Par telekomunikācijām, to attīstības tendencēm pasaulē un Latvijā

Pasaules ekonomika radikāli mainās: būtiski pieaug tās atkarība no pieejas informācijai un zināšanām, tā ir dinamiska, arvien vairāk transnacionāla un pakļauta pasaules tirgus konkurences disciplīnai. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tās mērķis ir pilnībā iekļauties pasaules ekonomikā. Sagatavošanās iestājai Eiropas Savienībā un Pasaules tirdzniecības organizācijā būs galvenie pasākumi šajā virzienā.

Telekomunikācijas nodrošina informācijas pārvaldes infrastruktūru, kas ir nepieciešama, lai valsts kļūtu konkurētspējīga pasaules ekonomikā, kas arvien intensīvāk izmanto informāciju. Ar “Lattelekom” daļēju privatizāciju Latvija spēra nozīmīgu soli uz priekšu. Tā arī ir radījusi konkurenci mobilā telefona un dažos papildpakalpojumos. Pašreiz notiek sarunas starp valdību un tās “Lattelekom” privātajiem partneriem par privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī par konkurences ieviešanu vairākās svarīgās telekomunikāciju jomās daudz ātrāk, nekā tas bija paredzēts, jo tam jānotiek savlaicīgi, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Tādējādi tiktu pabeigta Latvijas telekomunikāciju nozares pārveidošana par privāti vadītu jomu ar konkurenci. Eiropas Savienības valstis, kā arī vairāk nekā 60 pasaules jaunattīstības valstis ir uzsākušas līdzīgas pārmaiņas. Piemēram, Zviedrijā, Lielbritānijā un Čīlē, un zināmā mērā arī Ungārijā un Čehijā tās ir veicinājušas paātrinātu nozares attīstību, uzlabotu un jaunu pakalpojumu ieviešanu un cenu pazemināšanu. Tas ir izdevīgi sabiedrībai, uzņēmējvidei, esošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem un to darbiniekiem, jauniem investoriem un valstij.

Viens no būtiskiem pasākumiem konkurētspējīgas telekomunikāciju nozares izveidē ir telekomunikāciju tarifu sabalansēšana, lai tie atbilstu attiecīgā veida pakalpojumu izmaksām. Labāko pasaules uzņēmumu pieredze liecina, ka, neskatoties uz vairākkārtējām korekcijām pēdējo gadu laikā, Latvijas telefonu abonentiem joprojām ir jāmaksā par starptautiskajām sarunām daudz vairāk, nekā šo pakalpojumu sniegšana izmaksā “Lattelekom”. Pēc citu valstu pieredzes var secināt, ka tas paaugstina saimnieciskās darbības izmaksas Latvijā, samazinot tās konkurētspēju. No otras puses, abonenta maksa par telefona pakalpojumiem sedz tikai daļu no izmaksām. Tas neveicina modernizāciju un vietējā tīkla paplašināšanu. Tādēļ tarifu sabalansēšana ir viens no reformu pasākumiem, kas ir neatliekams, kā arī nepieciešams priekšnoteikums veselīgas konkurences apstākļu radīšanai. Tomēr, saskaņojot tarifus ar izmaksām, pakalpojumi var kļūt pārāk dārgi ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Atšķirībā no situācijas vairumā Rietumeiropas valstu tas varētu ietekmēt diezgan lielu daļu pašreizējo telefona abonentu Latvijā. Citu valstu pieredze rāda, ka ietekmi, kāda ir tarifu sabalansēšanai, var mazināt, paredzot atvieglojumus ģimenēm ar zemiem ienākumiem un citas iespējas, kas padarītu telekomunikāciju pakalpojumus pieejamus iedzīvotājiem. Šajās valstīs ir rasti vairāki risinājumi, kurus varētu apsvērt arī Latvijā: piedāvāt klientiem, pēc viņu izvēles, tikai dažus pakalpojumus par zemu cenu un varbūt nodibināt universālu pakalpojumu fondu, lai subsidētu skaidri zināmas iedzīvotāju grupas. Šāda fonda veidošana un izmantošana būtu svarīgs valstisks uzdevums.

Bez tam būtu arī jāpārskata esošā sektora regulēšana. Patlaban galvenais regulēšanas jautājums ir detalizēta gala patērētāju tarifu kontrole. Konkurences apstākļos svarīgākie jautājumi būs jaunu operatoru licencēšana, starpsavienojumi starp operatoriem (īpaši ar “Lattelekom”, kas droši vien paliks vislielākais šāda veida uzņēmums) un nelielo resursu sadale (tādu kā radio frekvences, tiesības uz zemi zem līnijām un numuru piešķiršana). Steidzami ir jāizveido regulējoša sistēma, kura varētu efektīvi darboties lielajā konkurences tirgū, kā arī atbilstu Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.

Bjorns Velleniuss,

Pasaules Bankas

telekomunikāciju konsultants Latvijā

“Latvijas Vēstneša”

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA