SVĒTKI UN GODADIENAS

Čīles Republikā

Čīles Republikas goda konsuls Latvijā Oļegs Kuzņecovs (pa kreisi) sarunā ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Hugo Kubiljosu

Turpinājums no 1.lpp.

— Un Latvijas un Čīles politiskās attiecības?

— Tās ir visnotaļ labas. Taču abu pušu sarunās akcents, īpaši no Čīles puses, tiek likts uz ekonomiskajiem kontaktiem. Tas ir Čīlei ļoti raksturīgi. Ekonomisko attiecību prioritāte. Politiskās attiecības viņi vērtē kā ekonomiskos kontaktus sekmējošu elementu. Ja aizsākas ekonomiskās attiecības, tad viņi skatās, kā tām palīdzēt ar politiskajām attiecībām. Tipisks piemērs bija “Pro–Expo” — Čīles firmas “Corpora Tresmontas” uzņēmuma — atvēršana Rīgā, bijušās rūpnīcas “Straume” teritorijā. Vispirms bija Čīles investīcija, un tikai tad tika sagatavots līgums par investīciju aizsardzību. Tātad sākums ir reālā ekonomika — tirdzniecība, investīcijas, zinātniskā sadarbība Pēc tam tā tiek nostiprināta jau ar politiskiem dokumentiem. Šis uzņēmums Latvijā strādā jau ceturto gadu, ražo augļu sulu pulveri un nodarbina apmēram pussimtu Latvijas iedzīvotāju.

— Kā veidojas Latvijas preču eksports uz Čīli?

— Mēs ar Čīles vēstniecības ekonomikas atašeju esam ilgi lauzījuši galvas, pētot, kuras Latvijas preces būtu izdevīgi pārdot Čīlē. Ir ļoti sarežģīti atrast optimālu variantu — augsto cenu un lielā attāluma dēļ. Un nav jau arī tā, ka goda konsulāts kārtotu biznesmeņu kontaktus. Iniciatīvai jānāk no pašām darījuma aprindām. Mēs varam palīdzēt ar konsultācijām un ieteikumiem. Vislabākās perspektīvas es redzu Čīles augļu importam Latvijā. Ir arī virkne citu preču, ko Latvija varētu eksportēt uz Čīli, taču šīs preces mūsu uzņēmēji var pārdot Somijā, Polijā vai citās tuvākās valstīs. Ar tālajām valstīm tirdzniecība tomēr ir dārgāka lielā attāluma dēļ. Uz turieni atmaksājas sūtīt preces lielā daudzumā un tad, ja šīs preces ir daudz lētākas par vietējā tirgū esošajām.

— Kā jūs vērtējat sadarbības perspektīvas kultūras jomā?

— Ir parakstīts protokols starp Rīgas Domi un Santjāgo municipalitāti par sadarbību izglītības, kultūras un citās humanitārās jomās. Taču līdz šim visi centieni atdūrušies pret abu municipalitāšu finansiālajām iespējām. Aviobiļetes ir dārgas, un tas ierobežo iespēju aizsūtīt uz Čīli kādu Latvijas kori vai deju kolektīvu. Tāpat čīliešiem atlidot uz Rīgu. Vēlēšanās ir abpusēja, jāmeklē nauda.

— Daudz lētāka būtu apmaiņa ar fotoizstādēm. Latvijā ir pasaulslaveni fotomākslinieki, un fotogrāfiju nosūtīšana pa pastu neizmaksā pārāk dārgi.

— Paldies par labu ideju! Es to noteikti ņemšu vērā.

— Ar kādiem jautājumiem Čīles goda konsulam Latvijā visvairāk nākas nodarboties?

— Mans pirmais uzdevums līdz šim bijis palīdzēt Čīles vai Latvijas biznesmeņiem, kuri griežas goda konsulātā atrast otrā valstī ekonomiskās sadarbības partnerus. Palīdzēt atrisināt problēmas, kas rodas šajā sadarbībā. Es arī pats esmu meklējis Latvijas un Čīles ekonomiskās sadarbības iespējas un mēģinājis aktivizēt abas puses. Pašlaik ir saskaņots projekts, ka Latvijā varētu ienākt Čīles konsultāciju firmas, kas menedžē pensiju fondus. Šajā jomā Čīles speciālistiem ir liela pieredze, augsta kvalifikācija un labi panākumi savā valstī. Domāju, ka Latvijā būtu iespējams atrast nišu, lai Čīles speciālisti iesaistītos šajā jomā un palīdzētu izveidot Latvijā pensiju fondus. Likums par šiem fondiem Latvijā tika pieņemts pirms pāris mēnešiem. Domāju, ka čīliešu pieredze šajā jomā mums lieti noderētu. Pensiju fondi — tie ir arī lieli finansu līdzekļi. Līdz ar to, protams, varētu palielināties investīciju apjoms Latvijā.

