Pagaidām Saeimā daudz ir runu, bet maz darba

Alfreds Čepānis,

Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Pirms trim nedēļām sākās sestās Saeimas kārtējā rudens sesija. Kā jūs kā Saeimas priekšsēdētājs vērtējat šo laiku, raugoties gan no produktivitātes, gan no kvalitātes viedokļa?

— Negatīvs novērtējums, raugoties no mana viedokļa. Jo, kā teicāt, tikko esam sākuši darbu, bet jau esam ieslīguši neauglīgā spriedelēšanā, kas nesagādā nekādu gandarījumu. Nav jau runa par mani. Sevišķi raksturīga ir pagājušās nedēļas ceturtdiena, 18.septembris, kad tika izskatīts jautājums par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram. Mēs šo jautājumu varējām izskatīt piecu minūšu laikā. Jo šīs garās debates, ministra runa, opozīcijas un pozīcijas deputātu labie un sliktie vērtējumi attiecībā uz satiksmes ministra darbību nevienu nepārliecināja. Balsojuma rezultāti tā visa ietekmē nebūtu mainījušies. Bet tā pagāja visa diena. Mēs neauglīgi izrunājāmies, notērējām lielu daudzumu nodokļu maksātāju naudas, lai konstatētu, ka Saeima joprojām uzticas Krištopanam. Tādēļ mans vērtējums par sākušos rudens sesiju ir negatīvs. To apliecina arī fakts, ka šīs ceturtdienas, 25.septembra, plenārsēdes darba kārtībā ir jau 65 jautājumi. Apmēram puse no tiem ir likumprojekti, kas izskatāmi otrajā vai trešajā lasījumā, kas jāapspriež pa pantiem. Daudzi likumprojekti izskatāmi arī pirmajā lasījumā. Katrā gadījumā tā visa izskatīšanai tiks patērēta ne viena vien diena. Esmu pārliecināts, ka šajā plenārsēdē mēs tā arī nepagūsim tikt galā ar visu šo darba kārtību. Līdz ar to mēs paši kļūstam par savas pļāpāšanas vergiem un aizkavējam to likumdošanas procesu, ko no mums visi gaida — valdība, uzņēmēji, arī vēlētāji, kas vēlas, lai mēs beidzot strādātu produktīvi. Bet tā nu mēs esam iesākuši. Es vienīgi ceru, ka deputātiem pietiks veselā saprāta un ka vismaz desmit deputāti parakstīs iesniegumu plenārsēdes sākumā par debašu laika noteikšanu visu dienu — piecas minūtes, uzstājoties pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi. Tāda prakse mums, starp citu, bija 18. un 19.jūnijā, kad beidzām pavasara sesiju. Toreiz izskatījām visus jautājumus un aizgājām vasaras brīvdienās vairāk vai mazāk apmierināti. Bet, ja tomēr tāda iesnieguma nebūs vai to neatbalstīs, mēs atkal iekļūsim lielā laika trūkumā. Vēlreiz atbildot uz jūsu jautājumu — manuprāt, Saeimas rudens sesijas sākums ir negatīvi vērtējams.

— Parasti visvairāk runā opozīcijas pārstāvji. Vai nevarētu rasties sašutums no viņu puses par deputāta tiesību ierobežošanu?

— Pavasarī bija tāda pati opozīcija. Bet toreiz viņi tomēr priekšlikumus par debašu laika saīsināšanu atbalstīja. Ja viņi patiešām grib, lai likumdošanas darbs Saeimā virzītos uz priekšu daudzmaz ražīgi, viņi to atbalstīs. Ja nu viņiem tas neinteresēs, neko nevarēs padarīt. Kādas nu ir Kārtības ruļļa prasības, tādas tās jāievēro.

— Kas tuvākajā laikā būs nozīmīgākais, būtiskākais Saeimas darbā?

— Tā būs valsts budžeta izskatīšana. Valdība ir pieņēmusi un akceptējusi budžeta projektu 1998.gadam. Saeima tuvākajās dienās saņems budžeta projektu. Oktobrī visas Saeimas komisijas un frakcijas, arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, izvērtēs un apspriedīs šo budžeta projektu. Tas ir galvenais, svarīgākais un aktuālākais. Tas ir arī pats politiskākais jautājums. Jo, ja novembrī mēs neapstiprināsim budžetu, valdībai būs jāatkāpjas. Domāju, ka neviens normāli domājošs deputāts negribētu kārtējo reizi izraisīt valdības krīzi. Tas ir pats svarīgākais — nākamā gada budžets.

Tad vēl ir viens jautājums, kas gan nav parlamenta kompetencē. Es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā — oktobrī vai novembrī — ja vien Krievijas Federācijas puse nemainīs savu viedokli un turēs agrāk dotos solījumus, mēs varētu parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Tas būtu ļoti svarīgi. Kad pēdējā laikā esmu ticies ar zemniekiem un citiem lauku cilvēkiem, visur tika runāts par to, ka vajadzētu paplašināt tirgu uz Austrumiem. Domāju, ka robežlīguma ar Krieviju parakstīšanai varētu sekot kāds cits ar Krieviju noslēgts ekonomiskās sadarbības līgums. Kaut vai lauksaimniecības produkcijas jomā. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai atvieglotu mūsu zemniecības stāvokli, paplašinot tirgu uz Austrumiem.

— Šķiet, tagad Saeimai, arī frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nekādu principiālu iebildumu pret robežlīgumu nebūs.

— Jā. Mēs esam ar Krasta kungu un citiem “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK frakcijas cilvēkiem runājuši par to. Esmu arī personīgi runājis. Un šķiet, ka visas frakcijas principiāli izsaka atbalstu šim līguma tekstam. Vienīgi varētu būt kāda nianse, šo līgumu ratificējot Saeimā. Tēvzemieši grib, lai tiktu minēts 1920.gadā noslēgtais Latvijas un Krievijas miera līgums. Bet tas attiecas uz likumu par līguma ratifikāciju.

— Tā acīmredzot ir pamatota prasība.

— Protams. Viņi vēlas, lai tiktu ievērota vēsturiskā pēctecība. Galu galā tādi ir viņu uzskati. Pie manis nonāk arī ļoti daudz vēstuļu par šiem jautājumiem — gan no “Daugavas vanagu” apvienības, gan no Pasaules brīvo latviešu apvienības. PBLA valdes sēdē, kas notika tepat, Arhitektu namā, es nesen piedalījos. Viņi arī izsaka vēlmi, ka 1920.gada Latvijas un Krievijas līgumam tomēr vajadzētu būt kaut kādā veidā minētam pašreizējā abu kaimiņvalstu robežlīgumā.

— Kā sokas Saeimas darbs pašreizējos apstākļos, kad lielā zāle vēl tiek kapitāli remontēta, bet plenārsēdes pa to laiku notiek tā sauktajā Sarkanajā zālē?

— Varu teikt, ka joprojām remonta un restaurācijas darbi lielajā plenārsēžu zālē notiek atbilstoši grafikam. Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu netikt paveikts līgumā paredzētajā laikā. Darbi tur noris sekmīgi. Ik dienu tur dūšīgi strādā 10—15 cilvēki.

Sarkanajā zālē deputātiem šobrīd neērtības rada tas, ka tur nav tik ērts deputātu izvietojums. Jo jāsēž pa četriem vienā rindā. Bet to jau visi deputāti saprot, ka tas viss ir vajadzīgs un prasa laiku. Pēc Jaungada mēs varēsim strādāt jau normālos apstākļos rekonstruētajā plenārsēžu zālē. Lielākās neērtības pašlaik ir žurnālistiem. Jo viņi aizvien vēlas nokļūt notikumu degpunktā, noķert to īsto brīdi. Piemēram, kad notika Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana. Tagad nu ir jāpaciešas. Bija jau deputāti, kas apņēmīgi solījās atdot savas vietas žurnālistiem. Bet kolēģi, izrādās, ir tikai palielījušies. Neviens savu vietu tā arī nav atdevis. Es runāju par Valdmaņa kungu.

— Nupat notika diezgan būtiskas pārmaiņas Saeimas Prezidijā. Daudz pieredzējušo Imantu Daudišu Saeimas sekretāra amatā nomainīja Indulis Bērziņš. Kā viņam izdodas iejusties jaunajā postenī un tikt galā ar neierastajiem pienākumiem?

— Daudiša kungs savulaik bija arī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs — kopš 1989.gada vasaras. Tad viņš bija Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs un arī piektās un sestās Saeimas sekretārs. Viņa kompetencē esošos jautājumus viņš zināja perfekti. Es un, domāju, arī lielākā daļa no citiem Prezidija locekļiem šķīrāmies no viņa ar nožēlu. Jo uz viņu varēja paļauties. Turklāt viņam ir tāds raksturs, kāds tieši vajadzīgs parlamenta darbā. Apdomīgs, lietišķs, prātīgs, spējīgs uzklausīt visus viedokļus. Viņš bija orientēts uz tādu mierīgu sadzīvošanu un sadarbību. Katrā ziņā ļoti demokrātisks cilvēks.

Tagad viņa vietā ir Indulis Bērziņš. Kā viņam izdodas iejusties jaunajā amatā, es vēl objektīvi nevaru vērtēt, jo vēl nav pagājusi nedēļa kopš viņa ievēlēšanas. Bat man patīk viņa tiešā un praktiskā attieksme pret visām lietām. Šīs nedēļas laikā mums jau ir bijis jākārto dažas lietas, un man nav nekādu iebildumu pret viņu. Es zinu, ka viņš jau pāris reizes ir sazvanījies ar Daudiša kungu, lai noskaidrotu, kā rīkoties tajā vai citā situācijā. Jo viņam taču jāpārņem savā ziņā visi Saeimas finansu jautājumi. Domāju, ka Bērziņa kungs ļoti drīz iejutīsies šajā Saeimas “virtuvē” un viss būs kārtībā. Pēc rakstura viņš gan ir impulsīvāks, ātrāks, un, tāpat kā man, viņam dažkārt gribas visu izdarīt ātri un bez vilcināšanās.

— Turklāt viņam ir vairāk nekā septiņus gadus ilga Latvijas parlamenta deputāta pieredze. Varbūt tas arī palīdzēs?

— Jā, tā gan. Sarežģītākais apstāklis Bērziņa kungam, man šķiet, būs tas, ka viņš nekad nav bijis administratīvā darbā. Bet tāds tomēr ir Saeimas sekretāra darbs. Jo tur ir visa Saeima kancelejas darba pārraudzīšana. Bet, tā kā savos amatos paliek visa Saeimas kancelejas vadība, manuprāt, problēmu nebūs.

— Bet kā tagad būs ar Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu, ko joprojām ieņem Indulis Bērziņš?

— Formāli Bērziņa kungs joprojām ir šīs komisijas priekšsēdētājs. Nupat ir notikusi kārtējā Ārlietu komisijas sēde. Daži deputāti tajā ierosināja nekavējoties ievēlēt citu komisijas priekšsēdētāju. Taču pagaidām neviena kandidatūra tur nevar iegūt balsu vairākumu. Līdz ar to pašlaik nav iespējams ievēlēt šīs komisijas priekšsēdētāju. Šo jautājumu vēlreiz izskatīšot nākamnedēļ. Tādējādi pagaidām Bērziņa kungs ir šīs komisijas priekšsēdētājs, bet šajā situācijā jūtas diezgan neērti. Turklāt ir ļoti grūti, pat neiespējami savienot atrašanos šajos divos amatos — būt Saeimas sekretāram un Saeimas komisijas priekšsēdētājam. Tas vienkārši fiziski nav iespējams. Bet agrāk vai vēlāk šis jautājums tiks atrisināts.

Alfreds Čepānis aizvakar, 24.septembra pēcpusdienā, intervijas reizē