DIPLOMĀTIJA

Latvijā — Somijas ministrs

Abu valstu ministru preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Somijas Republikas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs Ole Norbaks savukārt teica:

— Es piekrītu ministram Birkava kungam, ka šī rīta saruna mums bija ļoti aktīva. Manai vizītei Latvijā ir divi galvenie iemesli. Pirmais iemesls ir veicināt tirdzniecību un ekonomiskos kontaktus starp mūsu valstīm. Tirdzniecība starp Somiju un Latviju attīstās ļoti labi. Šobrīd tā ir jau daudz sekmīgāka nekā ar vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ikgada pieaugums ir ap 20 — 25 procenti, un liekas, ka tā tas būs arī nākotnē. Tik cieši ekonomiskie un tirdzniecības sakari nozīmē, ka jāveicina mūsu valstu kontakti arī citās jomās. Viens no veidiem, kā nodrošināt stabilitāti Eiropā, ir stiprināt ekonomiskās saites starp valstīm. Somijas preču imports Latvijā šobrīd ir daudz lielāks nekā Latvijas eksports uz Somiju. Mēs patiešām vēlētos aicināt visas Latvijas firmas atrast ceļu uz Somiju. Mūsu tirgus ir vienlīdz atvērts visiem uzņēmējiem. Lūk, tas bija pirmais manas vizītes mērķis — sekmēt ekonomisko sadarbību.

Otrais manas vizītes mērķis bija apspriest mūsu abu valstu attiecības ar Eiropas Savienību un īpaši Latvijas attiecības ar ES. Es gribu pateikt pavisam skaidri Somijas pozīciju: Somija ir ieinteresēta, lai visas Baltijas valstis tiktu uzņemtas Eiropas Savienībā. Taču pastāv nianses reālās situācijas un Baltijas valstīs notiekošo reformu analīzē. Starpvaldību konference neatrisināja institucionālos jautājumus, kā to gaidīja daudzas valstis. Maksimālais valstu skaits, ko pašreizējā situācijā būtu iespējams iekļaut ES, ir 5—6 valstis. Plašākai ES paplašināšanai nepieciešamas dziļākas izmaiņas pašā šajā organizācijā, tās institūciju darbībā. Taču, analizējot politisko situāciju ES dalībvalstīs, ir redzams, ka virkne šo valstu vispār nav ieinteresētas Eiropas Savienības paplašināšanā. Tā ir realitāte, kas mums jāņem vērā, apspriežot ES paplašināšanas iespējas. Ja Latvija grib iestāties ES, tad ir ļoti svarīgi redzēt, ko tieši iespējams šajā virzienā darīt. Ja arī Latvija nebūs starp tām valstīm, ar kurām ES sāks sarunas par iestāšanos pirmajā kārtā, ir svarīgi panākt, lai saites starp Latviju un ES saglabātos un lai Latvija piedalītos nākamajā sarunu kārtā. Ļoti svarīga ir arī abu valstu divpusējā sadarbība, PHARE programmu un Eiropas Savienības likumdošanas ieviešana Latvijā un ar to saistītās programmas. Vakar vakarā es Somijas vēstniecībā tikos ar lielāko Latvijā pārstāvēto somu firmu darbiniekiem. Šajā jomā aina ir iepriecinoša. Viņi Latvijas ekonomisko attīstību vērtē ļoti pozitīvi, un paši šeit strādājot, ir guvuši labu pieredzi. Tā ir viena no labām zīmēm, ar ko es atstāju Latviju.

Pēc abu ministru uzrunām sekoja žurnālistu jautājumi.

“Latvijas Vēstnesis”: — Birkava kungs, kuru aspektu jūs uzsvērāt, apspriežot ar Somijas ministru mūsu valsts virzību uz Eiropas Savienību” — Latvijas drošības vai ekonomiskās intereses?

Valdis Birkavs: — Es domāju, šīs lietas nav atdalāmas viena no otras. Somija nav NATO dalībvalsts, tādēļ šeit mūsu stratēģiskie mērķi it kā nesakrīt. Bet mums sakrīt citi stratēģiskie mērķi. Somijas palīdzība austrumu robežas nostiprināšanā ir ārkārtīgi vērtīga. Ņemot vērā tās pieredzi gan Igaunijā, gan arī savā valstī — Somijai pašai ir robeža ar Krieviju. Šie ir “mīkstās drošības” jautājumi. Tie ir arī civilizētas robežas šķērsošanas, kā arī ekonomiskās sadarbības jautājumi. Es domāju, ekonomiskā sadarbība virzās uz priekšu stabili. Ir problēmas, kas mums jāatrisina, un somi ir gatavi mums piedāvāt palīdzīgu roku.

Jautājums: — Kā jūs raugāties uz ideju, ka Somija kopā ar Latviju varētu organizēt ziemas olimpiskās spēles un Latvijā varētu notikt bobsleja sacensības?

Ole Norbaks: — Es neesmu eksperts šajos jautājumos. Bet apsveicama būtu ikviena joma, kurā abas valstis varētu sadarboties.

Jautājums: — Kuri aspekti būtu visvairāk jāattīsta abu valstu ekonomiskajā sadarbībā?

Ole Norbaks: — Es domāju, īpaši būtu attīstāma mazo un vidējo uzņēmumu sadarbība. Lielās kompānijas ir vairāk vai mazāk internacionālas un pašas atrod sadarbības veidus. Valdības varētu atbalstīt tieši vidējo un mazo uzņēmumu sadarbību dažādos sektoros. Piemēram, ir jomas, kurās Somijai lielākas praktiskās zināšanas, bet Latvijā ir veikti zinātniskie pētījumi. Viens sadarbības piemērs ir mežsaimniecība. Latvijā ir daudz izejvielu, bet Somija varētu palīdzēt ar zināšanām, kā šos materiālus labāk sagatavot eksportam. Vēl cita joma ar plašām sadarbības perspektīvām, ir apkārtējās vides aizsardzība, arī telekomunikāciju joma un infrastruktūra, Somijai šajā jomā ir liela pieredze.

Valdis Birkavs: — Pirms divām nedēļām valdība apstiprināja mazā un vidējā biznesa nacionālo programmu, kas pavērs plašas sadarbības perspektīvas. Domāju, ar to jāiepazīstina arī somu ministrs.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors,

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”