INTERVIJAS. SARUNAS

Tā ir misija un darbs: nest Latvijas vārdu

Ivars Silārs, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izraēlā, — “Latvijas Vēstnesim”

Vienā no šīs vasaras beidzamajām karstajām dienām “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors tikās ar mūsu valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izraēlā Ivaru Silāru, kurš dzimtenē bija ieradies pavadīt savu atvaļinājumu. Līdz ar to sarunas sākums bija veltīts šāgada neparasti saulainajai vasarai.

— Kā jūs jūtaties, esot atkal dzimtenē?

— Ne tikai vasarā, arī ziemā es Latvijā jūtos lieliski. Tas, kam tā ir ikdiena, to tā īsti nespēj novērtēt. Bet pēc karstās, sutīgās Izraēlas vasaras, kur lietus parasti nelīst no aprīļa līdz oktobrim... Vidusjūrā ūdens temperatūra ir plus 29 grādi, un ārā ir kā pirtī... No rīta ceļoties, skaties, ka logi no ārpuses notecējuši, jo gaisa mitrums ir tik liels, ka tas kondensējas uz vēsajiem logiem. Un, ja cilvēks, kā ieradis, no rīta grib atvērt logu, lai ielaistu svaigu gaisu, tad viņš tūdaļ saprot, ka logs jāver ciet, jo āra temperatūra ir augstāka nekā istabā un gaiss laužas iekšā ar smilšu smaržu. Latvijā arī karstajā augustā varejām turēt logus vaļā, tā ka uz Latviju gribas atbraukt vienmēr, vai tā būtu ziema vai vasara.

Vasarā Izraēlā pietrūkst zaļās krāsas un atspirdzinošā lietutiņa, bet ziemā trūkst baltā sniega. Tāpēc es arī cenšos savu atvaļinājumu sadalīt divās daļas, lai Latvijā varētu būt gan vasarā, gan ziemā. Jo gaidīt 11 mēnešus līdz nākamajam atvaļinājumam nav nemaz tik vienkārši — mēs ar dzīvesbiedri pirms atvaļinājuma burtiski skaitām dienas.

— Mēs nupat runājām par Izraēlas karsto temperatūru vārda tiešajā nozīmē. Taču pēdējā laikā Izraēlā atkal visai karsta bijusi arī politiskā temperatūra — pasaules plašsaziņas līdzekļi atkal ziņo par terora aktiem Izraēlā. Kā tas ietekmē diplomātu darbu?

— Jā, tur karsti ir arī pārnestā nozīmē. Jums taisnība, ka pasaules uzmanības centrā Izraēla ir jau daudzus gadus un pašreiz tur atkal iet kā pa viļņiem — ar šo miera procesu. Dažkārt Izraēlā uz manu interesi par miera procesu diplomāti, politiķi un zinātnieki man uzdod pretjautājumu: “Miera process?! Kas tas tāds?!” Viņi to vaicā ar zināmu sarkasmu, jo miera process bieži vien “buksē”.

Par šiem terora aktiem: ir grūti stādīties priekšā, ka cilvēki ne tikai noliek bumbu, lai uzspridzinātu kādu objektu. Grūti pat aptvert, kā rodas un darbojas teroristi pašnāvnieki. Pret tādiem ir ārkārtīgi grūti cīnīties, jo nevar prognozēt, kad un kur šādi terora akti notiks. Protams, ar šādām metodēm, kuru rezultātā iet bojā nevainīgi civiliedzīvotāji, nevar cīnīties pat par labām idejām. Jā, atmosfēra Izraēlā ir sakaitēta — vārda tiešā nozīmē, uz ielas, kā arī politiskā gaisotne. Skaidrs, ka nevienai tautai nav pieņemams, ka cilvēks, no rīta izejot uz darbu vai uz skolu, nevar būt drošs, vai pārnāks mājās. Teroristi taču spridzina autobusus, tirdzniecības centrus, kafejnīcas...

Mūsu vēstniecības darbu tas tieši neietekmē. Protams, katru cilvēku tas iespaido netieši — emocionāli. Katrs uztraucas arī par saviem tuviniekiem. Bet darbs ir darbs. Tas jāveic, lai kādi būtu apstākļi. Vienkārši jāpieņem, ka tā tas ir un tu tur neko nevari grozīt, un jādara viss iespējamais, cik mūsu spēkos, lai līdzsvarotu savu klātbūtni šajā reģionā. Tādēļ, es cenšos pārliecināt Ārlietu ministriju, valdību, ka, ja mēs esam spēruši pirmo soli, tad mums ir jāsper arī nākamais. Jo līdz šim Latvijai vēl nav nevienas diplomātiskās pārstāvniecības arābu pasaulē. Man savā darba ikdienā Izraēlā ir jāsastopas ne tikai ar tiem arābiem, kas ir Izraēlas pilsoņi — tādu Izraēlā ir apmēram miljons — bet arī ar arābu valstu diplomātiem, kuri strādā Izraēlā. Un tad nu reizēm ir grūti skaidrot, kādēļ mēs esam izšķīrušies atvērt vēstniecību Izraēla, bet kavējamies ar tās atvēršanu kādā no arābu valstīm.