Kā pārdod valsts nekustamos īpašumus

Par izsolēm informējot

Guntis Ziedonis

Privatizējamā ēka Mazajā Pils ielā 3

Valsts a/s Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA) ir dibināta 1996. gada maijā. Tā nodarbojas ar valsts nekustamā īpašuma — zemes gabalu un ēku uzturēšanu, nomāšanu un pārdošanu. Ipašumi tiek pārdoti, rīkojot atklātas izsoles. Kārtējā izsole Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā notika 5. septembrī. Bija paredzēts izsolīt piecus valsts nekustamos īpašumus, taču izsolē tika pārdots tikai viens — ēka un zeme Vecrīgā, Mazā Pils ielā 3. Pieteicies bija tikai viens pretendents — a/s “Biznesbanka”, un tā šo objektu ieguva īpašumā par sākumcenu — Ls 120 000 par ēku un Ls 50 000 par zemi. Pusi no zemes vērtības samaksājot kompensācijas sertifikātos. Pārējos četrus īpašumus Rīgā, Meža prospektā 40 un Citadeles ielā 7, kā arī Vecāķos, Mazsalacas ielā 17 un Liepājā, K.Zāles laukumā 3 — netika izsolīti. Kādēļ tā?

VNĪA Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas departamenta mārketinga nodaļas vadītājs Guntis Ziedonis pastāstīja:

Pieļauju, ka cenas ir pārāk augstas. Pēc izsoles uz apspriedi sanāca komisija, kurā ir pārstāvji no Finansu ministrijas, Valsts Ieņēmumu dienesta, Valsts Kontroles, Privatizācijas aģentūras un Hipotēku un Zemes bankas, lai izvērtētu izsoles rezultātus. 5. septembra izsole jau bija atkārtota, iepriekšējā šo īpašumu izsole notika 18. jūlijā, bet toreiz nepieteicās neviens pircējs. Īpašumu cenas tika samazinātas par desmit procentiem. Taču acīmredzot cenas joprojām ir par augstām. Tādēļ šī komisija nolēma izsludināt atkārtotu izsoli 17. oktobrī, samazinot cenu iepriekšminētajām ēkām un zemei Vecāķos un Liepājā. Ipašumam Mežaparkā Meža prospektā cena paliek iepriekšējā. Citadeles ielas īpašuma izsole ar Ministru prezidenta rīkojumu atlikta, jo radusies šāda situācija. Kāda amerikāņu firma investēja līdzekļus šīs ēkas atjaunošanai. Latvijas privatizācijas aģentūra (LPA) novērtēja šīs investīcijas 29 tūkstošu latu apmērā, taču investori tam nepiekrīt, jo uzskata, ka ieguldītā summa — ir daudz lielāka.

— Kā VNĪA izvēlas ipašumus izsolēm?

— Aģentūras pārvaldīšanā ir 650 īpašumi. Lielākā daļa no tiem ir dzīvojamās mājas. Uz izsolēm virzām tikai neapdzīvojamā fonda ēkas; to ir apmēram 20 — 25 procenti no kopējā īpašumu skaita. Izvēlamies objektus, kuriem nav nomnieku, kā arī tos, kuru atjaunošanā vai remontēšanā VNĪA jāiegulda daudz līdzekļu.Nepieciešami miljoni, lai ēkas izremontētu tiktāl, ka tās varētu nomāt. Savukārt, ja savu naudu ieguldīs potenciālais nomnieks, tad viņš izvirzīs tādus nomas līguma noteikumus, kuri valstij nav izdevīgi un kuriem VNĪA piekrist nevarēs.

Mums ir jāsaved kārtībā dzīvojamās mājas. Pēdējos piecdesmit gados gabdrīz nekas netika darīts šo namu normālā uzturēšanā, visām ēkām ir bojāti jumti, siltummezgli un komunikācijas Kad remonta darbi būs paveikti, dzīvojamos namus izīrēsim.

Sarežģīta situācija izveidojusies ar tām ēkām Vecrīgā, kuras ir arhitektūras pieminekļi. Daudzas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, neviens tās negrib nomāt, bet arī nojaukt šīs ēkas nedrīkst. Pirms katras izsoles pieprasām no Arhitektūras pārvaldes informāciju par attiecīgo objektu, lai būtu skaidri zināms, ko ar to drīkst iesākt. Tie ir arhitektu priekšraksti par ēkas perspektīvo izmantošanu. Ne katru ēku atļauts pārveidot par dzīvojamo namu, vai iekārtot tajā lietišķās telpas. Šie ierobežojumi bieži vien apgrūtina mūsu darbu: izsolēs tādas ēkas ir grūti pārdot.Piemēram noliktavas ēkas Miesnieku ielā 13., l5. un 17. arhitekti paredz izmantot izstāžu zāļu ierīkošanai, bet so ēku pircējiem tas rada problēmas, jo viņiem daudz izdevīgāk būtu šeit ierīkot, teiksim, ofisus.Izsolēm mēs vispirms gatavojam šos grūtāk pārdodamos objektus, kuru uzturēšana VNĪA izmaksā dārgāk.

— Cik izsoļu bijis šogad un cik namu tajās pārdots?

— Šogad izsolēs ir pārdoti 7 nami kopā ar zemi. Valsts budžetā ir ieskaitīti vairāk nekā 800 tūkstoši latu. Izsolēs iegūtie līdzekļi nosacīti sadalāmi šādi: lielākā daļa līdzekļu tiek ieskaitīti valsts budžetā, bet pārējā nauda tiek izlietoti īpašumu pārņemšanai, vērtēšanai, kā arī mūsu pārziņā esošo objektu sakārtošanai.Gandrīz pusmiljonu latu bija paredzēts ieņemt, bet atliekot izsoles namiem Vecrīgā Palasta ielā 9 un Citadeles ielā 7 ar šo naudu pagaidām nevaram rēķināties. Izsole objektam Palasta ielā 9 ar Ministru kabineta rīkojumu atlikta līdz 1,novembrim, jo kā zināms Krievu kultūras biedrība protestēja, ka izsolē tiktu pārdots tās pašreizējais miteklis — arhitektūras piemineklis, tā dēvētais Pētera Pirmā nams.Pēckara gados šai namā bija iemitinājusies Padomju armijas kara prokuratūra, bet pēdējā laikā šo namu nomāja Krievu kultūras biedrība, kas to neuzturēja pienācīgā kārtībā.

— Kas tiek darīts, lai īpašums nonāktu līdz izsolei?

— Lai sagatavotu namu izsolei, process ir visai ilgstošs, apmēram no trim līdz sešiem mēnešiem.Vispirms īpašuma apzināšana, saskaņošana ar ministrijām, to atzinumi. Ēku un zemes vērtēšana, ko veic vietējās auditorfirmas un kam nepieciešams (LPA) apstiprinājums. Tam seko izsoles noteikumu apstiprināšana un visbeidzot sludinājuma sagatavošana, kurā ir norādīta izsoles vieta un laiks, izsolāmā objekta cena un parametri.

— Ko labāk pērk un kur?

— Vislabāk pērk nelielus, atsevišķus objektus labi pieejamās un piebraucamās vietās, bez liekiem apgrūtinājumiem (lai objekts nebūtu arhitektūras piemineklis un tamlīdzīgi). No atrašanās vietas viedokļa lielākā piekrišana ir objektiem Rīgas centrālajā daļā. Vieglāk pārdodamos lielos īpašumus pietaupām gadījumam, ja pirms gada beigām redzēsim, ka pietrūkst budžetā ieskaitāmās naudas. Tad laidīsim tos izsolē.

— Kad paredzēta nākamā izsole ?

— Nākamā izsole notiks 19. septembrī. Izsolīs namu Lāčplēša ielā 116 un Citadeles ielā 7, 5. korpusu — abas ēkas ir avārijas stāvoklī. Ceram, ka atradīsies tādi pircēji, kas tās atjaunos, un Rīgā būs par diviem jaukiem namiem vairāk.

Ināra Zalcmane

Foto: Māris Kaparkalējs,“LV