* Izveidoto patstāvīgo institūciju rīkoto koncertu skaits un to apmeklētība

Dati: Institūciju atskaites LR Centrālajai statistikas pārvaldei un LR Kultūras ministrijai

LF koncertu un klausītāju skaita samazināšanos no 1980. līdz 1997. gadam izraisījuši vairāki objektīvi iemesli:

- vispārējā ekonomiskā situācija valstī un pieticīgās finansiālās iespējas, kas ietekmējušas gan koncertu rīkotājus, gan klausītājus;

- klausītāju prasības pēc mākslinieciski augstvērtīgām programmām, ko ne vienmēr izdevies nodrošināt;

- mūsdienu prasībām atbilstoša menedžmenta trūkums koncertu rīkošanā;

- tūristu skaita samazināšanās no bijušajām PSRS republikām;

- pieaugusī konkurence, tajā skaitā pašvaldību un neatkarīgo mūzikas institūciju darbības paplašināšanās, masu saziņas līdzekļu jaunās iespējas (satelīttelevīzija, internets, CD ienākšana ikdienā u.c.).

Pēc LF reorganizācijas izveidoto patstāvīgo institūciju rīkoto koncertu un klausītāju skaits gandrīz divkāršojies (7.1. tabula, 7.1. zīmējums), ievērojami pieaudzis koncertu skaits novados (7.1. zīmējums). Atjaunotas arī koncertlekcijas bērniem un jauniešiem novados. Salīdzinājumam - 1996. gadā no LF rīkotajiem koncertiem novados notika 55 koncerti, no kuriem vairāk nekā pusi sniedza Valsts deju ansamblis "Daile", bet 1997. gadā tikai viens koncerts. Koncertdzīves atjaunošanā, īpaši novados, būtisku ieguldījumu devusi 1998. gadā izveidotā LR Kultūras ministrijas mērķprogramma "Kamermūzika" ar Ls 40 000 finansējumu gadā. 1998. gadā no 105 programmas koncertiem 86 notikuši novados, 1999. gadā no 127 programmas koncertiem 116 notikuši novados.

7.1. zīmējums

Izveidoto patstāvīgo institūciju rīkotie koncerti

Dati: Institūciju atskaites LR Centrālajai statistikas pārvaldei un LR Kultūras ministrijai

Pēdējos gados augstu māksliniecisko līmeni sasniegusi Latvijas Nacionālā opera (rekonstrukcijas I kārta pabeigta 1995. gadā).

7.2. zīmējums

Latvijas Nacionālās operas darbības rādītāji

* Informācija par ieņēmumiem no biļešu realizācijas 1990. gadā nav salīdzināma ar pārējiem gadiem.

Dati: LNO atskaites LR Centrālajai statistikas pārvaldei un LR Kultūras ministrijai

Pēc apmeklētāju skaita uz 100 iedzīvotājiem pēdējos divos gados Latvija apsteidz tādas valstis kā Zviedrija, Somija, Norvēģija (7.3. zīmējums).

7.3. zīmējums

Operas un baleta apmeklējumi

(uz 100 iedzīvotājiem)

Dati: LNO atskaites LR Centrālajai statistikas pārvaldei un LR Kultūras ministrijai, Statistical Yearbook of Sweden '97 , 401.lpp.

Jāatzīmē jaunu iniciatīvu un patstāvīgu projektu lomas pieaugums: "Rīgas kamermūziķu" augstvērtīgā koncertdarbība, vairāku operiestudējumu realizācija ārpus Latvijas Nacionālās operas (H. Pērsela "Didona un Enejs", V.A. Mocarta "Burvju flauta", K. Monteverdi "Orfejs"), Siguldas Opermūzikas svētku, Senās mūzikas festivāla (Bauskā un Rundālē) un Starptautiskā zēnu koru festivāla "Rīgas Doms" pakāpeniska izvēršanās, kas lielā mērā notiek uz sponsoru finansējuma bāzes. Nozīmīgu darbu žanra popularizēšanā veic Mūzikas akadēmijas operstudija "Figaro". Par tradīciju ir kļuvuši Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā un Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, Imanta Kalniņa dienas. Popularitāti jau ieguvis VAK "Latvija" 1998. gadā izveidotais "Garīgās mūzikas festivāls". Reizi divos gados Rīgā notiek J.Vītola starptautiskie pianistu un vokālistu konkursi. 1993. gadā mūsu mūzikas dzīvē tika iedibināta jauna tradīcija - "Lielā Mūzikas balva" par izcilākajiem sasniegumiem atskaņotājmākslā un komponistu jaunradē.

Līdzšinējais valsts finansējums ir nodrošinājis valsts mūzikas institūciju uzturēšanu, bet nav bijis pietiekams jaunrades procesu stimulēšanai nozarē. Jaunas iespējas radījis nodibinātais Kultūrkapitāla fonds, mērķprogramma "Kamermūzika". Nozares attīstībai nepieciešams palielināt mērķprogrammu daudzveidību. Lai gan komponistiem un horeogrāfiem radītas iespējas saņemt atbalstu jaunradei KKF un KM stipendiju programmā, jāsaglabā (1998. gadā - Ls 4558) un jāpalielina valsts mērķdotācija komponistu un horeogrāfu jaunradei, kas piešķirama konkursa kārtībā, tā veicinot jaunradi žanros, kuros radošā darbība dažādu apstākļu dēļ apsīkusi.

Pastāvošā izglītības sistēma kopumā nodrošina pieprasījumu pēc profesionāliem atskaņotājmāksliniekiem un dejotājiem. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju ik gadu beidz ap 100 studentu, bet Rīgas Horeogrāfijas skolu, kas sagatavo māksliniekus LNO baleta trupai, ap 10 jauno dejotāju. Ņemot vērā, ka profesionālajos mūzikas kolektīvos kadru mainība ir salīdzinoši neliela (izņemot profesionālos pūtēju orķestrus, kuros gadā nomainās 7-10 mūziķu, kuri zemā atalgojuma dēļ nereti pāriet strādāt ar profesiju nesaistītā, labāk apmaksātā darbā), nozare ar darba resursiem ir nodrošināta. Tomēr tas, ka pēdējos gados netika veikta speciālistu pieprasījuma izpēte un speciālistu sagatavošanas stratēģiskā plānošana, radījusi mūziķu deficītu atsevišķās disciplīnās. Diemžēl pēdējos gados novērojama negatīva tendence - ar savu radošo darbību Latvijā nespēdami nodrošināt atbilstošu dzīves līmeni, daudzi jauni, talantīgi atskaņotājmākslinieki un komponisti ir spiesti pārkvalificēties vai meklēt darba iespējas savā profesijā ārpus Latvijas. Nozares attīstības labā nepieciešams uzlabot mūzikas nozarē nodarbināto darba samaksu, nodrošināt likumā paredzētās mākslinieku sociālās garantijas, sakārtot infrastruktūru, nodrošinot labvēlīgus darba apstākļus. Īpaši spilgtus atskaņotājmāksliniekus - vokālistus, instrumentālistus - neapmierina Latvijas mūzikas nozares šaurais tirgus, nepietiekamās karjeras iespējas. Šo mūziķu darbība ārpus Latvijas izriet no tirgus globalizācijas un atbilst Eiropas integrācijas procesiem. Tomēr process ir abpusējs, jo ārvalstīs izglītību ieguvuši citu valstu izpildītājmākslinieki (piem., simfoniskie diriģenti) savukārt strādā Latvijā.

Viens no nozīmīgākajiem nozares attīstību veicinošiem faktoriem mūsdienās ir nacionālās mūzikas mākslas mērķtiecīga popularizēšana starptautiskajā līmenī. Līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu paplašinājušās mūziķu iespējas iesaistīties starptautiskajās mūzikas dzīves norisēs. Starptautisku atzinību guvuši Latvijas kori - Latvijas Radio koris, VAK "Latvija", operas solisti I. Galante, E. Siliņš, S. Vaice, I. Kalna, jaunie mākslinieki - vijolniece B. Skride un operas soliste E. Garanča, izcilā vijolnieka Gidona Krēmera 1997. gadā izveidotais Baltijas kamerorķestris KREMERAT'a BALTICA. LNO jauniestudējumu mākslinieciskā kvalitāte ir pamats pieaugošai klausītāju interesei gan Latvijā, gan ārzemēs.

Lai gan starptautiskie kontakti pakāpeniski paplašinās, tomēr Latvija tikpat kā nav pārstāvēta starptautiskajās mūzikas institūcijās ( International Music Council - UNESCO, International Federation of Musicians, International Rostrum of Electroacoustic Music, European Association of Concert Agencies, International Association of Music Information Centres u.c.). Kopš 1994. gada Latvijas TV Mūzikas programmu daļa ir Eiropa Brodcasting Union biedre, kas Latvijas mūziķu vārdam ļāvis izskanēt 10 miljonu lielā Eiropas auditorijā ar Eirovīzijas Jauno izpildītājmākslinieku konkursu starpniecību. Kopš 1997. gada LNO ir Eirolyric biedre, bet 1998. gadā Latvijas Koncertdirekcija kļuva par International Society of Performing Arts dalībnieci. Līdzdalība starptautiskajās organizācijās nodrošina efektīvāku informācijas apmaiņu, starptautiskās pieredzes apgūšanu nozares profesionālajos un organizatoriskajos jautājumos, palielina Latvijas mūziķu iespējas iekļauties starptautiskajos mūzikas tirgos. Paredzams, ka starptautiskie kontakti tiks veidoti individuāli.

Neskatoties uz iepriekšminētajām pozitīvajām tendencēm, situācija šajā jomā joprojām ir neapmierinoša. Nepieciešams izstrādāt koncepciju un izveidot mūsdienīgu mūzikas informācijas centru (MIC) mūzikas un dejas mākslas popularizēšanai Latvijā un pasaulē, dažādu institūciju darbības koordinēšanai un citām aktivitātēm šajā jomā. MIC uzdevums ir apkopot informāciju arī par džeza un rokgrupu, arī deju trupu darbību, izdot mūzikai un dejai veltītu periodisku izdevumu. MIC izveidošanai nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, paredzot, ka nākotnē daļu ieņēmumu varētu veidot pašu iegūtie līdzekļi no sniegtajiem pakalpojumiem un ieinteresēto mūzikas organizāciju iemaksām.

Nozīmīga loma radošajos procesos ir mūzikas kritikai, kas Latvijā ir vāji attīstīta. Šobrīd presē par mūziku daudzmaz regulāri raksta 1 - 2 žurnālisti. Laikrakstu redakcijas aprobežojas ar koncertu un izrāžu anotāciju publicēšanu bez nopietnas analīzes. Pēdējā laikā profesionālās kritikas (laikraksti "Diena", "Rīgas Balss") uzmanību saista LNO radošā darbība. Citu žanru mūzikas kolektīvu un individuālo atskaņotājmākslinieku radošā darbība presē tikpat kā netiek analizēta. Izņēmums ir 1999. gadā atjaunotais laikraksts "Literatūra un Māksla". Satura un informācijas ziņā atzinīgi vērtējamas Latvijas Radio (programma "Klasika", raidījumi "Koncertzāļu akordi" u.c. mūzikas raidījumi), radio "Amadeus" un Latvijas TV ("Mūzikas laiks", "Eiropas muzikālās pilsētas") programmas mūzikas popularizēšanā sabiedrībā.

Vērtīgākā ārvalstu pieredze, ko varētu ņemt vērā Latvijā, ir:

1. Mūzikas institūciju un muzikālo teātru finansējumu ārzemēs veido valsts, reģionālo pašvaldību un municipalitāšu subsīdijas, atsevišķus projektus atbalsta arī dažādi fondi, bankas un privātpersonas. Pēdējos gados vairākās Eiropas valstīs (Norvēģija, Zviedrija, Somija) notiek finansu līdzekļu decentralizācija, kad daļa valsts kultūrai paredzēto līdzekļu tiek novirzīti pašvaldībām, kuras lemj par to sadali. Valsts un pašvaldību finansējuma apjoms tiek saskaņots, vadoties no tādiem rādītājiem kā iedzīvotāju skaits un blīvums attiecīgajā teritorijā.

Procentuāli no valstu kultūrai paredzētajiem līdzekļiem (Kultūras ministriju budžeti) mūzikas nozares finansējuma apjoms dažādās valstīs svārstās no 7% (Igaunija) - 30% (Somija). Sponsoru līdzekļi, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, no kopējā ieņēmumu apjoma veido apmēram 2-3 %, tie pārsvarā tiek izlietoti reklāmai. Norvēģijas simfonisko orķestru ieņēmumi no biļešu realizācijas ir 7-8 % no kopējiem ienākumiem. Salīdzinājumam: Latvijā 1998. gadā mūzikas nozares finansējuma apjoms bija 3,6 % no LR Kultūras ministrijas gada budžeta. Gan ārvalstu, gan Latvijas mūzikas nozares finansējumā netiek iekļauts operteātru finansējums.

7.4. zīmējums

Operas ienākumu avoti (%)

7.5. zīmējums

Valsts un pašvaldību izdevumi operai

(uz 1 iedzīvotāju Ls)

Dati 7.5.-7.6. zīmējumos: KM finansu atskaites par Latvijas valsts teātru darbību, Statistical Yearbook of Sweden '97, 401.lpp.

2. 70.-80. gados Ziemeļvalstīs mūzikas nozarē tika izvirzīts pamatuzdevums - dzīvās mūzikas pieejamības nodrošināšana ikvienam valsts iedzīvotājam (koncerti skolās, pirmskolas bērnu iestādēs, sociālajos namos, slimnīcās, cietumos). Tā ir vairāku Eiropas valstu kultūrpolitikas prioritāte vispār.

3. Valstu kultūrpolitika ir elastīga - periodiski tiek analizēta situācija un noteiktas prioritātes kultūrā kopumā, kā arī nozares ietvaros. Piemēram, Nīderlandē ilgstoši prioritāte mūzikas nozarē bija simfoniskajiem orķestriem.

4. Vairākās zemēs (Dānija, Norvēģija, Nīderlande, Horvātija) valsts pārziņā ir tikai lielās profesionālās mūzikas vienības - operteātri, simfoniskie orķestri, bet valsts sniedz finansiālu atbalstu arī lielākajām reģionālajām mūzikas un dejas institūcijām.

5. Neliels ir to mūziķu skaits, īpaši individuālie atskaņotājmākslinieki (izņēmums - baznīcu ērģelnieki, kuri regulāri piedalās dievkalpojumos), kuri var sevi nodrošināt tikai ar radošo darbību, izmantojot arī iespējas konkurēt starptautiskajā tirgū. Kameransambļu sastāvus (piemēram, Dānijā) pārsvarā veido lielo simfonisko kolektīvu mūziķi un mūzikas pedagogi.

6. Džeza un rokmūziku valsts finansiāli neatbalsta. Dānijas Radio bigbenda mūziķus nolīgst uz 6 mēnešiem gadā.

7. Ziemeļvalstīs liela nozīme nacionālās mūzikas popularizēšanā ir mūzikas informācijas centriem (MIC). Zviedrijā, piemēram, MIC ir Zviedrijas autortiesību organizācijas STIM sastāvā un saņem no tās 70-80% nepieciešamā finansējuma.

8. Eiropas valstīs ir attīstīta mūzikas kritika. Vadošajos laikrakstos, arī specifiskajos izdevumos (piemēram, ekonomikai un finansēm veltītajos), regulāri tiek atspoguļota un profesionāli analizēta koncertdzīve.

2. Apakšprogrammas pamatojums

Mūzikas nozares attīstība nav iespējama bez valsts kultūrpolitikas iemiesošanas reālā darbības programmā, kurā, izvērtējot esošo situāciju, tiktu noteikti stratēģiskie uzdevumi nozares mērķtiecīgai un harmoniskai attīstībai ilgstošā laika posmā, paredzot juridiskas un finansiālas garantijas to īstenošanai.

Problēmas, kas jārisina:

1. Nepietiekams profesionālo mūzikas kolektīvu finansējums un no tā izrietošais mūziķu darba zemais atalgojums neveicina jaunu, talantīgu atskaņotājmākslinieku ienākšanu kolektīvos, profesionālo konkurenci, interesi un atbildību mūziķu vidū par individuālo līmeni. Tas kavē kolektīvu māksliniecisko izaugsmi .

2. Ir nesakārtota apakšnozares infrastruktūra:

• apdraudēta simfonisko koncertu rīkošana Rīgā, jo vienīgā šim nolūkam piemērotā koncertzāle "Lielā Ģilde" ir avārijas stāvoklī. Mūsdienu prasībām atbilstošas koncertzāles trūkums ir arī viens no iemesliem, kas mazina starptautiski atzītu muzikālo kolektīvu un atskaņotājmākslinieku interesi par Rīgu kā vieskoncertu norises vietu. Ir jārestaurē "Lielā Ģilde" un jāplāno jaunas koncertzāles celtniecība Rīgā. Tā kā Rīgas dome šādu ideju iekļāvusi savā kultūrpolitikas koncepcijā, tad jautājums par koncertzāles celtniecību jākoordinē ar pilsētas vadību.

• KM ir jāizstrādā koncepcija valsts instrumentu kolekcijas saglabāšanai, papildināšanai un izmantošanai, deleģējot tiesības un pienākumus, kas fiksēti līgumos, vienai vai vairākām institūcijām (valsts orķestri, mūzikas nodaļa muzejā).

• Iespējām atbilstoši netiek izmantots muzikālais teātris. Kopš muzikālā teātra likvidācijas 1996. gadā muzikālā teātra žanrs pamests novārtā. Jāizstrādā koncepcija " Muzikālā teātra " ēkas apsaimniekošanai un žanra atdzīvināšanai tajā.

3. Pašvaldību ierobežotās finansiālās iespējas rada problēmas to pārziņā nodoto lielo muzikālo kolektīvu (šobrīd - Liepājas simfoniskais orķestris) uzturēšanā, pašvaldību muzikālie kolektīvi finansiālajā nodrošinājumā nevar konkurēt ar valsts kolektīviem, tiem ir grūtības sastāva nostabilizēšanā un kolektīvu mākslinieciskajā attīstībā. Finansu trūkuma dēļ pašvaldības nav ieinteresētas dibināt savus profesionālos kolektīvus. Vietējo profesionālo mūzikas kolektīvu trūkums kavē regulāru profesionālās mūzikas koncertu apriti reģionos.

4. Daudzviet Latvijā vispārējās izglītības iestādēs netiek nodrošināta mūzikas priekšmeta apguve. Pēdējos gados ekonomisko apstākļu dēļ bija pārtraukta profesionālo kolektīvu koncertdarbība, kā arī koncertlekcijas skolēniem novados, kas liedz īstenot vienu no nozares pamatmērķiem - nodrošināt profesionālās mūzikas mākslas pieejamību visplašākajai sabiedrībai. Šādai situācijai turpinoties, nākotnē pieprasījums pēc mūzikas un dejas mākslām var aprobežoties šaurā interesentu lokā.

5. Nepieciešams veicināt atskaņotājmākslinieku un producentu interesi un sadarbību ar komponistiem, radot iespējas pasūtīt skaņdarbus. Līdz ar to jāreorganizē autorhonorāru jeb pirmatskaņojuma tiesību apmaksas kārtība, pārejot uz pasūtījuma darbu apmaksu.

6. Vāji attīstītā mūzikas informācijas sistēma ierobežo nacionālās mūzikas kultūras popularizēšanu pasaulē.

7. Nozarei trūkst profesionāli sagatavotu un nozari pārzinošu producentu un menedžeru. Tas attiecas arī uz potenciālajiem koncertu rīkotājiem novados.

3. Mērķi

Programmas "Kultūra" pamatmērķis mūzikas apakšprogrammā ir nodrošināt mūzikas līdzdalību valsts gara dzīvē, ceļot humanitāro vērtību nozīmi.

Programmas apakšmērķi ir:

• veicināt mūzikas un deju mākslu attīstību to žanriskajā daudzveidībā;

• nodrošināt profesionālās mūzikas mākslas pieejamību visā Latvijā;

• nodrošināt mūzikas dzīves funkcionēšanu un attīstību mūsdienu līmenī, saglabājot un attīstot esošo apakšnozares pamatstruktūru, veicinot un atbalstot jaunu struktūru veidošanos;

• veicināt un atbalstīt Latvijas atskaņotājmākslinieku, muzikālo kolektīvu un mūzikas speciālistu iekļaušanos starptautiskajās mūzikas dzīves norisēs, apzinoties šīs nozares nozīmīgo vietu valsts starptautiskā prestiža veidošanā;

• paaugstināt mūzikas mākslas tautsaimniecisko nozīmīgumu.

4. Galvenie virzieni

1. Valsts jeb nacionālas nozīmes mūzikas institūciju darbības nodrošināšana, sekmējot to profesionālo un māksliniecisko attīstību; infrastruktūras sakārtošana un tās pilnvērtīgāka izmantošana.

2. Mūzikas dzīves decentralizācija, valsts un pašvaldību sadarbības veicināšana, lai uzlabotu profesionālās mūzikas mākslas pieejamību novados un atbalstītu reģionālās profesionālās mākslinieciskās vienības, kuras jau patlaban darbojas uz mūzikas koledžu bāzes.

3. Radošā procesa stimulēšana, pilnīgojot finansu sistēmu - ieviešot mērķprogrammas dažādu žanru radošajam procesam, kurās konkursa kārtībā uz finansējuma piešķīrumu var pretendēt izpildītājmākslinieki, komponisti un horeogrāfi.

4. Nozares attīstībai nepieciešamo likumdošanas aktu pilnveidošana.

5. Mākslinieku sociālo garantiju sistēmas izveidošana.

6. Labvēlīgu un stimulējošu apstākļu radīšana komponistu un horeogrāfu jaunradei, mūzikas pētniecības darbam.

7. Informācijas tīkla izveide, ieviešot modernās tehnoloģijas nozarē (mūzikas informācijas centra, vienotas koncertu un izrāžu darbības datu bāzes un datorizēta biļešu izplatīšanas tīkla izveide).

8. Muzikālās izglītības programmas īstenošana gan vispārizglītojošā, gan profesionālajā līmenī.

9. Jauniešu tālākizglītības un profesionālās pilnveidošanās iespēju uzlabošana nozares attīstībai svarīgās specialitātēs (mākslas producenti, menedžeri, simfonisko orķestru diriģenti, jauno mūzikas tehnoloģiju apgūšana u.c.).

10. Mūzikas nozares pašfinansēšanās paaugstināšana, ekonomisko faktoru pilnīgāka izmantošana tās uzturēšanā un attīstībā.

5. Apakšnozares sistēma

Nozares pārraudzības funkcijas pilda LR Kultūras ministrija, sadarbojoties ar citām valsts institūcijām, pašvaldībām un neatkarīgajām institūcijām. Nozares pārraudzības izpildinstitūcijas ir 2 speciālisti mūzikas profesionālajos un administratīvajos jautājumos LR Kultūras ministrijā un pašvaldību kultūras komitejas. KM ir atbildīga par vienotu kultūrpolitisku mērķu īstenošanu un nozares attīstību kopumā. Perspektīvā pie KM būtu jāizveido konsultatīva Mūzikas padome, kas vērtē un analizē profesionālās mūzikas dzīves norises valstī, piedalās nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā, sagatavo un iesniedz priekšlikumus kultūras ministram un atsevišķu nozīmīgu jautājumus izskatīšanai Nacionālajā kultūras padomē.

Profesionālās mūzikas institūcijas iedalās pēc to piederības:

I. Valsts pārziņā esošie muzikālie kolektīvi un koncertorganizācijas

1. LR Kultūras ministrijas pārziņā ir:

• Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" (visi minētie muzikālie kolektīvi ir arī patstāvīgas koncertorganizācijas);

• Latvijas Koncertdirekcija ir valsts koncertorganizācija, kuras uzdevums, saskaņā ar valsts kultūrpolitikas prioritātēm, ir attīstīt un paplašināt profesionālo koncertdarbību novados, vadīt mērķprogrammā "Kamermūzika" atbalstīto radošo projektu realizēšanu, īstenot bērnu un jaunatnes muzikālās izglītošanas programmu (koncertlekcijas) visā Latvijā, popularizēt Latvijas komponistu daiļradi un atskaņotājmākslu, veidojot un iesaistoties kopējos sadarbības projektos ar partnerorganizācijām ārzemēs.

2. Citu valsts institūciju muzikālie kolektīvi ir:

• Latvijas Radio koris (Latvijas Radio);

• Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris (LR Aizsardzības ministrija).

II. Pašvaldību muzikālie kolektīvi un koncertorganizācijas

• simfoniskie orķestri (šobrīd vienīgais - Liepājas simfoniskais orķestris) un perspektīvā muzikālie teātri - šiem muzikālajiem kolektīviem nākotnē jākļūst par reģionālas nozīmes mūzikas institūcijām un jāsaņem valsts finansējums radošajai darbībai;

• profesionālie pūtēju orķestri: "Rīga", "Daugava" (Daugavpils) un "Rēzekne";

• profesionālie kamerorķestri, kori, deju trupas, džeza ansambļi (šobrīd vienīgais - kamerkoris "Ave Sol" Rīgā);

• koncertdzīves organizēšanā piedalās arī pašvaldību institūcijas. Piemēram, koncertzālē "Ave Sol" un Kongresu namā koncerti tiek rīkoti ar Rīgas domes Kultūras pārvaldes atbalstu. Liepājas simfoniskais orķestris darbojas arī kā koncertorganizācija.

III. Neatkarīgās mūzikas institūcijas

· Muzikālie kolektīvi:

patstāvīgas muzikālās vienības, kas ilgākā laika posmā ir apliecinājušas sevi radošajā darbībā, ir kamerorķestris "Rīgas kamermūziķi", "Latvijas kamerorķestris", Vidzemes kamerorķestris, kameransambļi "Rīgas stīgu kvartets", "Rīgas saksofonu kvartets", J.Bulava kameransamblis.

Šīm grupām ir liela nozīme latviešu komponistu jaunrades rosināšanā un mūzikas popularizēšanā. Nepastāvīgā finansējuma dēļ ir grūti nostabilizēt kamerorķestru sastāvu. Lai gan iespējas pretendēt uz finansējumu radošajiem projektiem (valsts, pašvaldību programmas, KKF u.c.) palielinās, tomēr tas nenodrošina kamerorķestru pastāvīgu darbību un apdraud to pastāvēšanu nākotnē. LR Kultūras ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām jāpanāk šīs problēmas risinājums, palielinot arī pašvaldību lomu kamerorķestru uzturēšanā un atbalstā.

5.7.1. zīmējums

• Deju trupas: A. Daņiļēviča deju trupa, O. Žitluhinas modernās dejas trupa u.c.

• Individuālie atskaņotājmākslinieki iesaistās koncertdzīvē, slēdz līgumus ar koncertaģentūrām, var pretendēt uz finansējumu radošajai darbībai mērķprogrammā "Kamermūzika", KKF, KM stipendiju programmā. Šai grupai pieder mūziķi, kuri savā pamatdarbā strādā par pedagogiem vai muzicē muzikālajos kolektīvos, jo ierobežotā pieprasījuma un finansiālo apstākļu dēļ nevar sevi uzturēt no individuālas koncertdarbības.

• Neatkarīgās koncertorganizācijas, producenti: Senās mūzikas centrs, H. Brauna fonds, Dr. D. Kalns (Siguldas opermūzikas svētki), Baltijas baleta festivāls, Starptautiskais Jaunās mūzikas centrs, producentu grupa "Remix", Latvijas Izpildītājmākslinieku apvienība "LIMA", V. Rešetovs u.c. Šo institūciju darbība jau ieņem nozīmīgu vietu mūsu mūzikas dzīvē un to loma, paredzot arī jaunu aģentūru rašanos, nākotnē pieaugs.

• Latvijā darbojas vairākas džeza grupas un individuālie atskaņotājmākslinieki, popgrupas un rokgrupas. Džeza mūziķi ir izveidojuši Latvijas Džeza asociāciju, bet nav institūcijas, kas apkopotu informāciju par popgrupu un rokgrupu darbību.

Starp Mūzikas akadēmijas un koledžu simfoniskajiem kolektīviem ir gan pieredzes bagāti, gan jauni kolektīvi. 1997. gadā tika izveidots Rīgas Latviešu biedrības jauniešu simfoniskais orķestris, bet 1999. gadā - Rīgas Festivāla orķestris.

Komponistus un muzikologus apvieno profesionāla sabiedriska organizācija - Latvijas Komponistu savienība (LKS). Tās biedru skaits ir 84 (no tiem komponisti - 52, muzikologi - 32). Komponisti un muzikologi radošo darbu veic paralēli pamatdarbam. Šobrīd dažādos mūzikas žanros aktīvi radoši strādā aptuveni 20 komponistu. Jāatzīst, ka salīdzinājumā ar citām radošajām savienībām LKS iesaistīšanās radošo, kā arī sociāli ekonomisko problēmu risināšanā nozarē ir nepietiekama un ietekme - mazefektīva. 1998. gadā izveidotās sabiedriskās organizācijas "Latvijas Izpildītājmākslinieku apvienība" darbību vēl pāragri izvērtēt.

Nozares attīstībā aktuāla ir likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām", "Par radošajām profesijām", kā arī "Labdarības likuma" izstrādāšana un pieņemšana. Aktivizējama valsts atbildīgo institūciju darbība pirātiskās produkcijas apkarošanā.

Autoru tiesības Latvijā aizsargā Latvijas autoru apvienība, 1999. gadā dibināta Latvijas izpildītāju un producentu blakustiesību aizsardzības sabiedriskā organizācija LAIPA. Pēdējos gados ir nodibināti vairāki dažādu institūciju atbalsta fondi un personālie (J. Vītola, T. Reitera) fondi. Nozīmīgākais no tiem - LNO fonds. Ar konsultatīvu ievirzi darbojas LNO un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra padomes. To darbības efektivitāte un to ietekme uz kolektīvu mākslinieciskajām kvalitātēm ir neliela, jo pastāv objektīvi apstākļi (piemēram, nepietiekams finansējums), kas ierobežo kolektīvu radošo darbību. Kamermūzikas padome ir kultūras ministra apstiprināta ekspertu komisija, kas izvērtē LR Kultūras ministrijas mērķprogrammai "Kamermūzika" iesniegtos projektus un lemj par finansējuma piešķiršanu.

Nozares apmērs nākotnē

Laikā no 2001.-2010. gadam jāpalielina reģionālo un pašvaldību pārziņā esošo mūzikas institūciju skaits. Vietās, kur darbojas mūzikas koledžas (Cēsis, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Jūrmala, Rēzekne), varētu tikt izveidotas stabilas profesionālās mūzikas vienības, arī muzikālie teātri (teātru trupas). Rīgai savukārt būtu jāaptver eiropeiskai galvaspilsētai raksturīgais mūzikas iestāžu spektrs: Nacionālā opera un pilsētas Muzikālais teātris (operete, mūzikls, kameropera), LNSO un pilsētas orķestris (vismaz kamersastāvs); jānodrošina koncertdarbība Rīgas Domā.

Kameransambļu un individuālo atskaņotājmākslinieku darbība pamatā saistāma ar koncertdarbības attīstību novados un jaunatnes muzikālās audzināšanas programmas īstenošanu, tā paplašinot pieprasījuma apjomu un radot lielākas iespējas iesaistīties koncertdzīvē.

Nākotnē jāveicina moderno dejas trupu, džeza orķestru un citu māksliniecisko vienību veidošanās, izmantojot daudzpusīgas iespējas saņemt valsts, pašvaldību, dažādu fondu, sponsoru finansējumu radošajai darbībai.

6. Sagaidāmais rezultāts

Programmas īstenošana pavērs iespējas nozares līdzsvarotai un kvalitatīvai attīstībai, radot sabiedrībā aizvien pieaugošu interesi un nepieciešamību pēc augstvērtīgas profesionālās mūzikas un dejas mākslas.

Infrastruktūras sakārtošana un mākslinieciski spilgtu projektu īstenošana veicinās kultūrtūrisma attīstību mūsu valstī un papildu līdzekļu ienākšanu valsts budžetā. To jau pierādījuši tādi pasākumi kā Siguldas Opermūzikas svētki, Senās mūzikas festivāls, Latvijas Nacionālās operas rīkotais Pirmais Rīgas operas festivāls.