Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 49

Talsos 2009. gada 10. septembrī (prot. Nr. 10, 40. §, lēmums Nr. 238)

Par trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu Talsu novadā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta 1. daļas 13. punktu un
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
32. pantu, 35. panta 4. daļu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1.1. ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)), kuras deklarētā dzīvesvieta ir Talsu novadā, atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu;

1.1.2. kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis;

1.1.3. pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

1.2. Kredīts šo noteikumu izpratnē ir jebkāda veida finansiāla vienošanās (nomaksas pirkums, līzinga, patērētāju kreditēšanas līgums u.c.), saskaņā ar kuru ģimene (persona) iegādājas noteiktu lietu uz nomaksu.

1.3. Par naudas uzkrājumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi naudas līdzekļu uzkrājumi, kas noteikti normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu.

2. Ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis, kuru nepārsniedzot persona (ģimene) atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu

2.1. Trūcīga ģimene (persona) ir ģimene (persona), kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

2.2. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tā atbilst sekojošiem kritērijiem:

2.2.1. vientuļš pensionārs vai invalīds, kuram nav likumīgu apgādnieku, kurš saņem vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju un kura ienākumi mēnesī nepārsniedz 90 % no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

2.2.2. kopā dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuriem nav likumīgu apgādnieku, kuru vienīgie ienākumi ir valsts piešķirtā vecuma pensija vai invaliditātes pensija un kuru ienākums uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 85 % no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

2.2.3. atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai invalīds, kura likumīgie apgādnieki dzīvo atsevišķi, kurš saņem vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju un kura ienākumi mēnesī nepārsniedz 80 % no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

2.2.4. kopā dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuru likumīgie apgādnieki dzīvo atsevišķi, un kuru vienīgie ienākumi ir valsts piešķirtā vecuma pensija vai invaliditātes pensija un kuru ienākums uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 75 % no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

2.2.5. nestrādājoši invalīdi un/vai pensionāri, kuri dzīvo kopā ar apgādnieku – nestrādājošu invalīdu vai pensionāru, kuru ienākums uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 70 % no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

2.2.6. ģimene (persona), kura nav atzīta par trūcīgu, bet tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 60 % no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas.

3. Ienākumu un materiālā stāvokļa deklarēšana un novērtēšana

3.1. Ģimene (persona), kura pretendē uz trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, Talsu novada Sociālajā dienestā vai Sociālā dienesta attālinātā klientu pieņemšanas punktā atbilstoši pieprasītāja deklarētās dzīvesvietas administratīvajai teritorijai (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz:

3.1.1. noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija);

3.1.2. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus (zemesgrāmata, īres līgums u.c.) vai to kopijas (uzrādot oriģinālus);

3.1.3. izdevumus apliecinošus dokumentus (ja attiecināms).

3.2. Klientam pirmo reizi vēršoties Sociālajā dienestā, speciālists novērtē klienta sadzīves apstākļus un aizpilda veidlapu par klienta apsekošanu dzīvesvietā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Turpmāka apsekošana dzīvesvietā tiek veikta atbilstoši nepieciešamībai.

3.3. Sociālais dienests trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu nosaka, izvērtējot:

3.3.1. personas un tās ģimenes locekļu ienākumus, materiālo stāvokli, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegto iesniegumu, deklarāciju un tajā norādīto ziņu apliecinošiem dokumentiem;

3.3.2. pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju;

3.3.3. juridisko un fizisko personu rīcībā esošo informāciju;

3.3.4. klienta dzīvesvietas apsekošanas faktus.

3.4. Ja ģimenē ir vismaz viena pilngadīga un darbspējīga persona, deklarācija ir spēkā ne ilgāk kā trīs mēnešus no tās aizpildīšanas brīža. Ja ģimenē nav pilngadīgu un darbspējīgu personu, deklarācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus no tās aizpildīšanas brīža. Pēc šī perioda beigām klients var atkārtoti vērsties Sociālajā dienestā, iesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju un nepieciešamos dokumentus.

3.5. Speciālists pēc informācijas par ģimenes (personas) ienākumu, materiālās situācijas, un sadzīves apstākļu izvērtēšanas, sagatavo priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par statusa noteikšanu.

4. Atsevišķu parādsaistību veidu izvērtēšanas nosacījumi

4.1. Vērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, par parādsaistībām nav uzskatāms normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu noteiktais, kā arī:

4.1.1. kredīts viena nekustamā īpašuma iegādei ģimenei (personai), ja tā kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto divdesmit minimālo mēneša darba algu apmēru un ja tā ir ģimenes vienīgā pastāvīgā dzīvesvieta;

4.1.2. kredīti remontdarbu veikšanai, (celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas u.c. darbiem), ja to kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto trīs minimālo mēneša darba algu apmēru un tie iztērēti ģimenei (personai) piederošas dzīvojamās mājas vai dzīvokļa remontam, kurā šī ģimene faktiski uzturas; šis noteikums nav piemērojams, ja ģimene (persona) īrē dzīvojamo platību vai ir saņēmusi to patapinājumā;

4.1.3. kredīti mēbeļu iegādei ģimenei (personai), ja to kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto divu minimālo mēneša darba algu apmēru;

4.1.4. kredīti viena ledusskapja, vienas veļas mazgājamās mašīnas, vienas cepeškrāsns, vienas gāzes vai elektriskās plīts iegādei ģimenei (personai), ja to kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto divas minimālo mēneša darba algu apmēru;

4.1.5. kredīts viena mobilā telefona iegādei ģimenei (personai), ja tā kopējā vērtība nepārsniedz 20% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

4.2. Ja tiek konstatēts, ka šo noteikumu 4.1.1. – 4.1.5. apakšpunktā noteiktās lietas neatrodas šīs ģimenes (personas) faktiskā lietojumā, vai arī remontdarbi nav veikti, tad attiecīgais parādsaistību izvērtēšanas nosacījums nav piemērojams.

4.3. Par parādsaistībām nav uzskatāmi ģimenes (personas) naudas aizņēmumi, par summu, kas nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, neatkarīgi no tā vai tie ir vai nav nodrošināti ar ķīlu, un neatkarīgi no tā kādam mērķim tie saņemti, izņemot šo noteikumu 4.4. punktu.

4.4. Par parādsaistībām nav uzskatāma tā aizņēmuma summas daļa, kuru persona ir iztērējusi parāda par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu apmaksai, ja persona to pierāda.

4.5. Par parādsaistībām nav uzskatāmas parādsaistības saskaņā ar galvojumu līgumiem, līdz parādsaistību iestāšanās brīdim (kredītiestādes pieprasījumam apmaksāt parādu galvenā parādnieka vietā). Par parādsaistībām, kuras iestājas pēc galvojuma līgumiem, nav uzskatāmas tās, kuru kopējā vērtība attiecīgi nepārsniedz šo noteikumu 4.1.1. – 4.1.4. un 4.3. punktā noteikto apmēru.

4.6. Par parādsaistībām nav uzskatāmas saistības, kas rodas no:

4.6.1. neatļautas darbības, tajā skaitā naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem;

4.6.2. personisku aizskārumu dēļ;

4.6.3. trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem, izņemot parādsaistības, kas rodas no netaisnas iedzīvošanās.

4.7. Kredīta kopējo vērtību aprēķina par pamatu ņemot parādsaistību (pamatparāda) summu uz sociālās palīdzības pieprasīšanas brīdi.

4.8. Ja kredīts ir noformēts citā valūtā, to konvertē Latvijas latos pēc kursa, kas ir spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.

5. Izvērtēšanas kritēriji, nosakot iespēju gūt ienākumus no īpašuma

5.1. Uzskatāms, ka ģimene (persona) nevar gūt ienākumus (atsavināt, ieķīlāt, izīrēt u.c.) no tai piederoša īpašuma normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu noteiktajam, un ja:

5.1.1. tās īpašumā ir viens transportlīdzeklis, kuru izmanto ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai (nokļūšanai līdz darba vietai vai izglītības iestādei), ja transportlīdzeklis ir šīs ģimenes (personas) īpašumā ilgāk par 3 gadiem un ir vecāks par 10 gadiem;

5.1.2. tās īpašumā (tiesiskā valdījumā) ir divi dzīvošanai derīgi nekustamie īpašumi, vienā no kuriem uz pastāvīgu dzīvi ir apmetusies ģimene (persona), bet otrajā personas vai kāda cita ģimenes locekļa 1. pakāpes augšupējie radinieki Civillikuma izpratnē;

5.1.3. tās īpašumā (tiesiskā valdījumā) ir viens dzīvošanai derīgs nekustamais īpašums, kurā ģimene (persona) nedzīvo, bet tajā uz pastāvīgu dzīvi ir apmetušies personas vai kāda cita ģimenes locekļa 1. pakāpes augšupējie radinieki Civillikuma izpratnē;

5.2. Ģimenes (personas) iespējas gūt ienākumus novērtē sociālā darba speciālists veicot apsekošanu dzīvesvietā, uzskatāms, ka ģimenei (personai) ir iespēja gūt ienākumus, ja tās īpašumā ir produktīvie mājlopi, zeme, mežs, iekārtas un tehnika u.c. ražošanas līdzekļi.

6. Trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšana

6.1. Lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem Sociālā dienesta vadītājs.

6.2. Trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss tiek noteikts:

6.2.1. uz trīs mēnešiem – ja kaut viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgas;

6.2.2. uz sešiem mēnešiem – ja neviens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs.

6.3. Trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss tiek noteikts:

6.3.1. uz trīs mēnešiem – ja kaut viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgas;

6.3.2. uz sešiem mēnešiem – ja neviens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs.

6.4. Sociālais dienests pēc klienta pieprasījuma izsniedz izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, ja tā nepieciešama palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, kā arī citu atvieglojumu saņemšanai.

6.5. Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu iespējams piešķirt atkārtoti, no jauna iesniedzot deklarāciju un nepieciešamos dokumentus.

6.6. Ja ģimene (persona) ir pašvaldības sociālās palīdzības saņēmējs pēdējo trīs mēnešu laikā, novērtēšanas procesā izmantojamas ziņas, ko pieprasītājs par savu materiālo stāvokli sniedzis Sociālajā dienestā iepriekš.

7. Sociālā dienesta lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

7.1. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Talsu novada domē.

7.2. Talsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Talsu novada domes priekšsēdētājs M. Krotovs