DIPLOMĀTIJA

Pie Valsts prezidenta — EDSO misijas vadītājs

Vakar, 8.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar EDSO misijas Latvijā vadītāju Čārlzu T.Megi.

Č.T.Megi kungs izteica gandarījumu, ka misijai bijusi iespēja dot savu ieguldījumu un palīdzību Latvijas valdībai vairāku svarīgu jautājumu risināšanā — Krievijas karaspēka izvešanā, Pilsonības likuma izstrādāšanā. Viņš arī izteica gandarījumu par to, ka Valsts prezidents ir veicinājis sabiedrībā diskusiju par pilsonību. Č.T.Megi kungs pauda EDSO misijas viedokli, ka būtu vēlams samazināt maksu par pilsonības iegūšanu, kā arī eksāmeniem latviešu valodā un Latvijas vēsturē būtu jābūt vieglākiem, īpaši attiecībā uz gados veciem cilvēkiem. Tāpat arī būtu jāpiešķir pilsonība bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada augusta. Misijas vadītājs atzina, ka pēdējos gados būtiski uzlabojies Pilsonības un imigrācijas departamenta darbs, kā arī sadarbība starp departamentu un EDSO misiju kļuvusi ciešāka. Č.T.Megi izteica cerību, ka D.Turlā uzsāktās reformas veiksmīgi turpinās pašreizējais iekšlietu ministrs Z.Čevers. Pēc viņa domām, veiksmīgi darbojas līgumi, kas attiecas uz Skrundas lokatoru un Krievijas militārpersonām, kā arī sekmīgi strādā Latvijas Cilvēktiesību birojs.

Č.T.Megi atzinīgi novērtēja G.Ulmaņa Latvijas sabiedrības nākotnes modeļa redzējumu un izteica cerību, ka Latvijas valdība ieklausīsies Valsts prezidenta teiktajā un meklēs praktiskus risinājumus, kā tuvākajā nākotnē būtiski palielināt Latvijas pilsoņu skaitu. Pēc EDSO misijas domām, tas vēl vairāk nostiprinātu Latvijas pozīcijas ceļā uz ES.

Č.T.Megi izteica pateicību Valsts prezidentam par veiksmīgo sadarbību un sniegto atbalstu EDSO misijas darbam.

G.Ulmanis izteica cerību, ka EDSO misija izprot situāciju, kāda izveidojusies Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. “Mēs apzināmies, kādam jābūt Latvijas sabiedrības nākotnes modelim, bet tajā pašā laikā Latvijai ir jāpārvar zināma psiholoģiska barjera, ko devusi okupācija,” atzīmēja Valsts prezidents. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja EDSO misijas darbību Latvijā un pateicās Č.T.Megi par ieguldīto darbu.

Valsts prezidenta preses dienests

Kipras ārlietu ministrs

— pie Ministru prezidenta

5. septembrī pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Kipras Republikas ārlietu ministrs Jannis Kasulidess.

Sarunu gaitā pārrunātas Latvijas un Kipras divpusējās attiecības kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā, kas attīstījušās sapratnes un sadarbības gaisotnē. Tika uzsvērts, ka Latvijas un Kipras politikā ir kopīgas intereses, īpaši abu valstu virzība uz ES.

Apspriestas divpusējo attiecību attīstīšanas iespējas, uzsverot nepieciešamību radīt plaša spektra līgumbāzi un sitprināt sadarbību tirdzniecībā, tūrismā, kā arī iekšlietu, kultūras un sociālajā jomā.

Kā nozīmīgākais abu valstu sadarbībā tika atzīmēts politisks atbalsts, pastāvīgas konsultācijas un praktiska sadarbība jautājumos, kas saistīti ar Latvijas un Kipras virzību uz Eiropas Savienību.

G.Krasts atzīmēja nepieciešamību aktivizēt sadarbību starp abu valstu parlamentiem un valsts institūcijām.

Valdības preses departaments

— Saeimā

Piektdien, 5. septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks tikās ar Kipras Republikas ārlietu ministru Janni Kasulidesu. Sarunā piedalījās Saeimas Latvijas un Kipras parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš un Saeimas Kancelejas direktors Māris Steins. Tikšanās, kas bija veltīta divpusējo attiecību attīstības jautājumiem, kā arī mazo valstu stāvoklim pasaulē, noritēja draudzīgā savstarpējas sapratnes gaisotnē.

A.Ameriks raksturoja Latvijas un Kipras politisko un ekonomisko sadarbību kā visnotaļ auglīgu un perspetīvu, uzsverot, ka ir visi priekšnoteikumi tās tālākai izaugsmei, īpaši tūrisma un tirdzniecības jomā, kā arī daloties pieredzē ceļā uz Eiropas Savienības pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Latvijas puse vēlas noslēgt ar Kipru bezvīzu režīmu. Sarunas gaitā atzīmēts pozitīvais ieguldījums noziedzības apkarošanā, ko veic “Interpola” Latvijas un Kipras nodaļas.

J.Kasulidess akcentēja Kipras un Latvijas vēstures līdzību — abas valstis ilgstoši bijušas okupētas un tagad spiestas risināt okupācjas seku likvidācijas problēmas, kas ir īpaši aktuāls jautājums kopīgajā ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā. Kipra atbalsta ideju par vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām ES asociētajām valstīm, taču decembra samita lēmumu pieņemšot tādu, kāds tas būs. J.Kasulidess arī informēja Latvijas pusi par attiecībām ar Turciju.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvija un Kipra nav konkurentes, bet gan partneres, kuru savstarpējais atbalsts kalpos abu valstu interesēm, tālab būtiski jāaktivizē starpparlamentārie kontakti, tostarp visaugstākajā līmenī.

Tikšanās noslēgumā viesim tika pasniegta Saeimas piemiņas medaļa no sudraba ar Latvijas valsts ģerboņa un Saeimas nama attēlu.

Kipras ārlietu ministrs tikās arī ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu.

Saeimas preses dienests

— preses konferencē

5.septembrī notika preses konference, kurā piedalījās J. Kasulidess un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs (attēlā), kurš atklāja preses konferenci:

— Šī ir vēsturiska vizīte Latvijas un Kipras attiecībās, jo tā ir pirmā oficiālā Kipras ārlietu ministra vizīte Latvijā. Abas mūsu valstis ir ļoti ieinteresētas ciešākā integrācijā Eiropas Savienībā, jo tas ir arī viens no risinājumiem mūsu valstu drošībai. Mēs vienādi redzam Eiropas nākotni un vienojāmies, ka mūsu valstīm ir ļoti svarīgi sadarboties divpusēji, jo, atrodoties dažādos reģionos, mēs varam risināt arī reģionu sadarbību. Kipra atrodas Eiropas dienvidos un Latvija — Eiropas ziemeļos, un mūsu sadarbība sasaista kopā Eiropu. Mēs pārrunājām abās valstīs paveikto Eiropas integrācijas procesā, likumdošanas ievērošanas procesā. Mēs varam mācīties no Kipras, pārņemt pieredzi, jo tā ir sasniegusi krietni vairāk nekā Latvija. Mums nav arī pretrunu attiecībā uz vienoto starta līniju, lai gan Kipra ir nosaukta pirmajā ES paplašināšanās kārtā. Patiesību sakot, Kiprai ir nedaudz vieglāk nekā mums, jo sarunas var sākt vai nu ar grupu, vai ar visām potenciālajām dalībvalstīm.

5.septembrī mūsu valstis parakstīja līgumu par ilgtermiņa ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un rūpniecisko sadarbību. Sagatavošanā ir vēl deviņi līgumi, to vidū — līgumi par sadarbību tūrismā, starptautiskā terorisma apkarošanā, gaisa satiksmē u.c. Lai gan šogad Latvijā vasara bija tikpat karsta kā Kiprā, viena no tikšanās prioritātēm ir — parakstīt līgumu par bezvīzu režīmu, lai jau ziemā Latvijas iedzīvotāji varētu doties uz Kipru bez vīzām. Pasaule šobrīd uzmanīgi seko Kipras jautājuma attīstībai, un tā risināšanā pieaugošu iniciatīvu uzņemas Apvienotās Nācijas. Mēs apsveicam šī jautājuma risināšanu un vēlam veiksmi, jo tādējādi tiek sekmēta Kipras iekļaušanās Eiropas Savienībā. Kipras jautājuma atrisināšanai ir svarīgi, lai Kipra būtu ES paplašināšanās procesā. Mēs vienojāmies arī par aktīvāku sadarbību starptautiskajās organizācijās. Tieši Kipras prezidēšanas laikā Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē.

Tad vārds tika dots J.Kasulidesam:

— Man ir ļoti liels prieks būt Latvijā. Ir interesanti vērot ekonomiskos procesus valstī, kura tikai pirms sešiem gadiem ir atguvusi savu neatkarību. Mūsu tautām ir daudz kopēja gan to likteņos, gan vēsturē, kas ļauj labāk saprast vienam otru, bet pats svarīgākais ir mūsu tautu kopējā nākotne, proti, iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvija un Kipra kā mazas valstis ir īpaši ieinteresētas Eiropas ciešākā integrācijā, kas stiprina mazu valstu drošību un veicina sadarbību ar lielajām Eiropas valstīm.

