Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222

Šķibes Kleišās 7. VI 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es šodien norakstīju K.L.B. priekšniecībai šādu vēstuli: “....... lūdzu man paziņot, vai Jūs atrodat par vajadzīgu vai iespējamu, ka es atkal uzsāktu savu darbību kā K.L.B. lopkopības un piensaimniecības instruktors......”. Redzēs, ko tie kungi atbildēs!

Kā jums tagad iet? Laikam gan liela raušanās ar lauku darbiem! Es arī tagad dzīvoju pie sava brāļa kā īsts “praktikants”. Strādāju viscaur līdzi. Lai metas rokās tulznas, gan vēlāku lieti noderēs iepazīšanās ar “praksi”! Man brālis ir it prātīgs saimnieks, māja paliela, es domāju še šo to mācīties. Un citur jau man šim brīžam nav nekur kur iet. Izbraucis es vēl neesmu nekur bijis, pat Jelgavā nē, jo man arvienu vēl nav pases. Drīzumā es tomēr ceru pasi dabūt atkal rokā, jo no Šmidta Leipcigā nu ir ceļā mans grāmatu sūtījums un te taču es bez pases nekā nevarēšu izdarīt pie saņemšanas. Ceru, ka Jūs man šo to atrakstīsat, ko dzird, kas notiek. —

Ar mīļu sveicienu Jums un kundzei! Jūsu K.Ulmanis.

Labas dienas Eliasa kgm.

Kleišās 11. 6. 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Jūsu karte no 4/6. mani ļoti iepriecināja, jo lielāka prieka man nebūtu kā iet atkal atpakaļ uz Valmieru vecā darbā un vietā. Un “L” ar nolemts jau atkal šogad izdot! Cik tas jauki! Rodas cilvēkam tūliņ atkal lielāka dūša. Arī kursus, protams, varēs atkal sarīkot. Ja tikai nu drīz atceltu to karastāvokli. (Pie mums tagad notiek briesmīgas lietas: nošauti no ļaundariem kādi 3 cilvēki, nodedzināta monopolbode.)

Jūs sakat, ka es Jums nerakstot! Es esmu rakstījis vairāk vēstules, vai tad Jūs nekā neesat saņēmuši? Kur tad viņas paliek! Ar manu aizbraukšanu uz Valmieru ir tāda jocīga lieta. Kā es jums jau rakstīju, man šejienes policeja ieturēja to pašu veco ārzemju pasi. Tātad es jaunu nevaru dabūt un bez pases tagad arī nedrīkst nekur izbraukt. Es raudzīšu gan vai nevarēs to pasi izdabūt, tad es jums par to ziņošu. Es labprāt gribētu ar tiem Padomes kungiem izrunāties, gan jau mēs saprastos un izlīgtu. Jūs taču paliekat priekšnieka amatā? Tad jau gan tās lietas atkal ies kārtīgi. —

Ak tad tās manas grāmatas ir tomēr Valmierā. Jāmaksā 20 rubļu? Vērts tas sūtījums to gan ir, jo man tur ir par kādām 300 markām grāmatu. Ja tas būtu iespējams, tad es jūs ļoti lūgtu tās kastes izpirkt un atsūtīt tūliņ no stacijas uz Jelgavu. Yfrkflyfz yf ghtl(zdbntkz — (Slopkera veikalam). Par atsūtīšanu būtu ļoti pateicīgs.

Ar lielāko patikšanu es būtu nobraucis vakar uz Tukumu ar jums satikties un aprunāties, bet tās pašas pases dēļ man nav iespējams nekur izkustēt. Es esmu piesiets pie mūsu pagasta. Bet es raudzīšu pasi izdabūt. Man ļoti rūp jūsu Padomes spriedumi.

Ar mīļu sveicienu! Jūsu K.Ulmanis

Kleišās 4. VII 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Nupat kā nosūtu arī Nodaļai atteikšanos no zināmo materiālu apstrādāšanas. Tā lieta būtu tad galā. Toreiz bija mums garas pārrunas. Iepriekš mani sauca priekšā. Tikuse noturēta tiesa par mani. Un tikai caur “žēlastību” nepelnītā kārtā es tiku sēdē pielaists. Te nu vispirms izceļas strīds atkal par sugu jautājumu. Lauzons izrādījās par manu lielu pretinieku.

Jūsu apsolīto sūtījumu neesmu vēl dabūjis. — Tas taču būs laikam it dabīgi, ka no valsts domnieka Brēmera iekustinātie lauks. kursi pāries uz Baltijas lauks. biedrību? Vai Jūs sarakstāties ar Br.?

Gaidīšu tagad no Jums kādas ziņas.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Jelg. 6. VII 1906.

Kal. šodien saņēmu. Paldies. Kad es varētu uz Valm. nobraukt? Kur tie citi kalend. materiāli?

Ar mīļu sveicienu K.U.

Kurzemē, 16.7. 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Pagājušo pirmdien es biju ceļā uz Valmieru, bet Jelgavā dabūju Jūsu karti, kurā starp citu stāvēja, ka Jūs būšot 11./7. Rīgā. Es nobraucu uz Rīgu, izgaidījos Jūs divas dienas, bet Jūs neatbraucāt. Un es tā gribēju ar Jums izrunāties. Vispirms tas kalendārs. Tagad es nu zinu, kādu Jūs viņu domājaties un vēlaties. Vajadzīgos rakstus varētu drīz vien sagādāt, lai gan rakstu vajadzētu ne mazumu un laiks ir īss, pie tam ar to smelšanu iz Knierima, Bisenieka u.t.t. tā lieta nav taču tik vienkārša. Nevar taču ne vienkārši tulkot, ne Knierimu, ne arī Bisenieku pārdrukāt. Tādā gadījumā jau “L” kal. būtu tikai kal. kopija. Tad vēl, vai Jūs esat pārliecināts, ka kabatas kalendārs ir mūsu saimniekiem tas derīgākais. Redzat, Bisenieka lielais kalendārs, kā liekas, tiek daudz vairāk pirkts nekā viņa kabatas kalendārs, es vēroju to no tā, ka lielajā ir 80 lapas sludinājumu, kabatas k. tikai kādas 8. Diezin, kā tas ar to lietu ir? — Par rakstiem es gādāšu, augusta mēn. Jūs viņus dabūsat, tad jau septembrī un oktobrī varēs kal. nodrukāt. Tikai viena lieta. Es Rīgā satikos ar Siecenieka k. Viņš man teica, ka ļoti vēlams būtu, ja kal. atrastos īsi aizrādījumi par būvēšanu. Vai attiecīgo rakstiņu nevarētu kāds Jums pazīstams būvju uzņēmājs, kas pazīst arī laucinieku apstākļus, uzrakstīt. Paraugam jau varētu ņemt Knierimu. — Tad, vai par lopu slimībām raksta Kirhenšteins? Vai Jums būtu pazīstami Lasmaņa pļavu zāļu sēklu maisījumi? —

Tomēr es Jūs vēl lūgtu apdomāt un labi pārlikt, vai taisni šogad — ievērojot vēl pēdējo dienu politiskos notikumus — būtu jāsāk izdot kalendārs, kuram mazākais jānostājas blakus jau pastāvošiem. Un tad, vai būs vajadzīgā interese pie saimniekiem, vai radīsies pietiekošs skaits pircēju jaunam izdevumam tādā laikā, kur visu prāti ir tomēr vairāk jeb mazāk aizņemti no citām lietām. Es šai jautājumā esmu pesimists. Bet Jūs jau pazīstat mūsu apstākļus labāki, Jums piekrīt tā izšķiršana.

Tad es gribēju ar Jums aprunāties vēl vienā lietā. Kā man rādās, tad gan šoziem no kārtīgas darbības pie K.l.b. man kā instruktoram nav ko domāt. Diezin, ko mēs vēl visu šoziem nepiedzīvosim. Karastāvokli jau nu tagad vairs nedomāt laikam nedomā atcelt. Lauksaimnieka izdošana atliktos kā vienīgais darbs. Tomēr tur mums diviem nepietiek ko strādāt, ja man cita darba nav. Tādēļ es tagad tā kā sāku pārdomāt, vai nebūtu man labāk noderīgi izbraukt vēl uz ārzemēm, teiksim uz vienu gadu. Es brauktu tagad nevis uz Vāciju, bet uz Dāniju, un arī tur nevis uz skolu, bet raudzītu iestāties kādā krietnākā saimniecībā. Tur tad es varētu pamatīgi iepazīties ar visām Dānijas lauksaimniecības būšanām, un nevis iz grāmatām vien, bet arī praktiski. Dānija jau mums ir paraugs savā ziņā, tāpēc pamatīgāka iepazīšanās ar turienes lietām nevarētu būt par ļaunu. Pie tam zemkopības praktika man tik un tā vēl vajadzīga. Še mājās — sevišķi ziemā — nekas liels nav ko darīt, es domāju te brāļa saimniecību. Es iemācītos arī dāniski, varētu te tad vēlāku “unmittelbar” sekot dāņu literatūrai, avīzēm. Arī tas būtu vēlāk no liela svara, jo taisni ziemeļu zemes var mums patiesībā vairāk sniegt nekā pa daļai pat Vācija. Es domāju, ka izbraukdams uz Dāniju, es varētu vislietderīgāk izlietot šo uzspiesto “brīvlaiku” — un tiklīdz varētu Vidzemē sākt kursus etc., tad jau es varētu braukt atkal mājās.

Kā Jūs skatītos uz šo lietu? Ja es mājās atrastu pietiekoši darba, tad es nebrauktu nekur. — Tomēr mana nodoma izvešanai — ja arī Jūs tam piekristu — stājas arī šķēršļi ceļā. Kā svarīgākais būtu tūliņ tas pats naudas jautājums. Braukt es varētu tikai tad, ja mani vecie parādi tiktu vēl uzgaidīti. Bez tam, tā kā es dāniski nemāku, tad jau es varētu, mazākais sākumā, Dānijā dabūt vietu tikai kā “Volontair” un tas arī maksā tad naudu. Tātad man būtu jārūpējas arī par jauniem naudas līdzekļiem. Te es tad gribēju Jums vaicāt sekošo. Man ir 75 pūravietas liela māja, uz tās ir apm. 1300 r. liels parāds kredītbiedrībai, citu parādu nav, vai es varētu no Jūsu kases dabūt naudu pret obligāciju uz šīm mājām un cik daudz? No šīs pašas naudas tad varētu arī Valmieras rēķinus nokārtot. — Tad es lūgtu vēl noteikt man dienu, kad es varētu nobraukt uz Valmieru ar Jums visu šo pārrunāt.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Pie “L” līdzstrādāt es jau varētu no Dānijas vēl ērtāki nekā no Kurzemes.

Jelgavā 9./8. 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es biju Rīgā pie Zālīša, bet neatradu viņu mājās, viņš neesot tagad nemaz Rīgā. Atstāju zīmīti. Laikrakstu lietā varu Jums pavēstīt, ka Jelgavā Besthorns apgādā visus žurnālus par Brūnsa cenām, tā tad būtu lēti un ērti. Domāju, ka varēs viņus tad tepat parakstīt (arī Bērzin Bergs noņemot savus laikrakstus šepat). Šulme mani skubina sparīgi palīdzēt pie piensaimnieku biedrības iekustināšanas un ievirzīšanas īstā darba ceļā. Viņš domā par p.b. kā par opozīcijas centru pret Centrāli (bez centrāles statūtiem). P. biedrībai esot tiesības darboties visā Kurzemē un Vidzemē. Š. jau Jums arī laikam rakstīs. —

Bisenieks pārdodot no lielā kalendāra 1000 eksp., no kab. kal. 3000. “S” esot tagad 2700 abonentu. Protams, par šiem skaitļiem es atbildību neuzņemos. Man tikai tā teica.

Kā tas palika ar tām iestāžu adresēm visās Latvijas pilsētās? Tad jau būtu jāiegādājas adresu grāmata.

Kā man liekas, tad mūsu kal. ziņas par pastu ir ļoti trūcīgas. Es domāju aprunāties pastā.

“Balss” Berģis Jums rakstīs pielikumu lietā.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Vācijā, 6.XI 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Pateicos par vēstulēm un par “Dāniju”(?). Es tagad esmu nu jau drīz divas nedēļas darbā. Iet tā palabi, lai gan iznāk ļoti daudz darba. Tā kā tagad nepavisam neatliek laika nodarboties ar rakstīšanu avīzēm. Varbūt gan uz priekšu, tiklīdz kā es varēšu. Citādi man iet tā palabi, lai gan nekādas krietnas dūšas nav. Trūkst tik un tā pamata zem kājām. Es neredzu savam darbam nekāda mērķa, mazākais nekāda noteikta mērķa — un tāds nespēj mani tad apmierināt.

Bet ko nu par to tik daudz runāt — izlietu ūdeni sasmelt nav iespējams. — Kā gan Jums klājas? Kad jel Jūs liktu tie pogainie kungi mierā! Ko tad vēl no El. grib? — Jūs gan tagad laikam esat ļoti aizņemti ar biedrību lietām? Jā, Šulme rīkojās dūšīgi vien. Viņš jau man ar piesūta tos uzaicinājumus, vestienieši grib būvēt kopmoderniecību, lai piens. biedrība nepalaiž šo gadījumu garām! Vai Veinberģis Jūs vēl ir dzīvu atstājis? Ēdot gan Jūs briesmīgi. Kad tagad būtu miera laiki, cik jauki varētu tad strādāt. Tas bija tomēr tas vislabākais beigucēliens centrāles lietā, ka Jūs tikāt ievēlēti par priekšnieku. Kādu plašu un sparīgu darbību var tagad attīstīt! Bet lai paliek — es nevaru par to mierīgi runāt. Kad Jūs zinātu, kā mani velk uz mājām! Tam Kl. es norakstīju atbildi — diez ko lielisku viņš gan grūti varēs iesākt.

Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu K.U.

Rakstat man lūdzu vēl aizvien uz manu vecu veco (pirmo) adresi — gan mani aizsniegs!

Vai tad Jūs no tiesas domājat, ka nebūtu vēlami likt mani aizmirst! Vai tad Jūs domājat, ka es vēl jebkad varētu strādāt pašu mājās! Vai Centrāle neizdos savu laikrakstu. Tad gan es sastarītos.

20.XI 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Mans sirsnīgākais paldies par Jūsu karti. Jums taisnība, man nederētu tik daudz kurnēt un skumt, bet ko lai dara, kad uznāk tādas grūtas dienas. Jūsu stāvoklis ir daudz daudz grūtāks, to es saprotu, un es brīnos aizvien, kur Jūs ņemat to dūšu un izturību karot ar visām pretešķībām. Kas Jums nav bijis jāizcieš tā “L” dēļ, kuru zupu es taču ievārīju — un tad pazudu. Jūs sakāt — bēdas noskaidro karakteri — arī še Jums taisnība — cik daudz labāk būtu bijis, ja es būtu uzturējis spēkā to pārliecību, kura bija mani vadījusi visu laiku un kuru es arī pērnruden pārnesu līdz uz Krieviju. Bet notikušo nevar vairs grozīt. Jūsu izturēšanās pret mani un nenogriešanās no manis ir manim tikpat kā dziedinošs balzams uz vāts. Es to nekad neaizmirsīšu!

Tagad es sāku atkal tā kā atdzīvoties, pirmie grūtumi jaunajā amatā nu ir pārvarēti, tas darbs man patīk, lai gan nav viegls. Tā kā dzīvot var. Vaļas brīžos man pat atkal mostās spars uz citādu strādāšanu. Es gribu sākt atkal rakstīt. Drīz vien sūtīšu Balsij kādu rakstu par lauks. skolām Vācijā un tad arī Dānijā. Šulme mani uzaicina nosūtīt piens. biedrībai kādu priekšlasījumu, arī to es izdarīšu. Es sūtīšu tad tiešām uz Rīgu Šulmem. Ar to veikalu gan būtu jāiet krietni apdomīgi uz priekšu. Tas posts jau ir, ka patiesi trūkst lietpratēju. Jums taču nav vaļas visur būt. Es raudzīšu sadabūt ziņas par līdzīgām biedrībām Vācijā. — Savu manuskriptu es drīz vien Jums nosūtīšu, paldies par gādību. Honorāru — kā redzat, labi būtu, ja varētu izdabūt 25 rubļus par parasto drukas loksni, ja nē, tad mazāk, kā iznāk. — Paldies arī par to uzdevumu, kalendāru gatavu taisīt. Lūdzu atsūtat man tikai ievērojamākos latviešu kalendārus 1907ajam. Arī Rīgas vācu kalendārus. Es gādāšu par šejienes kalendāriem — un materiālus jau pavasarī sākšu Jums nodot. Es pūlēšos, ka kalendārs patiesi varētu apmierināt dibinātās prasības un uz viņu liktās cerības.

Dēliņš bija pie manim, izstāstīja man šo to, lai Dievs palīdz Jums karot pret to ļaunu. Kā liekas, tad katris velk uz savu pusi, katram sava partija, visi Jums jāsatur kopā un turklāt jākaro vēl pret briesmīgiem ienaidniekiem.

Laikrakstam patiesi daudz pretinieku — visvairāk es brīnos, ka pat Mazvērsītis pretojas laikraksta izdošanai — bet viņš jau toreiz bija “L” pretinieks. Tas Jūsu plāns ar to pielikumu “B” ir patiesi labs, ka tik izdotos vien. Šādi pielikumi pie dienas avīzēm pastāv šeit ārzemēs lielā skaitā. Un divreiz mēnesī pa drukas loksnei, tas jau būtu tikpat kā “L”. Es no sirds Jums pateicos par rūpēm manis labā un Jūsu priekšlikumam un domām ar lielāko prieku piekrītu. Iespējams un izvedams tas ir it viegli. Savā ziņā vēl pat kungi ieies uz to lietu. R.L.B.L. Nodaļa nolēmuse griezties pie muižnieku kredītbiedrības pēc pabalsta. Diezin uz kurieni mēs vēl beigās noiesim. To visu dara tas negaidītais pliķis — ar Jūsu ievēlēšanu par centrāles priekšnieku. — To kopmoderniecību lietu neizlaižat iz rokām. Tas jau taisnis piens. biedrības uzdevums un caur mašīnu apgādāšanu nāks tūliņ peļņa, kuru nauda varēs izlietoties citiem pasākumiem.

Ar daudz mīļiem sveicieniem Jūsu L. St.

Priekšlasījums sauksies: Ko piensaimniekam jāievēro pie sava darba ziemā?

Ja tas būtu vajadzīgs, tad es labprāt uzņemtos piens. biedr. visādu speciellu jautājumu izskaidrošanu.

13./XII 1906.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Jūsu vēstuli no 12./XI v.st. es lasīju ar sevišķu prieku. Tas jau ir lieliski, ka “L” lieta pieņēmuse tādu virzienu. Kad tik Jūs netopat pa daudz ķerti — tas tā galvenā lieta — mani viņi var pameklēt. Viņi var būt pat zin, kur es esmu, bet tas viņiem nekā nelīdz. Es nezinu, kādēļ tad gan prokurors varētu vēl ko grozīt gribēt. Kad jau izm. tiesn. to pareizo punktu ir nozīmējis, tad tas jau arī ies! Un naudas sodu jau var aizmaksāt — ka tik brīvība netop laupīta. Par mani viņiem protams ir šausmu lietas sastāstītas — es jau Jums teicu, ka galvenā kārtā viņi mani grib ķert. Jūs cerat uz manifestu? Labi ja varbūt pēc dažiem gadiem tāds iznāktu, šim brīžam taču nav ne ko domāt. —

“Balss” kungi ir vispārīgi gausi. Es jau priekš apm. 2 nedēļām nosūtīju rakstu par Vācijas lauks. skolām (K.Neilands), bet nav vēl nekādas atbildes. Jānogaida. Diezin, kā viņi uz zemkopības pielikumu skatīsies, varbūt pieprasīs iepriekš Mazvērsīša domas šajā lietā. — Tātad Biss izdevis kalendāru — smuku lielu, tas jau jo labi, tagad mēs arī zināsim, ko viņš vispārīgi spēj dot — un mēs tad pieliksim to klāt, kas vēl trūkst. Savā ziņā tas tik ir labi, ka Biss ir tā iegāzies! Ak tad Tēvija ir pret Centrāli? Nu ja, “S” taču tieši nevar, tad nu caur draugu un biedri Graudiņu loka patiesību un tiešamību cik iespējams. — Jā, Jūsu stāvoklis centrālē ir patiešām grūts, nu jau taču laikam gaida kādus darbus, bet ko lai izved, kad valdē nav vienprātības! Es Jūsu vietā gan neatkāptos. Es tik ilgi paliktu priekšgalā un raudzītu lauzt opozīciju, kamēr es būtu pārliecināts, ka biedrība, tātad lauksaimnieku vairākums nav opozīcijā, tas ir tik ilgi, kamēr lauksaimnieki paši nevēlas atkal stāties zem Nodaļas jūga. Bet tad biedrībām vajaga Jūs pēc iespējas pabalstīt. Vai nevar izvest jaunas vēlēšanas? Turpretī ja biedrības pašas domā, ka labāki būtu iet zem Nodaļas vīru vadības — tad jāpiekāpjas un jānogaida labāki laiki. Jāstrādā Centrālei kaut kas ir — vai nu šādā vai tādā vīzē. Kad jel Jums būtu kāds īsts un uzticams palīgs, kad varētu sākt ko nebūt darboties. — Uz R.Av. ķengāšanām protams nav ko ieiet — vienīgais — saukt viņus pie atbildības tiesas ceļā, ja var kur no tiesas pieķerties. — Tad nu vēl R. P. Sabiedrība, man tā kā mazliet bailes uznāk. Nav tur neviena cilvēka, kam visas tās būšanas tehniskā un komerciēlā puse būtu kaut cik pazīstama — un sākt tik plašas lietas, kā to rāda vēstuļu papīra izdrukājums! Apdomība, apdomība vajadzīga. Kamdēļ sākt jau tūlīt iesākumā ar svaigu pienu tirgoties, kas taču riskanta lieta! Vai tad nepietiktu ar sieriem, sviestu u.t.t., kas taču nemaitājas un nenes tiešus zaudējumus. Šulme bija man pieprasījis aizrādījumus veikala ierīkošanas lietā — es beigās izteicu arī savas bažas par visu to lietu. Jā, kad tur būtu klāt viens cilvēks, kas to lietu saprot uz piedzīvojumu pamata — tad tas būtu cita lieta! — Es tur viņiem ieteicu vienu vīru, mazākais taisni piena veikalam, varbūt ka viņš pieņemtu vietu R.P.S., tad būtu veikals daudz maz nodrošināts. Tas kungs ir J.Lezdiņš Cēsīs Burg. str.23, bijušais muižkungs un pēc tam vairāk gadus Liepājas moderniecībā. Viņš pazīst un pārzin visu piena lietu. — Menceļa un Lengerkes kalendārs man ir, tos citus varētu atsūtīt, tad nebūtu lieki jāpērk. Un tad latviešu labākos kalendārus. — Etwas ganz nebenbei — ko teiks tagadējie centrāles u.t.t. agronomi, ja es sastādīšu kalendāru? — Ja Jūs redzat Balodi — studentu, tad lūdzat, lai viņš atsūta man manu Jörn Uhl (Frenssena) — Reinas provinces l. ziemas skolas ir tās sliktākās Vācijā — pa lielākai daļai. Ja Jums būtu vajadzība pēc Auskunft skolu lietā, tad lūdzu man rakstīt. — Manu manuskriptu “Ienesīga piensaimniecība” es nosūtīju uz Zirgu ielu Nr.17. Tur Jums viņu iedos. Paldies par Jūsu pūlēm manā labā — un cerēsim, ka tā grāmatiņa atradīs pircējus. Apgādātājam atdodat tikai pirmā izdevuma izlaišanas tiesības, ko var zināt, varbūt vajadzīgs arī kāds vēlāks izdevums! — Jūs brīnaties par šejienes mazo lauks. laikrakstu seklību — nu, tie lasītāji ir vēl seklāki, es nu tagad dabonu tā to īstu ieskatu Vācijas zemnieka dzīvē. Arī šejienes direktors izdod mazu avīzīti (900 abon.) Es pie reizes aizsūtīšu Jums kādu numuru.

Un tagad daudz mīļas labas dienas — un daudz spara un spēka grūtajā cīņā.

Jūsu K.Ulmanis

Kā, mani gribējuši toreiz Valmierā apcietināt? Jocīgi, mēs sēdējām toreiz vienu stundu Kokmuižas viesnīcā — es tad visu laiku uz to vien gaidīju — nu nāks un ņems ciet.

Astra separatori ir labi!

Ļoti godātais Enzeliņa kgs! A.1./I 1907.

Paldies par Jūsu pēdējo karti. Jūsu domām par atteikšanos es tagad piekrītu, jo bez Jūsu kartes es lasīju vēl ziņojumu par centrāles sapulci “Balsī” pie D. Leipcigā (es biju tur pa svētkiem). Tā kā tās lietas patiesībā stāv — tad visos lēmumos ir izmanāma tāda spice pret Jums — kādēļ Jums tad tiešām vajaga ļauties sadurties. Redzēs, kā viņi to lietu paveiks. Labi ir tas, ka nolemta laikraksta izdošana — lai gan mūsu plāni caur šo ir galīgi iznīcināti, jo nu jau “B” pielikums vairs nav vajadzīgs.

Tas pats sakāms taču arī par nodomāto kalendāru — ja jau kādu izdod — tad lai to dara Centrāle. Un es jau no Centrāles – Nodaļas vīru vadībā — darba nekad nedabūšu un arī labprāt nemaz negribu dabūt — jo uz mani taču skatās, kā uz Jūsu pavadoni — tā tad iznāktu tikai raušanās. — Otra lieta. Tas ir pareizi un labi, ka Jūs atstājuši R.P.Sab. vienīgi Š. rokās — lai nu rīkojās un darās pats uz savu atbildību — lai vāra, cik karsti grib! Tie laiki vispārīgi ir neizdevīgi mierīgiem darbiem — un tad nu vēl vadīt un rīkot bez lietpratēju klātbūtnes! — Es sāku jau stipri vien aprast ar domām, ka man nebūs darba Latvijā, ne tur esot, ne arī tālumā dzīvojot, tas ir šimbrīžam — uz vēlākiem laikiem es ceru gan. Un tāpēc es domāju nokārtot pagaidām savu darbu un dzīvi neatkarīgi no dzimtenes lietām. Bet tā kā man, kā Jūs to viegli varat iedomāties — ir bezgala grūti, jā, pat neiespējams, iedzīvoties, pilnīgi iedzīvoties šejienes paražās un līkajās mugurās — tad es esmu nodomājis braukt vienu māju tālāk. Es rēķinu laisties uz Kanādu — un mācos jau stipri vien angliski. Vai tad nu to ceļanaudu nesadabūs! Es ceru tomēr, ka mūžīgi man taču ārpusē nebūs jāpaliek, ka reiz es tak varēšu atgriezties tēvijā un izvest mazākais vienu daļu no visa mana mūža sapņiem un tiekšanām. Varbūt reiz! Līdz tam laikam es negribu bez darba būt, es gribu strādāt, mācīties un krāt tādas mantas, kuras būtu izlietojamas un izvedamas mūsu tēvijā. Ko šis vārds nozīmē, to mācās saprast tikai tad, kad ir izslēgts iz dzimtenes.

Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu K.Ulmanis

12./I 1907.

Ļoti cienītais Enzeliņa kgs!

Paldies par Jūsu karti, kā arī par “L” bibliotēkas pirmo sējumu! Lai tik rastos daudz lasītāju.

Šoreiz tikai pāris rindiņu. Es gribēju Jūs mīļi lūgt atsūtīt man vai nu no K.l. biedr., vai no redakcijas puses kādu liecību par manu darbību Vidzemē. Šajā liecībā varētu atspoguļoties mana piedalīšanās laikrakstos, priekšnesumos un piens. kursu sarīkošanā. Es nepieprasīšu nekā ne no Nodaļas, ne no cita viena.

Ja Jūs atrastu par iespējamu manu šādu liecību izdot, tad lūdzu to tūliņ darīt, jo es gribu drīz vien iesūtīt visus savus papīrus pāris iestādēm Kanādā. Redzat, uz plika zila gaisa es negribu pāri braukt. Bet es ceru, ka izdosies ko nebūt atrast. Ja iespējams, tad lūdzu to liecību divos eksemplāros. — Kad Jūs zinātu, cik grūti iet iemācīties angliski lasīt. Vai Dieviņ! Bet iet ies!

Tad lūdzu vēl atsūtīt man uz pāris dienām ieskatam iz mana rokraksta nodaļu “Govju slaukšana”. Es viņu bez kavēšanās atsūtīšu atpakaļ. Jums taču jāzin, ka es šeit esmu “liels” rakstnieks un runātājs. Tik lūdzu neņemt šo piezīmi par daudz nopietni.

Par citām lietām pāris dienu vēlāku!

Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu K.Ulmanis

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors