Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr. 5.1–2–78/1997

Rīgā 1997. gada 29. augustā

Par revīzijas rezultātiem Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā un tā struktūrvienībās par ieņēmumiem valsts budžetā no muitā konfiscēto mantu realizācijas 1995. un 1996. gadā

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: departamenta direktors K. Beljānis un kolēģijas locekļi — B. Breidaks un M. Prāma, izskatot revīzijas materiālus par ieņēmumiem valsts budžetā no muitā konfiscēto mantu realizācijas Valsts ieņēmumu dienestā un tā struktūrvienībās 1995. un 1996. gadā,

konstatēja:

Pēc VID un tā struktūrvienību Valsts kontrolei revīzijā iesniegtajiem datiem, Muitas kontroles kopējos rezultātus raksturo: 1995. gada laikā ir sastādīti 1196 muitas protokoli, konfiscēto preču vērtība pēc vienotām cenām ir Ls 452,0 tūkst. un realizēto konfiscēto preču summa ir Ls 425,5 tūkst. 1996. gadā ir sastādīti 1132 muitas protokoli par konfiscēto preci Ls 639,6 tūkst. un realizēto konfiscēto preci — Ls 518,4 tūkst. apmērā.

Pārbaudot revīzijas gaitā izsniegtos un aizpildītos muitas protokolus un muitā konfiscēto mantu uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju 1995.—1996. gadā, konstatēts, ka kopumā valstī 1995. gadā muitā konfiscētas preces par Ls 469,3 tūkst. Konfiscētās preces realizētas par Ls 431,0 tūkst. un ieņēmumi no konfiscēto preču realizācijas valsts pamatbudžetā bija Ls 332,2 tūkst. 1996. gadā muitā bija konfiscētas preces par Ls 623,5 tūkst., kuras realizētas par Ls 504,6 tūkst., savukārt ieņēmumi no konfiscēto preču realizācijas valsts pamatbudžetā bija Ls 311,4 tūkst., atskaitot izmaksas tirdzniecības organizācijām un 20% iemaksas VID nodaļu speciālajā budžetā.

Revīzijā konstatēts, ka rīcībā ar muitā aizturēto mantu un konfiscētās mantas realizācijā daudzos gadījumos nav ievērotas valsts intereses un ka šādu rīcību veicina neatbilstība un nesakārtotība normatīvajos aktos.

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests nebija izstrādājis metodiskos norādījumus un ieviesis vienotu kārtību par muitā konfiscētās mantas uzskaiti un realizāciju, lai izpildītu 1995. gada 19. jūlijā pieņemtā likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3. panta nosacījumu izpildi, kurā teikts: valstij piederoša manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, un manta iegūstama valsts īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu. Tā rezultātā pieļauta nepareiza rīcība muitā konfiscētās mantas uzskaitē, saglabāšanā, novērtēšanā un realizācijā. Ir gadījumi, kad par muitā aizturēto mantu nav pieņemts nekāds lēmums, tā nav ne konfiscēta, ne arī atdota īpašniekam.

Par valsts interešu ievērošanu rīcībā ar muitā konfiscētajām mantām (realizācijas cenu noteikšana u.c.) 1995. un 1996. gadā

1995., 1996. gadā nebija pieņemti tādi nepieciešamie normatīvie akti, kas nodrošinātu valsts interešu ievērošanu, realizējot muitā konfiscēto mantu. Attiecībā uz muitas norēķinos piemērojamo muitas vērtības noteikšanu aizturētajām precēm 1994. gada 29. septembrī pieņemtajā likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” bija detalizēta reglamentācija un šāda reglamentācija ir arī tagad spēkā esošajā Muitas likumā. Taču attiecībā uz realizācijas cenu noteikšanu muitā konfiscētajām precēm likumos šādas reglamentācijas nav. Tikai Ministru kabineta 1994. gada 4. oktobra noteikumu “Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju” 6.3. punkts vispārīgā veidā nosaka, ka konfiscētās mantas novērtēšanu veic komisija, pat neprasot neatkarīga, neieinteresēta pārstāvja piedalīšanos. Turklāt izsoli kā konfiscētās mantas realizācijas veidu minētie Ministru kabineta noteikumi ierindo pēdējā vietā (noteikumu 7. pants). Tas savukārt nebija saskaņots ar 1995. un 1996. gadā spēkā esošo Ministru kabineta 1994. gada 1. marta noteikumu nr. 60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” 9. punktu, kur izsolēm bija prioritāra nozīme. Arī jaunajā Muitas likumā nav paredzēts, kā nosakāma muitā konfiscētās mantas realizācijas cena. Muitas kodeksa, kas bija spēkā līdz 1997. gada 1. jūlijam, 82. pants noteica, ka izņemtās preces un citus priekšmetus muitas iestāde novērtē saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajām valsts mazumcenām, bet, ja to nav, — pēc ekspertu atzinuma. Taču šī norma nedarbojās, jo valstī nav oficiāli noteiktu mazumcenu un saskaņā ar minētajiem Ministru kabienta noteikumiem nr. 198 ekspertu pieaicināšana kā obligāta prasība nebija paredzēta.

Latvijā ir Statistikas komitejas periodiskie izdevumi “Ražotāju cenu indeksi” un “Latvijas statistikas ikmēneša biļetens”, kuros par atsevišķām precēm publicētas iepirkuma cenas un to izmaiņas. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izdod tirgus un cenu periodisko apskatu par lauksaimniecības produkcijas iepirkuma un tirgus cenām, laikrakstos ir publikācijas par preču un produktu tirgus cenām, bet attiecībā uz konfiscēto preču realizāciju Valsts ieņēmumu dienestā visam tam ir tikai informatīvs raksturs.

Nepilnības normatīvajos aktos ir bijušas par iemeslu šādiem un daudziem citiem gadījumiem, kad konfiscētās mantas realizētas par cenām, neievērojot valsts intereses:

— Rīgas muitā 1996. gada 19. jūlijā pēc aizturēšanas protokola Nr. 0018483 noteikta muitas vērtība kopēšanas iekārtai “RICOH FT 4215” — Ls 277 un 96 gab. ofisa krēsliem ar pierīkotiem ritenīšiem — Ls 1680. Pēc konfiskācijas 1996. gada 23. septembrī šīm mantām noteikta realizācijas cena: kopēšanas iekārtai — Ls 132 un 96 gab. ofisa krēsliem — Ls 325 un par šādām cenām tās realizētas pašai Rīgas muitai;

— 1996. gada 2. augustā Rīgas muitā aizturēti un pēc tam konfiscēti stendi produkcijas izvietošanai par kopējo muitas vērtību Ls 1426,80 (aizturēšanas protokols Nr. 0032623), bet 1996. gada 3. oktobrī tie novērtēti un realizēti par Ls 225. Šajā gadījumā nav ņemts vērā pat eksperta atzinums, ka muitas vērtība ir ne mazāka kā Ls 1426,80;

— Ar 1996. gada 31. augusta protokolu Nr. 0032675 Rīgas muitā aizturēti un ar VID Muitas pārvaldes 1996. gada 7. oktobra lēmumu konfiscēti parfimērijas izstrādājumi (smaržas “Chanel 5”, “Roma”, “Poene” u.c.) ar muitas vērtību Ls 40 474,52. 1996. gada 16. oktobrī Rīgas muita noslēgusi līgumu par šo konfiscēto preču realizāciju ar a/s “Skonto–AS” un parfimērijas izstrādājumi tai nodoti realizācijai par kopējo realizācijas summu Ls 3434,20, nosakot cenu smaržām kā tualetes ūdenim Ls 10 par 1 kg un smaržām–dezodorantiem — kā dezodorantiem Ls 3,35 par 1 kg. A/s “Skonto–AS” par šo preci valsts budžetā ir ieskaitījusi Ls 2747,36 un Rīgas muitai ieskaitīti 20% — Ls 686,84. Rīgas muitas direktors V. Leitholds valsts revidentiem rakstiski paskaidroja, ka šajā gadījumā realizācijas cenas noteiktas, vadoties no Ministru kabineta 1995. gada 31. janvāra noteikumiem nr. 27 “Noteikumi par muitas vērtības noteikšanu ievedamajām un izvedamajām precēm vai citiem priekšmetiem” sakarā ar to, ka nebija dokumentāli apstiprinātas muitas vērtības sastāvdaļas, bet tas ir nepareizi, jo šajā gadījumā preču dokumentos (INVOICE) cenas bija noteiktas — GBP 47 505,31;

— 1995. gada 19. jūnijā VID Saldus rajona nodaļas muitā sastādīts protokols Nr. 0021466 par 1981. gada izlaiduma vieglā automobiļa “Ford–Escort” aizturēšanu, šajā pašā protokolā norādot, ka automobilis nav aizturēts (pārkāpuma izdarītājs N. Muižarājs). 1995. gada 12. jūlijā pieņemts lēmums par automobiļa konfiskāciju, bet līdz šim laikam automobilis nav izņemts un par labu valstij nav realizēts;

VID Saldus rajona nodaļā:

— 1995. gada 26. septembrī ar muitas aprakstes un novērtēšanas aktu Nr. 0122331 novērtēts un realizēts pēc protokola Nr. 0023460 aizturētais 1983. g. izlaiduma vieglais automobilis “Mercedes” — par Ls 697,62;

— 1996. gada 18. jūlijā ar mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 009878 novērtēts un realizēts pēc protokola Nr. 0021554 aizturētais vieglais automobilis “VW–Passat”, kam nav uzrādīts izlaides gads, — par Ls 240,50;

— 1996. gada 18. jūlijā ar mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 009876 novērtēts un realizēts pēc muitas protokola Nr. 0021556 aizturētais vieglais automobilis “Moskvičs M–2141201” 1990. gada izlaiduma, — par Ls 134,40.

Visos minētajos gadījumos automobiļu novērtēšanā nav piedalījies neatkarīgs speciālists (eksperts). Departamenta kolēģija sēdē VID Saldus rajona nodaļas direktore G.Ciematniece paskaidroja, ka novērtēšanu ir veicis realizētājas institūcijas — SIA “Saldus auto” pārstāvis, tādēļ speciālista (eksperta) piedalīšanās nav bijusi vajadzīga;

— Rīgas muitā 1994. gada 23. aprīlī ar protokolu Nr. 209/94 aizturēti antikvāri sudraba un mākslas priekšmeti. Līdz šim laikam muitā nav pieņemts lēmums ne par šo preču konfiskāciju, ne par to atdošanu īpašniekam. Vairāk nekā pēc gada — 1995. gada 20. oktobrī — VID Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona nodaļā daļa no šīs mantas novērtēta ar aktiem Nr. 002424 un 002425 un realizēta par Ls 331,50, novērtēšanā attiecīgi speciālisti (eksperti) nav piedalījušies.

Minētajos pirmajos trijos konfiscētās mantas realizācijas gadījumos cenu starpība vien starp preču pavaddokumentos (INVOICE) norādīto cenu un konfiscētās mantas realizācijas vērtību ir Ls 39742,12 par sliktu valstij.

Formāli Ministru kabineta 1994. gada 4. oktobra noteikumu nr. 198 6.3. punkta prasības minētajos gadījumos ir ievērotas, tādēļ uzrēķini nav nosakāmi. Bet pēc būtības šāda kārtība pilnībā nenodrošina valsts interešu ievērošanu, sakarā ar ko departamenta kolēģija uzskata, ka par nepilnībām normatīvajos aktos attiecībā uz muitā konfiscētās mantas realizāciju nepieciešams ziņot Saeimai.

Ir arī cita rakstura nepieļaujami gadījumi, kad muitā nav konsekventas nostājas valsts interešu ievērošanā attiecībā uz rīcību ar konfiscēto mantu.

1996. gada 13. februārī VID Rīgas lidostas muitas punktā sastādīti muitas pārkāpumu protokoli Nr. 0017980 un 0017981 sakarā ar preču un citu priekšmetu nedeklarēšanu, kuras tika pārvietotas pāri LR muitas robežai. 1996. gada 12. februārī Rīgas muitas direktors pieņēma lēmumu par nedeklarēto preču konfiskāciju.

1996. gada 13. februārī Rīgas muitā, piedaloties Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietniecei fondu darbā E. Resnais, fondu nodaļas vadītājai A. Gailišai, galvenajai speciālistei I. Dzelmei un mākslas priekšmetu ekspertei I. Saknei, sastādīts mantas novērtējuma akts, kurā konstatēts, ka konfiscētie priekšmeti — kopskaitā 79 (protokols Nr. 0017980) un 131 priekšmets (protokols Nr. 0017981) ir unikāli antikvāri mākslas izstrādājumi ar kultūrvēsturisku nozīmi — ar retām meistaru markām, unikāliem dāvinājuma gravējumiem un aplikatīvo faleristikas materiālu, tajā skaitā pulksteņu kolekcija, kas satur vairāku retu 19. gs. Šveices firmu izstrādājumus. Šie konfiscētie izstrādājumi, kas sastāv no sudraba un zelta, ir novērtēti kopsummā par Ls 8 592.

1996. gada 1.martā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas 3.nodaļas priekšnieks A.Aļbinovičs konfiscētos priekšmetus izņēma sakarā ar izziņu krimināllietā Nr.51300196. Par izņemšanu sastādīts attiecīgs akts. Līdz šim laikam Galvenā policijas pārvalde nav informējusi VID Rīgas muitu par izziņas rezultātiem krimināllietā un par turpmāko rīcību ar izņemtajiem mākslas priekšmetiem. Rīgas muita par tālāko rīcību ar šo valsts mantu nav interesējusies.

Par uzrēķiniem

Departamenta kolēģija atzīst, ka sakarā ar šo revīziju nosakāmi šādi uzrēķini:

1.1995.gada 27.aprīlī Rīgas muitas priekšnieks pieņēma lēmumu par melnā metāla lūžņu 1290,5 tonnu konfiskāciju, jo SIA “Ceļš” (Rīga, Indriķa ielā 9), izvedot preci, bija deklarējis to ar neīstu nosaukumu. No muitas noliktavas pārzines R.Bergas 1995.gada 2.jūnija atskaites par aizturēto mantu pieņemšanu noliktavā redzams, ka visa minētā prece ar aizturēšanas protokolā norādīto muitas vērtību Ls 46188,79 nodota noliktavā, bet tikai daļa no tās ir realizēta. 1995.gada 28.septembrī 674,86 tonnas melno metāla lūžņu nodotas izmantošanai a/s “Liepājas metalurgs” USD 25367,47 vērtībā (pēc 1995.gada 1.oktobra noliktavas atskaites par konfiscēto preču realizāciju — Ls 13595 vērtībā, t.i., ar cenu Ls 20,14 par 1 tonnu). Pārējā konfiscētās mantas daļa revīzijas laikā noliktavā neatradās, grāmatvedības un noliktavas uzskaites dokumentos tā bez attaisnojuma dokumentiem, pārkāpjot likuma “Par grāmatvedību” 7.pantu, 1995.gada IV ceturksnī nelikumīgi norakstīta kā nocenojums. Līdz ar to Rīgas muitā ir konfiscēto melno metāla lūžņu 615,64 tonnu iztrūkums ne mazāk kā Ls 12398,99 vērtībā (pēc realizācijas cenas — Ls 20,14 par 1 t). Iztrūkuma attaisnošanai Rīgas muitas uzraugs I.Čipate š.g. 26.jūnijā Valsts kontrolei rakstiski paskaidroja, ka pie kravas aizturēšanas svēršana nav veikta un preču svars protokolā uzrādīts pēc dokumentiem. Taču šis paskaidrojums atzīstams par nepamatotu, jo noliktavas atskaitē par aizturēto mantu pieņemšanu ir uzrādīta prece par visu summu, kāda minēta aizturēšanas protokolā. Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumu Nr.198 5.punkts nosaka, ka personas, kuras veic mantas pirmreizējo uzskaiti, atbild par šīs mantas saglabāšanu līdz realizācijai. Šajā gadījumā tā ir juridiskā persona — Rīgas muita, tādēļ par nepareizo un nelikumīgo rīcību, nenodrošinot konfiscētās mantas saglabāšanu, tai nosakāms uzrēķins metāla lūžņu iztrūkstošās daļas 615,64 tonnu vērtībā par Ls 12398,99.

