starptautiskie dokumenti

Darba kārtība 2000

(Agenda 2000)

Paplašināšanās iespējas

Turpinājums.

Sākums “LV” nr.223., 224.,226/229., 230

VII. Noslēguma rekomendācijas

2. Attiecībā uz pievienošanās sarunu uzsākšanu Eiropas Padome ir jau izlēmusi, ka tās ir jāuzsāk ar Kipru sešus mēnešus pēc Starpvaldību konferences noslēguma.

3. Attiecībā uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Komisija ir sniegusi savos Atzinumos objektīvu analīzi, kas veikta saskaņā ar Kopenhāgenas Eiropas Padomes izvirzītajiem kritērijiem. Komisija uzskata, ka patlaban visiem kritērijiem pilnībā neatbilst neviena no valstīm, taču deviņas valstis atbilst politiskajiem noteikumiem, kamēr vairākas valstis panākušas pietiekamu progresu, lai atbilstu ekonomiskajiem un citiem ar līdzdalības pienākumiem saistītiem noteikumiem.

Šīs analīzes gaismā un ņemot vērā attiecīgo valstu panākumus, Komisija uzskata, ka Ungārija, Polija, Igaunija, Čehijas Republika un Slovēnija varētu būt gatavas vidēji ilgā perspektīvā apmierināt visus līdzdalības noteikumus, ka tās saglabās un turpinās savus centienus sagatavošanās procesā.

Komisijas uzsver, ka lēmums uzsākt sarunas par pievienošanos ar visām iepriekšminētajām valstīm vienlaicīgi, ka sarunas tiks arī vienlaicīgi pabeigtas. Pievienošanās sarunu pabeigšanas laiks lielā mērā būs atkarīgs no turpmāko pasākumu izpildes, kas katrai pretendentvalstij noteikti attiecīgajos atzinumos.

4. Uz šī pamata Komisija iesaka Padomei uzsākt sarunas ar šādām valstīm (tās uzskaitītas to pievienošanās pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secībā).

Ungārija

Ungārijai piemīt demokrātijai raksturīgās iezīmes, ir stabilas institūcijas, kas garantē likuma varu, cilvēktiesības, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. To var uzskatīt par funkcionējošas tirgus ekonomikas valsti, un tai jābūt spējīgai izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā vidēji ilgā perspektīvā. Tā būtu spējīga vidēji ilgā perspektīvā pieņemt acquis , it īpaši attiecībā uz Vienoto tirgu, ja tā turpinās savus centienus acquis pārņemšanā un ieviešanā. Taču īpaši pasākumi būs nepieciešami vides, muitas un enerģētikas jomā. Valstij būs nepieciešamas arī turpmākas reformas, lai struktūras spētu ieviest un piemērot acquis .

Polija

Polijai piemīt demokrātijai raksturīgās izīmes, ir stabilas institūcijas, kas garantē likuma varu, cilvēktiesības, cieņu pret minoritātēm, un to aizsardzību. To var uzskatīt par funkcionējošas tirgus ekonomikas valsti, un tai jābūt spējīgai izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā vidēji ilgā perspektīvā. Tā būtu spējīga vidēji ilgā perspektīvā pieņemt acquis , it īpaši attiecībā uz Vienoto tirgu, ja tā turpiunās savus centienus acquis pārņemšanā un intensificēs darbu pie tās ieviešanas. Taču īpaši pasākumi un investīcijas būs nepieciešamas, lai izpildītu acquis noteikumus tādos sektoros kā lauksaimniecība, vide un transports. Ja Polija vēlas, lai tai būtu struktūras, kas spētu efektīvi ieviest un piemērot acquis , būs nepieciešama arī turpmāka administratīvā reforma.

Igaunija

Igaunijai piemīt demokrātijai raksturīgās iezīmes, ir stabilas institūcijas, kas garantē likuma varu, cilvēktiesības, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. Taču nepieciešams veikt pasākumus, lai paātrinātu krievvalodīgo nepilsoņu naturalizāciju, lai palīdzētu tiem labāk integrēties Igaunijas sabiedrībā. To var uzskatīt par funkcionējošas tirgus ekonomikas valsti, un tai jābūt spējīgai izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā vidēji ilgā perspektīvā. Igaunija ir panākusi ievērojamu progresu acquis pārņemšanā un ieviešanā, it īpaši attiecībā uz Vienoto tirgu. Turpinot iesāktos pasākumus, tā varētu pilnībā piedalīties Vienotajā tirgū vidēji ilgā perspektīvā. Īpaši pasākumi, tai skaitā investīcijas, būs nepieciešamas, lai pilnībā ieviestu acquis tādos sektoros kā vide. Ja Igaunija vēlas, lai tai būtu struktūras, kas spētu efektīvi ieviest un piemērot acquis , būs nepieciešams nostiprināt administratīvo struktūru.

Čehijas Republika

Čehijas Republikai piemīt demokrātijai raksturīgās iezīmes, ir stabilas institūcijas, kas garantē likuma varu, cilvēktiesības, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. To var uzskatīt par funkcionējošas tirgus ekonomikas valsti, un tai jābūt spējīgai izturēt konkrences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā vidēji ilgā perspektīvā. Tā būtu spējīga vidēji ilgā perspektīvā pieņemt acquis , it īpaši attiecībā uz Vienoto tirgu, ja tā turpinās savus cemtienus acquis pārņemšanā un ieviešanā. Taču īpaši pasākumi, tai skaitā investīcijas, būs nepieciešamas, lai ieviestu acquis tādos sektoros kā lauksaimniecība, vide un enerģētika.

Slovēnija

Slovēnijai piemīt demokrātijai raksturīgās iezīmes, ir stabilas institūcijas, kas garantē likuma varu, cilvēktiesības, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību. To var uzskatīt pa funkcionējošas tirgus ekonomikas valsti, un tai jābūt spējīgai izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā vidēji ilgā perspektīvā. Taču īpaši pasākumi būs nepieciešami, lai pārņemtu acquis , it īpaši attiecībā uz efektīvu Vienotā tirgus ieviešanu. Nozīmīgs progress būs nepieciešams vides, nodarbinātības, sociālo lietu un enerģētikas jomā. Būs nepieciešamas arī turpmākās reformas, lai Slovēnija varētu sevi nodrošināt ar administratīvām struktūrām acquis efektīvai ieviešanai.

Slovēnija vēl nav ratificējusi Eiropas Līgumu, lai gan tās valdība ir apliecinājusi, ka centīsies pēc iespējas ātrāk panākt nepieciešamos labojumus Konstitūcijā un Līguma ratifikāciju; šāda rīcība no Slovēnijas puses jāuzskata par priekšnoteikumu pievienošanās sarunu uzsākšanai.

5. Attiecībā uz pirmspievienošanās stratēģijas nostiprināšanu Savienība ir cieši apņēmusies sadarboties ar ikvienu no CAEV pretendentvalstīm, it īpaši Pievienošanās partnerības ietvaros, lai tiktu pāri grūtībām, ar kurām tās saskaras, gatavojoties līdzdalībai Savienībā, un kas ir norādītas Atzinumos. Komisija regulāri ziņos Eiropas Padomei par sasniegto progresu. Pirmais ziņojums tiks iesniegts 1998.gada beigās un pēc tam ik gadu. Ziņojumi tiks balstīti uz pretendentvalstu panākto progresu, pildot katrā atsevišķajā Pievienošanās partnerībā norādītos mērķus. Kad tiks atzīts, ka pretendentvalsts ir izpildījusi noteikumus, kas nepieciešami pievienošanās sarunu uzsākšanai, bet to vēl nav izdarījusi, Komisija iesniegs Padomei rekomendāciju par pievienošanās sarunu uzsākšanu.

6. Esošā strukturētā dialoga vietā Prezidentūra un Komisija varētu rīkot daudzpusējas tikšanās Centrāleiropas un Austrumeiropas pretendentvalstim, lai apspriestu citus ar pievienošanos saistītus jautāujumus, kas neizriet no individuālajām sarunām par uzņemšanu Savienībā.

Vispārējos ietvarus jāpabeidz ar Eiropas Konferences izveidi sadarbības jautājumu risināšanai Kopīgās ārpolitikas un Drošības politikas, Tieslietu un Iekšlietu jomā; Konference sastāvētu no Savienības dalībvalstīm un visām tām Eiropas valstīm, kas vēlas iestāties Savienībā un ir noslēgušas ar to asociācijas līgumu.