Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09, nr.223;

11.09, nr.224; 12.09, nr.225; 16.09, nr.226/229; 17.09, nr.230

Lincoln, Nebraska,

631 So 11,

August 14. 1908.

Mīļais Enzeliņa kungs! —

Šodien nu beidzot es varu nosūtīt Jums IENESĪGAS CŪKKOPĪBAS manuskriptu. Viņa pabeigšana aizkavēja mani lielā mērā no citiem darbiem, vēl šodien, par piemēru, man jānokavē vilciens, jo citādi es nevarētu viņu nosūtīt. Pie tās pašas reizas es nosūtu Jums arī pa 4 novilkumi no 2 priekšnesumiem: 1) Cūkkopības pacelšana ar vaislas kuiļu staciju un cūku audzēšanas biedrību palīdzību un — 2) Dāņu cūka un viņas audzētājs. Rakstāt man kaut kādus tematus atkal, par kuriem Jūs gribētu priekšnesumus. — Par Ienesīgu cūkkopību runājot, es gribētu teikt to, ka būtu ļoti labi, ja Skrastiņš varētu kā nebūt tā ierīkoties, ka es varu dabūt lasīt novilkumus pēc korektūras, bet iepriekš iespiešanas. Vai viņš nevarētu nopirkt pāris pudu jaunu burtu — un tad salikt divas loksnes, teiksim, novilkt un atsūtīt man, bet salikuma kastes nolikt pie malas, un pa to laiku — 4 nedēļas — kamēr es lasītu pirmās divas loksnes, viņš ar jaunajiem burtiem varētu salikt atkal divas loksnes un tā tālāk. Tagad taču Skrastiņam nāk no tām grāmatām tikdaudz darba, ka viņš varētu gan iespēt nopirkt dažus pudus jaunu burtu. Redzat, ja es dabūtu lasīt novilkumus iepriekš iespiešanas, tad es varētu izlabot vēl daudz ko. Es nedomāju valodas kļūdas, tās Jūs jau izlasīsat kā ar sveci, bet es domāju nepareizus, tumšus, neskaidrus izteicienus, liekus stāstījumus un tā tālāk. Tagad, kamēr man galva pilna ar visu to lietu, es lasīdams neredzu daudz lietas, kuras patiesībā vajadzētu grozīt. Tā tas ir arī ar Ienesīgo Piensaimniecību. Kad es lasīju rokrakstu, viss izlikās būt labs, tagad drukā lasot, es daudz ko vēlētos citādi, saprotamāk izteikt. Katrs rakstītājs taisa vislielākos labojumus, lasīdams drukātus novilkumus. Es zinu gan, ka lielā attāluma dēļ visa tā lieta ir pagrūta, es zinu arī, ka tas nokavētu grāmatas iznākšanu par dažām nedēļām — bet ja visi piedalītie rādītu patiesi labu gribu, es domāju, ka izdarāms tas būtu gan. — Tad tālāk, es Jums reizi jau rakstīju par to, ka es domāju, ka būtu it labi izdot grāmatu divās daļās. Tagad pēc ilgākas pārdomāšanas, man jāsaka, ka es paredzu tikai labu no šīs pārdalīšanas. Tāpēc es nosūtu Jums arī divējas titeļa lapas, kuru tad Jūs nu gribat, to Jūs varat lietot. — Tad es gribētu Jums vēl ko lūgt. Ko Jūs domājat, vai Jums neatliktos kāds brītiņš brīva laika, kad Jūs varētu pārlasīt jaunās grāmatas rokrakstu vēl iepriekš nodošanas drukā un tad man atrakstīt — kādas nepareizības, kādus liekus stāstījumus, kādas lietas izlaistas, kas būtu vairāk uzsverams, vienu vārdu sakot, visus tos trūkumus, kādus Jūs atrastu. Es tad varētu visu vēlreiz pārdomāt un izdarīt izlabošanas. Tas lieliski paceltu grāmatas vērtību un būtu par labu tik man, kā arī Jums, kā izdevējam. Caur to es nu gan Jums uzkrautu lieku un grūtu darbu, bet es būtu par to ļoti pateicīgs.

Es saņēmu pagājušā nedēļā man sūtītos 20 rubļus, arī to paziņojumu, ka Jūs atkal izsūtījuši 15, bet saņēmis es viņus vēl neesmu, jo naudas sūtījumi ir vesalu nedēļu ilgāk ceļā nekā vēstules. Paldies Jums par visu to naudu. Viņa man ir milzīgi liels palīgs. Tā priekšnesumu ideja, pateicoties Jūsu spēcīgajam pabalstam un labiem aizrādījumiem, izrādās patiesi būt it laba. Tas Nobela sūtījums mani, protams, pārsteidza. Bet paldies Jums par to it sevišķi. Redzēs, kas iznāks no tiem jaunajiem priekšnesumiem.

Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu K.Ulmanis

August 30, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Mājās pārbraucis, es atradu priekšā 15 rubļus naudas, Jūsu vēstuli, vienu karti, paku grāmatu un pēdējos novilkumus. Paldies Jums par visu to. Es ceru, starplaikā Jūs būsat saņēmuši arī no manis labi daudz sūtījumu. No tām grāmatām man vislabāk patīk Latvijas vēsture un Asara Raksti. Es lūgtu Jūs šo abu izdevumu turpinājumus arī iegādāt un atsūtīt man uz mana rēķina. Saulieša valoda nav laba, Eglīša valoda ir pavisam nejēdzīga. Par grāmatām izdoto naudu lūdzu atrēķināt no maniem naudas sūtījumiem. — Tagad es ar nepacietību gaidu uz Ie. P. gatavo grāmatu.

Tā abstraktuma lietā man rakstīja arī pārraugs Linde, kurš esot rakstu nolasījis, bet viņš saka tikai, ka jautrajiem izstādes apmeklētājiem esot trūcis vajadzīgās pacietības. Viņš laikam nezina, cik labs draugs man ir Wi un neiedomājās, ko visu viņš manā “labā” ir varbūt darījis. — Jūsu nodomi grāmatas izplatīšanas ziņā un prospektu izsūtīšanas ziņā ir teicami. — Nu redzat, M. ir tomēr ķēries arī pie cūkkopības, kā es jau to paredzēju. Un atkal viena jauna piensaimniecība? Tīri vai bail paliek! — Tas ir bēdīgi, ka Rubenim negribas īsti labi vesties. Viņš taču ir cītīgs, zināšanām un piedzīvojumiem bagāts cilvēks. — Jūs rakstāt man, ka tādēļ, ka Centrāle pieņēmuse 2 agronomus, Jūs pagaidīšot vēl drusku. Labi, ja tas nebūtu padaudz bēdīgi un smieklīgi tai pašā laikā, tad es Jums dotu padomu nogaidīt manu “izveseļošanos”. Es Jums pateikšu, ko es visu māku — no paša sākuma es pārvaldīju labi lopkopību un piensaimniecību, Vācijā par skolotāju būdams, es iedziļinājos pilnīgi lauku apstrādāšanā, labības audzēšanā un pļavkopībā, še Amerikā es ievingrinājos no jauna sviestošanā un sierošanā. Bet kā es jau teicu — šādas fantāzijas ir bēdīgas un smieklīgas tai pašā laikā. Bet manus un citu amerikāņu atradumus un piedzīvojumus sierošanā mēs gan izlietosim pie izdevības. Ļoti daudz jaunas un derīgas lietas es tad varēšu pastāstīt.

Jā, es gan laikam nebūšu izteicies saprotami diezgan tā mana parāda ziņā. Redzat, es apdrošināju savu dzīvību, iecēlu brāli — Kleiši par mantinieku un man tagad vajaga zināt pateikt viņam, cik lai izmaksā Jums. Es diemžēl tagad nevaru vēl domāt no parāda atlīdzināšanas — un par to es arī nebiju domājis. Arī par pristavu es nedomāju, bet kārtība ir laba lieta.

