Saeimas priekšsēdētājs un sekretārs — pēc Zviedrijas

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Saeimas sekretārs Imants Daudišs no 4. līdz 6. septembrim uzturējās Zviedrijā, kur pēc formulas 5+3 Karlskrūnas pilsētā tikās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu spīkeri un sekretāri. Tikšanās mērķis bija apspriest strapparlamentāro sadarbību un dalīties pieredzē, kas iegūta ceļā uz Eiropas Savienības dalībvalsts statusu.

Kā pēc atgriešanās informēja A.Čepanis, tikšanās noritējusi draudzīgā gaisotnē, Ziemeļvalstu kolēģiem paužot noteiktu atbalstu baltiešu centieniem panākt vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām asociētajām valstīm. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji tika iepazīstināti ar problēmām, kādas sagaidāmas, Baltijas valstīm pretendējot uz iestāšanos ES. Ja līdz šim, uzsvēra A.Čepānis, galveno uzmanību mēs bijām veltījuši likumdošanas bāzes izveidei un ekonomikas pārkārtošanai atbilstoši ES standartiem, tad šī tikšanās ne tikai ļāva paraudzīties uz šo darbu ar pieredzējušu kolēģu acīm, bet arī novērtēt nozīmi, kāda piešķirama attiecīgo dokumentu uzrakstīšanas un pasniegšanas aspektiem. Baltijas viesi tika iepazīstināti arī ar kļūdām, ko savulaik bija pieļāvušas Somija, Zviedrija un Dānija, piemēram, neveltot pienācīgu uzmanību sabiedriskās domas sagatavošanai pašu mājās.

A.Čepānis visnotaļ atzinīgi novērtēja Igaunijas nostāju jautājumā par sarunu uzsākšanu — kā zināms, tā ir vienīgā Baltijas valsts, kas ieteikta uzņemšanai, taču, kā pastāstīja Igaunijas parlamenta spīkers Tomass Savi, Tallinā novembra beigās tiks sarīkota starptautiska konference “Igaunija un Eiropas Savienība”, kuras laikā Igaunija nāks klajā ar iniciatīvu par sarunu vienlaicīgu uzsākšanu arī ar Latviju un Lietuvu. Latvija ir aicināta piedalīties šajā konferencē ar Saeimas deputātu, Ārlietu ministrijas un Eiropas integrācijas biroja darbinieku delegāciju.

Saeimas preses dienests

Par atbalstu Baltijas kopsolim

Piektdien, 5. septembrī, ārlietu ministra preses konferencē:

— Esmu atgriezies no Norvēģijas, kur bija kārtējā ārlietu ministru tikšanās, tai šoreiz bija viena īpatnība — pirmoreiz formula “5 + 3” pārvērtās formulā “5 + 3 + 1”. Šis viens bija ASV delegācija valsts sekretāra palīga Marka Grosmana un Rona Asmusa personā. Formula “5 + 3” savu vietu reģionu politikā ir ne tikai atradusi, bet arī nostiprinājusi, jo gada laikā ir bijušas vismaz sešas tikšanās - gan valstu prezidentiem, gan ārlietu un sadarbības ministriem.Tas, ka šoreiz pievienojās vēl viena valsts, bija saistīts ar ASV lielo interesi, kas pirmoreiz skaidri izpaudās, tās pārstāvjiem piedaloties Baltijas jūras valstu ārlietu ministru sesijā, kas notika Rīgā 3. un 4.jūlijā. Šoreiz amerikāņi nāca ar vēlmi konsultēties, kādā veidā attīstīt turpmāko sadarbību, kā palīdzēt Baltijas valstīm sagatavoties dalībai NATO, kā attīstīt turpmākās darbības stratēģiju, iesaistot Krievijas ziemeļrietumu reģionus, Poliju, Vāciju konkrētos sadarbības projektos, attīstot tālāk Baltijas jūras valstu sadarbības ideju.

Šajā reizē ziemeļnieki nāca klajā ar jau precīzi definētu programmu par savstarpējo sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos. Dienas kārtībā bija trīs jautājumi: Eiropas Savienības paplašināšanās, drošība un Baltijas jūras Ziemeļvalstu sadarbība. Norvēģija kā priekšsēdētājvalsts nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, kas bija vienošanās starp Ziemeļvalstu ministriem, kurā arī pausts vienots Ziemeļvalstu atbalsts tam, ka trīs Baltijas valstis tiek integrētas Eiropas Savienībā iespējami ātrāk. Savdabīga pozīcija ir Somijai, kura paziņoja, ka atbalsta visas trīs Baltijas valstis, bet visintensīvāk tieši Igauniju, un Somija nespers nekādus soļus, kas varētu kaut netieši traucēt sarunu sākšanu ar Igauniju par iestāšanos ES. Taču tajā pašā laikā Ziemeļvalstu kopējā nostādne tika pausta kopējā komunikē, kas ir skaidrs atbalsts visu triju Baltijas valstu integrācijai ES. Īpaši svarīga bija ASV piedalīšanās šajā sesijā. Triju Baltijas valstu ministriem bija atsevišķas tikšanās ar amerikāņiem, tās bija ļoti atklātas, ražīgas un perspektīvas. Ziemeļvalstis apsveica ASV piedalīšanos drošības jautājumu risināšanā šajā reģionā. Kas attiecas uz Baltijas un Ziemeļvalstu tiešo sadarbību, šeit parādījās vēl viena zviedru ideja — maksimāli sagrupēt spēkus, lai varētu šajā periodā, kad mēs gatavojamies uzsākt sarunu procesu, izveidot speciālu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izpētes grupu, kas ieteiktu, kā pārvarēt grūtības. Tas nozīmē, ja kādai no mūsu ministrijām ir grūtības kāda jautājuma risināšanā, tad Ziemeļvalstis ir gatavas palīdzēt gan ar speciālistiem, gan ar finansējumu.

Jautājums: — Ņemot vērā Somijas pozīciju galvenokārt atbalstīt Igauniju, vai pārējo Ziemeļvalstu nostāja ir nepārprotams atbalsts visām trim Baltijas valstīm?

— Atbildēšu skaidri un viennozīmīgi: Zviedrijas nostāja ir atbalsts vienotai starta līnijai. To man arī personīgi apstiprināja Zviedrijas ārlietu ministrs. Kas attiecas uz Somiju, tad Somijas premjerministrs izteica atbalstu visām trim Baltijas valstīm, un ar šo premjera nostāju ir jārēķinās arī Ārlietu ministrijai.

Jautājums: — Ko jūs gaidāt no Ulmaņa un Černomirdina tikšanās?

— Tas ir pozitīvs tālāksolis Latvijas un Krievijas attiecībās. Ļoti ceru uz skaidru valodu ne tikai ekonomiskas dabas jautājumos, bet arī jautājumā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Es šo tikšanos vērtēju ļoti augstu un domāju, ka tas varētu būt jauns impulss savstarpējās attiecībās.Domāju, ka G. Ulmanim būtu jārunā atklāta valoda arī jautājumā par NATO iespējamo paplašināšanos.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā