|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2019., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/op/2019/68.6
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 139Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" Vēl šajā numurā04.04.2019., Nr. 68 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 138 Pieņemts: 02.04.2019. OP numurs: 2019/68.6 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2019/71.2
Ministru kabineta noteikumi Nr. 138
Rīgā 2019. gada 2. aprīlī (prot. Nr. 17 14. §)
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu,
9.1 panta otro daļu un 20. panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā ģimene (persona) saņem sociālo palīdzību;
1.2. kārtību, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus;
1.3. nosacījumus sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
1.4. kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai;
1.5. klienta aprūpes līmenim atbilstoša valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma finansēšanas kārtību;
1.6. valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju.
2. Lai saņemtu sociālo palīdzību, atsevišķi dzīvojoša persona vai ģimenes pilnvarotā persona vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – sociālais dienests), uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
2.1. iesniegumu;
2.2. darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju ģimenē;
2.3. izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju ģimenē;
2.4. izrakstus no visu kopā dzīvojošo personu atvērtajiem kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontiem par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem;
2.5. citus dokumentus (piemēram, apmaksas čekus, rēķinus), ja tas ir nepieciešams lēmuma par sociālās palīdzības piešķiršanu pieņemšanai.
3. Sociālais dienests sadarbībā ar personu atbilstoši normatīvajam aktam par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).
4. Lai saņemtu pabalstu krīzes situācijā, persona iesniedz iesniegumu un krīzes situāciju pamatojošus dokumentus (piemēram, izziņu, aktu, protokolu) triju mēnešu laikā, skaitot no mēneša, kurā radusies krīzes situācija. Ja ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu laikā nav varējusi vērsties pēc palīdzības, persona iesniedz sociālajā dienestā dokumentu, kas to apliecina.
5. Sociālais dienests pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas:
5.1. izvērtē personas vai ģimenes sociālo situāciju;
5.2. apmeklē personu vai ģimeni tās dzīvesvietā un sastāda dzīvesvietas apsekošanas aktu, ja tas nepieciešams lēmuma par atbalsta sniegšanu pieņemšanai;
5.3. izvērtē personas vai ģimenes materiālos resursus (ienākumus un īpašumus) un nosaka atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam (tas neattiecas uz krīzes situāciju);
5.4. izvērtē personas vai ģimenes līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt par to vienošanos;
5.5. pieņem lēmumu šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā.
6. Ja nav mainījusies ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācija, sociālais dienests atkārtoti neizvērtē personas vai ģimenes materiālos resursus laikposmā, par kuru ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, ja persona vai ģimene šajā laikposmā pieprasa sociālās palīdzības pabalstus pamatvajadzību nodrošināšanai.
7. Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas, bet šo noteikumu 4. punktā minētajā gadījumā –10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par sociālās palīdzības piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo pašvaldības saistošo noteikumu prasības, kas regulē sociālās palīdzības saņemšanu pašvaldībā, un informē personu par pieņemto lēmumu, bet, ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, papildus norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.
8. Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu nodrošina pašvaldība, bet valsts pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
9. Sociālos pakalpojumus persona pieprasa tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
10. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz sociālajā dienestā:
10.1. iesniegumu;
10.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;
10.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (1. pielikums) (attiecināms tikai uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā);
10.4. dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;
10.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu.
11. Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic šādas atbilstošas darbības:
11.1. izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā vai atrašanās vietā un vienojas par sociālo problēmu, kuras risināšanai nepieciešams atbalsts;
11.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem uzsāk risku izvērtējumu ģimenē ar bērniem, kurā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;
11.3. veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu un aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem vai atbalsta intensitātes skalas metodikai;
11.4. izvērtē nepieciešamību izstrādāt individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu;
11.5. novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieka (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot šo noteikumu 3. punktā minētās deklarācijas daļu par ienākumiem. Ja persona vēlas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana;
11.6. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemt rindā un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu, kā arī šo noteikumu 34. punktā minētajā gadījumā par pieņemto lēmumu informē arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju;
11.7. nosūta sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma sniedzējam vai aģentūrai, ja sociālo pakalpojumu pilnībā vai daļēji nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem.
12. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus naktspatversmē, patversmē, dienas centrā, krīzes centrā un sociālā darba pakalpojumu kopienā, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai.
13. Bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, bet bērnam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem – šo noteikumu 10. un 11. punktā minētajā kārtībā.
14. Pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pēc vecāku lūguma bērnam nodrošina, pamatojoties uz šo noteikumu 10. punktā minētajiem dokumentiem un ņemot vērā šo noteikumu 11. punktā minēto kārtību.
15. Ārkārtas gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē, bērnu var nekavējoties ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
15.1. bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa vienpersonisku lēmumu;
15.2. policijas aktu par to, ka bērns atrodas apstākļos, kas apdraud vai turpmāk var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību.
16. Ja šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, institūcijas vadītājs vienas darbdienas laikā par to informē pašvaldību, no kuras teritorijas bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
17. Ja šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā sociālā pakalpojuma nodrošināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir valsts pienākums, pašvaldība iesniedz aģentūrā šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus un aģentūra pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu līdz trim mēnešiem no dienas, kad bērns ir faktiski uzsācis pakalpojuma saņemšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
18. Par valsts budžeta līdzekļiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nodrošina:
18.1. cilvēku tirdzniecības upuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri;
18.2. no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, un normatīvajiem aktiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtību no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām;
18.3. no psihoaktīvām vielām atkarīgām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;
18.4. personām ar funkcionāliem traucējumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem;
18.5. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tehniskajiem palīglīdzekļiem, bet personām ar redzes un dzirdes invaliditāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nosacījumiem un kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku;
18.6. personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti, kurām nepieciešama profesionālā rehabilitācija, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus;
18.7. paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem nepieciešami psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi, saskaņā ar noteikumiem par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem;
18.8. personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem saskaņā ar noteikumiem par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu ģimenes locekļiem.
19. Ja personai nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums, sociālais dienests vai sociālo pakalpojumu sniedzējs izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni.
20. Klienta aprūpes līmeni nosaka šādos gadījumos:
20.1. ja klients pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un aprūpes līmenis iepriekš nav bijis noteikts;
20.2. izstrādājot un aktualizējot klienta individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu vai pēc šo noteikumu 22. punktā minēto speciālistu iniciatīvas, ja klients saņem sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un ir konstatētas klienta funkcionālo spēju izmaiņas, izņemot gadījumu, ja sociālās rehabilitācijas plāns tiek aktualizēts pirms prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktā termiņa ar funkcionālo spēju izmaiņām nesaistītu iemeslu dēļ;
20.3. ja klients pieprasa citam aprūpes līmenim atbilstošu sociālo pakalpojumu.
21. Bērniem un neredzīgām pilngadīgām personām tiek piemērots ceturtais aprūpes līmenis, neveicot izvērtēšanu, izņemot šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minēto gadījumu.
22. Klienta vajadzību izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu var veikt šādu institūciju sociālie darbinieki vai sociālie aprūpētāji (turpmāk – speciālisti):
22.1. pašvaldības sociālā dienesta vai tā pakalpojuma sniedzēja speciālisti, ar kuru sociālais dienests noslēdzis līgumu par klientu vajadzību izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu;
22.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālisti, tai skaitā šo noteikumu 4. pielikumā minēto institūciju speciālisti;
22.3. tie sociālie darbinieki, kuri ir apmācīti atbalsta intensitātes skalas lietošanā, ja izvērtēšanai izmanto atbalsta intensitātes skalu.
23. Speciālists izvērtē klientu:
23.1. atbilstoši šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē personas ar funkcionāliem traucējumiem atbilstību pašvaldības finansēta sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai;
23.2. atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē personas ar garīga rakstura traucējumiem atbilstību valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai;
23.3. atbilstoši atbalsta intensitātes skalas metodikai, ja vērtē atbalsta veidu un apjomu, kas nepieciešams personai ar garīga rakstura traucējumiem no 16 gadu vecuma, kura vēlas saņemt sociālos pakalpojumus dzīvesvietā, un ja attiecīgais klients netiek vērtēts šo noteikumu 23.1. vai 23.2. apakšpunktā minētajā kārtībā.
24. Saņemot klienta iesniegumu vai ziņas par klienta funkcionālo spēju izmaiņām, speciālists:
24.1. vienojas ar klientu par laiku un vietu, kur notiks izvērtēšana;
24.2. noskaidro iespējamo komunikācijas veidu ar klientu un attiecīgi intervē un novēro klientu, nosakot viņa prasmes un spējas, ja nepieciešams, izvērtēšanas procesā iesaistot viņa likumisko pārstāvi vai citu ikdienā klātesošu ģimenes locekli vai aprūpes personu, kas spēj raksturot klienta prasmes un spējas dažādās jomās;
24.3. izvērtē ārstniecības personu vai citu speciālistu iesaistes nepieciešamību un veidu (tai skaitā analizējot klienta lietā esošajās izziņās, atzinumos, aprakstos esošo informāciju).
25. Speciālists, vērtējot klientu, aizpilda attiecīgās izvērtējuma veidlapas un nosūta šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto veidlapu, bet atbalsta intensitātes skalas piemērošanas gadījumā vērtējuma rezultātu profila veidlapu un atbalsta plānu:
25.1. sociālajam dienestam, ja izvērtējums nepieciešams klienta sociālās aprūpes organizēšanai vai klientam nepieciešams piešķirt citu, viņa vajadzībām atbilstošāku, sociālo pakalpojumu;
25.2. sociālo pakalpojumu sniedzējam, ja klientam vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un viņš uzsāk saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā;
25.3. aģentūrai, ja izvērtējums ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai par pakalpojuma sniedzēja – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – maiņu.
26. Šo noteikumu 23. punktā minēto izvērtējumu izsniedz klientam vai viņa likumiskajam pārstāvim, ja klients vai viņa likumiskais pārstāvis to pieprasa.
27. Šo noteikumu 23. punktā minētajos izvērtējumos esošo informāciju izmanto klienta sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma organizēšanā un funkcionālo spēju izmaiņu novērtēšanā.
28. Izvērtēšanas rezultātā iegūto:
28.1. punktu skaitu attiecībā pret šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādīto maksimāli iespējamo punktu skaitu pārrēķina procentos, lai noteiktu klienta funkcionālo spēju apjomu procentuālā izteiksmē un atbilstību attiecīgajam aprūpes līmenim:
28.1.1. pirmais aprūpes līmenis – 99 %–75 %;
28.1.2. otrais aprūpes līmenis – 74 %–50 %;
28.1.3. trešais aprūpes līmenis – 49 %–25 %;
28.1.4. ceturtais aprūpes līmenis – 24 %–0 %;
28.2. standarta punktu skaits atbilstoši atbalsta intensitātes skalai atbilst šādam attiecīgajam aprūpes līmenim:
28.2.1. pirmais aprūpes līmenis – 8–22 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti;
28.2.2. otrais aprūpes līmenis – 23–30 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti;
28.2.3. trešais aprūpes līmenis – 8–30 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir 7–10 punkti;
28.2.4. ceturtais aprūpes līmenis:
28.2.4.1. 31–52 punkti un īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir ne vairāk kā 6 punkti vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir vairāk nekā 10 punktu;
28.2.4.2. jebkura punktu kopsumma, ja īpašā medicīniskā atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir 7–32 punkti vai noteikts īpašs medicīnisks risks, vai īpašā uzvedības atbalsta nepieciešamības vērtējumā ir 11–26 punkti, vai ir īpaši liels risks citu personu un paša klienta drošībai.
29. Ja mēneša laikā pēc tam, kad uzsākta sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšana klientam, tiek konstatēta klienta funkcionālo spēju neatbilstība dokumentos norādītajam aprūpes līmenim, valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs atkārtoti izvērtē klientu.
30. Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists izvērtēšanā, tai skaitā šo noteikumu 29. punktā minētajā atkārtotajā izvērtēšanā, secina, ka klienta funkcionālais stāvoklis atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim un klientam varētu būt nepieciešams sociālais pakalpojums dzīvesvietā, par ko klients ir izteicis attiecīgu viedokli:
30.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs par izvērtēšanas rezultātiem rakstiski informē sociālo dienestu, kurš pieņēma lēmumu par valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību, un nosūta sociālajam dienestam šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto izvērtējumu un klienta iesniegumu, norādot, ka var tikt pieņemts lēmums par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, kā arī norādot, kādi pakalpojumi klientam ir nepieciešami, lai noteiktais aprūpes līmenis saglabātos;
30.2. sociālais dienests pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja izvērtējuma saņemšanas organizē klientam nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā.
31. Ja sociālais dienests nepiekrīt šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās izvērtēšanas rezultātam, sociālais dienests sadarbībā ar aģentūru organizē neatkarīgu speciālistu veiktu klienta izvērtēšanu, ņemot vērā arī klienta viedokli, klienta dzīvesvietā esošos apstākļus un pieejamos pakalpojumus.
32. Klientam šajos noteikumos un pašvaldības noteiktajā kārtībā atbilstoši izvērtēšanas rezultātam un noteiktajam aprūpes līmenim piešķir šādus sociālās aprūpes pakalpojumus:
32.1. pansijas, dienas aprūpes centra, aprūpes mājās, tai skaitā drošības pogas pakalpojumu, grupu mājas (dzīvokļa) vai citu sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, kas atbilst personas ar funkcionāliem traucējumiem speciālajām vajadzībām, ja personai ir noteikts kāds (jebkurš) no aprūpes līmeņiem;
32.2. pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;
32.3. ja sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams bērnam, – sociālos pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām saskaņā ar sociālā darbinieka un citu piesaistīto speciālistu veiktu bērna individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nevērtējot aprūpes līmeni.
33. Ja personai ir tiesības uz valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, kuru tiesīgas sniegt arī šo noteikumu 4. pielikumā minētās institūcijas, un persona ir izteikusi vēlmi saņemt šo pakalpojumu, sociālais dienests mēneša laikā iesniedz aģentūrā lēmumu par valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību, attiecīgo klienta iesniegumu un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētos dokumentus un attiecīgos izvērtējumus.
34. Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojoša persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vēlas mainīt sociālās aprūpes pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā, persona vēršas pie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja ar iesniegumu par atbalsta sniegšanu sociālo pakalpojumu veida maiņai. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs sadarbībā ar pašvaldību, kura ir lēmusi piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, vai pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā klients turpmāk vēlas dzīvot, noskaidro pašvaldības iespējas nodrošināt klientam piemērotus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā.
35. Ja klientam ir iespēja nomainīt pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret klienta vajadzībām atbilstošākiem sociāliem pakalpojumiem dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs nosūta tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras administratīvajā teritorijā klients dzīvojis pirms iestāšanās institūcijā, vai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā klients turpmāk vēlas dzīvot, šādus dokumentus:
35.1. klienta iesniegumu par pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nomaiņu pret sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā un šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu;
35.2. šo noteikumu 2. vai 3. pielikumā minēto izvērtējumu;
35.3. sociālās rehabilitācijas kursa laikā veiktu personas prasmju un spēju novērtējumu (dinamikā) dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas;
35.4. citu informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai par sociālo pakalpojumu piešķiršanu dzīvesvietā.
36. Ja šo noteikumu 35. punktā minētajai personai tiek piešķirts grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, sociālais dienests sadarbībā ar grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēju iesniedz Labklājības ministrijā iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu, ja pašvaldība par personu nesaņem valsts atbalstu pašvaldībai. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā un 35. punktā minētos dokumentus, lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu (kopiju) un citus dokumentus, kas ir sociālā dienesta rīcībā un ir būtiski lēmuma pieņemšanai par valsts līdzfinansējumu.
37. Ja persona saņem valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu citā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurai ir tiesības sniegt sociālās aprūpes pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā šo noteikumu 4. pielikumā minētajā institūcijā, persona ar iesniegumu ne biežāk kā reizi 18 mēnešos var vērsties pie tā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja, kurā persona saņem sociālās aprūpes pakalpojumu.
38. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu, kā arī psihiatra ieteikumu pakalpojuma sniedzēja maiņai, ja persona pakalpojumu vēlas saņemt šo noteikumu 4. pielikumā minētajā institūcijā, nosūta aģentūrai (izņemot šo noteikumu 39.1. apakšpunktā minēto gadījumu).
39. Ja persona, kura saņem sociālās aprūpes pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju, lēmumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu pieņem:
39.1. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona saņem pakalpojumu, ja persona vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu citā šā centra filiālē;
39.2. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojoties ar tā valsts sociālās aprūpes centra vadītāju, kurā persona saņem sociālās aprūpes pakalpojumu, pēc personas iesnieguma un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minētā izvērtējuma saņemšanas;
39.3. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona saņem pakalpojumu, ja persona pakalpojumu vēlas saņemt šo noteikumu 4. pielikumā minētajā institūcijā, vienojoties ar tās institūcijas vadītāju, kurā persona vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu, pēc personas iesnieguma, šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minēto dokumentu un šo noteikumu 3. pielikumā minētā izvērtējuma nosūtīšanas attiecīgajai institūcijai.
40. Šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minētajos gadījumos valsts sociālās aprūpes centra vadītājs pirms lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniedzēja maiņu elektroniski noskaidro aģentūrā, vai nepastāv šo noteikumu 41. punktā minētie apstākļi, un piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta attiecīgo informāciju aģentūrai.
41. Ja šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minētajos gadījumos vietu trūkuma vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt pakalpojuma sniedzēja maiņu, valsts sociālās aprūpes centra vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu nosūta aģentūrai, kura šajā gadījumā pieņem vienu no šo noteikumu 42.2., 42.4. vai 42.5. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.
42. Aģentūra 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības sociālā dienesta vai valsts sociālās aprūpes centra iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
42.1. par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu;
42.2. par personas uzņemšanu rindā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai;
42.3. par atteikumu piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos minētās prasības;
42.4. par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja maiņu;
42.5. par atteikumu mainīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, ja klientu uzņemšana personas iesniegumā norādītajā institūcijā ir apturēta vai pārtraukta vai attiecīgā institūcija izbeigusi darbību;
42.6. par šo noteikumu 31. punktā noteiktā uzdevuma izpildi.
43. Aģentūra, ja nepieciešams, piecu darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieprasa sociālajam dienestam iesniegt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju un par to informē iesniedzēju.
44. Aģentūra šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai sociālais pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu, ja tie ir vecāki par 12 mēnešiem, un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības.
45. Ja persona ir valsts finansēta sociālās aprūpes pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēja, aģentūra pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
45.1. pamatojoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja un personas iesniegumu par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu, 10 darbdienu laikā pēc iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu uz 12 mēnešiem vai par atteikumu to piešķirt, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības vai persona ir atzīta par neatbilstošu pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanai. Pusceļa mājas pakalpojuma termiņu var pagarināt līdz laikam, kad personai ir iespēja uzsākt patstāvīgu dzīvi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai persona atsakās uzsākt patstāvīgu dzīvi, ja persona vēlas, bet viņai pēc 12 mēnešu termiņa beigām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams uzsākt patstāvīgu dzīvi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ja persona pēc pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanas atsakās uzsākt patstāvīgu dzīvi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, viņai tiek atjaunots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā;
45.2. 10 darbdienu laikā pēc sociālā dienesta lēmuma saņemšanas par personas uzņemšanu grupu mājā (dzīvoklī) pieņem lēmumu izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu un sagatavo apliecinājumu, ka persona 12 mēnešu laikā no grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma uzsākšanas dienas var atsākt valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu, ja nespēs pielāgoties dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).
46. Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā esošs bērns ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuram nav iespējams nodrošināt sociālo pakalpojumu viņam nepieciešamajā apjomā dzīvesvietā, sasniedz pilngadību, aģentūra pieņem lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, pamatojoties uz:
46.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja iesniegumu, kuram pievienots personas iesniegums, šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētie dokumenti, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minētais izvērtējums;
46.2. sociālā dienesta rakstisku apliecinājumu, ka nav iespējams nodrošināt personai aprūpi dzīvesvietā nepieciešamajā apjomā.
47. Ja šo noteikumu 46. punktā minētajā gadījumā pilngadību sasniegušai personai pilngadības sasniegšanas dienā vēl nav noteikta I vai II invaliditātes grupa, personai ir tiesības turpināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu līdz dienai, kamēr personai tiek noteikta invaliditāte, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc pilngadības sasniegšanas.
48. Aģentūra pieņem lēmumu:
48.1. izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ir pieņēmusi lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pārtraukšanu;
48.2. apturēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, ja persona atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu paziņots policijai;
48.3. atjaunot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu ar dienu, kad persona ir atgriezusies pie pakalpojuma sniedzēja, ja pakalpojuma sniegšana personai tika apturēta šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētajā gadījumā.
49. Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas:
49.1. informē personu par pieņemto lēmumu;
49.2. informē pakalpojuma sniedzēju un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu;
49.3. nosūta pakalpojuma sniedzējam šo noteikumu 3. pielikumā minēto izvērtējumu, izņemot šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minētos gadījumus.
50. Valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu sniegšanā iesaista šo noteikumu 5. pielikumā norādītos sociālā darba speciālistus, ārstniecības personas un citus speciālistus, kas nepieciešami klientu drošības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
51. Valsts budžeta finansējumu šo noteikumu 50. punktā minētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām aprēķina, ņemot vērā institūcijā ievietoto klientu skaitu attiecīgajā aprūpes līmenī.
52. Valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmaksas institūcijā uz vienu klientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
| Izdevumi vidēji | = | FxALG | + | Fatl.Aa + Ff.izd + Fuzt.kl | , kur: |
| uz vienu klientu | Qx | Q |
x – klienta aprūpes līmenis;
FxALG – plānotais finansējums x aprūpes līmeņa klientu personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā;
Qx – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ar noteiktu x aprūpes līmeni;
Fatl.Aa – plānotais finansējums atbalsta (administrācijas, saimniecības nodaļu un vadības personāls) personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā;
Ff.izd – plānotie fiksētie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izdevumi, kuru apjomu neietekmē klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
Fuzt.kl – plānotie klientu uzturēšanas un citi izdevumi (neietilpst Ff.izd) institūcijā (tai skaitā plānotais maksājumu apjoms ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientiem personiskiem izdevumiem, kapitālie izdevumi);
Q – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumus Nr. 288 "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 63., 183. nr.; 2009, 69., 166. nr.; 2010, 101. nr.; 2011, 205. nr.; 2017, 237. nr.).
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Labklājības ministre R. Petraviča
1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 2. aprīļa
noteikumiem Nr. 138
| 1. Atzinuma sniedzējs | Ārstniecības iestāde, speciālists, kas sniedza atzinumu | ||||||
| (nosaukums, reģistrācijas numurs, vārds, uzvārds,
kvalifikācija) |
|||||||
| Atzinuma sniegšanas adrese un kontaktinformācija | |||||||
| (iela, māja, korpuss, pilsēta, novads) |
|||||||
| (tālrunis, e-pasts) | |||||||
| 2. Atzinuma saņēmējs | Persona |
||||||
| (vārds, uzvārds) | |||||||
 . .
.(dzimšanas datums, mēnesis, gads) |
|||||||
| Dzīvesvietas adrese | |||||||
| (iela, māja, dzīvoklis, pilsēta, novads) | |||||||
| (kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts) |
|||||||
| 3. Personas psihiskās veselības un uzvedības traucējumu anamnēze | Anamnēze (atbilstošo atzīmēt ar
x) Personai ir: |
||||||
| 4. Personas psihiskās veselības un uzvedības traucējumu novērtējums |
Orientēšanās spējas (atbilstošo atzīmēt ar x) Spējas funkcionēt patstāvīgi
Saskarsmes spējas Emocionālā joma Uztveres traucējumi Uzmanības un koncentrēšanās spējas Domāšanas traucējumi Atmiņa Uzvedība Attieksme pret saviem psihiskās veselības un uzvedības
traucējumiem
Atkarības, agrāk/pēdējā laikā
Medikamentu lietošana |
||||||
| 5. Informācija par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju esību sociālo pakalpojumu saņemšanai | Kontrindikācijas (atbilstošo atzīmēt ar x) terapeitiski rezistenti psihotiski traucējumi, kuru dēļ
persona ir bīstama apkārtējiem vai sev (augsts agresijas vai autoagresijas
risks) asociāla, emocionāli labila, paranoida personība, organiska
personība ar uzvedības traucējumiem, persona ar augstu agresīvas (vardarbīga,
destruktīva) uzvedības risku, patoloģisku tieksmju izbrīvēšanos augsts pašnāvības risks (tiek novērots pēdējā gada laikā) personai ar tiesas lēmumu ir noteikti medicīniska rakstura
piespiedu līdzekļi psihoaktīvu vielu atkarība ar aktīvu lietošanu
|
||||||
| 6. Uzraudzības nepieciešamība | Uzraudzība (atbilstošo atzīmēt ar x) nav nepieciešama uzraudzība nepieciešama uzraudzība medikamentu lietošanā nepieciešama periodiska uzraudzība (1–2 stundas nedēļā) nepieciešama periodiska uzraudzība (dienas laikā) nepieciešama pastāvīga (24 h) uzraudzība |
||||||
| 7. Cita informācija (arī ieteicamā terapija, ja persona ar garīga rakstura traucējumiem vēlas saņemt sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā) | |||||||
| 8. Atzinuma sniegšanas datums | . .
. |
||||||
| 9. Atzinumu sastādīja |
|
Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Labklājības ministre R. Petraviča
2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 2. aprīļa
noteikumiem Nr. 138
| Klienta vārds, uzvārds | |||
| Dzimšanas datums | . .
. (datums, mēnesis, gads) |
||
| Dzimums | S/V | ||
| Novērtēšanas vieta/laiks | |||
| Speciālista vārds, uzvārds, amats | |||
| Institūcijas nosaukums un adrese | |||
| Personas pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves spēju novērtēšanas vispārējie kritēriji | Maksimālā punktu vērtība | Pašaprūpes spēju maksimālā procentuālā vērtība |
Iepriekšējās izvērtēšanas rezultāti, ja tāda veikta (dd.mm.gg.) | Rekomendējamās darbības (ja informācija nepieciešama aprūpes vai rehabilitācijas plāna sastādīšanai) |
| 1. Neatkarīgs – 4 punkti – pilnībā
veic patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte nav traucēta 2. Gandrīz neatkarīgs – 3 punkti – mēģina un lielākoties spēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte ir traucēta atsevišķu darbību veikšanai. Nepieciešami pakalpojumi ar funkcijas nodrošināšanu saistīto darbību atbalstam 3. Daļēji atkarīgs – 2 punkti – nespēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte ir traucēta un bez palīdzības nespēj veikt saistītās darbības. Nepieciešami pakalpojumi ar funkcijas realizāciju saistīto darbību uzturēšanai un atbalstam 4. Būtiski atkarīgs – 1 punkts – nespēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte ir traucēta, nepieciešami pakalpojumi funkcijas kompensēšanai/saistīto darbību aizstāšanai vai uzturēšanai 5. Atkarīgs – 0 punktu – nespēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte nepiemīt, nepieciešami pakalpojumi spēju kompensēšanai/saistīto darbību pilnīgai aizstāšanai |
||||
| 1. Pamatvajadzības | 16 | 20 % | ||
| 1.1. ēšana, dzeršana (tai skaitā spēja sakošļāt un norīt barību) | ||||
| 1.2. ēdiena pagatavošana un servēšana | ||||
| 1.3. pārtikas un rūpniecības preču uzkrājumu veidošana (iepirkšana) | ||||
| 1.4. fizioloģiskā funkcionēšana (piemēram, spējas patstāvīgi elpot vai kompensēt elpas trūkumu ar zālēm vai ierīcēm, kontrolēt asinsspiedienu) | ||||
| 2. Mobilitāte | 16 | 20 % | ||
| 2.1. pārvietošanās (piemēram, no gultas uz krēslu un atpakaļ) | ||||
| 2.2. kustīgums (piemēram, spēja pārvietoties mājoklī un ārpus tā) | ||||
| 2.3. kāpnes (piemēram, spēja pārvietoties pa kāpnēm) | ||||
| 2.4. ģērbšanās (piemēram, spēja uzturēt mobilitāti) | ||||
| 3. Sevis apzināšanās, kognitīvās spējas un drošība | 20 | 15 % | ||
| 3.1. izpratne par sevi un savām vajadzībām | ||||
| 3.2. kognitīvās spējas – sajust, uztvert, atcerēties, domāt, analizēt un iztēloties | ||||
| 3.3. orientācija laikā un telpā | ||||
| 3.4. sazināšanās prasmes | ||||
| 3.5. drošības sajūta | ||||
| 4. Uzvedība un sociālie kontakti | 12 | 9 % | ||
| 4.1. paškontroles spējas | ||||
| 4.2. spējas veidot un uzturēt sociālos kontaktus | ||||
| 4.3. spēja kārtot darījumus (piemēram, maksāt rēķinus), piedalīties un organizēt saturīgu brīvo un darba laiku | ||||
| 5. Personiskā higiēna | 24 | 30 % | ||
| 5.1. rūpes par izskatu | ||||
| 5.2. vannošanās | ||||
| 5.3. vēdera izeja | ||||
| 5.4. urinācija | ||||
| 5.5. tualetes apmeklēšana | ||||
| 5.6. medikamentu lietošana | ||||
| 6. Palīdzība mājsaimniecībā | 12 | 6 % | ||
| 6.1. mājas darbi | ||||
| 6.2. veļas mazgāšana | ||||
| 6.3. mājsaimniecības atbalsts, starpnieka pakalpojumi | ||||
| Kopā | 100 | 100 % |
| Noteiktais aprūpes līmenis* | |
| Speciālista paraksts** |
Piezīmes.
1. *Punktu sadalījums pa aprūpes līmeņiem:
| Aprūpes līmenis | % | Lai pārrēķinātu iegūto punktu
skaitu procentos, tabulā izmantoti šādi sadaļas punktu vērtības
koeficienti: 1. sadaļā – 1,25 2. sadaļā – 1,25 3. sadaļā – 0,75 4. sadaļā – 0,75 5. sadaļā – 1,25 6. sadaļā – 0,5 |
| 1. līmenis | 99 %–75 % | |
| 2. līmenis | 74 %–50 % | |
| 3. līmenis | 49 %–25 % | |
| 4. līmenis | 24 %–0 % |
2. Pilngadīgas personas pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves spēju un prasmju izvērtēšanu veic starpprofesionālas komandas speciālisti atbilstoši profesionālajai kompetencei. Šajā pielikumā norādītajā tabulā speciālists var iekļaut kontroljautājumus, kurus formulē, papildina un precizē atbilstoši klienta spējām uztvert un saprast jautājumus, nemainot kritērijus un to maksimālo procentuālo vērtību attiecīgajās sadaļās.
3. Ja nepieciešams, kritērijus var papildināt ar apakškritērijiem, kas pēc satura un būtības ir iederīgi kritērija vērtēšanai. Ja līdz ar to mainās kritērijā iespējamā maksimāli iegūstamā punktu summa, attiecīgās sadaļas punktiem tiek aprēķināts punktu vērtības koeficients, lai punktu procentuālā vērtība atbilstu tabulā norādītajai sadaļas procentuālajai vērtībai.
4. ** Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Labklājības ministre R. Petraviča
3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 2. aprīļa
noteikumiem Nr. 138
Novērtēšanas karte (protokols) un fizisko un garīgo spēju izvērtēšanas un aprūpes līmeņa noteikšanas kritēriji klientam ar garīga rakstura traucējumiem
| Klienta vārds, uzvārds | |||
| Dzimšanas datums | . .
. (datums, mēnesis, gads) |
||
| Dzimums | S/V | ||
| Novērtēšanas vieta/laiks | |||
| Speciālista vārds, uzvārds, amats | |||
| Institūcijas nosaukums un adrese | |||
|
Klienta pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves prasmju novērtēšanas kritēriji 1. Veic patstāvīgi/funkcionalitāte nav traucēta – 3 punkti. 2. Mēģina un spēj patstāvīgi ar palīdzību, funkcionalitāte biežāk nav traucēta – 2 punkti. 3. Mēģina un spēj patstāvīgi ar palīdzību, funkcionalitāte biežāk ir traucēta – 1 punkts. 4. Nespēj veikt patstāvīgi/funkcionalitāte ir traucēta – 0 punktu. |
1. novērtēšana | 2. novērtēšana | ||
(aizpildīšanas datums) |
(aizpildīšanas datums) |
|||
| punkti | punkti | |||
| spēj | prot | spēj | prot | |
| Piezīmes. 1. "Spēj" – novērtē personas psihiskās vai fiziskās īpašības, kas rada iespēju sekmīgi veikt konkrētu darbību, uzdevumu, uztvert un reaģēt atbilstoši situācijai un sociālai videi. 2. "Prot" – novērtē personas zināšanas, iemaņas un prasmes veikt kādu darbību, uzdevumu. (Sadaļās, kur tiek vērtētas spējas un prasmes (spēj un prot), vērtējums tiek dubultots, kur katrā ailē maksimālais punktu skaits – 6 = 3 + 3) |
||||
| 1. Sevis apzināšanās | ||||
| 1.1. Spēj un prot nosaukt
(zina) savu vārdu un uzvārdu.
Kontroljautājums: Kāds ir Jūsu vārds, uzvārds? |
||||
| 1.2. Zina savu dzimšanas gadu
un datumu, vecumu, dzimumu, dzīvesvietu. Kontroljautājums: Cik Jums gadu? Kad Jums ir dzimšanas diena? Kāda ir Jūsu adrese? |
– | – | ||
| 1.3. Spēj apzināties savas
stiprās un vājās puses.
Kontroljautājums: Ko Jūs spējat darīt vislabāk? Ko vislabāk patīk darīt? Ko nepatīk darīt? |
– | – | ||
| 1.4. Apzinās, kāpēc
nepieciešama palīdzība (atbalsts). Kontroljautājums, ja persona dzīvo sociālās aprūpes institūcijā: Vai Jūs zināt, kāpēc Jums ir jādzīvo institūcijā? |
– | – | ||
| 1.5. Spēj izprast un apzināties
savas rīcības sekas.
Kontroljautājums: Izstāstiet (klients spēj informēt), kas būs, ja Jūs kaitināsiet svešu suni? |
– | – | ||
| 1.6. Spēj un prot pastāstīt
(spēj informēt) par savu ģimeni, tuviniekiem.
Kontroljautājums atkarīgs no tā, vai klientam ir ģimene, tuvinieki: Kādas Jums ir attiecības ar ģimeni? |
||||
| 1.7. Zina savas tiesības,
pienākumus un atbildību. Kontroljautājums: Kādi ir Jūsu pienākumi mājās? Par ko Jūs atbildat? Kādas ir Jūsu tiesības? |
– | – | ||
| Punktu skaits 15/12 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 27 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 2. Ēšana, ēdiena gatavošana, šķidruma uzņemšana | ||||
| 2.1. Spēj ēst patstāvīgi.
Kontroljautājums: Kur ēdat brokastis, pusdienas, vakariņas? |
– | – | ||
| 2.2. Spēj sakošļāt un norīt
barību.
Kontroljautājums: Kas vislabāk garšo? Ko visgrūtāk apēst/norīt? |
– | – | ||
| 2.3. Spēj un prot atbilstoši
lietot galda piederumus.
Kontroljautājums: Kādus galda piederumus parasti izmantojat, lai paēstu? |
||||
| 2.4. Spēj un prot sevi apkalpot
pie galda, ielikt ēdienu šķīvī, ieliet tēju, sagriezt maizi.
Kontroljautājums: Kā ieliekat ēdienu šķīvī? Kādas sviestmaizes vislabāk garšo? |
||||
| 2.5. Spēj un prot sagatavot
uzkodas.
Kontroljautājums: Kā var pagatavot, piemēram, sviestmaizes? |
||||
| 2.6. Spēj un prot sagatavot
ēdienu no svaigiem produktiem. Kontroljautājums: No kā gatavo ēst un kā to dara? |
||||
| 2.7. Spēj un prot uzņemt
nepieciešamo šķidruma daudzumu.
Kontroljautājums: Ko Jūs labprāt dzerat – tīru ūdeni, sulu, tēju, kafiju vai kādu citu dzērienu? Cik daudz šķidruma dienā izdzerat? |
||||
| 2.8. Spēj un prot uzsildīt
ūdeni un pagatavot siltu dzērienu, ēdienu, noteikt tā temperatūru un
daudzumu traukā.
Kontroljautājums: Kā var uzsildīt ūdeni un pagatavot siltu tēju vai kafiju? |
||||
| 2.9. Spēj un prot lietot
virtuves tehniku: plīti, mikroviļņu krāsni utt.
Kontroljautājums: Uz kā var pagatavot ēst? Ar ko var uzvārīt ūdeni? |
||||
| 2.10. Spēj un prot uzklāt un
novākt galdu.
Kontroljautājums: Kādi trauki nepieciešami, lai paēstu, piemēram, zupu? Pastāstiet (klients zina), kā uzklājat un novācat galdu? |
||||
| 2.11. Spēj un prot nomazgāt,
noslaucīt un nolikt vietā traukus.
Kontroljautājums: Kad paēdat, ko dara ar netīriem traukiem? Kur liek tīros traukus? |
||||
| 2.12. Spēj un prot izvērtēt, ko
drīkst ēst un ko nedrīkst ēst atbilstoši noteiktai diētai.
Kontroljautājums: Kādi produkti ir veselīgi un kādus nav ieteicams ēst bieži un daudz? Pastāstiet (klients zina vai spēj informēt), vai ir kādi produkti, kurus nedrīkstat lietot? Kādēļ? |
||||
| Punktu skaits 36/30 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 66 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 3. Ģērbšanās | ||||
| 3.1. Spēj un prot apģērbties un
noģērbties pats.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Cik reižu dienā Jūs pārģērbjaties? |
||||
| 3.2. Spēj un prot aizpogāt un
atpogāt apģērbu.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kādas pogas kreklam/blūzei Jums patīk vislabāk – lielas vai mazas? Cik laika paiet, kamēr aizpogājat vai atpogājat savu kreklu/blūzi? |
||||
| 3.3. Spēj un prot tikt galā ar
rāvējslēdzēju apģērbā.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kuram apģērbam ir rāvējslēdzējs? Cik bieži Jūs to velkat? |
||||
| 3.4. Spēj un prot sasiet un
atsiet auklas apģērbā un apavos. Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kuram apģērbam ir sienamās auklas? Vai bieži to nēsājat? Kurām kurpēm vai zābakiem ir sienamās auklas? Kā Jūs tiekat galā ar auklām? |
||||
| 3.5. Spēj un prot izvēlēties
apģērbu un apavus atbilstoši laikapstākļiem.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kurš apģērbs Jums vislabāk patīk? Ko Jūs parasti valkājat vasarā, ko ziemā? Kad jāsāk vilkt kādu siltāku jaku? |
||||
| 3.6. Zina sava apģērba un apavu
izmēru.
Kontroljautājums: Kāda izmēra bikses/kreklu/svārkus/kleitu Jūs parasti valkājat? Kāds izmērs ir Jūsu kurpēm? |
– | – | ||
| 3.7. Spēj un prot uzturēt
apģērbu un apavus tīrus, kārtīgus (mazgāt, gludināt, veikt sīkus
remontus).
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kādas savas drēbes Jūs mazgājat pats? Kur parasti gludināt savas drēbes? Kur glabājat savus apavus? Kā var notīrīt netīras kurpes vai zābakus? Ja kreklam iztrūkst poga, ko darāt? |
||||
| Punktu skaits 18/21 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 39 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 4. Telpu kopšana un uzturēšana | ||||
| 4.1. Spēj un prot uzturēt savu
istabu un citas telpas tīras un kārtībā.
Kontroljautājums: Kurš kopj Jūsu istabu? |
||||
| 4.2. Spēj un prot uzklāt savu
gultu un nomainīt gultas veļu.
Kontroljautājums: Kurš Jums saklāj gultu no rītiem? Kurš Jūsu gultai nomaina palagu, spilvendrānu un segas pārvalku? |
||||
| 4.3. Ir sapratne (klients
zina vai spēj informēt)
par telpu uzkopšanas nepieciešamību.
Kontroljautājums: Pastāstiet, kādēļ jāmazgā istabā grīda un no plauktiem jāslauka putekļi? |
– | – | ||
| 4.4. Spēj un prot lietot telpu
uzkopšanas līdzekļus un rīkus.
Kontroljautājums: Ar ko Jūs slaukāt istabas grīdu? Ar ko mazgājat grīdu? |
||||
| 4.5. Spēj un prot noslaucīt
putekļus, izmazgāt grīdu.
Kontroljautājums: Cik bieži Jūs slaukāt putekļus un mazgājat grīdu savā istabā? Kuras telpas vēl uzkopjat? |
||||
| 4.6. Spēj un prot rūpēties,
sakārtot savas lietas ar izpratni.
Kontroljautājums: Kur Jūs glabājat savas mantas, lietas? Kur glabājat savu ķemmi, kur zeķes? |
||||
| Punktu skaits 15/18 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 33 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 5. Personīgās higiēnas uzturēšana | ||||
| 5.1. Saprot personīgās higiēnas
nepieciešamību (klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Pastāstiet, kādēļ cilvēks mazgājas? |
– | – | ||
| 5.2. Spēj un prot nomazgāties
dušā, vannā.
Kontroljautājums: Kur jūs parasti mazgājaties? Kur vēl var nomazgāties? |
||||
| 5.3. Spēj un prot rūpēties par
saviem matiem
(mazgāt, ķemmēt, žāvēt, skūties).
Kontroljautājums: Kurš Jums mazgā matus? Kad Jūs ķemmējat matus? Kad Jūs parasti skujaties – no rītiem vai vakaros? |
||||
| 5.4. Spēj un prot rūpēties par
nagiem (apgriezt).
Kontroljautājums: Kas Jums parasti griež nagus? |
||||
| 5.5. Spēj un prot iztīrīt savus
zobus/kopt mutes dobumu un zobu protēzes.
Kontroljautājums: Kad Jūs parasti tīrāt zobus? Ja klientam ir zobu protēzes – kā tīrāt savas zobu protēzes? |
||||
| 5.6. Spēj un prot lietot
higiēnas procedūrām nepieciešamos līdzekļus (ziepes, sūkli, šampūnus,
krēmus, kabatas lakatiņu, dezodorantu u. c.).
Kontroljautājums: Kādā krāsā ir Jūsu sūklis? Kādas ziepes vai šampūns Jums vislabāk patīk? Kādus higiēnas līdzekļus pazīstat, kādus parasti lietojat? Kur Jūs tos glabājat? |
||||
| 5.7. Spēj un prot
apmeklēt tualeti pats gan pa dienu, gan naktī.
Kontroljautājums: Kur atrodas tualetes telpa? Kas Jums palīdz nokļūt līdz tualetes telpai? Kā Jūs varat aiziet līdz tualetei naktī, kad ir tumšs? |
||||
| 5.8. Spēj un prot lietot
autiņbikses, ieliktņus, higiēniskās paketes.
Kontroljautājums: Kad vajag lietot autiņbikses? Ja klientam nepieciešamas autiņbikses – kurš palīdz uzlikt autiņbikses? Ja kliente ir sieviete – kad vajag lietot higiēniskās paketes? |
||||
| Punktu skaits 24/21 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 45 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 6. Veselības uzturēšana | ||||
| 6.1. Ir pamatzināšanas par
cilvēka anatomiju (klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Pastāstiet, kur cilvēkam atrodas sirds, kuņģis, smadzenes u. c. orgāni? |
– | – | ||
| 6.2. Ir izpratne par veselību
un tās nozīmi (klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Ko nozīmē būt veselam? Kad Jūs jūtaties vesels? |
– | – | ||
| 6.3. Ir izpratne par
medikamentu lietošanu, ja tas nepieciešams (klients zina vai spēj
informēt).
Kontroljautājums: Kādos gadījumos ir jālieto medikamenti? Kādus medikamentus Jums ir nepieciešams lietot? |
– | – | ||
| 6.4. Spēj izprast uzvedības
traucējumu saistību ar medikamentu lietošanas regularitāti, ja ir vai
mēdz būt uzvedības traucējumi (klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Kā medikamentu lietošana ietekmē Jūsu veselības stāvokli/uzvedību? |
– | – | ||
| 6.5. Spēj un prot ievērot
medikamentu lietošanas laikus (klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Kā Jūs parasti lietojat medikamentus? |
||||
| 6.6. Ir izpratne par
kontracepcijas līdzekļu lietošanu.
Kontroljautājums: Kas ir kontracepcijas līdzekļi? Kā tos lieto? |
– | – | ||
| 6.7. Spēj un prot pateikt
(klients zina vai spēj informēt), ka jūtas slikti vai par sāpēm
(zobu, vēdera, galvas, muguras, kāju, roku) un spēj aprakstīt pašsajūtu.
Kontroljautājums: Kā parasti stāstāt, ja Jums kaut kas sāp? |
||||
| 6.8. Spēj un prot meklēt
medicīnisko palīdzību (klients zina vai spēj informēt), ja
nepieciešams (traumas, saslimšanas u. c.). Kontroljautājums: Kam Jūs parasti stāstāt, ka kaut kas sāp vai ka jūtaties slims? |
||||
| 6.9. Ir zināšanas un izpratne
par atkarību izraisošu vielu un tehnoloģiju kaitīgo iedarbību uz
veselību (alkohols, smēķēšana, medikamenti, narkotikas, azartspēles)
(klients zina).
Kontroljautājums: Pastāstiet, ko zināt par alkohola, smēķēšanas, narkotiku lietošanas ietekmi uz cilvēka veselību? Kā Jūs domājat, vai, spēlējot kārtis/spēles datorā, cilvēks var tā aizrauties, ka aizmirst visu uz pasaules? |
– | – | ||
| 6.10. Spēj atpazīt un aprakstīt
maņu sajūtas (klients spēj informēt).
Kontroljautājums: Pastāstiet par to, kā redzat un dzirdat? Var iedot iepriekš sagatavotus maisiņus ar zirņiem, pupām, putraimiem, miltiem un iedot klientam aptaustīt – Kādas atšķirības sajūtat? |
– | – | ||
| Punktu skaits 21/18 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 39 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 7. Mobilitāte | ||||
| 7.1. Spēj un prot mainīt pozu
un sēdēt.
Novēro klientu izvērtēšanas intervijas laikā, jautā: Kā jūtaties, ilgstoši sēžot? |
||||
| 7.2. Spēj un prot apsēsties uz
krēsla, piecelties no tā.
Novēro klientu izvērtēšanas intervijas laikā, jautā (klients spēj informēt): Kādas grūtības sagādā piecelšanās vai apsēšanās uz/no krēsla? |
||||
| 7.3. Spēj un prot iekāpt un
izkāpt no gultas.
Kontroljautājums: Pastāstiet (klients zina), kā parasti iekāpjat gultā? Kā tiekat ārā no gultas? |
||||
| 7.4. Spēj un prot piecelties
pēc kritiena.
Kontroljautājums (klients zina): Ko darāt, ja nejauši paklūpat un nokrītat? |
||||
| 7.5. Spēj un prot pārvietoties
telpā, lietot tehniskos palīglīdzekļus, ja ir nepieciešams.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, apmēram, cik liela ir Jūsu istaba? Ar kādām kurpēm Jūs parasti staigājat pa istabu? Kur ejat skatīties televizoru? Ja persona izmanto tehniskos palīglīdzekļus – Kurš palīdz lietot, piemēram, ratiņus, spieķi u. c. |
||||
| 7.6. Spēj un prot pārvietoties
pa kāpnēm.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kurš Jums palīdz nokāpt vai uzkāpt pa kāpnēm? |
||||
| 7.7. Spēj uzturēties un
pārvietoties svaigā gaisā.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kur Jūs parasti pastaigājaties? Cik ilgi Jūs staigājat ārā? |
– | – | ||
| Punktu skaits 21/18 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 39 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 8. Orientēšanās spējas telpā un vidē | ||||
| 8.1. Spēj un prot orientēties
telpā.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kādas telpas ir tuvu Jūsu istabai. |
||||
| 8.2. Spēj un prot orientēties
apkārtnē/teritorijā.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Uz kuru pusi ir parks, dīķis, u. c.? Kur Jums vislabāk patīk uzturēties, kad esat izgājis ārā? |
||||
| 8.3. Ir izpratne par drošību uz
ielas un rīcību atbilstoši situācijai (klients zina vai spēj
informēt).
Kontroljautājums: Pastāstiet, ko zināt par to, kā pareizi uzvesties uz ielas? Kur drīkst iet pāri ielai? Kur nedrīkst iet pāri ielai? Ja stāvat ielas malā un Jums ir nepieciešams iet pāri, ko darāt vispirms? |
– | – | ||
| 8.4. Spēj un prot lietot
sabiedrisko transportu, nopirkt biļeti.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kad pēdējo reizi braucāt ar autobusu, vilcienu vai pilsētas sabiedrisko transportu? Kur Jūs parasti iekāpjat autobusā vai citā transportlīdzeklī (atkarībā no tā, ko klients izmanto vai ir izmantojis)? Kā Jūs zināt, kur jāizkāpj? Kur pērkat biļeti? |
||||
| 8.5. Spēj un prot atpazīt sev
vajadzīgo braukšanas maršrutu, izkāpt vēlamajā pieturā.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ar kuru autobusu Jums jābrauc, lai nokļūtu . (atbilstoši klienta braukšanas maršrutam)? Līdz kādai pieturai Jums jābrauc? |
||||
| Punktu skaits 12/15 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 27 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 9. Drošība | ||||
| 9.1. Izprot tādus apzīmējumus
kā "gājēju pāreja", "luksofors",
"autobusa pietura", "tualete" u. c. Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): klientam parāda attēlus ar šiem apzīmējumiem un jautā, ko tie nozīmē? |
– | – | ||
| 9.2. Zina, kas ir ārkārtas
situācija, zina, kā un kur meklēt palīdzību.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kas ir ārkārtas situācija? Kur Jūs meklēsiet palīdzību un kā? |
– | – | ||
| 9.3. Ir zināšanas par
ugunsdrošības noteikumiem, prot atbilstoši rīkoties.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko Jūs zināt par ugunsdrošību? Kā rīkotos, ja sajustu dūmu smaržu telpās? Kā rīkotos, ja redzētu, ka aizdedzies papīrgrozs? |
– | – | ||
| 9.4. Spēj un prot patstāvīgi
uzmeklēt nepieciešamo speciālistu.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kur atrodas ārsts? Sociālais dienests? |
||||
| Punktu skaits 9/6 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 15 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 10. Pamatizglītība | ||||
| 10.1. Spēj un prot pazīt
skaitļus, prot skaitīt, atņemt, var veikt vienkāršas matemātiskas
darbības līdz 10 (klients zina vai spēj informēt).
Klientam demonstrē iepriekš sagatavotus attēlus ar cipariem un matemātiskām darbībām, uzdod jautājumus, piemēram, cik ir 5 + 4; 6 – 4; 3 × 3 vai 10 : 5. |
||||
| 10.2. Spēj un prot veikt
matemātiskas darbības līdz 100 (klients zina vai spēj informēt).
Klientam demonstrē iepriekš sagatavotus attēlus ar cipariem un matemātiskām darbībām, uzdod jautājumus, piemēram, cik ir 50 – 20; 40 + 30. |
||||
| 10.3. Ir izpratne par svaru,
daudzumu, izmēru, lielumu, attālumu (klients zina vai spēj informēt).
Klientam iedod iepriekš sagatavotus divus priekšmetus – jautā, kurš ir smagāks? Kurš lielāks? Kas ir tālāk – galds vai skapis (piemēram)? |
– | – | ||
| 10.4. Spēj un prot lasīt.
Pazīst burtus (klients zina vai spēj informēt).
Klientam iedod iepriekš sagatavotu tekstu un palūdz nolasīt |
||||
| 10.5. Spēj un prot rakstīt.
Klientam diktē dažus iepriekš sagatavotus teikumus. |
||||
| 10.6. Spēj un prot
parakstīties.
Klientam palūdz parakstīties – Parādiet, kā Jūs parakstāties? |
||||
| 10.7. Spēj un prot izmantot
telefonu.
Kontroljautājums: Vai Jums ir telefons? Kam Jūs parasti zvanāt? Parādiet, kā lietojat telefonu? |
||||
| 10.8. Spēj un prot izmantot
datoru.
Kontroljautājums: Vai Jums ir dators? Vai Jūs izmantojiet datoru, lai uzzinātu, kā jūtas draugi, radinieki? Parādiet, kā Jūs lietojat datoru? |
||||
| Punktu skaits 21/24 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 45 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 11. Orientācija laikā | ||||
| 11.1. Sapratne par laiku
(klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Kas tagad ir – rīts, pusdienlaiks, pēcpusdiena vai vakars? |
– | – | ||
| 11.2. Spēj saprast jēdzienus
(klients zina vai spēj informēt): datums, diena, gads, mēnesis,
sezona.
Kontroljautājums: Kāds šodien datums, kāda nedēļas diena? Kāds mēnesis? Kāds gads? Kāda sezona? |
– | |||
| 11.3. Spēj izprast kalendāru
(klients zina vai spēj informēt). Kontroljautājums: Lūdzu, parādiet kalendārā – kā ir apzīmēta šodiena. |
– | – | ||
| 11.4. Spēj un prot nosaukt
pulksteņa laiku (klients zina vai spēj informēt).
Kontroljautājums: Sakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis? |
||||
| 11.5. Spēj un prot lietot
pulksteņa modinātāju.
Kontroljautājums: Parādiet, kā lieto pulksteņa modinātāju. |
||||
| 11.6. Spēj saprast vajadzību
būt laikā, nenokavēt (klients zina). Kontroljautājums: Pastāstiet, cikos parasti ceļaties? Cikos parasti ir brokastis? |
– | – | ||
| Punktu skaits 18/6 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 24 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 12. Naudas lietošana un iepirkšanās | ||||
| 12.1. Spēj un prot lietot
naudu: atpazīst un lieto banknotes un monētas (klients zina vai spēj
informēt).
Klientam demonstrē iepriekš sagatavotus naudaszīmju attēlus un jautā: Kādas monētas vai banknotes Jūs visbiežāk lietojat? |
||||
| 12.2. Izprot naudas vērtību,
prot turēt naudu drošībā (klients zina). Kontroljautājums: Kāpēc vispār vajadzīga nauda? Kur Jūs glabājat savu naudu? |
– | – | ||
| 12.3. Spēj un prot lietot
bankas norēķinu karti (klients zina).
Kontroljautājums: Pastāstiet, kas ir bankas norēķinu karte? Ko ar to dara? |
||||
| 12.4. Spēj un prot patstāvīgi
iepirkties veikalā, iegādāties ikdienā nepieciešamās lietas.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kā Jūs iepērkaties veikalā? Kurš palīdz iepirkties? Ko parasti pērkat veikalā? |
||||
| 12.5. Spēj un prot plānot un
racionāli izmantot personīgos naudas līdzekļus.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs zināt, ko pirkt, kad esat veikalā? Cik bieži ejat uz veikalu iepirkties? |
||||
| Punktu skaits 12/15 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 27 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 13. Saskarsme | ||||
| 13.1. Spēj verbāli komunicēt
(klients spēj informēt): saprotamā valodā izteikties, risināt
sarunu, veidot dialogu.
Novēro klientu izvērtēšanas intervijas laikā. |
– | – | ||
| 13.2. Izprot dažādus neverbālus
signālus (klients zina vai spēj informēt): sejas mīmiku, balss
toņa, žestu un pozu nozīmi.
Kontroljautājums: Kāds parasti izskatās, izklausās priecīgs cilvēks? Kāds skumjš? Kāds dusmīgs? |
– | – | ||
| 13.3. Spēj un prot saprotami
pastāstīt par savām vēlmēm un jūtām.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kas Jūs iepriecina? Ko Jūs gribētu? |
||||
| 13.4. Spēj izprast un respektēt
citu cilvēku vajadzības (klients zina).
Kontroljautājums: Kā jūs rīkojaties, ja kāds no tuviniekiem ir aizmidzis? |
– | – | ||
| 13.5. Spēj un prot adekvāti
risināt konfliktsituācijas.
Kontroljautājums (klients zina): Kā Jūs rīkojaties, ja esat sastrīdējies ar kādu no tuviniekiem? |
||||
| 13.6. Spēj un prot reaģēt
atbilstoši situācijai, informācijai vai instrukcijai.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kā rīkotos, ja redzētu, ka kāds paņem svešas mantas (zog)? Kā rīkojaties, ja kāds cits lūdz palīdzēt, taču Jūs negribat to darīt? |
||||
| 13.7. Spēj veidot kontaktu ar
apkārtējiem.
Kontroljautājums: Vai Jums ir draugi? |
– | – | ||
| 13.8. Spēj atpazīt savējos,
veidot kontaktu ar piederīgajiem.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā sauc ..? |
– | – | ||
| Punktu skaits 21/12 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 33 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 14. Uzvedība | ||||
| 14.1. Spēj un prot uzvesties
atbilstoši savam vecumam un dzimumam.
Klientu novēro izvērtēšanas intervijas laikā. |
||||
| 14.2. Spēj un prot ievērot
elementārās pieklājības normas (sasveicināties, pateikties, uzrunāt
utt.).
Kontroljautājums (klients zina): Kā uzvedas pieklājīgi cilvēki? Novēro klienta uzvedību izvērtēšanas intervijas laikā |
||||
| 14.3. Spēj un prot rīkoties
adekvāti situācijai.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kā Jūs rīkojaties, ja redzat, ka kāds cilvēks paklūp un nokrīt? |
||||
| 14.4. Ir humora izjūta.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, ko Jūs saprotat ar teicienu "laba humora izjūta"? |
– | – | ||
| 14.5. Spēj un prot novērtēt un
kontrolēt savu uzvedību.
Kontroljautājums (klients zina): Kā Jūs rīkojaties, ja kāds Jūs lūdz pagaidīt, būt pacietīgam? |
||||
| 14.6. Spēj rīkoties ar apdomu,
nav impulsīvs.
Kontroljautājums (klients zina): Kā rīkojaties, ja nenotiek tā, kā Jūs vēlaties? Ja kāds neļauj darīt to, ko Jūs gribat? |
– | – | ||
| 14.7. Spēj un prot rīkoties
mērķtiecīgi, jēgpilni.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Vai Jūs lasāt? Kādēļ to darāt? (jautājums atbilstoši personas teiktajam par brīvā laika pavadīšanu un darītajiem darbiem) |
||||
| Punktu skaits 21/15 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 36 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 15. Pāra un grupas attiecības | ||||
| 15.1. Spēj iekļauties pāra un
grupas darbā.
Kontroljautājums (klients spēj informēt): Kādās rehabilitācijas nodarbībās vai pulciņos Jums patīk piedalīties? Kas vēl tur piedalās? |
– | |||
| 15.2. Spēj darboties grupā:
ievēro, pieņem grupas uzvedības nosacījumus.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Vai esat piedalījies dažādās nodarbībās? Pastāstiet, ko Jūs darāt nodarbību laikā? Kādi noteikumi jāievēro nodarbību laikā? |
– | |||
| 15.3. Spēj veidot draudzīgas
attiecības ar sava un pretējā dzimuma pārstāvjiem.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kas ir draudzība? Ko nozīmē draudzēties? |
– | |||
| 15.4. Spēj un prot piemēroties
jaunai situācijai vai izmaiņām.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs sadzīvojat ar savu............? |
||||
| 15.5. Spēj un prot adekvāti
izpaust savu seksualitāti un apmierināt savas seksuālās vajadzības.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kas ir svarīgi, ja cilvēkam ir draudzene/draugs, ja ir intīmas attiecības? |
||||
| Punktu skaits 15/6 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 21 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 16. Kognitīvās funkcijas | ||||
| 16.1. Spēja uztvert realitāti.
Kontroljautājums: Kur mēs šobrīd atrodamies? Kas šobrīd notiek? |
– | – | ||
| 16.2. Spēj koncentrēt uzmanību
uz konkrētu uzdevumu, situāciju.
Klientu novēro izvērtēšanas intervijas laikā, vai viņš ir koncentrējies intervijai? |
– | – | ||
| 16.3. Spēj noturēt uzmanību
konkrētā situācijā, veicot konkrētu uzdevumu. Klientu novēro izvērtēšanas intervijas laikā – vai klients notur uzmanību uzdevuma izpildei. |
– | – | ||
| 16.4. Spēj uzmanību pārslēgt no
viena objekta uz citu un atgriezties pie iepriekš veiktā.
Klientu novēro izvērtēšanas intervijas laikā. |
– | – | ||
| 16.5. Spēj pielietot loģisko,
abstrakto, darbības domāšanu.
Klientu novēro izvērtēšanas intervijas laikā – kādas ir klienta atbildes (spēja informēt), vai tās atbilst uzdotajam jautājumam, vai klients izsakās (spēj informēt) saprotami, vai lieto tēlainus izteicienus, vai sarunā vairāk izmanto tagadnes formas. |
– | – | ||
| 16.6. Spēj atcerēties nesenos
notikumus.
Klientu novēro izvērtēšanas intervijas laikā – vai klients stāsta (spēj informēt) par šodienas notikumiem, kas noticis no rīta. Var pajautāt: Ko Jūs darījāt šorīt? Ko ēdāt šorīt brokastīs? |
– | – | ||
| 16.7. Spēj atcerēties senus
pagātnes notikumus.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kur Jūs dzīvojāt pirms iestāšanās šeit? Var novērot izvērtēšanas intervijas laikā – vai klients stāsta par savu pagātni. |
– | – | ||
| Punktu skaits 21/0 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 21 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 17. Darba prasmes un spējas | ||||
| 17.1. Spēj paust interesi par
darba aktivitātēm.
Kontroljautājums (spēj informēt): Kas Jūs visvairāk interesē? Kāds darbs Jūs interesē? |
– | – | ||
| 17.2. Interesējas par jaunām
darba aktivitātēm (spēj informēt).
Kontroljautājums: Kādas ir iespējas darīt ko interesantu? |
– | – | ||
| 17.3. Spēj un prot plānot un
secīgi izpildīt veicamo uzdevumu.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kad Jūs sākat veikt savus darba uzdevumus? Cik ilgi Jūs strādājat? Cik pārtraukumu ir vajadzīgs, kad strādā? |
||||
| 17.4. Spēj un prot lietot darba
rīkus un inventāru atbilstoši uzdevumam.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, ar kādiem darba rīkiem, instrumentiem Jūs parasti strādājat? |
||||
| 17.5. Spēj meklēt palīdzību, ja
ir neskaidrības par konkrētā uzdevuma izpildi.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko darāt, ja neprotat paveikt uzdoto uzdevumu, piemēram, ravēt dobi? |
– | – | ||
| 17.6. Spēj uzņemties atbildību
par veicamo uzdevumu, darbu.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā novērtējat savu darbu (piemēram, puķu dobē nav nezāļu)? Kādus darbus pēdējā laikā esat paveicis? |
– | – | ||
| 17.7. Spēj un prot sakārtot un
uzturēt kārtībā savu darba vietu.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kad beidzat darbu, ko darāt ar darba rīkiem, instrumentiem? |
||||
| 17.8. Spēj pieņemt kritiku un
labot uzdevuma izpildē pieļautās kļūdas.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko darāt, ja kāds saka, ka Jūs darāt nepareizi vai ka esat kļūdījies? |
– | – | ||
| 17.9. Zina un ievēro darba
drošības noteikumus.
Kontroljautājumi (klients zina vai spēj informēt): Pastāstiet, kā jārīkojas, piemēram, ar lāpstu (vai kādu citu instrumentu)? Kas ir svarīgi, ja strādā ar dārza kapli? |
– | – | ||
| 17.10. Spēj sadarboties ar
citiem uzdevuma, darba veikšanas laikā.
Kontroljautājums (klients spēj informēt): Kuram Jūs palīdzat paveikt darbu? Kurš Jums palīdz? |
– | – | ||
| Punktu skaits 27/12 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 39 | ||||
| Piezīmes | ||||
| 18. Brīvais laiks | ||||
| 18.1. Spēj un prot pavadīt
brīvo laiku efektīvi, konstruktīvi, atbilstoši vecumam, interesēm.
Kontroljautājums (klients spēj informēt): Pastāstiet, ko darāt savā brīvajā laikā? Kā pavadāt rītus, pēcpusdienas, vakarus? |
||||
| 18.2. Spēj izrādīt iniciatīvu
un patstāvīgi plānot, organizēt savu brīvo laiku.
Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kurā dienas laikā Jums labāk patīk darīt interesējošas lietas, piemēram, lasīt, skatīties TV, spēlēt galda spēles u. c. (atbilstoši klienta interesēm)? |
– | – | ||
| 18.3. Spēj izmantot piedāvātās
brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Kontroljautājumi (klients spēj informēt): Kādos brīvā laika pavadīšanas pasākumos Jūs labprāt piedalāties? |
– | – | ||
| Punktu skaits 9/3 | ||||
| Maksimālais punktu skaits 12 | ||||
| Piezīmes | ||||
| Kopējais punktu skaits (maksimālais – 588) | ||||
| Noteiktais aprūpes līmenis* | |
| Speciālista paraksts** |
Piezīmes.
1. *Punktu sadalījums pa aprūpes līmeņiem:
| Aprūpes līmenis | % | Punkti |
| 1. līmenis | 99 %–75 % | 588–438 |
| 2. līmenis | 74 %–50 % | 437–291 |
| 3. līmenis | 49 %–25 % | 290–45 |
| 4. līmenis | 24 %–0 % | 144–0 |
2. Pilngadīgas personas pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves spēju un prasmju izvērtēšanu veic starpprofesionālas komandas speciālisti atbilstoši profesionālajai kompetencei.
3. Šajā pielikumā norādītie kontroljautājumi ir speciālistam paredzēts palīginstruments klienta izvērtēšanai. To izmantošana ir speciālista kompetencē. Kontroljautājumus formulē, papildina un precizē atbilstoši klienta spējām uztvert un saprast jautājumus, nemainot kritērijus un to maksimālo procentuālo vērtību attiecīgajās sadaļās.
4. ** Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Labklājības ministre R. Petraviča
4. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 2. aprīļa
noteikumiem Nr. 138
1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".
2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca".
3. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"".
4. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca".
Labklājības ministre R. Petraviča
5. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 2. aprīļa
noteikumiem Nr. 138
| I. Pilngadīgo personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālistu skaits vidēji uz vienu klientu grupu | ||||||
| Amats/ kvalifikācija | Aprūpes līmenis/slodžu skaits | Komentārs | ||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | kopā institūcijā | ||
| vidēji 20–24 klienti grupā | vidēji 16–20 klienti grupā | vidēji 12–16 klienti grupā | vidēji 8–12 klienti grupā | institūcijā pilngadīgām personām 8 grupas (2 grupas katrā līmenī), kur katrā vidēji ir 18 viena līmeņa klienti | ||
| Sociālais darbinieks | 0,25 | 0,25 | 0,1 | 0,1 | 1,0 | Speciālists vada vidēji 4 klientu grupas |
| Sociālais aprūpētājs/ sociālais rehabilitētājs |
0,75 | 0,75 | 1,00 | 1,00 | 7,0 | 1., 2. līmenis: vidēji 0,75 slodzes
uz vienu grupu. Viens speciālists uz divām klientu grupām dienā, 7
dienas nedēļā (8.30–17.00). 3., 4. līmenis: vidēji 1,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz četrām klientu grupām dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–17.00), papildus viens speciālists uz divām klientu grupām darbdienās (8.30–17.00) |
| Aprūpētājs/ māsas palīgs | 0,75 | 0,75 | 4,5 | 5,25 | 22,5 | 1., 2. līmenis: vidēji 0,75 slodzes
uz vienu grupu. Viens speciālists vidēji uz 50 klientiem (2 grupām)
naktī, 7 dienas nedēļā (22.00– 6:00). 3. līmenis: vidēji
4,5 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu
24 h diennaktī, papildus viens speciālists uz vienu klientu grupu
darbdienās 4. līmenis: vidēji 5,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists vidēji 16 h dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00) uz divām grupām |
| Kultūras un sporta pasākumu organizēšanas speciālists | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,75 | 0,75 slodzes iestādē.
Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē |
| Interešu izglītības speciālisti | 0,5 | 0,5 | 0,25 | x | 2,5 | 1., 2. līmenis: vidēji 1,0 slodze uz
divām grupām. 3. līmenis: vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu |
| Sertificēts ārsts1 | 0,08 | 0,12 | 0,14 | 0,16 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē. Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēta medicīnas māsa2 | 0,4 | 0,5 | 1,00 | 1,35 | 6,50 | 5,5 slodzes iestādē. 3., 4. līmenis: vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists vada vidēji 4 klientu grupas |
| Sertificēts fizioterapeits | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē |
| Sertificēts ergoterapeits | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē |
| Sertificēts mākslas terapeits | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,75 | 0,75 slodzes iestādē.
Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē |
| Logopēds | 0,06 | 0,06 | 0,06 | 0,06 | 0,5 | 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts masieris | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē |
| Sertificēts ārsta palīgs3 | 0,04 | 0,06 | 0,07 | 0,08 | 0,5 | 0,5 slodzes iestādē |
| Psihologs4 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē. Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50, – 0,5 slodzes iestādē |
| KOPĀ (vidēji uz 1 grupu) | 4 | 4 | 8 | 9 | x | |
|
II. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijasspeciālistu skaits uz 24 klientiem (vidēji) |
|||
| Amats/kvalifikācija | Slodžu skaits grupā | Kopā | Komentārs |
| Sociālais darbinieks/sociālais pedagogs | 0,25 | 1,0 | Speciālists vada vidēji 3 klientu grupas |
| Sociālais aprūpētājs/sociālais rehabilitētājs | 3,0 | 9,0 | Vidēji 3,0 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00) |
| Sertificēta medicīnas māsa2 | x | 5,5 | Slodzes uz grupu neaprēķina, vidēji iestādē nepieciešamas 5,5 slodzes, lai nodrošinātu 24 h aprūpi |
| Sertificēts ārsts1 | 0,05 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts fizioterapeits | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts ergoterapeits | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts mākslas terapeits | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Logopēds | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts masieris | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts ārsta palīgs3 | 0,05 | 0,25 | Ieteicamas 0,25 slodzes iestādē |
| Psihologs4 | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Kultūras un sporta pasākumu organizēšanas speciālists | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē |
| Interešu izglītības speciālisti | 0,25 | 0,75 | Vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu |
| Aprūpētājs/sociālais audzinātājs | 7,5 | 22,5 | Vidēji 7,5 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists vidēji 16 h dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00) |
| KOPĀ (vidēji uz 1 grupu) | 12,3 | x | |
Piezīmes.
1 Ārsta specialitāti, kas nodrošina pakalpojumu klientiem, nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu.
2 Māsas specialitāti un amatu (piemēram, vecākā māsa) nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu.
3 Ārsta palīgs vada ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas veselības punktu, ja to nav iespējas darīt ārstam.
4 Psihologam, kas strādā ar bērniem, jāatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, pārējos gadījumos psihologam jābūt sertificētam klīniskajā un veselības psiholoģijā.
Labklājības ministre R. Petraviča
Ministru kabineta noteikumi Nr. 137
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumos Nr. 71 "Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 139
Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"