Lielo uzņēmumu privatizācija

Par privatizācijas aktualitātēm informējot

Privatizācijas aģentūras kārtējā preses konferencē vakar, 16. septembrī, galvenā uzmanība tika pievērsta lielo valsts uzņēmumu privatizācijas procesam. PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, informējot par Latvijas kuģniecības privatizāciju, pastāstīja, ka nodibināta darba grupa, kas risinās jautājumus par parādu piedziņu no Latvenergo . Privatizācijas noteikumi var tikt sagatavoti tikai pēc audita. Tas visdrīzāk varētu tikt pabeigts nedēļas beigās. J.Naglis izteica cerību, ka līdz gada beigām izdosies atlasīt uzvarētāju, kas iegūtu 30 — 35 procentus kapitāla daļas.

Aizkavēšanos “Ventspils naftas” privatizācijā rada nespēja vienoties ar LASAM par kopuzņēmuma veidošanu. Kā turpmākā sarunā uzsvēra PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs, valstī līdz šim nav bijis precedenta kopuzņēmuma veidošanā apvienošanās ceļā. Jālikvidē nepilnības arī likumdošanā. PA nostādne ir viennozīmīga: ja tuvāko divu nedēļu laikā vienošanās netiks panākta, darbs pie šī projekta tiks pārtraukts un tiks meklēti citi risinājumi. Jāpiebilst, ka potenciālais investors “Lukoil” ir zaudējis interesi par uzņēmumu. Savukārt ārvalstu investīciju fondi un bankas gaida, kad tiks uzsākta privatizācija. Piemēram, Igaunijā jau iespiesti koši “Ventspils naftas” prospekti, tur aktīvi gatavojas akciju iegādei.

Akciju sabiedrībā Latvenergo patlaban privatizācijai tiek gatavotas abas Termoelektrocentrāles. Latvenergo padome ir arī pirmā, kas pieņēma grozījumus statūtos. Savukārt “Latvijas Gāzē” notiek sarunas ar investoriem par parādu kapitalizāciju. Līdz gada beigām paredzēts sagatavot uzņēmumu publiskajam piedāvājumam un daļu akciju pārdot darbiniekiem.

Savu vērtējumu par Lattelekom darbību “Telekomunikācijas: attīstības tendences pasaulē un Latvijā” sagatavojis Pasaules Bankas telekomunikāciju konsultants Bjorks Velleniuss, kurš savā ziņojumā atzīmē, ka Latvijā ir ļoti augsti tarifi salīdzinājumā ar iedzīvotāju zemo pirktspēju. Tāpēc nepieciešama “detalizēta gala patērētāju tarifu kontrole”.

Nozīmīgs ir arī PA valdes 16. septembra lēmums “Par procentu likmes grozīšanu par atlikto maksājumu”, kas paredz ar šā gada 1. oktobri 12 procentu likmes vietā atliktajam maksājumam piemērot 6 procentus gadā. Sevišķi izdevīgi šie jaunie noteikumi ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir arī grūti saņemt aizņēmumu bankās.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par saspringto situāciju Rīgas vagonu rūpnīcā, PA speciālisti atzina, ka jau publiskajā piedāvājumā uzņēmuma akciju cena bija ļoti zema, tomēr kontrolpakete tika iegādāta par nesamērīgi augstu cenu un ļoti asā cīņā. Uzņēmumu privatizēja ar 10 miljonu latu lieliem zaudējumiem, kad darbiniekiem algas nebija izmaksātas gandrīz gadu. Patlaban ir saņemti pasūtījumi, bet nav veikta priekšapmaksa par tiem. Investors cenšas šos jautājumus kārtot, saskaņojot apmaksas termiņus ar pasūtītājiem Ukrainā. Šos jautājumus kontrolē arī PA. (Labs piemērs bezcerīga uzņēmuma privatizācijai ir Olainfarm , kur akciju vērtība palielinājās 1000 reižu.)

Nozīmīgs uzņēmums privatizācijā ir akciju sabiedrība “Latvijas kuģniecība”. Tās gada apgrozījums ir 360 miljoni dolāru. Plānots piesaistīt kapitālu 25 procentu apjomā, pārdot 10 procentus valsts akciju, 4 procentus — darbiniekiem un 15 procentus — publiskajā piedāvājumā, 5 procentus — ieskaitīt Pensiju fondā. Daļa akciju par naudu tiks realizēta arī Rīgas Fondu biržā.

Ingrīda Rumbēna,“LV”