Vēl viens

franču kultūras centrs Rīgā

Vakar, 25.septembra pievakarē, Zinātņu akadēmijas nama trešajā stāvā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Francijas vēstniecības gādību sirsnīgā gaisotnē, piedaloties lielam Rīgas kultūras darbinieku pulkam, tika atklāts Latvijas – Francijas Zinātniskās informācijas centrs.

Šajā ievērojamajā pasākumā runāja un labākos ceļavārdus vēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Tālis Millers, Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš, Francijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bernārs Ponsē, Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis Mišels Teljē un Ašeta fonda nodaļas direktors Patriks Dešēns. Tika parakstīts divpusējs sadarbības dokuments. Svinīgajā brīdī klāt bija Saeimas deputāti, daudzi Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi, diplomāti, vairāku paaudžu Latvijas franču kultūras pārstāvji, Latvijas Universitātes franču specialitātes studenti un Rīgas Franču licejas licejisti, kas pēc tam vakarā visi bija sirsnīgi lūgti uz pieņemšanu Francijas vēstniecībā, kur saruna par agrākajiem, pašreizējiem un nākotnē iespējamajiem kultūras sakariem un sadarbību turpinājās brīvā situācijā ar franču šampanieti, garnelēm un citiem gardumiem un intelektuālā domu apmaiņā.

Tuvākam ieskatam šoreiz par to, ko nu ar bagāto enciklopēdisko un citu uzziņas literatūras klāstu ieguvusi Rīga, varbūt lai kalpo vēstniecības un paša jaunā zinātniskā centra sarūpētie materiāli (skat. zemāk). Kaut gan — visu dalībnieku vienprātīgs atzinums tāpat ir: tās ir lielas vērtības, kuras esam ieguvuši, un tas tagad ir nozīmīgs franču kultūras centrs šodienas Rīgā.

“LV” informācija

Luijs Ašets

un Ašeta ( Hachette ) grupa

1826.gadā Luijs Ašets, spīdoši pabeidzis mācības, iegādājās nelielo Bredifa grāmatnīcu. Viņam bija 26 gadi.

Dziļas kultūras un pārliecības cilvēks, viņš izrādījās arī izdomas bagāts un pragmatisks uzņēmējs. Revolūcija transporta jomā, komunikācijas līdzekļu un iespiedtehnikas attīstība, kā arī obligātās laicīgās izglītības ieviešana bija izdevīgi apstākļi, kurus viņš prata izmantot. Luijam Ašetam radās iecere ierīkot stacijās grāmatu un žurnālu veikaliņus. Šim izplatīšanas tīklam viņš radīja speciālu romānu, ceļvežu un žurnālu izdošanas programmu. Viņa pirmais lielais projekts izglītības jomā bija grieķu–franču vārdnīcas izdošana. Tā tika lietota līdz pat divdesmitajam gadsimtam. Visbeidzot, viņš bija arī pirmais, kurš atvēra sava uzņēmuma filiāli Londonā, kurā tika pārdoti ne tikai Ašeta apgāda izdevumi, bet pirmo reizi arī citu izdevēju grāmatas.

Luijs Ašets, mirstot 1864.gadā, jau bija izveidojis Ašeta uzņēmuma darbības pamatus, kuri tam raksturīgi arī šodien: grāmatu, preses izdošana un izplatīšana. Pēdējā laikā šiem izdevumiem ir pievienojušies arī audiovizuālie līdzekļi un multimediji. 1997.gadā Ašeta grupa 2000 tirdzniecības vietās lidostās, stacijās un metro gan Eiropā, gan arī Ziemeļamerikā pārdevusi vairāk nekā 150 miljonus grāmatu, kā arī izdevusi 140 nosaukumu preses izdevumus. 22 000 Ašeta darbinieki tāpat kā līdz šim seko sava dibinātāja principiem: audzināt, informēt un izklaidēt lasītāju.

Ašeta fonds

Ašeta fonds ir dibināts 1989.gada septembrī. Tā darbības galvenie virzieni ir paplašināt kultūras sakarus un izplatīt gara darbus rakstu un audiovizuālajā jomā. Fonds savā darbībā orientējas galvenokārt uz bērniem un jauniešiem. Fonda koncepcija ļauj izstrādāt oriģinālu mecenātismu trīs jomās.

Palīdzība radošajai jaunatnei, kas izpaužas stipendiju piešķiršanā jauniešiem, kuri darbojas rakstniecības, audiovizuālās mākslas vai multimediju jomā.

Frankofonija, kas sekmē franču valodas un kultūras apguvi skolās.

Bērns slimnīcā, lai radītu iespēju apgūt franču valodu un kultūru tiem pusaudžiem un bērniem, kuri spiesti ilgstoši uzturēties ārstniecības iestādēs.

Ašeta fonds atrodas Francijas fonda aizsardzībā.

Frankofonija

Ašeta fonds sekmē franču valodas un kultūras izplatību visā pasaulē. Fonds nodarbojas ar jaunu skolu un bibliotēku veidošanu, kā arī ar grāmatu — mācību literatūras, daiļliteratūras, uzziņu literatūras — dāvināšanu. Grāmatas izvēlas skolotāji, bibliotekāri vai personas, kuras piedalās kādā no projektiem.

Sešu gadu laikā Ašeta fonds ir nodarbojies ar mecenātismu vairāk nekā 20 pasaules valstīs, galvenokārt Austrumeiropā, Vidējos Austrumos un Āzijā.

Latvijā fonds aktīvi darbojas, dāvinot grāmatas gan Latvijas – Francijas informācijas centram (pāri par 2500 sējumu), gan veidojot bibliotēkas vairākās vidējās mācību iestādēs un piedāvājot oriģinālu programmu franču valodas skolotāju sagatavošanai.

Latvijas – Francijas

Zinātniskās informācijas

centrs

Latvijas – Francijas Zinātniskais informācijas centrs tiek oficiāli atklāts 1997.gada 25.septembrī. Centrs ir Ašeta fonda, Francijas vēstniecības Latvijā Kultūras un zinātnes dienesta, Francijas Ārlietu ministrijas (Zinātnes un tehnikas sadarbības direkcijas), no vienas puses, un Latvijas Zinātņu akadēmijas, no otras puses, sadarbības rezultāts.

Centrā ir vairāk nekā 2500 grāmatu, kuras ir dāvinājis Ašeta fonds. Tās aptver visas zinātņu nozares: gan eksaktās, gan humanitārās, gan arī sociālās zinātnes.

Centrs ir veidots, lai kļūtu par informācijas bāzi un vietu darbam franciski runājošiem Latvijas zinātniekiem un Francijas zinātniekiem, kuri viesojas Latvijā.

Līdztekus minētajam, centra rīcībā ir līdzekļi, lai vairākas reizes gadā piedāvātu tikšanās ar franču zinātniekiem un iepazīstinātu ar viņu pētījumiem, kā arī kļūtu par tikšanās vietu franču un latviešu kolēģiem.

Latvijas – Francijas informācijas centrs, pildot sev izvirzītos uzdevumus, cer kļūt par virzītājspēku zinātniskās apmaiņas veicināšanai starp Latviju un Franciju.

Centrs kā informācijas ieguves vieta būs pieejams arī plašākai publikai — gan skolēniem, gan studentiem, kuri apgūst franču valodu, kā arī ierēdņiem un jebkuram pieaugušajam, kurš mācās franču valodu kādā no Francijas kultūras centra valodas apguves grupām.

Centrā interesentus sagaida bibliotekāre, sniedz informāciju un palīdz izvēlēties grāmatas.

Luijs Ašets

1800 — 1864