Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1996, 24. nr.; 1997, 21. nr.; 1998, 9. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2005, 2., 24. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 1., 24. nr.; 2009, 13., 15., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 178., 206. nr.; 2011, 103., 117., 184., 204. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 80., 193., 232. nr.; 2014, 32., 228. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 17., 81., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 244. nr.; 2019, 28. nr.) šādus grozījumus:

1.  I nodaļā:

papildināt nodaļu pēc termina "Aizdevumu atmaksas" ar terminu "Aktīvu kopums" šādā redakcijā:

"Aktīvu kopums — visi valsts aizdevuma vai galvojuma pretendenta īpašumā esošie pamatlīdzekļi (nekustamais īpašums, kustamā manta) un apgrozāmie līdzekļi (debitoru prasības, izejvielas, krājumi), kurus valsts aizdevuma vai galvojuma pretendents ir tiesīgs ieķīlāt.";

izteikt terminu "Asignējumu aizkavēšana" šādā redakcijā:

"Asignējumu aizkavēšana — valsts budžeta asignējumu ierobežošana noteiktā apjomā, nemainot kopējo asignējumu apjomu saimnieciskajam gadam.";

izteikt terminu "Asignējumu samazināšana" šādā redakcijā:

"Asignējumu samazināšana — valsts budžeta asignējumu ierobežošana noteiktā apjomā, samazinot kopējo asignējumu apjomu saimnieciskajam gadam.";

papildināt nodaļu pēc termina "Asignējumu samazināšana" ar terminu "Augsts nodrošinājums" šādā redakcijā:

"Augsts nodrošinājums — valsts aizdevuma vai galvojuma nodrošināšanai paredzētā ķīla, kuras sertificēta vērtētāja noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība pamatlīdzekļiem (nekustamajam īpašumam, kustamai mantai) vai apgrozāmajiem līdzekļiem (debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem) vai Valsts kases noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem (debitoru prasībām, izejvielām, krājumiem) vai citai ķīlai ir vienāda ar plānotā valsts aizdevuma vai galvojuma apmēru vai pārsniedz to.";

izteikt terminu "Konsolidētais kopbudžets" šādā redakcijā:

"Konsolidētais kopbudžets — valsts budžeta, pašvaldību budžetu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu budžetu un budžeta nefinansētu iestāžu budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.";

papildināt nodaļu pēc termina "Naudas līdzekļi, kuri nav saņemti no valsts budžeta" ar terminu "Nodrošinājums" šādā redakcijā:

"Nodrošinājums — valsts aizdevuma vai galvojuma nodrošināšanai paredzētā komercķīla, hipotēka, finanšu ķīla vai galvojums.";

izslēgt terminu "Speciālais budžets";

izteikt termina "Transferts" skaidrojuma pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Transferts — budžetā īpaši iezīmētu līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena budžeta ietvaros vai starp dažādiem budžetiem."

2.  3. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts budžets sastāv no pamatbudžeta, speciālā budžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem."

3. Izslēgt 7. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "īpašiem mērķiem iezīmētus".

4.  8. panta pirmajā daļā:

papildināt ievaddaļu pēc vārdiem "Speciālais budžets ir" ar vārdiem "valsts sociālajai apdrošināšanai paredzēta valsts";

izslēgt 2. un 4. punktu.

5.  9. pantā:

izslēgt trīspadsmitās daļas 1. punktā teikumu "Gadskārtējais valsts budžeta likums ietver nosacījumus, ko finanšu ministrs ievēro, lemjot par apropriācijas pārdali;";

papildināt 13.¹ daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieņēmumu par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.";

papildināt pantu ar 13.², 13.³ un 13.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(13²) Finanšu ministram ir tiesības veikt šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktā minētās apropriāciju pārdales starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniegtu piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro;

2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu;

3) pārskaitījumi pašvaldībām, valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu;

5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tai skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7) nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas kopējo izdevumu apjomu un ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem gadiem;

8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam.

(13³) Šā panta 13.² daļas nosacījumi neattiecas uz:

1) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tai skaitā izdienas pensijām);

2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti:

a) stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem,

b) pabalstu izmaksai sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nāvi,

c) pabalstu izmaksai darba (dienesta) tiesiskajās attiecībās bijušas amatpersonas (darbinieka) invaliditātes gadījumā vai šā pabalsta daļas izmaksai, ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas veselības stāvoklis pasliktinājies un noteikta cita invaliditātes grupa,

d) kompensācijām amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas izdevumu segšanai, par veselības aprūpes izdevumiem atvaļinātajai Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi,

e) pabalstu izmaksai karavīriem,

f) valsts kompensāciju izmaksai personām, kuras Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par cietušajiem;

3) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas pārdali. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

4) apropriācijas pārdali Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta pasākumu īstenošanai budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

5) apropriācijas pārdali starp Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta pasākumiem;

6) šā panta piecpadsmitajā daļā minētajām apropriāciju pārdalēm.

(13⁴) Gadskārtējais valsts budžeta likums var ietvert nosacījumus, ko finanšu ministrs ievēro, lemjot par apropriācijas pārdali.";

izslēgt četrpadsmitās daļas 6. punktā vārdus "sociālās apdrošināšanas";

papildināt pantu ar septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(17) Apropriācijas izmaiņas starp budžeta resoriem tiek nodrošinātas kā transferta pārskaitījums, ja tā rezultātā nemainās izlietojuma mērķis, izņemot apropriācijas pārdali starp budžeta resoru "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" un citiem budžeta resoriem un šā panta piecpadsmitajā daļā minēto pārdali.

(18) Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

(19) Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, kas ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā, apropriāciju finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Šādu apropriācijas palielināšanu var veikt, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas palielināšanai nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai."

6.  9.¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "nosaka" ar vārdiem "atsevišķā budžeta programmā plāno";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministram ir tiesības apropriācijas rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu:

1) veikt galīgā norēķina maksājumus par plānotajiem pakalpojumiem un investīciju projektiem, kurus bija plānots pabeigt iepriekšējā saimnieciskajā gadā un kuri nepārsniedz šim mērķim neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā saimnieciskajā gadā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsāktai, bet no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes darbības neatkarīgu iemeslu dēļ nepabeigtai iepirkuma procedūrai, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams,

b) iepriekšējā saimnieciskajā gadā valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams,

c) maksājumiem, kas nepieciešami iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams,

d) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja par to ir pieņemts Ministru kabineta lēmums;

2) nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

a) projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk finansējams no valsts budžeta līdzekļiem,

b) gadskārtējā valsts budžeta likumā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta,

c) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekti tiek uzturēti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem par informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem, pievienojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;

3) nodrošināt no valsts budžeta finansētu projektu uzturēšanu, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta lēmums.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Gadskārtējā valsts budžeta likumā var paredzēt apropriācijas rezerves izmantošanas noteikumus papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.";

izslēgt ceturto, piekto un sesto daļu.

7. Papildināt 12. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situāciju novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu."

8.  16.¹ panta trešajā daļā:

izslēgt vārdus "zemesgrāmatu nodaļām";

aizstāt vārdus "un apgabaltiesām" ar vārdiem "apgabaltiesām un Datu valsts inspekciju".

9. Aizstāt 16.² panta astotajā daļā vārdus "un Ģenerālprokuratūras" ar vārdiem "Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas".

10.  19. panta sestajā daļā:

izslēgt pirmajā un trešajā teikumā vārdus "Zemesgrāmatu nodaļu";

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "un prokuratūras iestāžu" ar vārdiem "prokuratūras iestāžu un Datu valsts inspekcijas";

aizstāt trešajā teikumā vārdus "un apgabaltiesu" ar vārdiem "apgabaltiesu un Datu valsts inspekcijas".

11. Aizstāt 20. panta 4.¹ daļā vārdus "un Ģenerālprokuratūras" ar vārdiem "Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas".

12.  21. pantā:

aizstāt otrās daļas 17. punktā vārdus "un Ģenerālprokuratūras" ar vārdiem "Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas";

izslēgt piektās daļas 9. punktā vārdus "zemesgrāmatu nodaļu";

aizstāt piektās daļas 9. punktā vārdus "un prokuratūras iestāžu" ar vārdiem "prokuratūras iestāžu un Datu valsts inspekcijas".

13. Papildināt 24. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Budžeta izpildītāji sagatavo un apstiprina valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem."

14. Papildināt 25. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajā apjomā."

15.  27. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "aizdevuma saņemšanai un izdevumu veikšanai" ar vārdiem "aizdevuma saņemšanai, izdevumu veikšanai un atmaksai";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Speciālā budžeta konti" ar vārdiem "Budžeta konti";

izslēgt 2.³ daļā vārdu "speciālā";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus, nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts budžeta iestādes atlīdzības izmaksu un iestāžu komandējumu izdevumu samaksu veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus."

16. Papildināt 34.¹ panta pirmo daļu ar vārdiem un skaitli "izņemot šā likuma 9. panta deviņpadsmitajā daļā un šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu".

17.  36. pantā:

izslēgt pirmās daļas 6. punktā vārdus "valsts sociālās apdrošināšanas";

izslēgt trešās daļas 2. punktā vārdus "valsts sociālās apdrošināšanas";

aizstāt piektajā daļā vārdus "valsts speciālā budžeta" ar vārdiem "speciālā budžeta";

papildināt pantu ar 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(5⁴) Finanšu ministrs neizsniedz valsts aizdevumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) šā panta piektajā un 5.³ daļā minētais valsts aizdevuma pretendents atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk — regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punktam ir kvalificējams kā grūtībās nonācis, izņemot gadījumus, kad tam tiek sniegts glābšanas vai pārstrukturēšanas, vai pagaidu pārstrukturēšanas atbalsts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem komercdarbības atbalsta jomā;

2) par kapitālsabiedrības, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus, saistībām, kas izriet no valsts aizdevuma, nav sniegts pašvaldības vai vairāku pašvaldību galvojums 100 procentu apmērā no valsts aizdevuma apmēra;

3) kapitālsabiedrībai, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, zinātniskajam institūtam un augstskolai, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, ostas pārvaldei ir:

a) paaugstināts valsts aizdevuma atmaksas risks,

b) vidējs valsts aizdevuma atmaksas risks, izņemot gadījumus, kad ir augstas likviditātes nodrošinājums vai kad valsts aizdevumu plānots izmantot, lai īstenotu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, un kā nodrošinājums tiek sniegts aktīvu kopums,

c) vidēji zems valsts aizdevuma atmaksas risks, izņemot gadījumus, kad kā nodrošinājums tiek sniegts aktīvu kopums.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu, ja ir spēkā šā panta 5.⁴ daļas 2. vai 3. punktā minētie nosacījumi. Valsts aizdevuma izsniegšana un apkalpošana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi valsts aizdevuma sniegšanai."

18.  37. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) par saistībām, kuras investīciju veikšanai uzņemas kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus un kura atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai ietverta nefinanšu komersantu sektorā;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Galvojumu nesniedz, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) valsts galvotā aizdevuma pretendents atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam kvalificējams kā grūtībās nonācis, izņemot gadījumus, kad tam tiek sniegts glābšanas vai pārstrukturēšanas, vai pagaidu pārstrukturēšanas atbalsts atbilstoši Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta jomā;

2) galvojuma pretendents, par kura saistībām jau iepriekš bija valsts vārdā sniegts galvojums vai valsts aizdevums, ir pārkāpis noteikto galvojumu vai valsts aizdevumu sniegšanas un uzraudzības kārtību;

3) galvojuma pretendentam ir:

a) paaugstināts valsts galvotā aizdevuma atmaksas risks,

b) vidējs valsts galvotā aizdevuma atmaksas risks, izņemot gadījumus, kad ir augstas likviditātes nodrošinājums vai kad valsts galvoto aizdevumu plānots izmantot, lai īstenotu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, un kā nodrošinājums tiek sniegts aktīvu kopums,

c) vidēji zems valsts galvotā aizdevuma atmaksas risks, izņemot gadījumus, kad kā nodrošinājums tiek sniegts aktīvu kopums;

4) galvojuma pretendents līdz kārtējā saimnieciskā gada 1. novembrim nav iesniedzis visus galvojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus un pieprasīto papildu informāciju vai iesniegtā informācija ir nepilnīga vai nekorekta."

19. Izslēgt 46. panta piektajā daļā vārdus "Valsts kases norēķinu kontos ieskaitīto".

20. Izslēgt 47. panta ceturto daļu.

21. Pārejas noteikumos:

aizstāt 66., 67. un 68. punktā skaitli "2020." ar skaitli "2023." un skaitli "2019." — ar skaitli "2022.";

papildināt pārejas noteikumus ar 83., 84., 85., 86., 87. un 88. punktu šādā redakcijā:

"83. Aizņēmējs valsts aizdevuma atmaksu veic no šā likuma 27. panta pirmajā daļā minētā konta, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

84. Šā likuma 27. panta sestajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2019. gada 1. septembrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 804 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

85. Šā likuma 36. panta 5.⁴ daļas 3. punkts piemērojams ar 2019. gada 1. septembri.

86. Grozījumi šā likuma 16.¹ panta trešajā daļā par vārdu "zemesgrāmatu nodaļu" izslēgšanu, 19. panta sestās daļas pirmajā un trešajā teikumā par vārdu "Zemesgrāmatu nodaļu" izslēgšanu un 21. panta piektās daļas 9. punktā par vārdu "zemesgrāmatu nodaļu" izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā.

87. Šā likuma 37. panta otrās daļas 3. punkta "b" un "c" apakšpunkts piemērojams ar 2020. gada 1. janvāri.

88. Grozījumi šā likuma I nodaļā par termina "Konsolidētais kopbudžets" izteikšanu jaunā redakcijā, termina "Speciālais budžets" izslēgšanu, termina "Transferts" skaidrojuma pirmā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums 3. panta otrajā daļā, 3. panta 2.¹ daļa, grozījums 7. panta pirmās daļas 1. punktā, 8. panta pirmās daļas ievaddaļā, 8. panta pirmās daļas 2. un 4. punkta izslēgšana, kā arī grozījums 9. panta četrpadsmitās daļas 6. punktā, 27. panta otrajā un 2.³ daļā, 36. panta pirmajā, trešajā un piektajā daļā saistībā ar speciālo budžetu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 3. aprīlī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 12. aprīlī