Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ieroču aprites likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) antīkais šaujamierocis — šaujamierocis, kas paredzēts vienīgi neunitārās munīcijas (munīcijas sastāvdaļas, kas nav apvienotas vienā patronā) izšaušanai un ir izgatavots līdz 1899. gadam;

2) aprite — ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošana (ražošana), remonts, iegādāšanās, realizēšana, kolekcionēšana, ievešana Latvijā vai izvešana no tās, tostarp ievešana no trešās valsts un izvešana uz trešo valsti vai pārvietošana caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana un iznīcināšana;

3) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no magazīnas vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

4) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

5) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

6) dienesta šaujamierocis — valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, piederošs šaujamierocis, kas paredzēts dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

7) elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu;

8) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;

9) gāzes baloniņš — speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība;

10) gāzes ierocis un signālierocis — ierīce ar patrontelpu, kas paredzēta vienīgi salūtpatronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai;

11) glabāšana — ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;

12) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

13) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

14) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

15) ieroča dezaktivēšana — šaujamieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai tā, ka visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas ir kļuvušas neatgriezeniski nelietojamas un nav noņemamas, aizvietojamas vai maināmas tā, ka tas ļautu šaujamieroci jebkādā veidā padarīt derīgu šaušanai, vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai;

16) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama;

17) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

18) ieroču brokeris — persona, kura ir saņēmusi licenci (bet nav ieroču komersants) un nodarbojas ar darījumu organizēšanu šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas pirkšanai, pārdošanai vai piegādei, kā arī šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas nodošanas organizēšanu Eiropas Savienības dalībvalstī no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, no Eiropas Savienības dalībvalsts uz trešo valsti vai no trešās valsts uz Eiropas Savienības dalībvalsti;

19) ieroču komersants — persona, kura ir saņēmusi speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kā arī šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām;

20) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;

21) izgatavošana — dažādu veidu ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu rūpnieciska, amatnieciska vai individuāla ražošana vai montāža;

22) kalibrs — šaujamieroča stobra iekšējais diametrs, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

23) klasifikācija — ieroču un munīcijas iedalījums kategorijās atbilstoši to tehniskajiem parametriem un lietojumam;

24) kolekcija — ieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu vai munīcijas krājums, kuram ir vēsturiska, kultūras, zinātniska, tehniska, izglītojoša, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

25) lāzertaga ierīce — priekšmets, kas izskatās kā rūpnieciski ražots šaujamierocis, vai dezaktivēts šaujamierocis, kas pielāgots šaušanai ar lāzera vai infrasarkano staru;

26) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;

27) marķēšana — tādu īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča, tā būtiskajām sastāvdaļām un munīcijas, kas ļauj to atšķirt no citiem ieročiem, to sastāvdaļām un munīcijas;

28) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

29) militārais ierocis un speciālais līdzeklis — speciāli militārajām vajadzībām ražots ierocis un speciālais līdzeklis, kas iekļauts Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un paredzēts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai, kā arī šā ieroča un speciālā līdzekļa munīcija, sastāvdaļas un palīgierīces;

30) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

31) nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārnēsāšana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

32) pārsūtīšana — ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

33) patrona — šaujamieroča vai gāzes ieroča munīcija (ar šāviņu vai bez tā), kurā vienā veselumā apvienots šaujampulveris vai cits propelents, aizdedzināšanas ierīce (kapsele) un čaula (var nebūt);

34) peintbola ierocis — ar gāzes spiediena spēku darbināms marķieris, kas izskatās kā šaujamierocis un šauj ar želatīna vai cita materiāla bumbiņām, kuras pildītas ar krāsvielu un trāpījuma vietā izšķīst, to iezīmējot;

35) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

36) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

37) realizēšana — ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pārdošana, maiņa, dāvināšana, pārreģistrēšana vai citāda nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

38) salūtierocis (akustiskais ierocis) — šaujamierocis, kas īpaši pārveidots tikai salūtpatronu izšaušanai, lai izmantotu, piemēram, teātra izrādēs, fotosesijās, filmu un televīzijas ierakstos, vēsturisku notikumu uzvedumos un parādēs;

39) salūtpatrona — patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai;

40) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet nav ieroči;

41) straikbola ierocis — ar elektromotora, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināms priekšmets, kas izskatās kā šaujamierocis un paredzēts šaušanai ar plastmasas, dzelzs vai cita materiāla bumbiņām;

42) šaujamierocis — jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kas šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā raida šāviņu, ir paredzēts vai var tikt pārveidots, lai raidītu šāviņu;

43) šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa — sastāvdaļa, kas, būdama atsevišķs priekšmets, ir ietverta tā šaujamieroča kategorijā, kuram šī sastāvdaļa uzliekama vai uzlikta, — stobrs, tostarp kalibra maiņai paredzētie ieliekamie stobri un adapteri, rāmis, stobra kārba vai nolaidējmehānisma kārba, aizslēgs, patronu cilindrs, stobra apvalks, kas nostiprina stobru un pilda rāmja funkciju;

44) šaujamieroča kopija — oriģinālā šaujamieroča precīzs atdarinājums, kas nav derīgs lietošanai un kam ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;

45) šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas — šaujamieroča maināmais stobrs, šaujamieroča maināmais stobra un aizslēga komplekts (ja aizslēgs maināms pilnībā), kalibra maiņai paredzētais ieliekamais stobrs un adapters;

46) šaujamieroča munīcija — patrona, ko izmanto šaujamierocī, un tās sastāvdaļas;

47) šaujamieroča sastāvdaļa — jebkurš elements vai tā aizstājējs, kas ir speciāli konstruēts šaujamierocim un derīgs tā darbināšanai, kā arī ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai vai liesmu slāpēšanai;

48) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai cits priekšmets vai viela, kas paredzēta vai pielāgota šaušanai no ieroča vai izšauta no ieroča;

49) traumatiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kurš konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar samazinātu šaujampulvera vai cita propelenta daudzumu un kura šāviņš ir izgatavots no tāda materiāla, kas samazina iespēju nodarīt cilvēka vai dzīvnieka dzīvībai bīstamus miesas bojājumus;

50) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav magazīnas vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

51) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kas izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un Latvijā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts un pašvaldību institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu apriti Latvijā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem, izņemot:

1) antīkos šaujamieročus;

2) šaujamieroču kopijas;

3) lokus;

4) rūpnieciski ražotus sertificētus ražošanas instrumentus, tehniskus instrumentus, dzīvnieku kaušanas instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

5) rūpnieciski ražotus priekšmetus (ierīces), kuri paredzēti trauksmes radīšanai, signalizēšanai, dzīvības glābšanai, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

6) zemūdens medību ieročus, ja vien tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem;

7) antīko šaujamieroču atdarinājumus, ja no tiem nevar šaut ar patronu, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja.

(2) Par šaujamieroci uzskata arī priekšmetu, kas paredzēts vai var tikt pielāgots, lai šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, ja tas izskatās kā šaujamierocis vai ir maskēts kā cits priekšmets un tā konstrukcija vai materiāls, no kura šis priekšmets izgatavots, ļauj to pārveidot šāviņa raidīšanai šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos priekšmetus.

(3) Likums attiecas uz munīciju un tās sastāvdaļām, izņemot:

1) loku un arbaletu bultas;

2) pirotehnisko signālmunīciju;

3) pneimatisko ieroču munīciju;

4) straikbola ieroču munīciju;

5) peintbola ieroču munīciju;

6) zemūdens ieroču munīciju.

II nodaļa
Ieroču un munīcijas klasifikācija

4. pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija Latvijā

(1) Latvijā atļauta tikai tādu šaujamieroču un to munīcijas, gāzes ieroču un signālieroču aprite, kuri ir klasificēti Valsts policijā.

(2) Viena veida, markas (sistēmas), modeļa un kalibra šaujamieroci un munīciju, kā arī gāzes ieroci un signālieroci var klasificēt vairākiem lietojuma veidiem.

(3) Ieroču un munīcijas klasifikācija nav attiecināma uz dienesta un militārajiem ieročiem.

(4) Kārtību, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus un to munīciju, nosaka Ministru kabinets.

5. pants. Ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija

(1) Ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedala A, B, C, D, E un F kategorijā.

(2) A kategorijā šaujamieročus un munīciju iedala šādās apakšgrupās:

1) granātšāvēji un granātmetēji;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) aizdedzinošā (piešaudes) munīcija (šaujamieroča munīcija, kuras lode satur aizdedzinošo ķīmisko maisījumu, kas uzliesmo pēc kontakta ar mērķi), trasējošā munīcija (šaujamieroča munīcija, kuras lodē izmantots pirotehniskais sastāvs, kura degšana padara redzamu lodes trajektoriju), bruņusitēja munīcija, kā arī lodes šādai munīcijai;

5) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodēm ar novirzītu smaguma centru;

6) automātiskie šaujamieroči, kas pārveidoti par pusautomātiskajiem šaujamieročiem;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un kuri atbilst šādiem parametriem:

a) īsstobra šaujamieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 21 patronu bez pārlādēšanas, ja magazīna, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, ir daļa no minētā šaujamieroča vai šaujamierocim ir pievienota noņemama magazīna, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību,

b) garstobra šaujamieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 11 patronas bez pārlādēšanas, ja magazīna, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, ir daļa no minētā šaujamieroča vai šaujamierocim ir pievienota noņemama magazīna, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību;

8) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči (šaujamieroči, kuri sākotnēji bija paredzēti izmantošanai balstā pret plecu), kuru laidi salokot, sabīdot vai noņemot bez darbarīku izmantošanas var saīsināt šaujamieroci, nezaudējot tā funkcionalitāti, līdz garumam, kas nepārsniedz 600 milimetrus;

9) jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis, kas pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) vai gāzes ieroci un signālieroci.

(3) B kategorijā šaujamieročus un munīciju iedala šādās apakšgrupās:

1) atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsele;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir apmales kapsele un kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība var būt lielāka par trim patronām, kā arī pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, bet mazāka par 12 patronām;

5) pusautomātiskie īsstobra šaujamieroči, kuri nav minēti šā panta otrās daļas 7. punkta "a" apakšpunktā;

6) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuri minēti šā panta otrās daļas 7. punkta "b" apakšpunktā un kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet magazīna ir noņemama vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

7) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;

8) jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis, kas pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) vai gāzes ieroci un signālieroci;

9) pusautomātiskie šaujamieroči, kuri nav militārie šaujamieroči, bet izskatās kā automātiskie šaujamieroči un kuri nav iekļauti šā panta otrās daļas 6., 7. vai 8. punktā.

(4) Pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes ieročus un signālieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā, uzskata par B kategorijas šaujamieročiem un atkarībā no to darbības principa klasificē atbilstošā B kategorijas apakšgrupā.

(5) C kategorijā šaujamieročus un munīciju iedala šādās apakšgrupās:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta trešās daļas 7. punktā minētos šaujamieročus;

2) viena šāviena garstobra—vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsele;

5) jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis, kas pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) vai gāzes ieroci un signālieroci;

6) šaujamieroči, kuri klasificēti A vai B kategorijā vai šajā kategorijā un dezaktivēti saskaņā ar Komisijas 2015. gada 15. decembra īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (turpmāk — regula 2015/2403);

7) viena šāviena garstobra—gludstobra šaujamieroči.

(6) D kategorijas ieroči ir lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

(7) E kategorijas ieroči ir gāzes ieroči un signālieroči, kurus nevar pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā.

(8) F kategorijas ieroči ir mazas enerģijas pneimatiskie ieroči, straikbola ieroči, peintbola ieroči un lāzertaga ierīces.

6. pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija atbilstoši to lietojumam

Valsts policija fizisko un juridisko personu ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) pašaizsardzības ieroči un to munīcija;

2) medību ieroči un to munīcija;

3) sporta ieroči un to munīcija;

4) kolekcijas ieroči;

5) kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzēti ieroči un to munīcija.

7. pants. Pašaizsardzības ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi

(1) Pašaizsardzībai var tikt paredzēti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:

1) B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski ražotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

2) B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieroči un to rūpnieciski ražotā munīcija, kuras patronas čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem, izņemot minēto kategoriju traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

3) E kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra gāzes ieroči un signālieroči (pistoles un revolveri), kas rūpnieciski ražoti gāzes ieroču munīcijas izmantošanai, kā arī tiem paredzētās salūtpatronas;

4) gāzes baloniņi;

5) elektrošoka ierīces, izņemot elektrošoka pistoles vai ierīces ar vadiem un elektrodiem.

(2) Pašaizsardzībai klasificētos E kategorijas gāzes ieročos, signālieročos un gāzes baloniņos atļauts izmantot šādas kairinošas vielas (lakrimatorus):

1) omega-hloracetofenolu (fenacilhlorīds) CN (CAS numurs 532-27-4);

2) O-hlorobenzilidenemalonitrilu CS (CAS numurs 2698-41-1);

3) Oleoresin Capsicum, Capsaicin OC (piparu gāze) (CAS numurs 8023-77-6);

4) Capsaicin II PAVA (sintētiskā piparu gāze, Nonivamide) (CAS numurs 2444-46-4).

8. pants. Medību ieroči, munīcija un to sastāvdaļas

Medībām var tikt paredzēti šādi ieroči, munīcija un to sastāvdaļas:

1) B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieroči un to munīcija;

2) B un C kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieroči un to munīcija;

3) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un to munīcija;

4) A kategorijas ekspansīvās lodes (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodes ar novirzītu smaguma centru;

5) medību šaujamieroču patronas, kuras komplektē no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm, kā arī šaujampulvera;

6) medību šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas;

7) šāviena trokšņa slāpētāji (klusinātāji) medībām klasificētiem garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkoti medībām klasificēti garstobra šaujamieroči, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

9. pants. Sporta ieroči, munīcija un to sastāvdaļas

Sportam var tikt paredzēti šādi ieroči, munīcija un to sastāvdaļas:

1) A kategorijas automātiskie šaujamieroči, kas pārveidoti par pusautomātiskajiem šaujamieročiem, un to munīcija;

2) A kategorijas pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un ar kuriem var izšaut vairāk nekā 11 patronas bez pārlādēšanas;

3) A kategorijas pusautomātiskie īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un ar kuriem var izšaut vairāk nekā 21 patronu bez pārlādēšanas;

4) B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieroči un to munīcija;

5) B un C kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieroči un to munīcija;

6) B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, un to munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

7) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskie un F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskie ieroči un to munīcija;

8) sporta šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas;

9) A kategorijas ekspansīvās lodes (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodes ar novirzītu smaguma centru;

10) sporta šaujamieroču patronas, kuras komplektē no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm, kā arī šaujampulvera;

11) magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību sportam klasificētiem A kategorijas garstobra šaujamieročiem, vai magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību sportam klasificētiem A kategorijas īsstobra šaujamieročiem;

12) šāviena trokšņa slāpētāji (klusinātāji) sportam klasificētiem garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkoti sportam klasificēti garstobra šaujamieroči, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

10. pants. Kolekcijas ieroči un to būtiskās sastāvdaļas

Par kolekcijai paredzētiem ieročiem un to būtiskajām sastāvdaļām uzskata kolekcijai klasificētus A, B, C un D kategorijas ieročus un kolekcijai klasificētu A, B un C kategorijas šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas.

11. pants. Kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzēti ieroči un munīcija

Par kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzētiem ieročiem un munīciju uzskata kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai klasificētus A kategorijas automātiskos salūtieročus (akustiskos ieročus), B un C kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus) un tiem paredzētās salūtpatronas.

III nodaļa
Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu, kā arī speciālo līdzekļu aprites aizliegumi

12. pants. Ieroču un munīcijas aprites vispārējie aizliegumi

Latvijā ir aizliegta:

1) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite (izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu);

2) neklasificētu ieroču un munīcijas aprite (izņemot dezaktivētus ieročus, pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces un aukstos ieročus);

3) tādu šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču aprite, kuri nav marķēti saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto marķēšanas kārtību;

4) pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču un pašizgatavotas munīcijas aprite (izņemot medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm);

5) šaujamieroču pārveidošana, kuras rezultātā tiek mainīta šaujamieroču kategorija vai šaujamieroču kategorijas apakšgrupa (izņemot šaujamieroču pārveidošanu par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) un šaujamieroču dezaktivēšanu);

6) tādu ieroču pārveidošana slēptai nēsāšanai, kuri rūpnieciski nav paredzēti nēsāšanai (ieroči ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidēm, nomontētām laidēm);

7) šaujamieroču pārveidošana šaušanai ar gāzes ieroču un signālieroču vai traumatisko šaujamieroču munīciju;

8) salūtieroču (akustisko ieroču) pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā;

9) šaujamieroču kopiju pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā;

10) gāzes ieroču un signālieroču pārveidošana, tostarp konstruktīvi paredzētu stobra ierobežotāju izskrūvēšana, vai citāda pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā;

11) pneimatisko ieroču pārveidošana šaušanai ar šaujamieroču munīciju;

12) dezaktivētu šaujamieroču reaktivēšana šaušanai ar šaujamieroču munīciju vai citāda pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā;

13) regulas 2015/2403 prasībām neatbilstošu dezaktivētu šaujamieroču, kā arī līdz 2016. gada 8. aprīlim dezaktivētu šaujamieroču aprite bez Valsts policijas izziņas, kas apliecina šaujamieroča dezaktivēšanu;

14) dezaktivētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite bez Valsts policijas izziņas vai apliecinājuma;

15) A kategorijas ieroču izmantošana, izņemot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

13. pants. Aizliegumi fiziskajām un juridiskajām personām

(1) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot salūtieročus (akustiskos ieročus);

2) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt un pielietot elektrošoka ierīces ar izšaujamiem vadiem un elektrodiem;

3) iegādāties, glabāt un realizēt munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;

4) nēsāt tādus aukstos ieročus, kuri īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem paredzētus aukstos ieročus — medībās, zvejā un makšķerēšanā —, sportistiem attiecīgajam sporta veidam paredzētos aukstos ieročus — sacensībās vai treniņos — un aukstos ieročus, kurus izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādēs un citos oficiālos kultūras pasākumos;

5) iegādāties, nēsāt, pārvadāt, izmantot un pielietot šaujamieročus, gāzes ieročus un signālieročus, pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces, dezaktivētus ieročus, esot alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

6) iegādāties un pārvadāt šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, esot alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

7) ar šaujamieročiem, gāzes ieročiem un signālieročiem, pneimatiskajiem ieročiem, straikbola ieročiem, peintbola ieročiem, lāzertaga ierīcēm, dezaktivētiem ieročiem, aukstajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem apmeklēt sabiedrībai pieejamus kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumus publiskā vietā, kā arī tos demonstrēt publiskā vietā, izņemot gadījumu, kad to atļāvis pasākuma organizators;

8) nēsāt atklātā veidā ieročus un to munīciju, dezaktivētus ieročus un speciālos līdzekļus;

9) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot pašaizsardzībai šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus), kā arī ar tiem aprīkot pašaizsardzības šaujamieročus.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts:

1) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

3) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot automātiskas darbības gāzes ieročus un signālieročus;

4) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes ieroču un signālieroču munīciju, kas satur lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā un var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi;

5) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām, un psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, kas var apdraudēt cilvēka veselību vai izraisīt viņa nāvi;

6) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus.

IV nodaļa
Ieroču atļaujas

14. pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus, to sastāvdaļas un tiem paredzēto munīciju, kā arī speciālos līdzekļus

(1) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.

(2) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība un uz kuru neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē ir tiesības individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra ieroci). Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks.

(3) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt pašaizsardzībai klasificētus E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus un minētos ieročus un to munīciju pielietot pašaizsardzībai;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izmantot F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, un lāzertaga ierīces. F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus var izmantot treniņos un sporta sacensībās, bet pārējos F kategorijas ieročus un ierīces — simulācijas spēlēs atbilstoši šā likuma nosacījumiem;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt aukstos ieročus un izmantot tos treniņos un sporta sacensībās;

4) iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai elektrošoka ierīces un pielietot tās pašaizsardzībai;

5) iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētus šaujamieročus, kas atbilst regulas 2015/2403 prasībām, pēc Valsts policijas izziņas saņemšanas glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētus šaujamieročus, kā arī pēc Valsts policijas izziņas vai apliecinājuma saņemšanas iegādāties, glabāt un pārvadāt dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(4) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ir tiesības atbilstoši šā likuma nosacījumiem simulācijas spēlēs izmantot:

1) straikbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus;

2) peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

3) lāzertaga ierīces.

(5) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 10 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ir tiesības atbilstoši šā likuma nosacījumiem simulācijas spēlēs izmantot peintbola ieročus, kuri neizskatās kā rūpnieciski ražoti šaujamieroči un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus.

(6) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonim, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā un kuram ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medīt Latvijas teritorijā, ja sasniegts 18 gadu vecums un uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sacensībās;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.

(7) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrētas ar šaušanas sportu saistītas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus B un C kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;

4) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;

5) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot sportam klasificētu šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.

(8) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt pašaizsardzībai klasificētus B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot tos pašaizsardzībai, treniņšaušanā un šaušanas sacensībās.

(9) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonim, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā un kuram ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medīt Latvijas teritorijā, ja sasniegts 21 gada vecums un uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus B un C kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot medību šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.

(10) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt, pārvadāt, nēsāt un pārsūtīt pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

(11) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, vismaz 12 mēnešus ir reģistrētas ar šaušanas sportu saistītas sporta organizācijas biedrs un kuram ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus A kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieročus un to munīciju, kā arī tiem paredzētas šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus A kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, un to munīciju, kā arī tiem paredzētas šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot sportam klasificētu šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.

(12) Fiziskajai personai ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.

15. pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus, to sastāvdaļas un tiem paredzēto munīciju

(1) Apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem apsardzes darbības veikšanai, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt nēsāšanai darba vajadzībām pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot un pielietot minētos šaujamieročus apsardzes darbības tiesiskajā regulējumā noteiktajā kārtībā;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt nēsāšanai darba vajadzībām pašaizsardzībai klasificētus B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot un pielietot minētos šaujamieročus apsardzes darbības tiesiskajā regulējumā noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijā atzītām sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas), un to kolektīvajiem biedriem, ja šo sporta federāciju vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī šo šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai ar šāviena trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotus sportam klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

(3) Juridiskajām personām, kuras saņēmušas pašvaldības atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves darbībai, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam un medībām klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī šo šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai ar šāviena trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotus sportam un medībām klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(4) Juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai medībām klasificētus B un C kategorijas garstobra šaujamieročus un to munīciju;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai ar šāviena trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotus medībām klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

(5) Juridiskajām personām, kuras īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai klasificētus A kategorijas automātiskos salūtieročus (akustiskos ieročus), B un C kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus) un tiem paredzētās salūtpatronas;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai pašaizsardzībai klasificētus gāzes ieročus un signālieročus un tiem paredzētās salūtpatronas un pirotehnisko signālmunīciju.

(6) Valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju), kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī šo šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;

3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) sportam klasificētiem garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkotus sportam klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

(7) Valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem, ja to vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:

1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un eksponēt izstādēs kolekcijai klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, kā arī šo šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas;

2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un eksponēt izstādēs kolekcijai klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

16. pants. Ieroča atļaujas izsniegšana

(1) Valsts policija izsniedz:

1) atļaujas sportam klasificētu A, B un C kategorijas šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, realizēšanai, pārvadāšanai Latvijas teritorijā, iepriekšējās piekrišanas dokumentu pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Eiropas šaujamieroču apliecību ieroču pārvadāšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;

2) atļaujas medībām klasificētu B un C kategorijas šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, realizēšanai, iepriekšējās piekrišanas dokumentu pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Eiropas šaujamieroču apliecību ieroču pārvadāšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;

3) atļaujas sportam un medībām klasificētu D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai, realizēšanai, pārvadāšanai Latvijas teritorijā, iepriekšējās piekrišanas dokumentu pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;

4) atļaujas kolekcijai klasificētu A, B un C kategorijas šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī kolekcijai klasificētu D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai, realizēšanai, pārvadāšanai Latvijas teritorijā, iepriekšējās piekrišanas dokumentu pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;

5) atļaujas pašaizsardzībai klasificētu B un C kategorijas šaujamieroču, kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, nēsāšanai, realizēšanai, iepriekšējās piekrišanas dokumentu pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;

6) atļaujas kultūras jomai vai vēstures notikumu atveidošanai klasificētu A kategorijas automātisko salūtieroču (akustisko ieroču), B un C kategorijas salūtieroču (akustisko ieroču), kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, realizēšanai, iepriekšējās piekrišanas dokumentu pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Eiropas šaujamieroču apliecību ieroču pārvadāšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti.

(2) Valsts policija izsniedz ieroča glabāšanas atļaujas, nēsāšanas atļaujas, ieroču kolekcijas atļaujas, Eiropas šaujamieroču apliecības uz pieciem gadiem, bet medību un sporta lietojumam — uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Prasības atļauju saņemšanai un kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ieroču atļaujas, to dublikātus un atkārtotas atļaujas, pārskata atļaujas, pagarina to darbības termiņu, aptur un anulē atļaujas, kā arī prasības, kas jāievēro atļauju darbības laikā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Par jebkāda veida ieroča atļaujas, atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta, Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu, ieroča atļaujas un Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17. pants. Ieroča iegādāšanās atļauja

(1) Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu. Atļauja dod tiesības:

1) iegādāties tajā norādītos šaujamieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus Latvijā no ieroču komersantiem, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) ieroču izgatavošanai vai realizēšanai, vai, saņemot atļauju ieroča ievešanai Latvijā, — no ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem;

2) iegādāties tajā norādītos šaujamieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus Latvijā vai ārvalstīs no personām;

3) glabāt un pārvadāt tajā norādītos šaujamieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus līdz to reģistrācijai Valsts policijā;

4) šajā likumā noteiktajā kārtībā sporta federācijai iegādāties ieročus no šā likuma 94. panta pirmajā daļā minētās valsts vai pašvaldību institūcijas, glabāt un pārvadāt šos ieročus, to munīciju un šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas līdz to reģistrācijai Valsts policijā.

(2) Ieroča iegādāšanās atļauja nav nepieciešama, ja persona, kurai ir ieroča nēsāšanas atļauja, glabāšanas atļauja vai ieroču kolekcijas atļauja, iegādājas tādas pašas kategorijas un lietojuma šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā no citas personas.

18. pants. Ieroča glabāšanas atļauja

(1) Ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam:

1) glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē: fiziskajai personai — savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, kā arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai — īpaši ierīkotā ieroču glabātavā;

2) pārvadāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

3) iegādāties atļaujā norādītajam ierocim paredzēto munīciju un glabāt to;

4) iegādāties medībām vai sportam klasificētam šaujamierocim šaujampulveri un glabāt to;

5) iegādāties atļaujā norādītajam medībām vai sportam klasificētam garstobra—vītņstobra šaujamierocim paredzēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un glabāt, kā arī pārvadāt to;

6) izmantot un pielietot atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatisko ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam šajā likumā vai citos ieroču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kuram ir savas valsts kompetentās iestādes izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja vai Eiropas šaujamieroču apliecība, kā arī citas ārvalsts pilsonim, kuram ir savas valsts kompetentās iestādes izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja, ir tiesības medībās izmantot tādai juridiskajai personai reģistrētos medību šaujamieročus un to munīciju, kā arī šo šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un tiem paredzēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju), kura saņēmusi atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās.

19. pants. Ieroča nēsāšanas atļauja

(1) Ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz fiziskajām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.

(2) Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskajai personai tiesības:

1) glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, kā arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā);

2) pārvadāt atļaujā norādīto B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroci;

3) iegādāties atļaujā norādītajam B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamierocim paredzēto rūpnieciski ražoto munīciju un glabāt to;

4) izmantot un pielietot B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Valsts policija izsniedz apsardzes darbiniekiem ieroča nēsāšanas atļauju darba vajadzībām, ja apsardzes komersantam vai iekšējās drošības dienestam, kas ir darba devējs attiecīgajam apsardzes darbiniekam, ir reģistrēti pašaizsardzībai klasificēti B un C kategorijas šaujamieroči izmantošanai darba vajadzībām. Ieroča nēsāšanas atļauja darba vajadzībām dod apsardzes darbiniekiem tiesības saņemt un nēsāt darba pienākumu pildīšanai apsardzes komersantam vai iekšējās drošības dienestam reģistrēto pašaizsardzības šaujamieroci darba vajadzībām, kā arī izmantot un pielietot to apsardzes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

20. pants. Ieroča realizēšanas atļauja

(1) Ieroča realizēšanas atļauja dod personai tiesības tajā norādītos šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārdot ar tāda ieroču komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču realizēšanai. Ieroča realizēšanas atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu.

(2) Ieroča realizēšanas atļauja nav nepieciešama, ja persona realizē Latvijā reģistrētu šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci citai personai, kurai ir Latvijā izsniegta tādas pašas kategorijas un lietojuma ieroča glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja vai ieroču kolekcijas atļauja.

21. pants. Ieroču kolekcijas atļauja

Ieroču kolekcijas atļauja dod tiesības glabāt tajā norādītos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļaujā norādītajā adresē, kā arī tos pārvadāt un eksponēt izstādēs.

22. pants. Eiropas šaujamieroču apliecība

Eiropas šaujamieroču apliecība dod tiesības A, B un C kategorijas šaujamieročus un to maināmās būtiskās sastāvdaļas ievest Latvijā un izvest no tās, lai ceļotu ar šaujamieročiem, to maināmām būtiskajām sastāvdaļām Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un izmantotu tos atbilstoši klasificētajam lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī profesionālajai darbībai kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā.

23. pants. Ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi

Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:

1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;

6) kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;

7) kura administratīvi sodīta par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

8) kurai par pārkāpumiem ieroču un munīcijas aprites jomā ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

9) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;

10) par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, biedrības, nodibinājuma, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības;

11) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;

12) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

13) kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;

14) kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti ieroču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie ieroča glabāšanas apstākļi;

15) kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;

16) kura neatbilst šā likuma 14. panta nosacījumiem.

24. pants. Ieroča atļauju anulēšana, to darbības apturēšana un darbības atjaunošana

(1) Valsts policija anulē ieroča atļaujas vai nepagarina to derīguma termiņu, ja:

1) uz personu attiecas šā likuma 23. panta 1., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētie aizliegumi;

2) persona neatbilst šā likuma 27. panta pirmajā daļā minētajām medicīniskajām pretindikācijām;

3) personai atņemtas medīšanas tiesības vai tās mednieka apliecība atzīta par nederīgu (medību šaujamieroča iegādāšanās atļauja un glabāšanas atļauja);

4) atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas vai iesniegti nederīgi dokumenti;

5) fiziskā persona administratīvi sodīta par A kategorijas garstobra šaujamieročiem paredzēto magazīnu, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, vai A kategorijas īsstobra šaujamieročiem paredzēto magazīnu, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, aprites noteikumu pārkāpšanu;

6) juridisko personu, kurai reģistrēti ieroči, likvidē vai tās darbību aptur;

7) fiziskā vai juridiskā persona, kurai reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, atsakās uzrādīt valsts iestādes amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ieročus, munīciju un attiecīgo ieroča atļauju, izvairās vai citādi traucē Valsts policijas amatpersonai pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas un to sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā norādītajā adresē;

8) to nosaka tiesas nolēmums;

9) šā likuma 94. panta pirmajā daļā minētā valsts vai pašvaldības institūcija informē Valsts policiju par to, ka ir zudis tiesiskais pamats šīs iestādes īpašumā esošo ieroču nodošanai lietošanā sporta federācijai;

10) ieroča īpašnieks, nododot šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajai personai šaujamieroci, nav nodrošinājis drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

(2) Valsts policija aptur ieroča atļaujas darbību personai, kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā, vai personai, kura kriminālprocesā saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (apsūdzētais).

(3) Ja attiecībā uz personu, kurai apturēta ieroča atļaujas darbība, tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz reabilitējoša pamata vai stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, Valsts policija, pamatojoties uz personas iesniegumu, atjauno atļaujas darbību un atdod atļauju, ja netiek konstatēti citi ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi. Ja ieroča atļaujas derīguma termiņš beidzies, izsniedz jaunu atļauju.

(4) Ja ir saņemts Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajā kārtībā pieņemts Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmums par medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču atļauju darbības apturēšanu, Valsts policija veic attiecīgu ierakstu Ieroču reģistrā.

(5) Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir lēmusi par medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču atļauju darbības atjaunošanu, Valsts policija uz personas iesnieguma pamata veic attiecīgu ierakstu Ieroču reģistrā un atdod atļauju, ja netiek konstatēti citi ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi. Ja ieroča atļaujas derīguma termiņš beidzies, izsniedz jaunu atļauju.

(6) Šā panta otrā un trešā daļa piemērojama arī attiecībā uz juridiskās personas ieroču atļaujām gadījumos, kad kriminālprocesā par aizdomās turēto vai apsūdzēto ir atzīti juridiskās personas darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, kā arī dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas vai vadītāji, attiecībā uz kuriem likumā paredzēti ierobežojumi.

(7) Valsts policija īsteno informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajām iestādēm par atteiktām, apturētām vai anulētām ieroču atļaujām.

25. pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča atļauju, lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmumu par atļaujas anulēšanu fiziskā un juridiskā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmuma par atļaujas anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

26. pants. Ieroču atļauju, ieroču un to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas nodošana Valsts policijai

(1) Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča atļauju anulē, aptur tās darbību vai ieroča atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, ieroci, munīciju, šaujampulveri un šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas nodod Valsts policijai.

(2) Ja lēmumu par medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča atļaujas apturēšanu ir pieņēmusi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, šaujamieroci, munīciju, šaujampulveri un šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas piecu darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas nodod Valsts policijai.

(3) Nododot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos priekšmetus, persona nodod Valsts policijai arī attiecīgo ieroča atļauju.

V nodaļa
Veselības un kvalifikācijas pārbaudes, praktiskais eksāmens šaušanā ar garstobra—vītņstobra medību šaujamieroci

27. pants. Veselības pārbaude personai, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem

(1) Veselības pārbaudi veic, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk — medicīniskās pretindikācijas).

(2) Pirmreizējo veselības pārbaudi veic:

1) fiziskajām personām, kuras vēlas saņemt ieroča atļauju vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu;

2) to juridisko personu dalībniekiem un vadītājiem, kuri vēlas saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un kuri saņēmuši ieroča glabāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, kā arī minēto juridisko personu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija vai to sastāvdaļas;

3) to komersantu dalībniekiem un vadītājiem, kuri vēlas saņemt vai ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem, kā arī šo komersantu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija un to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi.

(3) Kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa.

(4) Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi šā panta trešajā daļā minētās personas ir tiesīga nosūtīt ārstniecības persona vai Valsts policija, ja radušās pamatotas aizdomas, ka attiecīgajai personai ir medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem.

(5) Ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem ievada Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes, kā arī kārtību, kādā nosakāms kārtējās veselības pārbaudes termiņš;

2) prasības un kārtību, kādā persona nosūtāma uz pirmstermiņa veselības pārbaudi;

3) informācijas apjomu un kārtību, kādā ārstniecības iestādes iekļauj Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem.

(7) Lēmumu par medicīnisko pretindikāciju esību persona var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijai. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Veselības inspekcija informē ārstniecības iestādi, kuras lēmums apstrīdēts Veselības inspekcijā, par pieņemto galīgo lēmumu attiecībā uz personas medicīniskajām pretindikācijām.

28. pants. Kvalifikācijas pārbaudījums pirms pirmreizējas šaujamieroča iegādes

(1) Pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieroci) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pirmreizējas iegādes fiziskā persona nokārto kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un apliecina prasmi rīkoties ar ieroci. Kvalifikācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu atkārtoti kārto personas, kurām ieroča (izņemot medību šaujamieroci) glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja anulēta par ieroča vai munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas vai realizēšanas noteikumu pārkāpumiem.

(3) Par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, kā arī par kvalifikācijas pārbaudījuma apliecības dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts policija reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu.

29. pants. Praktiskais eksāmens šaušanā ar garstobra—vītņstobra medību šaujamieroci

(1) Pirms pirmreizējas garstobra—vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās fiziskā persona Valsts meža dienestā kārto praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra—vītņstobra medību šaujamieroci.

(2) Valsts meža dienests reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta pirmajā daļā minēto praktisko eksāmenu.

VI nodaļa
Personiskais apbalvojuma ierocis

30. pants. Personiskā apbalvojuma ieroča piešķiršana

(1) Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt fiziskajai personai personisko apbalvojuma ieroci, ievērojot šā likuma 14. panta nosacījumus.

(2) Aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem, ievērojot šā likuma 14. panta nosacījumus.

(3) Par personiskajiem apbalvojuma ieročiem var būt B, C un D kategorijas ieroči un aukstie ieroči.

(4) Pirms personiskā apbalvojuma — vītņstobra šaujamieroča — piešķiršanas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas vai personas nodrošina kontrolšāvienu izdarīšanu no attiecīgā šaujamieroča Valsts policijā.

(5) Ja šā panta otrajā daļā minētās iestādes un personas vēlas pasniegt apbalvojumā dezaktivētu ieroci, šo iestāžu vai personu pārstāvamās iestādes ir tiesīgas dezaktivēt ieroci atbilstoši regulas 2015/2403 prasībām, lai saņemtu Valsts policijas izsniegtu apliecinājumu par attiecīgā ieroča dezaktivēšanu.

31. pants. Paziņošanas un personiskā apbalvojuma ieroča reģistrēšanas pienākums

(1) Šā likuma 30. panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas vai personas piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Valsts policiju par personas apbalvošanu ar B, C vai D kategorijas ieroci.

(2) Apbalvotajai personai ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc apbalvošanas dienas personisko apbalvojumu — B, C vai D kategorijas ieroci — reģistrēt Valsts policijā un saņemt attiecīgo ieroča atļauju.

(3) Personiskā apbalvojuma ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz ieroča glabāšanas atļauju vai nēsāšanas atļauju.

VII nodaļa
Ieroču un munīcijas kolekcijas

32. pants. Valsts, pašvaldību un privāto muzeju ieroču kolekcijas

(1) Valsts, pašvaldību un privātie muzeji šaušanai derīgu A, B un C kategorijas šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas ārpus ieroču kolekcijas atļaujā norādītās kolekcijas glabāšanas un izstādes vai ekspozīcijas vietas var izstādīt vai eksponēt citā muzejā, saņemot Valsts policijā pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.

(2) Valsts, pašvaldību un privātie muzeji šaušanai derīgu šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas pārvadāšanai Latvijas teritorijā nodrošina bruņotu apsardzi, izmantojot darbiniekus, kuriem ir apsardzes sertifikāts, vai noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu, ja pārvadājamo šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vienībām.

(3) Prasības valsts, pašvaldību un privāto muzeju šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas glabātavai un izstādes telpai nosaka Ministru kabinets.

33. pants. Fiziskās personas šaujamieroču kolekcija

(1) Latvijas pilsonim, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu, ja uz to neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju veidot kolekcijai klasificētu A, B un C kategorijas šaušanai derīgu šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām aizliegts veidot A, B un C kategorijas šaušanai derīgu šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas publiskās izstādes vai ekspozīcijas, kā arī izmantot un pielietot kolekcijā esošus šaujamieročus un to maināmās būtiskās sastāvdaļas.

(3) Fiziskās personas šaušanai derīgu šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas pārvadāšanai Latvijas teritorijā nodrošina bruņotu apsardzi, noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu, ja pārvadājamo šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vienībām.

(4) Prasības fiziskās personas šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas glabātavai, kā arī prasības šaujamieroču kolekcijas reģistra izveidei un uzturēšanai nosaka Ministru kabinets.

34. pants. Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Valsts policija veido valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju dienesta lietošanai.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veido:

1) ieroču kolekciju salīdzinošās izpētes vajadzībām, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus un aizliegtus ieročus;

2) to Latvijā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus) ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

3) Latvijā klasificētu un neklasificētu šaujamieroču, to sastāvdaļu un munīcijas paraugu kolekciju.

(3) Nacionālie bruņotie spēki un Latvijas Kara muzejs veido Latvijā klasificētu un neklasificētu ieroču un to sastāvdaļu, munīcijas un speciālo līdzekļu kolekcijas, kā arī veic to apriti atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

VIII nodaļa
A, B, C un D kategorijas ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas aprites speciālie nosacījumi fiziskajām personām

35. pants. Ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegāde, reģistrēšana, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana

(1) Fiziskā persona piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai ievešanas Latvijā reģistrē to Valsts policijā.

(2) Fiziskā persona ieroča atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un tās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā ieroča atļaujā norādītajā adresē slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

(3) Fiziskajai personai ir tiesības nodot šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā ieroču glabātavās juridiskajām personām, kuras saņēmušas ieroču glabāšanas atļauju, vai nodot ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz laiku glabāšanā Valsts policijai par maksu saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(4) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, īstenojot ar medībām vai sportu saistītās aktivitātes, ir tiesības īslaicīgi glabāt šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju ārpus glabāšanas atļaujā norādītās glabāšanas vietas, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj, ka kāds no minētajiem priekšmetiem tiek nozaudēts vai to iegūst cita persona.

(5) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības iegādāties medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanai atbilstošas rūpnieciski ražotas patronu sastāvdaļas un glabāt tās ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā.

(6) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības ar Valsts policijas izsniegtu ieroču glabāšanas atļauju iegādāties līdz trim kilogramiem šaujampulvera, pārvadāt to pēc iegādes uz glabāšanas vietu un glabāt ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā.

(7) Fiziskajai personai, kurai A kategorijas šaujamieroči reģistrēti sportam, ir tiesības ar Valsts policijas izsniegtu ieroču glabāšanas atļauju iegādāties tiem paredzētas A kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, kā arī A kategorijas īsstobra šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību.

(8) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā un pārsūta šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, nosaka Ministru kabinets.

36. pants. Ieroču un munīcijas nēsāšana

(1) Fiziskajai personai, kurai izsniegta ieroča nēsāšanas atļauja B kategorijas īsstobra šaujamieročiem, ir aizliegts:

1) vienlaikus nēsāt vairāk nekā divus šaujamieročus un vairāk nekā 40 katram šaujamierocim paredzētas patronas;

2) nēsāt pistoli ar patronu patrontelpā;

3) vienlaikus katrai pistolei nēsāt vairāk nekā vienu pielādētu rezerves magazīnu vai katram revolverim — vienu pielādētu rezerves cilindru.

(2) Fiziskā persona, kurai izsniegta ieroča nēsāšanas atļauja, tajā norādīto īsstobra šaujamieroci un munīciju nēsā speciālā kabatā (makstī) tā, lai ierocis nevar izkrist un nepiesaista citu personu uzmanību, nodrošinot, lai šis ierocis nejauši nenonāk nepiederošas personas rokās. Nēsājot šaujamieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgai ieroča nēsāšanas atļaujai.

(3) Ja, nēsājot šaujamieroci un tā munīciju, ieroča īpašniekam nepieciešams izmantot īslaicīgas apmešanās vietu, šaujamieroci un munīciju glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj ieroča vai munīcijas nejaušu nokļūšanu nepiederošu personu rokās, vai šajā likumā minētajā kārtībā nodod glabāšanā uz īslaicīgās apmešanās laiku juridiskās personas ieroču glabātavā.

(4) Nēsājot šaujamieroci, to atļauts izvilkt no speciālās kabatas (maksts) un sagatavot šaušanai, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā situācijā iestāsies vai ir iestājušies šajā likumā noteiktie šaujamieroča izmantošanas vai pielietošanas nosacījumi.

37. pants. Ieroču remonts

(1) Lai nomainītu šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, fiziskā persona nodod to ieroču komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču izgatavošanai vai remontam.

(2) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci remontā, nosaka Ministru kabinets.

38. pants. Ieroču realizēšana

(1) Fiziskajai personai ir tiesības realizēt savā īpašumā esošo rūpnieciski ražoto pašaizsardzības, medību vai sporta šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja, ja šādai realizēšanai nav komerciāla rakstura.

(2) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas realizē šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, nosaka Ministru kabinets.

39. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas mantošana un dāvināšana

(1) Personu īpašumā esošos ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju manto saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus piecu darbdienu laikā pēc mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ja šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgā ieroča iegādāšanās atļauju, šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda ieroču komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas realizēšanai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai arī to dezaktivē vai iznīcina.

IX nodaļa
A, B, C un D kategorijas ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas aprites speciālie nosacījumi juridiskajām personām

40. pants. Ieroču un munīcijas iegādāšanās un reģistrācija

(1) Pirms ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas juridiskās personas vadītājs nodrošina ieroču glabātavas ierīkošanu un norīko par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbildīgo personu.

(2) Juridiskā persona piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā šaujamieroča ievešanas Latvijā reģistrē to Valsts policijā.

(3) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas iegādājas un reģistrē šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci, nosaka Ministru kabinets.

41. pants. Ieroču un munīcijas glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana

(1) Juridiskā persona ieroča atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā ieroča atļaujā norādītajā adresē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotā ieroču glabātavā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

(2) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem, kā arī juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ir tiesības, informējot Valsts policiju, uz laiku pieņemt glabāšanā sportistu un mednieku personiskos šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ja tās ir ierīkojušas ieroču glabātavu un saņēmušas Valsts policijas izsniegtu ieroču glabāšanas atļauju.

(3) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas pieņem glabāšanā, glabā, pārvadā un pārsūta šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī prasības ieroču glabātavām nosaka Ministru kabinets.

42. pants. Ieroču un munīcijas izsniegšana darba vajadzībām, sportam, medībām, darbībai kultūras jomā un vēstures notikumu atveidošanai

(1) Apsardzes komersantam un iekšējās drošības dienestam ir tiesības ieroču glabāšanas atļaujā norādītos šaujamieročus un munīciju izsniegt apsardzes darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja viņi ir saņēmuši ieroča nēsāšanas atļauju darba vajadzībām. Šaujamieroci un munīciju darba vajadzībām izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.

(2) Sporta federācijām, to kolektīvajiem biedriem un juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju šautuves darbībai, ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju izsniegt izmantošanai treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(3) Juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ir tiesības tām reģistrētos medību šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, nodrošinot ieroča un munīcijas aprites noteikumu ievērošanu, izsniegt fiziskajai personai, kurai ir kompetentās institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, lai šo medību šaujamieroci izmantotu medībām pielīdzināmās darbībās iežogotās platībās un medībās ārpus tām. Šādās medībās vai medībām pielīdzināmās darbībās piedalās medību šaujamieroci izsniegušās juridiskās personas darbinieks, kurš ir saņēmis atļauju darbam ar ieročiem un uzrauga ieroča un munīcijas apriti reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.

(4) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos šaujamieročus, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izsniegt darba pienākumu pildīšanai tiem darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta ieroča glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja. Šie nosacījumi attiecas arī uz individuālā darba veicējiem.

(5) Juridiskajām personām, kuras īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā, ir tiesības ieroču glabāšanas atļaujā norādītos salūtieročus (akustiskos ieročus) un munīciju, gāzes ieročus un signālieročus un tiem paredzētās salūtpatronas, kā arī pirotehnisko signālmunīciju izsniegt darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai juridiskās personas noteiktās atbildīgās personas uzraudzībā. Minētos ieročus un munīciju darba vajadzībām izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.

(6) Biedrībām, kas īsteno vēstures notikumu atveidošanu, ir tiesības ieroču glabāšanas atļaujā norādītos salūtieročus (akustiskos ieročus) un munīciju, gāzes ieročus un signālieročus un tiem paredzētās salūtpatronas, kā arī pirotehnisko signālmunīciju izsniegt biedriem tikai uz vēstures notikumu atveidošanas treniņu laiku vai pasākumu laiku biedrības norīkotās atbildīgās personas uzraudzībā.

(7) Nosacījumus un kārtību, kādā šajā pantā minētās personas izsniedz fiziskajām personām ieročus, to sastāvdaļas un munīciju darba vajadzībām, sportam un medībām, profesionālajai darbībai kultūras jomā un vēstures notikumu atveidošanai, nosaka Ministru kabinets.

43. pants. Šaujamieroču nodošana remontam

(1) Lai nomainītu šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, juridiskā persona nodod to ieroču komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču remontam.

(2) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas nodod šaujamieroci remontam, nosaka Ministru kabinets.

44. pants. Ieroču un munīcijas realizēšana

Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas realizē šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, nosaka Ministru kabinets.

45. pants. Juridisko personu tiesības noteikt ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā

(1) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām šaujamieroču nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā, ierīkot ieroču glabātavas un minēto vietu apmeklējuma laikā pieņemt glabāšanā šaujamieročus un munīciju, ja darbinieki, kuri saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgi par šaujamieroču un munīcijas glabāšanu, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem, turklāt uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi un to apliecina Valsts policija.

(2) Juridiskajām personām ir tiesības bez saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām gāzes ieroču un signālieroču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā, nosakot pienākumu fiziskajām personām nodot gāzes ieročus un signālieročus, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus uz apmeklējuma laiku juridiskās personas darbiniekam, kas saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgs par gāzes ieroču un signālieroču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanu. Juridiskās personas gāzes ieroču un signālieroču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas vietai jābūt ierīkotai tādā veidā, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā būtisko sastāvdaļu un munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

X nodaļa
A, B, C un D kategorijas ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešana Latvijā, izvešana no Latvijas, kā arī iegāde un realizēšana Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai trešās valstīs

46. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešana uz laiku no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm

(1) Personas var pārvadāt un pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti:

1) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus sportam klasificētus A kategorijas šaujamieročus un to maināmās būtiskās sastāvdaļas, ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, kā arī A kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieroču munīciju un magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, vai A kategorijas īsstobra šaujamieroču munīciju un magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

2) A kategorijas automātiskas darbības salūtieročus (akustiskos ieročus) un salūtpatronas, ja saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

3) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus sportam klasificētus B kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, kā arī šo šaujamieroču munīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

4) medībām klasificētus B kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un patronas, ja saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

5) B kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus) un salūtpatronas, ja saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

6) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus sportam un medībām klasificētus C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī atbilstoši to lietojuma veidam treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās un medībās, kā arī šo šaujamieroču munīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

7) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus C kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus), ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī izmantošanai profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanai, kā arī šo ieroču salūtpatronas, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;

8) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju, ja saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(2) Valsts policija par katru šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.

47. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešana uz laiku no Latvijas uz trešām valstīm

Personas var uz laiku izvest no Latvijas uz trešo valsti medībām un sportam klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un patronas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju, ja saņemta trešās valsts kompetentās iestādes attiecīgā atļauja minēto ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešanai un ir Valsts policijas atļauja ieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

48. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešana no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kā arī uz trešām valstīm pastāvīgai glabāšanai vai nēsāšanai

Fiziskās personas, kuras ir saņēmušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai trešās valsts pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai pilsonību, var izvest no Latvijas uz attiecīgo valsti pastāvīgai glabāšanai vai nēsāšanai medībām, sportam, pašaizsardzībai vai kolekcijai klasificētus šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un patronas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, ja saņemta attiecīgās valsts kompetentās iestādes ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegādes atļauja un ieroča ievešanas atļauja, kā arī Valsts policijas izsniegta ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauja un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

49. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešana uz laiku Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, ja viņam ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums šaujamieroča ievešanai Latvijā vai pārvietošanai caur Latvijas teritoriju, ir tiesīgs ievest Latvijā Eiropas šaujamieroču apliecībā norādīto A, B vai C kategorijas medību vai sporta šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai C kategorijas salūtieroci (akustisko ieroci) profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanai un tā munīciju, kā arī sportam klasificētam A kategorijas
garstobra—vītņstobra šaujamierocim paredzētās magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, un sportam klasificētam A kategorijas īsstobra šaujamierocim paredzētās magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, minēto ieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, magazīnas un munīciju, izmantot šos ieročus atbilstoši to lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās un iegādāties ierocim atbilstošu munīciju, kā arī pārvadāt ieročus un munīciju caur Latvijas teritoriju.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas vēlas ievest Latvijā uz laiku kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai klasificētus A un B kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus), medībām klasificētus B kategorijas šaujamieročus un to maināmās būtiskās sastāvdaļas, sportam un medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī minētajiem ieročiem paredzēto munīciju un izmantot tos atbilstoši šo ieroču lietojuma veidam kultūras jomā un vēstures notikumu atveidošanā, medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, ir jāsaņem Valsts policijā iepriekšējās piekrišanas dokuments ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai.

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir tiesīgs šķērsot Latvijas teritoriju, ja viņam līdzi ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegti dokumenti, kas apliecina šaujamieroču un to munīcijas likumīgu pārvadāšanu.

(4) Valsts policija par katru šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā izsniegto iepriekšējās piekrišanas dokumentu ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.

50. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešana uz laiku Latvijā no trešām valstīm

(1) Trešo valstu pilsoņi pēc Valsts policijas izsniegtas ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļaujas saņemšanas, ja viņiem ir pamatots ielūgums iebraukšanai Latvijā un savas valsts kompetentās iestādes izsniegta atļauja, ir tiesīgi uz laiku līdz trim mēnešiem ievest Latvijā:

1) sportam klasificētus B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, sportam klasificēta B kategorijas īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas nepārsniedz 20 patronu ietilpību, un sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izmantošanai sporta sacensībās;

2) medībām klasificētus C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju un medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izmantošanai medībās;

3) C kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus) un munīciju, kas nepieciešama profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanai.

(2) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi pēc Valsts policijas izsniegtas ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļaujas saņemšanas, ja viņiem ir pamatots ielūgums iebraukšanai Latvijā un savas valsts kompetentās iestādes izsniegta atļauja, ir tiesīgi uz laiku līdz trim mēnešiem ievest Latvijā sportam klasificētus A kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju izmantošanai sporta sacensībās.

(3) Trešo valstu pilsoņi, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi, pēc attiecīgās atļaujas saņemšanas ir tiesīgi pārvadāt caur Latvijas teritoriju atļaujā norādītos ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī iegādāties ierocim atbilstošu munīciju.

51. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešana Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešām valstīm pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai

Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un trešās valsts pilsonis, saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir tiesīgs Latvijā ievest un pastāvīgi glabāt medībām, sportam, pašaizsardzībai vai kolekcijai klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, nēsāt pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kā arī sportam klasificēta A kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, sportam klasificēta A kategorijas īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, un D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju, ja Valsts policija ir izsniegusi ieroča iegādes atļauju, kā arī ieroča pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju un pēc ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešanas Latvijā, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai trešās valsts kompetentās iestādes izsniegto ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešanas atļauju, Valsts policija ir izsniegusi ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju.

52. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegāde Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs

(1) Lai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādātos un ievestu Latvijā A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešams Valsts policijā saņemt ieroču iegādāšanās atļauju un iepriekšējās piekrišanas dokumentu ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, kā arī attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(2) Valsts policija par katru šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsniegto iepriekšējās piekrišanas dokumentu ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.

53. pants. Nosacījumi ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegādei un ievešanai no trešām valstīm

(1) Lai iegādātos un ievestu Latvijā no trešām valstīm A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešams Valsts policijā saņemt ieroču iegādāšanās atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.

(2) Muitas iestādes informē Valsts policiju par katru gadījumu, kad A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ieved Latvijā no trešās valsts vai izved no Latvijas uz trešo valsti.

54. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegādes nosacījumi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem Latvijā

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, ja viņam ir savas valsts kompetentās iestādes izsniegts iepriekšējās piekrišanas dokuments ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, ieroča iegādāšanās atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju saņem Valsts policijā personīgi vai ar ieroču komersanta starpniecību, kas realizē šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kas personīgi veic šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi Latvijā, piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Valsts policijā uzrāda iegādāto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un saņem ieroču pārvadāšanas atļauju.

(3) Ieroču komersants pārsūta Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim uz distances līguma pamata iegādātos šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus kopā ar Valsts policijas izsniegto ieroču iegādāšanās atļauju un pārsūtīšanas atļauju.

(4) Valsts policija par katras šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas izsniegšanu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.

55. pants. Ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegādes nosacījumi trešo valstu pilsoņiem Latvijā

(1) Trešās valsts pilsonis, ja viņam ir savas valsts kompetentās iestādes izsniegtā atļauja, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, Valsts policijā var saņemt ieroča iegādāšanās atļauju.

(2) Piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijā trešās valsts pilsonis Valsts policijā uzrāda iegādāto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un saņem atļauju šā ieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai.

56. pants. Latvijā reģistrētu šaujamieroču un to maināmo būtisko sastāvdaļu realizēšanas nosacījumi Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un trešās valstīs

(1) Fiziskās personas Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs var realizēt Latvijā reģistrētus un tām piederošus A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, saņemot attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē iepriekšējās piekrišanas dokumentu ieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, un pēc minētās atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā ieroču realizēšanas atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.

(2) Fiziskās personas trešās valstīs var realizēt Latvijā reģistrētus un tām piederošus A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, saņemot attiecīgajā trešās valsts kompetentajā iestādē ieroča ievešanas atļauju, un pēc minētās atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā ieroču realizēšanas atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.

57. pants. Nosacījumi šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai un pārsūtīšanai pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt un pārsūtīt pāri Latvijas Republikas valsts robežai tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā. Šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus muitas kontroles vai robežkontroles laikā no iesaiņojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

XI nodaļa
Ieroča dezaktivēšana un dezaktivētu ieroču aprites speciālie nosacījumi

58. pants. Ieroča dezaktivēšana

(1) Valsts policija ir iestāde, kas verificē, vai šaujamieroča dezaktivēšana veikta saskaņā ar regulā 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

(2) Valsts policija ir iestāde, kas reģistrē Ieroču reģistrā šaujamieročus, kuri dezaktivēti saskaņā ar regulā 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

(3) Par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(4) Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanas kārtību, dezaktivētā šaujamieroča reģistrēšanas kārtību, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

59. pants. Dezaktivētu ieroču iegāde, realizēšana, izvešana, ievešana un pārreģistrācija

(1) Personām ir tiesības iegādāties un realizēt dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka šāds ierocis ir dezaktivēts.

(2) Personām ir tiesības realizēt, pārvadāt vai pārsūtīt uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un trešām valstīm dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka šāds ierocis ir dezaktivēts, un ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(3) Personām ir tiesības Latvijā iegādāties un realizēt tikai Valsts policijā reģistrētus dezaktivētus šaujamieročus, ja ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes apliecinājums, ka šaujamierocis dezaktivēts saskaņā ar regulu 2015/2403. Piecu darbdienu laikā attiecīgo šaujamieroci pārreģistrē Valsts policijā.

(4) Personām, kuras vēlas iegādāties Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētus šaujamieročus, ir nepieciešams Valsts policijā saņemt iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, kā arī attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē — pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība, un piecu darbdienu laikā pēc minētā ieroča ievešanas Latvijā pārreģistrēt to Valsts policijā.

(5) Personām, kuras vēlas realizēt Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētus šaujamieročus, ir nepieciešams attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē saņemt iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un pēc minētā dokumenta saņemšanas saņemt Valsts policijas izsniegtu pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(6) Personām, kuras vēlas pārvadāt vai pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētu šaujamieroci, ir nepieciešams saņemt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un Valsts policijas izsniegtu atļauju šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(7) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš vēlas ievest Latvijā saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētu šaujamieroci, ir nepieciešams saņemt Valsts policijā iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai.

(8) Personām, kuras vēlas realizēt, pārvadāt vai pārsūtīt uz trešām valstīm saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētus šaujamieročus, ir nepieciešams attiecīgās trešās valsts kompetentajā iestādē saņemt ieroča ievešanas atļauju un pēc minētās atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(9) Nosacījumus un kārtību, kādā personas pārreģistrē saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētus šaujamieročus, nosaka Ministru kabinets.

60. pants. Dezaktivēta ieroča glabāšana, nēsāšana un pārvadāšana

Personām ir tiesības Latvijā:

1) glabāt un pārvadāt dezaktivētu lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka šāds ierocis dezaktivēts;

2) glabāt un pārvadāt šaujamieročus, kas dezaktivēti līdz 2016. gada 8. aprīlim, ja ir Valsts policijas izziņa par attiecīgā šaujamieroča dezaktivēšanu;

3) nēsāt īsstobra šaujamieročus, kas dezaktivēti līdz 2016. gada 8. aprīlim, ja ir Valsts policijas izziņa par attiecīgā šaujamieroča dezaktivēšanu;

4) glabāt un pārvadāt dezaktivētus šaujamieročus, kas reģistrēti Valsts policijā, ja ir Valsts policijas apliecinājums vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes apliecinājums, ka šaujamierocis dezaktivēts saskaņā ar regulu 2015/2403;

5) nēsāt dezaktivētus īsstobra šaujamieročus, kas reģistrēti Valsts policijā, ja ir Valsts policijas apliecinājums vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes apliecinājums, ka šaujamierocis dezaktivēts saskaņā ar regulu 2015/2403.

61. pants. Dezaktivēta ieroča mantošana

(1) Mantotos šaujamieročus, kas dezaktivēti saskaņā ar regulu 2015/2403, piecu darbdienu laikā pēc mantojuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(2) Ja dezaktivēta ieroča mantinieks nevēlas vai nevar pieņemt dezaktivētu ieroci, Valsts policija saskaņā ar viņa iesniegumu pārreģistrē to citai personai vai iznīcina.

XII nodaļa
E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču aprites speciālie nosacījumi

62. pants. E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču iegāde, realizēšana, reģistrācija un nodošana remontā

(1) Personām ir tiesības Latvijā no ieroču komersanta, kas saņēmis attiecīgu speciālo atļauju (licenci) ieroču realizēšanai, vai no citas personas iegādāties Valsts policijā reģistrētus un pašaizsardzībai klasificētus E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus. Piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā ieroča iegādes persona to pārreģistrē Valsts policijā vai pārreģistrācijai izmanto Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

(2) Personām ir tiesības Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un trešās valstīs saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem iegādāties šā likuma prasībām atbilstoši marķētus gāzes ieročus un signālieročus, kas Latvijā klasificēti pašaizsardzībai E kategorijā. Piecu darbdienu laikā pēc minēto ieroču ievešanas Latvijā persona tos reģistrē Valsts policijā vai reģistrācijai izmanto Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

(3) Fiziskajai personai, kurai ir reģistrēts E kategorijas gāzes ierocis un signālierocis, ir tiesības nodot minēto ieroci remontā ieroču komersantam, kas saņēmis attiecīgu speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam.

63. pants. E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču glabāšana, nēsāšana un pārvadāšana

(1) Personas, glabājot un pārvadājot gāzes ieroci un signālieroci, nodrošina tādus apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

(2) Fiziskajai personai ir aizliegts:

1) vienlaikus nēsāt vairāk nekā divus pašaizsardzībai klasificētus E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus;

2) nēsāt vairāk nekā vienu pielādētu rezerves magazīnu vai cilindru.

(3) Pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci nēsā speciālā kabatā (makstī) tā, lai ierocis nevar izkrist un nepiesaista citu personu uzmanību, kā arī nejauši nenonāk nepiederošas personas rokās.

(4) Fiziskajai personai ir tiesības izvilkt ieroci no speciālās kabatas (maksts) un sagatavot to šaušanai, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā situācijā iestāsies vai ir iestājušies šajā likumā noteiktie E kategorijas pašaizsardzībai klasificētu gāzes ieroču un signālieroču izmantošanas vai pielietošanas nosacījumi.

64. pants. Gāzes ieroču un signālieroču mantošana

(1) Mantotos gāzes ieročus un signālieročus piecu darbdienu laikā pēc mantojuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(2) Ja gāzes ieroča un signālieroča mantinieks nevēlas vai nevar pieņemt ieroci, Valsts policija saskaņā ar viņa iesniegumu pārreģistrē to citai personai vai iznīcina.

XIII nodaļa
Ieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi un kārtība

65. pants. Šaujamieroču, pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot šaušanu medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanu), kā arī šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu viņa veselībai vai zaudējumus mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņu atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīci atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci, pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

66. pants. Šaujamieroču un pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču izmantošanas un pielietošanas kārtība

(1) Pirms šaujamieroča vai pašaizsardzībai klasificēta E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci pielieto, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.

(3) Persona, kura izmanto vai pielieto šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieroci un pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(5) Par katru šaujamieroča vai pašaizsardzībai klasificēta E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

67. pants. Straikbola ieroču, peintbola ieroču un lāzertaga ierīču izmantošanas un pielietošanas nosacījumi

Fiziskajām un juridiskajām personām atļauts izmantot straikbola ieroci, peintbola ieroci un lāzertaga ierīci tām piederošā vai šo personu valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā, to norobežojot un nodrošinot tādus izmantošanas apstākļus, lai nepieļautu vides, dzīvnieku un cilvēku dzīvības un veselības vai citām personām piederošās mantas apdraudējumu, kā arī neapdraud sabiedrisko drošību un nerada sabiedriskās kārtības traucējumus.

68. pants. Salūtieroču (akustisko ieroču) izmantošanas nosacījumi

Juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību kultūras jomā, un biedrībām, kuras īsteno vēstures notikumu atveidošanu, ir atļauts izmantot salūtieročus (akustiskos ieročus) tādos apstākļos, kas neapdraud sabiedrisko drošību un nerada sabiedriskās kārtības traucējumus.

XIV nodaļa
Šautuvju izveidošana, treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi

69. pants. Šautuvju kategorijas

Šautuves atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lokus un arbaletus, kā arī metamos nažus, cirvjus, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A, B un C kategorijas šaujamieročus, kas klasificēti sportam, medībām un pašaizsardzībai, un to munīciju, D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās un otrās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju.

70. pants. Šautuvju izveidošana

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot šautuves tām piederošā vai to valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā.

(2) Otrās un trešās kategorijas šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Atļauju anulē, ja tās saņēmējs pārkāpj šā likuma prasības.

(3) Prasības šautuvju izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets.

71. pants. Treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi

(1) Par treniņšaušanas nodarbību un šaušanas sporta sacensību vispārējo drošības noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas nodarbību laikā ir atbildīgs šautuves īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šāvēju grupas treniņos ir atbildīgs treneris vai šaušanas instruktors, kas vada treniņu. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās ir atbildīgs ieroča lietotājs.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju un citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizators un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.

(3) Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī aukstos ieročus (lokus un arbaletus) atļauts izmantot treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās tikai atbilstošas kategorijas šautuvēs. Par treniņšaušanu neuzskata medību šaujamieroču vai medībām klasificētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārbaudi medību platībās medību laikā. Minēto medību ieroču pārbaudes laikā ievēro drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.

(4) Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī metamos aukstos ieročus un lokus, kuru bultām nav medību uzgaļu, atļauts izmantot norobežotā vietā, ievērojot drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.

(5) Treniņšaušana otrās kategorijas šautuvēs notiek tikai sertificēta šaušanas instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora un trenera likumīgās prasības šautuvē personām ir obligātas.

(6) Šautuvēs tiek noteikts šāds treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:

1) pirmās kategorijas šautuvēs — neierobežots;

2) šaušanai ar mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsele, ar C kategorijas viena šāviena garstobra—gludstobra šaujamieroci, kā arī ar D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem — 12 gadu;

3) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem — 16 gadu;

4) šaušanai ar A kategorijas šaujamieročiem — 18 gadu.

(7) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas atļaujas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanu vai šaušanu sporta sacensībās veic tikai sertificēta šaušanas instruktora vai trenera vadībā.

(8) Nepilngadīgām personām, kuras sasniegušas šā panta sestajā daļā minēto vecumu, atļauts šautuvēs izmantot attiecīgās kategorijas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai tad, ja treniņšaušanu organizē ar šaušanas sportu saistīta juridiskā persona vai izglītības iestāde vai ja nepilngadīgā persona šautuvi apmeklē vecāku vai likumisko pārstāvju pavadībā.

(9) Šautuvēs aizliegts izmantot ieroci, kā arī uzturēties personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Minētajām personām aizliegts izsniegt ieročus un munīciju.

(10) Kārtību, kādā Latvijā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī šautuvēs ievērojamos drošības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

72. pants. Šaušanas instruktoru un treneru sertificēšana

(1) Šaušanas instruktorus, izņemot tos šaušanas instruktorus, kas ir tādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, sertificē biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". Tā var izveidot komisiju, kura lemj par sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu.

(2) Šaušanas trenerus sertificē tādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā sertificē sporta speciālistus, papildus ņemot vērā šā panta trešajā daļā minētās prasības.

(3) Šaušanas instruktoru un treneri sertificē, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 23. pantā minētajiem aizliegumiem (izņemot tā 14. un 15. punktā minētos aizliegumus). Pārbaudi par to, vai uz personu attiecas kāds no minētajiem aizliegumiem, veic Valsts policija.

(4) Šaušanas instruktora sertifikātu anulē, ja:

1) šaušanas instruktors ir pārkāpis treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību noteikumus vai drošības noteikumus šautuvē;

2) attiecībā uz šaušanas instruktoru ir konstatēts kāds no šā likuma 23. pantā minētajiem aizliegumiem (izņemot tā 14. un 15. punktā minētos aizliegumus).

(5) Šaušanas instruktora sertifikātu var anulēt, ja sertificēts šaušanas instruktors ir pārkāpis sporta nozari regulējošos normatīvos aktus.

(6) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", pildot šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(7) Lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt šādu sertifikātu pieņem triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par šaušanas instruktora sertificēšanu.

(8) Lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Lēmuma par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(10) Ziņas par izsniegtajiem šaušanas instruktoru sertifikātiem biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā. Licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

(11) Šaušanas instruktoru sertificēšanas kārtību un kritērijus, kā arī maksu par šaušanas instruktoru sertificēšanu nosaka Ministru kabinets.

XV nodaļa
Speciālo atļauju (licenču) izsniegšana, apturēšana un anulēšana komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un to sastāvdaļām

73. pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) (turpmāk — licence) komercdarbībai ar:

1) militārajiem ieročiem un speciālajiem līdzekļiem, kas minēti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā;

2) medībām, sportam, pašaizsardzībai un kolekcijai klasificētiem A, B un C kategorijas šaujamieročiem, munīciju un to sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri);

3) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to sastāvdaļām;

4) E kategorijas gāzes ieročiem un signālieročiem un to munīciju, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem;

5) gāzes baloniņiem, elektrošoka ierīcēm un aukstajiem ieročiem.

(2) Militāro ieroču un speciālo līdzekļu ievešana Latvijā atļauta to valsts iestāžu vajadzībām, kuras savā darbībā drīkst šos ieročus un līdzekļus izmantot un pielietot. Militāro ieroču un speciālo līdzekļu ievešana Latvijā, izvešana no tās un pārvietošana caur Latvijas teritoriju atļauta tiem komersantiem, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas licenci komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā iekļautajām precēm. Minēto licenci izsniedz stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts policijas licencēšanas komisija izsniedz šādas licences:

1) licenci A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieroču, munīcijas un to sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu realizēšanai. Šī licence dod tiesības iegādāties, glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt, izvest uz trešo valsti un ievest no trešās valsts licencē norādītos ieročus, munīciju un to sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri);

2) licenci A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieroču, D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču, E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču remontēšanai. Šī licence dod tiesības iegādāties un glabāt ieroču remontam nepieciešamās sastāvdaļas, remontēt un remonta laikā glabāt licencē norādītos ieročus;

3) licenci A, B un C kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču, munīcijas un to sastāvdaļu (izņemot šaujampulveri) un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu izgatavošanai. Šī licence dod tiesības izgatavot tajā norādītos ieročus, munīciju un to sastāvdaļas (izņemot šaujampulveri), kā arī tos glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt, realizēt un izvest uz trešo valsti, veikt izgatavoto ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu (izņemot šaujampulveri) kvalitātes pārbaudes (testus) un izgatavoto ieroču remontu;

4) licenci A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem). Šī licence dod tiesības iegādāties A kategorijas automātiskos šaujamieročus, B un C kategorijas ieročus dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), iegādāties D kategorijas ieročus dezaktivēšanai, dezaktivēt ieročus, pārveidot šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), kā arī minētos ieročus glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt;

5) ieroču brokera licenci komercdarījumiem ar A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieročiem un to būtiskajām sastāvdaļām, munīciju un tās sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri);

6) licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīcijas, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoka ierīču un auksto ieroču realizēšanai. Šī licence dod tiesības iegādāties, glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt, realizēt, izvest uz trešo valsti un ievest no trešās valsts licencē norādītos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kā arī remontēt E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus un F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus;

7) licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīcijas, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoka ierīču un auksto ieroču izgatavošanai. Šī licence dod tiesības izgatavot tajā norādītos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kā arī tos glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt, realizēt un izvest uz trešo valsti, veikt izgatavoto ieroču un speciālo līdzekļu kvalitātes pārbaudes (testus) un remontu.

(4) Licenci komercdarbībai ar A kategorijas šaujamieročiem un to sastāvdaļām, A kategorijas munīciju un tās sastāvdaļām izsniedz uz pieciem gadiem.

(5) Komersants saņem licences dublikātu, ja licence bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, bet, ja mainījušies tajā norādītie dati par komersantu vai ierīkota cita ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vieta, — atkārtotu licenci.

(6) Par licences izsniegšanu, tās derīguma termiņa pagarināšanu, dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(7) Prasības licences saņemšanai un prasības, kas jāievēro ieroču komersantam un ieroču brokerim licences darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci un pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz licences dublikātu vai atkārtotu licenci, anulē licenci, aptur licences darbību, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu, nosaka Ministru kabinets.

(8) Ziņas par licencēm, ieroču komersantiem, ieroču brokeriem, personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, tās dalībniekiem, kā arī darbiniekiem, kuriem šajā likumā ir noteikti ierobežojumi, Valsts policija reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā. Minētā reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(9) Licenču un sertifikātu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

74. pants. Licences izsniegšanas ierobežojumi

(1) Licenci komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ar šaujamieroču un munīcijas sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri) izsniedz individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieki, vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija un to sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri) vai speciālie līdzekļi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un uz viņiem un komersantu neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Licenci aizliegts izsniegt:

1) ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieks, vadītājs vai darbinieks, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija un to sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri) vai speciālie līdzekļi:

a) sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,

b) ir persona, kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss,

c) atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā,

d) nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — pirms pārbaudes laika beigām,

e) atbrīvots no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā,

f) tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu,

g) administratīvi sodīts par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

2) ja par individuālo komersantu, komercsabiedrības dalībnieku, vadītāju vai darbinieku, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka viņš ieroci vai speciālo līdzekli var izmantot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību,

b) valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs fiziskās personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, aizliegtas sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;

3) ja individuālajam komersantam, komercsabiedrības dalībniekam, vadītājam vai darbiniekam, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija un to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) konstatētas medicīniskās pretindikācijas darbam ar ieročiem,

b) ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

4) komersantam, kuram anulēta licence komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, — kamēr nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

5) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta licence komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem;

6) komersantam, kura dalībnieks vai vadītājs ir fiziskā persona, kas bijusi tāds individuālais komersants vai komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta licence komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, vai kas bijusi šāda komersanta vadītājs;

7) komersantam, par kuru valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka tā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts drošību;

8) komersantam, kas nav ierīkojis noteiktajām prasībām atbilstošu ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vietu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz komersanta pilnvarotām personām.

(4) Lēmumu par atteikumu izsniegt licenci var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

75. pants. Licences darbības apturēšana un licences anulēšana

(1) Valsts policija ir tiesīga apturēt licences darbību uz laiku līdz 60 dienām, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka komersanta darbība vērsta pret Latvijas valsts drošību, — lai veiktu pārbaudi un saņemtu kompetento institūciju atzinumus;

2) komersants ir pārkāpis ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas, pārvadāšanas, realizēšanas noteikumus vai citus ieroču aprites noteikumus, — lai pārtrauktu un novērstu pārkāpumu.

(2) Valsts policija ir tiesīga licenci anulēt, ja:

1) konstatēti šā likuma 74. pantā minētie licences izsniegšanas ierobežojumi;

2) komersants pārkāpj šā likuma 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83. un 84. panta prasības;

3) komersants nav novērsis šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pārkāpumu;

4) ir atklājušies fakti par to, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai mantu;

5) komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

6) komersantu likvidē vai tā darbību aptur uz laiku, ilgāku par 60 dienām;

7) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(3) Lēmumu par licences darbības apturēšanu vai par licences anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

XVI nodaļa
Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu komerciālās aprites nosacījumi

76. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iegādes nosacījumi

(1) Ieroču komersantam ir tiesības iegādāties tikai rūpnieciski ražotus ieročus, munīciju un to sastāvdaļas.

(2) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties ieroču sastāvdaļas (tostarp arī būtiskās sastāvdaļas) ieroču remontam.

(3) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 3. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties A, B un C kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, to sastāvdaļas (tostarp arī būtiskās sastāvdaļas) un ieroču sastāvdaļu sagataves (tostarp arī būtisko sastāvdaļu sagataves), kā arī munīciju un tās sastāvdaļas, kas nepieciešamas produkcijas izgatavošanai un izgatavotās produkcijas kvalitātes pārbaudei (testēšanai).

(4) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 7. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes baloniņus, elektrošoka ierīces un aukstos ieročus, ieroču sastāvdaļas un to sagataves, kā arī munīciju un tās sastāvdaļas, kas nepieciešamas produkcijas izgatavošanai un izgatavotās produkcijas kvalitātes pārbaudei (testēšanai).

(5) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 4. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties A kategorijas automātiskos šaujamieročus to dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) tikai pēc tam, kad no Valsts policijas saņemts saskaņojums par A kategorijas automātisko šaujamieroču iegādi.

(6) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 6. punktā minēto licenci, papildus tajā norādītajiem speciālajiem līdzekļiem ir atļauts iegādāties stekus un roku dzelžus apsardzes komersantu vai iekšējās drošības dienestu vajadzībām, kā arī speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tādu valsts un pašvaldību institūciju vajadzībām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu.

(7) Ieroču brokerim ir tiesības sniegt ieroču komersantam starpniecības pakalpojumus A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) iegādē.

77. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu realizēšanas nosacījumi

(1) Ieroču komersantam ir tiesības realizēt rūpnieciski ražotus ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, šaujampulveri, gāzes ieročus un signālieročus un to munīciju, pneimatiskos ieročus un to munīciju, speciālos līdzekļus un aukstos ieročus tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta licencē, kā arī, pamatojoties uz distances līgumu, pēc Valsts policijas izsniegtās atļaujas saņemšanas pārsūtīt šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

(2) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizēšana, ar kuriem izdarīti kontrolšāvieni Valsts policijā.

(3) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir atļauta tikai medību un sporta šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu realizēšana.

(4) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 6. punktā minēto licenci, ir atļauts realizēt stekus un roku dzelžus tikai apsardzes komersantiem vai iekšējās drošības dienestiem, kā arī speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tām valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu.

(5) Ieroču brokerim ir tiesības sniegt ieroču komersantam starpniecības pakalpojumus A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas un tās sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) realizēšanā.

78. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pārvadāšana, pārsūtīšana, izvešana uz trešo valsti, ievešana no trešās valsts un pārvietošana caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti

(1) Lai šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadātu un pārsūtītu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ieroču komersantam nepieciešams iepriekšējās piekrišanas dokuments. Iepriekšējās piekrišanas dokumentu izsniedz Valsts policija stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētos ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus komersants izved uz trešo valsti, ieved no trešās valsts vai pārvieto caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, pārvieto un pārsūta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī uz laiku eksponēšanai izstādēs, demonstrēšanai vai remontam stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadājumiem Latvijas teritorijā ieroču komersants vai ieroču brokeris nodrošina bruņotu apsardzi, ja pārvadājamo šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vai šaujamieroča patronu skaits ir lielāks par 100 000, izmantojot darbiniekus (iekšējās drošības dienesta darbiniekus), kuriem ir apsardzes sertifikāts, vai noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu.

79. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošanas nosacījumi

(1) Ieroču komersantam ir tiesības izgatavot ieročus, munīciju, to sastāvdaļas (izņemot šaujampulveri) un speciālos līdzekļus tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta licencē.

(2) Šaujampulvera izgatavošana notiek civilajām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ieroču komersants ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošanas vietā nodrošina tādus apstākļus, kas nepieļauj vides, cilvēku dzīvības, veselības vai mantas apdraudējumu.

(4) Militāros ieročus un speciālos līdzekļus ir tiesīgs izgatavot ieroču komersants, kuram ir Aizsardzības ministrijas izsniegts militārā ražotāja sertifikāts stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus. Militārā ražotāja sertifikāta izsniegšanai izveidotā Aizsardzības ministrijas komisija šā sertifikāta īpašajos nosacījumos iekļauj prasības tajā norādītā konkrētā militārā ieroča vai speciālā līdzekļa izgatavošanai.

80. pants. Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu glabāšanas nosacījumi

(1) Ieroču komersantam ir tiesības glabāt ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, šaujampulveri, gāzes ieročus un signālieročus un to munīciju, pneimatiskos ieročus un to munīciju, speciālos līdzekļus un aukstos ieročus, kā arī ieroču remontam nepieciešamās ieroču sastāvdaļas tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta licencē.

(2) Ieroču komersantam, kurš saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir tiesības, informējot Valsts policiju, pieņemt glabāšanā atbilstošas kategorijas un veida fizisko personu personiskos šaujamieročus un to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un tās sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri), sportam klasificētu A kategorijas garstobra—vītņstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, sportam klasificētu B kategorijas īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ne ilgāk par ieroča glabāšanas atļaujā, nēsāšanas atļaujā un ieroču kolekcijas atļaujā norādīto derīguma termiņu, kā arī komersanta licences darbības termiņu.

(3) Ieroču komersantam, kuram izsniegts militārā ražotāja sertifikāts, ir tiesības glabāt militāros ieročus un speciālos līdzekļus, kā arī to izgatavošanai vai remontam nepieciešamās sastāvdaļas tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta militārā ražotāja sertifikātā.

81. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošanas, iegādāšanās, reģistrēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, eksponēšanas izstādēs, ievešanas no trešās valsts, izvešanas uz trešo valsti un realizēšanas kārtība

(1) Kārtību, kādā ieroču komersants izgatavo, iegādājas, reģistrē, pieņem glabāšanā, glabā, pārvadā, pārsūta, eksponē izstādēs un realizē ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

(2) Militārā ražotāja sertifikāta izsniegšanai izveidotā Aizsardzības ministrijas komisija šā sertifikāta īpašajos nosacījumos iekļauj prasības tajā norādītā konkrētā militārā ieroča vai speciālā līdzekļa iegādei, reģistrēšanai, pieņemšanai glabāšanā, glabāšanai, pārvadāšanai, pārsūtīšanai un eksponēšanai izstādēs.

82. pants. Kārtība, kādā remontē un dezaktivē ieročus un pārveido šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem)

Kārtību, kādā ieroču komersants remontē un dezaktivē ieročus un pārveido šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), nosaka Ministru kabinets.

83. pants. Ieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un munīcijas uzskaite

(1) Ieroču komersantam licences darbības termiņā ir pienākums vienas darbdienas laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus tā:

1) izgatavotos, iegādātos un realizētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī iegādāto un realizēto šaujampulveri;

2) izgatavotos, iegādātos un realizētos lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;

3) izgatavotos, iegādātos un realizētos gāzes ieročus un signālieročus;

4) remonta laikā nomainītās šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas;

5) dezaktivētus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī dezaktivētu šaujamieroču realizēšanu;

6) šaujamieročus, kuri pārveidoti par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem);

7) glabāšanai pieņemtos šaujamieročus, munīciju, šaujampulveri.

(2) Ieroču komersants, kuram ir izsniegts militārā ražotāja sertifikāts, šā sertifikāta īpašajos nosacījumos noteiktajā kārtībā sniedz Aizsardzības ministrijai informāciju, kas ļauj identificēt un izsekot visus tā izgatavotos, iegādātos un realizētos militāros ieročus un speciālos līdzekļus.

(3) Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču komersants iekļauj šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ieroču brokerim licences darbības termiņā ir pienākums vienas darbdienas laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus ar tā starpniecību iegādātos un realizētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju un šaujampulveri.

(5) Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču brokeris iekļauj šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā, nosaka Ministru kabinets.

84. pants. Šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu laišana tirgū

Ieroču komersants laiž tirgū tikai tādus šaujamieročus un to būtiskās sastāvdaļas, kuras ir marķētas un reģistrētas atbilstoši šā likuma prasībām.

85. pants. Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem

Ieroču komersantam un ieroču brokerim ir pienākums ziņot Valsts policijai par aizdomīgiem darījumiem vai mēģinājumiem veikt aizdomīgu darījumu ar šaujamieročiem, to būtiskajām sastāvdaļām, munīciju un tās sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri), gāzes ieročiem un signālieročiem.

XVII nodaļa
Ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas marķēšana un vienotā uzskaite

86. pants. Ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas marķēšana

(1) Ieroču komersants izgatavošanas laikā marķē šaujamieročus, visas to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas iepakojumus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus ar skaidru un neizdzēšamu marķējumu.

(2) Ieroču komersants, laižot brīvā apgrozībā Latvijā šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, nodrošina, ka šaujamieroči, visas to būtiskās sastāvdaļas, munīcijas iepakojumi, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, gāzes ieroči un signālieroči ir marķēti ar skaidru un neizdzēšamu marķējumu, izņemot šaujamieročus vai to būtiskās sastāvdaļas, kurām ir īpaša vēsturiska nozīme.

(3) Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, nodrošina, ka pirms šaujamieroču vai to būtisko sastāvdaļu realizēšanas privātpersonai, izņemot šaujamieročus vai to būtiskās sastāvdaļas, kurām ir īpaša vēsturiska nozīme, tie tiek marķēti atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Militārā ražotāja sertifikāta izsniegšanai izveidotā Aizsardzības ministrijas komisija šā sertifikāta īpašajos nosacījumos iekļauj prasības tajā norādītā konkrētā militārā ieroča vai speciālā līdzekļa marķēšanai.

87. pants. Ieroču un to būtisko sastāvdaļu vienotā uzskaite

(1) Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu) šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) pārveidotus šaujamieročus, dezaktivētus šaujamieročus, iznīcinātus šaujamieročus un personas, kurām Valsts policija izsniegusi ieroču atļaujas, kā arī šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu piegādātājus.

(2) Ieroču reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Ieroču reģistrā iekļautās ziņas par šaujamieročiem un to būtiskajām sastāvdaļām dzēš no reģistra, kad pagājuši 30 gadi no šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu iznīcināšanas dienas.

(4) Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

88. pants. Ložu un čaulu kontrolkolekcija

(1) Ar visiem Latvijā apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu šaujamieročus), kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, Valsts policijā izdarāmi kontrolšāvieni. Kārtību, kādā Valsts policija glabā ložu un čaulu kontrolkolekciju, nosaka Ministru kabinets.

(2) Fiziskā un juridiskā persona iesniedz Valsts policijai vītņstobra šaujamieroci (arī tā maināmo stobru) un tam paredzēto munīciju (trīs patronas) kontrolšāvienu izdarīšanai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai tā maināmā stobra ievešanas Latvijas Republikā (izņemot ārvalsts pilsoņus, kuru uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ar vītņstobra šaujamieročiem nav ilgāks par trim mēnešiem). Vītņstobra šaujamieroča maināmo stobru un aizslēga komplektu iesniedz kontrolšāvienu izdarīšanai ar to šaujamieroci, kuram tas paredzēts. Kontrolšāvienu izdarīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā rezultātā mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs piecu darbdienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai.

(4) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par kontrolšāvienu izdarīšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas nosaka Ministru kabinets.

XVIII nodaļa
Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites uzraudzība

89. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas un licences komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem, ievēro ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumus.

(2) Fiziskajai un juridiskajai personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda ierocis, munīcija, to sastāvdaļas, speciālais līdzeklis un attiecīgā ieroča atļauja.

(3) Valsts policijas darbiniekam ir tiesības, iepriekš nebrīdinot, pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā vai licencē norādītajā adresē.

(4) Ja nozaudēts vai nolaupīts šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa vai munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai gāzes ierocis un signālierocis, par to nekavējoties ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei.

(5) Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pārvadāšanu vai pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai uz trešo valsti un no trešās valsts atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts robežsardze un muitas iestādes.

90. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izņemšana

(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izņemt Valsts policijas darbinieks vai citas valsts pārvaldes iestādes amatpersona, ja:

1) pārkāpta ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites kārtība;

2) tas nepieciešams administratīvo pārkāpumu procesā vai kriminālprocesā;

3) fiziskā vai juridiskā persona, kurai anulēta ieroča atļauja vai apturēta tās darbība vai kurai beidzies ieroča atļaujas derīguma termiņš, nenodod ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policijai šā likuma 26. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā;

4) beidzies licences derīguma termiņš vai licence anulēta;

5) šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes ieroča un signālieroča īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

6) juridiskā persona, kurai reģistrēti ieroči, tiek likvidēta vai pārtrauc darbību;

7) to nosaka tiesas nolēmums.

(2) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai saukta pie administratīvās atbildības par šā likuma 23. panta 7. punktā minēto administratīvo pārkāpumu, Valsts policija ir tiesīga uz laiku izņemt ieroci, munīciju un to sastāvdaļas, kā arī ieroča atļauju un glabāt to, kamēr nav pieņemts lēmums par atļaujas anulēšanu vai tās darbības apturēšanu vai personu attaisnojošs nolēmums.

(3) Valsts policijai ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju, ja persona cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nav spējīga nodrošināt to tālāku pārvadāšanu vai nēsāšanu vai ir pamatotas aizdomas, ka personai iestājušās medicīniskās pretindikācijas, kā arī citos gadījumos, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

(4) Mirušā ieroču īpašnieka radinieki vai personas, kuras dzīvo attiecīgajā ieroču atļaujā norādītajā adresē un gāzes ieroču un signālieroču glabāšanas adresē, nodrošina, lai Valsts policija varētu izņemt ieročus un munīciju.

(5) Kārtību, kādā Valsts policija izņem ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, nosaka Ministru kabinets.

91. pants. Rīcība ar izņemtajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem

(1) Ja pieņemts lēmums par ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu vai atļaujas anulēšanu, vai tās derīguma termiņa nepagarināšanu un šis lēmums stājies spēkā vai persona pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nav to pagarinājusi vai nav saņēmusi jaunu atļauju, nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.

(2) Ja personai ir anulēta personiskā apbalvojuma ieroča glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja, tās nodoto vai tai izņemto personisko apbalvojuma šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policija, pamatojoties uz ieroča īpašnieka iesniegumu, var glabāt līdz ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesību ierobežojuma beigām, bet ne ilgāk par gadu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja personai ir apturēta ieroča iegādāšanās atļaujas, glabāšanas atļaujas, nēsāšanas atļaujas vai ieroču kolekcijas atļaujas darbība, tās nodoto vai tai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz atļaujas darbība tiek atjaunota vai atļauja tiek anulēta.

(4) Ja attiecīgās ieroča atļaujas darbība tiek atjaunota, ieroča īpašnieka nodoto vai viņam izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz ieroča īpašnieks tos saņem, bet ne ilgāk par 30 dienām no dienas, kad paziņots lēmums par attiecīgās atļaujas darbības atjaunošanu.

(5) Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes ieroča un signālieroča īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā Valsts policija nodoto vai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas glabā līdz mantinieku noskaidrošanai vai bezvēsts prombūtnē esošās personas atrašanai, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no ieroča nodošanas vai izņemšanas dienas.

(6) Šā likuma 90. panta trešajā daļā minētajā gadījumā uz laiku izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz tos saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 90 dienām no izņemšanas dienas.

(7) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto termiņu beigām Valsts policija ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodod realizēšanai ieroču komersantam, kas saņēmis licenci šaujamieroču realizēšanai, vai, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai nodod ieroču komersantam dezaktivēšanai, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai pieņem lēmumu par to iznīcināšanu.

(8) Ieroču komersantam ir pienākums pieņemt realizēšanai šaujamieročus, munīciju un to sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kurus izņēmusi Valsts policija, un pēc realizēšanas izmaksāt atlīdzību to īpašniekam.

(9) Ja realizēšanai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, ieroču komersants to nodod Valsts policijai, kas pieņem lēmumu par šā ieroča vai munīcijas iznīcināšanu vai iekļaušanu valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.

92. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iznīcināšana

(1) Valsts policija pieņem lēmumu par tādu nodoto vai izņemto, kā arī konfiscēto ieroču, to sastāvdaļu un dezaktivētu ieroču iznīcināšanu, kuri nav realizēti vai nav tehniskā kārtībā, vai nav marķēti, kuriem mainīta tehniskā klasifikācija vai kuri pārveidoti šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, un nemarķētas munīcijas vai speciālo līdzekļu iznīcināšanu, ja tos nav lietderīgi iekļaut valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.

(2) Nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos ieročus, to sastāvdaļas, munīciju, dezaktivētus ieročus, kā arī speciālos līdzekļus iznīcina Nodrošinājuma valsts aģentūra.

(3) Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu, kā arī dezaktivētu ieroču un speciālo līdzekļu iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

93. pants. Šaujamieroča pārveidošana par salūtieroci (akustisko ieroci)

(1) Valsts policija ir iestāde, kura verificē, vai šaujamierocis ir pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) atbilstoši noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Tehnisko specifikāciju šaujamieroča pārveidošanai par salūtieroci (akustisko ieroci) nosaka Ministru kabinets.

(2) Par salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Kārtību, kādā tiek izsniegts un reģistrēts salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājums, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

XIX nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju, ārvalstu diplomātisko un konsulāro institūciju ieroču aprites nosacījumi

94. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas kārtība

(1) Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Jaunsardzes centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras, ostas policijas un pašvaldības policijas valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās valsts vai pašvaldību institūcijas var nodot sporta federācijai, kas atbilst šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, bezatlīdzības lietošanā uz laiku šo institūciju valdījumā esošus ieročus, kuri atbilst šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajai ieroču klasifikācijai. Valsts un pašvaldību institūcijas nodod ieročus sporta federācijai saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.

95. pants. Valsts un pašvaldību institūciju šautuves

Šā likuma 94. pantā minētajām valsts un pašvaldību institūcijām ir tiesības izveidot šautuves bez pašvaldības atļaujas atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

96. pants. Kārtība, kādā militārpersonas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki pārvadā ieročus un munīciju pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs un ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienestu darbinieki, kas ieradušies veikt ar Iekšlietu ministriju saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgo valsts institūciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību reglamentējošie normatīvie akti.

97. pants. Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā ievest, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju

(1) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas drīkst iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma 65. un 66. pantu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus.

(2) Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki drīkst ievest Latvijā un izvest no tās šaujamieročus un to munīciju pēc tam, kad saņemta Valsts policijas izsniegta ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauja. Ievestos šaujamieročus piecu darbdienu laikā pēc ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā. Latvijā akreditēta ārvalstu diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šaujamieročus un munīciju glabā savā ieroču glabātavā ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā adresē, bet darbinieki, kuri saņēmuši atļauju šo ieroču nēsāšanai, — minētajā ieroču glabātavā vai savā dienesta ieroča nēsāšanas atļaujā norādītajā dzīvesvietā.

(3) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ieroču atļaujas Latvijā akreditētiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizīšu laikā amatpersonām un to apsardzes dienestu darbiniekiem pēc Ārlietu ministrijas saskaņojuma saņemšanas atļauts Latvijā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kā arī tos izmantot un pielietot saskaņā ar šā likuma 65. un 66. pantu. Valsts policija pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu pieteikto ievedamo un izvedamo ieroču atbilstību B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča kategorijai.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2011, 112. nr.; 2012, 18. nr.; 2013, 128. nr.; 2014, 38. nr.; 2015, 64. nr.; 2016, 117. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 27. panta sestajā daļā, 28. panta pirmajā un trešajā daļā, 34. panta otrajā daļā, 70. panta trešajā daļā, 71. panta desmitajā daļā, 72. panta vienpadsmitajā daļā, 88. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumi Nr. 840 "Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi";

2) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 80 "Noteikumi par ieroču un munīcijas aprites un prasmju rīkoties ar ieroci kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru";

3) Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem";

4) Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 743 "Kārtība, kādā izdara kontrolšāvienu, kā arī valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība";

5) Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 348 "Kārtība, kādā Valsts policija veido valsts nozīmes ieroču kolekciju, ložu un čaulu kontrolkolekciju un ieroču un munīcijas paraugu kolekciju";

6) Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 502 "Šaušanas instruktoru sertificēšanas noteikumi".

3. Ministru kabinets līdz 2019. gada 13. decembrim izdod šā likuma 27. panta sestās daļas 3. punktā, 72. panta desmitajā daļā, 73. panta devītajā daļā, 83. panta trešajā un piektajā daļā un 87. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1012 "Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) vienotās uzskaites kārtība";

2) Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumi Nr. 63 "Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi".

4. Šā likuma 58. panta otrajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz šaujamieroču, kas dezaktivēti saskaņā ar regulā 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām, reģistrēšanu Ieroču reģistrā stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī.

5. Šā likuma 73. panta astotajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz ieroču brokeru un komersantu, kas saņēmuši licenci A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), reģistrēšanu Licenču un sertifikātu reģistrā stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī.

6. Šā likuma 83. panta pirmajā un ceturtajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz ziņu ievadīšanu Ieroču reģistrā stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī. Līdz 2019. gada 13. decembrim:

1) ieroču komersants par katra šaujamieroča, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes ieroča un signālieroča iegādi piecu darbdienu laikā sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šādas ziņas:

a) datumu, kad ierocis vai šaujamieroča maināmā būtiskā sastāvdaļa iegādāta vai ievesta Latvijā, un valsti, kurā ierocis iegādāts,

b) ziņas par juridisko personu, no kuras prece iegādāta: tās nosaukumu, vienoto reģistrācijas numuru, juridisko adresi, ieroču komersanta licences numuru vai ieroča realizēšanas atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu,

c) ziņas par fizisko personu, no kuras prece iegādāta: tās vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; ja personas kods nav piešķirts, — ieroča realizēšanas atļaujas numuru un izsniegšanas datumu,

d) tās ieroču komersanta ieroču glabātavas adresi, kurā glabājas iegādātais ierocis vai atsevišķa šaujamieroča maināmā būtiskā sastāvdaļa,

e) iegādāto ieroču un šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu skaitu, veidu un kategoriju,

f) ziņas par lielas enerģijas pneimatiskā ieroča vai gāzes ieroča un signālieroča izgatavotāja nosaukumu vai izgatavotāja zīmolu un sērijas numuru,

g) ziņas par šaujamieroča marķējumu, norādot katru šaujamieroča būtisko sastāvdaļu (atsevišķu tā maināmo būtisko sastāvdaļu) izgatavotāja nosaukumu vai izgatavotāja zīmolu, izgatavošanas valsti vai izgatavošanas vietas (pilsētas vai novada) nosaukumu, sērijas numuru, vismaz pēdējos divus izgatavošanas gada ciparus, ja tas nav sērijas numura daļa, modeli ar burtu un ciparu apzīmējumu (ja tas norādīts). Ja būtiskā sastāvdaļa ir pārāk maza un uz tās nav norādīta visa minētā informācija, ziņas sniedz vismaz par šīs sastāvdaļas sērijas numuru vai burtciparu kodu,

h) ziņas par šaujamieroča (tā maināmā stobra vai ieliekamā stobra, vai adaptera) kalibru (izmanto izgatavotājvalstī lietotos apzīmējumus);

2) ieroču komersants par katra šaujamieroča, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes ieroča un signālieroča realizēšanu piecu darbdienu laikā sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šādas ziņas:

a) ieroča vai šaujamieroča maināmā stobra realizācijas datumu,

b) ziņas par juridisko personu, kurai prece realizēta: tās nosaukumu, vienoto reģistrācijas numuru, juridisko adresi, ieroču komersanta licences numuru vai ieroča iegādāšanās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu,

c) ziņas par fizisko personu, kurai prece realizēta: tās vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; ja personas kods nav piešķirts, — ieroča iegādāšanās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu,

d) realizētā ieroča veidu un kategoriju,

e) ziņas par lielas enerģijas pneimatiskā ieroča vai gāzes ieroča un signālieroča vai izgatavotāja nosaukumu vai izgatavotāja zīmolu un sērijas numuru,

f) ziņas par šaujamieroča marķējumu, norādot katru šaujamieroča būtisko sastāvdaļu (atsevišķu tā maināmo būtisko sastāvdaļu) izgatavotāja nosaukumu vai izgatavotāja zīmolu, izgatavošanas valsti vai izgatavošanas vietas (pilsētas vai novada) nosaukumu, sērijas numuru, vismaz pēdējos divus izgatavošanas gada ciparus, ja tas nav sērijas numura daļa, modeli ar burtu un ciparu apzīmējumu (ja tas ir norādīts). Ja būtiskā sastāvdaļa ir pārāk maza un uz tās nav norādīta visa minētā informācija, ziņas sniedz vismaz par šīs sastāvdaļas sērijas numuru vai burtciparu kodu,

g) ziņas par šaujamieroča (tā maināmā stobra vai ieliekamā stobra, vai adaptera) kalibru (izmanto izgatavotājvalstī lietotos apzīmējumus).

7. Personas, kuru īpašumā ir šaujamieroči, kas izgatavoti līdz 1899. gadam, paredzēti unitārās munīcijas izšaušanai un atbilstoši šajā likumā minētajām prasībām klasificējami kolekcijai, līdz 2019. gada 31. decembrim reģistrē tos Valsts policijā, uzrādot šaujamieroci un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo šaujamieroci (veidu, marku, modeli, marķējumu), un saņem ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē tos citai personai, kurai ir ieroču kolekcijas atļauja, vai nodod Valsts policijai vai Latvijas Kara muzejam.

8. Ieroča glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja un ieroču kolekcijas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz nenoteiktu laiku, ir derīga līdz 2023. gada 14. septembrim.

9. Ieroča nēsāšanas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz 10 gadiem, ir derīga līdz atļaujā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 14. septembrim.

10. Personām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas ir izsniegta ieroča glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja pašaizsardzībai, medībām vai sportam klasificētiem B vai C kategorijas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas atbilstoši šā likuma prasībām tiek klasificēti kā A kategorijas ieroči, kuri nav paredzēti pašaizsardzībai, medībām vai sportam, ir tiesības attiecīgos šaujamieročus un to magazīnas glabāt, nēsāt, pārvadāt un atsavināt, ievērojot šā likuma un citu likumu prasības.

11. Juridiskās personas, kuru profesionālā darbība tiek īstenota kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā un kuru īpašumā ir salūtieroči (akustiskie ieroči), kas atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām klasificējami kultūras jomai vai vēstures notikumu atveidošanai, līdz 2019. gada 31. decembrim reģistrē tos Valsts policijā, uzrādot salūtieroci (akustisko ieroci) un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo salūtieroci (akustisko ieroci) (veidu, marku, modeli, marķējumu, kā arī Valsts policijas izsniegta apliecinājuma numuru un izdošanas datumu), un saņem ieroča glabāšanas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē to citai juridiskajai personai, kuras profesionālā darbība tiek īstenota kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā un kurai ir ieroča glabāšanas atļauja, vai nodod Valsts policijai.

12. Personas, kuras pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas iegādājušās un reģistrējušas gāzes pistoles (revolverus) vai iegādājušās signālieročus, kas atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām klasificējami pašaizsardzībai vai kolekcijai, līdz 2023. gada 14. septembrim reģistrē tos Valsts policijā, uzrādot attiecīgos ieročus un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo ieroci (veidu, marku, modeli, marķējumu), un saņem ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē to citai personai, kurai ir attiecīgā ieroča atļauja, vai realizē ar Latvijas Republikas ieroču komersanta starpniecību, vai nodod Valsts policijai.

13. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieroču komersantiem izsniegto speciālo licenču (atļauju) derīguma termiņš ir 2023. gada 14. septembris.

14. Ieroču komersanti, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izsniegta speciālā atļauja (licence), kas dod tiesības veikt komercdarbību ar gāzes pistolēm (revolveriem) un munīciju, komercdarbību ar šā likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajiem gāzes ieročiem līdz 2020. gada 17. janvārim veic atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām, kas attiecas uz E kategorijas gāzes ieročiem un signālieročiem.

15. Ieroču komersanti, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izsniegta speciālā atļauja (licence), kas dod tiesības veikt komercdarbību ar gāzes pistolēm (revolveriem) un munīciju, komercdarbību ar šā likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajiem gāzes ieročiem pēc 2020. gada 17. janvāra veic, ja ir saņemta licence komercdarbībai ar B kategorijas šaujamieročiem atbilstoši šā likuma prasībām. Līdz 2023. gada 14. septembrim jauna licence nav nepieciešama ieroču komersantiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši speciālo licenci (atļauju), kas dod tiesības veikt komercdarbību ar šaujamieročiem un munīciju.

16. Valsts policijas izsniegtās izziņas, ka ieroči dezaktivēti, ir derīgas dezaktivētu ieroču glabāšanai un nēsāšanai, dezaktivēta šaujamieroča pārvadāšanai Latvijas teritorijā, kā arī dezaktivēta lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai un pārvadāšanai. Dezaktivētus šaujamieročus, attiecībā uz kuriem ir Valsts policijas izsniegtas izziņas par to dezaktivēšanu, var izvest no Latvijas, ievest tajā, iegādāties vai realizēt atbilstoši šā likuma prasībām, ja ir saņemts regulā 2015/2403 noteiktais dezaktivēšanas apliecinājums.

17. Regulējums šā likuma 24. un 26. pantā attiecībā uz medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju apturēšanu, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā attiecībā uz medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju apturēšanu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991. gada 18. jūnija direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīvas 2008/51/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. martā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 27. martā