Zemes nodoklis Rīgā — pārbaudījums visiem

Šķetinot zemes nodokļa problēmas Rīgā

SANITA ŠĶILTERE, Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece ekonomikas jautājumos, — “Latvijas Vēstnesim”

Sanita Šķiltere

Rīgas zemes nodokļa problēma kvēlo arvien spēcīgāk. Par to domā Saeimas deputāti; Rīgas Domes deputāti izveidojuši darba grupu, kuras uzdevums rast ceļu, kā samezglojumu atraisīt. Tikmēr vairāk nekā 1600 rīdzinieku Domei jau iesnieguši lūgumus samazināt zemes nodokļa maksu, jo viņiem nav tik lielas naudas... Pārējie pamazām maksā. Cits bez lieka uztraukuma, cits — caur rūgtām asarām. Taču gada beigas tuvojas strauji, un līdz ar to nojauta, ka sarēķināto 7,9 miljonu vietā 5,5 vien būs. Visiem grūti: gan nabaga pensionāram, kam par savu koka būdeli un zemes pleķīti Pārdaugavā jāatdod pēdējais santīms, gan pilsētai, kuras budžetā nu pietrūks vairāk nekā 2 miljonu latu. Par to, kā tika izstrādātas Rīgas zemes paraugvērtības, kā noteikti zemes nodokļa apmēri 1997. gadam, pagājušā “Privātīpašuma” numurā vēstīja saruna ar Valsts Zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktoru Aldi Rausi. Šodien zemes nodokļa lietas aplūkojam no Rīgas Domes redzespunkta.

— Es piekrītu Rauša kungam, ka šajā gadījumā gan Zemes dienests, gan Rīgas Dome ir bez vainas vainīgie. Patiesi, pagājušā gada decembrī, veicot izmaiņas likumā “Par zemes nodokli”, tajā tika iestrādātas tās normas, kas paredzētas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un kuru izpildei neviens nebija gatavs. Principiāli tika mainīta zemes nodokļa aprēķināšanas metodika, to balstot uz zemes individuālo kadastrālo novērtējumu, kura patiesībā nemaz nebija. Pieņemot šo politisko lēmumu, neviens nebija izsvēris, kādas tam būs sekas. Šķita, ka nodokļa likme 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības tāds nieks vien būs. Situācija tobrīd bija saspringta, jo no valsts dotācijas pašvaldību kopbudžetos trūka 2 miljoni latu, un Zemes dienesta provizoriskās prognozes par iespējamo zemes nodokļa apjomu šķita ļoti kārdinošas, pašvaldību kasē lielus ieņēmumus sološas. Kad parādījās šī versija, ka zemes nodokli varētu aprēķināt no kadastrālās vērtības, Rīgas pilsēta pret to iebilda. Kaut arī laika bija ļoti maz, trūka arī nepieciešamās metodoloģijas, mēs izanalizējām dažus gadījumus, kas skaidri parādīja gaidāmo situāciju: biznesa struktūrām jeb juridiskajām personām Rīgā šis nodoklis vidēji nepieaugs vai pat samazināsies. Iepriekšējā gadā tās par vienu kvadrātmetru maksāja no Ls 10, 61 līdz Ls 31, 83. Toties privātpersonām, kas līdz šim maksāja Ls 0,43 par vienu kvadrātmetru, nodoklis pieaugs vismaz desmitkārtīgi. Taču likuma grozījumu aizstāvji uzskatīja, ka zemes nodokļa galvenais svars jāpārliek no juridiskajām uz fiziskajām personām. Tas nu īstenots pilnā mērā. Turkāt jaunajā likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas stāsies spēkā no 1998. gada 1. janvāra, iestrādāta norma, ka līdz 2000. gadam nekustamā īpašuma nodoklis tiks maksāts tikai par zemi. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodoklis pilnībā nedarbosies. Līdz šim juridiskās personas maksāja īpašuma nodokli par ēkām un būvēm. Ja nekas nemainīsies, no 1. janvāra tām iestāsies “nodokļu brīvdienas” līdz gadsimtu mijai. Tātad — par zemi jāmaksā tikpat, par ēkām — nemaz...

Piekrītu, ka par vērtīgu īpašumu jāmaksā atbilstošs nodoklis. Taču jādomā arī par to, cik strauji šīs pārmaiņas tiek ieviestas attiecībā uz privātpersonām nekustamo īpašumu jomā. Ja to izdarītu pakāpeniski, cilvēkiem būtu iespēja pārmaiņām sagatavoties, laikus reaģēt. To, kas notiek tagad, es gribu nosaukt par kļūdu izmēģinājuma metodi.

— Šī metode ir nežēlīga pret cilvēkiem. Cik daudz pārdzīvojumu un izmisuma tā radījusi...

— Pašvaldība šobrīd ir ļoti nepopulārā un nepateicīgā situācijā. Jo tieši tā piesūta cilvēkiem šos maksājumu uzdevumus. Nodokļu likme fantastiski pieaugusi privātpersonām, bet pamatā nav pieaugusi juridiskajām personām. Ja pagājušajā gadā no visa zemes nodokļa kopapjoma fiziskās personas iemaksāja 5 procentus, tad šogad tām jāiemaksā 33 procenti. Uz Rīgas fona tas ir ļoti liels pieaugums, kas rada šaubas par nodokļa prognozes izpildi. Rīgas Dome to saprata, tāpēc visām juridiskajām personām zemes nodoklis tiek aprēķināts pēc maksimāli iespējamās likmes. Tātad 1, 5 procenti no kadastrālās vērtības, ar koeficientu 1,5.

— Kādu koeficientu piemērojat fiziskajām personām?

— Pašvaldība var piešķirt nodokļa atlaides.Taču tādā gadījumā tās jāsedz no citiem nodokļu ieņēmumiem. Jo šie 7,89 miljoni ir ierēķināti pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmā, kur Rīgas Domei jāiemaksā vairāk nekā 16 miljonu latu. Ja Saeima tagad budžeta gada beigās pieņems grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”, tad Rīgas pašvaldībai finansu izlīdzināšanas fondā būs jāiemaksā 19 miljoni latu, lai gan mums jau šobrīd redzams, ka zemes nodokli iekasēsim vismaz par 2 miljoniem latu mazāk, nekā bija aprēķināts.

— Atliek tikai secināt, ka aprēķini bijuši realitātei neatbilstoši...

— Jā, šis budžets tika veidots, balstoties uz Zemes dienesta izstrādātajām prognozēm, kas, kā uzsvēra arī Rauša kungs, sākotnēji nebija paredzētas tik precīzam nolūkam kā nodokļu aprēķināšanai. Sākumā mums bija liels strīds ar Zemes dienestu par platībām, kas apliekamas ar nodokli. Informācija bija ļoti neprecīza — iznāca, ka ar nodokli apliekamā platība ir lielāka par pilsētas sauszemes teritoriju. Šo jautājumu gan kopīgi atrisinājām, bet sīkāk iedziļināties nodokļa aprēķināšanas metodoloģijā mums nebija ne laika, ne iespēju. Jāatceras, ka tas viss notika divu nedēļu laikā. Tagad mēs to nožēlojam. Jo tad varbūt uzreiz varētu skaidri un skaļi pateikt, ka nodokli varēsim iekasēt tikai 5 miljonu apmērā. Šobrīd pēc Ministru kabineta 1997. gada 25. februārī pieņemto noteikumu (tie nosaka zemes nodokļa aprēķināšanas kārtību) metodikas esam aprēķinājuši, ka Rīgā teorētiski iespējams iekasēt tikai 5, 5 miljonus latu.

— Runājot par zemes nodokļa iekasēšanas kopējo summu Rīgā, figurē divi skaitļi — 7,1 miljons latu, ko Rīgas Dome iekļāva savā budžetā, bet Zemes dienests savukārt piemin 7,9 miljonus. Kā to saprast?

— Pēc Zemes dienesta izstrādātās metodoloģijas aprēķināts, ka Rīgas pašvaldībai no zemes nodokļa jāiekasē 7,1 miljons latu un attiecīgi katrai pašvaldībai Latvijā ir aprēķināts atbilstošs skaitlis. Valdība, raugoties no pašvaldību kopbudžeta viedokļa, secināja, ka par zemes nodokli iekasējamā summa iznāk mazāka nekā iepriekšējā gadā, un līdz ar to pašvaldībām trūks līdzekļu. Tāpēc pieņēma lēmumu zemes nodokļa aprēķināšanā vēl piemērot patēriņa cenu indeksu 1,13. Es ļoti labprāt vēlētos uzzināt šāda uzrēķina teorētisko pamatojumu... Taču tādējādi uz papīra tika pierādīts, ka pašvaldībām ir pietiekami daudz līdzekļu.

— Vairāki īpašnieki, kuru zemei noteikta individuālā kadastrālā vērtība, un līdz ar to viņiem būtu jāmaksā mazāk, žēlojas, ka pārāk vēlu saņēmuši informāciju par to, ka šis individuālais novērtējums bija jāiesniedz pašvaldībai...

— Jā, saspringto termiņu un lielās darba slodzes dēļ tas ir iespējams. Rīgas pašvaldībai var arī pārmest, ka tā neizpildīja likumu un neizsūtīja nodokļa maksājumu uzdevumus līdz 1. martam. Ne Saeima, ne valdība, izdarot grozījumus likumā, šo termiņu neizmainīja. Taču, kā redzams, no 27. februāra (tad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi) līdz 1. martam bija tikai 3 darba dienas, kurās mums vajadzēja pilnīgi no jauna, pēc citas metodikas katram pilsētas zemes gabalam aprēķināt nodokļa apmērus un izsūtīt paziņojumus... Šī iemesla dēļ radās liela kavēšanās un tie tika izsūtīti tikai vasaras vidū. Darbs turpinās vēl tagad. Taču atgādināšu — pēc tam, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par zemes nodokļa aprēķināšanas kārtību, Rīgas Domes Finansu departamenta darbinieki rīkoja daudzas preses konferences un informēja presi un iedzīvotājus, kā notiks šī zemes nodokļa iekasēšana. Taču rīdzinieki to īpaši neņēma vērā. Īstā apjausma un šoks nāca tikai tad, kad cilvēks saņēma maksājuma pieprasījuma lapiņu.

To, ka paziņojumi tika izsūtīti pārāk vēlu, jūtam arī pēc tā, kā ienāk nodokļu maksājumi. Tikai tagad tie sāk pieaugt straujākos tempos.

— Cik daudz zemes nodokļa šobrīd iekasēts?

— Vairāk nekā 3 miljoni latu.

— Kāda situācija Rīgas Domē izveidojusies pašlaik? Ir izveidota deputātu darba grupa, kura, cik noprotams, sliecas atvieglot fizisko personu zemes nodokļa nastu un tā vai citādi izmainīt tā iekasēšanas kartību. Ko reāli var izdarīt?

— Jebkurā gadījumā — Rīgas Dome nevar izmainīt likumu. Pie tam no praktiskā viedokļa tas ir neprāts — pārrēķināt visiem zemes nodokļa likmes. Es uzskatu, ka reālajos apstākļos palīdzība jāsniedz konkrētām fiziskajām personām, kuras pierāda, ka nav spējīgas nodokli samaksāt. Taču visi nodokļu atvieglojumi zināmā mērā saistīti ar pašlaik Saeimā izskatāmajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”. Ja tas šādā redakcijā tiks pieņemts trešajā lasījumā, pilsētai būs jāizšķiras — samazināt iedzīvotājiem nodokli vai arī budžeta izdevumu daļu. Tikai jautājums — kā trijos mēnešos gada beigās iespējams tik būtiski izmainīt un līdzsvarot budžetu?

— Pašlaik uz zemes nodokļa atlaidēm pretendē vairāk nekā 1600 rīdzinieku?

— Baidos, ka šis skaitlis nu jau būs lielāks. Iesniegumu skaits aug nevis pa dienām, bet pa stundām.

Tā kā zemes nodokļa iekasēšanas kārtības lēmējs bija valdība, tad uzskatu, ka arī tai vajadzētu uzņemties atbildību un zināmu daļu atvieglojumu summas kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem. Atklāti jāsaka, ka šādas zemes nodokļa aprēķināšanas kārtības ieviešana bija kļūdaina. Ja zemes nodoklis būtu aprēķināts pēc iepriekšējās metodikas un vienkārši palielināts 2, 49 reizes, kā tas sākotnēji bija paredzēts, Rīgā bez lielām raizēm un nemieriem būtu ievākti vairāk nekā 10 miljoni latu. Taču viss ir noticis citādi. Vienu gan varu teikt — Rīgas Domes Finansu departaments rūpīgi izskata visus iesniegumus par zemes nodokļa atvieglojumiem, ja tie ir pamatoti.

Mudīte Luksa, “LV”

Šī hoteļa īpašniekam nodoklis varbūt problēmas neradīs...

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”