Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 36 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 128
Rīgā 2019. gada 26. martā (prot. Nr. 16 17. §)
Meliorācijas kadastra noteikumi
Izdoti saskaņā ar Meliorācijas likuma
14. panta trešo daļu un 16. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. meliorācijas kadastra saturu un izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību;
1.2. meliorācijas kadastra datu iesniegšanas un aktualizēšanas kārtību;
1.3. meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturu un veikšanas kārtību.
2. Meliorācijas kadastrs ir aktuāla, sistēmiska, digitāla vienota datubāze par visām valsts teritorijā esošajām meliorācijas sistēmām. Meliorācijas kadastra darbības nodrošināšanai izveido un uztur meliorācijas kadastra informācijas sistēmu.
3. Meliorācijas kadastrs ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība). Sabiedrība glabā, apkopo un aktualizē informāciju par meliorācijas sistēmām tīmekļvietnē www.melioracija.lv.
4. Lai uzturētu un aktualizētu meliorācijas kadastra datus un nodrošinātu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto kārtību, sabiedrība apstrādā personas datus un datus par attiecīgās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo zemes vienību, nekustamā īpašuma nosaukumu un identifikatoru (kadastra numuru).
II. Meliorācijas kadastra saturs, izveide un uzturēšana
5. Meliorācijas kadastrs satur:
5.1. teksta datus, kas ietver informāciju par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli (tajā skaitā inženiertehniskos risinājumus un ziņas par tehnisko stāvokli), sistēmas statusu, tehnisko noteikumu dokumentāciju un melioratīvās hidrometrijas datus;
5.2. telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kurās attēlotas ūdensteces, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, meliorācijas sistēmu būves un ierīces un hidrometriskie posteņi ar to meliorācijas kadastra apzīmējumiem, kā arī zemes vienību robežas un kadastra apzīmējumi;
5.3. atbilstoši noteikumiem šādas apstrādātu personas datu kategorijas:
5.3.1. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju;
5.3.2. tehniskās piekļuves informāciju.
6. Sabiedrības veiktās personas datu apstrādes nolūks ir apstrādāt datus par visām meliorācijas sistēmām valstī, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem.
7. Personas datu apstrādes mērķis ir meliorācijas sistēmu piederības identificēšana, kā arī to nekustamo īpašumu īpašnieku identificēšana, kuru īpašumā atrodas meliorācijas sistēmas.
8. Meliorācijas sistēmas kvantitatīvo stāvokli raksturo šo noteikumu 1. pielikumā minētie meliorācijas sistēmas galvenie rādītāji.
9. Meliorācijas kadastra informatīvajā sistēmā un meliorācijas plānā lieto apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
10. Sabiedrība meliorācijas sistēmu neatkarīgi no īpašuma piederības un statusa reģistrē meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un piešķir tai meliorācijas kadastra apzīmējumu (skaitļu kodu) (turpmāk – meliorācijas kadastra numurs):
10.1. ūdensnoteku sateces baseinus klasificē pēc to atrašanās vietas, ņemot vērā upju baseinu apgabala teritoriju, kurā atrodas ūdensnotekas sateces baseins:
10.1.1. ūdensnoteku sateces baseinus dala sīkākos baseinos, izvēloties četru lielāko upju – Daugavas, Ventas, Lielupes un Gaujas – un to pieteku sateces baseinus, papildinot augstākas pakāpes ūdensnotekas baseina numuru ar pāra skaitļiem (2, 4, 6, 8) un dalot līdz deviņiem zemākas pakāpes baseiniem, kas pēc nepieciešamības dalāmi vēl zemākās pakāpēs;
10.1.2. sateces baseiniem gar vadošo ūdensnoteku starp izvēlēto pieteku sateces baseiniem piešķir nepāra skaitļu numurus (1, 3, 5, 7, 9);
10.1.3. baseinus zemākas pakāpes baseinos iedala, sākot ar vienu zemākas pakāpes pieteku (1, 2, 3) vai vispār bez tās (1, 3);
10.2. ūdensnotekām un grāvjiem meliorācijas kadastra numuru veido no tā sateces baseina meliorācijas kadastra numura, kurā atrodas ūdensnoteka vai grāvis, un ūdensnotekas vai grāvja numura šajā sateces baseinā. Sateces baseinos, kuru meliorācijas kadastra numuri beidzas ar pāra skaitļa numuru, ar kadastra numuru 01 apzīmē galveno ūdensnoteku;
10.3. meliorācijas sistēmām, izņemot ūdensnotekas un grāvjus, ņem vērā trīs līmeņus:
10.3.1. pirmais līmenis – administratīvās teritorijas nosaukums vai kods no administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora;
10.3.2. otrais līmenis – trīs decimālās zīmes, kas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzīmē meliorācijas sistēmas pa būvju veidiem;
10.3.3. trešais līmenis – trīs decimālās zīmes, kas apzīmē konkrēto meliorācijas būvi, vai drenu sistēmas numurs saskaņā ar meliorācijas sistēmas nosprauduma plāniem, kas pievienoti aktam par pieņemšanu ekspluatācijā.
11. Meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai sabiedrība nosaka vienu no šādiem meliorācijas sistēmas statusiem:
11.1. valsts meliorācijas sistēma – valstij piederošai poldera sūkņu stacijai un hidrotehniskai būvei;
11.2. valsts nozīmes meliorācijas sistēma:
11.2.1. ūdensnotekai – regulētai ūdenstecei vai speciāli raktai gultnei, kuras sateces baseins ir vismaz 10 kvadrātkilometru vai kuras kopgarums ir vismaz pieci kilometri, liela diametra kolektoram uz tās, starpvalstu ūdensnotekai, valstij piederošam poldera sūkņu stacijas krājbaseinam un kanālam;
11.2.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu vismaz 100 hektāru lielu platību vai apdzīvotu vietu;
11.3. pašvaldības meliorācijas sistēma – pašvaldībai piederošai poldera sūkņu stacijai, hidrotehniskai būvei un inženierbūvei;
11.4. pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma – koplietošanas meliorācijas sistēmai, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu;
11.5. koplietošanas meliorācijas sistēma:
11.5.1. ūdensnotekai, liela diametra kolektoram un drenu kolektoram, drenu sistēmai, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos;
11.5.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz koplietošanas ūdensnotekas vai valsts nozīmes ūdensnotekas un ir vairāku fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā;
11.6. viena īpašuma meliorācijas sistēma:
11.6.1. ūdensnotekai un liela diametra kolektoram, drenu sistēmai, kas regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;
11.6.2. nosusinošā un norobežojošā tīkla būvēm – grāvjiem, kuri nepilda ūdensnoteku funkciju un kuros neietek ūdens no citas meliorācijas sistēmas;
11.6.3. drenu sistēmām;
11.6.4. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā, bet atrodas uz viena īpašuma ūdensnotekas vai grāvja vai valsts nozīmes ūdensnotekas un ir vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai valdījumā.
III. Apmaiņa ar meliorācijas kadastra informāciju
12. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas izsniedz sabiedrībai datus no šādiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas informācijas blokiem meliorācijas kadastra izveidei, uzturēšanai un aktualizēšanai:
12.1. kadastra objekta identifikators;
12.2. nekustamā īpašuma sastāvs;
12.3. nekustamā īpašuma pamatdati;
12.4. dati par nekustamā īpašuma piederību;
12.5. zemes vienības pamatdati;
12.6. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķi;
12.7. kadastra karte.
13. Sabiedrība elektroniski (digitālā formā ar mēroga noteiktību 1 : 10 000) bez maksas nodod Valsts zemes dienestam šādus meliorācijas kadastra datus:
13.1. zemes vienības meliorēto zemju platības robežas pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. novembrī;
13.2. aktualizētās (no jauna izbūvētās vai no meliorācijas kadastra izņemtās) zemes vienības meliorēto zemju platības robežas un izmaiņu izdarīšanas datumi.
14. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra tiešsaistes datu pārraides režīmā izsniedz vai elektronisku datņu formā bez maksas nosūta sabiedrībai digitālās topogrāfiskās kartes ar mēroga noteiktību 1 : 10 000 un digitālās ortofotokartes ar mēroga noteiktību 1 : 10 000 meliorācijas kadastra uzturēšanai.
15. Pašvaldības bez maksas iesniedz sabiedrībai spēkā esošo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu telpiskos datus vektordatu formātā meliorācijas kadastra uzturēšanai, ja dati nav pieejami Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.
16. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" bez maksas digitālā veidā sniedz sabiedrībai informāciju par meliorācijas sistēmām savā valdījumā un īpašumā esošajā zemē meliorācijas kadastra datu aktualizēšanai un uzturēšanai.
17. Sabiedrība bez maksas nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru ar meliorācijas kadastra telpiskajiem datiem digitālā formā normatīvajos aktos noteikto pamatdatu sagatavošanai.
IV. Meliorācijas kadastra datu iesniegšana un aktualizēšana
18. Meliorācijas kadastra datus sabiedrība aktualizē, pamatojoties uz dokumentiem par meliorācijas sistēmas būvniecību, tehniskās pārbaudes atzinumu, inventarizācijas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, kā arī izmantojot jaunākās ortofotokartes.
19. Meliorācijas sistēmas datu reģistrēšanai un grozīšanai iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas atbilst:
19.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;
19.2. spēkā esošo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām;
19.3. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumam, ja tāds ir nepieciešams.
20. Lai meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunus datus, sabiedrībā iesniedz:
20.1. zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
20.1.1. meliorācijas sistēmas inventarizācijā iegūto informāciju;
20.1.2. informāciju par kvantitatīvām vai kvalitatīvām pārmaiņām meliorācijas sistēmā;
20.2. pašvaldības būvvalde – informāciju par meliorācijas sistēmas pieņemšanu ekspluatācijā, ja šī informācija nav pieejama Būvniecības informācijas sistēmā;
20.3. pašvaldība – meliorācijas sistēmas inventarizācijā iegūto informāciju:
20.3.1. par pašvaldības meliorācijas sistēmu;
20.3.2. par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu;
20.3.3. par koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmu, kuras nekopšana apdraud pašvaldības infrastruktūru, bet par kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav iesnieguši datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā;
20.4. sabiedrība – par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju.
21. Lai aktualizētu meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība iesniedz sabiedrībā iesniegumu datu reģistrēšanai meliorācijas kadastrā (3. pielikums) papīra vai elektroniska dokumenta formā un pievieno šādus dokumentus:
21.1. meliorācijas sistēmas inventarizācijas lietu, ja ierosina:
21.1.1. izņemt meliorācijas sistēmas vai tās daļas datus;
21.1.2. reģistrēt esošu būvi, kas saskaņā ar Meliorācijas likumu atbilst meliorācijas sistēmai (būvei) un atbilstoši šiem noteikumiem reģistrējama meliorācijas kadastrā;
21.2. tehniskās pārbaudes atzinumu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību, ja ierosina:
21.2.1. pārtraukt meliorācijas sistēmas vai tās daļas darbību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu vai Eiropas Savienības prioritāro biotopu labvēlīgu aizsardzības statusu;
21.2.2. izņemt inventarizētas meliorācijas sistēmas vai tās daļas datus;
21.3. elektroniski parakstītu pilnvaru vai pilnvaras kopiju, ja iesniegumu iesniedz pilnvarota persona, uzrādot oriģinālu;
21.4. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu dabas rezervātu un dabas liegumu teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās.
22. Sabiedrība aktualizē meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību ir saņemti šādi dokumenti:
22.1. meliorācijas sistēmu un būvju izpildzīmējumi – meliorācijas būvju un ietaišu izvietojuma plāns, šķērsgriezumi, garenprofili;
22.2. akts par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā;
22.3. meliorācijas sistēmas inventarizācijas lieta, ja nav iesniegti šo noteikumu 22.1. vai 22.2. apakšpunktā minētie dokumenti.
23. Pēc būves tehniskās apsekošanas atzinuma un inventarizācijas lietas saņemšanas meliorācijas sistēmas datus izņem no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas, ja:
23.1. meliorācijas sistēma atrodas un ietekmē zemes ūdens režīmu viena zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma robežās;
23.2. tas nepasliktina citu zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu zemes ūdens režīmu.
24. Sabiedrība viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas datus vai par datu izņemšanu no tās.
25. Ja sabiedrība pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas sistēmu vai izņemt datus, tā viena mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par atteikumu, norādot tā iemeslu. Lēmumu par atteikumu pieņem, ja:
25.1. iesniegtie dokumenti nesatur informāciju, kas nepieciešama meliorācijas sistēmas reģistrēšanai vai datu izņemšanai;
25.2. zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja dokumentos sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām.
26. Šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības iesniegt dokumentus atkārtoti, ja ir novērstas sabiedrības atteikumā norādītās nepilnības.
27. Sabiedrība pēc personu pieprasījuma izsniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam aktualizētos meliorācijas kadastra datus par īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo meliorācijas sistēmu.
28. Sabiedrība pēc valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas datu aktualizēšanas meliorācijas kadastra informācijas sistēmā sagatavo datu kopsavilkumu par valsts meliorācijas sistēmām un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām un līdz attiecīgā gada 1. novembrim iesniedz to apstiprināšanai zemkopības ministram.
29. Dokumentus un datus par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai datu izņemšanu no tās sabiedrība glabā pastāvīgi papīra vai elektroniskā formā.
V. Meliorācijas sistēmas inventarizēšana un inventarizācijas saturs
30. Meliorācijas sistēmu inventarizē normatīvajos aktos par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu noteiktajā kārtībā sertificēta persona, kurai piešķirts būvprakses sertifikāts meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju projektēšanā vai meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā (turpmāk – inventarizācijas veicējs).
31. Meliorācijas sistēmas inventarizācijas kārtība attiecas uz lauku apvidū lauksaimniecības un meža zemē (izņemot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā un īpašumā esošās zemes), kā arī pilsētu un ciemu teritorijās ierīkotām meliorācijas sistēmām.
32. Meliorācijas sistēmas inventarizāciju veic laikposmā no 1. aprīļa (pēc palu vai plūdu maksimuma beigām) līdz 1. novembrim (līdz vasaras veģetācijas perioda beigām).
33. Inventarizācijas periodu var pagarināt arī pēc 1. novembra, ja klimatiskie apstākļi pieļauj inventarizāciju. Inventarizācijas iespēja no 1. novembra līdz 31. martam apliecināma ar fotofiksāciju.
34. Zemes platībās, kas nosusinātas ar drenāžu, mazākā inventarizējamā pamatvienība ir vienas drenu sistēmas nosusinātā platība neatkarīgi no zemes vienības robežām.
35. Drenu sistēmas nosusinātās platības ārējo robežu nosaka:
35.1. līdz ūdensnotekas, kontūrgrāvja vai ceļa infrastruktūras malai;
35.2. līdz aizsargdambja iekšējās nogāzes pakājei;
35.3. pa viduslīniju starp blakus esošu drenu sistēmu malējām drenām;
35.4. pa līniju, kura vilkta paralēli drenu sistēmas malējai drenai uz ārpusi no drenu sistēmas attālumā, kas veido pusi no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma;
35.5. pa līniju, kura vilkta gar drenu sistēmas drenu augšgaliem attālumā, kas veido ceturtdaļu no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma.
36. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība (turpmāk – inventarizācijas ierosinātājs) vienu mēnesi pirms inventarizācijas uzsākšanas informē sabiedrību un ar inventarizējamās meliorācijas sistēmas platību aptverto īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus par meliorācijas sistēmas inventarizācijas uzsākšanu.
37. Sabiedrība digitālā vai papīra formā izsniedz inventarizācijas ierosinātājam šādus meliorācijas sistēmas inventarizācijai nepieciešamos datus:
37.1. izziņu par inventarizējamo meliorācijas sistēmu ar meliorācijas kadastra karti analogā veidā (turpmāk – inventarizācijas plāns);
37.2. attiecīgos inventarizējamās meliorācijas sistēmas izpilddokumentācijas datus.
38. Inventarizācijas ierosinātājs iesniedz inventarizācijas veicējam zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas datus.
39. Inventarizācijas veicējs tādas esošas meliorācijas sistēmas inventarizāciju, par kuru meliorācijas kadastrā nav informācijas, īsteno šādi:
39.1. nosaka līnijveida un punktveida meliorācijas sistēmas virszemes daļas raksturojošos rādītājus (garumu, platumu, diametru);
39.2. inventarizēto meliorācijas sistēmu izvietojumu zemes vienībā un tehniskā stāvokļa novērtējumu attēlo inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem apzīmējumiem. Ja inventarizētās meliorācijas sistēmas uztvertie ūdeņi tiek novadīti līdz ūdensnotekai, kas atrodas ārpus zemes vienības robežām, inventarizācijas plānā norāda ūdensnotekas ūdens saimnieciskā iecirkņa kodu;
39.3. atbilstoši šiem noteikumiem novērtē meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli, zemes hidrofizikālās īpašības un meliorācijas sistēmas darbības atbilstību un sagatavo atzinumu par meliorēto zemes vienību saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un kritērijiem, aizpildot šo noteikumu 5., 6., 7. un 8. pielikumā minētās tabulas. Pielikumu tabulās neaizpilda ailes par meliorācijas sistēmas (būves) statusu, kadastra numuru, nosaukumu, ekspluatācijā nodošanas gadu, sateces baseina meliorācijas kadastra numuru un piketu.
40. Pārmitrās meliorēto zemes vienību platības un teritorijas, kas netiek izmantotas lauksaimniecībā (piemēram, ir aizaugušas, apbūvētas, apmežotas vai applūdinātas), pamatojoties uz raksturīgiem situācijas elementiem dabā un kartogrāfiskajā materiālā vai izdarot instrumentālo uzmērīšanu, iezīmē inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.
41. Meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem meliorācijas sistēmu vērtēšanas kritērijiem norāda šo noteikumu 6. pielikumā. Meliorācijas sistēmas šifru veido šo noteikumu 4. pielikumā minētais meliorācijas sistēmas apzīmējums un inventarizācijas veicēja piešķirtais decimālās zīmes kārtas numurs.
42. Konstatējot meliorācijas kadastra plānā nenorādītu meliorācijas būvi vai norādītas meliorācijas būves neesību, to atzīmē inventarizācijas plānā. Nenorādītas virszemes meliorācijas būves atrašanās vietu precizē un nosaka instrumentāli.
43. Meliorētās lauksaimniecības zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējumu, meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējumu un atzinumu par meliorēto zemi norāda šo noteikumu 8. un 9. pielikumā minētajā tabulā.
44. Inventarizācijas veicējs pēc meliorācijas sistēmas inventarizācijas pabeigšanas sagatavo un nodod inventarizācijas ierosinātājam inventarizācijas lietu. Inventarizācijas lietā ietilpst:
44.1. paskaidrojuma raksts, kas ietver pārskatu par izpildītajiem meliorācijas sistēmas inventarizācijas darbiem un inventarizācijas rezultātiem;
44.2. šo noteikumu 4., 6., 7. un 8. pielikumā minētais novērtējums un atzinums papīra un elektroniskā formā;
44.3. inventarizācijas plāns, kurā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu attēlota:
44.3.1. precizētā meliorētās zemes vienības robeža;
44.3.2. robeža ar kontūra numuru meliorētai zemei, kurā hidromelioratīvais stāvoklis nav nodrošināts un meliorācijas sistēmas darbība nav atbilstoša;
44.3.3. meliorētās lauksaimniecībā neizmantotās (piemēram, apmežotas, aizaugušas, apbūvētas, applūdinātas) zemes vienības robeža;
44.3.4. meliorētās zemes pārmitrās platības robeža;
44.3.5. inventarizētās meliorācijas līnijveida un punktveida būves.
45. Inventarizācijas lietas un satura atbilstību šiem noteikumiem nodrošina inventarizācijas veicējs.
46. Inventarizācijas ierosinātājs šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju iesniedz sabiedrībā viena mēneša laikā pēc inventarizācijas veikšanas.
47. Veicot valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas līnijveida un punktveida meliorācijas būvju inventarizāciju:
47.1. noformē inventarizācijas plānu, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā norādītos apzīmējumus;
47.2. datus par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli apkopo saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un kritērijiem šo noteikumu 5. un 6. pielikumā minētajās tabulās.
VI. Noslēguma jautājums
48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 623 "Meliorācijas kadastra noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 113. nr.; 2013, 169. nr.; 2017, 103. nr.).
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Zemkopības ministrs K. Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Meliorācijas sistēmas galvenie kvantitatīvie rādītāji
Nr. p. k. | Kvantitatīvie rādītāji | Mērvienība | Daudzums | |||||
kopā | tai skaitā atbilstoši statusam | |||||||
valsts un valsts nozīmes | koplietošanas | pašvaldības nozīmes koplietošanas | pašvaldības | viena īpašuma | ||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
1. | Ūdensnotekas | km | ||||||
2. | Kontūrgrāvji | km | ||||||
3. | Susinātājgrāvji | km | ||||||
4. | Drenu sistēmas | ha | ||||||
5. | Drenu akas | gab. | ||||||
6. | Virszemes ūdens uztvērēji | gab. | ||||||
7. | Kontrolētās drenāžas būves | gab. | ||||||
8. | Liela diametra kolektori (Ø ≥ 30 cm) | km | ||||||
9. | Caurtekas* | gab. | ||||||
10. | Caurtekas-regulatori* | gab. | ||||||
11. | Aizsargdambji | km | ||||||
12. | Aizsprosti | gab. | ||||||
13. | Sedimentācijas baseini | gab. | ||||||
14. | Divpakāpju meliorācijas grāvji | km | ||||||
15. | Akmeņu krāvumi | gab. | ||||||
16. | Mākslīgie mitrāji | gab. | ||||||
17. | Slūžas | gab. | ||||||
18. | Kājnieku laipas, tilti* | gab. | ||||||
19. | Sūkņu stacijas | gab. | ||||||
20. | Krājbaseini | gab. | ||||||
21. | Straujtekas | gab. | ||||||
22. | Kritņi | gab. | ||||||
23. | Ūdenspārgāznes | gab. | ||||||
24. | Meniķi | gab. | ||||||
25. | Zemtekas | gab. | ||||||
26. | Hidrometriskās ierīces | gab. | ||||||
27. | Citas būves | gab. |
Piezīme. * Uzskaita, ja būves ir reģistrētas vai tām jābūt reģistrētām meliorācijas kadastrā.
Zemkopības ministrs K. Gerhards
2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un meliorācijas plānos lietojamie apzīmējumi
Nr. p. k. | Apzīmējums | Nosaukums | Apraksts |
1. | Valsts nozīmes ūdensnotekas regulētā posma ass līnija | Sarkana punktēta līnija | |
2. | Valsts nozīmes ūdensnotekas ass līnija | Zila šaura līnija | |
3. | Valsts nozīmes ūdensnotekas virsmas laukums | Zils poligons | |
4. | Valsts nozīmes ūdensnotekas piketa punkts | Zils aplis ar melnu kontūru | |
5. | Sateces baseina robeža | Sārta poligona kontūra | |
6. | Krājbaseins | Zila kontūra uz zilas līnijas | |
7. | Koplietošanas ūdensnoteka | Zila plata līnija | |
8. | Pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteka | Sarkana svītrlīnija ar zilām kontūrlīnijām | |
9. | Viena īpašuma ūdensnoteka | Zila svītrlīnija | |
10. | Kontūrgrāvis | Gaiši zila līnija | |
11. | Susinātājgrāvis | Gaiši zila svītrlīnija | |
12. | Liela diametra kolektors uz valsts nozīmes ūdensnotekas (Ø ≥ 30 cm) | Divas dzeltenas paralēlas līnijas | |
13. | Koplietošanas liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) | Divas zaļas paralēlas līnijas | |
14. | Pašvaldības nozīmes koplietošanas liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) | Divas violetas paralēlas līnijas | |
15. | Viena īpašuma liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) | Divas zilas paralēlas līnijas | |
16. | Drenu kolektors (1. kārta) | Divas tumši zaļas paralēlas līnijas | |
17. | Rekonstruēts drenu kolektors (2. kārta) | Divas sarkanas paralēlas līnijas | |
18. | Rekonstruēts drenu kolektors (3. kārta) | Divas violetas paralēlas līnijas | |
19. | Rekonstruēts drenu kolektors (4. kārta) | Divas gaiši zilas paralēlas līnijas | |
20. | Liela diametra drena (1. kārta) | Zaļa plata līnija | |
21. | Rekonstruēta liela diametra drena (2. kārta) | Sarkana plata līnija | |
22. | Rekonstruēta liela diametra drena (3 .kārta) | Violeta plata līnija | |
23. | Rekonstruēta liela diametra drena (4. kārta) | Zila plata līnija | |
24. | Drena (1. kārta) | Zaļa šaura līnija | |
25. | Rekonstruēta drena (2. kārta) | Sarkana šaura līnija | |
26. | Rekonstruēta drena (3. kārta) | Violeta šaura līnija | |
27. | Rekonstruēta drena (4. kārta) | Zila šaura līnija | |
28. | Drenu aka | Sarkana apļa kontūra | |
29. | Kontrolēta drenāžas būve | Sarkana apļa kontūra ar kvadrātu | |
30. | Virszemes ūdens uztvērējs | Zils simbols | |
31. | Drenu kolektora diametra maiņa | Zaļš simbols | |
32. | Meliorācijas sistēmas robeža, meliorētās zemes robeža | Zaļa kontūrlīnija | |
33. | Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas robeža | Zila kontūrlīnija | |
34. | Valstij piederoša caurteka | Sarkana apļa kontūra ar caurtekas simbolu | |
35. | Koplietošanas caurteka | Zaļa apļa kontūra ar caurtekas simbolu | |
36. | Viena īpašuma caurteka | Zila apļa kontūra ar caurtekas simbolu | |
37. | Valstij piederoša caurteka-regulators | Dubulta sarkana apļa kontūra ar caurtekas simbolu | |
38. | Koplietošanas caurteka-regulators | Dubulta zaļa apļa kontūra ar caurtekas simbolu | |
39. | Viena īpašuma caurteka-regulators | Dubulta zila apļa kontūra ar caurtekas simbolu | |
40. | Valstij piederošas slūžas | Sarkana apļa kontūra ar slūžu simbolu | |
41. | Koplietošanas slūžas | Zaļa apļa kontūra ar slūžu simbolu | |
42. | Viena īpašuma slūžas | Zila apļa kontūra ar slūžu simbolu | |
43. | Valstij piederošs meniķis | Sarkana apļa kontūra ar meniķa simbolu | |
44. | Koplietošanas meniķis | Zaļa apļa kontūra ar meniķa simbolu | |
45. | Viena īpašuma vai pašvaldības meniķis | Zila apļa kontūra ar meniķa simbolu | |
46. | Kājnieku laipa | Melna apļa kontūra ar laipas simbolu | |
47. | Tilts | Melns tilta simbols | |
48. | Straujteka | Melna apļa kontūra ar romba simbolu | |
49. | Kritnis | Dubulta zila apļa kontūra ar svītras simbolu | |
50. | Ūdens pārgāzne | Zils pārgāznes simbols | |
51. | Valstij piederoša zemteka | Sarkans aplis ar svītru | |
52. | Koplietošanas zemteka | Zaļš aplis ar svītru | |
53. | Viena īpašuma vai pašvaldības zemteka | Zils aplis ar svītru | |
54. | Sedimentācijas baseins | Sarkans ovāls simbols uz ūdensnotekas līnijas | |
55. | Divpakāpju meliorācijas grāvis | Zila raustīta līnija pakāpes pusē paralēli ūdensnotekas līnijai | |
56. | Akmeņu krāvums | Brūns trīsstūris uz ūdensnotekas līnijas | |
57. | Mākslīgais mitrājs | Zils mitrāja simbols | |
58. | Melioratīvas hidrometrijas upju hidrometriskais postenis | Krustots zils aplis | |
59. | Melioratīvas hidrometrijas ezeru hidrometriskais postenis | Krustots brūns aplis | |
60. | Melioratīvas hidrometrijas drenu hidrometriskais postenis | Krustots zaļš aplis | |
61. | Poldera sūkņu stacija | Dubulti melni apļi ar daļēju aizskrāsojumu | |
62. | Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambis | Sarkans dambja simbols ar melnu kontūru | |
63. | Poldera aizsargdambis valsts īpašumā | Zaļš dambja simbols ar melnu kontūru | |
64. | Poldera aizsargdambis pašvaldības īpašumā | Zils dambja simbols ar melnu kontūru | |
65. | Viena īpašuma aizsargdambis | Balts dambja simbols ar melnu kontūru | |
66. | Poldera sateces baseins | Zaļa punktēta poligona kontūra | |
67. | Poldera platības robeža | Sarkana poligona kontūra | |
68. | Nenodrošināts meliorētās platības hidromelioratīvais stāvoklis | Brūns krustiski svītrots poligons | |
69. | Apmežota meliorētā platība | Zaļš poligons ar krūmu apzīmējumu | |
70. | Aizaugusi meliorētā platība | Brūna poligona kontūra ar zaļu fonu un brūnu punktējumu | |
71. | Apbūvēta meliorētā platība | Melna kontūra ar oranžu svītrojumu | |
72. | Pārmitra meliorētā platība | Zila poligona kontūra ar ciņu apzīmējumu | |
73. | Applūdusi meliorētā platība | Zila kontūra ar zilu fonu | |
74. | Slikts tehniskais stāvoklis valsts nozīmes ūdensnotekai | Sarkana līnija ar regulāriem brūniem posmiem | |
75. | Slikts tehniskais stāvoklis koplietošanas ūdensnotekai | Zaļa līnija ar regulāriem brūniem posmiem | |
76. | Slikts tehniskais stāvoklis Viena īpašuma ūdensnotekai | Zila līnija ar regulāriem brūniem posmiem | |
77. | Slikts tehniskais stāvoklis Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambim | Sarkana līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām | |
78. | Slikts tehniskais stāvoklis valsts īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zaļa līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām | |
79. | Slikts tehniskais stāvoklis pašvaldības īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zila līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām | |
80. | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis valsts nozīmes ūdensnotekai | Sarkana līnija ar regulāriem melniem posmiem | |
81. | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis koplietošanas ūdensnotekai | Zaļa līnija ar regulāriem melniem posmiem | |
82. | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis viena īpašuma ūdensnotekai | Zila līnija ar regulāriem melniem posmiem | |
83. | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambim | Sarkana līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām | |
84. | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis valsts īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zaļa līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām | |
85. | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis pašvaldības īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zila līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām |
Zemkopības ministrs K. Gerhards
3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Iesniegums datu reģistrēšanai meliorācijas kadastrā
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
"Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
1. Zemes īpašums | |||||||||||||
(nosaukums, novads, pagasts) | |||||||||||||
|
|||||||||||||
2. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs | |||||||||||||
|
|||||||||||||
(fiziskas personas vārds, uzvārds un personas kods | |||||||||||||
|
|||||||||||||
vai juridiskas personas nosaukums un reģistrācijas numurs) | |||||||||||||
(fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas sdrese vai juridiskas personas juridiskā adrese) | |||||||||||||
(kontaktinformācija, e-pasta adrese) |
3. Zemes vienība, par kuru mainīti dati
Zemes vienības kadastra apzīmējums | Lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība (ha) | Meža zemes platība (ha) | Zeme zem ēkām un pagalmiem (m2 vai ha) | Kopējā zemes platība (ha) |
Objekta meliorācijas kadastra Nr., ja meliorācijas sistēma ir iepriekš reģistrēta meliorācijas kadastrā |
4. Pamatojums kadastra datu grozījumiem (vajadzīgo atzīmēt ar X)
1. | Meliorācijas sistēmas (būves) pirmā reģistrācija | |
2. | Mainījusies faktiskā situācija dabā un tehniskās apsekošanas dati | |
3. | Meliorācijas sistēmas (būves) tehniskais stāvoklis nenodrošina zemes ūdens režīma regulēšanu atbilstoši zemes lietošanas veidam | |
4. | Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšana | |
5. | Mainījies meliorētās zemes lietošanas veids |
5. Iesniegtie pielikumi (vajadzīgo atzīmēt ar X):
elektronisko datu datne pielikumā
saraksts ar objekta zemes vienību kadastra numuriem
paziņojums par zemes lietošanas veida izmaiņām, ja ierosinātājs ir konstatējis, ka zemes lietošanas veida faktiskā platība zemes vienībā vairāk nekā par 10 procentiem atšķiras no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem
pilnvara, ja iesniegumu iesniedz meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pilnvarota persona
Personas datu apstrāde notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 5. punktu.
datums* | zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja vārds, uzvārds | paraksts* |
Piezīme. * Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs K. Gerhards
4. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Meliorācijas sistēmu apzīmējumi, raksturojums un vērtēšanas kritēriji
Nr. p. k. | Būves nosaukums un apzīmējums, raksturojums | Būves tehniskā stāvokļa novērtējuma kritēriji | ||
slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
|||
1 | 2 | 3 | 4 | |
1. Ūdensnotekas un to būves | ||||
1.1. |
Ūdensnoteka (UN) |
Upe, strauts vai grāvis, kas aizvada ūdeni no meliorācijas sistēmām, citām teritorijām, ūdenstilpēm vai ūdenstecēm | (1) Gultne stipri aizaugusi ar
kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves
atkritumiem (2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu un nobrukumu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu (3) Bieži bebru aizsprostojumi (4) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi |
(5) Bebru aizsprostojumi vai
patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas
režīmu ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas
deformācijas
(6) Ūdensnotekas vai grāvja sliktais tehniskais stāvoklis rada: a) apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos, b) nenodrošinātu meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli |
1.2. | Regulēta ūdensnoteka (UNR) | Regulēta (tīrīta, padziļināta, paplašināta vai iztaisnota) upes vai strauta gultne vai tās posms | ||
1.3. | Aizsprosts (A) | Hidrotehniska būve ūdens noteces aizturēšanai un ūdens līmeņa regulēšanai augšpus tās | (1) Izteiktas aizsprosta nogāžu
deformācijas, viļņu vai straumes izskalojumi vai noskalojumi,
noslīdējumi (2) Ievērojama aizsprosta ķermeņa vai pamatnes nosēšanās (3) Plaisas aizsprosta ķermenī (4) Dzīvnieku alas aizsprosta ķermenī (5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni (ārpus aizsprosta drenāžas) |
(6) Caurejošas plaisas aizsprosta ķermenī
vai savienojuma vietā ar novadbūvi (7) Vērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni (8) Aizsprosts rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā (9) Aizsprosta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un uzstādinātā ūdens strauja noplūde lejup pa ūdensnoteku |
1.4. | Zemteka (Zt) | Hidrotehniska būve – cauruļvads ūdensteces izvadīšanai zem citas ūdensteces gultnes vai kāda cita dabiska vai mākslīga šķēršļa | (1) Ievērojami izskalojumi vai
paskalojumi priekšjoslā, gultnē, pēcjoslā vai ūdensnotekā (2) Dažu būves daļu nevienmērīga nosēšanās vai nobīde (3) Caurejošas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos vai citos būves elementos (4) Aizvaru: a) metāla daļu korozija, b) nesošo elementu bojājumi, c) noblīvējumu bojājumi (5) Aizvaru pacelšanas iekārtas bojājumi |
(6) Galvenās būvkonstrukcijas
zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā (7) Būves sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt uzstādinātā ūdens strauja noplūde lejup pa ūdensnoteku (8) Būve rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā |
1.5. | Straujteka (St) | Hidrotehniska būve dažādu augstumu ūdens līmeņu savienošanai ūdensnotekas gultnes dibenam ar lielu slīpumu | ||
1.6. | Kritnis (Kr) | Hidrotehniska būve dažādu augstumu ūdens līmeņu savienošanai īsā ūdensnotekas gultnes posmā. Atšķirībā no straujtekas kritnī ūdens plūsma dažos posmos atraujas no tā gultnes | ||
1.7. | Novadbūves (NB): | |||
1.7.1. |
Pārgāzne | Hidrotehniska būve, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens | ||
1.7.2. |
Zemlīmeņa izlaide (meniķis) | Ūdens novadbūve liekā ūdens novadīšanai zem augšbjefa līmeņa | ||
1.7.3. |
Slūžas | Hidrotehniska būve ūdens noteces caurvadīšanai caur aizsprostu | ||
1.8. | Regulators (R) | Hidrotehniska būve ūdens līmeņa uzstādināšanai ūdensnotekas vai susinātājgrāvja gultnē un noteces regulēšanai | ||
1.9. | Caurteka-regulators (CR) | |||
1.10. |
Ūdenskrātuve (ŪK) | Ūdensnoteku (ūdensteču, novadgrāvju) gultņu paplašinājumi un padziļinājumi ar ūdeni izskalojamo produktu sedimentācijai un bioloģiskai akumulācijai (nostādinātājbaseini) | (1) Piesērējusi gultne – līdz
50 procentiem no izbūvētā padziļinājuma tilpuma pildīta ar sedimentiem
un aizaugusi ar ūdensaugiem līdz 50 procentiem no virsmas laukuma (2) Ūdenskrātuvē daudz kūdras uzpeldeņu (3) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti |
(4) Ūdenskrātuve izveidota bez
likumīga pamata (nav ekspluatācijas un apsaimniekošanas) noteikumu) (5) Stipri piesērējusi gultne – vairāk nekā par 50 procentiem no izbūvētā padziļinājuma tilpuma pildīta ar sedimentiem un aizaugusi ar ūdensaugiem vairāk nekā par 50 procentiem no virsmas laukuma (6) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti |
1.11. | Sedimentācijas baseini (SB) | |||
1.12. | Aizsargdambis (D) |
Grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu |
(1) Izteiktas nogāžu deformācijas un
noslīdējumi, viļņu vai straumes izskalojumi vai noskalojumi (2) Ievērojama aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes nosēšanās (3) Plaisas aizsargdambja ķermenī (4) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī (5) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni |
(6) Caurejošas plaisas aizsargdambja
ķermenī (7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni (8) Aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens ieplūde aizsargājamā teritorijā |
1.13. | Divpakāpju meliorācijas grāvji (DMG) | Salikts divpakāpju ūdensnotekas gultnes šķērsprofils, veidojot vai saglabājot izveidojušās mākslīgās palienes ar nostiprinājumiem vai bez tiem | (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem
vai lakstaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves
atkritumiem (2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu un nobrukumu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu (3) Bieži bebru aizsprostojumi (4) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi |
(5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi
ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu
ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas (6) Ūdensnotekas vai grāvja sliktais tehniskais stāvoklis: a) rada apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos, b) nenodrošina meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli |
1.14. | Akmeņu krāvumi (AK) | Ūdensnotekas gultnē ievietoti lieli akmeņi (Ø > 0,3 m), kas veido akmeņu krāvuma krāces | (1) Daļēji izjaukts akmeņu krāvums, mainīta
ūdens plūsmas izkliede (2) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti |
(3) Pilnībā izjaukts akmeņu krāvums, kas
neveido krāces (4) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti |
2. Nosusināšanas un divpusējās darbības meliorācijas sistēmas būves | ||||
2.1. | Kontūrgrāvis (K) | Norobežojošā tīkla būve
nosusinātās platības norobežošanai no pieplūstošajiem virszemes ūdeņiem
vai gruntsūdeņiem. Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz ūdensnotekai |
(1) Gultne stipri aizaugusi ar
kokaugiem (2) Gultnes izskalojumi, piesērējumi vai nogāžu nobrukumi un noslīdeņi samazinājuši gultnes dziļumu vairāk nekā par vienu trešdaļu no sākotnējā dziļuma |
|
2.2. | Susinātājgrāvis (S) | |||
2.3. | Meliorācijas sistēmas liela diametra kolektors (SN) | 300 mm un lielāka diametra nosusināšanas sistēmas cauruļvads drenu sistēmas un virszemes ūdeņu novadīšanai | (1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi,
piltuves (2) Kontrolakās cauruļvada piesērējums vairāk nekā par vienu trešo daļu no cauruļvada diametra (3) Ūdens noplūde gar izteku |
|
2.4. | Drenu kolektors (DK) |
Drenu cauruļvads drenu uzņemto grunts filtrācijas ūdeņu savākšanai un novadīšanai uz ūdensnoteku vai citu drenu kolektoru |
(1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi,
piltuves (2) Ūdens noplūde garām iztekai (3) Vasaras mazūdens periodā izteka atrodas zem ūdens līmeņa novadgrāvī (4) Izteka aizbrukusi ar novadgrāvja gultnes izskalojumiem, nogāzes nobrukumiem vai noslīdeņiem (vai nav atrodama) |
|
2.5. | Drena (DR) | Pazemes drenu cauruļvads gruntsūdens uztveršanai un novadīšanai līdz drenu kolektoram | (1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves | (2) Konstatēta sabrukusi drena |
2.6. | Drenu kontrolaka (KA) | Drenu aka ar virszemes daļu drenāžā iekļuvušo sanesumu izgulsnēšanai, kolektoru pievienošanai, kolektora trases virzienu krasai maiņai un drenāžas darbības vizuālai kontrolei | (1) Nav vāka (2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti (3) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni |
(4) Grodos atrodas augsne, un kolektori nav redzami |
2.7. |
Drenu uztvērējaka (UA) |
Drenu aka virszemes ūdens noteces, susinātājgrāvja, kontūrgrāvja vai ceļa grāvja ūdeņu ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei |
(1) Nav vāka (2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti (3) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni (4) Ūdens uztveršanas caurumu apakšējā rinda grodā atrodas augstāk par apkārtējās zemes līmeni vai par 0,5 m augstāk nekā grāvja pievienojuma līmenis (5) Ūdens uztveršanas caurumi grodā nav nosegti ar filtrējoša materiāla apbērumu |
|
2.8. | Kontrolētā drenāža (KD) | Divpusējās mitruma regulēšanas konstrukcijas drenu kontrolakās vai uz drenu kolektoru iztekām | (1) Periodiska ūdens uzkrāšanās nosusināmās platībās liecina par piesērējušiem drenu sistēmu posmiem | (2) Ilgstoša ūdens uzkrāšanās nosusināmās platībās liecina par piesērējušiem drenu sistēmu posmiem |
2.9. | Virszemes ūdens uztvērējs (VŪU) | Būve, kas uztver virszemes noteces no nosusināmās platības un ievada ūdeņus drenu sistēmā | (1) Konstatējamas nobīdes no faktiskās atrašanās vietas | (2) Bojāts vai nav atrodams |
2.10. | Mākslīgie mitrāji (MM) | Mākslīgi veidoti mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes vai pazemes plūsmu | (1) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējusi
gultne, nenotiek ūdens plūsmas izkliede visā mitrāja platībā (2) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti (3) Pazemes plūsmas mitrājiem novērojama periodiska ūdens uzkrāšanās virs filtra materiāla (4) Pazemes plūsmas mitrājiem novērota traucēta veģetācijas attīstība virs filtra materiāla |
(5) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējusi
gultne, nenotiek ūdens ieplūde mitrāja platībā (6) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti (7) Pazemes plūsmas mitrājiem novērojama ilgstoša ūdens uzkrāšanās virs filtra materiāla (8) Pazemes plūsmas mitrājiem virs filtra materiāla nav veģetācijas |
3. Poldera būves | ||||
3.1. | Apvadkanāls (AK) | Līnijas būve poldera platības norobežošanai no uzplūstošiem ūdeņiem un ar poldera sūkņu staciju pārsūknējamā ūdens daudzuma samazināšanai | (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem
vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem (2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu vai nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu (3) Bieži bebru aizsprostojumi (4) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi |
(5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi
ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu
apvadkanālā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas (6) Apvadkanāla sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tas nespēj novadīt noteci un norobežot poldera platību no uzplūstošiem ūdeņiem un rada ūdens ieplūšanas draudus poldera teritorijā |
3.2. | Krājbaseins-maģistrālais kanāls (KM) | Līnijas būve poldera baseina noteces uztveršanai, uzkrāšanai un novadīšanai līdz sūkņu stacijai un sūkņu darbības režīma optimizācijai | (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem
vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem (2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu vai nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu (3) Bieži bebru aizsprostojumi (4) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi (5) Gultnes piesērējuma līmenis ir augstāks par noteikto zemāko ekspluatācijas ūdens līmeni poldera krājbaseinā |
(6) Gultnes sliktā tehniskā stāvokļa dēļ krājbaseins-maģistrālais kanāls nespēj nodrošināt poldera noteces uztveršanu, regulēšanu un pievadīšanu sūkņu stacijai un rada poldera teritorijas applūšanas draudus |
3.3. | Sūkņu stacija (SS) | Poldera hidromezgla sastāvdaļa, kuras uzdevums ir poldera baseina ūdens noteces pārsūknēšana ūdensnotekā, ūdenstilpē vai jūrā | (1) Sanešu aizturēšanas restes korodējušas,
vai to stieņi stipri bojāti (2) Sūkņi un tehnoloģiskā iekārta nolietota (3) Virs spiedvadiem ir grunts iesēdumi, iebrukumi vai piltuves (4) Ievērojamas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos un citos būves elementos (5) Ievērojami ēkas elementu (pamatu, sienu, pārseguma, jumta) bojājumi |
(6) Sūkņu stacijas vai ēkas galvenās
būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā (7) Sūkņu stacijas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nav iespējams pārsūknēt poldera noteci, un tas rada poldera teritorijas applūšanas draudus |
3.4. | Poldera aizsargdambis (PD) | Grunts hidrotehniska būve poldera platības aizsardzībai pret applūšanu | (1) Izteiktas nogāžu deformācijas un
noslīdējumi, viļņu vai straumes izskalojumi un noskalojumi (2) Ievērojama aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes nosēšanās (3) Plaisas aizsargdambja ķermenī (4) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī (5) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni |
(6) Caurejošas plaisas poldera
aizsargdambja ķermenī (7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur poldera aizsargdambja ķermeni vai pamatni (8) Poldera aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens ieplūde poldera teritorijā |
3.5. | Ūdens ielaide un izlaide (I-I) |
Hidrotehniska būve palu ūdeņu ievadīšanai vasaras poldera platībā un izvadīšanai ūdensnotekā pēcplūdu periodā |
(1) Izteiktas poldera
aizsargdambja ķermeņa vai nogāžu deformācijas, izskalojumi, noskalojumi
vai noslīdējumi ielaides un izlaides vietā (2) Ievērojama poldera aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes sēšanās un ielaides un izlaides pārgāznes augstuma samazināšanās (3) Plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides un izlaides posmā vai to saduru vietās |
(4) Caurejošas plaisas poldera
aizsargdambja ķermenī, ielaides un izlaides posmā vai to saduru vietās (5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni ielaides un izlaides posmā (6) Ielaides un izlaides sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt neplānota ūdens ieplūde poldera platībā, poldera aizsargdambja pārrāvums un poldera platības applūdināšana |
4. Transporta būves | ||||
4.1. | Tilts (T) | Inženierbūve ceļa pārvadīšanai pār ūdensteces gultni | (1) Zemtilta nostiprinājumi izskaloti vai
sabrukuši (2) Balstos vai laidumā ievērojamas caurejošas plaisas, manāmas novirzes no vertikālās plaknes vai horizontālās līnijas izliekums (3) Tilta brauktuvē dziļas bedres, kas atsedz laiduma virsmu (4) Metāla elementi ir korodējuši (5) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu (6) Gultne tilta ailē piesērējusi un rada papildu hidraulisko pretestību, kas izraisa ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdenstecē |
(7) Tilta galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā |
4.2. | Caurteka (C) | Inženierbūve – cauruļvads ūdens plūsmas izvadīšanai zem ceļa vai nobrauktuves | (1) Caurteka piesērējusi vairāk nekā par
vienu trešdaļu no caurules diametra (2) Uzbērumā virs caurules grunts iebrukumi, izskalojumi (3) Caurules savstarpēji nobīdījušās, betonā izdrupumi (4) Gala sienas atdalījušās no caurules |
(5) Caurtekas galvenās būvkonstrukcijas (caurules, gala sienas) zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā |
4.3. | Kājnieku laipa (KL) | Vienkāršota inženierbūve kājnieku satiksmes nodrošināšanai pār ūdensnotekas gultni (parasti koka konstrukcija; ja laidums pārsniedz 12 metru – trosēs iekārta konstrukcija) | (1) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu,
saspiedumu vai trupes bojājumu (2) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu nodilums, korozija vai dažu vijuma stiepļu pārrāvums |
(3) Balstu vai laiduma koka elementi
satrunējuši vai salūzuši (4) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu diametrs samazinājies vairāk nekā par 40 procentiem no sākotnējā apjoma: a) ir troses vijumu pārrāvumi, b) troses pašreizējā nokare ievērojami pārsniedz projektēto nokari |
Zemkopības ministrs K. Gerhards
5. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Meliorācijas būvju tehniskā stāvokļa novērtējums
(administratīvās teritorijas nosaukums) |
(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
I. Ūdensnoteku, meliorācijas sistēmu un grāvju* būvju tehniskā stāvokļa novērtējums
Ūdensnoteka/grāvis | Būves šifrs | Būves tehniskā stāvokļa novērtējums | |||
statuss | meliorācijas kadastra numurs | pikets | slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
|
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
Valsts meliorācijas sistēma un valsts nozīmes meliorācijas sistēma | |||||
Koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||
Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||
Pašvaldības meliorācijas sistēma | |||||
Viena īpašuma meliorācijas sistēma | |||||
Datums** | Inventarizāciju veica | ||
(vārds, uzvārds, paraksts**) |
II. Hidrotehnisko būvju (piemēram, poldera) tehniskā stāvokļa novērtējums
Hidrotehniskās būves | Būves tehniskā stāvokļa novērtējums | ||||
meliorācijas kadastra numurs | nosaukums/šifrs | statuss | garums (m) |
slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
Datums** | Inventarizāciju veica | ||
(vārds, uzvārds, paraksts**) |
Piezīmes.
1. Meliorācijas būves tehniskais stāvoklis novērtējams kā:
1.1. slikts, ja konkrētās būves darbība atbilst ierīkošanas mērķim, bet būves un tās elementu nolietojums ir būtisks un nepieciešama to atjaunošana vai pārbūve;
1.2. nepieļaujams, ja būves darbība neatbilst ierīkošanas mērķim, būve traucē attiecīgās meliorācijas sistēmas vai citu meliorācijas sistēmu darbību vai teritorijas izmantošanu paredzētajiem mērķiem vai būve un tās galvenie elementi ir sabrukuši vai atrodas sabrukšanas stāvoklī un jānojauc (jādemontē).
2. Būvju tehniskā stāvokļa novērtējumu (5. un 6. aile) nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 4. pielikumā minētajiem meliorācijas būvju vērtēšanas kritērijiem.
3. * Termins "grāvji" attiecināms uz kontūrgrāvjiem (K) un susinātājgrāvjiem (S).
4. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs K. Gerhards
6. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Ūdensnoteku un grāvju* tehniskā stāvokļa novērtējums
(administratīvās teritorijas nosaukums) |
(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
Ūdensnotekas | Slikts tehniskais stāvoklis | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis | |||||||||
statuss | meliorācijas kadastra numurs | nosaukums/šifrs | garums (m) |
pikets (no–līdz) |
garums (m) |
kritērija Nr. |
pikets (no–līdz) |
garums (m) |
kritērija Nr. |
||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | ||
Valsts meliorācijas sistēma un valsts nozīmes meliorācijas sistēma | |||||||||||
Koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||||||||
Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||||||||
Pašvaldības meliorācijas sistēma | |||||||||||
Viena īpašuma meliorācijas sistēma | |||||||||||
Datums** | Inventarizāciju veica | ||
(vārds, uzvārds, paraksts**) |
Piezīmes.
1. * Termins "grāvji" attiecināms uz kontūrgrāvjiem (K) un susinātājgrāvjiem (S).
2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs K. Gerhards
7. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Meliorētās zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējums
(administratīvās teritorijas nosaukums) |
(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
Meliorācijas sistēmas (objekta) | Meliorētās zemes hidromelioratīvais stāvoklis | ||||||
meliorācijas kadastra numurs | objekta nosaukums | ekspluatācijā nodošanas gads | platība (ha) |
meliorācijas būves apzīmējums un skaits (gab.) |
kontūras Nr. | platība (ha) | pazīmes Nr.* |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |
Datums** | Inventarizāciju veica | ||
(vārds, uzvārds, paraksts**) |
Piezīmes.
1. * Ieraksta attiecīgās meliorētās zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējuma pazīmes numuru – (1) vai (2), kur:
(1) – nodrošināts, ja zemes ūdens režīms noregulēts atbilstoši attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām;
(2) – nenodrošināts, ja zemes ūdens režīms neatbilst (ir pārlieku mitrs) attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām.
2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs K. Gerhards
8. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējums
Meliorācijas sistēmas (objekta) kadastra Nr. | Kopējā platība (ha) | Būvju tehniskā stāvokļa novērtējums (+/–) | Kontūras Nr. | Meliorācijas sistēmas darbības atbilstība (ha) | |||||||||
N | K | S | SN | DK | DR | KA | UA | R | atbilstoša | neatbilstoša | |||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
Datums* | Inventarizāciju veica | ||
(vārds, uzvārds, paraksts*) |
Piezīmes.
1. Tabulas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ailē atkarībā no meliorācijas sistēmas konkrētās būves tehniskā stāvokļa vispārējā novērtējuma (Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 6. un 7. pielikums) būves labu tehnisko stāvokli atzīmē ar "+", bet sliktu tehnisko stāvokli – ar "–".
2. Meliorācijas sistēmas darbību novērtē kā atbilstošu, ja nosusināšanas sistēmas darbība nodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ūdens līmeņa uzstādināšanas būves spēj papildināt augsnes mitruma krājumus augu veģetācijas periodā.
3. Meliorācijas sistēmas darbību novērtē kā neatbilstošu, ja nosusināšanas sistēmas darbība ir traucēta vai pārtraukta, nenodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ar ūdens līmeņa regulēšanas būvju darbināšanu nav iespējams papildināt augsnes mitruma krājumus augu veģetācijas periodā.
4. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs K. Gerhards
9. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
Atzinums par meliorēto zemi
(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
(administratīvās teritorijas nosaukums) |
Nekustamā īpašuma kadastra numurs |
Zemes vienības kadastra apzīmējums | Meliorācijas sistēmas kadastra Nr. | Pēc meliorācijas kadastra datiem | Pēc inventarizācijas novērtējuma | ||||||||||
nosusinātā platība (ha) | no tās (ha) | nosusinātā platība (ha) | no tās (ha) | ||||||||||
LIZ | meža zeme | pārējā zeme | LIZ | meža zeme | aizaugusi | apbūvēta | apmežota | applūdināta | pārmitra zeme | ||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
Datums* | Inventarizāciju veica | ||
(vārds, uzvārds, paraksts*) |
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs K. Gerhards