VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta

9. septembra sēdes

Ministru prezidenta biedra, vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova,

finansu ministra Roberta Zīles

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē pēc valdības sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs informēja žurnālistus, ka valdības sēdē pieņemts rīkojums par Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves sanāciju un darbības turpināšanas projektu vadības komitejas izveidošanu.

— Iesāktā projekta steidzamība izskaidrojama ar nepieciešamību nodrošināt Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projekta sekmīgu risinājumu, kā arī oktobrī paredzamajām sarunām starp Latvijas Republikas valdību un Pasaules banku līguma teksta saskaņošanā, — teica A.Gorbunovs. Diemžēl Rīgas Dome un Stopiņu pagasta padome līdz šim nav varējusi vienoties par projekta vadības komitejas izveidošanu, un tādēļ tā nav nodibināta. Tāpēc šajās sarunās nācies piedalīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai papildinātu iepriekšējo vienošanos starp Rīgas Domi un Stopiņu pagastu. Abas puses piekritušas, ka minētā projekta vadības komiteju apstiprina Ministru kabinets.

— Iepriekšējās vienošanās pamatā bija Vides aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kur tika paredzēts, ka projekta vadības komiteju vadīs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Rītiņa kungs, taču Stopiņu pagasta padomes priekšsēdētājs Lūša kungs iebilda pret viņa kandidatūru nevis kā amatpersonu, bet pašu principu, tas ir, ka šo komiteju vada Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks, — skaidroja A.Gorbunovs.

Pēc viņa ierosinājuma šo projekta vadības komiteju uzticēja vadīt vides valsts ministram Indulim Emsim, bet viņa vietnieks ir Juris Rītiņš. Šajā projekta vadības komitejā ir arī Stopiņu pagasta padomes priekšsēdētājs un vairāki citi pārstāvji.

Ministru kabinets uzdeva projekta vadības komitejai līdz šā gada 16. septembrim normatīvo aktu kārtībā sagatavot nepieciešamo dokumentāciju to uzņēmējsabiedrību reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā, kur nodrošinās projekta realizāciju.

Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo jaunā projekta realizēšana — jaunās sanitārās izgāztuves iekārtošana — novērsīs gruntsūdeņu piesārņošanu, ozona slānim bīstamo gāzu izplatīšanu atmosfērā. Izgāztuves gāzes savākšana un tās piegāde katlumājām palīdzēs risināt Rīgas termofikācijas problēmas. Tā, protams, ir viena puse. Otra — par šī projekta īstenošanu interesi izrāda Pasaules banka un vairākas citas vides aizsardzības organizācijas. Panākta vienošanās ar Pasaules banku par priekšizpētes darbu organizēšanu, piesaistot līdzekļus no Zviedrijas valdības dāvinājuma veidā.

— Šādā situācijā bija vajadzīgs valdības lēmums, lai projekta darbi virzītos ātrāk. Jāizsaka tikai nožēla, ka nesaskaņas starp Rīgas un Stopiņu pašvaldību negatīvi ietekmē mūsu valsts prestižu. Jo ar varu jau neviens nespiež šo projektu organizēt un vadīt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic kontroles funkcijas un par apkārtējās vides piesārņošanu varētu uzlikt soda naudu, izmantot citas sankcijas, taču, mūsuprāt, galvenais ir tīra un sakopta vide. Tāpēc tik svarīgs ir šis Rīgas atkritumu izgāztuves projekts, kas iecerēts, — nobeigumā sacīja Anatolijs Gorbunovs.

Jautājums: — Vai minētās nesaskaņas starp šīm divām pašvaldībām var aizkavēt projekta realizēšanu?

A.Gorbunovs: — Priekšdarbi jau tika iesākti vēl pirms šīs valdības sēdes. Taču, ja projekta sagatavošanas darbs pienācīgi neturpināsies un oktobrī iecerētā vienošanās nenotiks, tad valstij nāksies daļu iztērēto līdzekļu atmaksāt.

Projekta realizācijas periods, kā redzams projekta pieteikumā, ir 1996.–2002. gads. Projekta izmaksas pēc Pasaules bankas ekspertu pēdējā vērtējuma — Ls 11,9 miljoni. 0,2 miljoni latu tika ieguldīti priekšizpētes darbiem.

Tad runāja finansu ministrs Roberts Zīle — par valsts privatizējamo vasarnīcu kompleksu Jūrmalā, Juglas ielā 3, Juglas ielā 4, Ogres ielā 4, Ogres ielā 6a un 6b, tālāku izmantošanu:

— Valsts nekustamo īpašumu aģentūra ļoti bieži saņem dažādus priekšlikumus gan no tiem, kas vēlētos īrēt šos divstāvu dzīvokļus, kuriem gan nav dzīvokļu statusa, izņemot divus, gan no tiem, kas tajos dzīvo, par iespējām pierakstīties pastāvīgi ar mērķi tos privatizēt saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Pēc sarunas ar Valsts nekustamo īpašumu aģentūras ģenerāldirektoru mēs izstrādājām trīs iespējamos risinājuma variantus: saglabāt šīs ēkas nekustamā īpašuma aģentūras pārvaldē, kura minētās ēkas apsaimniekotu par saviem līdzekļiem, iekasējot no īrniekiem tāda līmeņa nomas maksu, kura sedz uzturēšanās izdevumus, un Valsts kanceleja koordinētu šo līgumu slēgšanu. Šie namīpašumi tika celti par valsts kapitālieguldījumiem Ministru padomes vajadzībām.

Vēl viens no iespējamajiem risinājuma variantiem bija piedāvāt attiecīgajām ministrijām pašām apsaimniekot šos namus vai arī tās pārvērst par dzīvojamajām mājām un tad privatizēt saskaņā ar likumu. Ministru kabinets pieņēma pirmo risinājuma variantu — par ēku saglabāšanu Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārvaldē. Daži ministri brīdināja sēdes vadītāju, ka viņi varētu nonākt interešu konfliktā, jo arī viņiem ir izīrētas šīs mājas. Divu mēnešu laikā aģentūrai ir jāprecizē īpašuma tiesības.

Uz žurnālistu jautājumu, vai attiecībā uz šīm vasarnīcām tiks piemērots valdības lēmums par īres maksas griestiem, ministrs atbildēja noliedzoši, jo tās nav kvalificējamas kā dzīvokļi, tām ir vasarnīcu statuss. Starp tiem ministriem, kuri varētu atrasties potenciālā interešu konfliktā šo vasarnīcu sakarā, R.Zīle minēja Vladimiru Makarovu un Tālavu Jundzi.

Rita Belousova,

Rūta Jaksona,

“LV” nozares redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā