• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts reģistriem kā valsts sakārtotības spoguli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.09.1997., Nr. 224 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30606

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts reģistriem kā valsts sakārtotības spoguli

Vēl šajā numurā

11.09.1997., Nr. 224

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts reģistriem kā valsts sakārtotības spoguli

Turpinājums no 1.lpp.

Džons Olaisens informēja žurnālistus par valsts sabiedrības “Norvēģijas reģistru attīstība” statusu, tās darbu.

— Faktiski mēs esam akciju sabiedrība, kur daļa akciju pieder valstij, bet pārējā daļa — privātakciju turētājiem. Mūsu akciju sabiedrība tika izveidota 1994. gadā ar mērķi uzlabot dažādu reģistrāciju veidus, galveno uzmanību pievēršot tiesiskajam un finansu riskam. Praktiski tas nozīmē tiesisku un finansiālu pārraudzību pār kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju par biznesa sabiedrībām. Mums ir laba saikne ar Tieslietu ministriju, kas pārstāv Norvēģijas tiesisko tiesību aizsardzību. Mūsu valstī izveidots tīkls starp dažādiem reģistriem. Mēs konkrēti esam atbildīgi par informācijas izplatīšanu gan valsts, gan privātajā sektorā, — pieredzē dalījās Dž. Olaisens.

Viesis uzsvēra, ka Latvijai, cenšoties pārņemt Norvēģijas pieredzi, nevajadzētu to kopēt, jo katrai infrastruktūrai reģistra jomā ir savas valsts tradīcijas, īpatnības, pat domāšanas veids. Turklāt arī Norvēģijā nav viss ideāli, ir dažas kļūdas, kuras nevajadzētu atkārtot. Katrā valstī var būt atšķirības tehnoloģiskā ziņā, taču problēmas ir līdzīgas, bet risinājumi var būt dažādi.

Abpusējo vizīšu laikā norvēģu puse vēlējusies “uztaustīt”, vai ir pamats tālākai sadarbībai. Un secinājums ir tāds: gan Norvēģijā, gan Latvijā ir cilvēki, kas ieinteresēti veidot šo sadarbību, un tāpēc ir cerības konkrēti sadarboties un palīdzēt. Dž. Olaisens uzsvēra personīgo, privāto tiesību aizsardzības aspektu, taču atzīmēja arī to, ka Norvēģijā sabiedrībai regulāri ir pieejama plaša informācija gan par augstu amatpersonu, gan pārējo iedzīvotāju īpašumiem, ienākumiem, izstrādāta datorizēta informācijas izplatība. Taču ir sena tradīcija — atklātību saistīt ar drošību, aizsargātību. Pati sistēma garantē iespēju uzzināt arī par to, kas notiek augstākas varas gaiteņos. Džons Olaisens izsmeļoši atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Uz “LV” jautājumu par vērojumiem mūsu Uzņēmumu reģistrā un tā vājāko darba posmu viesis pirmām kārtām atzīmēja moderno tehnisko iekārtojumu, labi organizēto darbu, kas kalpo sabiedrības vajadzībām. Viņaprāt, pilnveidojams būtu tas, kas saistīts ar tiesiskajiem aspektiem. Svarīga ir elektronisko datu legalizācija, taču jādomā par sistēmas pilnveidošanu, efektivitātes palielināšanu.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!