2. 1996.gada 21.maijā Rīgas muitas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu par saldētas cūkgaļas 19969 kg konfiskāciju, ar muitas vērtību Ls 13999,07. Nosūtītāja i/u “Snita” pavadzīmē preces kopējā cena uzrādīta Ls 21965,90. Kā muitas pārkāpuma izdarītājs lēmumā norādīta SIA “Pelīte” (reģ.Nr.000328076), tai uzlikts naudas sods 20% apmērā no preču vērtības, t.i., Ls 2679,81. 1996.gada 23.maijā a/s “Rīgas 2. saldētava” muitas noliktavā, kam.23, aizturētā un konfiscētā saldētā cūkgaļa nodota 19485 kg daudzumā ar realizācijas cenu Ls 0,77 par 1kg. Realizācijas cena noteikta 1996.gada 5.jūlijā mantas aprakstes un novērtējuma aktā Nr.003485. 484 kg no minētās cūkgaļas pēc konfiskācijas glabāšanā nevienam nav nodoti un tā nav arī realizēta. Revīzijā konstatēts, ka iztrūkstošā cūkgaļa 484 kg, Ls 372,68 vērtībā, nav uzskaitīta ne grāmatvedībā, ne muitas noliktavā. Šajā gadījumā Rīgas muitas nepareizās un nelikumīgās rīcības rezultātā, kas izpaudās neveicot vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu visu konfiscēto cūkgaļu, valstij nodarīts zaudējums ne mazāk kā Ls 372,68 apmērā. Tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 4.oktobra noteikumu Nr.198 5.punktu par to ir atbildīga Rīgas muita, tad zaudējuma summas apmērā tai nosakāms uzrēķins.

Kopējā Rīgas muitai nosakāmā uzrēķinu summa ir Ls 12771,67.

Rīgas muitai jāveic pasākumi, lai samaksātās uzrēķinu summas tiktu piedzītas regresa kārtībā no vainīgajām amatpersonām.

Par pārkāpumiem Balvu muitā rīcībā ar aizturētajiem vieglajiem automobiļiem “Audi”

1995.gada 16.jūnijā pēc protokola Nr.008815 VID Balvu rajona nodaļas muitas punktā “Vientuļi” ir aizturēts preču konteiners un citas preces tranzītā uz Krieviju, pamatojoties uz LR Muitas kodeksa 73.pantu, sakarā ar preču un citu priekšmetu nedeklarēšanu un to deklarēšanu ar neīstu nosaukumu.

Konteiners ISCV 147434–7 un citas preces piederēja firmai PHOENIX International Trade Corporation .

Ar šo pašu protokolu bija aizturētas arī divas automašīnas:

— “Audi CSQ 4D”, 1987.gada izlaidums, šasijas Nr.WAUHE 0442 HN080964, pēc PRO–FORMA INVOICE Nr.050195, tās vērtība ir USD 2 000;

— “Audi A2Q 4D”, 1989.gada izlaidums, šasijas Nr.WAUGCO44XKN044223, pēc INVOICE Nr.050195, tās vērtība ir USD 3 000.

Kopējā aizturēto preču vērtība preču pavaddokumentā (INVOICE) norādīta USD 5 800.

Ar VID Balvu rajona nodaļas muitas priekšnieka V.Upīša 1995.gada 5.jūlija lēmumu aizturētās preces pēc pielikuma pie muita protokola Nr.008815 konfiscētas par kopējo summu Ls 408,80, bet par aizturētām automašīnām nekāds lēmums nav pieņemts — ne par to konfiskāciju, ne par atdošanu īpašniekam, lai gan saskaņā ar kravas pārvadātāja paskaidrojumu pie protokola sastādīšanas 1995.gada 16.jūnijā automašīnas ir aizturētas un novietotas VID Balvu rajona muitas stāvvietā, jo virsbūvju numuri nav sakrituši ar deklarācijā norādītajiem.

Pieņemot lēmumu par aizturēto preci, 1995.gada 5.jūlijā VID Balvu rajona nodaļas muitas priekšnieks V.Upītis ir pārkāpis Muitas kodeksa 77.panta 2.daļu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta 4.daļu, jo nav izlēmis jautājumu par izņemtajiem 2 vieglajiem automobiļiem un dokumentiem. Revīzijas laikā VID Balvu rajona nodaļā netika uzrādīti attaisnojuma dokumenti par tālāko rīcību ar aizturētajiem automobiļiem, nodaļas glabāšanā tie vairs neatrodas.

Ar šādu rīcību V.Upītis ir nodarījis kaitējumu valsts interesēm, jo VID Balvu rajona nodaļa joprojām ir materiāli atbildīga par aizturētajiem 2 vieglajiem automobiļiem. To atrašanās vieta nav zināma.

V.Upītis, kas tagad strādā VID Balvu rajona Muitas maiņas priekšnieka amatā, valsts revidentiem revīzijas laikā 12.06.97. rakstiski paskaidroja, ka automobiļi atdoti īpašniekam PHOENIX International Trade Corporation . Departamenta kolēģijas sēdē viņš paskaidroja, ka automobiļi atdoti īpašniekam uz SIA Latvijas jūrniecības aģentūras LATSHIPAGENT 1995.gada 30.jūnijā izdotās pilnvaras pamata, un iesniedza departamenta kolēģijai minētās pilnvaras kopiju. V.Upītis paskaidroja arī, ka, neskatoties uz muitas pārkāpumu, abus aizturētos automobiļus viņš faktiski ir atdevis īpašniekam, jo tās esot vestas tranzītā caur Latviju uz Maskavu Kanādas vēstniecības vajadzībām un “Interpola” datos tās kā zagtas neesot bijušas. Rakstiski automobiļu nodošana īpašniekam neesot noformēta. Pārbaudot V.Upīša paskaidrojumus, noskaidrots, ka SIA Latvijas jūrniecības aģentūra LATSHIPAGENT Balvu muitā nekādas preces (ieskaitot automašīnas) nav saņēmusi.

Departamenta kolēģija atzīst, ka apstākļi, kas saistīti ar minēto 2 vieglo automobiļu aizturēšanu un rīcību ar tiem VID Balvu rajona nodaļā, pārbaudāmi tiesībaizsardzības iestādēs, bet par V.Upīti, kas, pieņemot lēmumu par aizturētajām precēm, neievēroja likuma prasības un par šiem apstākļiem revīzijā sniedza maldinošus paskaidrojumus, nepieciešams paziņot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, iesakot izvērtēt V.Upīša atbilstību darbam muitā.

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietnieks un Metodikas daļas priekšnieks G.Zaķis; VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu metodikas daļas pārējo valsts ieņēmumu nodaļas priekšniece T.Zvejniece; VID Saldus rajona nodaļas direktore G.Ciematniece; VID Balvu rajona nodaļas direktors J.Supe; VID Balvu rajona nodaļas bijušais Muitas priekšnieks, tagad —no 01.01.1997. — maiņas priekšnieks muitā V.Upītis; Rīgas muitas Juridiskās daļas priekšniece U.Jākobsone; Rīgas muitas Grāmatvedības daļas priekšniece S.Pūce.

Pamatojoties uz likuma “Par Valsts kontroli” 33.pantu, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Noteikt uzrēķinu Rīgas muitai kopējā summā par Ls 12771,67, ieskaitot to valsts budžetā.

2. Ierosināt LR valsts kontrolierim iesniegt ziņojumu Saeimā par nepilnībām normatīvajos aktos attiecībā uz muitā konfiscētās mantas realizāciju.

3. Revīzijas materiālus par pārkāpumiem VID Balvu rajona nodaļas muitā sakarā ar 2 vieglo automobiļu “Audi A2Q” un “Audi CSQ” aizturēšanu 1995.gada 16.jūnijā nodot izskatīšanai LR Ģenerālprokuratūrai.

4. Par pārkāpumiem VID Balvu rajona nodaļas muitā sakarā ar 2 vieglo automobiļu “Audi A2Q” un “Audi CSQ” aizturēšanu 1995.gada 16.jūnijā paziņot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un sakarā ar šiem pārkāpumiem ierosināt izskatīt jautājumu par Valda Upīša atbilstību darbam muitā.

5. Pieprasīt no VID novērst revīzijā konstatētos trūkumus rīcībā ar muitā konfiscēto mantu un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz 1997.gada 30.novembrim.

6. Revīziju slēgt.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomei mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: M.Prāma, B.Breidaks