pēc notikuma

Integrācija Eiropā — tas ir ceļš uz saticību, stabilitāti, demokrātiju un labklājību

Viļņas konferencē —

“Latvijas Vēstnesim”

Aļģirds Mīkols

Brazausks,

Lietuvas prezidents:

“Nozīmīga ir arī Baltijas

valstu vienotība”

— Prezidenta kungs, kā jūs, viens no šīs konferences iniciatoriem un tās namatēvs vērtējat Viļņas samitu — gan kopumā, gan specifiski, raugoties no Baltijas valstu vienotības interešu viedokļa? Vai šī konference, jūsuprāt, sekmēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzību uz mūsu kopējo mērķi — integrāciju Eiropas struktūrās?

— Es gribu uzsvērt, ka mēs, trīs Baltijas valstu prezidenti, savstarpējās sarunās ļoti bieži uzsveram Baltijas valstu vienotības nozīmīgumu. Šī Viļņas konference ir daudz plašāka, tajā piedalās vienpadsmit valstu vadītāji. Taču fakts, ka šāda konference sarīkota vienā no Baltijas valstu galvaspilsētām, nenoliedzami, palielina visu trīs Baltijas valstu autoritāti. Un, protams, konference ir nozīmīga arī Baltijas valstu vienības tālākajai nostiprināšanai. Taču tajā pašā laikā trīs Baltijas valstu prezidenti šeit tiekas ar veselu virkni citu valstu līderu. Šajā konferencē piedalās, piemēram, Bulgārijas un Rumānijas prezidenti, un mums šī ir būtībā iepazīšanās ar viņiem. Protams, līdz ar to šī konference sekmē gan mūsu kopējo sadarbību, gan Baltijas valstu integrāciju Eiropas struktūrās.

Aleksandrs

Kvasņevskis,

Polijas prezidents:

“Līdzās gribam redzēt

draudzīgu Kaļiņingradas apgabalu”

— Prezidenta kungs, kā jūs vērtējat konferences kontekstā Krievijas Federācijas aizsardzības ministra neseno paziņojumu Kaļiņingradas apgabala apmeklējuma laikā, ka Krievija varētu palielināt savu bruņoto spēku daudzumu šajā apgabalā?

— Diemžēl man par šo paziņojumu nav zināms. Taču mēs visi dzirdējām Krievijas premjerministra Černomirdina runu šeit konferencē. Man zināms, ka Krievijai Kaļiņingradas apgabalā ir 22 tūkstoši karavīru un zināms daudzums militārās tehnikas. Polija, protams, ir ieinteresēta, lai šis bruņojuma daudzums tiktu samazināts. Mēs neviens negribētu, lai Kaļiņingradas apgabals kļūst par politisku strīdu objektu. Mēs gribam attīstīt labas kaimiņattiecības arī ar Kaļiņingradas apgabalu. Ja šāds paziņojums ir izskanējis un šādi plāni tiktu īstenoti, tā būtu liela politiska kļūda. Mēs negribētu, lai Kaļiņingrada kļūst par sava veida “nenogremdējamu aviobāzes kuģi” Krievijas militārā spēka demonstrēšanai. Mēs esam pārliecināti, ka ir pietiekami daudz iespēju veidot labas sadarbības saites starp Poliju, Lietuvu un Kaļiņingradas apgabalu. Tāpat arī ar Baltkrieviju. Kļūda būtu lietot Kaļiņingradas apgabalu kā argumentu diskusijās starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs sev līdzās gribam redzēt draudzīgu Kaļiņingradas apgabalu.

Povils Gilis,

Lietuvas bijušais

ārlietu ministrs:

“Konference

izmaksāja dārgi”

— Giļa kungs, kāds ir jūsu — cilvēka, kurš četrus gadus vadījis Lietuvas ārpolitikas resoru, — viedoklis par šo konferenci?

— Tā bija ļoti laba konference. Galu galā tā bija pirmā tik liela mēroga konference Viļņā. Es personīgi ar šo konferenci esmu ļoti apmierināts gan kā politiķis, gan arī kā Lietuvas pilsonis. Konferences dienās notika brīva domu apmaiņa.

— Vai, jūsuprāt, šādas konferences varētu kļūt par tradīciju?

— Uz to nav tik viegli atbildēt. Šāda konference ir ļoti dārga. Nākotne rādīs. Taču, ja tā izvērtīsies par tradīciju, tad var teikt, ka sākums ielikts veiksmīgi.