diplomātija

Ministru prezidents

— vizītē Dānijā

 Turpinājums

no 1.lpp.

Vakar, 25.septembra pēcpusdienā Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar bijušo Dānijas ārlietu ministru un pašreizējo Dānijas Liberālās partijas priekšsēdētāju un Eiropas Liberālo partiju savienības vadītāju Ufi Elemanu–Jensenu.

Sarunu gaitā izskatīti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas parlamenta lomu ES paplašināšanās procesā un ES diskusiju attīstību šajā jautājumā.

Abas puses bija vienisprātis par Eiropas parlamenta lomu šajos procesos, īpaši attiecībā uz ES komisijas budžeta veidošanu un palīdzības programmām asociētajām valstīm.

Ministru prezidents informēja par Latvijas plāniem nākamā gada sākumā rīkot Baltijas jūras valstu padomes premjerministru tikšanos Rīgā. Jensens izteica atbalstu šai kopējai iniciatīvai. Savulaik Visbijas konferencē tika pieņemts lēmums nākamo tikšanos organizēt austrumu krastā.

Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar “Monday Morgen” redakcijas “Baltic Network” pārstāvjiem, kurā darbojas Dānijas ministriju, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, kā arī privātpersonas. “Baltic Network” departamenta darbības mērķis ir veicināt Dānijas uzņēmēju darbību Baltijā.

“Baltic Network” pārstāvji atzina, ka Latvijas investīciju klimats ir pieņemams Dānijas investoriem un interesi par uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā izrāda arvien vairāk dāņu uzņēmēju.

Sarunu gaitā pārrunāti jautājumi par Dānijas investoru kapitāla piesaistes un sadarbības turpmāku aktivizēšanu.

Valdības preses departaments

Par vīzām uz Baltkrieviju

Baltkrievijas Ārlietu ministrija darījusi zināmu, ka no 1997.gada 1.oktobra Baltkrievijas Republikas ieceļošanas vīzas ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki varēs saņemt tikai Baltkrievijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

No 1997.gada 1.oktobra tiek pārtraukta Baltkrievijas vīzu izsniegšana starptautiskajos robežas šķērsošanas punktos, kā arī starptautiskajā lidostā “Minska—2”.

ĀM preses centrs

ĀM valsts sekretårs

— konsultåcijås Bonnå

Vakar, 25.septembrī, Bonnā notika LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa un VFR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Hansa Frīdriha Pletca (Hans Friedrich von Ploetz) konsultācijas.

Sarunu svarīgākais temats bija Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumi. Vācijas diplomāts darīja zināmu, ka patlaban Vācijas valdībā noris intensīvas diskusijas par ES nākotni un visticamāk, ka Vācijas valdība šajā jautājumā pieņem galīgo lēmumu īsi pirms Luksemburgas galotņu konferences. H.F.Pletcs norādīja, ka Vācija ir ieinteresēta, lai Luksemburgā tiktu pieņemts kandidātvalstim labvēlīgs lēmums, kas veicinātu ES paplašināšanās procesa attīstību ar visām Viduseiropas un Austrumeiropas (VAE) kandidātvalstīm.

H.F.Pletcs uzsvēra, ka stingri atbalsta VAE valstu integrāciju ES, jo dalība ES stiprina labklājību, politisko un ekonomisko stabilitāti jaunajās Austrumeiropas demokrātijās un Eiropas kontinentā. Vācijas diplomāts atzina, ka VAE valstis ir sasniegušas lielus panākumus un dinamismu savu valsts institūciju un ekonomikas reformēšanā. Tādējādi ir svarīgs skaidrs perspektīvās ES piederības signāls, lai turpinātu un paātrinātu reformu norisi.

Sarunas laikā M.Riekstiņš pauda viedokli, ka Latvijas iesaiste ES paplašināšanas procesā uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar visām VAE kandidātēm būtu apstiprinājums un garants veiksmīgi norisošajām reformām. LR valsts attīstība liecina par demokrātijas briedumu Latvijas sabiedrībā, institūciju gatavību un spēju sekmīgi iekļauties ES. H.F.Pletcs atzina, ka katras kandidātvalsts iestāšanās sarunu procesam būs individuāls raksturs. Eiropas paplašināšanās procesam ir jāparedz t.s. “apdzīšanas joslas” mehānisms. Tas ļautu kandidātvalstīm, kas sekmīgāk attīstās, ātrāk sasniegt mērķi — pilntiesīgu dalību ES.

Sarunas dalībnieki apsprieda arī Latvijas un Vācijas divpusējai sadarbībai svarīgus jautājumus, tostarp iespēju ieviest bezvīzu režīmu.

Abu valstu Ārlietu ministriju valsts sekretāri pārrunāja Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) vadītāju sanāksmes laiku. Kā zināms, Latvija jau iepriekš nākusi klajā ar iniciatīvu sarīkot Rīgā BJVP valstu valdību vadītāju tikšanos, un to ir atbalstījuši Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministri. Iespējamais galotņu konferences laiks varētu būt 1998.gada janvāra otrā puse.

ĀM preses centrs