Tās “Rokas grāmatas” lietā es Jums pilnīgi piekrītu un ir labāk nogaidīt.

— Jums atsūtīs no Maskavas A.Puika 5 rubļus, kurus es lūdzu Jūs likt uz mana konta.

Ar daudz mīļām labām dienām Jūsu kundzei un Jums K.Ulmanis

Kā izdevās Jūsu izstāde? Mums tagad ir liela izstāde un man darba pilnas rokas. Vai nederētu ko rakstīt par Amerikas izstādēm?

18.septembrī, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es gaidīju uz tālākām ziņām no Jums, bet kā rādās, tad tik drīz nekas jau nenāks. Tādēļ es šodien gribu paziņot Jums, ka es dažas dienas atpakaļ saņēmu 12 doll. 87 centi, kas laikam ir tā Umurgas nauda. Paldies! Tad es saņēmu arī vienu eksemplāru “Ienesīga Piensaimniecība”. Man tā grāmata patika it labi, viņas izskats ir daudz pievilcīgāks, nekā pirmā izdevuma izskats bija. Arī pate druka ir patīkama, kā arī papīris ir labs. Redzēsim, ko tie visvarenie kritiķu kungi teiks par viņas saturu. — Jums ir izdevies dabūt arī labu tiesu sludinājumu, tā kā tā no Jums reizi pieminētā honorāra paaugstināšana par 50 rubļiem varbūt nenāksies pārliecīgi apgrūtinoši. Vispārīgi sakot, es tagad ar nepacietību gaidu arī uz “Ien. C.” honorāra jautājuma nokārtošanu. Bet starplaikā tas jau tomēr būs noticis.

Es gribētu arī zināt, kā Jūsu izstāde izdevās. Mūsu izstāde bija ļoti liela. Piecās dienās apmeklētāju bija 110, 000 — pie tam visā Nebraskas valstī dzīvo tikai 1 1/2 miljona cilvēku. Atsevišķo nodaļu izstādījumi bija labi un bagātīgi. Es biju par ekspertu piensaimniecības nodaļā. Tāpat manā vadībā atradās arī piena govu sacīkste. Kā Jūs redzat, mans stāvoklis pamazām nodrošinās!

Ar daudz mīļām labdienām Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.

631 So 11 Street

3.oktobrī, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es nupat kā saņēmu atkal 2 eks. “Ien. Piens.”. Paldies par tiem. Man rādās, ka grāmatas ārējais izskats un ietērpums ir “Vertrauung erweckend” un vispārīgi labi izdevušies. Man gribētos redzēt arī vienu iesietu eksemplāru. Vai Jūs izsūtījāt tos eksemplārus, priekš kuriem es Jums uzdevu adreses?

Pie šās pašas reizes es gribētu Jums arī rakstīt, ka es jau veselas 5 nedēļas gaidu uz vēstuli no Jums. Es nosūtīju Jums fotogrāfijas klišejām, es nosūtīju Jums vairāk priekšnesumu, es nosūtīju Jums arī “Ien. Cūkk.” manuskriptu jau augusta mēnesī un vēl līdz šai dienai es neesmu saņēmis nekāda paziņojuma, vai Jūs tos sūtījumus esat dabūjuši vai nē. Tas būtu padaudz bēdīgi, ja viņi būtu gājuši pazušanā. Tad vēl, Jūs zināt, ka es gaidīju un vēl tagad gaidu uz to honorāru par “Ien. Cūkk.”, kā arī uz to honorāra pielikumu par “Ien. Piens.”. Es sāku jau baiļoties, ka tik Jums nav notikuse kāda klizma, vai nu Jūs slimi tapuši, vai vēl kas ļaunāks... Bet nupat pienākušais sūtījums man mazākais rāda, ka Jūs esat vēl vesels. Es ceru arī, ka nu drīz laikam pienāks vēstule un arī kāds cits sūtījums no Jums.

Ar daudz labām dienām Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.,

2930 T Street,

10.novembrī, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Kā Jūs redzat, es dzīvoju atkal jaunā vietā un mana adrese tagad lasās: Nr.2930 uz T ielas. Jums jāzina, ka Amerikā daudzās vietās uz vienu pusi tekošās ielas top numurētas un šķērsielas tad apzīmētas burtiem, un tikai, ja burtu pietrūkst, tad lieto vārdus. Tas lielā mērā atvieglina zināmu ielu un arī numuru uzmeklēšanu, jo starp divām ielām aizvien atrodas tikai zināma simtnieka numuri, tas ir, tas simtnieks, kurš apzīmē iepriekšējās ielas numuru. 2930 T nozīmē, ka šī māja ir uz T ielas starp 29to un 30to ielu.

Tagad nu pie lietas. — Es saņēmu man sūtītos 100 rubļu uz Ie. C. rēķina un par tiem ļoti pateicos. Tāpat es saņēmu arī Jūsu 2 vēstules. Visas ziņas par K.L.B. plaukšanu mani iepriecināja, bet ļoti slikti ir tas, ka Jūsu izstāde aizlijuse — un tad! 10 gadu svētkos tikai 50 cilvēku! Apbrīnojama vienaldzība!

Es gribētu prasīt Jums dažas lietas. Vispirms, ko Jūs esat nosprieduši darīt ar Ie. C., vai izdot viņu vienā grāmatā vai divās? Kad Jūs sāksat iespiešanu, man liekas, ka galu galā Skr. novilcinās izdošanu tik ilgi, ka Mazv. grāmata par to pašu jautājumu iznāks iepriekš. Un tad, kā Jūs galu galā nokārtojāt to bilžu jautājumu? Protams, rīkojaties tā, kā Jūs to atzīstat par labāku. Ja lielais bilžu skaits grāmatu bez mēra sadārdzinātu, tad lai paliek. —

Kā iet ar Ie. P. pārdošanu, vai ir arī stipra pieprasīšana? Tas ir labi, ka Jūs taisaties izlaist atkal prospektu, tas daudz palīdzēs. Bet es Jūs gan lūgtu atsūtīt man visas kritikas, kuras parādījušās latviešu laikrakstos.

Jūs sakāt, ka būtu laba lieta sarakstīt vēl kādu priekšnesumu par lopkopību — ko Jūs teiktu par priekšnesumu, kurš apskatītu dažādo liellopu sugu nodibināšanu un ieaudzēšanu. Man liekas, ka šādas ziņas varētu būt derīgas latviešu saimniekiem, sevišķi šajā laikā.

Jūs sakāt, ka Rubens skaitoties valsts dienestā — es to īsti neizprotu, kā tā lieta sakarās.

Man šimbrīžam ir arī pietiekoši daudz darba, jo es esmu tai pašā laikā skolotājs un skolnieks (universitātē). Decembra sākumā es laikam braukšu uz Chicago, uz skolas rēķina, apmeklēt turienes divas lieliskās gadskārtējās lopkopības izstādes, un atpakaļ braucot apstāties Omahā, kur atkal tiek noturēta speciēla kukurūzas izstāde. Diezin vai nederētu ko nebūt uzrakstīt par šīm Amerikas izstādēm?

Ar daudz labām dienām Jums un Jūsu kundzei es palieku Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.,

2930 T Street,

November 18, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Vakar es saņēmu Jūsu karti un šodien to vaļējo kuveru. Tas prospekts man darīja lielu prieku. Vispirms, viņš jau pats par sevi ir glīts un ar garšu sastādīts, un tad tās kritikas arī ir ļoti atzinīgas. Kad tik tā grāmata patiesi to pildītu, ko no viņas sagaida. Iz piesūtītām “vēstīm” un iz vēstules biedrībām es redzu, ka Jūs netaupat nekādas pūles grāmatas izplatīšanas labā. Bet kā iet ar pārdošanu? Varbūt tas ir nevietā, bet es tomēr gribētu piezīmēt, ka nebūtu labi arī šoreiz gaidīt, līdz kamēr pēdējie eksemplāri pārdoti, un tikai tad stāties pie jauna izdevuma iespiešanas. Tas ir grūti, tomēr domājams, ka vajadzība pēc 3. izdevuma radīsies tik drīz kā pēc 2.

Varbūt, ka nemaz nebūs vajadzīgs 3. izdevums. Bet ja tāds būtu vajadzīgs, tad es to gribētu jau pie laika zināt. Es gribētu tad kā nebūt iespiest dažas lapas par sieru taisīšanu — jo Jūs zinat, ka es tagad esmu sierošanas speciālists šejienes skolā. Un mūsu ļaudis varētu bezgala daudz mācīties no šejieniešiem arī sierošanas laukā. Tad es gribētu izteikt dažas īsas piezīmes par Zihlera piena izmeklēšanas metodi — un, ja Jums iespējams, tad lūdzu pie izdevības atsūtīt man jaunāko literatūru par šo metodi, tāpat arī par Gerbera bezskābes metodi.

Kas nu attiecas uz ziņām Jūsu kartē, tad es tūliņ gribētu teikt, ka tās klišejas izmaksās milzīgu naudu. Es nekad nebiju iedomājies, ka viņas varētu maksāt tik daudz. Briesmīgi! 165 rubļi, tas jau sadārdzinās grāmatu nejēdzīgā kārtā. Ko Jūs esat nodomājuši darīt, vai uzlikt visus izdevumus par klišejām jau pirmajam izdevumam, jeb vai izdalīt šos izdevumus uz, teiksam, 2 izdevumiem, šādā gadījumā tas iztaisītu tikai 5 kap. uz katru eksemplāru. Bet, tā kā Jūs esat nosprieduši grāmatu izdot tomēr divos sējumos, tad tās klišejas tomēr iztaisīs tikai 5 kap. uz katru eksemplāru tik un tā. Bet gan jau Jūs izpunktēsat, kas un kā ir labāk. Kad tik Jūs varētu 1. daļu sasteigt līdz svētkiem. Jūsu piezīme, ka Jūs nebūšot sūtīt man korektūras loksnes iepriekš galīgās iespiešanas, man nu gan nepatīk, bet tomēr, ja Jūs ieskatat sūtīšanu par padaudz apgrūtinošu, gan jau tad iztiksim arī bez viņas.

Skāde gan, ka tā Piens. Sabiedrība izputēs laikam. Rīgas Avīzei un Wi ar We un Wa tas par to, protams, gan lielu lielais prieks. Vai R.A. nav bijuse kritika par Ie.P.?

Attiecībā uz manu dzīvi es varu teikt, ka, ja nekas neparedzēts negadīsies starpā, tad es februāra mēnesī būšu atkal reiz nolicis vienu eksāmenu un pabeidzis atkal vienu universitāti — cerēsim, ka šī būs tā pēdējā, un iestāšos kārtīgā vietā šejienes izmēģinājumu stacijā. Man jau tagad daži izmēģinājumu plāni ir jau izstrādāti. Tiklīdz es būšu vietā, tad beigsies arī mani trūcības laiki, lai gan mana alga sākumā nebūs liela, bet tomēr dzīvot varēs. Jaunnedēļ es braukšu uz Čikāgu, tur būs divas lielas lopkopības — piena un gaļas lopu — izstādes. Tas man nekā nemaksās, jo es braukšu uz skolas rēķina. Tad, reizē ar Jūsu sēklu izstādi būs tāda pat sēklu izstāde šeit Omahā, tikai 90 verstes no šejienes. Protams, es būšu arī tur šajā izstādē, godalgu vērtība ir 100 rubļu. Es rēķinu, pie izdevības man būs kaut kas jāuzraksta par šīm izstādēm. — Janvārī še Linkolnā būs liela, visas Nebraskas valsts, lauksaimnieku sapulce. Un kas tas jocīgākais — arī es esmu uz runātāju listes! Nav vēl ne divi gadi, kamēr es esmu Amerikā, un man jātura jau priekšnesumi sapulcēs, angļu valodā, protams. Es pretojos šādai rīcībai, bet tie kungi jau zina visu labāk — un tā man jāpaklausa uzaicinājumam. — Vēl reiz atgriežoties pie Ie. C., es gribētu piezīmēt, kā man liekas, tad šī grāmata iznāks tīri īstā laikā, jo no citas puses es zinu, ka Eimanis savos kursos uzsvēršot arī cūkkopību, aizrādīdams arī uz Dānijas panākumiem. Būtu labi, ja tas priekšnesums “Dāņu cūka etc.” ietu pa labi daudz biedrībām. Protams, tiklīdz kā grāmata iznāks, Jūs visus priekšnesumus par cūkkopību noņemsat no listes. Vai tais 10 gadu svētkos tie priekšnesumi tika arī nolasīti jeb nē? Jūs sakāt, ka nekāda nauda nav ienākuse, lai, lai, bet kad nāks, tad nāks laba tiesa uz reizi. Ie. C. honorārs ir man liels atspaids, daudz paldies Jums par to.

Jā, kādēļ Jūs nerakstat man, cik es Jums esmu parādā, jo es taču gribu to summu ievietot attiecīgā vēstulē manam brālim.

Novēlēdams Jums jo labus panākumus sēklu izstādē, es palieku aizvien

Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Neb.

2930 T Street

November 24, 1908.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es nupat kā saņēmu vēstuli no K.Zeltiņa, R. Centrāles lopk. sekcijas sekretera, kurš raksta man, ka viņiem neesot iespējams vienoties sugu jautājumā un govu pārb. biedrību iznākumu ziņā — un tādēļ uzaicina mani izteikt manas domas šajās lietās un norādīt, kurai pusei būtu visvairāk taisnības. Šo rakstu grib nolasīt lopkopju kongresā janvāra mēnesī — laiks ļoti īss, pie tam es arī nekā pozitīva nevaru rakstīt, iekams es nezinu, ko B.L. izsludinātie skaitļi un sugu jautājuma polemika ir rādījuse. Tādēļ es griežos pie Jums ar lūgumu atsūtīt man visus izgriezumus iz Balt. Lauks. un Zemkopja, kuri attiecas uz lopu pārraudzības biedrībām un sugu jaut. polemiku un rakstus, kas ar to stāv sakarā. Tāpat arī Lauksaimnieka 1905.gada nodrukāto rakstu par lopkopību.

Ja nu Jūs gribētu atkal reiz rādīt Jūsu labo sirdi un stātos pie darba, tas ir, pie izgriešanas tūliņ pēc šīs vēstules saņemšanas, tad es varētu dabūt visus izgriezumus uz mūsu kalend. 25. datumu, tad man būtu apmēram nedēļa laika izstrādāt to rakstu. Es netērēšu daudz vārdu, bet Jūs it labi pārredzēsat šī Jūsu pakalpojuma svarīgumu, un, protams, es būšu Jums ļoti pateicīgs. — Sabojātos avīžu numurus Jūs varat apstellēt uz mana rēķina.

Ar daudz mīļām labdienām Jūsu K.Ulmanis

Piemiņas plāksne Linkolnā Nebraskas universitātes Piensaimniecības ēkā Dr. Kārlim Ulmanim. To izgatavojis tēlnieks Burkards Dzenis. Plāksni trimdas latviešu organizācijas un draudzes atklāja 1954.gada 22.maijā.

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors