu glābšanas laivu aprīko ar cietu, ūdens necaurlaidīgu pārsegumu, kas pilnīgi pārsedz glābšanas laivu.

(b) Pārsegumu konstruē tā, lai tas atbilstu šādiem nosacījumiem:

(i) pasargātu laivā esošos no karstuma un aukstuma;

(ii) ieejas glābšanas laivā būtu apgādātas ar lūkām, kuras var aiztaisīt, padarot laivu hermētisku;

(iii) būtu iespējams laivu nolaist un pacelt cilvēkiem neizejot no aizsega;

(iv) ieejas lūkas būtu iespējams atvērt un aizvērt gan no iekšpuses, gan no ārpuses un tās būtu aprīkotas ar līdzekļiem, kas tās droši notur atvērtā stāvoklī;

(v) būtu iespējams laivu airēt;

(vi) tas spētu bez vērā ņemamas sūces izturēt pilnu glābšanas laivas masu, kad tā ir apgāztā stāvoklī ar noslēgtām lūkām, ieskaitot visu aprīkojumu, mehānismus un pilnu cilvēku skaitu.

(vii) Tajā ir ierīkoti logi vai caurspīdīgs apšuvums, kas nodrošina pietiekamu dabīgo apgaismojumu laivas iekšpusē, kad lūkas ir aizvērtas, lai nebūtu nepieciešams lietot mākslīgo apgaismojumu.

(viii) tās ārpuse būtu krāsota spilgtā, labi ieraugāmā krāsā un tās iekšpuse – krāsā, kas nerada diskomfortu iekšā esošajiem cilvēkiem;

(ix) margas būtu apgādātas ar drošiem turekļiem cilvēkiem, kuri pārvietojas pa glābšanas laivas ārpusi un atvieglotu iekāpšanu un izkāpšanu;

(x) cilvēki no ieejas varētu nokļūt savās sēdvietās, nerāpjoties pāri airsoliem vai citiem šķēršļiem;

(xi) dzinēju darbības laikā cilvēki būtu pasargāti no bīstama gaisa retinājuma laivas iekšpusē.

(3) Apgāšanās un atgriešanās sākuma stāvoklī.

(a) Katru paredzēto sēdvietu apgādā ar drošības jostu. Drošības jostu projektē tā, lai tā cilvēku ar 100 kg masu droši noturētu vietā, kad glābšanas laiva ir apgāztā stāvoklī.

(b) Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai tai piemistu īpašība automātiski atgriezties no apgāzta stāvokļa pareizā stāvoklī, kad tajā ir izvietots pilns vai daļējs cilvēku skaits un aprīkojums, visas ieejas un atveres ir hermētiski noslēgtas, un cilvēki ir piesprādzēti ar drošības jostām.

(c) Glābšanas laivai jābūt spējīgai noturēties uz ūdens ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, kad tā ir bojātā stāvoklī, kā tas noteikts 17.noteikuma punktā (1)(a) un jānodrošina tāda tās noturība, lai apgāšanās gadījumā tā automātiski nonāktu tādā stāvoklī, lai laivā esošie cilvēki varētu izkāpt caur izeju, kura ir virs ūdens līmeņa.

(d) Nodrošina tādu dzinēja visu izpūtes cauruļu, gaisa vadu un citu atveru konstrukciju, lai glābšanas laivai apgāžoties un atgriežoties pareizā stāvoklī, dzinējā neiekļūtu ūdens.

(4) Dzinējs.

(a) Nodrošina dzinēja un transmisijas vadīšanu no stūresvīra vietas.

(b) Dzinējam un dzinēja aprīkojumam jābūt spējīgam strādāt jebkurā stāvoklī, laivas apgāšanas laikā un turpināt strādāt pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī, vai arī dzinējam automātiski jāapstājas, glābšanas laivai apgāžoties, un jābūt viegli iedarbināmam, pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī un ūdens atsūknēšanas. Degvielas un eļļošanas sistēmu konstruē tā, lai apgāšanās laikā nenotiktu degvielas noplūde un eļļas zudums no eļļošanas sistēmas, lielāks par 250 ml.

(c) Ar gaisu dzesējamos dzinējus aprīko ar kanālu sistēmu, kas uzņem gaisu dzesēšanai no ārpuses un izvada to glābšanas laivas ārpusē. Uzstāda arī ar roku vadāmus aizbīdņus, kas dod iespēju ņemt gaisu dzesēšanai no iekšpuses un arī izlaist to laivas iekšpusē.

(5) Aizsardzība pret paātrinājumu, triecieniem.

Neskatoties uz 17.noteikuma punkta(1)(f) nosacījumiem, daļēji slēgtai, neapgāžamai glābšanas laivai jābūt ar tādu konstrukciju un aprīkotai ar tādām atspaidu līstēm, kas aizsargā glābšanas laivu pret nelabvēlīgiem paātrinājumiem, ko izraisa glābšanas laivas ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu trieciens pret zvejas kuģa sāniem, pie trieciena ātruma, ne mazāka par 3,5 m/s.

(6) Brīvā kritienā nolaižamās glābšanas laivas.

Ar brīvā kritiena metodi nolaižamās glābšanas laivas konstruē tā, lai tās būtu pietiekami aizsargātas pret bīstamiem paātrinājumiem, kas rodas laivu nolaižot no augstuma, kas nav mazāks par projektēto laivas uzstādīšanas augstumu virs ūdenslīnijas pie vismazākās zvejas kuģa iegrimes ekspluatācijā, pie zvejas kuģa galsveres līdz 10° un sānsveres vismaz 20° uz jebkuru bortu.

20. Noteikums. Vispārīgās prasības glābšanas plostiem

(1) Glābšanas plostu konstrukcija.

(a) Katru glābšanas plostu izgatavo tā, lai tas spētu 30 dienas izturēt apkārtējās vides ietekmi peldošā stāvoklī jebkuros jūras apstākļos.

(b) Glābšanas plostu izgatavo tā, lai nometot to ūdenī no 18 m augstuma, glābšanas plosts un tā aprīkojums funkcionētu apmierinoši. Ja glābšanas plostu izvieto augstāk kā 18 m virs ūdenslīnijas pie zvejas kuģa vismazākās iegrimes, tam jābūt tādam, kas ir apmierinoši izturējis mešanas pārbaudi no vismaz tāda paša augstuma, kādā plostu izvieto.

(c) Peldošais glābšanas plosts, gan ar paceltu tentu, gan bez tā, spēj izturēt atkārtotus lēcienus uz tā no vismaz 4,5 m augstuma, mērot no plosta grīdas.

(d) Glābšanas plostu un tā aprīkojumu izgatavo tā, lai to varētu vilkt ar 3 mezglu ātrumu mierīgā ūdenī, kad uz tā atrodas pilns skaits cilvēku un pilns ekipējums, un ir izlaists viens no tā peldošajiem enkuriem.

(e) Glābšanas plostu aprīko ar tentu, kas aizsargā uz tā esošos cilvēkus no apkārtējās vides iedarbības un kas automātiski nostājas paredzētajā vietā, kad glābšanas plosts nonāk ūdenī. Nodrošina, lai tents atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu nodrošināta tā izolāciju pret karstumu un aukstumu vai nu ar divām, ar gaisa starpslāni atdalītām, materiāla kārtām, vai citu tikpat efektīvu līdzekļu palīdzību. Šiem līdzekļiem jānodrošina, lai netiktu pieļauta ūdens uzkrāšanās gaisa starpslānī;

(ii) tā iekšpuse būtu tādā krāsā, kas nerada diskomfortu uz plosta esošajiem cilvēkiem;

(iii) katra tā ieeja būtu skaidri apzīmēta un nodrošināta ar efektīvu noslēgšanas sistēmu, ko iespējams viegli un ātri atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses, kā arī aizvērt no glābšanas plosta iekšpuses tā, lai atļautu tā vēdināšanu, bet izslēgtu jūras ūdens, vēja un aukstuma iekļūšanu plostā. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk kā astoņiem cilvēkiem, aprīko ar vismaz divām diametrāli pretēji izvietotām ieejām. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk kā 25 cilvēkiem, aprīko ar vismaz trijām ieejām;

(iv) tas nodrošinātu pietiekošu gaisa daudzumu uz tā esošajiem cilvēkiem jebkurā laikā, arī tad, ja ieejas ir noslēgtas;

(v) tas būtu aprīkots ar vismaz vienu novērošanas lūku. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk kā 25 cilvēkiem, aprīko ar vismaz divām novērošanas lūkām tā izvietotām, lai novērošanas lauks ir cik vien iespējams tuvu 360°;

(vi) tas būtu apgādāts ar lietus ūdens savākšanas līdzekļiem; un

(vii) tas būtu pietiekoši augsts, lai cilvēki zem tenta varētu normāli sēdēt jebkurā vietā.

(2) Glābšanas plostu masa un minimālā ietilpība.

(a) Nevar atzīt nevienu glābšanas plostu, kura ietilpība, to aprēķinot saskaņā ar noteikumu 21(3) vai 22(3) prasībām, ir mazāka par sešiem cilvēkiem.

(b) Ja vien glābšanas plosts nav nolaižams ar atzītu, 32.noteikuma prasībām atbilstošu nolaišanas ierīci, vai nav prasīts, lai tas būtu viegli pārvietojams, kopējā glābšanas plosta, tā konteinera un aprīkojuma masa nedrīkst pārsniegt 185 kg.

(3) Glābšanas plosta aprīkojums.

(a) Visapkārt glābšanas plostam, kā plosta iekšpusē, tā ārpusē, droši nostiprina glābšanas troses.

(b) Glābšanas plostu aprīko ar piemērotu piesienamo tauvu, kā garums ir ne mazāks kā divkāršs attālums no plosta izvietošanas vietas līdz ūdens līmenim pie vismazākās zvejas kuģa iegrimes vai 15 metri, skatoties, kāds attālums lielāks.

(4) Ar laivceltni nolaižamie glābšanas plosti.

(a) Papildus iepriekšminētajām prasībām nodrošina, lai glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai ar atzītu nolaišanas ierīci, atbilstu šādām prasībām:

(i) glābšanas plosts, nokomplektēts ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, spētu izturēt sānu triecienu pret zvejas kuģa bortu ar ātrumu ne mazāku kā 3,5 m/s, kā arī kritienu ūdenī no augstuma, ne mazāka kā 3 m, negūstot bojājumus, kas ietekmētu tā funkcijas;

(ii) būtu nodrošināts ar līdzekļiem plosta pievilkšanai pie zvejas kuģa iekāpšanas klāja un drošai noturēšanai iekāpšanas laikā.

(b) Katru ar laivceltni nolaižamo glābšanas plostu ierīko tā, lai visu uz plosta izvietojamo cilvēku iekāpšanas laiks no brīža, kad dots rīkojums iekāpt plostā, nepārsniegtu 3 minūtes.

(5) Aprīkojums.

(a) Parasti katra glābšanas plosta aprīkojumā ietilpst:

(i) viens peldošs glābšanas gredzens, kam pievienota vismaz 30 m gara peldoša līne;

(ii) viens nesavāžams nazis ar peldoša materiāla rokturi un pievienotu stropi, ko glabā kabatā tenta ārpusē netālu no vietas, kur pie glābšanas plosta piestiprināta plosta piesienamā tauva. Glābšanas plostu, kas paredzēts 13 (trīspadsmit) un vairāk cilvēkiem, papildus apgādā ar otru nazi, kas var būt savāžams;

(iii) viens peldoša materiāla smeļamais kauss uz glābšanas plosta, kas paredzēts ne vairāk kā 12(divpadsmit) cilvēkiem. Divi peldoši smeļamie kausi uz glābšanas plosta, kas paredzēts 13(trīspadsmit) un vairāk cilvēkiem;

(iv) divi sūkļi;

(v) divi peldošie enkuri, katrs ar rāvienu izturīgu trosi un enkura izvilkšanas līni, ja tāda ir pievienota. Viens no enkuriem ir rezerves, bet otrs ir pastāvīgi pievienots pie glābšanas plosta tā, lai glābšanas plostam piepūšoties vai nokļūstot ūdenī, tas orientētu plostu pret vēju visstabilākajā veidā. Katra peldošā enkura, tā tauvas un enkura izvilkšanas līnes, ja tāda ir pievienota, stiprību nodrošina pietiekamu jebkuram jūras stāvoklim. Peldošos enkurus aprīko ar tādiem grozīkļiem abos troses galos, lai nebūtu iespējas enkurus starp to stīpām izgriezt uz kreiso pusi.

(vi) divi peldoša materiāla airi;

(vii) trīs konservu kārbu atvēršanas naži. Šai prasībai atbilst arī drošības naži, kas satur speciālus konservu kārbu atveramos asmeņus;

(viii) viena pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa ūdensdrošā kārbā, ko pēc lietošanas iespējams cieši noslēgt;

(ix) viena svilpe vai atbilstošs skaņas signāls;

(x) četras, 29.noteikuma prasībām atbilstošas, izpletņa signālraķetes;

(xi) sešas, 30.noteikuma prasībām atbilstošas, rokas signāllāpas;

(xii) divi, 31.noteikuma prasībām atbilstoši, peldošie dūmu signāli;

(xiii) viens ūdensdrošs kabatas lukturītis, kas piemērots Morzes signālu noraidīšanai, ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzīti ūdensdrošā konteinerā;

(xiv) efektīvs radara atstarotājs, ja vien glābšanas plostā nav ievietots glābšanas līdzekļu radio lokācijas atbildētājs;

(xv) viens dienas gaismas signalizācijas spogulis kopā ar instrukcijām tā lietošanai, lai signalizētu zvejas kuģim vai lidmašīnai;

(xvi) dzīvības glābšanas signāli, kas noteikti SOLAS 1974 noteikumā V/16, vienā eksemplārā uz ūdensdrošas kartes, vai ūdensdrošā konteinerā;

(xvii) viens zvejas piederumu komplekts;

(xviii) pārtikas devas ne mazāk kā 10 000 kJ kopsummā katrai personai, kuru paredzēts izvietot glābšanas plostā; šīs devas tur gaisu necaurlaidīgā iepakojumā un ievietotas ūdensnecaurlaidīgā konteinerā;

(xix) ūdensnecaurlaidīgas tvertnes, kas satur kopumā 1.5l dzeramā ūdens katram cilvēkam, kuru paredzēts izvietot glābšanas plostā, no tiem 0,5l ūdeni katram cilvēkam var aizvietot ar atsāļošanas aparātu, kas 2(divu) dienu laikā spēj saražot ekvivalentu ūdens daudzumu;

(xx) viens nerūsējošs dzeramais trauks ar iedaļām;

(xxi) sešas medikamentu devas pret jūras slimību un viens jūras slimības higiēniskais maisiņš katrai personai, kuru paredzēts izvietot glābšanas plostā;

(xxii) dzīvības saglabāšanas instrukcija¹⁴;

(xxiii) instrukcija neatliekamai rīcībai;

(xxiv) 26.noteikuma prasībām atbilstoši siltumu aizturošie līdzekļi, pietiekamā daudzumā 10 procentiem no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas plostā, vai diviem cilvēkiem, ņemot vērā lielāko;

(b) Saskaņā ar 21(7)(c)(v) un 22(7)(viii) noteikumos paredzēto, marķējums uz glābšanas plostiem, kas aprīkoti atbilstoši (a) apakšpunkta prasībām, sastāv no uzraksta "SOLAS A PACK" ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem.

(c) Ja tas ir iespējams, aprīkojumu glabā konteinerā, kuru, ja tas nav neatņemama glābšanas plosta sastāvdaļa vai nav pastāvīgi pie tā piestiprināts, glabā un nostiprina glābšanas plosta iekšpusē, un kurš ir spējīgs peldēt ūdenī vismaz 30 minūtes, bez tā satura bojājumiem.

(6) Sistēmas, kas nodrošina glābšanas plosta brīvu uzpeldēšanu.

(a) Piesienamo tauvu sistēma.

Glābšanas plosta piesienamo tauvu sistēma nodrošina saikni starp kuģi un glābšanas plostu un ir veidota tā, lai nodrošinātu, ka glābšanas plosts pēc atbrīvošanās un, ja tas ir piepūšamais glābšanas plosts, pēc piepūšanās, netiktu parauts zem ūdens ar grimstošo kuģi.

(b) Vājais posms.

Ja brīvas uzpeldēšanas nodrošināšanas sistēmā lieto vājo posmu, nodrošina, lai tas atbilstu šādām prasībām:

(i) to nevarētu pārraut ar spēku, kas nepieciešams piesienamās tauvas izvilkšanai no glābšanas plosta konteinera;

(ii) tas būtu pietiekoši stiprs, lai ļautu glābšanas plostam piepūsties; un

(iii) tas pārtrūktu pie slodzes 2,2 ± 0,4 kN;

(c) Hidrostatiskās atbrīvošanās ierīces.

Ja glābšanas plosta brīvas uzpeldēšanas nodrošināšanas sistēmā lieto hidrostatisko atbrīvošanās ierīci, nodrošina, lai tā atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu izgatavota no atbilstošiem materiāliem, lai novērstu iespēju, ka ierīce nenostrādā. Hidrostatiskās atbrīvošanās ierīces vai tās detaļu galvanizēšana vai citāda veida pārklāšana ar metālisku pārklājumu nav pieļaujama;

(ii) tā automātiski atbrīvotu glābšanas plostu dziļumā, kas nav lielāks par 4 m;

(iii) tā būtu aprīkota ar drenāžu, kas, ierīcei atrodoties normālā stāvoklī, nepieļautu ūdens uzkrāšanos hidrostatiskajā kamerā;

(iv) tā būtu konstruēta tā, lai nepieļautu plosta atbrīvošanu, jūras viļņiem skalojoties pār ierīci;

(v) tā būtu pastāvīgi marķēta no ārpuses, norādot ierīces tipu un sērijas numuru;

(vi) ierīce būtu apgādāta ar dokumentu, vai identifikācijas plāksni ar marķējumu, kur norādīts izgatavošanas datums, tips un sērijas numurs;

(vii) katra tās daļa, kas pievienota piesienamo tauvu sistēmai, būtu tikpat izturīga, kā piesienamā tauva;

(viii) ja tā ir vienreizējas lietošanas, būtu apgādāta ar instrukciju par tās lietošanas derīguma termiņa noteikšanu un būtu pievienots līdzeklis derīguma datuma marķēšanai uz ierīces.

¹⁴ Skatīt ar Organizācijas rezolūciju A.567(16) pieņemto Instrukciju darbībām glābšanas plostos

21. Noteikums. Piepūšamie glābšanas plosti

(1) Nodrošina piepūšamo glābšanas plostu atbilstību 20.noteikuma prasībām un, papildus, arī šā noteikuma prasībām.

(2) Piepūšamo glābšanas plostu konstrukcija.

(a) Galveno peldspējas kameru sadala ne mazāk kā divos atsevišķos nodalījumos, katru no kuriem, var piepūst caur atsevišķu neatgriezenisku ventili. Peldspējas kameras veido tā, lai kāda nodalījuma bojājuma vai nepiepūšanās gadījumā, nebojātie nodalījumi uzturētu pozitīvu glābšanas plosta peldspēju visā perimetrā ar tādu cilvēku skaitu, kādu paredzēts izvietot glābšanas plostā, katram ar svaru 75 kg un sēžot normālā stāvoklī.

(b) Glābšanas plostu izgatavo ar ūdensdrošu grīdu, kas pietiekami izolēta pret aukstumu vai nu:

(i) ar viena vai vairāku nodalījumu palīdzību, kurus var piepūst uz plosta esošie, vai kas piepūšas automātiski un no kuriem uz plosta esošie var izlaist gaisu un piepūst tos no jauna; vai arī

(ii) ar citiem līdzvērtīgiem līdzekļiem, kas nav atkarīgi no piepūšanas.

(c) Glābšanas plostu piepūš ar gāzi, kas nav indīga. Piepūšanu jāpaveic 1 minūtes laikā pie apkārtējā gaisa temperatūras starp 18°C un 20°C un 3 minūšu laikā pie apkārtējā gaisa temperatūras –30°C. Pēc piepūšanas glābšanas plostam jāsaglabā savu formu, ja tajā ir pilns aprīkojums un cilvēku skaits.

(d) Katram no piepūšamajiem nodalījumiem jāspēj izturēt spiedienu, kas vismaz trīs reizes pārsniedz darba spiedienu un to, vai nu ar redukcijas vārsta palīdzību vai arī samazinot gāzes padevi, aizsargā no iespējas, ka spiediens tajā varētu pārsniegt divkāršu darba spiedienu. Nodrošina iespēju pievienot piepildīšanas pumpi vai plēšas, saskaņā ar (10)(a)(ii)apakšpunkta prasībām, darba spiediena uzturēšanai.

(3) Piepūšamo glābšanas plostu ietilpība.

Cilvēku skaitu, ko paredzēts izvietot glābšanas plostā, nosaka vienādu ar mazāko no šādiem skaitļiem:

(i) lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot galveno peldspējas cauruļu tilpumu kubikmetros piepūstā veidā (šajā aprēķinā neietverot ne lokus, ne airētāju solus, ja tādi ir) ar 0,096; vai

(ii) lielāko veselo skaitli, ko iegūst, dalot glābšanas plosta iekšējo horizontālo šķērsgriezuma laukumu, kas mērīts gar peldspējas cauruļu visdziļāko malu kvadrātmetros (šajā aprēķinā var ietvert airsolu vai airsolus, ja tādi ir), ar 0,372; vai

(iii) cilvēku skaitu, kuru vidējais svars ir 75 kg un kuri visi, ģērbti glābšanas vestēs, var pietiekami ērti sasēsties glābšanas plostā, netraucējot neviena glābšanas plosta aprīkojuma elementa darbību, ņemot vērā arī tenta augstumu.

(4) Nokļūšana piepūšamajos glābšanas plostos.

(a) Vismaz vienu ieeju aprīko ar daļēji stingru (cietu) slīpu iekāpšanas laukumu, lai dotu iespēju cilvēkiem no ūdens iekāpt glābšanas plostā un to veido tā, lai tā bojājuma gadījumā nepieļautu ievērojamu gaisa izplūdi no glābšanas plosta. Ar laivceltni nolaižamajam glābšanas plostam, ja tam ir vairāk nekā viena ieeja, iekāpšanas laukumu pievieno pie ieejas, kas atrodas pretējā pusē līnēm, kas paredzētas plosta pievilkšanai pie borta un iekārtām iekāpšanai plostā no zvejas kuģa.

(b) Pie ieejām, kas nav aprīkotas ar iekāpšanas laukumu, nodrošina iekāpšanas trapu, kura zemākais pakāpiens atrodas ne mazāk kā 0,4 m zem tukša glābšanas plosta ūdenslīnijas. Ieejas, kas ir nodrošinātas ar iekāpšanas rampu tāpat apgādā arī ar iekāpšanas trapu, kura zemākajam pakāpienam jāatrodas iegremdētam ūdenī.

(c) Glābšanas plosta iekšpusē paredz līdzekļus, kas palīdz cilvēkiem ievilkties glābšanas plostā no iekāpšanas trapa.

(5) Piepūšamo glābšanas plostu stabilitāte.

(a) Katru piepūšamo glābšanas plostu izgatavo tā, lai tas, pilnīgi piepūsts un peldot ar paceltu tentu, būtu stabils viļņainā jūrā.

(b) Nodrošina tādu glābšanas plosta stabilitāti apgāztā stāvoklī, lai, gan viļņos gan mierīgā ūdenī, viens cilvēks to varētu apgriezt pareizā stāvoklī.

(c) Nodrošina tādu glābšanas plosta stabilitāti, lai to ar pilnu cilvēku skaitu un pilnu ekipējumu varētu vilkt tauvā ar ātrumu līdz 3 mezgliem mierīgā ūdenī.

(6) Piepūšamo glābšanas plostu aprīkojums.

(a) Nodrošina, lai piesienamo tauvu sistēmas izturība pret pārraušanu, ieskaitot tās stiprinājumus pie plosta, neskaitot 20.noteikuma apakšpunktā (6)(b) prasīto vājo posmu, būtu ne mazāka kā 10,0 kN glābšanas plostiem, kuros atļauts uzņemt 9 personas vai vairāk, un ne mazāka kā 7,5 kN jebkuram citam glābšanas plostam. Paredz iespēju vienam cilvēkam piepūst glābšanas plostu.

(b) Uz glābšanas plosta tenta uzstāda ar roku regulējamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tā pirmās divas stundas, no 12 stundu darbības perioda, nodrošina mirgošanas biežumu ne retāku, kā 50 uzliesmojumi minūtē. Lukturi apgādā ar jūras ūdenī aktivizējamu barošanas elementu vai sauso ķīmisko elementu, kas automātiski ieslēdz lukturi, tiklīdz plosts piepūšas. Baterijām jābūt tādām, kas nebojājas mitruma vai drēgnuma iespaidā, glābšanas plosta uzglabāšanas laikā.

(c) Glābšanas plosta iekšpusē uzstāda ar roku ieslēdzamu lampu, kas spēj nepārtraukti darboties vismaz 12 stundas. Tai automātiski jāiedegas, tiklīdz paceļas tents, un ir jābūt ar pietiekošu gaismas intensitāti, lai tās apgaismojumā varētu izlasīt dzīvības saglabāšanas un aprīkojuma lietošanas instrukcijas.

(7) Piepūšamo glābšanas plostu konteineri.

(a) Glābšanas plostu glabā sapakotu konteinerā:

(i) ko izgatavo tā, lai tas izturētu bargu ekspluatāciju visos iespējamos jūras apstākļos;

(ii) kam kopā ar sapakoto glābšanas plostu un tā aprīkojumu ir pietiekama peldspēja, lai, zvejas kuģim grimstot, tas ar savu peldspēju būtu spējīgs izvilkt piesienamo tauvu no iekšpuses un iedarbināt piepūšanas mehānismu; un

(iii) kas, cik tas praktiski iespējams, būtu hermētisks, izņemot caurumus drenāžai konteinera dibenā.

(b) Glābšanas plostu sapako konteinerā tā, lai nodrošinātu, cik vien iespējams, ka, nokļūstot ūdenī tas piepūšas pareizā stāvoklī, atbrīvojoties no konteinera.

(c) Konteineru marķē ar:

(i) izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;

(ii) sērijas numuru;

(iii) atzinušās JA nosaukumu un cilvēku skaitu, ko tajā paredzēts uzņemt;

(iv) vārdu "SOLAS";

(v) pievienotā avārijas situāciju komplekta tipu;

(vi) pēdējās apkopes (pārpakošanas) datumu;

(vii) piesienamās tauvas garumu;

(viii) maksimālo atļauto uzglabāšanas augstumu virs ūdens līnijas (atkarībā no testētā nomešanas augstuma un piesienamās tauvas garuma); un

(ix) nolaišanas instrukcijām.

(8) Apzīmējumi uz piepūšamajiem glābšanas plostiem.

(a) Glābšanas plostus marķē ar:

(i) izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;

(ii) sērijas numuru;

(iii) izgatavošanas datumu (mēnesi un gadu);

(iv) atzinušās JA nosaukumu;

(v) apkalpes stacijas, kur tas pēdējoreiz ticis pārbaudīts (pārpakots), nosaukumu un atrašanās vietu; un

(vi) norādījumu virs katras ieejas par personu skaitu, ko glābšanas plostā paredzēts izvietot, ar ne mazāk kā 100 mm augstām zīmēm krāsā, kas kontrastē ar glābšanas plosta krāsu.

(9) Ar laivceltni nolaižamie piepūšamie glābšanas plosti.

(a) Papildus atbilstībai iepriekš uzskaitītajām prasībām, glābšanas plostam, kas paredzēts lietošanai kopā ar atzītu nolaišanas ierīci, kad tas ir piekarināts paceļamajam āķim vai stropēm, jāspēj izturēt svaru:

(i) četras reizes lielāku par pilnu paredzēto cilvēku skaita un aprīkojuma masu apkārtējās vides un nostabilizētā glābšanas plosta temperatūrā 20°±3°C ar nestrādājošiem visiem atbrīvošanas ventiļiem; un

(ii) 1,1 reizi lielāku par pilna skaita cilvēku un aprīkojuma masu apkārtējās vides un nostabilizētā glābšanas plosta temperatūrā –30°C, strādājot visiem atbrīvošanas ventiļiem.

(b) Cietos konteinerus, kas paredzēti ar nolaišanas ierīci nolaižamajiem glābšanas plostiem, nodrošina tā, lai nepieļautu konteinera vai tā daļu iekrišanu jūrā tajā sapakotā glābšanas plosta piepūšanas un nolaišanas laikā vai pēc tam.

(10) Piepūšamo glābšanas plostu papildus aprīkojums.

(a) Papildus aprīkojumam, ko prasa 20.noteikuma (5)punkts, katru piepūšamo glābšanas plostu nodrošina ar:

(i) vienu remonta piederumu komplektu pārdurto vietu saremontēšanai peldspēju nodrošinošajos nodalījumos; un

(ii) vienu piepūšanai paredzētu pumpi vai plēšām.

(b) Nažiem, kas prasīti apakšpunktā 20(5)(a)(ii) jābūt drošiem.

22. Noteikums. Cietie glābšanas plosti

(1) Cietiem glābšanas plostiem jāatbilst 20.noteikuma prasībām un papildus arī šā noteikuma prasībām.

(2) Cieto glābšanas plostu konstrukcija

(a) Glābšanas plosta peldspēju nodrošina ar atzītu, peldēt spējīgu materiālu, kas izvietots, cik iespējams tuvu glābšanas plosta ārmalai. Peldošais materiālam jābūt degšanu neuzturošam vai aizsargātam ar degšanu neuzturošu pārklājumu.

(b) Nodrošina, lai glābšanas plosta grīda izslēgtu ūdens iekļūšanu, kā arī efektīvi uzturētu uz plosta esošos cilvēkus virs ūdens un izolētu tos no aukstuma.

(3) Cieto glābšanas plostu ietilpība.

Glābšanas plostā izvietošanai paredzēto cilvēku skaitu nosaka vienādu ar mazāko no šādiem skaitļiem:

(i) lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot peldošā materiāla apjomu kubikmetros, ar 0,096 un reizinot ar koeficientu: 1 mīnuss šā materiāla īpatsvars; vai

(ii) lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot glābšanas plosta grīdas horizontālo šķērsgriezuma laukumu kvadrātmetros ar 0,372; vai

(iii) cilvēku skaitu, kuru vidējais svars ir 75 kg un kas ģērbti glābšanas vestēs, kurus iespējams pietiekoši ērti, ar pietiekamu vertikālo atstarpi, sasēdināt, netraucējot nevienas glābšanas plosta aprīkojuma daļas darbību.

(4) Iekļūšana cietajos glābšanas plostos.

(a) Vismaz vienu ieeju aprīko ar cietu iekāpšanas slīpumu, lai cilvēki varētu iekļūt glābšanas plostā no jūras. Ar laivceltni nolaižamajam glābšanas plostam, ja tam ir vairāk nekā viena ieeja, iekāpšanas slīpumu ierīko pie ieejas, kas atrodas pretējā pusē pievilkšanas līnēm un iekāpšanas iekārtām.

(b) Pie ieejām, kas nav aprīkotas ar iekāpšanas slīpumu, paredz iekāpšanas trapus, kuru zemākie pakāpieni atrodas ne mazāk kā 0,4 m zem glābšanas plosta ūdenslīnijas, pie tā mazākās iegrimes.

(c) Glābšanas plostā paredz līdzekļus ar kuru palīdzību cilvēki paši no trapa var ievilkties plostā.

(5) Cieto glābšanas plostu stabilitāte.

(a) Ja nav paredzēta glābšanas plosta spēja droši darboties neatkarīgi no tā ar kādu pusi uz augšu tas peld, nodrošina tādu tā izturību un stabilitāti, lai plosts vai nu pats apgrieztos pareizā stāvoklī, vai arī to viļņainā jūrā un mierīgā ūdenī varētu bez piepūles apgriezt viens cilvēks.

(b) Glābšanas plostam nodrošina tādu stabilitāti, lai to, noslogotu ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, var vilkt tauvā ar ātrumu līdz 3 mezgliem mierīgā ūdenī.

(6) Cieto glābšanas plostu aprīkojums.

(a) Glābšanas plostu aprīko ar piemērotu piesienamo tauvu. Piesienamo tauvu sistēmas izturībai pret saraušanu, neskaitot 20(6)(b) noteikumā prasīto vājo posmu, jābūt ne mazākai kā 10,0kN glābšanas plostiem, kuros atļauts uzņemt 9(deviņus) vai vairāk cilvēkus, un ne mazāk kā 7,5 kN citiem glābšanas plostiem.

(b) Uz glābšanas plosta tenta uzstāda ar roku kontrolējamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tā pirmās divas stundas, no 12 stundu darbības perioda, nodrošina mirgošanas biežumu ne retāku, kā 50 uzliesmojumi minūtē. Lukturi apgādā ar jūras ūdenī aktivizējamu barošanas elementu vai sauso ķīmisko elementu, kas automātiski ieslēdz lukturi, tiklīdz plosts piepūšas. Baterijām jābūt tādām, kas nebojājas mitruma vai drēgnuma iespaidā, glābšanas plosta uzglabāšanas laikā.

(c) Glābšanas plosta iekšpusē izvieto ar roku kontrolējamu lampu, kas spēj nepārtraukti degt vismaz 12 stundas. Tai automātiski jāiedegas, tiklīdz paceļas tents, un jābūt ar pietiekošu gaismas intensitāti, lai tās apgaismojumā varētu lasīt glābšanas un aprīkojuma instrukcijas.

(7) Apzīmējumi uz cietiem glābšanas plostiem

Glābšanas plostu marķē ar:

(i) zvejas kuģa, kam tas pieder, vārdu un reģistrācijas ostu;

(ii) izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;

(iii) sērijas numuru;

(iv) atzinušās JA nosaukumu;

(v) cilvēku skaitu, kuru paredzēts tajā izvietot, virs katras ieejas ar burtiem, kuru augstums nav mazāks kā 100 mm, krāsā, kas kontrastē ar glābšanas plosta krāsu;

(vi) uzrakstu SOLAS A;

(vii) pievienoto kritisko situāciju komplekta tipu;

(viii) piesienamās tauvas garumu;

(ix) maksimālo atļauto izvietošanas augstumu virs ūdenslīnijas (nomešanas testa augstumu); un

(x) nolaišanas instrukcijām.

(8) Ar laivceltni nolaižamie cietie glābšanas plosti.

Papildus augšminētajām prasībām, cietajam glābšanas plostam, kas paredzēts lietošanai ar atzītu nolaišanas ierīci, kad tas piekārts pie paceļamā āķa vai stropēm, jāspēj izturēt svaru, kas ir 4 reizes lielāks par pilna cilvēku skaita uz tā un aprīkojuma masu

23. Noteikums. Glābējlaivas

(1) Vispārīgas prasības.

(a) Izņemot to, kas paredzēts šajā noteikumā, visām glābējlaivām jāatbilst noteikumiem no 17(1) līdz 17(7)(d), ieskaitot, kā arī 17(7)(f), 17(7)(g), 17(7)(i), 17(7)(l) un 17(9) noteikumu prasībām.

(b) Glābējlaivu konstrukcijas izpildījums var būt vai nu ciets vai piepūšams vai arī abu šo variantu kombinācija. Nodrošina lai glābējlaivas atbilstu šādām prasībām:

(i) to garums būtu ne mazāks kā 3,8 m un ne lielāks kā 8,5 m garām, izņemot zvejas kuģus ar garumu, kas mazāks par 45 m, kur, saistībā ar zvejas kuģa garumu vai cita iemesla dēļ, to aprīkot ar tādu glābējlaivu ir nesaprātīgi vai nepraktiski, JA var atļaut samazinātu glābējlaivu garumu, taču ne īsāku par 3,3 metriem;

(ii) lai tajās būtu iespēja izvietot vismaz 5 (piecus) sēdošus cilvēkus un vienu gulošu uz nestuvēm, vai uz zvejas kuģiem ar garumu, kas mazāks par 45 m, ja glābējlaiva ir īsāka par 3,8 metriem, būtu iespēja izvietot vismaz 4(četrus) sēdošus cilvēkus un vienu gulošu uz nestuvēm.

(c) Glābējlaivā pieļauto izvietojamo cilvēku skaitu nosaka JA, veicot sēdēšanas izmēģinājumu. Minimālo laivas celtspēju nosaka saskaņā ar punktu 23(1)(b)(ii). Sēdvietas, izņemot stūres vīram paredzēto, var nodrošināt uz tilaudām (grīdas). Sēdvietas nav atļauts ierīkot uz margapmales, virsbūves vai piepūšamajām gondolām laivas sānos.

(d) Glābējlaivai, kas ir kombinēta no cietām un piepūšamām konstrukcijām, jāatbilst attiecīgām šā noteikuma prasībām, saskaņā ar JA atzinumu.

(e) Ja vien glābējlaivai nav atbilstoša viegla pārsega, to apgādā ar priekšgala pārsegu, kas pārsniedz ne mazāk par 15% no laivas garuma.

(f) Paredz glābējlaivas iespējas manevrēt ar ātrumu vismaz 6 mezgli un uzturēt šādu ātrumu vismaz 4 (četras) stundas.

(g) Gābējlaivai jābūt pietiekoši mobilai un manevrēt spējīgai vētrainā jūrā, lai nodrošinātu cilvēku izglābšanu no ūdens, sakārtotu glābšanas plostus un vilktu lielāko glābšanas plostu, kas atrodas uz zvejas kuģa, kad tajā ir pilns cilvēku skaits un tas ir ar pilnu aprīkojumu vai ar atbilstošu ekvivalentu, un ar ātrumu vismaz 2 mezgli.

(h) Glābējlaivu apgādā ar stacionāro dzinēju vai piekaramu motoru. Ja tā ir apgādāta ar piekaramu motoru, stūre un stūres grozīklis var veidot daļu no dzinēja. Neskatoties uz 17(6)(a). noteikuma prasībām, glābējlaivās var uzstādīt ar benzīnu darbināmus piekaramos motorus, ar atzītu degvielas sistēmu, pie noteikuma, ka degvielas tvertnes ir speciāli aizsargātas pret aizdegšanos un eksploziju.

(i) Glābējlaivu nodrošina ar pastāvīgi uzstādītu vilkšanas aprīkojumu un tai paredz pietiekamu izturību, lai savāktu (sakārtotu) vai vilktu tauvā glābšanas plostus, atbilstoši apakšpunktā (g) noteiktajam.

(j) Glābējlaivā uzstāda ūdensdrošas glabātuves nelielu aprīkojuma priekšmetu izvietošanai.

(2) Glābējlaivas aprīkojums.

(a) Visus glābējlaivas aprīkojuma priekšmetus, izņemot ķekšus triecienu atvairīšanai, nostiprina glābējlaivā piesienot, uzglabājot kastēs vai nodalījumos, izvietojot stiprinājumos vai veicot līdzīgus izvietošanas pasākumus. Aprīkojumu nostiprina tādā veidā, lai netraucētu nevienu laivas nolaišanas vai pacelšanas darbību. Visiem glābējlaivas aprīkojuma priekšmetiem jābūt, cik vien iespējams, maziem un viegliem un iepakotiem piemērotā un kompaktā veidā.

(b) Katras glābējlaivas aprīkojums sastāv no:

(i) pietiekoša skaita peldošiem airiem vai lāpstiņām, lai varētu virzīties uz priekšu mierīgā jūrā. Katru esošo airi apgādā ar duļļu tapām, duļļiem vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Duļļu tapas vai duļļus piestiprina laivai ar stropēm vai ķēdēm;

(ii) peldošas liekšķeres;

(iii) kompasa mājiņas ar efektīvu kompasu, kas ir luminiscējošs vai nodrošināts ar piemērotiem apgaismošanas līdzekļiem;

(iv) peldoša enkura un tā izvilkšanas līnes, ja tāda ir pievienota, un ne mazāk kā 10 m garas, atbilstoša stipruma tauvas;

(v) pietiekoši garas un izturīgas piesienamās tauvas, kas pievienota atbrīvošanas ierīcei, atbilstoši 17(7)(g). noteikuma prasībām, un kas izvietota glābējlaivas priekšgalā;

(vi) vienas, ne mazāk kā 50 m garas, peldošas līnes, pietiekoši izturīgas, lai vilktu glābšanas plostu atbilstoši apakšpunkta (g) prasībām;

(vii) viena ūdensdroša elektriskā luktura, piemērota Morzes signālu pārraidīšanai, kopā ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzi ūdensdrošā konteinerā;

(viii) vienas svilpes vai ekvivalenta skaņas signāla;

(ix) pirmās medicīniskās palīdzības iepakojuma ūdensdrošā kārbā, ko iespējams cieši noslēgt pēc lietošanas;

(x) diviem glābšanas riņķiem ar pievienotām glābšanas līnēm ar garumu, ne mazāku par 30m;

(xi) meklēšanas prožektora, kas spēj efektīvi apgaismot gaišas krasas objektu ar 18m platumu naktī 180m attālumā 6 stundas kopējā laikā un, kas var degt nepārtraukti, ne mazāk, kā 3 stundas;

(xii) efektīva radara atstarotāja;

(xiii) siltuma aizsardzības līdzekļiem, atbilstoši 26.noteikuma prasībām, pietiekamā daudzumā – 10procentiem no tā cilvēku skaita, cik paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai 2 (diviem) cilvēkiem, atkarībā no tā, kas lielāks.

(c) Papildus aprīkojumam, kas prasīts apakšpunktā (b) katras cietās glābējlaivas aprīkojums parasti sastāv no:

(i) ķekša;

(ii) spaiņa;

(iii) naža vai cirvja.

(d) Papildus aprīkojumam, kas prasīts apakšpunktā (b), katras piepūšamās glābējlaivas aprīkojums parasti sastāv no:

(i) peldoša drošības naža;

(ii) diviem sūkļiem;

(iii) efektīvām, ar roku darbināmām, plēšām vai sūkņa;

(iv) remonta darba rīku komplekta, piemērotā konteinerā, caurumu labošanai;

(v) drošības ķekša.

(3) Papildus prasības piepūšamajām glābējlaivām:

(a) Piepūšamajām glābējlaivām nav jāpiemēro 17(1)(c) un 17(1)(e) noteikumu prasības;

(b) Piepūšamās glābējlaivas konstruē tā, lai būdamas piekarinātas aiz štropēm vai paceļamā āķa, tās būtu:

(i) pietiekoši izturīgas un stingras, lai būtu iespējams tās nolaist un pacelt, kad tajās ir pilns cilvēku skaits un aprīkojums;

(ii) pietiekoši izturīgas, lai izturētu 4 (četras) reizes lielāku svaru par pilna cilvēku skaita un aprīkojuma masu pie apkārtējās temperatūras 20°C (± 3°), kad nedarbojas neviens no drošības vārstiem; un

(iii) pietiekoši izturīgas, lai izturētu 1,1 reizes lielāku svaru par pilna cilvēku skaita un aprīkojuma masu pie apkārtējās temperatūras –30°C, kad darbojas visi drošības vārsti.

(c) Piepūšamās glābējlaivas konstruē tā, lai tās spētu izturēt vides iedarbību, kad:

(i) tās ir novietotas uz atklāta klāja uz zvejas kuģa jūrā;

(ii) tās 30 (trīsdesmit) dienas ir uz jūras jebkuros jūras stāvokļos.

(d) Papildus 17(9)noteikumā noteiktām prasībām, piepūšamās glābējlaivas marķē ar sērijas numuru, ražotāja nosaukumu vai preču zīmi un izgatavošanas datumu.

(e) Piepūšamās glābējlaivas peldspēju nodrošina vai nu ar vienu pludiņu, kas sadalīts vismaz piecos, apmēram vienāda tilpuma nodalījumos vai arī ar diviem atsevišķiem pludiņiem, no kuriem ne viens, ne otrs nepārsniedz 60% no kopējā tilpuma. Peldspēju nodrošinošos pludiņus iekārto tā, lai, vienam nodalījumam sabojājoties, nebojātie nodalījumi spētu uzturēt glābējlaivā izvietoto paredzēto cilvēku skaitu, katru ar 75 kg masu, sēdošus normālā stāvoklī, ar pozitīvu brīvsānu augstumu pilnā glābējlaivas perifērijā.

(f) Peldspēju nodrošinošajiem pludiņiem, kas veido piepūšamās glābējlaivas apmali, pēc piepūšanas jānodrošina ne mazāk, kā 0,17m³ tilpuma katram cilvēkam, kuru paredzēts izvietot glābējlaivā.

(g) Katru peldspēju nodrošinošo nodalījumu apgādā ar neatgriezenisku vārstu piepūšanai ar roku un ar līdzekļiem gaisa izlaišanai. Paredz arī drošības vārstu, ja vien JA nav pārliecināta, ka šāda ierīce nav nepieciešama.

(h) Piepūšamās glābējlaivas ārējo dibenu un neaizsargātās vietas ārpusē apgādā ar berzi izturīgām sloksnēm, atbilstoši JA prasībām.

(i) Ja glābējlaivu apgādā ar virsējo gaismas logu, tas nevar būt iestrādāts vairāk kā 20% no visa laivas garuma.

(j) Nodrošina piemērotus pastiprinājuma ielāpus, lai nodrošinātu piesienamās tauvas sākuma un gala nostiprināšanu, kā arī cilpveida glābšanas līnes laivas iekšpusē un ārpusē.

(k) Piepūšamo glābējlaivu visu laiku uztur pilnīgi piepūstā stāvoklī.

24. Noteikums. Glābšanas vestes

(1) Vispārīgās prasības glābšanas vestēm:

(a) Glābšanas veste nedrīkst veicināt degšanu un turpina kušanu pēc tam, kad tā 2 sekundes bijusi pilnīgi apņemta ar liesmām.

(b) Glābšanas vesti izgatavo tā, lai:

(i) cilvēki pēc demonstrējuma spētu to pareizi uzvilkt vienas minūtes laikā, bez palīdzības;

(ii) to normāli būtu iespējams valkāt tikai vienā veidā vai, cik iespējams, nevarētu uzvilkt nepareizi;

(iii) to būtu ērti valkāt;

(iv) tā ļautu tās valkātājam lēkt no vismaz 4,5 m augstuma ūdenī, negūstot ievainojumus un neizmainot glābšanas vestes stāvokli, vai nesabojājot to.

(c) Glābšanas vesti nodrošina ar pietiekamu peldspēju un stabilitāti mierīgā saldūdenī, lai tā:

(i) paceltu spēkus un samaņu zaudējušā cilvēka muti virs ūdens vismaz 120 mm augstumā, cilvēka ķermenim esot atliektam atpakaļ vismaz 20° leņķī un ne vairāk kā 50° no vertikālā stāvokļa;

(ii) ne vēlāk kā 5 sek. laikā pagrieztu bezsamaņā esošu cilvēka ķermeni ūdenī no jebkura stāvokļa tā, lai mute atrastos virs ūdens.

(d) Glābšanas vestes peldspēja nedrīkst samazināties vairāk par 5%, pēc 24 stundu atrašanās iegremdētā stāvoklī saldūdenī.

(e) Glābšanas veste nedrīkst traucēt to uzvilkušam cilvēkam nopeldēt nelielu attālumu un iekāpt glābšanas plostā.

(f) Katra glābšanas veste tiek aprīkota ar svilpi, kas kārtīgi piestiprināta ar auklu.

(2) Piepūšamās glābšanas vestes.

Glābšanas vestei, ja tās peldspēja atkarīga no piepūšanas, paredz ne mazāk kā divus atsevišķus nodalījumus un nodrošina, lai tā atbilstu (1) noteikuma prasībām un arī šādām prasībām:

(i) iegrimstot tā automātiski piepūstos, būtu nodrošināta ar ierīci, kas atļauj tai piepūsties, izdarot vienkāršu rokas kustību, un būtu arī iespēja to piepūst ar muti;

(ii) jebkura viena nodalījuma peldspējas zuduma gadījumā tā atbilstu (1)(b), (c) un (e) punktu prasībām; un

(iii) pēc piepūšanās ar automātiskā mehānisma palīdzību, tā atbilstu (1)(d) punkta prasībām.

(3) Glābšanas vestu ugunis.

(a) Nodrošina, lai katras glābšanas vestes uguns atbilst šādām prasībām:

(i) tā būtu ar gaismas intensitāti ne mazāku kā 0,75 sveču gaismas visos augšējās puslodes virzienos;

(ii) tā būtu apgādāta ar enerģijas avotu, kas spēj nodrošināt gaismas intensitāti 0,75 sveču gaismas vismaz 8 stundas; un

(iii) būtu pārredzama tik lielā augšējās puslodes segmenta daļā, cik iespējams, esot piestiprinātai pie glābšanas vestes.

(b) Ja uguns, par kuru runāts (3)(a) punktā ir zibšņu uguns, nodrošina, lai tā papildus atbilstu sekojošajam:

(i) būtu aprīkota ar roku darbināmu slēdzi;

(ii) nebūtu aprīkota ar lēcu vai ieliektu atstarotāju stara kūļa koncentrācijai;

(iii) spētu uzliesmot ne mazāk kā 50 (piecdesmit) un ne vairāk kā 70 (septiņdesmit) reizes minūtē ar gaismas intensitāti vismaz 0,75 sveču gaismas.

25. Noteikums. Hidrotērpi

(1) Vispārīgās prasības hidrotērpiem

(a) Hidrotērpu izgatavo no ūdensdrošiem materiāliem un nodrošina, lai:

(i) to varētu izsaiņot un uzvilkt bez palīdzības 2 minūšu laikā, ņemot vērā papildus apģērbu, kā arī glābšanas vesti, ja hidrotērpu paredzēts lietot kopā ar glābšanas vesti;

(ii) tas tālāk nedegtu vai neturpinātu kust pēc tam, kad tas 2 sekundes bijis pilnīgi apņemts ar liesmām;

(iii) tas apsegtu visu ķermeni, izņemot seju. Apsegtām jābūt arī rokām, ja vien nav nodrošināti tērpam pastāvīgi pievienoti cimdi;

(iv) tas būtu apgādāts ar sistēmu brīvā gaisa daudzuma samazināšanai tērpa kāju daļā; un

(v) pēc lēciena ūdenī no augstuma, ne mazāka kā 4,5m, tērpā neiekļūtu pārmērīgs ūdens daudzums.

(b) Hidrotērpu, kas atbilst arī 24.noteikuma prasībām, var klasificēt kā glābšanas vesti.

(c) Paredz iespēju cilvēkam, kas ietērpts hidrotērpā un, ja hidrotērps paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, uzvilcis arī glābšanas vesti, veikt šādas darbības:

(i) kāpt uz augšu un leju pa vismaz 5 m garu vertikālu trapu;

(ii) zvejas kuģa atstāšanu un ar to saistītās darbības;

(iii) lēkt no augstuma, ne mazāka kā 4,5m, ūdenī, nesabojājot hidrotērpu vai neizmainot tā stāvokli, kā arī negūstot ievainojumus;

(iv) nopeldēt nelielu attālumu pa ūdeni un iekāpt glābšanas plostā.

(d) Hidrotērpu, kam piemīt peldspēja un kas izgatavots lietošanai bez glābšanas vestes, aprīko ar uguni saskaņā ar 24(3) noteikuma prasībām un svilpi, kas aprakstīta 24(1)(f) noteikumā.

(e) Ja hidrotērpu paredzēts lietot kopā ar glābšanas vesti, glābšanas vesti uzvelk virs hidrotērpa. Paredz iespēju cilvēkam, kas uzvilcis šādu hidrotērpu, bez palīdzības uzvilkt glābšanas vesti.

(2) Prasības hidrotērpu siltumizolācijas spējai.

(a) Nodrošināt, lai hidrotērps, kas izgatavots no materiāla, kam nepiemīt siltumizolācijas īpašības, atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu apzīmēts ar norādēm, ka tas lietojams kopā ar siltu apģērbu; un

(ii) būtu izgatavots tā, lai, lietojot kopā ar siltu apģērbu un glābšanas vesti, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, hidrotērps turpinātu nodrošināt pietiekamu siltuma aizsardzību pēc tam, kad tā lietotājs vienreiz ielēcis ūdenī no 4,5 m augstuma, kā arī nodrošinātu, lai tā lietotāja ķermeņa temperatūra nepazeminātos vairāk kā par 2°C, ja tas 1 stundu ticis izmantots mierīgā tekošā ūdenī ar 5°C temperatūru.

(b) Hidrotērpam, kas izgatavots no materiāla ar siltumu izolējošām īpašībām, kad to lieto vienu, vai kopā ar glābšanas vesti, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, jānodrošina tā lietotājs ar pietiekamu siltumizolāciju pēc viena lēciena ūdenī no 4,5 m augstuma un tāpat jānodrošina, lai tā lietotāja ķermeņa temperatūra nepazeminātos vairāk kā par 2°C, ja tas 6 stundas ticis izmantots mierīgā tekošā ūdenī ar temperatūru starp 0° C un 2° C.

(c) Garantē iespēju cilvēkam, kurš ar uzvilktu hidrotērpu un cimdiem atradies ūdenī ar 5°C temperatūru 1(vienu) stundu, paņemt rokā zīmuli un rakstīt.

(3) Prasības peldētspējai.

Nodrošina iespēju cilvēkam saldūdenī ar uzvilktu hidrotērpu, kas atbilst 24.noteikuma prasībām, vai hidrotērpu ar glābšanas vesti, apgriezties no stāvokļa ar seju uz leju stāvoklī ar seju uz augšu laikā, kas nepārsniedz 5 sekundes.

26. Noteikums. Siltumu aizturoši līdzekļi

(1) Siltumu aizturošos līdzekļus izgatavo no ūdensdroša materiāla ar siltuma caurlaidību, kas nav lielāka par 0,25W/m [watts/(metre–kelvin)], un izgatavo tā, lai, lietojot tos cilvēka ietīšanai, tie samazinātu gan konvekcijas, gan iztvaikošanas ceļā radītā siltuma zudumu no ietītā cilvēka ķermeņa.

(2) Nodrošina, lai siltumu aizturošie līdzekli:

(i) pārklātu visu, dažāda lieluma cilvēku, ķermeni, izņemot seju, tiem esot tērptiem glābšanas vestē. Pārklātu arī rokas, ja vien nav nodrošināti pastāvīgi pievienoti cimdi;

(ii) būtu izsaiņojami un viegli uzvelkami glābšanas līdzeklī vai glābēju laivā, bez palīdzības; un

(iii) ļautu lietotājam tos novilkt ūdenī laikā, kas nepārsniedz 2 minūtes, ja tas samazina spēju peldēt.

(3) Siltumu aizturošajam līdzeklim pienācīgi jāfunkcionē gaisa temperatūras robežās no –30°C līdz +20°C.

27. Noteikums. Glābšanas riņķi

(1) Glābšanas riņķu specifikācija.

Katram glābšanas riņķim jābūt:

(i) ar ārējo diametru, kas nepārsniedz 800 mm, un iekšējo diametru, kas nav mazāks par 400 mm;

(ii) izgatavotam no materiāla, kam piemīt peldspēja; šī materiāla peldspēju nedrīkst nodrošināt ar niedrēm, korķa skaidām vai granulētu korķi, jebkuru citu nesaistītu (granulētu) materiālu, vai jebkādu ar gaisu piepūšamu nodalījumu;

(iii) spējīgam saldūdenī noturēt peldošā stāvoklī ne mazāk kā 14,5 kg dzelzi 24 stundas;

(iv) ar masu, kas nav mazāka par 2,5 kg;

(v) tādam, lai tas tālāk nedegtu vai neturpinātu kušanu pēc tam, kad 2 sekundes pilnībā bijis apņemts ar liesmām;

(vi) tā izgatavotam, lai izturētu mešanu ūdenī no augstuma, kādā tas tiek uzglabāts virs ūdens līmeņa pie vismazākās iegrimes, vai 30 m, atkarībā no tā, kurš augstums ir lielāks, nepasliktinoties tā, vai tam pievienoto sastāvdaļu, darba spējām;

(vii) ar pietiekošu masu, ātras aktivizēšanas ierīces palaišanai, ja tāda ir paredzēta automātiskai dūmu signālu un signāluguņu iedarbināšanai, vai ar masu 4 kilogrami, skatoties, kas ir lielāks;

(viii) aprīkotam ar satveršanas virvi ar diametru, ne mazāku par 9,5 mm un garumu, ne mazāku, kā 4 glābšanas riņķa ārējā diametra garumi. Satveršanas virvei jābūt nostiprinātai četrās vietās vienādā attālumā vienai no otras pa glābšanas riņķa perimetru, veidojot četras vienādas cilpas.

(2) Glābšanas riņķu pašuzliesmojošās signālugunis.

Nodrošina, lai pašuzliesmojošās signālugunis, kas prasītas 10(2)noteikumā, atbilstu šādām prasībām:

(i) lai tās nevarētu nodzēst ar ūdeni;

(ii) spētu degt nepārtraukti, ar gaismas intensitāti ne mazāku kā 2 sveču gaismas, visos augšējās puslodes virzienos, vai uzliesmot (zibšņu uguns) ar biežumu ne mazāku kā 50 uzliesmojumi minūtē un ar vismaz tikpat lielu gaismas intensitāti;

(iii) būtu nodrošinātas ar enerģijas avotu, kas atbilst apakšpunkta (ii) prasībām vismaz 2 stundas ilgu periodu; un

(iv) spētu izturēt nomešanas pārbaudi saskaņā ar (1)(vi) apakšpunkta prasībām.

(3) Glābšanas riņķu pašaktivizējošies dūmu signāli.

Nodrošina, lai 10(3)noteikumā prasītie pašaktivizējošies dūmu signāli šādām prasībām:

(i) peldot mierīgā ūdenī, vienmērīgi izdalītu labi pamanāmas krāsas dūmus vismaz 15 minūtes ilgu laika periodu;

(ii) visā signāla dūmu izdalīšanas laikā strauji neaizdegtos vai neizstarotu jebkādu uguni (liesmu);

(iii) viļņošanās laikā netiktu applūdināti;

(iv) pēc pilnīgas iegremdēšanās ūdenī turpinātu izdalīt dūmus vismaz 10 sekundes;

(v) spētu izturēt nomešanas pārbaudi saskaņā ar (1)(vi)apakšpunkta prasībām.

(4) Peldošas glābšanas troses

Nodrošina, lai saskaņā ar 10(4) noteikumā prasīto, peldošās glābšanas troses atbilstu šādām prasībām:

(i) nesavērptos;

(ii) būtu vismaz 8 mm diametrā; un

(iii) garantētu izturību uz saraušanu ar spēku ne mazāku par 5 kN.

28. Noteikums. Līnes izmešanas ierīces

(1) Nodrošina, lai katra līnes izmešanas ierīce atbilstu šādām prasībām:

(i) nodrošinātu līnes izmešanu ar pietiekamu precizitāti;

(ii) būtu apgādāta vismaz ar četrām raķetēm, no kurām katra nodrošina līnes izmešanu attālumā, ne mazākā par 230 metriem, mierīgā laikā;

(iii) būtu apgādāta vismaz ar četrām līnēm, kuru pārraušanai nepieciešamais spēks nav mazāks par 2 kN; un

(iv) būtu apgādāta ar īsu instrukciju vai zīmējumu, kas paskaidro līnes izmešanas ierīces lietošanas noteikumus.

(2) Raķetei, ja tā ir palaižama ar pistoli, vai komplektam, ja raķete un līne ir viens vesels, jābūt ieslēgtam ūdens izturīgā korpusā. Bez tam, ja raķete ir palaižama ar pistoli, līni un raķetes kopā ar aizdedzes līdzekļiem glabā konteinerā, kas nodrošina to aizsardzību pret apkārtējās vides iedarbību.

29. Noteikums. Izpletņa signālraķetes

(1) Garantē, lai izpletņa signālraķetes atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu ievietotas ūdensdrošā iepakojumā;

(ii) uz to iepakojuma būtu iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojama gaismas signālraķete;

(iii) būtu aprīkota ar neatņemamu aizdedzināšanas līdzekli; un

(iv) izgatavota tā, lai neradītu neērtības cilvēkam, kas tur apvalku, ja tas rīkojas saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām izmantošanai.

(2) Raķetei, ja to izšauj vertikāli, jāsasniedz augstums, kas nav mazāks par 300 m. Tās trajektorijas augstākajā punktā, vai tā tuvumā, raķetei jāizšauj izpletņa gaismas signāls, kas:

(i) deg spilgti sarkanā krāsā;

(ii) deg vienmērīgi, ar vidējo gaismas intensitāti, kas nav mazāka par 30000 sveču gaismām;

(iii) deg laika periodā, kas nav īsāks par 40 sekundēm;

(iv) krīt ar ātrumu, kas nav lielāks par 5 m/s;

(v) degšanas laikā nebojā izpletni vai tā stiprinājumu.

30. Noteikums. Rokas signāllāpas

(1) Nodrošina, lai rokas signāllāpa atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu ūdensdrošā iepakojumā;

(ii) uz tā iepakojuma būtu iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojams rokas signāllāpa;

(iii) būtu ar saviem aizdedzināšanas līdzekļiem; un

(iv) būtu tā izgatavota, lai neradītu neērtības personai, kas tur apvalku un neapdraudētu glābšanas plostu ar degšanas vai spīdēšanas izdedžiem, ja to lieto saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām lietošanai.

(2) Nodrošina, lai rokas signāllāpa papildus atbilstu šādām prasībām:

(i) degtu spilgti sarkanā krāsā;

(ii) degtu vienmērīgi ar vidējo gaismas intensitāti ne mazāku par 15000 sveču gaismām;

(iii) būtu ar degšanas periodu, ne īsāku par 1 minūti; un

(iv) turpinātu degt, ja tā 10 sekundes bijusi iegremdēta 100 mm dziļā ūdenī.

31. Noteikums. Peldošie dūmu signāli

(1) Nodrošina, lai peldošais dūmu signāls atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu ūdensdrošā iepakojumā;

(ii) neuzliesmotu sprādziena veidā, ja to izmanto saskaņā ar izgatavotāja instrukciju lietošanai;

(iii) uz tā iepakojuma būtu iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda kā lietojams peldošais dūmu signāls.

(2) Nodrošina, lai peldošais dūmu signāls papildus atbilstu šādām prasībām:

(i) vienmērīgi izlaistu labi pamanāmas krāsas dūmus laika sprīdī, ne īsākā par 3 minūtēm, peldot mierīgā ūdenī;

(ii) neizstarotu nekādu liesmu visā dūmu veidošanas laikā;

(iii) nenodzistu vētrainā jūrā;

(iv) turpinātu izlaist dūmus, ja tas 10 sekundes bijis iegremdēts 100 mm dziļā ūdenī.

32. Noteikums. Nolaišanas un iekāpšanas ierīces

(1) Vispārīgās prasības.

(a) Izņemot brīvā kritienā nolaižamo glābšanas laivu nolaišanas ierīces, katru nolaišanas ierīci aprīko tā, lai, izmantojot šīs ierīces, garantētu drošu kolektīvo glābšanas līdzekļu, vai glābējlaivas ar pilnu aprīkojumu, nolaišanu nelabvēlīgos galsveres līdz 10° un jebkuras borta sānsveres līdz 20° apstākļos, kad:

(i) tajos ir cilvēki paredzētajā skaitā;

(ii) kolektīvajā glābšanas līdzeklī, vai glābējlaivā nav cilvēki.

(b) Pilnīgi noslogotu un nokomplektētu, kā arī tukšu glābšanas līdzekļu un glābējlaivu nolaišanas ierīces darbība nedrīkst būt atkarīga no citiem līdzekļiem, izņemot smaguma spēku vai uzkrāto mehānisko enerģiju, kas nav atkarīga no zvejas kuģa enerģijas avotiem.

(c) Nolaišanas mehānismu veido tā, lai to varētu darbināt viens cilvēks no vietas uz zvejas kuģa klāja vai no glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas. Uz klāja esošajam cilvēkam, kurš vada nolaišanas mehānismu, jāredz nolaižamais glābšanas līdzeklis vai glābējlaiva.

(d) Katru nolaišanas ierīci konstruē tā, lai pietiktu ar minimālu kārtējo tehnisko apkopi. Visām daļām, kurām nepieciešama regulāra tehniskā apkope, ko veic apkalpe, jābūt viegli pieejamām, bet to apkopei viegli izpildāmai.

(e) Paredz, lai nolaišanas ierīces vinčas bremzes būtu pietiekoši izturīgas un izturētu:

(i) statiskos izmēģinājumus ar slodzi, kas vismaz 1,5 reizes pārsniedz maksimālo darba slodzi;

(ii) dinamiskos izmēģinājumus ar slodzi, kas vismaz 1,1 reizi pārsniedz maksimālo darba slodzi, pie vislielākā nolaišanas ātruma.

(f) Nolaišanas ierīcei un tās palīgaprīkojumam, izņemot vinčas bremzes, jābūt pietiekoši izturīgiem, lai izturētu statiskās pārbaudes ar slodzi, kas vismaz 2,2 reizes pārsniedz maksimālo darba slodzi.

(g) Konstruktīvos elementus un visus blokus, falles, vilcējgalus, posmus, stiprinājuma ierīces, kā arī visas citas ierīces, kuras izmanto kopā ar nolaišanas mehānismiem, projektē ar stiprības rezervi, pamatojoties uz paredzamo maksimālo darba slodzi un pielietojamo materiālu stiprības robežlielumiem. Visiem konstruktīvajiem elementiem pielieto minimālo drošības rezerves faktoru 4,5, bet fallēm, piekares ķēdēm, posmiem un blokiem nosaka minimālo drošības rezervi 6.

(h) Katrai nolaišanas ierīcei, cik tas praktiski iespējams, jābūt darbspējīgai apledošanas apstākļos.

(i) Glābšanas laivas nolaišanas ierīcei jānodrošina glābšanas laivas pacelšanu kopā ar tās apkalpi un aprīkojumu ar vinču, kurai ir mehāniskais pievads.

(j) Nolaišanas ierīci veido tā, lai cilvēki varētu droši iekāpt glābšanas līdzeklī saskaņā ar 20(4)(b) un 17(3)(a) noteikumu prasībām.

(2) Nolaišanas ierīces ar trosēm un vinčām.

(a) Izmanto tērauda troses, kas nesavijas un ir izturīgas pret koroziju.

(b) Ja vinčai ir vairākas spoles, troses izvieto tā, lai tās tītos no spolēm ar vienādu ātrumu un paceļot uztītos spolēs vienmērīgi ar vienādu ātrumu, izņemot gadījumus, kad paredzēta efektīva kompensējoša ierīce.

(c) Katru glābējlaivas nolaišanas ierīci aprīko ar vinču ar mehānisko piedziņu, kuras jauda ir pietiekama, lai paceltu glābējlaivu, kas ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu.

(d) Katra kolektīvā glābšanas līdzekļa un katras glābējlaivas pacelšanai paredz efektīvu rokas piedziņas mehānismu. Nolaižot un paceļot glābšanas līdzekli vai glābējlaivu ar mehāniskās piedziņas mehānisma palīdzību, rokas piedziņas mehānisma rokturi vai spara rati nedrīkst griezties vinčas kustīgo daļu iespaidā.

(e) Ja laivceltņu ievilkšana tiek nodrošināta ar mehānisku piedziņu, tad, lai izvairītos no faļļu vai laivceltņu pārslodzes, jāparedz drošības ierīces, kas automātiski atslēdz piedziņas dzinēja barošanu pirms laivceltņi aiziet līdz atbalstiem, izņemot gadījumus, ja dzinējs ir būvēts tā, lai novērstu tādu pārslodžu rašanās iespēju.

(f) Pilnībā noslogota glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas nolaišanai uz ūdens nosaka ātrumu, ne mazāku par to, kas aprēķināts pēc formulas:

S= 0,4+0.02H,

kur S – nolaišanas ātrums metros sekundē un H – augstums metros no laivceltņa gala līdz zvejas kuģa ūdenslīnijai, pie vismazākās zvejas kuģa ekspluatācijas iegrimes.

(g) Maksimālo nolaišanas ātrumu nosaka JA, ņemot vērā kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas konstrukciju, cilvēku aizsardzību pret pārāk lielu spēku iedarbību un nolaišanas ierīču izturību, ņemot vērā inerces spēkus, kas rodas pie nolaišanas avārijas apstāšanās gadījumā. Nolaišanas ierīci aprīko ar iekārtu, kas neļauj pārsniegt noteikto nolaišanas ātrumu.

(h) Katrai glābējlaivas nolaišanas ierīcei nodrošina pietiekamu jaudu, lai paceltu no ūdens pilnīgi nokomplektētu glābējlaivu, kas ir un ar pilnu cilvēku skaitu, ar ātrumu vismaz 0,3 m/sek.

(i) Katru nolaišanas ierīci aprīko ar bremzēm, kas spēj apturēt glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas nolaišanu, un droši tos noturēt, kad tie noslogoti ar pilnu cilvēku skaitu un pilnu aprīkojuma komplektu; nepieciešamības gadījumos bremžu klučus aizsargā no ūdens un eļļas.

(j) Rokas bremzes ierīko tā, lai bremzes darbība izbeigtos tikai tad, kad operators vai mehānisms, kuru darbina operators, notur bremzes vadības rokturi stāvoklī "Izslēgts".

(3) Nolaišana ar brīvās uzpeldēšanas metodi.

Ja kolektīvo glābšanas līdzekļu nolaišanai vajadzīga nolaišanas ierīce un ir paredzēta glābšanas līdzekļa brīva uzpeldēšana, nodrošina automātisku glābšanas līdzekļa atvienošanu no zvejas kuģa.

(4) Ierīces nolaišanai ar brīvā kritiena metodi.

Katrai brīvā kritienā nolaižamajai ierīcei, kas izmanto slīpo plakni, papildus tam, lai atbilstu (1)punkta prasībām, jāatbilst arī šādām prasībām:

(i) nolaišanas ierīce sakārto tā, lai tā kopā ar nolaižamo glābšanas laivu veidotu sistēmu, kas aizsargā laivā esošos cilvēkus no bīstamiem paātrinājumiem nolaišanas laikā;

(ii) nolaišanas ierīcei jābūt būvētai nekustīgi kopā ar pietiekama garuma un slīpuma rampu, nodrošinot kolektīvā glābšanas līdzekļa efektīvu atbrīvošanos no zvejas kuģa;

(iii) Nolaišanas ierīci konstruē tā, lai tā būtu efektīvi aizsargāta pret koroziju un novērstu dzirksteļošanu un aizdegšanos no berzes glābšanas laivas nolaišanas laikā.

(5) Jūras evakuācijas sistēmas.

Nodrošina, lai katra jūras evakuācijas sistēma, papildus (1)punktā noteiktajām prasībām, atbilstu šādiem noteikumiem:

(i) to varētu izvērst viens cilvēks;

(ii) to varētu izmantot pie stipra vēja un jūras viļņošanās.

(6) Glābšanas plostu nolaišanas ierīces.

Katrai glābšanas plosta nolaišanas ierīce jāatbilst (1) un (2) punktu prasībām, izņemot prasības, kas attiecas uz iekāpšanu glābšanas plostā tā izvietojuma vietā un noslogota glābšanas plosta pacelšanu. Nolaišanas ierīci aprīkota tā, lai aizsargātu glābšanas plostu no priekšlaicīgas atbrīvošanās nolaišanas laikā un to varētu atbrīvot, plostam esot ūdenī.

(7) Iekāpšanas trapi.

(a) Paredz margas drošai cilvēku nokļūšanai no klāja līdz trapam un otrādi.

(b) Paredz, lai trapa pakāpieni atbilstu šādām prasībām:

(i) būtu izgatavoti no cietas koksnes bez zariem vai citiem nelīdzenumiem, gludi apstrādāti, bez asām malām un skabargām, vai arī izgatavoti no cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;

(ii) būtu ar neslidenu virsmu, kuras efektivitāti nodrošina vai nu ar garenrievām vai ar atzītu neslidenu segumu;

(iii) būtu ne mazāk kā 480 mm gari, ne mazāk kā 115 mm plati un ne mazāk kā 25 mm biezi, neņemot vērā neslideno virsmu vai segumu;

(iv) būtu izvietoti viens no otra vienādā attālumā, kas nav mazāks par 300 mm un lielāks par 380 mm, un nostiprināti tā, lai saglabātu horizontālu stāvokli.

(c) Trapa stiegras izgatavo no divām manilas tauvām bez apvalka ar apkārtmēru ne mazāku par 65 mm. Katrai tauvai jābūt vienlaidus, bez jebkādiem savienojumiem zem augšējā pakāpiena. Var izmantot citus materiālus ar noteikumu, ka to izmēri, pārraušanas slodze, noturība pret apkārtējās vides iedarbību, elastība un satveršanas ērtums ir vismaz līdzvērtīgi manilas tauvas izmēriem un atbilstošām īpašībām. Visus tauvu galus nostiprina tā, lai novērstu to atšķetināšanos.

VIII nodaļa. Trauksmes, trauksmju saraksti, apkalpes apmācība

1. Noteikums. Noteikumu piemērošana

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks.

2. Noteikums. Vispārējā avārijas trauksmes sistēma, trauksmju saraksti un mācību trauksmes

(1) Zvejas kuģa vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēma nodrošina zvejas kuģa vispārējās trauksmes signāla, kas sastāv no septiņiem vai vairāk īsiem skaņas signāliem un tiem sekojoša gara skaņas signāla, padošanu ar zvejas kuģa svilpi vai sirēnu un, papildus, ar elektrisko zvanu, vai citu līdzvērtīgu skaņas signāla ierīci, kas darbojas no zvejas kuģa galvenā un avārijas elektroenerģijas avota, atbilstoši IV/17.noteikuma prasībām.

(2) Uz visiem zvejas kuģiem nodrošina precīzu instrukciju katram apkalpes loceklim, saskaņā ar kuru tas darbojas avārijas gadījumā.

(3) Trauksmju sarakstu un avārijas instrukcijas izvieto vairākās vietās uz zvejas kuģa, tajā skaitā stūres mājā, mašīntelpā un kopkajītē, un tajā iekļauj turpmākajos punktos norādīto informāciju.

(4) Trauksmju sarakstā atspoguļo (1)punktā norādītā vispārējās trauksmes signāla detaļas, kā arī darbības, kuras nepieciešams veikt apkalpei un pasažieriem, kad atskan šis trauksmes signāls. Trauksmju sarakstā norāda arī, kā tiek dota pavēle atstāt kuģi.

(5) Trauksmju sarakstā norāda katram apkalpes loceklim noteiktos pienākumus, tajā skaitā:

(a) ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, vārstu, noteču, jūras noteku, iluminatoru, gaismas lūku, borta iluminatoru un citu līdzīgu zvejas kuģa atveru aizvēršana;

(b) kolektīvo glābšanas līdzekļu un citu glābšanas ierīču aprīkošana;

(c) glābšanas līdzekļu sagatavošana un nolaišana;

(d) citu glābšanas ierīču vispārējā sagatavošana;

(e) sakaru līdzekļu izmantošana;

(f) ugunsdzēšanas komandas komplektēšana ugunsgrēka dzēšanai.

(6) Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, JA var samazināt (5) punkta prasības, ja pārliecinās, ka, piemēram, maza apkalpes locekļu skaita dēļ trauksmju saraksts nav nepieciešams.

(7) Trauksmju sarakstā norāda, konkrēti kurš virsnieks nodrošina glābšanas un ugunsdzēsības ierīču uzturēšanu labā stāvoklī un gatavību tūlītējai izmantošanai.

(8) Trauksmju sarakstā arī norāda galveno atbildīgo personu aizvietotājus gadījumā, ja tiešais izpildītājs nav spējīgs veikt paredzētos pienākumus, ņemot vērā, ka dažādās avārijas situācijās nepieciešama dažāda rīcība.

(9) Trauksmju sarakstu nepieciešams sagatavot pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā. Ja izmainās zvejas kuģa apkalpes sastāvs, kas rada nepieciešamību izdarīt grozījumus trauksmju sarakstā, zvejas kuģa kapteinis katru reizi nodrošina nepieciešamos labojumus trauksmju sarakstā vai arī jauna sagatavošanu.

3. Noteikums. Zvejas kuģa atstāšanas mācības un trauksmes

(1) Mācību organizēšana un trauksmju rīkošana.

(a) Katrs zvejas kuģa apkalpes loceklis piedalās ne mazāk kā vienā zvejas kuģa atstāšanas apmācībā un vienā ugunsdzēsības apmācībā reizi mēnesī. Taču, zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 45 metriem JA var samazināt šīs prasības, paredzot, ka vienu zvejas kuģa atstāšanas un vienu ugunsdzēsības mācību trauksmi rīko vienu reizi trīs mēnešos. Zvejas kuģa apkalpes mācību trauksmes rīko 24 stundu laikā pēc zvejas kuģa iziešanas no ostas gadījumā, ja iepriekšējā mēnesī vairāk par 25% no zvejas kuģa apkalpes locekļiem nav piedalījušies uz zvejas kuģa rīkotajās zvejas kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmēs. Ja zvejas kuģis iziet jūrā pirmo reizi pēc kardinālām pārmaiņām vai ar jaunu apkalpi, šādas trauksmes rīko pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas. JA var atļaut citus mācību trauksmju rīkošanas nosacījumus zvejas kuģiem, uz kuriem praktiski nav iespējams tās organizēt, pie noteikuma, ka šie nosacījumi vismaz ir līdzvērtīgi augstākminētajiem.

(b) Katrā zvejas kuģa atstāšanas apmācībā veic:

(i) zvejas kuģa apkalpes izsaukšanu uz pulcēšanas vietām ar zvejas kuģa vispārējo avārijas trauksmes signālu un zvejas kuģa apkalpes iepazīstināšanu ar zvejas kuģa atstāšanas kārtību, atbilstoši trauksmju sarakstam;

(ii) apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanu trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;

(iii) apkalpes locekļu apģērbšanās piemērotības pārbaudi;

(iv) glābšanas vestu pareizas uzvilkšanas pārbaudi;

(v) vismaz vienas glābšanas laivas nolaišanu pēc visu nepieciešamo nolaišanas sagatavošanas darbu izpildes;

(vi) glābšanas laivas dzinēju iedarbināšanu un pārbaudi darbībā;

(vii) glābšanas plostu nolaišanai paredzēto celtņu pārbaudi darbībā;

(c) Katrā ugunsdzēsības apmācībā veic:

(i) apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;

(ii) ūdens ugunsdzēsības sūkņa ieslēgšanu izmantojot vismaz divas ugunsdzēsības šļūtenes, un tā pārliecinoties, ka sistēma ir labā darba kārtībā;

(iii) ugunsdzēsēja aprīkojuma un cita personāla glābšanas aprīkojuma pārbaudi;

(iv) attiecīgā sakaru aprīkojuma pārbaudi;

(v) ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsslāpētāju un avārijas izeju pārbaudi;

(vi) zvejas kuģa atstāšanai nepieciešamo iekārtu pārbaudi.

(d) Cik vien praktiski iespējams, katras nākošās mācību trauksmes laikā nolaiž dažādas laivas, atbilstoši (b)(v) apakšpunkta prasībām.

(e) Mācību trauksmes, cik vien praktiski iespējams, organizē tā, it kā eksistētu īsta avārijas situācija.

(f) Katru glābšanas laivu, ne retāk, kā vienu reizi katros trīs mēnešos, nolaiž un pārbauda darbībā uz ūdens ar paredzētajiem apkalpes locekļiem laivā.

(g) Cik vien tas ir pamatoti un praktiski iespējams, glābējlaivas, izņemot tās glābšanas laivas, kuras izmanto kā glābējlaivas, vienu reizi mēnesi, kopā ar tajās paredzēto apkalpi, nolaiž un pārbauda darbībā uz ūdens. Jebkurā gadījumā šo prasību izpilda ne retāk par vienu reizi trijos mēnešos.

(h) Ja glābšanas laivu un glābējlaivu nolaišanas mācību trauksmes tiek veiktas zvejas kuģiem esot gaitā, šīs trauksmes to bīstamības dēļ organizē piekrastes ūdeņos un tāda virsnieka uzraudzībā, kuram ir tādu trauksmju Organizācijas pieredze.

(i) Katras zvejas kuģa atstāšanas mācību trauksmes laikā pārbauda pulcēšanās un laivās iekāpšanas vietu avārijas apgaismojumu.

(2) Mācības un instruktāžas.

(a) Dzīvības glābšanas līdzekļu, tai skaitā kolektīvo dzīvības glābšanas līdzekļu un zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojuma, lietošanas apmācības uz zvejas kuģa rīko cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 2 nedēļas pēc apkalpes locekļa ierašanās uz zvejas kuģa. Taču, ja apkalpes locekli regulāri norīko uz kuģi saskaņā ar apkalpes locekļu maiņu grafiku, tādas mācības rīko ne vēlāk kā 2 nedēļas pēc šā apkalpes locekļa pirmās ierašanās uz zvejas kuģa.

(b) Instruktāžas par dzīvības glābšanas ierīču izmantošanu un izdzīvošanu jūrā veic tādos pat intervālos kā mācību trauksmes. Par atsevišķām zvejas kuģa dzīvības glābšanas sistēmām var tikt organizētas individuālās instruktāžas, bet par visu zvejas kuģa dzīvības glābšanas aprīkojumu un ierīcēm instruktāžas organizē ne retāk, kā vienu reizi divos mēnešos. Katram apkalpes loceklim dod instruktāžu, iekļaujot tajā, bet neaprobežojoties tikai ar to:

(i) zvejas kuģa piepūšamo glābšanas plostu sagatavošanu izmantošanai un izmantošana, tajā skaitā brīdinājumu būt piesardzīgiem attiecībā uz naglotiem apaviem un citiem asiem priekšmetiem;

(ii) informāciju par ķermeņa atdzišanu, pirmo palīdzību pie ķermeņa atdzišanas un citas pirmās palīdzības procedūras;

(iii) speciālu instruktāžu zvejas kuģa glābšanas līdzekļu izmantošanā bargos laika un jūras viļņošanās apstākļos.

(c) Uz katra zvejas kuģa, kas aprīkots ar piepūšamā glābšanas plosta nolaišanas celtni, šā celtņa lietošanas apmācības paredz ne retāk par vienu reizi 4 mēnešos. Kad praktiski iespējams, tajās iekļauj glābšanas plosta piepūšanu un nolaišanu. Šīs glābšanas plosts var būt speciāls, tikai apmācībām paredzēts glābšanas plosts, kas nav iekļauts zvejas kuģa glābšanas līdzekļu aprīkojumā; tādu speciālu glābšanas plostu skaidri redzami marķē.

(3) Pieraksti.

JA noteiktajā zvejas kuģa žurnālā ieraksta mācību organizēšanas datumu, zvejas kuģa atstāšanas mācību, ugunsdzēsības mācību, citu glābšanas ierīču un vispārējo apkalpes apmācību detaļas. Ja noteiktā laikā nav pilnībā veiktas mācību trauksmes, apmācības, zvejas kuģa žurnālā ieraksta esošos apstākļus un organizēto mācību vai trauksmju apjomu.

(4) Apmācību rokasgrāmata.

(a) Katrā apkalpes kopkajītē un atpūtas telpā vai katra apkalpes locekļa kajītē nodrošina apmācību rokasgrāmatu. Apmācību rokasgrāmatā, kas var sastāvēt no vairākām sējumiem, viegli saprotamā valodā un ar ilustrācijām sniedz informāciju un instrukcijas par uz zvejas kuģa esošajiem glābšanas līdzekļiem un labākajām izdzīvošanas metodēm. Jebkura punkts no šīs informācijas var būt audio vizuālā formā. Šādu informāciju atspoguļo detalizēti:

(i) glābšanas vestu un hidrokostīmu uzvilkšanu;

(ii) pulcēšanās kārtību noteiktās vietās;

(iii) glābšanas laivu un glābējlaivu sagatavošanu, nolaišanu un iekāpšanu tajās;

(iv) glābšanas līdzekļu nolaišanu, atrodoties tajos;

(v) atbrīvošanu no nolaišanas ierīcēm;

(vi) aizsardzības ierīces un metodes nolaišanas zonā, ja tādas ir;

(vii) nolaišanas zonas apgaismojumu;

(viii) visa izdzīvošanas aprīkojuma izmantošanu;

(ix) visa atklāšanas aprīkojuma izmantošanu;

(x) glābšanas līdzekļu radio aprīkojuma izmantošanu, izmantojot ilustratīvus materiālus;

(xi) peldošo enkuru izmantošanu;

(xii) dzinēju un palīgaprīkojuma izmantošanu;

(xiii) glābšanas laivu un glābējlaivu pacelšanu uz borta, tajā skaitā to novietošanu un nostiprināšanu;

(xiv) ķermeņa atdzišanas risku un silta apģērba nepieciešamību;

(xv) glābšanas līdzekļu iespēju labāko izmantošanu, lai izglābtos;

(xvi) glābšanas metodes, tajā skaitā, izmantojot helihoptera glābšanas aprīkojumu (stropes, grozus, nestuves), pacelšanas grozu, krasta glābšanas iekārtas un kuģu līnmetējus;

(xvii) visus citus pienākumus kas ir noteikti trauksmju sarakstā un avārijas instrukcijās;

(xviii) glābšanas līdzekļu avārijas remonta instrukcijas.

(b) Zvejas kuģiem ar garumu līdz 45 metriem, JA var samazināt (a)apakšpunkta prasības, taču atbilstošai drošības informācijai uz zvejas kuģa ir jābūt.

4. Noteikums. Avārijas procedūru apmācības

JA nosaka tādus pasākumus, kas nodrošina, ka zvejas kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta, lai izpildītu savus pienākumus avārijas gadījumā. Šādās apmācībās apgūst:

(a) iespējamo avāriju tipus, tādus kā sadursmes, ugunsgrēki un zvejas kuģa nogrimšana;

(b) glābšanas līdzekļu tipus, kādi parasti ir uz zvejas kuģa;

(c) nepieciešamību stingri ievērot izdzīvošanas principus;

(d) mācību trauksmju un treniņu novērtēšanu;

(e) gatavību jebkurām briesmām un pastāvīgas zināšanas par:

(i) trauksmju sarakstos norādīto informāciju, tai skaitā:

1. katra apkalpes locekļa specifiskos pienākumus briesmu gadījumā;

2. savu kolektīvo glābšanas līdzekli ;

3. trauksmju signālus, kas liek doties pie sava kolektīvā glābšanas līdzekļa vai uz ugunsdzēsības posteni;

(ii) savas glābšanas vestes un rezerves glābšanas vestu izvietojuma vietu;

(iii) ugunsgrēka trauksmes signāla pulšu izvietojumu;

(iv) evakuācijas ceļus;

(v) panikas sekas;

(f) darbības saistībā ar personu pacelšanu no zvejas kuģiem un glābšanas līdzekļiem ar helikopteru;

(g) darbības, kad ir izziņota iekāpšana kolektīvajā glābšanas līdzeklī, tai skaitā:

(i) apģērbšanos piemērotā apģērbā;

(ii) glābšanas vestes uzvilkšanu;

(iii) papildus aizsarglīdzekļu, piemēram segu savākšanu;

(h) darbības, kad ir dots rīkojums atstāt kuģi, kā:

(i) iekāpšanu glābšanas līdzeklī no zvejas kuģa un no ūdens;

(ii) ielēkšanu jūrā no augstuma un ievainojuma riska samazināšanu, ielecot ūdenī;

(i) darbības, kādas veic, esot ūdenī:

(i) lai izdzīvotu nokļūstot:

1. uz ūdens esošā ugunī vai naftā;

2. zemu temperatūru apstākļos;

3. ūdeņos ar cilvēkēdāju haizivīm;

(ii) lai apgrieztu pareizā stāvoklī apgāzušos glābšanas līdzekli;

(j) darbības, kādas veic atrodoties glābšanas līdzeklī, lai:

(i) iespējami ātrāk dabūtu prom no zvejas kuģa glābšanas līdzekli;

(ii) aizsargātos pret aukstumu vai neparastu karstumu;

(iii) izmantotu peldošo enkuru vai jūras enkuru;

(iv) nodrošināšanu apkārtnes novērošanu;

(v) palīdzētu atgūties izdzīvojošajiem un, ja nepieciešams, koptu tos;

(vi) veicinātu glābšanas līdzekļa atklāšanu;

(vii) pārbaudītu glābšanas līdzekļa aprīkojuma lietošanas derīgumu un izmantotu to pareizi;

(viii) turētos, pēc iespējas, redzamības robežās;

(k) galvenās briesmas izdzīvojušajiem un galvenos izdzīvošanas principus, tajā skaitā:

(i) piesardzības pasākumus, kādus veic zemu temperatūru apstākļos;

(ii) piesardzības pasākumus, kādus veic tropiskos klimatiskos apstākļos;

(iii) saules, vēja, lietus un jūras iedarbību;

(iv) piemērota apģērba uzģērbšanas svarīgumu;

(v) aizsardzības pasākumus glābšanas līdzeklī;

(vi) ūdenī iegremdēšanās un atdzišanas efektu;

(vii) ķermeņa šķidruma saglabāšanas svarīgumu;

(viii) aizsardzību pret jūras slimību;

(ix) svaiga ūdens un pārtikas pareizu lietošanu;

(x) jūras ūdens dzeršanas iespaidu;

(xi) pieejamos līdzekļus plosta atklāšanas atvieglošanai;

(xii) morāles principu saglabāšanas svarīgumu;

(l) darbības, kādas veic, dzēšot ugunsgrēku:

(i) ugunsdzēšanas šļūteņu lietošanu ar dažādām sprauslām (stobriem);

(ii) ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu;

(iii) ugunsdrošo durvju izvietojuma zināšanu;

(iv) elpošanas aparātu lietošanu.

IX nodaļa. Radio aprīkojums

A daļa. Noteikumu piemērošana un definīcijas

1. Noteikums. Noteikumu piemērošana.

(1) Šo nodaļu piemēro pēc 2004.gada 1.janvāra būvētiem zvejas kuģiem.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neierobežo kuģi, glābšanas līdzekli vai personu briesmās izmantot jebkurus pieejamus līdzekļus lai pievērstu uzmanību, paziņotu savu atrašanās vietu un saņemtu palīdzību.

2. Noteikums. Termini un definīcijas

(1) Šīs nodaļas izpratnē:

(a) "Sakari no stūres mājas uz stūres māju" ir drošības sakari starp zvejas kuģiem, no vietas, no kuras parasti vada zvejas kuģus.

(b) "Nepārtraukta novērošana" ir nepārtraukta radionovērošana, izņemot īsus intervālus, kad zvejas kuģa radiouztveršanas iespējas pasliktinās vai bloķējas sakarā ar zvejas kuģa radioapmaiņu, vai kad iekārtām tiek veiktas periodiskās tehniskās apkopes un remonti, vai pārbaudes.

(c) "Ciparu selektīvā izsaukuma (turpmāk – DSC) sistēma" ir sakaru veids, kur izsaukumam izmanto kodu paketes, kas ļauj radiostacijai nodibināt sakarus un noraidīt informāciju citai stacijai vai staciju grupai un atbilst Starptautiskās radio konsultatīvās komitejas rekomendācijām.

(d) "Tiešās drukas telegrāfija (turpmāk – TDT)" ir sakaru veids, kas izmanto automātisko telegrāfa aparatūru, kas atbilst attiecīgām Starptautiskās radio konsultatīvās komitejas rekomendācijām.

(e) "Vispārējas nozīmes radiosakari" ir dienesta un privātie radiosakari, kas nav klasificējami kā briesmu, steidzamības vai drošības radiosakari.

(f) Starptautiskās jūras satelītu sakaru Konvencijas Organizācija dibināta 1976. gada 3. septembrī ( turpmāk – INMARSAT).

(g) "Starptautiskais NAVTEX dienests" ir jūras drošības informācijas pārraides un automātiskās uztveršanas sistēma, kas darbojas 518 kHz frekvencē izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju (turpmāk – NAVTEX).

(h) "Vietas noteikšana" nozīmē avarējoša zvejas kuģa, lidaparāta, glābšanas līdzekļu vai cilvēku atrašanās vietas noteikšanu.

(i) "Jūras drošības informācija" ir zvejas kuģim vai no zvejas kuģa noraidāmie navigācijas un meteoroloģiskos brīdinājumus, meteoroloģiskās prognozes un citi uz kuģošanas drošību attiecināmi steidzīgi ziņojumi.

(j) "Polāro orbītu satelītu dienests" – ir dienests, kurā izmanto polāro orbītu satelītus sistēmu, lai uztvertu un retranslētu briesmu signālus no satelītu avārijas radiobojām un noteiktu to atrašanās vietu.

(k) "Radiosakaru reglaments" ir Starptautiskās telekomunikāciju savienības izdotie radiosakaru lietošanas noteikumi.

(l) "Jūras rajons A1" ir – jūras rajons, kurā ir nodrošināti ultraīsviļņu (turpmāk –UĪV) radiotelefona sakari ar vismaz vienu krasta radiostaciju un ir nodrošināta pastāvīga avārijas informācijas izziņošana, izmantojot UĪV DSC sistēmu.

(m) "Jūras rajons A2" ir jūras rajons, izņemot jūras rajonu A1, kurā ir nodrošināti vidējo viļņu (turpmāk –VV) radiotelefona sakari ar vismaz vienu krasta radiostaciju un ir nodrošināta pastāvīga avārijas informācijas izziņošana, izmantojot VV DSC sistēmu.

(n) "Jūras rajons A3" ir jūras rajons, izņemot jūras rajonus A1 un A2, kurā ir nodrošināta pastāvīga avārijas informācijas izziņošana, izmantojot ģeostacionāro INMARSAT satelītu sistēmu.

(o) "Jūras rajons A4" ir jūras rajons, kas atrodas ārpus jūras rajoniem A1, A2 un A3.

(p) "COSPAS/SARSAT" ir starptautiska, satelītu sistēma briesmu signālu uztveršanai un avārijas vietas noteikšanai no radiobojām, kas strādā 406 MHz un 121,5 MHz frekvencēs.

(q) "Divvirzienu ultraīsviļņu radiotelefona sakaru aparatūra" – ultraīsviļņu radiotelefona sakaru aparatūra sakaru uzturēšanai starp peldošiem glābšanas līdzekļiem, starp peldošiem glābšanas līdzekļiem un kuģi, kā arī starp peldošiem glābšanas līdzekļiem un glābšanas vienībām.

(r) "Glābšanas vienība" – ar apmācītu personālu nokomplektēta vienība, kas apgādāta ar ātrai meklēšanas un glābšanas operācijas veikšanai derīgu aprīkojumu.

(s) EPIRB ir jūras avārijas radioboja.

(t) "Paplašinātais grupas izsaukums (PGI)" – mobilās satelītu sakaru sistēmas INMARSAT apraides sistēma avārijas, steidzamu un drošības ziņojumu nodošanai;

(u) "Ultraīsie viļņi" – radioviļņi 156 – 173 MHz frekvenču diapazonā.

(v) "Vidējie viļņi" – radioviļņi 1604 – 4000 kHz frekvenču diapazonā.

(w) "Īsie viļņi" – radioviļņi 4000 – 27500 kHz frekvenču diapazonā.

3. Noteikums. Izņēmumi

(1) JA piešķir zvejas kuģiem izņēmumu vai izņēmumu ar nosacījumiem attiecībā uz 6. – 10.noteikumu un noteikuma 14(7) prasībām nodrošinot, ka:

(a) šādi kuģi atbilst 4.noteikuma funkcionālajām prasībām;

(b) kā šis izņēmums ietekmē kuģošanas drošību kopumā.

(2) Punktā (1) minētos izņēmumus var piešķirt tikai:

(a) ja 6. līdz 10.noteikumu un noteikuma 14(7) prasību piemērošana pilnā apmērā ir nepamatota un nevajadzīga;

(b) ārkārtas gadījumos, vienreizējam pārgājienam ārpus jūras rajona vai jūras rajoniem, kuriem zvejas kuģis ir aprīkots.

4. Noteikums. Funkcionālās prasības

(1) No jebkura zvejas kuģa, kurš atrodas jūrā, jābūt iespējai:

(a) izņemot, kā norādīts noteikumos 7(1)(a) (UĪV DSC) un 9(1)(d)(iii) (INMARSAT), pārraidīt avārijas ziņojumu krastam izmantojot vismaz divus dažādus un neatkarīgus līdzekļus, kur katrs izmanto atšķirīgu radiosakaru tipu;

(b) saņemt krasta pārraidīto avārijas ziņojumu;

(c) pārraidīt un saņemt avārijas ziņojumus starp zvejas kuģiem;

(d) pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinācijas informāciju;

(e) pārraidīt un saņemt informāciju notikuma vietā;

(f) pārraidīt un, kā noteikts X nodaļas noteikumā 3(6), saņemt atrašanās vietas noteikšanas signālus;

(g) pārraidīt un saņemt jūras drošības informāciju;

(h) pārraidīt un saņemt vispārējās nozīmes radiosakarus uz un no krasta radiosistēmām vai tīkliem, kā nosaka 14(8) noteikums;

(i) nodrošināt divpusējus sakarus no stūres mājas uz stūres māju.

B daļa. Prasības attiecībā pret kuģi

5. Noteikums. Radio iekārtas

(1) Katru kuģi aprīko ar radio iekārtām, kas spēj nodrošināt funkcionālo prasību izpildi, kas noteiktas 4.noteikumā visam paredzētajam braucienam, ja vien nav piemērots izņēmums saskaņā ar 3. noteikumu, un kas noteiktas 6.noteikumā un, kā piemērojams jūras rajonam vai jūras rajoniem kuros zvejas kuģis atradīsies paredzētā brauciena laikā, 7., 8., 9. vai 10.noteikumu prasībām.

(2) Katru radio iekārtu izvieto tā:

(a) lai mehāniskas, elektriskas vai citas izcelsmes kaitīgas ietekmes neiespaidotu tās pareizu lietošanu un nodrošinātu elektromagnētisko savietojamību un izvairīšanos no kaitīgas mijiedarbības ar citu aprīkojumu un sistēmām;

(b) lai nodrošinātu visaugstāko drošības pakāpi un operatīvo pieejamību;

(c) lai būtu aizsargāta pret kaitīgu ūdens, temperatūras un citu nelabvēlīgu vides apstākļu iedarbību;

(d) lai būtu apgādāta ar drošu, pastāvīgi nostiprinātu elektrisku apgaismojumu, kas ir neatkarīgs no galvenā un avārijas elektriskās enerģijas avotiem, kas nodrošina piemērotu radio vadības ierīču apgaismojumu darbam ar radio iekārtu;

(e) lai būtu skaidri marķēta ar izsaukuma signālu, zvejas kuģa stacijas identifikatoru un citiem kodiem, kas nepieciešami izmantojot radio iekārtu.

(3) UĪV radiotelefona kanālu vadībai, kas nepieciešami kuģošanas drošībai, ir ērti pieejama stūres mājā zvejas kuģa vadīšanas pozīcijā un nodrošina radiosakaru iespēju no stūres mājas spārniem. Lai nodrošinātu pēdējo prasību izpildi izmanto pārnēsājamās UĪV radio iekārtas.

6. Noteikums. Radio aprīkojums – vispārējie nosacījumi.

(1) Katru kuģi apgādā ar:

(a) UĪV radio iekārtu, kas nodrošina:

(i) iespēju noraidīt un saņemt DSC 156.525 MHz frekvencē (70. Kanāls) no vietas, no kuras parasti vada kuģi;

(ii) veikt divpusējus radiotelefona sakarus 156.300 MHz (6.kanāls), 156.650 MHz (13. Kanāls) un 156.800 MHz (16.Kanāls) frekvencēs;

(b) radio iekārtu, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu UĪV 70. kanālā, kura var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar apakšpunktā (a)(i) prasīto iekārtu.

(c) radiolokācijas atbildētāju, kas strādā 9 GHz frekvenču joslā un kas:

(i) izvietots tā, lai to vārētu viegli izmantot;

(ii) var būt viens no glābšanas līdzekļos izmantojamajiem, kā prasīts VII nodaļas 14.noteikumā.

(d) UĪV radiostaciju, kas nodrošina vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju, kas var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar apakšpunktos (a) un (b) prasītajām iekārtām.

(e) UĪV pārnēsajamo radiostaciju.

(f) Satelītu avārijas radioboja EPIRB, kura:

(i) noraida avārijas ziņojumu caur polāro orbītu satelītu sistēmu, kas strādā 406 MHz frekvencē, vai ja kuģis strādā tikai jūras rajonā, kurā ir nodrošināts INMARSAT pārklājums caur INMARSAT ģeostacionāro satelītu sistēmu, kas strādā 1,6 GHz frekvencē;

(ii) nostiprināta viegli sasniedzamā vietā;

(iii) paņemama ar rokām, lai viens cilvēks to var aiznest līdz glābšanas līdzeklim;

(iv) brīvi uzpeldēt, ja kuģis grimst un automātiski aktivizējas;

(v) aktivizējama ar rokām.

7. Noteikums. Radio aprīkojums kuģošanas rajonam A1

(1) Katru kuģi, kurš strādā tikai jūras rajonā A1 apgādā ar iekārtām saskaņā ar IX nodaļas 6. noteikuma prasībām

8. Noteikums. Radio aprīkojums kuģošanas rajoniem A1 un A2

(1) Papildus 6. noteikuma prasībām, katru zvejas kuģis, kas strādā ārpus jūras rajona A1, bet paliek jūras rajona A2 robežās, apgādā ar:

(a) radio iekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt, avārijas un drošības mērķiem:

(i) 2,187.5 kHz frekvencē, izmantojot DSC;

(ii) 2,182 kHz frekvencē, izmantojot radiotelefoniju;

(b) radio iekārtu, kas ir spējīga nodrošināt nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu UĪV 2187.5 kHz frekvencē, un var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar apakšpunktā (a)(i) prasīto iekārtu;

(c) uztvērēju, kas saņem starptautiskā NAVTEX dienesta ziņojumus.

9. Noteikums. Radio aprīkojums kuģošanas rajoniem A1, A2 un A3

1.Alternatīva

(1) Papildus 6.noteikuma prasībām, katru kuģi, kurš strādā ārpus jūras rajoniem A1 un A2, bet paliek jūras rajona A3 robežās un neatbilst (2) punkta prasībām, apgādā ar:

(a) INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju, kas ir spējīga:

(i) noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus, izmantojot tiešās drukas telegrāfiju;

(ii) nosūtīt un saņemt avārijas prioritātes izsaukumus;

(iii) nodrošināt dežūru krasts–zvejas kuģis virziena avārijas trauksmes ziņojumiem, ieskaitot tādus, kuri adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem;

(iv) izmantojot radiotelefoniju vai tiešās drukas telegrāfiju.

(b) VV radioiekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus šādās frekvencēs:

(i) 2187.5 kHz, izmantojot DSC; un

(ii) 2182 kHz, izmantojot radiotelefoniju;

(c) radio iekārtu, kas ir spējīga nodrošināt nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu UĪV 2187.5 kHz frekvencē un kas var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar apakšpunktā (b)(i) prasīto iekārtu;

(d) iekārtām, lai noraidītu avārijas ziņojumu no zvejas kuģa krastam, izmantojot vienu no šādiem radio sakariem:

(i) izmantojot polāro orbītu satelītu sistēmu 406 MHz frekvenču joslā; šī prasība var tikt izpildīta ar 6(1)(f) noteikumā noteikto EPIRB, izvietojot to tuvu, vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi;

(ii) ĪV DSC;

(iii) INMARSAT ģeostacionāro satelītu sistēmu; šo prasību var izpildīt, izmantojot INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju, vai satelītu EPIRB; šo prasību var izpildīt ar 6(1)(f) noteikumā noteikto EPIRB, izvietojot to tuvu vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi.

2. Alternatīva

(2) Papildus 6.noteikuma prasībām, katru kuģi, kurš strādā ārpus jūras rajoniem A1 un A2, bet paliek jūras rajona A3 robežās, un neatbilst (1) punkta prasībām, apgādā ar:

(a) VV/ĪV radio iekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt ziņojumus avārijas un drošības mērķiem visās avārijas un drošības frekvencēs no 1605 kHz līdz 4000 kHz un frekvenču joslās no 4000 kHz līdz 27500 kHz, izmantojot:

(i) DSC;

(ii) Radiotelefoniju;

(iii) Tiešās drukas telegrāfiju;

(b) aprīkojumu, kas ir spējīgs nodrošināt DSC dežūruztveršanu 2187.5 kHz, 8414.5 kHz frekvencēs un vismaz vienā no 4207.5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804.5 kHz DSC avārijas un drošības frekvencēm; jebkurā laikā jābūt iespējai izvēlēties jebkuru no šīm DSC avārijas un drošības frekvencēm. Šī iekārta var būt atsevišķa iekārta, vai kombinēta ar apakšpunktā (a) prasīto iekārtu;

(c) iekārtām, lai noraidītu avārijas ziņojumu no zvejas kuģa krastam, izmantojot radio sakarus, atšķirīgus no ĪV, izmantojot:

(i) polāro orbītu satelītu sistēmu 406 MHz frekvenču joslā; šī prasība var tikt izpildīta ar 6(1)(f) noteikumā noteikto EPIRB, izvietojot to tuvu vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi; vai

(ii) INMARSAT ģeostacionāro satelītu sistēmu; šo prasību var izpildīt, izmantojot INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju, vai satelītu EPIRB;

šo prasību var izpildīt ar 6(1)(f) noteikumā noteikto EPIRB, izvietojot to tuvu, vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi;

(d) papildus nodrošina iespēju no zvejas kuģa noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju vai tiešās drukas telegrāfiju, ar VV/ĪV radio iekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt ziņojumus darba frekvencēs no 1605 kHz līdz 4000 kHz un no 4000 kHz līdz 27500 kHz frekvenču joslās. Šī iekārta var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar apakšpunktā (a) prasīto iekārtu.

(3) Nodrošina iespēju noraidīt avārijas ziņojumu, izmantojot (l)(a), (l)(b), (l)(d), (2)(a) un (2)(c) punktos minēto radioaprīkojumu no vietas, no kuras parasti vada kuģi.

10. Noteikums. Prasību par jūras rajonu A4 Organizācija ir izslēgusi.

11. Noteikums. Sardzes

(1) Katrs zvejas kuģis jūrā uztur nepārtrauktu sardzi:

(a) UĪV DSC 70. kanālā, ja tas, saskaņā ar 6(1)(b) noteikuma prasībām, ir aprīkots ar UĪV radio iekārtu;

(b) avārijas un drošības 2187.5 kHz DSC frekvencē, ja tas, saskaņā ar 8(1)(b) vai 9(1)(c) noteikumu prasībām, ir aprīkots ar VV radio iekārtu;

(c) avārijas un drošības 2187.5 kHz un 8414.5 kHz DSC frekvencēs, kā arī vismaz vienā no avārijas un drošības 4207.5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804.5 kHz DSC frekvencēm, atbilstoši dienas laikam un zvejas kuģa ģeogrāfiskajai vietai, ja zvejas kuģis, saskaņā ar 9(2)(b) vai 10(1) noteikumu prasībām, ir aprīkots ar ĪV/VV radio iekārtu. Šī sardze var tikt uzturēta izmantojot skenējošo uztvērēju;

(d) satelītu krasts–zvejas kuģis virziena avārijas ziņojumu saņemšanai, ja zvejas kuģis, saskaņā ar 9(1)(a) noteikuma prasībām, ir aprīkots ar INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju.

(2) Katrs zvejas kuģis jūrā uztur radio dežūru jūras drošības informācijas radioraidījumu saņemšanai atbilstošā frekvencē vai frekvencēs, kurās šo informāciju pārraida rajonā, kurā strādā zvejas kuģis.

(3) Līdz 2005. gada 01. februārim katrs zvejas kuģis jūrā uztur nepārtrauktu klausīšanās dežūru UĪV 16. kanālā. Šo dežūru uztur vietā, no kuras parasti vada kuģi.

12. Noteikums. Enerģijas avoti

(1) Visā laikā, kamēr zvejas kuģis atrodas jūrā, nodrošina pietiekošu elektriskās enerģijas padevi radio aprīkojuma darbībai, kā arī rezerves elektriskās enerģijas avota uzlādēšanai.

(2) Uz visiem zvejas kuģiem paredz radio aprīkojuma rezerves elektriskās enerģijas avotu vai avotus, kas nodrošina avārijas un drošības radiosakarus gadījumā, kad galvenais un avārijas elektriskās enerģijas avots vai avoti nedarbojas. Rezerves elektriskās enerģijas avots vai avoti nodrošina vienlaicīgu UĪV radio iekārtas darbību, kā noteikts 6(1)(a) noteikumā un attiecīgi jūras rajonam vai rajoniem, kuriem zvejas kuģis ir aprīkots, VV radio iekārtas, kā noteikts 8(1)(a) noteikumā, VV/ĪV radio iekārtas, kā noteikts 9(2)(a) vai 10(1) noteikumos, vai INMARSAT zvejas kuģa–zemes stacijas, kā noteikts 9(1)(a) noteikumā darbību un papildus slodžu, kā minēts punktos (4), (5) un (8), darbību laika periodā, kas ir vismaz:

(a) trīs stundas;

(b) viena stunda, ja avārijas elektroenerģijas avots pilnībā atbilst IV nodaļas 17.noteikuma piemērojamām prasībām, ieskaitot prasības par radio iekārtu apgādi, un, ja tas nodrošina apgādi laika periodā, kas nav mazāks par sešām stundām.

(3) Rezerves elektriskās enerģijas avotam vai avotiem jābūt neatkarīgiem no zvejas kuģa enerģētiskās iekārtas un elektriskā tīkla.

(4) Ja papildus UĪV radio iekārtai, saskaņā ar (2) punktu, ir uzstādītās divas vai vairāk radio iekārtas, kuras var pieslēgt rezerves elektriskās enerģijas avotam vai avotiem, tos nodrošina ar pietiekamu kapacitāti, lai punktos (2)(a) un (2)(b) noteiktajos laika periodos, attiecīgi, apgādātu UĪV radio iekārtu un:

(a) visas pārējās radio iekārtas, kas var būt pieslēgtas rezerves elektriskās enerģijas avotam vai avotiem vienlaicīgi; vai

(b) to radio iekārtu, kas patērē visvairāk enerģijas, ja tikai vienu papildus radioiekārtu var pieslēgt rezerves elektriskās enerģijas avotam (vai avotiem) vienlaicīgi ar UĪV radio iekārtu.

(5) Rezerves elektriskās enerģijas avots vai avoti var tikt izmantoti lai pieslēgtu elektrisko apgaismojumu, kas paredzēts 5(2)(d) noteikumā.

(6) Ja rezerves elektriskās enerģijas avots vai avoti ir uzlādējams akumulators vai akumulatori:

(a) šos akumulatorus nodrošina ar automātiskiem uzlādēšanas līdzekļiem, kas ir spējīgi uzlādēt tos līdz minimālajai ietilpībai 10 stundu laikā, kā nosaka prasības; un

(b) akumulatoru kapacitāti, izmantojot piemērotu metodi, pārbauda laika intervālos, kas nepārsniedz 12 mēnešus, kad zvejas kuģis neatrodas jūrā.

(7) Akumulatoru baterijas, kas ir rezerves enerģijas avots, izvieto un saslēdz tā lai nodrošinātu:

(a) augstu apkalpošanas iespēju;

(b) pietiekošu kalpošanas laiku;

(c) pietiekošu drošību;

(d) akumulatoru bateriju temperatūru ražotāja noteiktajās robežās gan uzlādējot, gan bez slodzes;

(e) ka, baterija, kas uzlādēta pilnībā, vismaz minimāli nodrošina noteiktās darba stundas jebkuros laika apstākļos. Ja ir nepieciešams nepārtraukti ievadīt radio iekārtās informāciju, kas noteikta šajā nodaļā, no zvejas kuģa navigācijas vai cita aprīkojuma, lai nodrošinātu radio iekārtas pareizu darbību, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu šīs informācijas ievadīšanas nepārtrauktību zvejas kuģa galvenā vai avārijas elektriskās enerģijas avota bojājuma gadījumā.

13. Noteikums. Aprīkojuma izpildījuma standarti.

(1) Aprīkojumam, uz kuru attiecas šī nodaļa, JA atzīst atbilstības sertifikātus, ko izdevušas atbilstoši 1999. gada 9.marta direktīvai 1999/5/EC reģistrētas Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijas, kas veic atbilstības novērtēšanas procedūras saskaņā ar EP 1996. gada 20. decembra direktīvu 96/98/EC.

14. Noteikums. Aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā

(1) Aprīkojumu konstruē tā, lai galvenās sekcijas varētu viegli nomainīt bez komplicētas regulēšanas.

(2) Kur tas ir iespējams, aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai tas būtu viegli pieejams pārbaudēm un apkalpošanai uz zvejas kuģa.

(3) Nodrošina piemērotu informāciju, lai veicinātu aprīkojuma pareizu lietošanu un apkalpi, ņemot vērā Organizācijas rekomendācijas.

(4) Aprīkojumu apgādā ar piemērotiem instrumentiem un rezerves daļām tā apkalpei.

(5) Šajā nodaļā prasītais radio aprīkojums tiek uzturēts tā, lai ir nodrošināta 4.noteikumā noteikto funkcionālo prasību izpilde un ir ievēroti šā aprīkojuma izpildījuma rekomendētie standarti.

(6) Zvejas kuģiem, kuri strādā jūras rajonos A1 un A2, aprīkojuma funkcionalitāti nodrošina, izmantojot aprīkojuma dublēšanu, vai apkopi krastā vai kvalificētu apkope jūrā.

(7) Zvejas kuģiem, kuri strādā jūras rajonos A3, aprīkojuma funkcionalitāti nodrošina, izmantojot divas metodes, kā aprīkojuma dublēšana, apkope krastā vai kvalificēta apkope jūrā, ņemot vērā Starptautiskās jūras Organizācijas rekomendācijas.

(8) JA var atbrīvot kuģi no prasības izmantot divas metodes un atļaut izmantot vienu metodi, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un tā darbības veidu.

Ja ir veikti visi pasākumi aprīkojuma uzturēšanai darba kārtībā, lai nodrošinātu 4.noteikumā noteikto funkcionālo prasību izpildi, aprīkojuma, kas nodrošina 4(h) noteikumā noteiktos vispārējos radiosakarus, nepareiza darbība nevar būt par iemeslu zvejas kuģa aizkavēšanai ostā, kurā nav pieejamas šī aprīkojuma remonta iespējas, vai tā atzīšanai par jūras nespējīgu, ja zvejas kuģis ir spējīgs veikt visas avārijas un drošības sakaru funkcijas.

15. Noteikums. Radio aprīkojumu apkalpojošais personāls.

(1) Jūras rajonā A1 – kapteinim vai zvejas kuģa virsniekam ir nepieciešama radiotelefonista apliecība.

(2) Jūras rajonā A2 – kapteinim un vienam sardzes stūrmanim ir nepieciešamas radiotelefonista apliecības vai GMDSS universālā operatora (GOC) diplomi.

(3) Jūras rajonā A3 – kapteinim, vecākajam stūrmanim un sardzes stūrmaņiem ir nepieciešami GMDSS universālā operatora (GOC) diplomi.

(4) Personāla kvalifikāciju apliecina ar apliecībām, kā noteikts Radiosakaru reglamentā.

(5) Vienu no sardzes stūrmaņiem zvejas kuģa kapteinis norīko par atbildīgo radiosakaru uzturēšanai avārijas gadījumā.

16. Noteikums. Radio žurnāli

(1) Uz zvejas kuģa nodrošina radio žurnālu ar pierakstiem par visiem radiosakaru gadījumiem, kas ir svarīgi cilvēku dzīvības drošībai jūrā, saskaņā ar JA un Radiosakaru reglamenta prasībām.

X nodaļa. Navigācijas aprīkojums un kuģošanas drošība.

1. Noteikums. Noteikumu piemērošana

(l) Ja nav noteiks citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 m un vairāk.

2. Noteikums. Izņēmumi

JA var piešķirt izņēmumu attiecībā uz šīs nodaļas prasībām jebkuram zvejas kuģim, ja tā nolemj, ka kuģošanas veids vai kuģošanas attālums no krasta neizvirza attiecīgas prasības.

3. Noteikums. Zvejas kuģa navigācijas aprīkojums

(1)

(a) Uz zvejas kuģa, kura garums ir 24 m un lielāks, paredz :

(i) galveno magnētisko kompasu, izņemot kā noteikts apakšpunktā (d);

(ii) magnētisko kompasu kursa ievērošanai, izņemot gadījumu, kad kursa informācija no galvenā magnētiskā kompasa, kas prasīts apakšpunktā (i), ir pieejama un skaidri saprotama stūres vīram galvenajā stūrēšanas postenī;

(iii) piemērotus sakaru līdzekļus starp galveno magnētisko kompasu un parasto navigācijas vadības posteni, saskaņā ar JA noteikto;

(iv) cik vien tas praktiski iespējams, peilēšanas iespēju 360 grādu horizonta lokā.

(b) katru magnētisko kompasu, kas minēts apakšpunktā (a), pareizi noregulē un vienmēr nodrošina tā atlikušās magnētiskās deviācijas tabulas vai līknes pieejamību;

(c) kuģi apgādā ar rezerves magnētisko kompasu galvenā magnētiskā kompasa aizvietošanai, izņemot gadījumu, kad uz zvejas kuģa ir magnētiskais kompass stūrēšanas postenī, kas minēts apakšpunktā (a)(ii), vai žirokompass;

(d) ja JA nolemj, ka galvenais magnētiskais kompass nav nepieciešams, tā var piešķirt izņēmumu no šī noteikuma atsevišķiem zvejas kuģiem vai kuģu klasēm, ja zvejas kuģa kuģošanas rajons, zvejas kuģa attālināšanās no krasta vai zvejas kuģa tips neizvirza attiecīgas prasības, ar nosacījuma, ka zvejas kuģis ir apgādāts ar piemērotu magnētisko kompasu stūrēšanas postenī.

(2) Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kuri ir būvēti pirms 1984. gada 01.septembra, apgādā ar žirokompasu, kurš atbilst (3) punkta prasībām.

(3) Zvejas kuģus, kuriem ir avārijas stūrēšanas postenis, aprīko vismaz ar telefonu vai citu sakaru līdzekli, lai nodotu zvejas kuģa kustības virziena informāciju šādiem posteņiem. Papildus, zvejas kuģus, kuru garumus ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1992. gada 01.februārī vai vēlāk, apgādā ar vizuālu kompasa rādījumu pieejamību avārijas stūrēšanas postenī.

(4) Zvejas kuģus, kuru garums ir 35 metri vai lielāks apgādā ar radiolokācijas iekārtu kas darbojas 9 GHz frekvenču joslā. Zvejas kuģiem, kuru garums ir 35 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, pēc JA ieskatiem var piešķirt izņēmumu attiecībā uz šā noteikuma (16)punkta prasībām, nodrošinot zvejas kuģa aprīkojuma pilnīgu savietojamību ar meklēšanas un glābšanas radiolokācijas atbildētāju.

(5) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 35 metriem, kuri ir aprīkoti ar radiolokācijas iekārtu, prasības šai iekārtai nosaka JA.

(6) Kuģi, kuri saskaņā ar (6) punktu ir aprīkoti ar 9 GHz radaru, papildus ir jāaprīko ar elektronisku mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas līdzekli 10 mērķiem, (RPA) sadursmes riska noteikšanai. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti 1984.gada 1.septembrī vai vēlāk, aprīko ar automātisku radara mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas līdzekli (ARPA), sadursmes riska noteikšanai.

(7) Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kuri būvēti pirms 1980. gada 25.maija un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, kuri būvēti 1990. gada 25.maijā un vēlāk, aprīko ar eholoti.

(8) Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, apgādā ar piemērotiem, JA atzītiem, līdzekļiem dziļuma noteikšanai zem zvejas kuģa.

(9) Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, kuri būvēti 1984. gada 01.septembrī vai vēlāk, apgādā ar ierīci ātruma un noietā attāluma uzrādīšanai.

(10) Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kuri būvēti pirms 1984. gada 01.septembra un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, kuri būvēti 1984. gada 01.septembrī un vēlāk, aprīko ar indikatoriem, kas parāda stūres pagrieziena leņķi un katras dzenskrūves griešanās ātrumu un papildus, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar maināma soļa dzenskrūvēm vai sānu skrūvēm, arī šādu dzenskrūvju soli un to darba režīmu. Visus šos indikatorus izvieto vienviet.

(11) Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ja JA atzīst par pietiekamu un pamatotu, apgādā ar kompasu stūrēšanas postenī un peilēšanas iespēju.

(12) Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri ir būvēti pēc 1984. gada 01.septembra, apgādā ar žirokompasu, kas atbilst šādām prasībām:

(a) nodrošina žirokompasa vai tā repitera rādītāju labu redzamību stūres vīram galvenajā stūrēšanas postenī;

(b) zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, cik vien tas praktiski iespējams, apgādā ar žirokompasa repiteru vai repiteriem, kurus izvieto lai būtu iespēja peilēt 360 grādu horizonta lokā.

(13) Izņemot kā noteikts noteikumā I/6, ja veikti visi paredzētie pasākumi, lai uzturētu efektīvā darba kārtībā punktos no (1) līdz (12) minētās iekārtas, iekārtu salūšana vai nepareiza darbība nevar būt par iemeslu zvejas kuģa atzīšanai par jūras nespējīgu vai tā aizkavēšanai ostā, kurā remonta iespējas nav viegli pieejamas.

(14) Zvejas kuģus, ar garumu 75 metri un lielāku, kas būvēti pēc 2004. gada 1.janvāra aprīko ar automātisko identifikācijas sistēmu (AIS).

(15) Visu tipu aprīkojumu, ko saskaņā ar šiem noteikumiem uzstāda uz zvejas kuģiem, apstiprina JA. Visam aprīkojuma, ko uzstāda uz zvejas kuģiem jāatbilst aprīkojuma izpildījuma standartiem, kas nav zemāki par Organizācijas pieņemtajiem. Aprīkojumu, kas uzstādīts pirms attiecīgu aprīkojuma izpildījuma standartu pieņemšanas, var atbrīvot no pilnas atbilstības šiem standartiem, saskaņā ar JA ieskatiem, ņemot vērā rekomendētos kritērijus, kurus Organizācija var noteikt saistībā ar iesaistītajiem standartiem.

(16) Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, aprīko ar radiolokācijas atstarotāju, ja tie nav aprīkoti ar radaru.

(17) Zvejas kuģus aprīko ar globālās navigācijas satelītu sistēmas vai zemes radionavigācijas sistēmas uztvērēju, vai citiem līdzekļiem, piemērotiem nepārtrauktai lietošanai paredzētā reisa laikā ar automātisku zvejas kuģa atrašanās vietas noteikšanu un atjaunošanu.

4. Noteikums. Zvejas kuģa navigācijas instrumenti un publikācijas

(1) Zvejas kuģus apgādā ar piemērotiem instrumentiem, atbilstošām un koriģētām kartēm, locijām, uguņu un zīmju sarakstiem, paziņojumiem jūrniekiem, plūdmaiņu tabulām un citām navigācijas publikācijām, kas nepieciešamas paredzētajam reisam, saskaņā ar JA prasībām.

(2) Elektronisko kartogrāfisko informācijas sistēmu (Electronic Chart Display and Information System [ECDIS]) var uzskatīt par atbilstošu šī punkta prasībām attiecībā uz kartēm.

(3) Uz zvejas kuģa uzstāda dublējošo aprīkojumu, lai nodrošinātu (1) punkta funkcionalitāti, ja tā funkcijas pilnībā vai daļēji pilda elektroniski līdzekļi¹⁵.

¹⁵ Attiecīgs karšu komplekts var tikt izmantos kā dublējošs aprīkojums ECDIS. Ir pieļaujami arī citi ECDIS dublējoši līdzekļi (skat. Rezolūcijas A.817(19), ar labojumiem, 6 pielikumu).

5. Noteikums. Signalizācijas aprīkojums

(1) Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar dienas signāllampu, kura nav atkarīga tikai no zvejas kuģa galvenā elektriskās enerģijas avota. Paredz enerģijas apgādi arī no pārnēsājamajiem akumulatoriem.

(2) Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar pilnu signālkarogu komplektu, lai nodrošinātu sakarus, izmantojot Starptautisko signālu kodeksu.

(3) Visus zvejas kuģus, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem ir aprīkoti ar radioiekārtām, apgādā ar Starptautisko signālu kodeksu. Apgādi ar šo publikāciju var noteikt jebkuram citam zvejas kuģim, kuram saskaņā ar JA viedokli tas ir nepieciešams.

(4) Visus zvejas kuģus apgādā ar stūres mājā izvietotu plakātu, uz kura attēlotas starptautisko signālkarogu un Morzes ābeces zīmes un to nozīme, kā arī viena burta signālu nozīme.

(5) Visus zvejas kuģus apgādā ar piemērojama izmēra nacionālo karogu.

6. Noteikums. Pārredzamība no navigācijas tiltiņa

(1) Nodrošina jaunu kuģu, ar garumu 45 metri un lielāku, atbilstību šādām prasībām:

(a) Jūras virsmas redzamība no zvejas kuģa vadības vietas uz priekšu, no zvejas kuģa priekšgala līdz 10 grādiem uz katru pusi, nedrīkst būt ierobežota vairāk par diviem zvejas kuģa garumiem vai 500 metriem, izvēloties mazāko, neatkarīgi no zvejas kuģa iegrimes vai galsveres.

(b) Nepārredzamais sektors, ko rada zvejas rīki vai citi šķēršļi ārpus stūres mājas virzienā uz priekšu, kas ierobežo jūras virsmas pārredzamību no zvejas kuģa vadības vietas, nedrīkst pārsniegt 10 grādus. Kopējais nepārredzamā sektora loks nedrīkst pārsniegt 20 grādus. Pārredzamos sektorus starp nepārredzamiem sektoriem nodrošina vismaz 5 grādu lokā. Apakšpunktā (a) noteiktajā lokā katrs nepārredzamais sektors nedrīkst pārsniegt 5 grādus.

(c) Stūres mājas priekšējo iluminatoru apakšējās malas augstumu nosaka pēc iespējas mazāku. Nekādā gadījumā iluminatoru apakšējā mala nedrīkst būt šķērslis redzamībai uz priekšu, kā noteikts šajā noteikumā.

(d) Stūres mājas priekšējo iluminatoru augšējās malas augstumu nosaka tādu, lai nodrošinātu horizonta redzamību uz priekšu personai ar acu augstumu 1800 mm virs stūres mājas klāja, vietā, no kuras vada kuģi. Ja JA atzīst, ka acu augstums 1800 mm virs stūres mājas klāja nav nepieciešams un ir nepraktisks, acu augstumu var samazināt, bet ne zemāk par 1600 mm virs stūres mājas klāja.

(e) Horizontālo redzamības loku no zvejas kuģa vadības vietas nosaka ne mazāku par 225 grādiem, t.i. no virziena tieši uz priekšu līdz 22.5 grādiem uz aizmuguri no dvarsa, katrā zvejas kuģa pusē.

(f) Horizontālo redzamības loku no stūres mājas spārniem nosaka ne mazāku par 225 grādiem, t.i. no vismaz 45 grādiem pretējā bortā no priekšgala, caur priekšgalu, līdz 180 grādiem uz aizmuguri, tajā pašā bortā.

(g) Horizontālo redzamības loku no galvenās stūrēšanas posteņa nosaka no virziena tieši uz priekšu līdz ne mazāk par 60 grādiem uz katru zvejas kuģa pusi.

(h) Nodrošina zvejas kuģa sāna pārredzamību no stūres mājas spārna.

(i) Nodrošina, lai stūres mājas logi atbilstu šādām prasībām:

(i) stūres mājas logu karkass būtu pēc iespējas mazāks un tas neatrastos tieši pretī jebkurai darba stacijai;

(ii) atstarošanās samazināšanai stūres mājas priekšējos logos, tie būtu izvietoti slīpi pret vertikāli ar augšējo malu uz āru, leņķī ne mazākā par 10 grādiem un ne lielākā par 25 grādiem;

(iii) lai logi nebūtu polarizēti vai tonēti;

(iv) vismaz divi stūres mājas priekšējie logi un, atkarībā no stūres mājas formas, papildus logi vienmēr būtu skaidri caurredzami, neatkarīgi no laika apstākļiem.

(2) Esošiem zvejas kuģiem, cik vien tas ir iespējams, jāievēro apakšpunktu (1)(a) un (b) prasības. Tomēr konstruktīvas izmaiņas vai papildus aprīkojumu pieprasīt nav nepieciešams.

(3) Uz netradicionālas konstrukcijas zvejas kuģiem, uz kuriem, pēc JA viedokļa, nav iespējams nodrošināt atbilstību šī noteikuma prasībām, veic pasākumus, lai sasniegtu pārredzamības pakāpi, kas ir pēc iespējas tuvāka šajā noteikumā noteiktajai.

Turpmākie šīs nodaļas noteikumi ir identiski SOLAS konvencijas V nodaļai un ir obligāti visiem zvejas kuģiem. Minētie noteikumi ir ieviesti ar citiem nacionālajiem tiesību aktiem. Noteikumu iekļaušanas mērķis šajā nodaļā ir nodrošināt zvejas kuģus ar kuģošanas drošības noteikumiem, kas izvietoti vienviet.

7. Noteikums. Bīstamības ziņojumi

(1) Katra zvejas kuģa kapteinis, kura zvejas kuģis sastapis bīstamu ledu, bīstamu vraku vai jebkuras citas briesmas kuģošanai, vai tropisku vētru, vai gaisa temperatūru, kas ir zem ūdens sasalšanas temperatūras, un vētras stipruma vējus, kas izraisa stipru zvejas kuģa apledošanu, vai vēja stiprumu 10 balles(25 m/s) un vairāk pēc Boforta skalas, par ko nav saņemts vētras brīdinājums, nodod šo informāciju tuvumā esošajiem zvejas kuģiem, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, kā arī pirmajām kompetentām varas iestādēm krastā, ar kurām var nodibināt sakarus. Nododamās informācijas forma nav reglamentēta. Informāciju var noraidīt vienkāršā valodā (vēlams angliski) vai izmantojot starptautisko signālu kodu. Informāciju izziņo visiem zvejas kuģiem, kuri atrodas tuvumā un nosūta pirmajam krasta kontaktpunktam ar kuru var nodibināt sakarus ar prasību nodot informāciju attiecīgām institūcijām.

8. Noteikums. Informācija, ko satur bīstamības ziņojums

Bīstamības ziņojumā dod šādu informāciju, norādot:

(1) Par ledu, vrakiem un citām kuģošanas briesmām:

(a) ledus, vraka vai novēroto briesmu veidu;

(b) ledus, vraka vai briesmu pēdējo novēroto vietu;

(c) laiku (universālo koordinēto [UTC]) un datumu kad briesmas novērotas pēdējo reizi.

(2) Par tropiskām vētrām¹⁶:

(a) paziņojumu par sastapto tropisko vētru. Pienākumu pārraidīt šādu informāciju saprot plaši, informāciju pārraida vienmēr, ja kapteinim ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka tropiskā vētra veidojas vai ir tuvumā;

(b) laiku (universālo koordinēto [UTC]), datumu un vietu, kur atradās zvejas kuģis, kad tika veikts novērojums;

(c) ziņojumā iekļauj pēc iespējas vairāk no zemāk minētā, cik vien tas praktiski iespējams:

(i) barometrisko atmosfēras spiedienu, vēlams koriģētu, norādot mērvienības: hektopaskāli, milibāri, milimetri vai collas, un vai ir koriģēts vai nav;

(ii) barometra tendenci (barometriskā spiediena izmaiņa pēdējo trīs stundu laikā);

(iii) patieso vēja virzienu;

(iv) vēja stiprumu (pēc Boforta skalas);

(v) jūras stāvokli (rāma, nelieli viļņi, vētrains, lieli viļņi);

(vi) viļņošanos (neliela, vidēja, spēcīga) un patieso viļņu virzienu, no kurienes tie nāk. Viļņošanās periods un viļņu garums (īsi, vidēji, gari) arī var būt noderīga informācija;

(vii) zvejas kuģa patieso kursu un ātrumu.

(3) Par sekojošiem novērojumiem:

(a) kad kapteinis ir ziņojis par tropisko vai citu vētru ir vēlams, bet nav obligāti, veikt turpmākus novērojumus un pārraidīt tos ik pēc stundas, ja tas ir praktiski iespējams, bet nekādā gadījumā ne retāk kā reizi trīs stundās, kamēr zvejas kuģis ir vētras ietekmes zonā;

(b) vējiem ar stiprumu 10 balles(25m/s) vai vairāk pēc Boforta skalas, par kuriem nav saņemts vētras brīdinājums;

Šajā apakšpunktā domātas citas vētras nekā minēts šī noteikuma punktā (2). Kad novēro šādu vētru, noraidāmais ziņojums satur līdzīgu informāciju, kā (2) punktā, izņemot informāciju par jūras stāvokli un viļņošanos;

(c) gaisa temperatūru zem ūdens sasalšanas temperatūras un vētras stipruma vēji, kas izraisa stipru zvejas kuģa apledošanu:

(i) laiku (universālo koordinēto [UTC]) un datumu;

(ii) gaisa temperatūru;

(iii) jūras ūdens temperatūru (ja tas ir praktiski iespējams);

(iv) vēja stiprumu un virzienu;

(v) ātrumu ledu tuvumā.

¹⁶ "Tropiskās vētras" ir kopējs nosaukums, kuru lieto meteoroloģiskie dienesti, un kurš ietver orkānus, taifūnus, kā arī spēcīgas cikloniskas vētras.

9. Noteikums. Kuģošana ledū

Ja saņemts ziņojums par ledu zvejas kuģa kursā, vai tuvu tam, zvejas kuģa kapteinis naktī samazina zvejas kuģa ātrumu vai izmaina kursu lai kuģotu pienācīgā attālumā no bīstamās zonas.

10. Noteikums. Avārijas signāla kļūdaina lietošana.

Starptautiskā avārijas signāla lietošana, izņemot gadījumus, kad zvejas kuģis, lidmašīna vai persona ir briesmās, un jebkura cita signāla, kurš var tikt saprasts kā starptautiskais avārijas signāls, lietošana ir aizliegta.

11. Noteikums. Avārijas ziņojums – pienākumi un darbības

(1) Jebkura zvejas kuģa kapteiņa pienākums jūrā, saņemot signālu no jebkura avota, ka zvejas kuģis, lidmašīna vai glābšanas līdzeklis ir avarējis (briesmās) jūrā, ir pilnā gaitā doties sniegt palīdzību cilvēkiem briesmās, paziņojot tiem par to, un arī tuvākajam meklēšanas un glābšanas dienestam, ja tas ir iespējams. Ja zvejas kuģis, kurš saņēmis avārijas signālu nav spējīgs, vai īpašos gadījuma apstākļos, nolemj, ka ir nepamatoti vai nevajadzīgi doties sniegt palīdzību, kapteinis ieraksta zvejas kuģa žurnālā iemeslu, kāpēc zvejas kuģis nedodas sniegt palīdzību briesmās esošiem cilvēkiem un, ņemot vērā Organizācijas rekomendācijas¹⁷, informē attiecīgu meklēšanas un glābšanas dienestu.

(2) Avarējušā zvejas kuģa kapteinim vai iesaistītajam meklēšanas un glābšanas dienestam, pēc konsultācijām, cik vien tas iespējams, ar kuģu kapteiņiem, kuri ir atsaukušies ziņojumam par palīdzības nepieciešamību, ir tiesības pieprasīt vienam vai vairākiem no šiem zvejas kuģiem, kurus avarējušā zvejas kuģa kapteinis vai iesaistītais meklēšanas un glābšanas dienests izvēlējies kā labākos palīdzības sniedzējus, sniegt palīdzību, bet izvēlētā zvejas kuģa kapteiņa vai kuģu kapteiņu pienākums ir turpināt pilnā gaitā doties sniegt palīdzību cilvēkiem briesmās.

(3) Kuģu kapteiņi tiek atbrīvoti no pienākuma, ko uzliek šī noteikuma (1) punkts, kad tie uzzina, ka viņu kuģi nav nepieciešami, un ka viens vai vairāki citi kuģi, kuri bija pieprasīti palīdzības sniegšanai, piekrīt pieprasījumam. Šis lēmums, ja iespējams, jādara zināms citiem zvejas kuģiem, kuriem ir pieprasīts sniegt palīdzību, un meklēšanas un glābšanas dienestam.

(4) Zvejas kuģa kapteinis tiek atbrīvots no pienākuma, ko uzliek šī noteikuma (1)punkts, un, ja tā zvejas kuģis bija pieprasīts sniegt palīdzību, no pienākuma, ko uzliek šī noteikuma (2)punkts, ja viņu informē cilvēki briesmās, meklēšanas un glābšanas dienests vai cits zvejas kuģis, kurš ir sasniedzis šos cilvēkus, ka palīdzība vairs nav nepieciešama.

Šī noteikuma nosacījumi nemazina Konvencijas par noteiktu likuma noteikumu unifikāciju attiecībā uz palīdzību un glābšanu jūrā (Convention for the Unification of Certain Rules of Law relating to Assistance and Salvage at Sea), kura parakstīta Briselē 1910. gada 23.septembrī, īpaši par palīdzības sniegšanu, kā prasīts šīs Konvencijas 11.pantā.

¹⁷ Atsauce uz neatliekamām darbībām, kas jāveic zvejas kuģim pēc avārijas signāla saņemšanas, kas norādītas "the Merchant Ships Search and Rescue Manual" (MERSAR)

12. Noteikums. Zvejas kuģa kapteiņa tiesības drošas kuģošanas uzturēšanā

Ne zvejas kuģa īpašnieks, ne operators, ne jebkura cita persona nevar atturēt vai ierobežot zvejas kuģa kapteini pieņemt vai izpildīt jebkuru lēmumu, kas balstoties uz kapteiņa profesionālo spriedumu, ir nepieciešams kuģošanas drošībai, īpaši smagos laika un jūras viļņošanās apstākļos.

13. Noteikums. Glābšanas signāli, kurus lieto kuģi, gaisa kuģi un personas briesmās

Sardzes virsnieku uz stūres mājas nodrošina ar viegli pieejamu, ilustrētu tabulu, kurā aprakstīti glābšanas signāli. Signālus izmanto kuģi vai personas briesmās, sazinoties ar glābšanas stacijām, jūras glābšanas vienībām un gaisa zvejas kuģiem, kuri ir iesaistīti meklēšanas un glābšanas operācijā.

14. Noteikums. Loču pārsēšanās kārtība

Piemērošana.

(1) Zvejas kuģus, kuri ir iesaistīti reisos, kuru laikā varētu būt nepieciešami loču pakalpojumi, nodrošina ar aprīkojumu loča uzņemšanai un nodošanai.

(2) Aprīkojumam, kas ieviests 1994.gada 1.janvārī vai vēlāk, jāatbilst šī noteikuma prasībām, ņemot vērā Organizācijas apstiprinātos standartus¹⁸.

(3) Aprīkojumam, kas ieviests pirms 1994.gada 1.janvāra, jāatbilst vismaz pirms šī datuma spēkā esošā 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 17.noteikuma prasībām, ņemot vērā Organizācijas apstiprinātos standartus pirms šī datuma.

(4) Aprīkojumam, kas atjaunots pēc 1994.gada 1.janvāra, cik vien tas praktiski iespējams un pieņemams, jāatbilst šī noteikuma prasībām.

Vispārīgie noteikumi

(5) Visiem pasākumiem, ko izmanto loču pārsēšanās mērķiem, efektīvi jāpilda paredzētie uzdevumi – nodrošināt drošu loču uzkāpšanu un nokāpšanu no zvejas kuģa. Ierīces uztur tīras, pareizi uzglabā un apkopj un regulāri pārbauda to drošību lietošanai. Tās izmanto tikai personāla uzkāpšanai un nokāpšanai no zvejas kuģa.

(6) Loču pārsēšanās aprīkojuma uzstādīšana un loča uzkāpšana uz zvejas kuģa var notikt tikai atbildīgā virsnieka uzraudzībā, kuram ir sakaru līdzekļi ar navigācijas tiltiņu un kurš arī nodrošina loča pavadīšanu, izmantojot drošu maršrutu līdz un no navigācijas tiltiņa. Personālu, kurš ir iesaistīts jebkura mehāniska aprīkojuma uzstādīšanā un vadīšanā, atbilstoši instruē apstiprinātās drošības procedūrās. Aprīkojumu pirms lietošanas pārbauda.

Pārsēšanās pasākumi.

(7) Paredz pasākumus loču drošai uzkāpšanai un nokāpšanai no zvejas kuģa jebkura borta.

(8) Uz zvejas kuģiem, kur augstums starp ūdeni un uzkāpšanas uz zvejas kuģa vai noiešanas vietu pārsniedz 9 metrus, ja uzņemot vai nodot loci, izmanto jūras trapu, mehānisko loča pacēlāju, vai citu tikpat drošu un ērtu līdzekli, kopā ar loču trapu, šādu aprīkojumu nodrošina abos zvejas kuģa bortos, izņemot gadījumu, ja šis aprīkojumu ir pārvietojams un to var izmantot no jebkura borta.

(9) Drošu un ērtu uziešanas un noiešanas no zvejas kuģa vietu nodrošina šādi:

(a) loču trapu ar kāpšanas augstumu ne mazāku par 1.5 metriem un ne lielāku par 9 metriem virs ūdens līmeņa, kuru novieto un nostiprina tā, ka:

(i) tas ir pietiekoši tālu no jebkurām zvejas kuģa izplūdes atverēm;

(ii) atrodas zvejas kuģa cilindriskajā daļā, cik iespējams tuvāk, zvejas kuģa vidusdaļai, kas vienāda ar pusi no zvejas kuģa garuma;

(iii) katrs pakāpiens piekļaujas zvejas kuģa sānam; ja konstruktīvas īpatnības, tādas kā atspaidlīstes, liedz īstenot šo prasību, nodrošina speciālus pasākumus, ko apstiprinājusi JA, lai cilvēki var droši uzkāpt un nokāpt no zvejas kuģa.

(iv) tas ir viena laiduma loču traps, kas aizsniedz ūdeni no uzkāpšanas un nokāpšanas vietas uz zvejas kuģa jebkuros iegrimes un galsveres gadījumos, kā arī pie sānsveres līdz 15° uz pretējo bortu;

(v) stiprinājuma vietas, skavas un stiprinājuma troses ir vismaz ar tādu pašu izturību, kā trapa sānu troses.

(b) jūras trapu kopā ar loču trapu vai citu tikpat drošu un ērtu līdzekli, ja attālums starp ūdeni un uziešanas uz zvejas kuģa vietu pārsniedz 9 metrus. Jūras trapu novieto virzienā uz pakaļgalu. Jūras trapam jāpiekļaujas zvejas kuģa sānam tā cilindriskajā daļā un, cik vien tas praktiski iespējams, zvejas kuģa vidusdaļā, kas vienāda ar pusi no zvejas kuģa garuma, pietiekoši tālu no jebkurām zvejas kuģa izplūdes atverēm;

(c) mehāniskais loču pacēlājs, kurš izvietots zvejas kuģa cilindriskajā daļā un, cik vien tas praktiski iespējams, zvejas kuģa vidusdaļā, kas vienāda ar pusi no zvejas kuģa garuma, pietiekoši tālu no jebkurām zvejas kuģa izplūdes atverēm.

Nokļūšana uz zvejas kuģa klāja

(10) Paredz līdzekļus, lai nodrošinātu jebkuras personas drošu, ērtu un brīvu uzkāpšanu uz un nokāpšanu no zvejas kuģa, starp loču trapa augšējo daļu vai jebkuru jūras trapu vai citu līdzekli un zvejas kuģa klāju. Šāda pāreju nodrošina ar:

(a) eju margās vai margsienā, to nodrošinot ar drošiem rokturiem;

(b) trapu pār margsienu, diviem rokturu statņiem, kas nostiprināti pie zvejas kuģa korpusa to apakšgalā un augšgalā. Margsienas trapu droši nostiprina pie zvejas kuģa, lai novērstu tā apgāšanos.

Durvis zvejas kuģa sānos

(11) Durvis zvejas kuģa sānos, kuras izmanto loču pārsēdināšanai, nedrīkst vērties uz āru.

Mehāniskie loču pacēlāji.

(12) Atļauts lietot tikai tāda tipa mehāniskos loču pacēlājus un to palīgaprīkojumu, ko atzinusi JA. Nodrošina tādu loču pacēlāja konstrukciju, lai tas darbotos kā kustīgs traps vienas personas pacelšanai vai nolaišanai gar zvejas kuģa sānu vai kā platforma vienas vai vairāku personu pacelšanai vai nolaišanai gar zvejas kuģa sānu. To projektē un konstruē tā, lai loča uzkāpšana un nokāpšana no zvejas kuģa ir droša, paredzot drošu loča uzkāpšanu no klāja uz pacēlāju un otrādi. Pārejai jānotiek tieši no platformas, kura ir aprīkota ar drošiem rokturiem.

(13) Paredz efektīvu rokas piedziņu, kas ir droša vienas vai vairāku personu nolaišanai vai pacelšanai un to pastāvīgi uztur darba gatavībā enerģijas padeves traucējumu gadījumam.

(14) Pacēlāju droši nostiprina pie zvejas kuģa konstrukcijām. Stiprinājumam nedrīkst izmantoto tikai zvejas kuģa margas. Paredz piemērotas un drošas stiprinājumu vietas katram pārnēsājama tipa pacēlājam pie zvejas kuģa borta.

(15) Ja pacēlāju aprīko ar iežogojumu, to projektē tādu, lai nodrošinātu pacēlāja atrašanos pie zvejas kuģa borta.

(16) Loču trapu uzstāda blakus loču pacēlājam un tur gatavu izmantošanai tā, lai varētu pāriet no pacēlāja uz trapu jebkurā tā ceļa vietā. Loču trapam nodrošina pietiekošu garumu, lai sasniegtu ūdeni no uzkāpšanas uz zvejas kuģa vietas.

(17) Vietu uz zvejas kuģa borta, kur nolaiž pacēlāju, attiecīgi marķē.

(18) Nodrošina pietiekoši aizsargātu glabāšanas vietu pārnēsājamajam pacēlājam. Ļoti aukstos laika apstākļos, lai izvairītos no ledus veidošanās, pārnēsājamo pacēlāju uzstāda tikai tieši pirms tā lietošanas.

Saistītais aprīkojums

(19) Nodrošina šāda saistītā aprīkojuma pieejamību un gatavību nekavējošai izmantošanai personu pārsēšanās laikā:

(a) divus droši nostiprinātus galus, ar diametru ne mazāku par 28 mm, gadījumam, ja locis pieprasa;

(b) glābšanas riņķi ar pašiedegošos uguni;

(c) sviedlīni;

(d) ja nepieciešams, rokturi un margsienas trapu, kā noteikts (10) punktā.

Apgaismojums

(20) Nodrošina pietiekošu pārsēšanās aprīkojuma un mehāniskā loču pacēlāja vadības ierīču apgaismojumu, kā arī apgaismojumu pārsēšanās vietā aiz borta, uzkāpšanas un nokāpšanas vietā no zvejas kuģa un uz klāja.

¹⁸) Skat. Rezolūciju A.889(21) "Pilot transfer arrangements" un cirkulāru MSC/Circ.773"Pilot transfer arrangements"

15. Noteikums. Automātiskās kursa un stūres vadības sistēmas

(1) Kad lieto automātisko kursa un stūres vadības sistēmu, jābūt nodrošinātai iespējai nekavējoties pāriet uz manuālu stūres vadību rajonos ar kuģu lielu satiksmes intensitāti, ierobežotas redzamības apstākļos, kā arī visās citās bīstamās kuģošanas situācijās.

(2) Punktā (1) minētajos apstākļos, navigācijas sardzes virsnieks nodrošina kvalificēta stūresvīra atrašanos tuvumā, lai nekavējoties varētu pāriet uz manuālo stūres vadību, tikko to prasa apstākļi.

(3) Pāreju no automātiskās stūres vadības uz manuālo, un otrādi, veic sardzes virsnieks vai sardzes matrozis, sardzes virsnieka uzraudzībā.

(4) Manuālo stūres vadību pārbauda pēc ilgākas automātiskās kursa un stūres vadības sistēmas lietošanas, un pirms ieiešanas zonās, kur jāpievērš īpaša uzmanība kuģošanas drošībai.

16. Noteikums. Stūres iekārta

(1) Zonās, kur jāpievērš īpaša uzmanība kuģošanas drošībai, uz zvejas kuģiem, uz kuriem paredzēts vairāk nekā viens stūres iekārtas piedziņas mehānisms, darbībā jābūt visiem mehānismiem, pie nosacījuma, ja tie var darboties vienlaicīgi.

(2) 12 stundas pirms zvejas kuģa atiešanas, zvejas kuģa apkalpe pārbauda un izmēģina stūres iekārtu. Pārbauda šādas stūres iekārtas mehānismus:

(a) galveno stūres iekārtu;

(b) rezerves stūres iekārtu;

(c) stūres iekārtas tālvadības sistēmas;

(d) stūrēšanas posteni stūres mājā;

(e) avārijas elektroenerģijas avotu;

(f) stūres leņķa rādītājus attiecībā pret patieso stūres pagrieziena leņķi;

(g) stūres iekārtas tālvadības sistēmas enerģijas apgādes traucējumu signalizāciju;

(h) stūres iekārtas enerģijas apgādes traucējumu signalizāciju;

(i) automātisko izolācijas stāvokļa noteikšanu un citu automātisko aprīkojumu.

(3) Pārbaudes un izmēģinājumi iekļauj:

(a) stūres lāpstas pilnas kustības pārbaudi atbilstoši nepieciešamajām stūres iekārtas iespējām;

(b) stūres iekārtas un pārvadu savienojumu vizuālu pārbaudi;

(c) sakaru iekārtas starp stūres māju un stūres iekārtas nodalījumu darbības pārbaudi.

(4) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un lielāks, stūres mājā un stūres iekārtas nodalījumā pastāvīgi izvieto vienkāršas lietošanas instrukcijas ar blokshēmām par stūres iekārtas distances vadības sistēmu un stūres iekārtas enerģijas bloka pārslēgšanas kārtību.

(5) Visiem zvejas kuģa virsniekiem, kuri saistīti ar stūres iekārtas ekspluatāciju un/vai apkopi, labi jāpārzina uz zvejas kuģa uzstādītās stūres iekārtas vadība un pārslēgšanas kārtība no vienas sistēmas uz citu.

(6) Papildus parastajām pārbaudēm un izmēģinājumiem, kas noteikti (3)punktā, mācības avārijas stūres iekārtas ekspluatācijai notur ne retāk kā reizi trijos mēnešos, lai vingrinātos lietot stūres iekārtu avārijas gadījumā. Šajās mācībās iekļauj tiešu vadību no stūres iekārtas nodalījuma, sazināšanās kārtību ar stūres māju un, ja piemērojams, alternatīvās energoapgādes izmantošanu.

(7) Atšķirībā no (6) punktā noteiktā, uz zvejas kuģiem, kuri regulāri iesaistīti īsos reisos, (3) un (6)punktos noteiktās pārbaudes un izmēģinājumi jāveic ne retāk kā reizi nedēļā.

(8) Datumus, kad veiktas pārbaudes un izmēģinājumi, saskaņā ar (3)punkta prasībām un avārijas stūres iekārtas ekspluatācijas mācības, saskaņā ar punktu (6) un (7) prasībām, un to rezultātus, fiksē zvejas kuģa žurnālā.

(9) Visus stūres iekārtas pārbaužu un mācību laikā atklātos bojājumus un defektus un kļūmes, kas atklātas stūres iekārtas vadības mācību laikā, novērš cik vien ātri iespējams.

17. Noteikums. Navigācijas pieraksti

Nodrošina pierakstus par navigāciju, incidentiem un citiem gadījumiem uz zvejas kuģa, kuri ir nozīmīgi kuģošanas drošībai. Pierakstiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai būtu iespējams rekonstruēt visu reisa laikā notikušo. Šādu informāciju uztur zvejas kuģa žurnālā, kura formu apstiprinājusi Satiksmes ministrija.

XI nodaļa. Dzīvojamās telpas¹⁹)

¹⁹) Šīs nodaļas noteikumi ir pamatoti uz 1966.g. 21.jūnija ILO konvenciju Nr.126 "Zvejas kuģu apkalpju dzīvojamo apstākļu Konvencija"

Šī nodaļa attiecināma uz visiem zvejas kuģiem, kas būvēti pēc 2003.g. 1.janvāra. 4.noteikuma (4)(a) punkts par gaisa kondicionēšanas sistēmām attiecas uz visiem zvejas kuģiem.

1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi

(1) Definīcijas. Šīs nodaļas izpratnei:

(a) "Dzīvojamās telpas" nozīmē guļamtelpas, ēdamtelpas, lazareti, kambīzi, sanitārās telpas un koridorus dzīvojamās telpās.

(b) "Virsnieki" nozīmē kapteiņa palīgus, mehāniķus, radiooperatorus un citus atbildīgos apkalpes locekļus, izņemot kapteini.

(c) "Zvejas kuģa apkalpe" nozīmē visas personas, kuras ir pieņemtas darbam uz zvejas kuģa, izņemot kapteini.

(d) "tērauds" nozīmē tēraudu , čugunu un citus līdzīgus materiālus.

(2) Ekvivalenti.

(a) Atkāpes no šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem ir iespējamas tikai ar JA atļauju, ja zivsaimniecības Organizācijas spēj pierādīt, ka pieprasītie atvieglojumi tiek kompensēti ar citiem ekvivalentiem pasākumiem, kas nodrošina, ka kopējais stāvoklis nav sliktāks, kāds tas būtu, ja visi nosacījumi būtu ievēroti.

(3) Atvieglojumi.

(a) Zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, JA var pieļaut atkāpes no šīs nodaļas noteikumu izpildes, ņemot vērā apstākļus uz katra konkrēta zvejas kuģa.

(b) Uz zvejas kuģiem, kas normāli atrodas jūrā mazāk par 36 stundām un kuru apkalpes nedzīvo uz zvejas kuģa tā atrašanās laikā ostā JA var atļaut atkāpes no 5., 6. un 7. Noteikumu prasībām. Uz šādiem zvejas kuģiem, tomēr, nodrošina sanitārās iekārtas un nodrošina iespēju uzglabāt apgādi un produktus, kā arī iespēju sagatavot un ieturēt maltītes un nodrošina atpūtas telpas ar iespējām atgulties.

(c) Uz zvejas kuģiem ar garumu 24m un vairāk, JA var nodrošināt atkāpes no noteikumu 2.–5. un 7. – 8. prasībām, ja apstākļi spiež to darīt, ņemot vērā speciālos apstākļus, kas pielietojami katram zvejas kuģim individuāli.

(4) Atzīšana un inspekcijas (apskates)

(a) visu jauno kuģu rasējumi, informācija par apkalpošanas telpām un aprīkojumu, paredzamo bruto tilpību, apkalpes locekļu skaitu un to sadalījumu pēc amatiem jāiesniedz JA atzīšanai. Iesniedz tādus rasējumus, lai būtu redzami dzīvojamo telpu izvietojums, izmēri un iekārtojums, telpu izmantošana, apkures, ventilācijas iekārtojums, izejas utt.;

(b) atbilstoši rasējumi un informācija jāiesniedz JA pirms veikt dzīvojamo telpu pārbūvi un izmaiņas tajās uz esošajiem zvejas kuģiem;

(c) Veic dzīvojamo telpu apskati pirms zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā;

(d) Atkarībā no apstākļiem vai nu pilnu vai daļēju apskati veic uz zvejas kuģiem pēc ievērojamām pārmaiņām dzīvojamajās un apkalpošanas telpās;

(e) JA vai atzīta Organizācija, ko pilnvarojusi JA, ir tiesīga jebkurā laikā veikt inspekciju dzīvojamajās un apkalpošanas telpās bez iepriekšēja brīdinājuma.

(5) Materiālu izvietošana.

(a) Dzīvojamās telpās nedrīkst izvietot indīgas, viegli uzliesmojošas vai smirdošas vielas.

(b) Dzīvojamās telpās nedrīkst novietot mantas vai apgādi, kas nav zvejas kuģa komandas īpašums. Taču uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 m, ir atļauts ierīkot ar dzīvojamām telpām saistītu nodalījumu, kurā uzglabāt zvejas kuģa aprīkojumu, izņemot Noteikumā 1(4)(a) minēto, ja tas nerada briesmas vai neērtības zvejas kuģa komandai.

(6) Krāsojums.

Dzīvojamo telpu, koridoru un kambīzes sienas un griestus krāso gaišos toņos. Nedrīkst izmantot nenoturīgas krāsas, kas ir noberžamas no krāsotās virsmas, tām pieskaroties.

2. Noteikums. Izvietojums un konstrukcija

(1) Izvietojums.

(a) Dzīvojamās telpas izvieto vai nu zem klāja, vai arī konstruktīvi pietiekami izturīgās virsbūvēs. Nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jūras un slikta laika apstākļu ietekmi, izolāciju pret karstumu, aukstumu un troksni.

(b) Dzīvojamās telpas nedrīkst izvietot priekšgalā pirms triecienstarpsienas. Tas attiecas uz telpām gan virs gan zem darba klāja.

(c) Uz zvejas kuģiem, ar garumu 24 m un lielāku, dzīvojamās telpas nedrīkst izvietot zemāk par klāju, kurš iet zem darba klāja. Guļamtelpas, iespēju robežās, izvieto zvejas kuģa vidusdaļā vai pakaļgalā.

(d) Nav atļauta tiešas ieejas ierīkošana koplietošanas tualetēs, dušās, mašīntelpās, kravas telpās, krāsu noliktavās, žāvētavās un citās tamlīdzīgās telpās no guļamtelpām vai ēdamtelpām.

(e) Ja no viena un tā paša koridora ir ieeja guļamtelpās un mašīntelpā, mašīntelpas durvis izgatavo no tērauda un aprīko ar mehānismu, kas tās pastāvīgi tur aizvērtā stāvoklī.

(f) Uz zvejas kuģiem, ar garumu 24 m un lielāku, atsevišķi no guļamtelpām iekārto ērti pieejamu, pienācīgi ventilējamu ģērbtuvi zvejnieku aizsargtērpu uzglabāšanai un žāvēšanai.

(g) Ja iespējams, paredz līdzekļus, lai aizsargātu nesmēķētājus no tabakas dūmu iedarbības.

(2) Koridori.

(a) Koridoru, kas tiek izmantoti nokļūšanai dzīvojamajās telpās, platumu paredz ne mazāku, kā 90 cm, mērot starp sienām.

(b) Uz koridoru sienām atļauts izvietot ugunsdzēsības signalizācijas kārbas, ventilācijas kanālus kabeļus un tamlīdzīgu aprīkojumu, ja ir pārliecība, ka tas netraucē cilvēku pārvietošanos. Jebkurā gadījumā nevienā koridora punktā brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 60 cm.

(c) Atļauts samazināt līdz 60 cm platumu koridoriem, kurus parasti izmanto tikai 1–2 cilvēki.

(d) Uz zvejas kuģiem ar garumu 60m un vairāk, koridori, kuri beidzas ar strupceļu, nedrīkst būt garāki par 7 m., bet uz zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 60 m, šādi koridori nedrīkst būt garāki par 2,5 metriem un nekad lielāki par 5,0m².

(e) Durvīm uz zvejas kuģiem, kas būvēti 2003.g. 1.janvārī vai vēlāk, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(i) visām durvīm no atklāta klāja uz lazaretēm jābūt ar brīvu platumu vismaz 750 mm;

(ii) durvīm kas nodrošina pieeju kāpņu telpām vai evakuācijas ceļiem jābūt ar brīvu platumu vismaz 700mm;

(iii) durvīm kas nodrošina pieeju sabiedriskajām telpām, kajītēm un tml. jābūt ar brīvu platumu 650mm;

(iv) durvīm uz tualetēm, dušām u.tml. jābūt ar brīvu platumu vismaz 600mm;

(f) Durvju aiļu augstumam no klāja pārseguma līdz augšējā rāmja apakšējai malai jābūt 1,88 m.

(g) Uz zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24m, JA var atļaut atkāpes no noteiktajiem durvju platumiem, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un ekspluatācijas apstākļus.

(h) Visus koridorus un kāpnes dzīvojamajās telpās, un kuri ved uz tām, aprīko ar atbilstošiem rokturiem, ja iespējams, abās pusēs.

(3) Izejas.

(a) No dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas izejas, kas izvietotas viena no otras savrup, cik vien tālu iespējams.

(b) Viena no izejām var būt avārijas izeja caur lūku/durvīm vai iluminatoru/logu. Nodrošina, lai avārijas izejai atbilstu šādām prasībām:

(i) brīvā atvere lūkai/durvīm būtu vismaz 600 x 600 mm;

(ii) lūka/durvis būtu atveramas no iekšpuses, bez atslēgu vai instrumentu palīdzības;

(iii) ja, kā avārijas izeju izmanto iluminatoru/logu, iluminatora brīvo atveri paredz vismaz 450 mm diametrā, arī loga atveres īsāko malu paredz vismaz 450 mm;

(iv) ja ceļš uz avārijas izeju ved caur atsevišķām telpām, piemēram, stūres iekārtas telpu, kajītēm un tml,. šo telpu durvis nedrīkst būt noslēdzamas, ja vien tās nav aprīkotas ar speciāliem izsitamiem pildiņiem;

(v) lai atvieglotu izkļūšanu caur avārijas izeju, uzstāda atbilstošas kāpnes, pakāpienus un rokturus;

(vi) uz visiem izejas elementiem – durvīm, iluminatoriem, izsitamajiem pildiņiem utt. būtu marķējums "Avārijas izeja".

(c) Ja no radio telpas nav tiešas izejas uz atklāto klāju, radio telpu aprīko ar divām izejām. Viena no tām var būt iluminators vai logs, kas atbilst apakšpunkta (3)(b) prasībām.

(4) Konstrukcija.

(a) Dzīvojamo telpu ārsienas un starpsienas, kas atdala dzīvojamās telpas no koplietošanas tualetēm, mazgāšanās telpām, mašīntelpām, kravas telpām, noliktavām, krāsu glabātavām, žāvētavām vai citām līdzīgām telpām, izgatavo no tērauda vai cita piemērota materiāla un paredz, ka tās ir ūdens un gāzu necaurlaidīgas.

(b) Ja tērauda klāji vai starpsienas norobežo dzīvojamās telpas no degvielas cisternām, klājus un starpsienas projektē ar vismaz 40 mm biezu pārklājumu no degt nespējīga materiāla. Dzīvojamās telpās nedrīkst ierīkot līdlūkas vai citas atveres, kas ved uz degvielas tankiem.

(c) Ja caur dzīvojamām telpām velk enkurķēdes, tās ievieto atbilstoša izmēra ūdensnecaurlaidīgās caurulēs vai kastēs, kuras ir pienācīgi izolētas.

(d) Apkalpes dzīvojamajās telpās grīdas projektē no piemērota materiāla un piemērotas konstrukcijas, izturīgas pret mitrumu un viegli uzkopjamas.

(e) Uzstāda atbilstoša izmēra notekas.

(f) Izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai nepieļautu kukaiņu iekļūšanu dzīvojamās telpās.

(5) Izolācija.

(a) Ārsienas, klājus un citas konstrukcijas, kas norobežo dzīvojamās telpas izolē ar vismaz 50 mm biezu, atzītu, degt nespējīgu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām uz zvejas kuģiem ar tērauda korpusu izgatavo no tērauda. Uz koka zvejas kuģiem šīs starpsienas izgatavo no 60 mm bieza koka un pārklāj ar izolācijas plāksnēm.

(b) Dzīvojamajās telpās karstā ūdens un tvaika caurules rūpīgi nosedz, lai nevarētu gūt apdegumus, tām nejauši pieskaroties. Ja dzīvojamās telpas vai uz tām vedošie koridori atrodas līdzās kambīzei, mašīntelpai vai citai telpai, kurā temperatūra ir daudz augstāka, starpsienas izolē ar atzītu, degt nespējīgu izolācijas materiālu.

(c) Nedrīkst izmantot azbestu saturošus izolācijas materiālus.

3. Noteikums. Apgaismojums un apkure.

(1) Apgaismojums.

(a) Visas dzīvojamās telpas nodrošina ar pietiekamu apgaismojumu. Paredz tādu dabīgā apgaismojuma intensitāti, lai skaidrā dienā cilvēks ar normālu redzi jebkurā dzīvojamās telpas vietā varētu lasīt avīzi. Ja nav iespējams nodrošināt pietiekamu dabīgo apgaismojumu, iekārto ekvivalentas intensitātes mākslīgo apgaismojumu.

(b) Apkalpes dzīvojamajās telpās ierīko elektrisko apgaismojumu. Ja uz zvejas kuģa nav divu neatkarīgu elektroenerģijas avotu apgaismojumam, avārijas apgaismojumam var izmantot piemērotus bateriju lukturus.

(c) Neatkarīgie elektriskās enerģijas avoti var būt vai nu zvejas kuģa normālā eletroenerģijas piegādes sistēma vai rezerves un avārijas enerģijas avots, kas minēts IV nodaļas 17.noteikumā. Tā kā avārijas elektroapgādes avotam jābūt atdalītam no normālās elektroapgādes sistēmas, nav svarīgs palīgdzinēju skaits, kas iekļauts kopējā zvejas kuģa elektroapgādes sistēmā. Tomēr atdalīts kontūrs netiek prasīts avārijas apgaismojumam dzīvojamajās telpās

(d) Guļamtelpās pie katras kojas lasīšanai iekārto lampu ar slēdzi.

(e) Zemāk minētie lielumi raksturo, kāda mākslīgā apgaismojuma intensitāte uzskatāma par pietiekamu dažādās dzīvojamās telpās:

Guļamtelpās:

(i) vispārējais apgaismojums – 50 luksi;

(ii) apgaismojums uz galdiem lasīšanai

un rakstīšanai – 200 luksi;

Ēdamtelpās un atpūtas telpās:

(iii) vispārējais apgaismojums – 50 luksi;

(iv) apgaismojums uz galdiem – 150 luksi;

(v) apgaismojums uz galdiem lasīšanai, rakstīšanai, spēlēm utt. – 200 luksi;

Sanitārajās telpās:

(vi) vispārējais apgaismojums – 50 luksi;

(vii) apgaismojums pie spoguļiem – 200 luksi;

Koridoros un kāpņu telpās:

(viii) vispārējais apgaismojums – 50 luksi;

(tiek mērīts horizontālā plaknē 85 cm virs grīdas)

Izolatorā:

(ix) darba gaisma virs kojas – 200 luksi;

(vispārējais apgaismojums tiek variēts)

(2) Apkure.

(a) Uz visiem zvejas kuģiem dzīvojamās telpas aprīko ar atbilstošu apkures sistēmu.

(b) Apkures sistēmas darbību nodrošina vienmēr, ja zvejas kuģis strādā apstākļos, kad apkure ir nepieciešama. Paredz pietiekamu tās jaudu, lai uzturētu telpās vismaz 20ºC temperatūru jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.

(c) Uz zvejas kuģiem apkurei nav atļauts izmantot atklātu uguni.

(d) Izmanto elektriskos sildītājus, kas ir piemēroti nepārtrauktam darbam.

(e) Radiatorus un citas sildāmierīces apgādā ar attiecīgiem vairogiem un izvieto tā, lai tās neradītu briesmas vai neērtības.

4. Noteikums. Ventilācija

(1) Vispārīgie noteikumi

(a) Dzīvojamās telpās nodrošina gan pieplūdes gan izplūdes ventilāciju visos ekspluatācijas apstākļos, arī kad durvis, iluminatori, lūkas vai citas atveres ir slēgtas.

(b) Ventilācijas atveres pieplūdes un izplūdes ventilācijai izvieto tā, lai telpa tiktu labi izvēdināta. Pieplūdes atveres izvieto tā, lai nebūtu iespējams iepūst telpās kaitīgas gāzes.

(c) Ventilācijas atveres nedrīkst izvietot virs kojām, vai to tiešā tuvumā.

(d) Telpas, kuras ir paredzētas uzliesmojošu, kodīgu vai smirdošu vielu uzglabāšanai, vēdina atsevišķi no kopējās ventilācijas sistēmas.

(2) Dabīgā ventilācija.

(a) Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa izplūdi no telpām nodrošina caur vārstiem durvīs vai starpsienās uz koridoriem, no kuriem nodrošina izplūdi atmosfērā.

(b) Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju guļamtelpās gan pieplūdes gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 7.5 cm² uz katru personu, kam šī telpa ir domāta, taču ne mazākam par 30 cm².

(c) Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju ēdamtelpās gan pieplūdes gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums jābūt vismaz 7.5 cm² uz katru personu, kam šī telpa ir domāta.

(d) Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa kanālus iekārto cik vien iespējams īsus, ar minimāli iespējamo līkumu skaitu.

(3) Mehāniskā ventilācija.

(a) Uz zvejas kuģiem ar garumu 45 m un lielāku šajā noteikumā paredzētajai ventilācijai jābūt mehāniskai.

(b) Mehāniskās ventilācijas ražībai jābūt tādai, lai nodrošinātu seškārtīgu gaisa apmaiņu stundas laikā katrā telpā. Attiecībā uz ventilāciju tualetēs un tml. vietās sk. (5)punktu.

(c) Paredz regulējamu ventilācijas sistēmu.

(d) Pieplūdes un izplūdes gaisa kanālus veido pietiekami lielus, lai gaisa ātrums tajos nepārsniegtu 6 m/sek.

(e) Gaisa izplūdi var novirzīt uz koridoriem vai tieši atmosfērā.

(f) Ja tualetēm un dušu telpām ir paredzēta atsevišķa mehāniskā ventilācijas sistēma, dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmā ir pieļaujama līdz 50% gaisa recirkulācija.

(g) Zvejas kuģa ekspluatācijas laikā nodrošina nepārtrauktu, ventilācijas sistēma darbību.

(h) Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu ventilācijas sistēmu uzturēt darba kārtībā – sk. apakšpunktu (4)(f).

(i) Zvejas kuģus, kuri strādā uz dienvidiem no 48º ziemeļu platuma, aprīko gan ar dabīgo gan mehānisko ventilāciju.

(4) Gaisa kondicionēšanas sistēma.

(a) Zvejas kuģus ar garumu 45 m un lielāku, kuri strādā uz dienvidiem no 48º ziemeļu platuma, aprīko ar gaisa kondicionēšanas sistēmu guļamtelpās, lazaretē, ēdamtelpās, atpūtas telpās, dienesta telpās, radio telpā un mehānismu centrālajā vadības pultī.

(b) Gaisa kondicionēšanas sistēma var būt viena centrāla, vai arī kombinēta no vairākām atsevišķām sistēmām. Tai nodrošina tādu jaudu, lai pie 35ºC temperatūras un 70% relatīvā mitruma ārpusē, nodrošinātu iekštelpās temperatūru ne augstāku kā 29ºC un relatīvo mitrumu ne lielāku par 50%. Atkārtoti var izmantot ne vairāk kā 50% gaisa.

(c) Sistēmai jābūt arī spējīgai saglabāt iekštelpās 24ºC un 50% relatīvo mitrumu, pie 28ºC un 80% relatīvā mitruma ārpusē, ņemot vērā punktu (3)(b) un (3)(f) prasības.

(d) Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas aprīko ar attiecīgiem filtriem gaisa iesūkšanas vietās, tās speciāli projektē darbam jūras apstākļos un tās nedrīkst radīt troksni vai vibrāciju, kas radītu neērtības.

(e) Nodrošina gaisa kondicionēšanas sistēmas nepārtrauktu darbu, kad kuģi ekspluatē (a)apakšpunktā noteiktajā kuģošanas rajonā. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu gaisa kondicionēšanas sistēmu uzturēt darba kārtībā.

(f) Minimālais nepieciešamo rezerves daļu apjoms ir šāds:

(i) rezerves motors katram ventilācijas sistēmā izmantotajam motora tipam;

(ii) gultņu komplekts katram ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmā izmantotajam motora tipam un gultņu komplekts ventilatoram, ja motors to darbina ar dzensiksnas palīdzību.

(iii) 100% gaisa filtru komplekts;

(iv) visu izmantoto tipu ķīļsiksnas;

(v) rezerves daļu kārba ar speciālo instrumentu, sīkām rezerves daļām un gumijas gredzeniem.

(5) Ventilācija tualetēs un dušas telpās.

(a) Ierīko atsevišķu ventilāciju no tualetēm un dušas telpām ar izvadu atmosfērā.

(b) Uz zvejas kuģiem ar garumu 45m un vairāk tualetēs un dušās ierīko speciālu vilkmes ventilāciju ar tiešu izvadu atmosfērā. Vilkmes ventilāciju paredz ar jaudu – 10 gaisa apmaiņas stundā. Gaisa padevi uz tualetēm un dušām nodrošina ar atvērumiem zem durvīm no blakus esošajām guļamtelpām vai koridoriem.

(6) Ventilācija kambīzē.

(a) Ja tā nav mehāniskā ventilācija, tās kanālu ārpusē aprīko ar vāku.

(b) Ja kambīzē ir uzstādīta plīts ēdiena gatavošanai, virs tās uzstāda tvaiku nosūcēju ar izvadu atmosfērā.

(7) Ventilācija lazaretē.

Lazaretes ventilāciju iekārto tā, lai gaiss no tās nenonāktu citās dzīvojamās telpās. Durvīs no lazaretes uz koridoru, pa kuru var nokļūt pārējās dzīvojamās telpās, nedrīkst ierīkot ventilācijas atveres.

5. Noteikums. Guļamtelpas

(1) Vispārīgie noteikumi

(a) Guļamtelpas būvē un aprīko tā, lai būtu viegli tās uzturēt tīras un lai tās sniegtu atbilstošu komforta līmeni.

(2) Cilvēku skaits.

(a) Cilvēku skaits vienā guļamtelpā nedrīkst pārsniegt:

(i) virsniekiem 1 cilv.;

(ii) ierindas jūrniekiem, uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m., 4.cilv.;

(iii) ierindas jūrniekiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45m. un lielāks, 2.cilv.

(b) Uz guļamtelpu durvīm nodrošina marķējumu, kādam cilvēku skaitam un kam tieši telpa ir paredzēta.

(3) Telpas platība.

(a) Katram cilvēkam, kuram ir domāta guļamtelpa, paredz brīvās telpas platību, neskaitot laukumus zem un virs kojām, skapjiem un citām stacionāri uzstādītām mēbelēm, vismaz:

(i) uz zvejas kuģiem, ar garumu 24 m un mazāku, 0.75 m²;

(ii) uz zvejas kuģiem, ar garumu 24 m un lielāku, 1.0 m².

(b) Brīvo griestu augstumu dzīvojamās telpās un koridoros paredz vismaz 1.98 m.

(4) Kojas.

(a) Katram apkalpes loceklim paredz atsevišķu koju.

(b) Kojas nedrīkst izvietot tādā veidā, ka kādam komandas loceklim nākas rāpties pāri iepriekšējai kojai, lai nokļūtu savā.

(c) Nedrīkst izvietot vairāk kā divas kojas vienu virs otras.

(d) Ja kojas izvieto vienu virs otras, apakšējā koja nedrīkst būt zemāk kā 30 cm virs grīdas, bet augšējo izvieto apmēram vidū starp apakšējo koju un griestiem.

(e) Kojas iekšējie izmēri nedrīkst būt mazāki par 1.98m. x 0.68m. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 m., pieļaujams izmērs 1.98 m. x 0.58 m. Īpašos gadījumos ir pieļaujams, ka kojas platums vienā tās galā var būt nedaudz mazāks.

(f) Katru koju un tās aprīkojumu izgatavo no atbilstoša materiāla. Kojas karkasu un malas izgatavo no atzīta materiāla – cieta, gluda, noturīga pret rūsēšanu, kaitēkļiem un parazītiem. Katru koju apgādā ar atzīta materiāla matraci. Matrača pildījumam nedrīkst izmantot materiālu, kas nav noturīgs pret parazītiem. Ja kojas izvieto vienu virs otras, zem augšējās kojas ierīko putekļu necaurlaidīgu pamatni no koka, audekla, brezenta vai cita piemērota materiāla.

(5) Mēbeles un aprīkojums.

(a) Guļamtelpās iekārto aizveramus drēbju skapjus, kuros ir piederumi drēbju pakāršanai. Iekārto arī skapi ar atvilktnēm, ar atvilktnes tilpumu vismaz 0.056m³ uz katru cilvēku, kuram paredzēta telpa.

(b) Katrā guļamtelpā uzstāda galdu un paredz cilvēku skaitam atbilstošu krēslu daudzumu.

(c) Mēbeles izgatavo no piemērota materiāla.

(d) Guļamtelpu iluminatorus aprīko ar aizkariem.

(e) Guļamtelpu vai tualeti aprīko ar spoguli, grāmatu plauktu un pietiekamu daudzumu drēbju pakaramo. Katram cilvēkam paredz nelielu plauktiņu tualetes piederumiem.

6. Noteikums. Ēdamtelpas, kambīze, produktu noliktavas

(1) Ēdamtelpas.

(a) Uz zvejas kuģa, kura apkalpe ir 4 cilvēki vai vairāk, ēdamtelpu atdala no guļamtelpas.

(b) Ēdamtelpas ierīko pietiekami lielas un aprīko ar pietiekamu galdu un krēslu daudzumu tam cilvēku skaitam, kas vienlaicīgi varētu tur atrasties.

(c) Ja ēdamtelpa un kambīze ir atdalītas, tās ierīko iespējami tuvu vienu otrai.

(d) Mēbeles ēdamtelpās izgatavo no piemērota materiāla. Galdu virsmas un sēdekļus izgatavo no materiāla, kas ir izturīgs pret mitrumu un ko viegli uzturēt tīru.

(2) Kambīze.

(a) Kambīzi atdala no guļamtelpām.

(b) Kambīzi ierīko pietiekami lielu un tajā iekārto labu apgaismojumu, ventilāciju un notekas atbilstoši 7.noteikuma (1)(e) apakšpunkta prasībām.

(c) Kambīzi aprīko ar iekārtām ēdiena pagatavošanai, ar trauku skapjiem un plauktiem pietiekamā daudzumā un ar nerūsoša materiāla izlietnēm. Ierīko dzeramā ūdens padevi pa cauruļvadiem no attiecīgām cisternām. Ja nav paredzēta karstā ūdens padeve, uzstāda ierīces ūdens sildīšanai.

(3) Produktu noliktavas.

(a) Ierīko pietiekami lielas, sausas, vēsas un labi ventilējamas produktu noliktavas. Uz zvejas kuģiem, ar garumu 24 m un lielāku, uzstāda ledusskapjus vai citas saldēšanas ierīces produktu glabāšanai zemās temperatūrās.

(4) Apgāde ar dzeramo ūdeni.

(a) Dzeramā ūdens cisternas:

(i) stacionārās dzeramā ūdens cisternas norobežo no cisternām, kas paredzētas citiem šķidrumiem, ar bufertanku palīdzību. Atļauts neierīkot bufertanku starp dzeramā ūdens cisternām un cisternām, kurās ir jūras ūdens. Lai varētu veikt dzeramā ūdens cisternu pārbaudi gan no ārpuses, gan iekšpuses, ierīko līdlūkas Ja cisterna ir pārāk maza, lai varētu tajā iekļūt, nodrošina pietiekamu skaitu lūku cisternas tīrīšanai. Līdlūku un tīrīšanas lūku vākus nostiprina uz vismaz 50mm augstām apmalēm. Uz vākiem paredz marķējumu "Dzeramais ūdens".

(ii) Visas cisternu tērauda daļas savieno tikai ar metināšanas palīdzību. Visas cisternu iekšējās virsmas pārklāj ar JA atzītu pārklājumu.

(iii) Citu zvejas kuģa sistēmu cauruļvadi drīkst šķērsot dzeramā ūdens cisternas tikai tad, ja tie ir izvietoti speciālā šahtā, kuras sienu biezums ir vienāds ar cisternas sienu biezumu.

(iv) Cisternas iztukšošana notiek vai nu ar sūkņa palīdzību, ūdeni izsūcot no cisternas zemākā punkta, vai arī caur noteku. Dzeramā ūdens cisternu noteku aizgriežņus izgatavo citāda izmēra, nekā citām cisternām, lai tos nevarētu sajaukt ar citu sistēmu noteku aizgriežņiem.

(b) Cauruļvadu savienojumi.

(i) dzeramā ūdens cisternu iepildīšanas caurules, kas paredzētas cisternu piepildīšanai no krasta, ierīko, izvirzot tās 400 mm virs klāja. Šo cauruļu vākus ierīko noslēdzamus ar atslēgu un uz tiem paredz marķējumu "Dzeramais ūdens". Uz maziem zvejas kuģiem, ja to prasa īpaši apstākļi, ir pieļaujams, ka iepildes cauruļu galus iekārto zemāk. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar atzīta tipa mērāmām caurulēm, saskaņā ar standartu ISO 5620;

(ii) paredz tādu mērāmo cauruļu konstrukciju, kas nepieļauj netīrumu iekļūšanu cisternā, tās iekārto noslēdzamas ar atslēgu un paredz marķējumu "Dzeramais ūdens".

(iii) dzeramā ūdens cisternas aprīko vismaz ar divām gaisa caurulēm, kurās uzstāda filtrējošus tīklus.

(c) Cauruļvadu sistēmas.

(i) Dzeramā ūdens sistēma nedrīkst būt savienota ar citām zvejas kuģa sistēmām. To izgatavo no atzītiem materiāliem, ievērojot šādus nosacījumus:

1. caurules, kuras var sasalt, attiecīgi izolē;

2. izmanto centrbēdzes, membrānas, vai cita atbilstoša tipa sūkņus; nedrīkst izmantot sūkņus, kuru darbībai nepieciešama tādu sūkņa daļu eļļošana, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni;

3. cauruļvadi nedrīkst šķērsot cisternas, kas paredzētas citiem šķidrumiem, izņemot jūras ūdeni;

4. var ierīkot tikai atzīta tipa dezinfekcijas aprīkojumu, ja tāds ir paredzēts.

(d) Dzeramā ūdens ģenerators.

Var uzstādīt tikai atzīta tipa dzeramā ūdens ģeneratoru, ja tādu ir paredzēts uzstādīt. Atveres jūras ūdens ņemšanai dzeramā ūdens ģeneratoram izvieto tā, lai to tuvumā nebūtu citu zvejas kuģa sistēmu izplūdes atveres.

(e) Dzeramā ūdens pārbaudes.

(i) uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m. un lielāks, uzrādot kuģi kārtējai apskatei, veic dzeramā ūdens bakterioloģisko analīzi;

(ii) ūdens paraugus, no kuriem vismaz vienu ņem kambīzē, ņem atzītas laboratorijas speciālisti;

(iii) analīžu rezultātus iesniedz JA;

(iv) kuģošanas dokumentus izsniedz tikai tādā gadījumā, ja analīžu rezultāti norāda, ka dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai.

7. Noteikums. Sanitārās telpas

(1) Tualetes un dušas telpas. Uz zvejas kuģa ierīko dušas ar karstu un aukstu ūdeni, izlietnes roku mazgāšanai un tualetes. Minētajās telpās nodrošina labu ventilāciju.

(a) uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24m, iekārto vismaz vienu tualeti uz katriem 8 cilvēkiem;

(b) uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un lielāks, paredz šādas sanitārā aprīkojuma normas, neskaitot apkalpes locekļus, kuri ir izvietoti atsevišķās kajītēs ar tur iekārtotu dušu un tualeti:

(i) 1 vanna un/vai duša uz katriem 8 cilvēkiem;

(ii) 1 tualete uz katriem 6 cilvēkiem;

(iii) 1 izlietne uz katriem 4 cilvēkiem.

(c) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, ierīko atsevišķu papildus tualeti stūres mājas tiešā tuvumā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 85 m un lielāks, ierīko atsevišķu papildus tualeti mašīntelpas tiešā tuvumā.

(d) Tualetes un dušas telpas ierīko atbilstoši šādām prasībām:

(i) ierīko tikai skalojamas tualetes;

(ii) katrā atsevišķā tualetes telpā ierīko izlietni roku mazgāšanai;

(iii) ierīko karstā un aukstā ūdens padevi uz katru atsevišķu dušu vai roku mazgāšanas izlietni;

(iv) iekārto pietiekami lielas izlietnes, dušas telpas vai kabīnes un tās izgatavo no atbilstoša materiāla;

(v) grīdu izgatavo no piemērota materiāla un aprīko ar atbilstošām notekām;

(vi) starpsienas izgatavo no piemērota materiāla un nodrošina to ūdensnecaurlaidību vismaz 300 mm augstumā virs grīdas;

(vii) tualetes izvieto tā, lai tās būtu ērti sasniedzamas no guļamtelpām un dušām, bet būtu atdalītas no tām; ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no guļamtelpas, kas paredzēta vairāk kā vienam cilvēkam, vai no citām telpām, izņemot koridorus;

(viii) durvis uz tualetēm un dušu telpām ierīko noslēdzamas.

(e) Ierīko pietiekami lielas grīdas notekas un tādas konstrukcijas, lai nerastos aizdambējumi un lai būtu viegli tās uzturēt tīras. Notekas nedrīkst izvadīt caur dzeramā ūdens tankiem. Ja notekas ierīko caur kambīzi, ēdamtelpām, vai guļamtelpām, tās pienācīgi izolē un nosedz.

(2) Telpas drēbju mazgāšanai.

(a) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un lielāks, paredz piemērotas iekārtas drēbju mazgāšanai un žāvēšanai. To jaudas nosaka, ņemot vērā zvejas kuģa apkalpes skaitu un reisu ilgumu.

(b) Ja nav praktiski iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju mazgāšanai, mazgāšanas iekārtu var izvietot dušu telpās.

(c) Uzstāda aprīkojums drēbju žāvēšanai un to izvieto labi apsildāmā un ventilējamā telpā, atsevišķi no guļamtelpām un ēdamtelpām.

(d) Ja nav iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju žāvēšanai, var izmantot 2.noteikuma apakšpunktā (1)(f) norādīto telpu.

8. Noteikums. Lazaretes, izolatori, u.c.

(1) Vispārīgie noteikumi

(a) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m. un lielāks, iekārto atsevišķu izolatoru ar divām gultām, bet, ja zvejas kuģa apkalpē ir 18 cilvēki vai mazāk, pietiek ar vienu gultu.

(b) Ja uz zvejas kuģa katram apkalpes loceklim ir paredzēta atsevišķa kajīte ar atsevišķu tualeti, izolatora vietā var būt ierīkota atsevišķa procedūru telpa, neatkarīgi no apkalpes locekļu skaita. Šo telpu atbilstoši aprīko, tajā skaitā ar vannu un izlietni roku mazgāšanai, no tās iekārto tiešu ieeju tualetē.

(c) Izolatoru/procedūru telpu izvieto piemērotā vietā, kur trokšņa un vibrāciju ietekme ir minimāla, kur slimā persona varētu justies iespējami komfortabli jebkuros laika apstākļos.

(d) Iekārto vismaz 750 mm platas durvis no ārējā klāja uz izolatoru, lai būtu iespējams ienest cilvēku uz nestuvēm.

(2) Izolators.

(a) Gultu vai gultas novieto tā, lai pie tām būtu brīva pieeja no abiem sāniem un gala.

(b) Pie katras gultas iekārto zvana pogu.

(c) Tieši blakus izolatoram paredz mazgājamo telpu ar tualeti un izlietni roku mazgāšanai. No izolatora iekārto tiešu ieeju mazgājamajā telpā. Papildus mazgājamajā telpā vai izolatorā ierīko vismaz 1500 mm. garu vannu ar nepieciešamo aprīkojumu.

(d) Izolatoram/procedūru telpai paredz platību – vismaz 6.5m².

(e) Izolatoru/procedūru telpu attiecīgi marķē un to drīkst izmantot tikai paredzētajiem mērķiem.

(3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m. un lielāks, nodrošina piemērota tipa nestuves.

XII nodaļa. Piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršana

1. Noteikums. Definīcijas

Šīs nodaļas mērķiem:

(1) "Notekūdeņi" nozīmē:

(a) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdens klozetu izvadcaurulēm;

(b) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (izolatoriem, ambulancēm, lazaretēm utt.), no izlietnēm, vannām un ūdens klozetu izvadcaurulēm, kas izvietota šajās telpās;

(c) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem.

(2) "Uzkrāšanas tvertne" nozīmē tvertni notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

(3) "Dalībvalsts" nozīmē valsti, kura ir ratificējusi MARPOL konvenciju.

(4) "No tuvākās zemes" nozīmē no bāzes līnijas no kuras, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, nosaka attiecīgās valsts teritoriālos ūdeņus.

2. Noteikums. Piemērošana

Šīs nodaļas prasības attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 m un vairāk.

3. Noteikums. Notekūdeņu novadīšana

(1) Notekūdeņu novadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot ja:

(a) zvejas kuģis nopludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot JA apstiprinātu iekārtu, trīs jūras jūdžu un vairāk attālumā no tuvākās zemes, vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus 12 jūras jūdžu un vairāk attālumā no tuvākās sauszemes, abos gadījumos pie nosacījuma, ka notekūdeņus, kas uzkrāti uzkrāšanas tvertnē, nenopludina uzreiz, bet mērenā plūsmā, zvejas kuģim esot gaitā ar ātrumu vismaz 4 mezgli;

(b) zvejas kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi JA;

(c) zvejas kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtas pārbaudes rezultāti;

(d) novadītie attīrītie notekūdeņi nerada apkārtējā ūdenī redzamas peldošas cietās daļiņas un nemaina apkārtējā ūdens krāsu.

(2) Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kuram ir atšķirīgas izplūdes prasības, tad jāpielieto stingrākais no abiem ierobežojumiem.

(3) Šī noteikuma prasības piemēro arī visiem tiem ārvalstu zvejas kuģiem ar Helsinku konvencijas līgumslēdzējas puses karogu, kuri notekūdeņu novadīšanas brīdī atrodas Latvijas ūdeņos.

(4) Izņēmumi.

(a) Šā noteikuma (1) un (2) punktus nepiemēro, ja:

(i) notekūdeņu novadīšanu no zvejas kuģa veic zvejas kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras;

(ii) notekūdeņu novadīšana notiek zvejas kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultātā, ja, pirms un pēc bojājuma, veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi noplūdes novēršanai vai samazināšanai.

4. Noteikums. Cauruļvadi un to pievienošanas atloki notekūdeņu novadīšanai ostu pieņemšanas iekārtās

(1) Kuģi aprīko ar cauruļvadiem un sūkni, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu pieņemšanas iekārtās ostā. Lai varētu veikt pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar zvejas kuģa izplūdes cauruļvadu, abām līnijām jābūt savienojamām ar standarta izplūdes savienojumiem, saskaņā ar tabulā norādīto.

Cauruļvada standarta pievienošanas atloku izmēri

Apraksts.	Izmēri
Ārējais diametrs.	210mm.
Iekšējais diametrs.	Atbilstoši caurules ārējam diametram
Riņķa, pa kuru iet stiprinājuma bultskrūvju centri, diametrs	170mm.
Cauruļvada atloka izgriezumi.	4 urbumi, 18mm diametrā katrs, izvietoti vienādos attālumos pa riņķa līniju, pa kuru iet stiprinājuma bultskrūvju centri, izgriezti līdz atloka ārmalai; izgriezumu platums ir 18 mm
Cauruļvada atloka biezums.	16mm.
Skrūves un uzgriežņi.	4 gabali, 16mm diametrā katrs, atbilstoša garuma.

Cauruļvada atloku izgatavo no tērauda vai no cita līdzvērtīga materiāla, ar gludu virsmu un konstruē tā, lai to varētu savienot ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100mm. Atloka savienojumi kopā ar atbilstošu blīvi ir paredzēti darba spiedienam 600 kPa.

Zvejas kuģiem, kuru korpusa sānu teorētiskais augstums ir 5m un mazāk, izplūdes savienojumu iekšējais diametrs var būt 38 mm.

5. Noteikums. Piesārņošanas novēršanas aprīkojums

(1) Visus zvejas kuģus aprīko ar vienu no šādām notekūdeņu sistēmām:

(a) notekūdeņu apstrādes iekārtu, kuru ir atzinusi JA un tā atbilst ekspluatācijas prasībām, kas balstītas uz Organizācijas un Helsinku Komisijas pieņemtajiem standartiem un testēšanas metodēm;

(b) notekūdeņu frakcionēšanas un dezinfekcijas sistēmu, kas ir JA atzīta, un tā atbilst ekspluatācijas prasībām, kas balstītas uz Helsinku Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm. Šādu sistēmu aprīko ar notekūdeņu uzkrāšanas tvertnēm, kuras nodrošina īslaicīgu to uzglabāšanu tad, kad zvejas kuģis atrodas mazāk nekā četras jūdzes no tuvākās zemes;

(c) notekūdeņu uzkrāšanas tvertni, kuras tilpums atbilst JA noteiktajām prasībām, visu notekūdeņu uzņemšanai, ņemot vērā zvejas kuģa darbības zonu, apkalpes locekļu skaitu un citus svarīgus faktorus. Notekūdeņu uzkrāšanas tvertne atbilst ekspluatācijas prasībām, kas balstītas uz Helsinku Komisijas pieņemtajiem standartiem un testēšanas metodēm un to ir atzinusi JA. Tvertni aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina vizuālu kontroli par uzkrāšanas tvertnes satura daudzumu;

(d) cauruļvadu notekūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās, un šo cauruļvadu aprīko ar savienojuma atloku atbilstoši 4.noteikumā noteiktajam.

6. Noteikums. Apskates

(1) Uz visiem zvejas kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus, un kuri ir:

(a) kuģi ar tilpību 400BT un lielāku;

(b) kuģi ar tilpību mazāku par 400BT un, kuri ir sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas;

(c) kuģi ar nenoteiktu tilpību, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas, veic šādas apskates:

(i) sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā, vai pirms pirmās reizes, kad zvejas kuģim izsniedz 8.noteikuma prasībām atbilstošu Apliecību. Sākotnējā apskate pilnībā aptver zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma un sistēmu detalizētu pārbaudi. Šāda apskate nodrošina, zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma, sistēmu, materiālu atbilstību šīs nodaļas noteikumu prasībām;

(ii) periodisko apskati, ko veic JA noteiktā intervālā, nepārsniedzot piecu gadu periodu. Šo apskati veic tādā apjomā, lai nodrošinātu zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma, un sistēmu, materiālu atbilstība šīs nodaļas noteikumu prasībām;

(iii) ikgadējo apskati, ko veic katru gadu ne ātrāk kā 3 mēnešus pirms un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Apliecības izdošanas datuma. Šo apskati veic tādā apjomā, lai nodrošinātu zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma, un sistēmu atbilstību šīs nodaļas noteikumu prasībām;

(iv) pēc zvejas kuģa apskates nav pieļaujamas nekādas izmaiņas konstrukcijā, iekārtās, aprīkojumā, un sistēmās, bez saskaņošanas ar JA.

(2) Uz pārējiem zvejas kuģiem apskates veic saskaņā ar JA instrukciju.

7. Noteikums. Apliecību izsniegšana un apstiprināšana.

(1) Pēc apskates, saskaņā 6.noteikuma (1) (i), (ii) apakšpunktos noteikto, zvejas kuģiem:

(a) ar tilpību 400BT un lielāku;

(b) ar tilpību, mazāku par 400BT un kuri ir sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas;

(c) kuģi ar nenoteiktu tilpību, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas,

izsniedz Starptautisko apliecību par piesārņošanas novēršanu ar notekūdeņiem.

(2) Šī noteikuma (1) punktā noteikto apliecību izsniedz JA vai JA pilnvarota persona vai atzīta organizācija.

(3) Pēc apskates saskaņā ar 6.noteikuma (1) (iii) apakšpunkta nosacījumiem, apliecību apstiprina.

(4) Pārējiem zvejas kuģiem apliecību izsniegšana un apstiprināšana notiek saskaņā ar JA instrukciju.

(5) Jebkurā gadījumā JA ir pilnīgi atbildīga par apliecību izsniegšanu un apstiprināšanu.

8. Noteikums. Apliecību forma.

Apliecības "Starptautiskā apliecība par piesārņošanas novēršanu ar notekūdeņiem" forma atbilst konvencijas MARPOL IV Pielikuma Papildinājumā noteiktajai, ierakstus tajā veic latviešu un angļu valodās.

9. Noteikums. Apliecību pieejamība.

Apliecības, kas noteiktas 7.noteikumā, pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa un tām jābūt pieejamām.

10. Noteikums. Apliecību derīguma termiņš.

(1) Starptautisko apliecību par piesārņošanas novēršanu ar notekūdeņiem izsniedz uz termiņu, ko nosaka JA, bet tas nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

(2) Ja laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas ostā, JA var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču tādu pagarinājumu var izdarīt tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas ostā, kur var veikt tā apskati un tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

(3) Šādā veidā apliecības derīguma termiņu nepagarina ilgāk, kā uz pieciem mēnešiem un zvejas kuģis, kurš ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas ostā , vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, līdz jaunas apliecības saņemšanai.

(4) Apliecības, kuras ir izsniegtas saskaņā ar 7.noteikuma prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos:

(a) ja uz zvejas kuģa nav veikta viena no 6.noteikumā paredzētajām apskatēm;

(b) ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šī noteikuma prasībām;

(c) ja ir veiktas ievērojamas izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, iekārtās, aprīkojumā un sistēmā bez saskaņošanas ar JA vai JA atzītu organizāciju.

(5) Gadījumos, kad kuģi reģistrē zem citas valsts karoga, jauno apliecību izsniedz tikai pēc tam, kad attiecīgās valsts kompetentā institūcija ir pilnīgi pārliecināta, ka zvejas kuģim ir veiktas apskates, atbilstoši 6.noteikuma (1) (i), (ii) apakšpunktos noteiktajam. Ja karoga maiņa notiek starp divām dalībvalstīm un jaunā karoga valsts trīs mēnešu laikā pieprasa tās iepriekšējās karoga valsts zvejas kuģa apliecību kopijas, kuras bija spēkā pirms karoga maiņas, tad tās jānosūta pēc iespējas īsākā laikā.

Norādījumi notekūdeņu uzglabāšanas un attīrīšanas sistēmu tipveida pārbaudei un atzīšanai

Šie norādījumi ir izstrādāti, balstoties uz MARPOL IV Pielikuma, Organizācijas izstrādāto rekomendāciju "Rekomendācija par starptautiskiem izplūdes standartiem", Organizācijas Rezolūciju MEPC.2(VI)) un s Rekomendācijas "Norādījumi notekūdeņu attīrīšanas sistēmu tipveida pārbaudei un apstiprināšanai pielietošanu Baltijas jūras valstīs" (ieteikumiem).

Norādījumi nosaka vienotu procedūru notekūdeņu attīrīšanas sistēmu pārbaudei un apstiprināšanai Baltijas jūras valstīs.

Saturs

1. Pielietošana

2. Iesniegums tipveida novērtējumam

3. Pārbaude tipveida novērtējumam

4. Konstrukcijas prasības

5. Iekārtas plāns

6. Konstrukcijas prasības montāžai

7. Apskate

1. Pielietošana

Šo pielietošanu trim dažādiem iekārtu veidiem redzama šādā tabulā, kur "jā" nozīmē, ka minētais punkts ir pielietojams, un "nē" nozīmē, ka minētais punkts nav pielietojams:

Punkts	Notekūdeņu attīrīšanas iekārta	Frakcionēšanas un dezinfekcijas iekārta	Uzkrāšanas tvertnes
2	Jā	jā (izņemot 2.(2)(j))	Nē
3	jā (izņemot 3.(7))	jā (izņemot 3.(1))	Nē
4	Jā	jā	Nē
5	jā (izņemot 5.(7))	jā	jā
6	jā (izņemot 6.(3), 6.(4), 6.(5), 6.(6), 6.(7), 6.(8), 6.(9), 6.(10))	jā (izņemot 6.(3), 6.(4), 6.(5), 6.(6), 6.(7), 6.(8), 6.(9), 6.(10))	Jā
7	Jā	jā	jā (izņemot 7.(3)d, 7.(3)(e), 7.(3)(f))

2. Iesniegums tipveida novērtējumam

Ieinteresētā persona jeb institūcija notekūdeņu attīrīšanas sistēmu tipveida pārbaudei un apstiprināšanai nosūta JA iesniegumu un pielikumu trīs eksemplāros.

(1) Iesniegums satur:

(a) iekārtas stāvokļa un funkciju aprakstu, ieskaitot shematiskos rasējumus;

(b) iekārtas daļu veidojošo materiālu aprakstu, minot, kuri materiāli nonāk saskarē ar notekūdeņiem un vai kurām ķīmiskām vielām;

(c) uzstādīšanas instrukcijas;

(d) darbības instrukcijas;

(e) uzturēšanas instrukcijas;

(f) pareizai iekārtas darbībai svarīgāko komponenšu sarakstu;

(g) iespējamo fiksētā darba pieredzi ar iekārtu lietošanu uz zvejas kuģiem;

(h) priekšlikumus pārbaudes programmai saskaņā ar minētajām norādījumiem;

(i) pārbaudes veikšanai izvēlētās instrukcijas nosaukumu;

(j) analīzes veikšanai izvēlētās laboratorijas nosaukumu.

(2) Apakšpunktos (c), (d), un (e) formulētās instrukcijas ir parastās instrukcijas, ko nosūta kopā ar iekārtām, un kas satur informāciju par:

(a) notekūdeņu tipu (melns, pelēks);

(b) izmantojamā ūdens tipu (saldūdens vai jūras ūdens);

(c) ierīces jaudu: normāla, maksimālā un minimālā (strādājošo skaitu, plūsmas apjomu laika vienībā);

(d) maksimālo ilgumu darbam ar maksimālo slodzi;

(e) plānoto organisko vielu slodzi;

(f) izmantojamām ķīmiskām vielām un to koncentrācijām;

(g) brīdinājumiem par apkalpojošā personāla aizsardzību pret iespējami bīstamām ķīmiskām vielām;

(h) plūsmas un elektriskās shēmas;

(i) vienkāršiem pasākumiem, kas veicami noplūdes kontrolei;

(j) par lieko nogulšņu uzglabāšanu un/vai attīrīšanu.

3. Pārbaude tipveida novērtējumam

(1) Pārbaudi veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju MEPC.2(VI).

(2) Pārbaudes programmu apstiprina JA.

(3) Iekārtas uzstādīšanu veic saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, ievērojot JA prasības.

(4) Pārbaudi un analīzes veic JA akceptētā institūcijā un laboratorijā.

(5) Visas iekārtas daļas, kas satur vai kurās var būt notekūdeņu caurplūde, pārbauda uz spiedienu, saskaņā ar attiecīgiem nacionāliem noteikumiem.

(6) Gadījumos, kad rodas pamatotas aizdomas par uz zvejas kuģa esošo iekārtu piemērotību, neskatoties uz to, ka tās ir sekmīgi izturējušas tipveida pārbaudi, JA, saskaņā ar noteikumiem, pirms dot galīgo tipveida novērtējumu, pārliecinās par to pienācīgu funkcionēšanu, pēc zināma iekārtu kalpošanas laika veicot papildus pārbaudi.

(7) Notekūdeņu frakcionēšanas un dezinfekcijas sistēmas vai ekvivalentās, izvadīšanām paredzētās sistēmas, atbilst šādiem standartiem:

(a) fekāliju Coli–formas standarts: fekāliju Coli–formas baktēriju daudzums notekūdeņos nepārsniedz 1000/100cm³ – maksimāli pieļaujamo normu;

(b) frakcionēšanas standarts: pēc viena litra notekūdeņu filtrēšanas caur US sietu Nr.12 (ar 1.68 mm acīm), uz sieta palikušā materiāla svars pēc tā izžāvēšanas krāsnī 103°C temperatūrā līdz nemainīga svara stāvoklim, nepārsniedz 10% no kopējā suspendēto daļiņu daudzuma un nav vairāk par 50 mg.;

(8) Pārbaudot notekūdeņu frakcionēšanas un dezinfekcijas sistēmas, saskaņā ar Organizācijas Rezolūcijas MEPC.2(VI) pielikumu, pielieto šādu kārtību:

(a) ja iespējams, pārbaudi veic uz zvejas kuģa;

(b) pārbaudes ilgums ir vismaz 2 dienas;

(c) ņem 10 notekūdeņu paraugus.

4. Konstrukcijas prasības

(1) Iekārtas konstruē tā, lai tās būtu izturīgas pret mehānisko un vides iedarbību, kurām tās pakļautas darbības laikā uz zvejas kuģa.

(2) Iekārtām jādarbojas hidrauliski pareizi jebkurā plaknē leņķu diapazonā līdz 15° no normāli funkcionējoša stāvokļa.

(3) Iekārtām jābūt spējīgām darboties automātiskā režīmā un tās jāapgādā ar trauksmes signālu, kļūdainas darbības gadījumam.

(4) Iekārtas apgādā ar piemērota izmēra atverēm to iztukšošanai, tīrīšanai, apskatei un uzturēšanai.

(5) Iekārtas apgādā ar gaisa caurulēm uz atklāto klāju, no nodalījumiem, kuros var būt smirdošas vai eksplozīvas gāzes.

(6) Iekārtas konstruē tā, lai būtu iespējams viegli noņemt paraugus no ieplūstošā un izplūstošā ūdens.

(7) Nodrošina elektrisko iekārtu atbilstību nacionālo institūciju prasībām.

(8) Iekārtas apgādā ar izturīgu plāksni, kura satur informāciju par ražotāju, iekārtas modeli, iekārtas sērijas numuru, ražīgumu, izgatavošanas datumu un apstiprinājušās JA nosaukumu.

5. Iekārtas plāns.

Jebkuras iekārtas plānu informācijas nolūkos nosūta JA.

Iekārtas plāns satur informāciju par:

(1) notekūdeņu sistēmas veidu (atdalīti/neatdalīti melnie, mazgāšanas, parastie ūdeņi vai no uzkrāšanas tankiem);

(2) apskalojošā ūdeņu tipu (salds vai sāļš);

(3) piesārņotā ūdens daudzumu (normālo, maksimālo, minimumu un maksimumu ilgumu pie maksimālām slodzēm);

(4) iekārtā nodarbināto personu skaitu;

(5) iekārtas rasējumus ar visām kontrolei nepieciešamajām detaļām;

(6) iekārtas izgatavotāju un tipu;

(7) uzkrāšanas tvertnes tilpumu.

6. Konstrukcijas prasības montāžai

(1) Montāžu veic tā, lai iekārta būtu nodrošināta pret ietekmēm, kurām tā būs pakļauta darbības laikā uz zvejas kuģa. (Saskaņā ar apstiprinātiem nacionāliem standartiem).

(2) Ventilācijas cauruli aprīko ar liesmu aizturošu stiepļu tīklu.

(3) Piemēro telpu un pieeju operāciju veikšanai ar ierīci, kuras komponentēm nepieciešama apkalpe un pārbaudes krāns.

(4) Uzkrāšanas tvertni izgatavo izturīgu pret iedarbībām, kurām tā būs pakļauta darbības laikā uz zvejas kuģa.

(5) Paredz uzkrāšanas tvertnes un savienojumu spējas funkcionēt pie sānsveres 15° un galsveres 7°.

(6) Uzkrāšanas tvertni apgādā ar trauksmes ierīcēm, kas signalizē, kad tvertnes pildījums ir ¾ no pilnas tvertnes apjoma.

(7) Uzkrāšanas tvertni izgatavo no korozijas izturīgiem materiāliem, kuri neitralizē notekūdeņu iedarbību.

(8) Uzkrāšanas tvertni nodrošina ar pietiekama izmēra atverēm tās iztukšošanai, tīrīšanai, apskatei un uzturēšanai.

(9) Uzkrāšanas tvertni apgādā ar cauruli ventilācijai ar atmosfēras gaisu.

(10) Uzkrāšanas tvertni konstruē, atbilstoši maksimāli paredzamajam spiedienam.

(11) Nodrošina cauruļvadu līnijas, notekūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās, atbilstību standarta izplūdes savienojumiem, saskaņā ar MARPOL, IV Pielikumu, kā arī Helsinku Konvenciju.

7. Apskate

(1) Ikvienu iekārtu, pirms nodošanas ekspluatācijā, pārbauda ar spiediena testu, ko veic JA vai tās pilnvarota pārstāvja klātbūtnē. Visas iekārtas daļas, kas satur notekūdeņus vai kurās ir paredzēta to plūsma, pārbauda ar spiediena testu.

(2) Samontēto iekārtu, pirms nodošanas ekspluatācijā, apskata JA vai tās pilnvarots pārstāvis un tālākā gaitā parastās apskates uz zvejas kuģa veic vismaz reizi 5 gados.

(3) Apskatē iekļauj šādas pārbaudes:

(a) pārliecinās par montāžas izpildi saskaņā ar montāžas plāniem un ražotāja instrukcijām;

(b) veic korozijas aizsardzības (katodu) ierīču apskati;

(c) pārliecinās par trauksmes signālu precīzu darbību;

(d) pārliecinās par ražotāja sarakstā (kas prasīts punktā 2.(1)(f)) minēto svarīgāko komponenšu pareizu darbību;

(e) pārliecinās par notekūdeņu dezinfekcijas līdzekļa pareizu koncentrāciju;

(f) pārliecinās par citu ķīmisko vielu koncentrāciju notekūdeņos.

XIII nodaļa. Piesārņojuma ar naftu novēršana

1. Noteikums. Definīcijas

(1) "Dalībvalsts" nozīmē valsti, kura ir ratificējusi MARPOL konvenciju.

(2) "Nafta’’ nozīmē jebkurus tās produktus, ieskaitot jēlnaftu, degvielu, naftas nosēdumus, naftas atliekas un rafinētos produktus.

(3) "Naftas maisījums" nozīmē maisījumu ar jebkuru naftas saturu.

(4) "Degviela" nozīmē jebkuru naftas tipu, ko izmanto zvejas kuģa dzinējspēka radīšanai, kā arī palīgdzinēju darbināšanai.

(5) "Naftas nosēdumi" nozīmē atkritumus, kas radušies attīrot šķidro degvielu vai smēreļļas, izmantotās smēreļļas no galveniem dzinējiem un palīgmehānismiem, naftas atliekas, kas radušās attīrot sateču ūdeņus filtrēšanas iekārtās, kā arī naftas atliekas, kas uzkrājušās paliktņos.

(9) "No tuvākā zemes" nozīmē no bāzes līnijas no kuras, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, nosaka attiecīgās valsts teritoriālos ūdeņus.

(10) "Īpašais rajons" nozīmē jūras rajonu, kur ņemot vērā okeanogrāfiskos un ekoloģiskos nosacījumus, kā arī kuģošanas specifiku, piemēro īpašus obligātus pasākumus naftas piesārņošanas novēršanai. Īpašie rajoni ir jūras rajoni, kas nosaukti šīs nodaļas 11.noteikumā.

(11) "Tanks" nozīmē noslēgtu tilpni, kas ir izveidota no patstāvīgiem zvejas kuģa konstrukcijas elementiem un ir paredzēta lejamu šķidrumu pārvadāšanai;

2. Noteikums. Noteikumu piemērošana

Šīs nodaļas prasības attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks.

3. Noteikums. Ekvivalenti

(1) JA var atļaut pielietot uz zvejas kuģa jebkuras iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, kā alternatīvu šiem noteikumiem, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir ne mazāk efektīvi, kā noteikts šo noteikumu prasībās. Šādas JA pilnvaras neizplatās uz ekspluatācijas metodēm, kuru mērķis ir veikt naftas noplūdes kontroli, kā ekvivalentu alternatīvu šo noteikumu projekta un konstruktīvām prasībām.

(2) Ja JA atļauj pielietot iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, kā alternatīvu šo noteikumu prasībām, tā informē Organizāciju, lai tādējādi tiktu informētas Organizācijas dalībvalstis zināšanai un nepieciešamo pasākumu organizēšanai, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu.

4. Noteikums. Apskates

(1) Uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400BT un lielāka, veic šādas apskates:

(a) Sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes , kad zvejas kuģim tiek izsniegta šīs nodaļas 5.noteikuma prasībām atbilstoša Apliecība. Apskate ietver pilnīgu zvejas kuģa konstrukciju, sistēmu, iekārtu, aprīkojuma un materiālu pārbaudi, tādā mērā, kā to nosaka šīs nodaļas noteikumi. To veic tādā apjomā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas noteikumu prasībām.

(b) Periodisko apskati veic JA noteiktajos termiņos, taču nepārsniedzot 5 gadu termiņu, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas noteikumu prasībām.

(c) Ikgadējo apskati veic katru gadu laika intervālā ne ātrāk kā 3 mēnešus pirms un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Apliecības izdošanas datuma. Apskati veic tādā apjomā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas noteikumu prasībām.

(d) Ārpuskārtas apskati veic pēc liela apjoma remonta darbiem. Apskati veic tādā apjomā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas noteikumu prasībām.

(2) Kuģu apskates šī noteikuma izpildei veic šiem mērķiem JA norīkoti inspektori. JA var pilnvarot veikt šīs apskates speciāli norīkotiem inspektoriem vai tās atzītām organizācijām.

(a) JA nosaka atbilstošus pasākumus, kādi veicami zvejas kuģiem, kuriem nepiemēro šā noteikuma (1) punktā noteikto, lai tie atbilstu šo noteikumu prasībām.

(b) JA pilnvarotie inspektori vai atzītas Organizācijas drīkst:

(i) pieprasīt veikt kuģu remontu;

(ii) veikt kuģu pārbaudi, ja to ir pieprasījušas valsts ostas kontroles institūcijas.

(c) Ja JA norīkotais inspektors vai tās atzīta Organizācija, veicot apskates, konstatē, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmu vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no Apliecībā noteiktā vai, ka zvejas kuģis nav derīgs iziešanai jūrā, neradot nopietnus draudus jūras videi, tad inspektors vai atzītā Organizācija nekavējoties veic

(d) pasākumus, lai novērstu trūkumus, un ziņo par to JA. Ja pēc veiktajiem pasākumiem stāvoklis neuzlabojas, attiecīgo Apliecību anulē un nekavējoties informē par to JA.

(e) Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, par to informē attiecīgās ostas valsts dienestus. Ja JA pārstāvis, vai tās noteiktais inspektors, vai atzītā Organizācija, ir informējusi ostas valsts kompetentos pārstāvjus, tad ostas valsts valdība sniedz jebkuru nepieciešamo palīdzību šai amatpersonai, inspektoram vai Organizācijai, lai tie varētu izpildīt savus pienākumus, saskaņā ar šiem Noteikumiem. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, ostas valsts nodrošina, ka zvejas kuģis netiek izlaists jūrā, vai arī dodas uz tuvāko piemērotāko kuģu remonta rūpnīcu, neradot nopietnus draudus jūras videi.

(f) Jebkurā gadījumā JA pilnīgi garantē izdotās Apliecības atbilstību reālajam zvejas kuģa stāvoklim un nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai šādu stāvokli nodrošinātu. Tāpat JA garantē apskates pilnīgumu un efektivitāti un nodrošina nepieciešamos pasākumus šī nosacījuma izpildei.

(g) Kuģi un tā aprīkojumu saskaņā ar šiem noteikumiem uztur tādā stāvoklī, lai tiktu nodrošināta patstāvīga zvejas kuģa gatavība doties jūrā bez nopietnas piesārņošanas draudu radīšanas jūras videi.

(h) Pēc jebkuras zvejas kuģa apskates ar apliecību izdošanu, vai bez tās, bez saskaņošanas ar JA, nav pieļaujamas jebkādas izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, sistēmās, iekārtās, aprīkojumā un materiālos, kas tikuši pārbaudīti apskates laikā, izņemot šāda aprīkojuma tiešu nomaiņu.

(i) Katru reizi, kad zvejas kuģis nokļūst negadījumā vai uz tā notiek negadījums, vai arī atklāj defektus, kas būtiski iespaido kuģošanas drošību un tā sistēmu, iekārtu, aprīkojuma un materiālu drošas ekspluatācijas noteikumus, kas ir saistoši saskaņā ar šiem Noteikumiem, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks, pie pirmās iespējas, ziņo JA vai JA atzītai Organizācijai, vai JA nozīmētajam inspektoram, kurš ir atbildīgs par attiecīgās apliecības izdošanu, lai tiktu uzsākta izmeklēšana, kuras mērķis ir konstatēt, vai ir nepieciešams veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar (1) punktā noteikto. Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks nekavējoties ziņo attiecīgajām ostas valsts institūcijām, bet JA nozīmētais inspektors vai atzītā Organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir bijis.

(3) Uz zvejas kuģiem ar tilpību, kas ir mazāka par 400BT, apskates veic, saskaņā ar JA 2001.gada 25.maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu".

5. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai pagarināšana.

(1) Pēc apskates, kas veikta saskaņā ar šīs nodaļas 4. noteikuma prasībām, zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400BT un lielāka, kuri veic starptautiskus reisus, izdod Starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu ar pielikumu pie tās.

(2) Apliecības izsniedz JA, JA pilnvarota persona vai JA atzīta organizācija.

(3) Pēc apskates, kas veikta saskaņā ar šīs nodaļas 4. noteikuma (1)(c) apakšpunktu, JA Apliecību apstiprina.

(4) JA visos gadījumos ir pilnīgi atbildīga par apliecību izsniegšanu.

(5) Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem ar tilpību, kas ir mazāka par 400BT, notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25.maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu".

6. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai pagarināšana, ja to veic citas valsts valdība

(1) Citas dalībvalsts valdība, saskaņā ar JA lūgumu, var veikt zvejas kuģa apskati un pēc pārliecināšanās, ka zvejas kuģa konstrukcija, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, var izsniegt jaunu Apliecību vai pilnvarot to veikt atbildīgo institūciju vai arī var pagarināt esošo.

(2) Apliecības un pārbaudes akta kopijas, cik vien ātri iespējams, nodod tai JA, saskaņā ar kuras lūgumu veikta zvejas kuģa apskate.

(3) Šādā veidā izdotā vai pagarinātā Apliecībā ieraksta to, ka tā ir izdota vai pagarināta saskaņā ar JA lūgumu un tai ir tāds pats derīguma termiņš un spēks, kāds tas ir Apliecībai, kas izdota saskaņā ar šīs nodaļas 5.noteikumu.

7. Noteikums. Apliecību formas

Apliecības "Starptautiskā apliecība par piesārņošanas ar naftu novēršanu" forma, atbilst konvencijas MARPOL I Pielikuma II Papildinājumā noteiktajai. Ierakstus tajā veic latviešu un angļu valodās.

8. Noteikums. Apliecību pieejamība

Nodrošina šajos noteikumos minēto apliecību pastāvīgu atrašanos uz zvejas kuģa un to pieejamību, veicot zvejas kuģa inspekciju.

9. Noteikums. Apliecību derīguma periods

(1) Starptautiskās apliecības par piesārņošanas ar naftu novēršanu un pielikumu pie tās izsniedz uz termiņu, ko nosaka JA, bet kas nepārsniedz piecus gadus.

(2) Ja zvejas kuģis, laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, neatrodas Latvijas ostā, JA var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču tādu pagarinājumu veic tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas ostā, kur tam tiks veikta apskate. Apskati var veikt tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

(3) Tādējādi apliecības derīguma termiņu nedrīkst pagarināt ilgāk kā uz pieciem mēnešiem un zvejas kuģis, kurš ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies sava karoga valsts ostā, vai ostā, kur to uzrāda apskatei, nedrīkst šo ostu atstāt līdz jaunas apliecības saņemšanai.

(4) Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šī noteikuma (2) punktā noteiktajā kārtībā, JA var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim. To var veikt tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

(5) Apliecības, kas ir izsniegtas saskaņā ar 5. un 6.noteikumiem, zaudē spēku šādos gadījumos:

(a) ja uz zvejas kuģa nav veikta viena no 4.noteikumā paredzētajām apskatēm;

(b) ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem;

(c) ja ir veiktas ievērojamas izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, iekārtās un sistēmās, bez saskaņošanas ar JA vai tās atzītu organizāciju;

(d) ja kuģi reģistrē zem citas valsts karoga.

(6) Jauno Apliecību izsniedz tikai pēc tam, kad valsts, kas to izsniedz, ir pilnīgi pārliecināta, ka zvejas kuģa apskates veiktas atbilstoši šīs nodaļas 4.noteikuma prasībām. Ja karoga maiņa notikusi starp divām dalībvalstīm, jaunā karoga valsts, pirms jaunas Apliecības izsniegšanas, trīs mēnešu laikā pieprasa, bet iepriekšējā karoga valsts, cik ātri vien iespējams, nosūta tai zvejas kuģa Apliecību.

(7) Apliecību kopijas, kas bijušas spēkā pirms karoga maiņas un ja iespējams, arī zvejas kuģa apskates aktu kopijas.

10. Noteikums. Naftas un to saturošo maisījumu nopludināšanas kontrole ārpus īpašajiem rajoniem

(1) Naftas un to saturošo maisījumu novadīšana jūrā no visiem zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400BT un lielāka, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja vienlaicīgi tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(a) zvejas kuģis neatrodas īpašajā rajonā;

(b) zvejas kuģis ir gaitā;

(c) naftas saturs novadāmajā šķīdumā, bez atšķaidīšanas, nepārsniedz 15 milj.d.;

(d) zvejas kuģis ir aprīkots ar iekārtām, atbilstoši MARPOL I Pielikuma 16. noteikuma prasībām;

(1) JA nodrošina, cik vien tas praktiski ir iespējams un ir saprātīgi, lai zvejas kuģis, kura tilpība ir mazāka par 400BT un, kurš neatrodas īpašajā rajonā, būtu aprīkots ar pietiekamas ietilpības tvertni/tvertnēm naftu saturošu maisījumu uzglabāšanai un to nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās. vai to novadīšanai jūrā, saskaņā ar šī noteikuma (1) punkta prasībām.

(2) Visos gadījumos, kad tiešā zvejas kuģa tuvumā vai ķīļūdens strūklā uz ūdens virskārtas, vai zem tās tiek novērotas redzamas naftas piesārņojuma pēdas, JA savu iespēju robežās nekavējoties izmeklē faktus, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, lai noskaidrotu vai nav pārkāpti šīs nodaļas šā noteikuma, kā arī 12.noteikuma prasības. Izmeklēšanas gaitā ir jāiegūst informācija par vēja, jūras un straumes stāvokli, zvejas kuģa kursu un ātrumu, citiem iespējamiem piesārņojuma avotiem, kā rezultātā zvejas kuģa tuvumā ir parādījušās redzamas naftas piesārņojuma pēdas, kā arī par jebkuriem pierakstiem, kuri attiecās uz naftas novadīšanu.

(3) Jebkurš naftu saturošs maisījums, kas var tikt novadīts jūrā, nedrīkst saturēt ķīmiskās vielas, vai citas vielas tādos daudzumos un koncentrācijā, kas ir kaitīga jūras videi.

11. Noteikums. Piesārņojuma novēršanas metodes īpašajos rajonos

(1) Šīs nodaļas mērķiem īpašie rajoni ir Vidusjūra, Baltijas jūra, Melnā jūru, Sarkanā jūra, Līču rajons, Adenas līcis, Antarktīdas rajons un Ziemeļrietumeiropas ūdeņi, kuri ir noteikti MARPOL I pielikuma 10. noteikuma 1.daļā.

(2) Ņemot vērā šīs nodaļas 13.noteikumā noteikto:

(a) Jebkuru naftas un to saturošo maisījumu novadīšana jūrā no zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400BT un lielāka, īpašajos rajonos ir aizliegta, izņemot attīrītus sateču ūdeņus no mašīntelpas un, ja vienlaicīgi ievēro šādus nosacījumus:

(i) zvejas kuģis ir gaitā;

(ii) naftas saturs novadāmajā maisījumā, bez atšķaidīšanas, nepārsniedz 15 milj.d.;

(iii) uz zvejas kuģa ir darbībā esoša filtrēšanas iekārta, atbilstoši MARPOL I Pielikuma 16.(5) prasībām. Tā ir aprīkota ar automātisko izplūdes pārtraukšanas ierīci, kura nodrošina izplūdes automātisku pārtraukšanu, ja naftas saturs nopludinājamā šķīdumā pārsniedz 15 milj.d;.

(iv) zvejas kuģis atrodas tālāk par 12 jūdzēm no tuvākā krasta.

(b) JA nodrošina, lai zvejas kuģis, kura tilpība ir mazāka par 400BT, ir aprīkots ar pietiekamas ietilpības tvertni/tvertnēm naftu un to saturošu maisījumu uzglabāšanai un nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās. vai to novadīšanai jūrā, saskaņā ar (2)(c) apakšpunktā noteikto;

(c) jebkuru naftas un to saturošo maisījumu novadīšana īpašajos rajonos no visiem zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400BT, ir aizliegta, izņemot, ja naftas saturs novadāmajā maisījumā, bez atšķaidīšanas, nepārsniedz 15 milj.d;

(3) Jebkurš naftu saturošs maisījums novadīšanai jūrā nedrīkst saturēt ķīmiskās vielas, vai citas vielas tādos daudzumos un koncentrācijā, kas ir kaitīga jūras videi.

(4) Naftu un jebkurus to saturošos maisījumus, kā arī naftas nosēdumus, ko nevar novadīt jūrā saskaņā ar šī noteikuma (2)(a) un (2)(c) punktu prasībām, saglabā uz zvejas kuģa vai nodod ostas pieņemšanas iekārtās.

(5) Nekas šajos noteikumos netraucē zvejas kuģim, kurš daļēji kuģo īpašajā rajonā, veikt naftu saturošos maisījumu novadīšanu ārpus šī rajona robežām, saskaņā ar 10. noteikuma nosacījumiem.

(6) Visos gadījumos, kad tiešā zvejas kuģa tuvumā vai ķīļūdens strūklā uz ūdens virskārtas, vai zem tās, novēro redzamas naftas piesārņojuma pēdas, JA savu iespēju robežās nekavējoties izmeklē konkrēto gadījumu, lai noskaidrotu vai nav pārkāpti 12.noteikuma un šā noteikuma prasības. Izmeklēšanas gaitā ir jāiegūst informācija par vēja, jūras un straumes stāvokli, zvejas kuģa kursu un ātrumu, vai citiem iespējamiem piesārņojuma avotiem, kā rezultātā zvejas kuģa tuvumā ir parādījušās redzamas naftas piesārņojuma pēdas, kā arī par jebkuriem pierakstiem, kas varētu attiekties uz naftas novadīšanu.

12. Noteikums. Izņēmumi

(1) 10. un 11. noteikumu prasības nepielieto, ja:

(a) naftas vai naftu saturoša maisījuma novadīšanu veic zvejas kuģa drošībai, vai cilvēku dzīvības glābšanai uz jūras;

(b) naftas vai naftu saturoša maisījuma novadīšana jūrā notiek zvejas kuģa vai tā iekārtu bojājuma rezultātā, pie nosacījumiem, ka:

(i) ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai noplūdi novērstu vai tā būtu minimāla;

(ii) naftas vai naftu saturoša maisījumu novadīšanu jūrā veic ar JA atļauju, ja tas ir nepieciešams avārijas seku mazināšanai.

13. Noteikums. Sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtas uz zvejas kuģa.

(1) Jebkuru kuģi, kura tilpība ir 400BT un lielāka, bet mazāka nekā 10000BT, aprīko ar JA apstiprinātu sateču ūdeņu filtrēšanas iekārtu, atbilstoši MARPOL 73/78 I Pielikuma 16.noteikuma (1) un (4) punktu prasībām, kas nodrošina naftas saturu novadāmajā šķīdumā ne vairāk par 15 milj.d..

(2) JA var atbrīvot no (1) punktā noteiktā zvejas kuģus, kuri darbojas tikai īpašajos rajonos, ar nosacījumu, ja ir ievērotas šādas prasības:

(a) uz zvejas kuģa ir sateču ūdeņu uzglabāšanas tanki, kas atbilst JA noteiktajām prasībām;

(b) visus sateču ūdeņus uzglabā uz zvejas kuģa, lai vēlāk tos nodotu ostu pieņemšanas iekārtās;

(c) JA ir pārliecinājusies, ka šajā kuģošanas rajonā ostu pieņemšanas iekārtas sateču ūdeņu nodošanai ir pieejamas un atbilstošas;

(d) Starptautiskajā apliecībā par piesārņošanas ar naftu novēršanu ir atzīmēts, ka zvejas kuģis veic savu darbību tikai īpašā rajona robežās;

(e) Naftas operāciju žurnālā ir atzīmēts nodotais sateču ūdeņu daudzums, laiks un ostas nosaukums, kuras pieņemšanas iekārtās nodots naftu saturošais maisījums.

(3) JA nodrošina, ka uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400BT, ir iespējas sateču ūdeņu uzglabāšanai uz zvejas kuģa, vai arī iekārtas, kas nodrošina sateču ūdeņu novadīšanu jūrā, saskaņā ar 10. un 11. noteikumu prasībām.

(4) Lai izpildītu šī noteikuma (3) punktā noteikto, uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400BT, nodrošina:

(a) standarta savienojumus ar sūkņiem un sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtas aprīkošanu ar trauksmes signalizāciju;

(b) sateču ūdeņu uzglabāšanas tankus ar vismaz 1m³ lielu tilpumu, kas aprīkoti ar sūkni un standarta savienojumu;

(5) Sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtu minimālai ražībai, atkarībā no zvejas kuģa tilpības, jāatbilst tabulā norādītajai:

Tilpība	Minimāla ražība (m3/st.)
200 – 400	0.25
400 – 1600	0.5
1600 – 4000	1.0
4000 – 15 000	2.5
15 000 un vairāk	5.0

14. Noteikums. Naftas nosēdumu tanki

(1) Zvejas kuģus, kuru tilpība ir 400BT un lielāka, ņemot vērā to mašīntelpas mehānismu tipu, kā arī reisu ilgumu, aprīko ar vienu vai vairākiem pietiekošas ietilpības tankiem naftas atkritumu, kas radušies sateču ūdeņu, kā arī degvielas un smērvielu attīrīšanas rezultātā, uzkrāšanai un uzglabāšanai.

(2) Cauruļvadi uz naftas nosēdumu tankiem un no tiem nedrīkst būt tieši savienoti ar izplūdi. aiz borta, ja vien tie nav aprīkoti ar standarta izplūdes savienojumiem, saskaņā ar 15.noteikumā noteikto.

(3) Uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400BT un kuri nav aprīkoti ar naftas nosēdumu tankiem, naftas nosēdumus uzglabā sateču ūdeņu uzglabāšanas tankos, tālākai nodošanai ostas pieņemšanas iekārtās.

(4) Naftas nosēdumu tanku minimālā ietilpība:

(a) Zvejas kuģiem, kuri neuzņem balasta ūdeni degvielas tankos, naftas nosēdumu tanku minimālo ietilpību aprēķina pielietojot šādu formulu:

V₁ = K₁ x C x D (m³), kur

K₁ = 0,01 – zvejas kuģiem, kuri izmanto uz zvejas kuģa attīrītu smago degvielu galvenā dzinēja darbināšanai vai K₁=0,005 – zvejas kuģiem, kuru galvenā dzinēja darbināšanai izmanto dīzeļdegvielu, vai gadījumos, kad degvielas attīrīšana, pirms lietošanas, nav nepieciešama;

C – ikdienas degvielas patēriņš;

D – maksimālais kuģošanas laiks dienās starp ostām, kurās naftas nosēdumus var nodot ostas pieņemšanas iekārtās vai 30 dienas, ja nav precīzi zināms maksimālais kuģošanas laiks starp ostām, kurās var tos nodot;

ja šāds zvejas kuģis ir aprīkots ar homogenizatoru, insineratoru naftas nosēdumu sadedzināšanai vai citām JA atzītām iekārtām, tad naftas nosēdumu tanka minimālo ietilpību nosaka šādi:

V₁ = 1m³ – zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400BT un lielāka, bet mazāka par 4000BT, vai

2 m³ zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 4000BT un lielāka.

(b) Zvejas kuģiem, kuri uzņem balasta ūdeni degvielas tankos, naftas nosēdumu tanku minimālo ietilpību aprēķina pielietojot šādu formulu:

V₂ = V₁ + K₂B (m³), kur

V₁ – naftas atkritumu tanku ietilpība, saskaņā ar šī noteikuma (a) apakšpunktu;

K₂ – 0,01 zvejas kuģiem, kuri izmanto smago degvielu, vai 0.005 zvejas kuģiem, kuri izmanto dīzeļdegvielu.

B – degvielas tanku ietilpība, kurus var izmantot balasta uzņemšanai.

15. Noteikums. Standarta izplūdes savienojumi.

(1) Lai nodrošinātu ostu pieņemšanas iekārtu cauruļvadu savienošanu ar izplūdes cauruļvadiem no zvejas kuģa mašīntelpu bilžām, abus cauruļvadus aprīko ar standarta savienojumiem, atbilstoši ar tabulā norādītajiem:

Nr.	Apraksts	Izmēri
1.	Ārējais diametrs	215 mm
2.	Iekšējais diametrs	Atbilstoši caurules ārējam diametram
3.	Riņķa, par kuru iet stiprinājuma bultskrūvju centri, diametrs	183mm.
4.	Atloka izgriezumi	6 urbumi ar 22 mm diametru katrs, izvietoti vienādos attālumos pa riņķa līniju, pa kuru iet stiprinājuma bultskrūvju centri, izgriezti līdz atloka ārmalai; izgriezumu platums ir 22 mm.
5.	Atloka biezums	20 mm.
6.	Skrūves un uzgriežņi	6 gabali, ar 20 mm diametru katrs un atbilstoša garuma

Cauruļvada atloku izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, ar gludu virsmu, un konstruē tā, lai to varētu savienot ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 125 mm. Atloka savienojumi kopā ar atbilstošu pret naftu izturīgu blīvi ir paredzēti darba spiedienam līdz 600kPa.

16. Noteikums. Naftas operāciju žurnāls.

(1) Uz katra zvejas kuģa, kura tilpība ir 400BT un lielāka, nodrošina Naftas operāciju žurnāla I daļu. Naftas operāciju žurnāla formai jāatbilst MARPOL I Pielikuma III papildinājumā noteiktajai.

(2) Naftas operāciju žurnālu aizpilda katru reizi, kad uz zvejas kuģa veic šādas operācijas:

(a) balasta uzņemšanu vai degvielas tanku tīrīšanu;

(b) netīrā balasta vai degvielas tanku mazgājamā ūdens novadīšanu;

(c) naftas produktu attīrīšanas nogulšņu savākšanu un izvietošanu;

(d) neautomātisku mašīntelpas sateču ūdeņu novadīšanu aiz borta vai sateču uzglabāšanas tankos;

(e) automātisku mašīntelpas sateču ūdeņu novadīšanu aiz borta vai sateču uzglabāšanas tankos;

(f) notikusi naftas vai naftu saturoša ūdens maisījuma noplūde nelaimes gadījuma vai cita ārkārtēja gadījuma rezultātā;

(g) degvielas vai smēreļļas uzpildi.

(3) Ja naftas vai naftu saturoša ūdens maisījuma noplūde ir notikusi saskaņā ar 12.noteikumu, vai nelaimes gadījumu, vai citu neparedzētu apstākļu dēļ, kas nav atrunāti šo noteikumu ietvaros, naftas operāciju žurnālā atzīmē noplūdes cēloņus, kā arī citu svarīgu un saistošu informāciju.

(4) Ierakstu par katru pabeigtu operāciju, saskaņā ar šī noteikuma prasībām, veic naftas operāciju žurnālā bez kavēšanās. Katru ierakstu paraksta zvejas kuģa sardzes virsnieks, kurš ir atbildīgs par šo izpildi. Katru aizpildītu naftas operāciju žurnāla lapu paraksta zvejas kuģa kapteinis. Ierakstus naftas operāciju žurnālā veic latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, tad arī angļu valodā. Uz zvejas kuģiem, kuriem ir izdota Starptautiskā apliecība par piesārņošanas ar naftu novēršanu, Naftas operāciju žurnālu aizpilda latviešu un angļu valodās.

(5) Naftas operāciju žurnāls atrodas uz zvejas kuģa un to glabā tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams pārbaudēm, izņemot bezapkalpes zvejas kuģus vilkšanas operāciju laikā. Naftas operāciju žurnālu glabā uz zvejas kuģa vēl 3 gadus, skaitot no pēdējā uzskaites ieraksta tajā.

(6) Dalībvalstu kompetentām institūcijām ir tiesības pārbaudīt Naftas operāciju žurnālu uz jebkura Latvijas zvejas kuģa, kuram ir saistoši šie noteikumi, laikā, kad zvejas kuģis ir to ostās, saņemt kopiju no jebkura ieraksta naftas operāciju žurnālā un pieprasīt zvejas kuģa kapteinim apstiprināt tā atbilstību ieraksta oriģinālam. Jebkuru norakstu, ko zvejas kuģa kapteinis ir apstiprinājis kā oriģinālam atbilstošu, tiesvedības procesā pieņem kā pierādījumu ierakstā minētajiem faktiem. Naftas operāciju žurnāla pārbaudes, kā arī apstiprinātas ierakstu kopijas saņemšanu, saskaņā ar šo noteikumu, veic pēc iespējas īsākā laika periodā, neradot nevajadzīgu zvejas kuģa aizkavēšanu.

17. Noteikums. Zvejas kuģa plāns ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftas produktiem.

(1) Uz katra zvejas kuģa, kura tilpība ir 400 BT un lielāka, paredz JA apstiprinātu Zvejas kuģa plānu ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftas produktiem.

(2) Šādu plānu izstrādā saskaņā ar Organizācijas izdotajām vadlīnijām "Vadlīnijas zvejas kuģa plāna ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftas produktiem" un tas ir latviešu valodā, bet ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus arī angļu valodā. Plānā nodrošina informāciju par:

(a) ziņošanas kārtību naftas noplūdes gadījumos saskaņā ar vadlīniju 8. panta un I. Protokola prasībām;

(b) to personu sarakstu ar kurām ir nepieciešams kontaktēties naftas piesārņojuma gadījumā;

(c) nekavējošu pasākumu veikšanas kārtību uz zvejas kuģa naftas noplūdes kontrolei un minimizēšanai;

(d) kontakta adresēm un pasākumiem kuri jāveic naftas piesārņojuma likvidēšanas procesā sadarbībā ar nacionālajām un vietējām pārvaldes institūcijām.

XIV nodaļa. Piesārņojuma ar atkritumiem novēršana

1. Noteikums. Definīcijas.

Šīs nodaļas mērķiem:

(1) "Atkritumi" nozīmē jebkāda veida pārtikas atliekas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumus (izņemot svaigas zivis un to atliekas), kas rodas zvejas kuģa normālas darbības procesā un, ko pastāvīgi vai periodiski izvāc. Šis jēdziens nav attiecināms uz vielām, kas definētas vai uzskaitītas citās šo noteikumu nodaļās un citos konvencijas MARPOL Pielikumos, kā vien konvencijas V pielikumā.

(2) "Tuvākā zeme" nozīmē no bāzes līnijas no kuras, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, nosaka attiecīgās valsts teritoriālos ūdeņus.

(3) "Īpašais rajons" ir jūras rajons, kur, ņemot vērā okeanogrāfiskos un ekoloģiskos nosacījumus, kā arī kuģošanas specifiku, piemēro īpašus obligātus pasākumus piesārņošanas novēršanai ar atkritumiem. Īpašie rajoni ir jūras rajoni, kas nosaukti šīs nodaļas 4.noteikumā.

(4) "Sadedzināšana uz zvejas kuģa" nozīmē kuģu radīto atkritumu vai citu materiālu, ja tie radušies zvejas kuģa normālas ekspluatācijas gaitā, sadedzināšanu zvejas kuģa insineratorā, lai termiski tos iznīcinātu.

(5) "Zvejas kuģa insinerators" ir iekārta uz zvejas kuģa, kuras darbības primārais mērķis ir zvejas kuģa radīto atkritumu sadedzināšana.

(6) "Zvejas kuģa ekspluatācijas atkritumi" nozīmē visus ar kravu saistītos atkritumus un apkopes gaitā radušos atkritumus, kā arī kravas atliekas, kas definētas kā atkritumi.

(7) "Apkopes gaitā radušies atkritumi" nozīmē materiālus, kas savākti zvejas kuģa darbības gaitā mašīntelpā un uz klāja, tajā skaitā kvēpus, nokasītās krāsas, saslaukas no klāja, lupatas utt.

(8) "Pelni un izdedži" no zvejas kuģa insineratora un ar oglēm kurināmā katla, izņemot, tos, kas radušies dedzinot plastmasas izstrādājumus un kas var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas, u.c. un kuru izmešana jūrā ir aizliegta, saskaņā ar šīs nodaļas 3.noteikuma apakšpunktu (1)(a), nozīmē ekspluatācijas atkritumus un tādēļ ir ietverti jēdzienā – citi atkritumi, šīs nodaļas 3.noteikuma apakšpunkta (1)(b)(ii) un 4.noteikuma apakšpunkta (2)(a)(ii) izpratnē.

(9) "Ar kravu saistītie atkritumi" ir visi materiāli, kurus uz zvejas kuģa izmanto kravas uzglabāšanai un apstrādei un kas šīs darbības rezultātā kļūst par atkritumiem, tai skaitā – pārsegumi, balsti, paliktņi, apšuvuma un iesaiņojuma materiāli, saplāksnis, papīrs, kartons, stiepļu un lenšu stiegrojums utt.

2. Noteikums. Pielietojums.

Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro visiem zvejas kuģiem.

3. Noteikums. Atkritumu izmešanas nosacījumi ārpus īpašajiem rajoniem.

(1) Ņemot vērā 4. un 5.noteikumos minētos izņēmumus:

(a) aizliegts izmest jūrā visu veidu plastmasas izstrādājumus, tai skaitā sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus, insinerācijas pelnus, kas radušies dedzinot plastmasas izstrādājumus un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas, u.t.t.;

(b) tālāk minētos atkritumus drīkst izmest jūrā tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams, bet jebkurā gadījumā aizliegts tos izmest, ja attālums no tuvākās zemes ir mazāks nekā:

(i) 25 jūras jūdzes – peldošas separācijas, apšuvuma un iepakojuma materiālus;

(ii) 12 jūras jūdzes – pārtikas atliekas un citus atkritumus, tai skaitā papīra izstrādājumus, lupatas, stiklu, metālu, pudeles, lauskas un tamlīdzīgus atkritumus;

(c) šā noteikuma apakšpunktā (b) (ii) minētos atkritumus, ja tie ir sasmalcināti vai samalti, var atļaut izmest, tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams no tuvākās zemes, bet jebkurā gadījumā aizliegts tos izmest, ja attālums no tuvākās zemes ir mazāks nekā 3 jūras jūdzes. Šādiem sasmalcinātiem vai samaltiem atkritumiem ir jāiziet cauri sietam, kura atveres nav lielākas par 25 mm.

(2) Gadījumos, kad atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un to izmešanas nosacījumi ir dažādi, jāpiemēro no tiem stingrākie.

4. Noteikums. Atkritumu izmešanas nosacījumi īpašajos rajonos.

(1) Šīs nodaļas mērķiem īpašie rajoni ir Vidusjūra, Baltijas jūra, Melnā jūra, Ziemeļjūra, Sarkanā jūra, Līču rajons, Anktarktika, Karību reģiona baseins, ieskaitot Meksikas līci un Karību jūru, kuri ir noteikti konvencijas MARPOL V Pielikuma 5.noteikuma pirmajā daļā.

(2) Ņemot vērā šīs nodaļas 5.noteikumā minētos izņēmumus:

(a) Izmest jūrā aizliegts:

(i) visu veidu plastmasas izstrādājumus, tai skaitā sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus, insinerācijas pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas, utt.;

(ii) visus citus atkritumus, tai skaitā papīra izstrādājumus, lupatas, stiklu, metālu, pudeles, lauskas, paliktņus, apšuvuma un iepakojuma materiālus un tamlīdzīgus atkritumus;

(b) izņemot (c) apakšpunktā minēto, pārtikas atliekas drīkst izmest jūrā tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams, bet jebkurā gadījumā ne tuvāk par 12 jūras jūdzēm no tuvākās zemes;

(c) Karību jūras baseinā sasmalcinātas vai samaltas pārtikas atliekas drīkst izmest tik tālu no zemes, cik tālu vien tas ir iespējams, bet jebkurā gadījumā, ne tuvāk par 3 jūras jūdzēm no tuvākās zemes. Šādiem sasmalcinātiem vai samaltiem atkritumiem ir jāiziet cauri sietam, kura atveres nav lielākas par 25 mm.

(3) Gadījumos, kad atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un to izmešanas nosacījumi vai likvidēšana ir dažāda, piemēro stingrākos nosacījumus.

5. Noteikums. Izņēmumi.

(1) Šīs nodaļas 3. un 4. noteikumus nepiemēro:

(a) izmetot atkritumus no zvejas kuģa, lai nodrošinātu zvejas kuģa drošību un uz tā atrodošos cilvēku drošību vai cilvēku glābšanu jūrā;

(b) izmetot atkritumus no zvejas kuģa, zvejas kuģa vai tā iekārtu bojājumu gadījumā, ar nosacījumu, ka pirms un pēc notikušā negadījuma, veikti visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai novērstu šādu izmešanu;

(c) ja negadījumā ir pazaudēti sintētiskie zvejas tīkli, ar nosacījumu, ka veikti visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai novērstu šādu situāciju.

6. Noteikums. Plakāti, plāns darbībām ar atkritumiem un atkritumu uzskaite.

(1) Uz jebkura zvejas kuģa, kura garums ir 8 m un lielāks, izliek plakātus, kuru izmēri ir 12,5 x 20,0 cm, kas informē zvejas kuģa apkalpi un pasažierus par prasībām attiecībā uz atkritumu izmešanu, atbilstoši tam, kā tas noteikts šīs nodaļas 3. un 4.noteikumos. (skatīt šīs nodaļas 1.pielikumu)

(a) Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā.

(b) Plakātus izgatavo no izturīga materiāla, izliek labi pārredzamās vietās, galvenokārt atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, tāpat zvejas kuģa apkalpes bieži apmeklētās vietās, kā arī vietās, kur atkritumi uzkrājas, tiek sašķiroti, uzglabāti un apstrādāti.

(2) Uz jebkura zvejas kuģa, kura tilpība ir 400BT un lielāka, un uz jebkura zvejas kuģa, kam izdota apliecība 15 vai vairāk personu pārvadāšanai, paredz JA apstiprinātu "Darbības plānu ar atkritumiem", kurā noteikto ievēro zvejas kuģa apkalpe. Plānā rakstiskā formā nodrošina informāciju par atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, apstrādes un likvidēšanas kārtību, ietverot uz zvejas kuģa atrodošos iekārtu izmantošanu. Plānā nosaka personu, kura ir atbildīga par tā izpildi. Šādu plānu izstrādā saskaņā ar Organizācijas norādījumiem "Norādījumi konvencijas MARPOL V Pielikuma ieviešanai" un tas ir latviešu valodā.

(3) Uz jebkura zvejas kuģa, kura tilpība ir 400BT un lielāka, kā arī uz zvejas kuģiem, kam izdota apliecība 15 vai vairāk personu pārvadāšanai un tie veic starptautiskus reisus, paredz Atkritumu uzskaites žurnālu. Žurnāls varētu būt arī kā zvejas kuģa žurnāla daļa, vai citādi, bet jebkurā gadījumā nodrošina tā formas atbilstību konvencijas MARPOL V Pielikuma Papildinājumā noteiktajai.

(a) Jebkuru atkritumu izmešanas operāciju vai pabeigtu sadedzināšanu reģistrē Atkritumu uzskaites žurnālā, norādot datumu un apstiprinot to ar atbildīgā zvejas kuģa virsnieka parakstu. Katru aizpildīto Atkritumu uzskaites žurnāla lapu paraksta kapteinis. Ierakstus žurnālā veic latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis iesaistīts starptautiskos reisos, arī angļu vai spāņu valodā.

(b) Jebkurā atkritumu sadedzināšanas vai izmešanas operāciju uzskaites ierakstā norāda datumu un laiku, zvejas kuģa atrašanās vietu, atkritumu raksturojumu un sadedzināto vai izmesto atkritumu novērtēto daudzumu.

(c) Atkritumu uzskaites žurnāls atrodas uz zvejas kuģa un to glabā tādā vietā, lai tas būtu pieejams pārbaudei jebkurā laikā. Dokumentu saglabā vēl 2 gadus, skaitot no pēdējā uzskaites ieraksta tajā.

(d) Šīs nodaļas 5.noteikumā norādītajos atkritumu izmešanas vai nejaušu zudumu gadījumos, Atkritumu uzskaites žurnālā ieraksta arī informāciju par zuduma apstākļiem un iemesliem.

(4) JA var neizvirzīt prasību ieviest Atkritumu uzskaites žurnālu uz zvejas kuģiem, kuriem ir izdota atļauja 15 vai vairāk personu pārvadāšanai, ja to katra reisa ilgums nepārsniedz 1 stundu.

(5) JA var pārbaudīt Atkritumu uzskaites žurnālu uz jebkura zvejas kuģa, uz kuru attiecas šis noteikums, un saņemt norakstu no jebkura ieraksta žurnālā, kā arī pieprasīt zvejas kuģa kapteinim apstiprināt tā atbilstību ieraksta oriģinālam. Jebkuru norakstu, ko zvejas kuģa kapteinis ir apstiprinājis kā oriģinālam atbilstošu, jebkurā tiesvedības procesā pieņem kā pierādījumu ierakstā minētajiem faktiem. JA Atkritumu uzskaites žurnāla pārbaudi veic cik ātri vien tas ir iespējams, neizraisot zvejas kuģa nepamatotu aizkavēšanu.

(6) Uz jebkura zvejas kuģa paredz atkritumu uzglabāšanas aprīkojumu, un nodrošina pietiekamas uzglabāšanas tilpnes cietajiem atkritumiem un ēdienu atliekām, ņemot vērā kuģošanas rajonu, zvejas kuģa ieiešanu ostās, kur var nodot atkritumus. Uz jebkura zvejas kuģa, kā minimumu, nodrošina atkritumu uzglabāšanas tilpnes vai konteinerus, kuru tilpumi ir norādīti šīs nodaļas 2.pielikumā. Uz šiem konteineriem jābūt uzrakstiem, kas norāda kādam atkritumu veidam tie ir domāti.

7. Noteikums. Darbības ar atkritumiem uz zvejas kuģa.

(1) Atkritumus, saskaņā ar konvencijā MARPOL V Pielikuma Papildinājumā noteikto, iedala šādās kategorijās:

(a) 1. kategorija – plastmasa;

(b) 2. kategorija – peldošās separācijas, apšuvuma un iepakojuma materiāli;

(c) 3.kategorija – sasmalcināti papīra izstrādājumi, lupatas, stikli, metāls, pudeles, lauskas un tamlīdzīgi atkritumi;

(d) 4.kategorija – papīra izstrādājumi, lupatas, stikli, metāls, pudeles, lauskas un tamlīdzīgi atkritumi;

(e) 5. kategorija – ēdienu atliekas;

(f) 6. kategorija – insinerācijas pelni, izņemot pelnus, kuri radušies dedzinot plastmasas izstrādājumus un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas, u.t.t.

(2) Uz zvejas kuģa paredz vismaz trīs atkritumu konteinerus vai cita veida tilpnes, šādām atkritumu kategorijām:

(a) plastmasai, tajā skaitā atkritumiem, kas sajaukti ar to;

(b) pārtikas atliekām;

(c) citiem atkritumiem, ko drīkst izmest jūrā, ņemot 3. un 4. noteikumā vērā noteikto, tajā skaitā papīra izstrādājumiem, lupatām, stiklam, metālam, pudelēm, lauskām, separācijām, apšuvuma un iepakojuma materiāliem, u.c.

(3) Katru atkritumu konteineru skaidri marķē un tie atšķiras pēc krāsas, uzraksta rakstura, formas, izmēriem vai atrašanās vietas. Uzraksti uz atkritumu konteineriem ir latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā.

(4) Peldošos separācijas, apšuvuma un iepakojuma materiālus iespēju robežās uzglabā uz zvejas kuģa atsevišķi no citiem atkritumiem un, ja tas ir iespējams, tos nodod ostu pieņemšanas iekārtās.

(5) Veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu plastmasas un tās izstrādājumu nodošanu ostu pieņemšanas iekārtās, uzskatot to par prioritāru, salīdzinājumā ar citām atbrīvošanās metodēm no šiem atkritumiem.

(6) Plastmasas atkritumus vai ar plastmasu sajauktus atkritumus var arī sadedzināt zvejas kuģa insineratorā, bet atsevišķi no citiem atkritumiem. Citādi tos atstāj uz zvejas kuģa, līdz iespējai tos nodot pieņemšanas iekārtās ostā. Ja plastmasas atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un nav atdalāmi no tiem, tad ar šādiem atkritumiem rīkojas kā ar plastmasu. Pelnus, kas radušies sadedzinot šādus atkritumus un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu u.c. kaitīgas paliekas, uzglabā atsevišķi, līdz iespējai tos nodot pieņemšanas iekārtās ostās.

(7) Veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā netiek izmestas pārtikas atliekas kopā ar plastmasu (piemēram, ar plastmasu kā pārtikas iesaiņojumu).

(8) Jebkuram zvejas kuģim Helsinku konvencijas Dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos²⁰ aizliegta kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz zvejas kuģa.

(9) Jebkuram zvejas kuģim Latvijas ūdeņos un ostās aizliegta kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz zvejas kuģa.

(10) Visi zvejas kuģi pirms ostas atstāšanas visus atkritumus, kurus nedrīkst izmest jūrā, nodod ostu pieņemšanas iekārtās.

²⁰ Helsinku konvencijas dalībvalstis ir: Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievija, Dānija, Zviedrija, Somija, Polija un Vācija.

8.Noteikums. Atkritumu izmešanas nosacījumi

Atkritumu kategorija	Ārpus īpašajiem rajoniem	Īpašajos rajonos
Visu veidu plastmasa, ieskaitot sintētiskās virves, sintētiskie zvejas tīkli, plastmasas atkritumu maisi	Aizliegts	Aizliegts
Paliktņi, apšuvuma un iepakojuma materiāli	> 25 j.j. no tuvākās zemes	Aizliegts
Papīra izstrādājumi, lupatas, stikli, metāls, pudeles, lauskas, tamlīdzīgi atkritumi un citi atkritumi.	> 12 j.j. no tuvākās zemes	Aizliegts
Sasmalcināti vai samalti papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, lauskas, tamlīdzīgi atkritumi un citi atkritumi, ar nosacījumu, ja tie iziet cauri sietam, kura acu izmēri nav lielāki par 25 mm.	> 3 j.j. no tuvākās zemes	Aizliegts
Pārtikas atliekas	>12 j.j. no tuvākās zemes	>12 j.j. no tuvākās zemes
Sasmalcinātas vai samaltas pārtikas atliekas, ar nosacījumu, ja tās iziet cauri sietam, kura acu izmēri nav lielāki par 25 mm.	> 3 j.j. no tuvākās zemes	>12 j.j. no tuvākās zemes

Šīs nodaļas mērķiem īpašie rajoni ir Vidusjūra, Baltijas jūra, Melnā jūra, Ziemeļjūra, Sarkanā jūra, Līču rajons, Anktarktikas rajons, Karību reģiona baseins, ieskaitot Meksikas līci un Karību jūru, kas noteikti konvencijas MARPOL V Pielikuma 5.noteikuma pirmajā daļā.

Atkritumus uz zvejas kuģa jāatdala atbilstoši minētajai tabulai un jāsavāc konteineros vai plastmasas maisos. Ja atkritumi ir sajaukti un to izmešanas nosacījumi ir dažādi, piemēro stingrākos no tiem.

Norādījumi atkritumu konteineru tilpumiem:

Zvejas kuģa tilpība (BT) un cilvēku skaits uz zvejas kuģa	Minimālie atkritumu konteineru tilpumi (m3)
<400BT un līdz 10 cilvēkiem	0,1
<400BT un līdz 50 cilvēkiem	0,5
400BT – 1600BT	0,4
1600BT – 4000BT	1,2
4000BT– 10 000BT	2,5
10 000BT un vairāk	5,0
Uz zvejas kuģiem ar vairāk nekā 50 cilvēkiem	1,0 m3 uz 100 cilvēkiem dienā

1. Atbilstoši Organizācijas norādījumiem "Norādījumi konvencijas MARPOL V Pielikuma ieviešanai", uz zvejas kuģa ir jābūt pieejamiem vismaz trīs atkritumu konteineriem, šīs nodaļas 7.noteikuma (1)punktā noteiktajām atkritumu kategorijām.

2. Parastos apstākļos var prognozēt, ka atkritumu sastāvā būs: 50% stikls, kartons, papīrs utt.; 25% plastmasa un 25% pārtikas atliekas.

3. Atkritumu uzglabāšanas konteineru tilpumus var atļaut samazināt zvejas kuģiem, kuri regulāri kursē starp divām ostām vai arī īsos reisos, vai arī uz zvejas kuģa ir uzstādītas atkritumu sadedzināšanas, sablīvēšanas vai sasmalcināšanas iekārtas, atbilstoši kā minētajos Norādījumos noteikts.

Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš