Saeimas pārstāvji sarunā ar lauksaimnieku pārstāvjiem

Kopēju risinājumu meklējot: lauksaimnieku pārstāvji un Rīgas pilsētas zemes īpašnieki;

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edgars Bāns

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs, deputāts Jānis Rāzna, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edgars Bāns, deputāti Gundars Valdmanis un Leopolds Ozoliņš;

lauksaimniecības problēmās ieinteresētie rīdzinieki un laucinieki

Par lauksaimnieku pārstāvju, zemes īpašnieku un Saeimas pārstāvju sanāksmi Rīgā

Vakar, 17.septembrī, Rīgas darbadienai beidzoties, “Daugavas” sporta namā Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Latvijas lauksaimnieku pārstāvjiem un Rīgas pilsētas zemes īpašniekiem — zemes nodokļa maksātājiem. Bija sapulcējušies ap 150 cilvēkiem. Sarunā piedalījās arī zemkopības ministrs Andris Rāviņš, Saeimas deputāti Edgars Bāns, Leopolds Ozoliņš, Jānis Rāzna (Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs) un Gundars Valdmanis.

Tikšanās sākumā Alfreds Čepānis sacīja:

— Godājamie klātesošie! Es pateicos par iespēju tikties ar jums. Pagājušajā trešdienā, kad Saeima ārkārtas sēdē apsprieda jautājumu par lauksaimniecības turpmāko attīstību, es apsolīju, ka šodien “Daugavas” sporta namā tikšos ar tiem cilvēkiem, kam ir interese par šo jautājumu. Savas kompetences ietvaros es un mani kolēģi atbildēsim uz jūsu jautājumiem.

Kad notika Saeimas pavasara sesija, kas beidzās pirms Jāņiem, jau tad Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, ko es arī pārstāvu, ierosināja savākt pietiekamu skaitu deputātu parakstu, lai varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti jautājumi saistībā ar lauksaimniecības attīstību. Kādēļ bija jāvāc šie paraksti? Tiesības ierosināt sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes ir Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Prezidijam vai vismaz 34 deputātiem, kas ir vairāk nekā trešdaļa no Saeimas deputātu kopskaita. Deputātu paraksti tad arī tika savākti. Un jau toreiz tika nolemts, ka 1997.gada 10.septembrī notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā apspriedīs lauksaimniecības attīstības jautājumus. Kā zināt, šajā dienā jau no agra rīta, pulksten astoņiem, pie Saeimas bija sapulcējušies un piketēja Latvijas lauksaimnieku pārstāvji. Bet Saeimas sēdes sākums bija noteikts pulksten 15 pēcpusdienā. Dažas avīzes gan rakstīja, ka tas speciāli izdarīts. Taču šāds lēmums tika pieņemts vismaz nedēļu iepriekš, un par to bija visiem zināms. Tas tika publicēts arī laikrakstos — ka Saeimas sēde par lauksaimniecības lietām notiks 10.septembrī pulksten 15.

Viss, kas šajā Saeimas 10.septembra sēdē tika sacīts, ir izlasāms sēdes stenogrammā, ko pilnībā publicējis laikraksts “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to viss, kā deputāti ir izteikušies un balsojuši, ir redzams šajā laikrakstā. Apspriešanas rezultātā ar balsu vairākumu tika pieņemts Saeimas lēmums, kas sastāv gan tikai no četriem punktiem. Atgādināšu, ka katram deputātam ir tikai viena balss.

Lēmumā ir uzdots Ministru kabinetam līdz nākamā gada 31.martam iesniegt Saeimā lauku vides un lauksaimniecības attīstības koncepciju, veikt racionālu atbildības sadalījumu starp ministrijām, kuru pārziņā vajadzētu būt lauksaimniecības lietām, un, izstrādājot budžetu 1998.gadam, nodrošināt, lai tiktu iedalītas Lauksaimniecības likuma 16.pantā noteiktās subsīdijas. Šajā pantā noteikts, ka 3 procenti no Latvijas kopbudžeta apjoma jāpiešķir lauksaimniecības produkcijas subsidēšanai. Kā man zināms, nākamajam gadam Zemkopības ministrija šādas subsīdijas ir pieprasījusi 17,1 miljona latu apjomā. Tad nu jums un mums, ja patiešām gribam iestrādāt šo summu nākamā gada budžetā un panākt, lai šis pieprasījums tiktu izpildīts, katram ir jāstrādā ar saviem vēlētājiem. Tāds ir tas tagadējais demokrātiskais ceļš, kā mēs varam panākt, lai Lauksaimniecības likums, kas ir pieņemts jau pirms kāda laika, Saeimas 10.septembrī pieņemtais lēmums un visi pārējie ar lauksaimniecību saistītie dokumenti tiktu pildīti. Cita mehānisma nav.

Tas par šo lauksaimniecības attīstības lietu.

Tagad par zemes nodokļa lielumu. Teikšu, ka Latvijas Republikas likumā par nekustamā īpašuma nodokli ir noteikti griesti — 1,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Un pašvaldībām ir dota iespēja šo lielumu regulēt, arī tā samazināšanas virzienā. Turklāt pašvaldībām ir tiesības šo likumu atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, atsevišķiem pilsoņiem vai atsevišķiem zemes lietotājiem vispār atcelt. Bet problēma rodas tajā apstāklī, ka Valsts zemes dienests, kas nosaka zemes kadastrālās vērtības lielumu tajā vai citā vietā, šo zemes kadastrālo vērtību ir noteicis ievērojami augstāku par šīs zemes pašreizējo tirgus vērtību, dažviet pat 2—3 reizes augstāku. Un tur ir šī rīdzinieku un citu lielo pilsētu iedzīvotāju problēma, sāpe un lielā neapmierinātība. Es šodien, stāvot šeit, jūsu priekšā, nevaru pateikt, kādā veidā Saeima vai valdība var ietekmēt Valsts zemes dienestu. Acīmredzot var, un tas ir jādara, lai zemes kadastrālā vērtība tiktu noteikta ne augstāka par pašreizējo zemes tirgus vērtību. Domāju, ka mēs zāģētu zaru, uz kura paši sēžam, ja Valsts zemes dienests noteiktu zemes kadastrālo vērtību, neievērojot tās tirgus vērtību. Tas būtu aplami.

Tādēļ pagājušajā gadā, kad pieņēma šo likumu par nekustamā īpašuma un zemes nodokli, tika akceptēti tieši šie 1,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Tas tika pieņemts pēc bijušā Ministru prezidenta Šķēles kunga iniciatīvas. Viņš tādējādi cerēja aizlāpīt robu pašvaldību budžetā, kas tika izcirsts saskaņā ar budžeta un finansu izlīdzināšanu, ar daudzu funkciju uzvelšanu pašvaldībām, ieskaitot medicīnu, izglītību un kultūru, bet bez finansējuma. Tāda bija Šķēles kunga ideja, ko atbalstīja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un arī visa Saeima, pieņemot šos 1,5 procentus no zemes kadastrālās vērtības. Tas ir par zemes nodokli Rīgas pilsētā.

Pašlaik zemes nodoklis gan Rīgā, gan laukos, gan visur citur ir ciešā saistībā ar vēl vienu finansiāli ļoti sāpīgu jautājumu pašvaldībām. Proti, pašvaldību finansu izlīdzināšana. Gada sākumā ir pieņemts tāds likums. Tagad Saeimā ir kādu 40—50 pašvaldību vadītāju parakstīts dokuments, kurā ierosināts grozīt šo likumu vēl līdz šā gada beigām ar vienu mērķi — Rīgas pilsētai noņemt 2,8 miljonus latu, Ventspilij apmēram 700 tūkstošus latu, vēl dažām pilsētām kādu summu. Un to visu sadalīt lauku pašvaldībām, atsevišķiem pagastiem, kuru problēmas tagad saistītas ar gaidāmo apkures sezonu, kam līdzekļu kurināmā iegādei nav. Rīt būs Saeimas plenārsēde, kurā tiks pieņemts likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, šķiet, jau trešajā lasījumā. Šobrīd prognozēt, kā rīt katrs deputāts balsos par to, es nevaru. Jo ar deputātiem, kā zināt, ir tāpat kā ar bitēm, par kurām nekad neko nevar zināt. Bet es zinu, ka katra frakcija, katra politiskā partija par šo jautājumu iekšēji jau ir diskutējusi. Tādēļ es tikai varu pateikt, kādā veidā balsos Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Šodien gan tika pieņemts lēmums, ka tas varētu būt brīvais balsojums rītdienas Saeimas plenārsēdē par pašvaldību finansu izlīdzināšanu.

Šie jautājumi, es gribu atgādināt, ir savstarpēji cieši saistīti. Pašvaldību nauda, kas ienāk no zemes nodokļa un no ienākumu nodokļa. Tie ir jautājumi, par kuriem notiek diezgan lielas diskusijas gan Saeimā, gan visās politiskajās partijās.

Pēc tam A.Čepānis atbildēja uz jautājumiem.

Jautājums: — Vai jūs vai Demokrātiskā partija “Saimnieks” iesniegsiet Saeimā grozījumus likumā, kas noteiktu zemes nodokļa atkarību no zemes tirgus vērtības?

Alfreds Čepānis: — Demokrātiskā partija “Saimnieks” ir iesniegusi desmitiem dažādu likumu grozījumu projektu. Diemžēl no tiem daudzi nav pieņemti, tāpat kā citu frakciju vai opozīcijas deputātu likumprojekti. Daži ir pieņemti. Viss ir atkarīgs no Saeimas kopējā balsojuma. Grozījumus zemes likumdošanā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija iesniedza jau pavasara sesijas laikā.

Jautājums: — Kas vainīgs Lauksaimniecības likuma nepildīšanā, kas par to ir saukts pie atbildības?

Alfreds Čepānis: — Es esmu saņēmis vismaz pāris desmitus dažādu ierosinājumu attiecībā uz iespējamiem grozījumiem likumos, kas saistīti ar lauksaimniecības jautājumiem. No dažādiem novadiem, no atsevišķām pašvaldībām, no atsevišķiem cilvēkiem. Neviens priekšlikums nav nozaudēts, izmests vai kā citādi noraidīts. Visi tiek iesniegti attiecīgajām Saeimas komisijām. Cita likumdošanas ceļa vienkārši nav.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš par Lauksaimniecības likuma ievērošanu sacīja:

— Runājot par Lauksaimniecības likuma ievērošanu, viens no būtiskākajiem aspektiem ir trīs procentu subsīdijas laukiem. Vēl jāmin lauku kredītfondu izveides un uzturēšanas princips, kas nākamā gadā varētu sasniegt trīs miljonus.