Ministrs uzsvēra, ka no savas puses darīs visu iespējamo, lai ātrāk tiktu parakstīts bezvīzu režīms, kurā Kipra ir ieinteresēta ne mazāk kā Latvija. Uz jautājumu, kādās ekonomikas jomās Kipra būtu ieinteresēta sadarboties ar Latviju, J.Kasulidess atbildēja, ka tas neapšaubāmi varētu būt tūrisms, kā arī Kipras biznesmeņi varētu būt ieinteresēti ieguldīt kapitālu Latvijā.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Pie Ministru prezidenta — Pasaules bankas pārstāvji

Vakar, 8.septembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Pasaules bankas Polijas un Baltijas valstu departamenta direktors Basils Kavaļskis un Pasaules bankas misijas vadītājs Rīgā Lars Jerlings.

Sarunu gaitā apspriesta PB finansēto projektu īstenošanas gaita, kā arī Lauku attīstības projekta izpilde. Tika skarts Mājokļa finansēšanas projekts, kura sagatavošanas gaitā oktobrī Rīgā paredzēts rīkot semināru.

Valdības preses departaments

Ungārijas un Latvijas saskarsme pārtop sadarbībā

Ungārijas lauksaimniecības ministrs un Latvijas zemkopības ministrs, kopēju viedokli rodot

Turpinājums no 1.lpp.

— Izstāde ir liecība tam, ka starp Latvijas un ES valstu ražotājiem jau šobrīd izveidojusies cieša sadarbība. Izstāde apliecina, ka Latvija un Ungārija var viena ar otru mēroties spēkiem jau starptautiskā līmenī,— teica Ungārijas lauksaimniecības ministrs.— Ar ļoti lielu prieku uzņēmu iespēju atbraukt uz Latviju. Zinot Latvijas un Ungārijas sarežģītās vēstures gaitas diezgan lielo līdzību, nevajadzētu būt īpašiem šķēršļiem sadarbībai. Gluži pretēji — kopīga attīstība ir abām tautām ļoti vēlama, un sadarbības veidi var būt neskaitāmi, neaprobežojoties tikai ar savstarpēju tirdzniecību. Ir iespējas kopīgi apgūt moderno tehniku un tehnoloģiju, un tas būtu jādara. Jau tagad starp abām valstīm ir krasi palielinājusies tirdzniecība, tiesa, Ungārija aktīvāk ienāk Latvijas tirgū, nekā Latvija — Ungārijas. Taču abām valstīm vēl ir daudz darāmā kvalitātes paaugstināšanas ziņā, īpaši tādēļ, ka drīzumā būs jākonkurē ar tradīcijām bagāto ES uzņēmumu ražojumiem Eiropas tirgū. Šis ir temats, kas Ungārijā izraisa plašas debates un nesaskaņas. Vēl lielas debates izraisa lauksaimnieku saražotās produkcijas apmaksas jautājumi. Patērētāju pirktspējas paaugstināšana nav tikai lauksaimniecības ministra kompetences jautājums, te nepieciešama kopīga valsts politika. Tāpat kā jautājumos par ekonomiskajām attiecībām lauksaimniecībā, piemēram, samēru starp enerģijas un lauksaimniecībā izmantojamo ķimikāliju cenām un samaksu par lauksaimniecības ražojumiem. Kāpēc, piemēram, alus un spirta izstrādājumu ražotāji saņem atbilstošu samaksu par saražoto, bet piena ražotāji — nesaņem? Tas man jau ir skaidrs, ka lauksaimniecība nav sociālā sfēra un tā netiek pacelta nepieciešamajā politiskajā līmenī. Protams, lauksaimniecība nevar balstīties tikai uz valsts atvēlētajiem līdzekļiem, tai jāpiesaista arī dažāda veida privātais kapitāls. Taču arī no valsts budžeta laukiem ir jāsaņem tas, kas tiem pienākas. Tas šobrīd Ungārijā ir aktuāls jautājums, jo tiek lemts par nākamā gada budžetu. Ir gandarījums par to, ka līdzšinējie ieguldījumi lauksaimniecībā ir spējuši stimulēt šīs nozares attīstību. Kā mēs saprotam, līdzīgas problēmas ir arī Latvijā. Taču arī Latvija ir guvusi labus panākumus lauksaimniecības nozares attīstībā, par to uzskatāmi liecina viss izstādē redzētais, kas manī rada gandarījumu.

Friģešs Naģs uzsvēra, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem šobrīd ir integrācija Eiropas un pasaules tirgū. Šos jautājumus nav iespējams apiet, tādēļ ir jāatrod spēks un jāsāk. Ungārijas speciālisti ir pētījuši pēcsociālisma valstu sagatavotību integrācijai Eiropas Savienībā, tādēļ viņiem nav sveši Latvijas centieni šajā virzienā, un abām valstīm daudzas problēmas ir līdzīgas. Lai integrācija Eiropas Savienībā būtu veiksmīgāka, visām valstīm, kas uz Eiropu vēl raugās no malas, vajadzētu rast iespēju citai citu atbalstīt. Šim viedoklim pievienojās arī Andris Rāviņš. Ungārijas delegācijas vizīte Latvijā un abu lauksaimniecības ministru tikšanās simboliski varētu būt šāda bloka izveidošanas aizsākums. Friģešs Naģs, rēķinoties ar Latvijas zemkopības ministra lielo aizņemtību, tomēr lūdz atrast laiku un apmeklēt Ungāriju, lai uzsāktā sadarbība izvērstos iespējami ciešāka.

Pievēršoties privatizācijas jautājumiem Ungārijā, Friģešs Naģs teica, ka Ungārijā jau 80% lauksaimniecības uzņēmumu ir privāti un tajos 50% ir ārvalstu kapitāla. Protams, tas izsauc strīdus un sabiedrības kritiku. Ungārijā 90% zemes jau ir privatizēta, un šonedēļ notiks referendums par to, vai un kāda daļa zemes un ar kādiem nosacījumiem varētu tikt pārdota ārvalstu uzņēmējiem. Arī šajā jautājumā viedokļi dalās, un viens no tiem ir: vai šobrīd, kad zemei vēl nav atbilstošas cenas salīdzinājumā ar zemes cenām pasaulē, vajadzētu ungāru zemi pārdot “par sviestmaizi”. Taču galavārdu teiks ungāru tauta balsojot. Vēl Friģešs Naģs ar gandarījumu piebilda, ka jūtami mainās ungāru zemnieku domāšana, un to pašu par latviešu lauksaimnieku uztveri un prasmi ielauzties brīvā tirgus nosacījumos teica arī Andris Rāviņš. Taču — tie ir tikai pirmie soļi, un abu valstu lauksaimniekiem vēl daudz kas jāmācās un jāapgūst. Politiskie lēmumi tiek pieņemti neskaitāmas reizes ātrāk un vienkāršāk nekā to risinājumi un ekonomiskais piepildījums dzīvē. Tikpat lēni un smagi pildās tie cerību pilnie nodomi, kas spārnoja abas tautas, iegūstot politisko neatkarību.

Uz “LV” jautājumu, vai ungārus nesatrauc lielā ārvalstu kapitāla dalība nacionālajos lauksaimniecības uzņēmumos un kuras ES valstis izrāda vislielāko iniciatīvu, Friģešs Naģs teica:

— Ungārijas lauksaimniecībā visaktīvāk investē Vācija, Austrija, ASV, Itālija, Francija, Holande. Šo valstu kapitāls palīdz ražot preces ar uzrakstu “Made in Hungaria”, un ar šādu uzrakstu tās parādās pasaules tirgū. Tas ir apsveicami. Visā pasaulē ir tendence veidoties kopuzņēmumiem, notiek ražošanas globalizācija. Tiesa, ārvalstu kapitāla līdzdalība izvirza savus noteikumus, bet to atsver ekonomikas un ražošanas attīstība, līdz ar to līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, ārvalstu nauda dod ieguldījumu Ungārijas lauksaimniecībā. Nevajag kautrēties to izmantot. Mūsu izejvielas, zināšanas un darbaspēks nav nemaz tik slikts savienojums ar ārvalstu finansu resursiem. Un nevajag baidīties arī no tā, ka lauksaimniecības uzņēmumi nokļūst biržā un tos iegādājas ārvalstu uzņēmēji. Tas, ka uzņēmumi izraisa interesi biržā, ir labs rādītājs tam, ka uzņēmums ir perspektīvs. Tas palīdz strādāt rezultatīvāk, un ieguvēji vispirmām kārtām ir Ungārijas patērētāji. Tiesa, vēl gan neviens ungāru uzņēmums nav nokļuvis biržā, bet pirmās, kas tajā nokļūs, būs vadošās Ungārijas kompānijas. Tas liecinās par šo uzņēmumu spēju “atdzīvoties” un kļūt vēl stabilākiem. Bet šie jautājumi prasa milzu uzmanību, un katrs precedents — individuālu pieeju.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore