Saeimas pārstāvji sarunā ar lauksaimnieku pārstāvjiem

Par lauksaimnieku pārstāvju, zemes īpašnieku un Saeimas pārstāvju sanāksmi Rīgā

Turpinājums no 1.lpp.

Tas nozīmē, ka mēs pietuvojamies 20 miljonu latu robežai, kuri tiek no laukiem izņemti un kuri ir jāatdod tiem atpakaļ. Izņemto naudu sastāda inflācija, energoresursu sadārdzināšanās, izdevumi par minerālmēsliem — tātad faktori, kuri ir objektīvi. Šie objektīvi iztērētie līdzekļi jāatdod laukiem atpakaļ. Ja šī gada subsīdijas ir 14 miljoni latu, tad nākamgad tās būs 17 miljoni latu plus vēl kredītfonds, kas summējot izveidotu šos 20 miljonus. 16.septembra Ministru kabineta sēdē tika skatīta likumu pakete par lauksaimniecību, taču visur šos likumus ir iespējams izpildīt tikai tad, ja budžets būtu divreiz lielāks. Tas ir jautājums, kuru mēs gribētu uzdot Saeimai un deputātiem — kā valdība var izpildīt likumus, kuriem nav seguma. Mēs bieži vien esam pieņēmuši partijai vajadzīgus, populistiskus likumus, kuriem nav reāla seguma, un tādēļ tos arī nevar izpildīt.

Jautājums: — Kāpēc laikā, kad mūsu zemnieki nevar realizēt savu labību, tiek iepirktas 300 000 tonnas labības graudu?

Atbilde: — Galvenā problēma ir aizpildīt pārtikas graudu tirgu, tos kviešus un miltus, kas tiek izmantoti pārtikai. Tas būtu — 16 000 tonnas sojas pārtikas kviešu, 50 000 tonnas rudzu, 30 000 tonnas aiziet spirta ražošanai, 30 000 tonnas — alus ražošanai. Iesala ievedmuita ir praktiski nulle, līdz ar to ražotāji izmanto ievesto iesalu, vietējais iesals ir tikai 25%. Šobrīd Latvijā ir iepirkts 111 000 tonnu pārtikas kviešu. Šodien Latvijā ir 135 000 tonnu kviešu. Šis ir pirmais gads, kad Latvija pārtikai lietos tikai savus graudus. No ārzemēm ir ienākušas aptuveni 5000 tonnas, skatot šo 5000 tonnu ikmēneša patēriņu, ir skaidrs, ka tas ir ļoti nebūtisks skaitlis. Daudz vairāk ienāks lopbarībai, 5000 tonnas kukurūzas. Līdz ar to jautājumā minētie skaitļi ir neprecīzi.

Jautājums: — Kad ministrija iesniegs izmaiņas likumā, lai vispār neimportētu lauksaimniecības produkciju, kamēr mūsu zemnieks nav realizējis savējo?

Atbilde: — Latvijai ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Mūsu iekšējā tirgū ir problēmas ar piena un gaļas produktiem, mūsu tirdzniecības bilance ir negatīva. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt izvedprodukcijas daudzumu. Šodien valdībai ir ļoti maz līdzekļu, lai tieši ierobežotu preču ieplūdumu Latvijā. Vienīgais mūsu instruments šajā ziņā ir ļoti stingra ievedproduktu kvalitātes kontrole. Ļoti būtiski ir palielinājies eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm. Mūsu piena un gaļas produkti ir ļoti kvalitatīvi, un ārzemju firmas to pērk ļoti labprāt. Viena no galvenajām Eiropas Savienības prasībām ir sakārtot mūsu pārstrādes uzņēmumus atbilstoši ES standartiem.

Mintauts Ducmanis,

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktori

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Daugavas sporta namā