Nelieli uzņēmumi — lielas iespējas

Mazo un vidējo uzņēmumu privatizācijai sekojot

Tālis Linkaitis, Latvijas Privatizācijas aģentūras administratīvā dienesta vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Runājot par mazo un vidējo uzņēmumu privatizāciju, acīmredzot vispirms vajadzētu noskaidrot, kuri ir mazie, kuri — vidējie. Kādi ir noteikšanas kritēriji?

— Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai uzņēmums ir mazais vai vidējais, dažādās valstīs ir atšķirīgi. Piemēram, Eiropas Savienība par mazajiem uzskata uzņēmumus, kuros strādā līdz 10 cilvēkiem, bet vidējo skaitā ierindo tos, kuros strādājošo ir līdz 250 cilvēkiem. Mēs Privatizācijas aģentūrā, tāpat kā tādās valstīs kā Vācija, un arī vadoties no Pasaules bankas ieteikuma, par mazajiem uzskatām uzņēmumus ar strādājošo skaitu līdz 50, bet par vidējiem — ar strādājošo skaitu līdz 500 cilvēkiem.

Pastāv arī citi rādītāji, pēc kuriem nosaka, kurš ir mazais uzņēmums. Piemēram, uzņēmuma gada apgrozījums. Latvijā likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli noteikts, ka uzņēmums tiek atzīts par mazo, ja apgrozījums nepārsniedz 200 tūkstošus latu. Eiropas Savienībā savukārt šie apgrozījuma lielumi ir mazliet citādāki. Jo tie darbības apjomi, kādi ir ES uzņēmumiem, protams, ir lielāki. Eiropas Savienībā par mazo uzņēmumu atbilstoši Eiropas Komisijas definīcijai uzskata uzņēmumu ar gada apgrozījumu ne lielāku par 7 miljoniem ekiju. Vidējiem uzņēmumiem gada apgrozījums nepārsniedz 40 miljonus ekiju. Tādi ir šie kritēriji. Latvijā tie ir samazināti atbilstoši Latvijas ekonomikas mērogiem. Ja vērtējam pēc Eiropas mērogiem, mūsu valstī faktiski nav lielu uzņēmumu. Mums ir tikai 280 uzņēmumi, kuros strādājošo skaits pārsniedz 250 cilvēku. Pašlaik privatizācijai ir nodoti 35 uzņēmumi, kur strādājošo skaits pārsniedz piecus simtus. Ja vērtējam pēc Eiropas mērogiem, var teikt, ka Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi.

— Pavisam nesen Ministru kabinetā akceptēja Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu. Kādi tajā ir jauninājumi? Ko tā reāli dos privatizācijas norisei un tālākvirzībai?

— Šo nacionālo programmu izstrādāja Ekonomikas ministrijā izveidotā darba grupa, kurā bija iekļauti arī citu ministriju pārstāvji un arī Privatizācijas aģentūras pārstāvis manā personā. Šīs nacionālās programmas uzdevums ir definēt valsts politiku attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, skaidri pateikt, ko un kādā apjomā mēs atbalstām. Sākumā bija nepieciešams precizēt tās galvenās problēmas, kādas pašlaik ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to attīstībā. Un, ievērojot šīs problēmas, meklēt attiecīgus risinājumus.

— Ar ko tad darba grupa saskārās?

— Pašlaik visiem uzņēmumiem galvenās ir finansiālās problēmas — brīvu naudas līdzekļu trūkums. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īpaši problemātiski ir saņemt kredītus bankās. Jo nelielajiem uzņēmumiem nav kredītvēstures, tie ir nesen dibināti, to dalībniekiem pašiem nav brīvu līdzekļu, nav mantas, ko viņi varētu ieķīlāt, nav ņemto kredītu garantētāju. Turklāt tas līdzekļu apjoms, ko, iesākot darbu, uzņēmumiem vajadzētu, lielai bankai ir niecīgs. Bankām izdevīgāk ir strādāt ar lieliem projektiem. Lai šo problēmu atrisinātu, pie Latvijas Eksportkredīta tiks veidota garantiju aģentūra, kuras uzdevums būs garantēt kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ir reāls darbs, kas, pamatojoties uz šo nacionālo programmu, tiks veikts līdz šā gada beigām. Šāda garantiju aģentūra tiks izveidota.

Liela jautājumu grupa saistās ar informācijas apmaiņu. Mazajiem uzņēmumiem finansiālu ierobežojumu dēļ daudz grūtāk ir saņemt, piemēram, zināšanas par likumu grozījumiem. Tie nevar atļauties uzturēt juridisko datu bāzi, kas ir iespējams lielajiem uzņēmumiem.

Nevar atļauties pastāvīgi algot juristu, kas sekotu izmaiņām likumos, iegūt pilnīgu informāciju par izstādēm un citiem pasākumiem, ko valsts institūcijas rīko Latvijā un ārzemēs, lai veicinātu eksportu un tirdzniecību ar kaimiņvalstīm. Tieši ierobežoto finansu resursu dēļ visa šī informācija pienāk vai nu novēloti, vai mazākos apjomos. Līdz ar to nacionālā programma paredz lielāku sadarbību ar Uzņēmējdarbības atbalsta centru. Arī Privatizācijas aģentūra ir apņēmusies regulāri informēt tās uzņēmēju apvienības, kas izteiks vēlēšanos iegūt informāciju, kā arī Attīstības aģentūru un Uzņēmējdarbības atbalsta centru par tiem piedāvājumiem, kas varētu interesēt mazos uzņēmējus tieši privatizācijas jomā. Tāpat citas valstiskās institūcijas ir apņēmušās koordinēt visu šo informācijas plūsmu. Tā ir otra jautājumu grupa. Trešā — zināšanas. Runa ir par apmācību programmām, kuras arī ir paredzēts attīstīt jeb pilnveidot šajā nacionālajā programmā. Ir vidēja termiņa programma, kurā ir paredzēti pasākumi līdz 2000. gadam — gan minētās garantiju aģentūras veidošanai un atbalstīšanai, gan mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju apmācībai, kā arī tos atbalstošo institūciju finansēšanai, tehnoloģiju ieviešanai, ražošanas kvalitātes uzlabošanai...

— Vai Privatizācijas aģentūrai ir kāda saistība arī ar jau privatizētajiem uzņēmumiem?

— Jā. Mēs kontrolējam, kā šajos uzņēmumos tiek ievēroti pirkuma līguma nosacījumi. Jo katrā privatizācijas jeb pirkuma līgumā paredzēts, ka pircējam ir jāsaglabā darbavietas, ir jānodrošina zināmas investīcijas uzņēmumā, ir jāizpilda citas prasības, ko izvirza attiecīgās valsts institūcijas, piemēram, vides aizsardzības, produkcijas ražošanas kvalitātes un citas prasības. Parasti termiņš, kurā mēs kontrolējam privatizētos uzņēmumus, ir līdz 3 gadiem. Šajā laikā, protams, raugāmies, kā uzņēmums darbojas, vai tas ir spējīgs izpildīt minētās prasības.

— Kas notiek, ja uzņēmums nepilda tās vai citas prasības? Kā jūs rīkojaties?

— Visstingrākā sankcija ir pirkuma līguma laušana. Vai arī, ja tas mums ir neizdevīgi, prasīt tiesas ceļā atzīt privatizēto uzņēmumu par maksātnespējīgu, un jau privatizēto mantu atdodot atpakaļ un privatizējot to otrreiz. Taču mūsu uzdevums, protams, ir palīdzēt šiem uzņēmējiem gadījumā, ja redzam, ka tas ir potenciāls, bet sastapies ar pārejas perioda grūtībām, finansu līdzekļu trūkumu, ar zināšanām. Tādos gadījumos iespēju robežās palīdzam. Ja, piemēram, nav nomaksāta visa izpirkuma summa, bet vairāk nekā 50 procenti, turklāt no latos maksājamās daļas, likums atļauj ar Privatizācijas aģentūras atļauju atlikušo summu nomaksāt privatizācijas sertifikātos. Šādas atļaujas uzņēmējiem mēs dodam. Iespēju robežās sniedzam arī konsultācijas — gan grāmatvedības jautājumos, gan uzņēmumiem nododot pašvaldībām sociālos objektus.

— Privatizācija Latvijā ilgst jau apmēram piecus sešus gadus. Cik tagad jau ir privatizēts un cik vēl atlicis, ko privatizēt? Ko patlaban vairāk tiecas privatizēt?

— No visiem sākotnēji valsts īpašumā bijušajiem uzņēmumiem privatizācijai ir nodoti (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas) 96 procenti. Lielākie uzņēmumi, kas palikuši neprivatizēti, ir “Latvijas pasts”, “Latvijas dzelzceļš”, lidosta “Rīga”. Ir arī atsevišķi nelieli sociālās sfēras uzņēmumi pie Labklājības ministrijas, kas nodarbojas ar sociālo aprūpi, ar veselības aprūpi. Ir arī atsevišķi nelieli uzņēmumi pie Zemkopības ministrijas — pārsvarā selekcijas uzņēmumi. Pie Satiksmes ministrijas neprivatizēti palikuši ceļu apkalpošanas dienesti. Bet lielākā daļa valsts uzņēmumu ir nodoti privatizācijai. Savukārt no tiem, kas nodoti privatizācijai un pašlaik atrodas dažādās privatizācijas stadijās, ir 24 procenti uzņēmumu. Tie ir dati līdz 1. septembrim. Mūsu mērķis ir līdz šī gada beigām apstiprināt visiem šiem neprivatizētajiem uzņēmumiem privatizācijas noteikumus. Tas ir ierakstīts arī valdības deklarācijā. Jo valdība ir paredzējusi pabeigt privatizāciju līdz nākamā gada 1. jūlijam. Protams, paliks atsevišķi lielie uzņēmumi — tādi kā “Lattelekom”, varbūt kāds “posms” no “Latvijas kuģniecības”, “Latvenergo” acīmredzot tik ātri privatizēt neizdosies. Taču pamatos privatizācija tiks pabeigta līdz nākamā gada vidum.

Ko vairāk pērk? Grūti pateikt. Visātrāk un veiksmīgāk mums ir veicies ar pārtikas uzņēmumu privatizāciju. Jo šiem uzņēmumiem vienmēr ir garantēts preču noiets. Pārtikas produktus cilvēki pērk vispirms, arī maksātnespējīgie iedzīvotāji. Tādēļ šie uzņēmumi lielākoties bija privatizēti jau pirms Privatizācijas aģentūras nodibināšanas. Liela interese no starptautisko kompāniju puses, protams, ir par lielajiem valsts monopoliem. Arī par tranzīttirdzniecību un enerģētikas sektoru.

Par mazajiem uzņēmumiem var teikt, ka tos lielākoties privatizē darba kolektīva darbinieku izveidotas sabiedrības vai ar attiecīgo sfēru saistīti uzņēmēji. Privatizācijai, piemēram, bija nodotas vairāk nekā 120 aptiekas.

Pēc atsevišķu Saeimas deputātu ierosinājuma un arī pēc mūsu atbalsta likumā ir noteikts, ka priekšrocības aptieku privatizācijā ir tajās strādājošo farmaceitu izveidotajām sabiedrībām. Faktiski ir bijuši tikai divi trīs gadījumi, kad darbinieki nav vēlējušies pirkt savu aptieku. Galvenokārt aptiekas iegādājušies paši to darbinieki un izdarījuši sekmīgi. Pēc tam, kontrolējot šo aptieku darbību, nav bijušas nekādas problēmas.

— Kuri mazo un vidējo uzņēmumu privatizācijas veidi ir vairāk iecienīti?

— Viens no Privatizācijas aģentūras darbības uzdevumiem ir nodrošināt privatizācijas procesa atklātību. Tas varbūt ir visai augsts mērķis, bet tādu esam sev izvirzījuši. Tādēļ visi uzņēmumi (ar ļoti nelieliem izņēmumiem) tiek privatizēti ar izsoles palīdzību. Tātad, ja mēs izvērtējam privatizācijas metodes (izsoles, konkursus, tiešas pārdošanas pircējam), var sacīt, ka 95 procentos gadījumu mēs uzņēmumus pārdodam izsolē.

Mazajiem uzņēmumiem visiecienītākais privatizācijas paņēmiens ir pārdošana uz nomaksu. Tas nozīmē, ka mums divu trīs gadu laikā jāizpērk. Uzņēmējs var veikt nomaksu arī ātrāk, jo tādu iespēju mēs dodam ikvienam pircējam.

Attiecībā uz latu un sertifikātu izmantošanas proporcijām jāsaka, ka arī šeit mēs ievērojam katra konkrētā uzņēmuma saimniecisko darbību, cik ātri pircēja ieguldītie līdzekļi varētu dot atdevi, cik ātri tie viņam varētu atmaksāties. Attiecībā uz aptiekām, piemēram, mēs esam noteikuši sev tādu stratēģiju, ka 40 procenti pircējam ir jāmaksā latos un 60 procenti sertifikātos. Bet, ja aptieka atrodas laukos, šī attiecība būs citādāka — 30 procenti latos un 70 procenti sertifikātos.

No visu uzņēmumu vērtības summējuma kā maksāšanas līdzekli aptuveni 60 procentiem esam piemērojuši sertifikātus un 40 procentiem — latus. Tas attiecas gan uz lielajiem, gan mazajiem uzņēmumiem.

Kā jau minēju, ja pircējs ir nomaksājis vairāk par pusi no pirkuma cenas, otru pusi viņš var maksāt sertifikātos. Taču ar nosacījumu, ka visi pārējie pirkuma līguma nosacījumi ir izpildīti.

— Kādi būtu jūsu ieteikumi tiem uzņēmīgajiem ļaudīm, kas vēlas kaut ko privatizēt? Kādu optimālāko vai izdevīgāko ceļu viņiem iet?

— Vispopulārākais un iecienītākais veids ir piedalīties uzņēmumu publiskajā piedāvājumā. Katram no mums ir iedalīts noteikts skaits sertifikātu, un tos var lietderīgi izmantot, ieguldot rentablu, darbotiesspējīgu un perspektīvu uzņēmumu akcijās. Privatizācijas aģentūra nepārtraukti piedāvā divu vai pat vairāku uzņēmumu akcijas publiskā piedāvājumā. Tādu uzņēmumu akcijas, kas pēc gada varētu bankrotēt, mēs nepiedāvājam. Šis ieguldījums varētu saglabāties arī bērniem un bērnu bērniem.

Šo uzņēmumu akcijas vēlāk tiek kotētas Rīgas fondu biržā, un, šīs akcijas pārdodot, ir iespēja nopelnīt. Tie cilvēki, kas savulaik pirka “Kaijas”, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas un “Unibankas” akcijas, tagad tās pārdodot, ieguldīto summu ir pieckārtīgi vinnējuši. Bija laiks, kad “Kaijai” katrs ieguldītais lats deva līdz 40 latu ieņēmumu. Tā kā Rīgas fondu biržas apgrozījumam ir tendence pieaugt, var paaugstināties cenas arī nākotnē, un tas varētu būt ļoti izdevīgs ieguldījums.

Uzņēmēji var nākt uz Privatizācijas aģentūru, interesēties par to, kādas ir iespējas iegādāties uzņēmumus. Kā jau sacīju, privatizācija beigsies nākamā gada vidū. Tātad līdz šā gada beigām vēl ir iespējams iegādāties kādu uzņēmumu, iesniegt privatizācijas priekšlikumu. Un, ja ir jau kaut kas padomā, tad, lūdzu, nekavējieties, nāciet un iesniedziet dokumentus. Ja šaubāties, nāciet un iegūstiet informāciju. Privatizācijas aģentūrā, K. Valdemāra ielā 31, pirmajā stāvā, ir iekārtots informācijas birojs, kura darbinieki sniegs konsultācijas, kādā veidā un uz kādu uzņēmumu privatizāciju iespējams pieteikties. Iespējas ir, vajag tās izmantot.

Mintauts Ducmanis, “LV”