SVĒTKI UN GODADIENAS

Čīles Republikā

Šodien, 18.septembrī, valsts svētki Neatkarības diena

Čīle ir vidēji liela (teritorija — 756,6 tūkstoši kvadrātkilometru, apmēram 13 miljoni iedzīvotāju) Latīņamerikas valsts, kas diplomātiskās attiecības ar Latviju nodibināja 1991. gada 26. septembrī.

Kopš 1994. gada oktobra Čīles intereses Latvijā pārstāvēja Stokholmā rezidējošais vēstnieks Hugo Kubiljoss, kura pilnvaru laiks tagad beidzies. Sagaidāms, ka drīz Rīgā ieradīsies nākamais Čīles vēstnieks, lai iesniegtu savu akreditācijas rakstu.

Pastāvīgi Latvijā šīs valsts intereses pārstāv Čīles valdības ieceltais un Latvijas Ārlietu ministrijas akceptētais goda konsuls Oļegs Kuzņecovs. Čīles Republikas valsts svētku reizē “Latvijas Vēstnesis” tikās ar goda konsulu.

— Apsveicot jūs Čīles valsts svētkos, gribu vaicāt, ko jums, Latvijas Republikas pilsonim, nozīmē šī diena.

— Paldies par apsveikumu! Protams, arī man tie ir svētki. Goda konsula amatā esmu tikai nepilnu gadu un tikai tagad tā īsti sāku aptvert čīliešu mentalitātes savdabību. Ārēji čīlieši izskatās ļoti atklāti un temperamentīgi cilvēki. Taču savā dzilākajā būtībā viņi ir visai konservatīvi. Un jāpaiet diezgan ilgam laikam savstarpējos kontaktos, lai čīliešu attieksmē pret konkrēto cilvēku ārējā atvērtība sakristu ar šo iekšējo konservatīvismu. Čīlieši uzticas tikai tam, ko pārbaudījuši konkrētos darbos. Lai iegūtu čīliešu uzticību, nepietiek ar skaistiem vārdiem, draudzības apliecinājumiem vai pat zvērestiem. Ir jāpaiet laikam konkrētā sadarbībā. Savā dziļākajā būtībā čīlieši ir līdzīgi zviedriem. Par to esmu pārliecinājies, arī pildot Čīles goda konsula pienākumus.

— Cilvēki ar šādu mentalitāti varētu būt uzticami sadarbības partneri.

— Jā, par to esmu pārliecinājies. Tagad, kad pārvarēta pirmā piesardzība, čīlieši ir ļoti atsaucīgi. Kaut arī Latvijā, šķiet, nav īpaši labu apstākļu mūsu tirdzniecības saitēm — relatīvi mazs tirgus, liels attālums starp valstīm —, tomēr tagad jau ne vairs tikai es, bet arī mūsu čīliešu partneri aktīvi meklē sadarbības iespējas.

— Kāda šobrīd ir Čīles ekonomika no Latvijas sadarbības interešu viedokļa?

— Čīles ekonomika ir stabila, tajā nav paredzamas kādas krīzes vai strauji kritumi. Taču Čīles ekonomiku būtiski apgrūtina dabas apstākļi. Čīlē, tāpat kā dažās citās Latīņamerikas valstīs, ir pazīstama tāda dabas parādība — El Nino”. Tā ir okeāna silto un auksto straumju maiņa pie Latīņamerikas krastiem. Šī straumju maiņa krasi maina klimatu valstī. Īpaši raksturīgi tas ir Čīlei, Peru un Venecuēlai. Šī krasā klimata maiņa ir ļoti bīstama dabai. Piekrastē mainās ūdens temperatūra, tādēļ izmirst zivis. Tā ir reāla katastrofa Čīles zvejniekiem. Līdz ar klimata maiņu paaugstinās arī ūdens nosēdumu saturs. Piekrastes reljefs ir zems, uzkrājas lieli ūdeņi un valstī sākas plūdi. Šogad līdzīga parādība Čīlē bija gada sākumā. Es esmu kontaktā ar zinātniekiem, kuri agrāk strādājuši dažādās bijušās PSRS vietās un tagad dzīvo Latvijā. Viņi šo parādību ir pētījuši jau ilgāku laiku. Čīlieši paši pētījumiem nav pievērsušies, jo tas ir dārgs prieks. Padomju savienībai bija pietiekami lieli resursi pētījumu veikšanai. Protams, agrāk šo pētījumu rezultāti skaitījās slepeni, jo bija saistīti ar PSRS stratēģiskajiem apsvērumiem. Tagad es šos datus varu nodot Čīles valdībai.

Pati lielākā šāda dabas katastrofa Čīlē bijusi 1924. gadā. Man pazīstamo zinātnieku prognozes rāda, ka līdzīgs posts sagaidāms 1998. gada sākumā. Zinātnieki paši nāca pie manis uz goda konsulātu ar saviem materiāliem, lai es ar tiem iepazīstinu Čīles valdību.

— Jūs domājat, ka Čīles valdībai nopietni jādomā par savas ekonomikas pārkārtošanu atbilstoši krīzes situācijai?

— Jā, bet arī jāgatavojas pavisam reālai cīņai ar šo dabas katastrofu, lai mazinātu tās postošo ietekmi. “El Nino” izraisītie plūdi sagrauj ceļus, tiltus, citas komunikācijas. Tāpēc arī Čīles valdība jau šogad atsauca daudzas iecetrētās investīcijas ārzemēs — lai kompensētu dabas postījumus.

Tā ka abām mūsu valstīm ir kāda būtiska atšķirība. Ja Latvijas ekonomikā rodas grūtības, tad tās ir saistītas ar pieredzes trūkumu vai kādu ekonomisko grupējumu interešu krustošanos. Čīles ekonomiku visvairāk apdraud šīs dabas katastrofas. Tā ir ļoti nopietna problēma, kas nes ļoti lielus zaudējumus.

— Kā jūs raksturotu Čīles pašreizējo politisko situāciju?

— Tā ir visnotaļ stabila. Nav nekādu korupcijas skandālu vai ministru demisiju. Rit mierīgs darbs.

— Un Latvijas un Čīles politiskās attiecības?