Par Latvijas laukiem uz gadsimtu sliekšņa

Vakar LZA, LMZA un LLU kopsēdē Jelgavā

Zīmīga sagadīšanās, ka tieši vakar, pēcpusdienā, kad Saeimas deputāti sprieda par iespējām uzlabot stāvokli mūsu lauksaimniecībā, vienlaikus notika Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, LLU Ekonomikas fakultātes un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsēde par pašlaik īpaši aktuālu tematu — “Latvijas lauki XXI gadsimta priekšvakarā”. Šoreiz sēde bija sarīkota Jelgavā, LLU Ekonomikas fakultātes ēkā.

Ar ievadvārdiem atklājot sēdi, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Viktors Hausmanis atgādināja, ka zemnieki patlaban sapulcējušies pie Saeimas nama, lai izteiktu savas prasības, tāpēc arī zinātniekiem jānāk klajā ar konkrētiem ierosinājumiem, kā atvieglot un padarīt cerīgāku laucinieku dzīvi.

Vispirms ar referātu “Lauki kā neatņemama Latvijas sastāvdaļa” uzstājās LZA korespondētājlocekle Baiba Rivža. Galvenokārt viņa analizēja tagadējo situāciju laukos, norādot uz diezgan būtiskām atšķirībām dažādos novados. Pēc zinātnieces domām, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, visur vajadzīgas trīs lietas: darbavietas, pietiekami attīstīta infrastruktūra un sakārtota kultūrvide. Nepieciešama vides un cilvēka savstarpēja mijiedarbība.

LLU rektora, Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidenta Voldemāra Strīķa referāta temats bija “Lauksaimniecības loma mūsdienu Latvijā”. Lauku darba un dzīves vides nozīmīgumu apliecina tas, ka 31 procents no visiem iedzīvotājiem un 30 procenti no nodarbinātajiem iedzīvotājiem dzīvo lauku teritorijās. Diemžēl tirgus ekonomikas un brīvās konkurences apstākļos lauciniekiem klājas smagi. Tāpēc bez valsts atbalsta un gādības ir grūti iztikt, jo pēdējos gados arvien samazinās pašražotās lauksaimniecības produkcijas īpatsvars patēriņā.