— “Latvijas Vēstneša” lasītājiem būs interesanti uzzināt ko vairāk arī par cilvēku, kurš mūsu valstī pārstāv tālo Čīles Republiku.

— Es esmu dzimis Rīgā. Mans tēvs ir sens rīdzinieks, bet māte nāk no Latgales. Tēvs pēc tautības ir krievs, taču viņa senči jau vairākās paaudzēs dzīvojuši Latvijā. Savā laikā tēva dzimta ar citiem vecticībniekiem ieceļoja Latvijā, vairoties no savas ticības apspiešanas Krievijā.

Man tūlīt būs 32 gadi. Pēc izglītības esmu inženieris — es beidzu Lauksaimniecības universitātes (tolaik gan LLA) Hidromeliorācijas fakultāti. Jau studiju gados, aktīvi darbojoties celtnieku vienībās, ieguvu pirmās organizatoriskās iemaņas, kas vēlāk lieti noderēja biznesā. Starp citu, organizatoriskās iemaņas man deva arī armija. Armijā es biju seržants, un tagad man Latvijas NBS izsniedza kaprāļa apliecību. Armija man līdzēja arī labāk iepazīt cilvēka psiholoģiju, apgūt dažādas vadības metodes.

Pēc armijas es iesaistījos Zaļo kustībā. Sāku darboties Rīgas Vides aizsardzības klubā. Pēc tam mēs veidojām Latvijas Zaļo partiju— esmu viens no tās dibinātājiem. Mēs arī sarīkojām virkni skaļu akciju Rīgā. Vai atceraties “dienu bez auto”? Bija arī “Tērbatas ielas birste” — ar kravas mašīnām braucām pa Tērbatas ielu, un cilvēki bez maksas varēja tajās samest vecās mantas, lai padarītu tīrāku un skaistāku savu apkārtni.

— Kad jūs sākāt profesionāli nodarboties ar biznesu?

— Tas bija 1992. gadā Jelgavā, Zemgales tehnoloģiskajā centrā, kur sāku strādāt par menedžeri. Tieši tur man radās pārliecība un arī konkrētas idejas, kā attīstāmi Latvijas starptautiskie ekonomiskie sakari. Pirmā tirdzniecības joma bija celtniecības materiāli. 1995. gadā es izveidoju jaunu uzņēmumu — Biznesa centru, kas darbojas biznesa konsultāciju jomā. Šis uzņēmums nav liels, esam septiņi cilvēki. Galvenokārt konsultējam ārzemju firmas, kas vēlas strādāt Latvijā. Viss, ko es tagad daru kā Čīles goda konsuls, pilnībā sakrīt ar darbu, ko sāku 1995. gadā. Arī tad mans galvenais mērķis bija sekmēt Latvijas ekonomiskos sakarus ar citām valstīm.

— Čīles goda konsulāts ir iekārtots Biznesa centra telpās.

— Jā, jo goda konsuls — tas tiešām ir goda amats, kas uzliek daudz pienākumu, bet neparedz atalgojumu. Būtībā tas ir tāds entuziasta amats. Visus goda konsulāta uzturēšanas izdevumus sedz mūsu Biznesa centrs.

— Lietderīgi būtu darīt zināmu arī Čīles goda konsulāta adresi.

— Rīga, Brīvības bulvāris 21, 4. stāvs.

— Ko jūs gribētu novēlēt Čīlei tās valsts svētku dienā?

— Labākais vēlējums būtu — uzturēt to pašu kursu, kādu realizē Čīles pašreizējā valdība. Tieši šāds kurss šai valstij ļauj paaugstināt savu iedzīvotāju labklājību un Čīles starptautisko prestižu. Tas arī ļauj relatīvi mazai valstij aktīvi piedalīties visos pasaules procesos. Un šis kurss paredz labu, abpusēji izdevīgu attiecību sekmēšanu ar Latviju.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors,

Foto: Jānis Ūdris