SAEIMĀ

Iesniegumi

Par Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes materiāliem, kā Saeimas deputāti ievērojuši Korupcijas novēršanas likumu un Saeimas Kārtības rulli

(Saeimas dok. nr.3076)

Saeimas Prezidijam

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 16.septembra sēdē izskatīja Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes materiālus par to, kā Saeimas deputāti ir ievērojuši Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma normas, un atzīmēja, ka pārbaudē konstatēts, ka 34 Saeimas deputāti ir pieļāvuši minēto likumu pārkāpumus. Lai gan ievērojama daļa no tiem ir bijusi visai maznozīmīga, nav nodarījusi ne valsts, ne personu interesēm nekādu kaitējumu, tomēr šis fakts grauj mūsu valsts augstākās likumdošanas iestādes prestižu valsts iedzīvotāju acīs un rada negatīvu iespaidu par Latviju starptautiskajā sabiedrībā.

Komisija lūdz iekļaut komisijas ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu "Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu" kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā "Patstāvīgie priekšlikumi".

Pielikumā: Saeimas lēmuma projekts uz 1 lapas.

Ar cieņu, -

1997.gada 17.septembrī Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Saeimas lēmuma projekts

Par Saeimas Kārtības ruļļa un

Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

1. Aicināt visus deputātus pievērst īpašu uzmanību tām Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma normām, kuras nosaka viņu pienākumus, un konsekventi pildīt šos pienākumus.

2. Uzlikt par pienākumu Saeimas Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai rūpīgi izvērtēt Korupcijas novēršanas likuma piemērošanas praksi un, ņemot vērā likuma piemērošanas gaitā konstatētās likuma nepilnības un nepietiekamo sasaisti ar citiem likumiem, ierosināt nepieciešamo grozījumu izdarīšanu šajā likumā, kā arī ar to saistītajos likumos.

3. Aicināt Ministru kabinetu nostiprināt to valsts struktūru darbu, kuras nodrošina Korupcijas novēršanas likuma ievērošanu, kā arī pārstrādāt valsts amatpersonu deklarācijas veidlapu, lai tajā tiktu pareizi atspoguļots reālais stāvoklis.

Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūrām

(Saeimas dok. nr.3070)

Saeimas Kanceleja

Par labklājības ministra izteikumiem Latvijas televīzijā

Otrdien, 16. septembrī, Latvijas Valsts televīzijas ziņu raidījumā "Panorāma" saistībā ar likumu "Par valsts budžetu 1998. gadam" izskanēja labklājības ministra Vladimira Makarova apgalvojums, ka "tik ilgi, kamēr valsts pirmās amatpersonas, prezidents, runās par nepieciešamību palielināt tikai aizsardzībai paredzētos līdzekļus un viņu neinteresēs veselības aprūpei paredzētais finansējums, izmaiņas nenotiks".

Šādi neizsvērti komentāri neliecina par to, ka visi valdības locekļi apzinās valsts amatpersonu izteikumu nozīmi.

Valsts prezidents uzskata, ka valdība ir veikusi lielu darbu, lai saskaņotu atsevišķu resoru prioritātes, vairākos posmos strādājot pie budžeta likuma. Ir neizprotama atsevišķu ministru vēlme pēc likuma "Par valsts budžetu 1998. gadam" apstiprināšanas Ministru kabinetā novelt savu neizdarību, t.i., pietiekamu līdzekļu nenodrošināšanu, Latvijas tautai tik svarīgā jomā kā veselības aprūpe uz šī darba veicēju - Finansu ministriju, kā arī deklarēt Valsts prezidenta atbildību par šo jautājumu, kas šajā likuma izstrādāšanas darba posmā vispār nav apspriežama. Ir nepieciešama akcentēt, ka līdzsvarotai valsts attīstībai nav maznozīmīgu jomu un to visu attīstībai ir nepieciešami līdzekļi.

Valsts prezidenta uzmanības lokā vienmēr ir bijuši un būs ar valsts iedzīvotāju labklājību saistīti jautājumi, un Valsts prezidenta ir gatavs atbalstīt ikvienu konkrētu priekšlikumu, kas veicinātu veselības aprūpes uzlabošanu.

Valsts prezidents ir pārliecināts, ka valdības locekļi, kuri atbildīgi par attiecīgajām nozarēm, spēj izvērtēt budžeta veidošanas kopsakarības, savas nozares vietu un tai piešķirto līdzekļu daļu.

Vienlaikus ir pietiekami jānovērtē valsts noteiktās prioritātes, īpaši saistībā ar Latvijas vēlmi iesaistīties ES un NATO. Nav pamata bažām, ka šādu virzienu atbalstīšana būtu pretrunā ar valsts iedzīvotāju interesēm, jo neatkarīgas Latvijas pastāvēšana vistiešākajā veidā ir saistīta ar dalību Eiropas un pasaules starptautiskajās organizācijās.

Aicinu valsts atbildīgās amatpersonas nepaust masu informācijas līdzekļos nepārdomātus viedokļus, kas veido nepareizu priekšstatu par Valsts prezidenta un valdības attieksmi pret Latvijas tālāko attīstību.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers