Valsts Zemes dienests pārmaiņu gaidās

Spriežot par valsts zemes dienestu attīstības koncepcijas izstrādi

VITOLDS KVETKOVSKIS, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Vitolds Kvetkovskis

Ministru kabineta darbības deklarācija paredz līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādāt valsts zemes dienestu attīstības koncepciju.

Augusta beigās ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa šīs koncepcijas izveidei. Tātad gaidāmas pārmaiņas, kas tieši skars Valsts zemes dienestu (VZD) un līdz ar to arī zemes reformas gaitu un turpmāko zemes privatizācijas procesu.

— VZD tika izveidots 1992. gada 15. decembrī, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par VZD. Domāju, ka gatavojot šo likumu, speciālisti un deputāti ļoti rūpīgi izsvēra, kādas funkcijas VZD būtu jāveic. Tās savā starpā ir ļoti cieši saistītas. Mērniecības darbus nevar atraut no vērtēšanas darbiem, no kartogrāfijas, fotogrammetrijas. Pirms VZD izveidošanas visus šos darbus veica vairākas institūcijas, kas atradās dažādu ministriju pakļautībā. Taču bija viena institūcija, kas pamatā veica galvenos zemes reformas darbus — institūts “Zemes projekts”. Tā pārziņā bija arī zemes lietotāju uzskaite. Tolaik par zemes īpašniekiem vēl nebija runa. “Zemes projekts” visus darbus veica centralizēti no Rīgas. Kad tika izveidota VZD pašreizējā struktūra, apvienojot dienestus, kas nodarbojas ar zemes lietām, speciālistu pakalpojumi tika padarīti pieejamāki, vienkāršāki cilvēkiem, kuri tos izmanto. Izveidotas 28 rajonu nodaļas (ieskaitot Rīgu un Jūrmalu), kurās iedzīvotāji var saņemt jebkuru pakalpojumu attiecībā uz nekustamā īpašuma novērtēšanu un noformēšanu, kā arī uz reģistrāciju, ja notiek kādi darījumi ar šiem īpašumiem. Cilvēkiem nav lieki jābraukā uz Rīgu. Protams, izņemot strīdus gadījumus, kad tiek uzsākti tiesas darbi. VZD centrālais aparāts ir neliels — tikai 25 cilvēki. Bet visā valstī strādā gandrīz 2500 VZD speciālistu. Mums ir trīs centri: Mērniecības centrs, Kadastra centrs un Nekustamā īpašuma vērtēšanas centrs. Tie pamatā veic valstiskos uzdevumus. Tātad strādā pie visu normatīvo dokumentu sagatavošanas, veic valsts ģeodēzijas, kartogrāfijas darbus un visu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma valsts kadastra vešanu. Jāpiebilst, ka nekustamā īpašuma valsts kadastra vešana reāli notiek arī šajās rajonu nodaļās. Tā ka tikai kopīgs darbs nodrošina, lai šie nekustamā īpašuma valsts kadastra dati būtu precīzi, pareizi un sakārtoti.

— Kā saprotams no publikācijām presē, pašreizējā VZD struktūra izveidota pēc Zviedrijas modeļa. Pēc cita veiksmīga parauga darbojoties zemes dienests Norvēģijā, un tas Latvijā varbūt būtu ieviešams. Kāda ir atšķirība?

— Faktiski VZD zināmā mērā tika izveidots pēc modeļa, kas Latvijā pastāvēja līdz 1940. gadam. Protams, šis tas atbilstoši laika prasībām pārņemts arī no Zviedrijas. Taču daudz kas ieviests pilnīgi neatkarīgi, atbilstoši Latvijas apstākļiem. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā Zviedrijā reģistrēšanas sistēma bija pilnīgi atsevišķa institūcija un arī mērniecība darbojās savrupi. Šobrīd zviedri arī apvienojuši visu zem “viena jumta” un strādā tāpat kā mēs. Zviedrijā visi iepriekš minētie darbi ir koncentrēti Zviedrijas Valsts zemes dienestā. Nelāgi atzīt, bet es īsti neesmu informēts par Norvēģijas modeli. Gribētu pat teikt, ka nebūtu bijis slikti, ja Tieslietu ministrijas pārstāvji, braucot uz Norvēģiju iepazīties ar šo modeli, pieaicinātu arī kādu VZD pārstāvi. Tik daudz gan zinu, ka tur šī sistēma ir nedaudz savādāka. Nekustamā īpašuma kadastra reģistri un vispār visas valsts informācijas sistēmas nodotas Tieslietu ministrijas pārziņā.

Ja runājam par VZD, esam pārliecinājušies, ka VZD pašreizējā struktūra un mūsu darbības sfēras, kuras noteiktas ar likumu, pilnīgi atbilst ANO Eiropas Ekonomiskās padomes direktīvām jeb ieteikumiem. Viens no tiem tieši iesaka, ka visiem šiem darbiem jābūt vienas institūcijas pārziņā, un savukārt šai institūcijai jāatrodas tieši valdības pakļautībā. Šobrīd VZD saskaņā ar likumu “Par Valsts zemes dienestu” padots tieši Ministru kabinetam, bet MK noteikumi savukārt nosaka, ka mēs atrodamies Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Manuprāt pašreizējā VZD struktūra sekmīgi un operatīvi var veikt uzdevumus, kas saistīti ar zemes reformas procesu valstī. Paredzams, ka šis process varētu beigties apmēram 2000. vai 2001. gadā. Jebkuras administratīvas izmaiņas prasa zināmu laiku un papildu izdevumus, un līdz ar to var tikt kavēta un pat zināmā mērā paralizēta zemes reformas gaita. Taču mēs saprotam, ka pastāv daudz un dažādas problēmas, kas saistītas ar attiecīgo centru un nodaļu funkcijām. Taču tās nav neatrisināmas. Saskaņā ar teritoriālo reformu centīsimies samazināt VZD nodaļu skaitu. Pakāpeniski tiks samazināts arī speciālistu skaits. Kad īpašumi valstī būs uzmērīti, protams, nevajadzēs tik daudz mērnieku.

— Valdības deklarācijā noteikts, ka līdz gada beigām ir jāizstrādā VZD attīstības koncepcija. Kā tas notiek?

— Ar MK rīkojumu Tieslietu ministrijas paspārnē ir izveidota darba grupa. Līdz 1. decembrim tai ir jāizstrādā zemes dienestu attīstības koncepcija. Kāda tā būs, šobrīd grūti prognozēt. Katram darba grupas loceklim bija pienākums trijās nedēļās sagatavot un iesniegt savus priekšlikumus. Šis laiks jau ir pienācis. Gaidīsim.

— Kā praktiski varētu īstenoties šī informācijas sistēmas “atskaldīšana” no VZD?

— Iespējams, tiks izveidota speciāla struktūra, kura administratīvi pārzinās reģistru sistēmu.

— Taču informācijas sistēma neatkarīgi no visām gaidāmajām izmaiņām tiek intensīvi attīstīta?

— Sadarbībā ar PHARE projektu līdz nākamā gada maijam plānojam visās VZD nodaļās ieviest jaunu nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrācijas sistēmu. Plānojam, ka līdz šā gada beigām nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistrā būs reģistrēti visi valstī esošie zemes īpašumi un lietojumi, neatkarīgi no tā vai to robežas dabā ir uzmērītas vai nav. Paplašināsim arī sadarbību ar vietējām pašvaldībām: vēl šajā gadā par saviem līdzekļiem mēģināsim iepirkt datortehniku un attiecīgo programmu nodrošinājumu Rīgas rajona pašvaldībām, arī Ludzas rajonam un Liepājas rajonam. Nākamgad šādi apgādāsim vēl 5 republikas rajonus. Tādējādi mūsu speciālisti pagastos varēs sekot, lai visas aktualitātes nonāktu datu bāzē un pašvaldību rīcībā būtu pilnīga informācija par katru nekustamo īpašumu. Te ir runa ne vien par zemēm, bet arī par ēkām un būvēm.

— Iznāk, ka VZD ir liels monopols uz šādu datu bāziÉ

— Likumdošana paredz, ka pirms apstiprināšanas zemesgrāmatā jebkurš īpašums vispirms tiek reģistrēts nekustamo īpašumu kadastra reģistrā. Un VZD ir atbildīgs par šo reģistru uzturēšanu un ieviešanu valstī. To arī īstenojam. Vienlaikus ļoti intensīvi sadarbojamies ar Satiksmes ministrijas Informācijas departamentu un paredzam, ka nākamajā gadā pilnīgi visas VZD reģionālās nodaļas būs iekļautas valsts nozīmes datu pārraides tīklā. Arī citiem valsts reģistriem nebūs nekādu problēmu izmantot nekustamā īpašuma kadastra reģistra tiešo informāciju. Mūsu datus jau tagad izmanto Valsts ieņēmumu dienests. Ļoti precīzi sadarbojamies ar Valsts statistikas komiteju. Ja tiek veidots vienotais valsts nozīmes datu pārraides tīkls, kurā ir sasaistīts gan centrs, gan reģionālās nodaļas un vietējās pašvaldības, vai nepieciešams vēl kāds papildu reģistrs vai “jumta” organizācija?

— Vai no VZD saskaņā ar jauno koncepciju varētu atdalīt vēl kādu nozari?

— Esam dzirdējuši viedokli, ka mērniecības lietas varētu nodot privātstruktūrām, kā arī ar kartogrāfiju varētu nodarboties Aizsardzības ministrija vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ar nekustamā īpašuma vērtēšanu — varbūt Finansu ministrija. Mums šī situācija īsti nav saprotama, jo visas šīs nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Arī finansiālā ziņā. Ja kādas nozares attīstībai nepieciešami lielāki ieguldījumi vai arī tā darbojas ar zaudējumiem, līdzekļus pārdalām no “turīgākajām” nozarēm un tā varam labāk izdzīvot. Mēģinām vienlīdz attīstīt un pēc iespējas virzīt uz priekšu visas. Protams, šobrīd galvenais uzsvars mums jāliek uz zemes reformas pabeigšanu — jāsakārto īpašuma attiecības, lai normāli varētu veidot zemes tirgu. Tomēr, neskatoties uz iedalīto valsts budžeta līdzekļu deficītu, mēs, elastīgi strādājot, cenšamies attīstīt un esam radījuši stabilu bāzi visu ar likumu Valsts zemes dienestam uzdoto nozaru pastāvēšanai un sekmīgai darbībai. Arī ar nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra sakārtošanu nedrīkst vilcināties, lai pašvaldības normāli varētu aprēķināt īpašuma nodokli. Uzskatām, ka tikai ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām iestādēm un organizācijām ir iespējama sekmīga dienestam uzlikto funkciju īstenošana. Šajā sakarā esam uzsākuši konsultācijas ar Satiksmes ministrijas Informātikas departamentu, Aizsardzības ministriju, Latvijas mērnieku biedrību, pašvaldībām un citām institūcijām, arī privātstruktūrām.

Mudīte Luksa, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”