Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam 16.marta Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, mums jālemj par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu lūdzam izsludināt šī gada 16.marta Saeimas plenārsēdē pārtraukumu, iesnieguši pieci Saeimas deputāti. Pārtraukumu no pulksten 11. līdz 13.30. Vai kāds vēlas izteikties par šo? Lūdzu! Dobeļa kungs vēlas izteikties acīmredzot par.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka attieksme pret 16.martu, kā viņu saukt un ko ar viņu darīt, un ko darīt šajā dienā katram šeit, Saeimā, ir atšķirīga. Ne par to šeit es gribētu runāt. Es tomēr gribētu runāt par to, ka mēs esam kolēģi šeit visi. Un mūsu apvienībai, un es ceru, ka vēl zināmam deputātu skaitam, šī diena kaut ko nozīmē. Lai ko te rakstītu skribenti, lai ko te mēģinātu kāds no šīs dienas iztaisīt, šī diena nozīmē kaut ko ne tikai mums, bet nozīmē tomēr, es atļaušos teikt, vairākiem tūkstošiem cilvēku Latvijā. Un es gribētu tāpēc precizēt laikus, kāpēc mēs aicinām tomēr ieklausīties un šo pārtraukumu sarīkot. Gājiens sākas no Doma laukuma pusdivpadsmitos. Un gājiens beidzas divpadsmitos pie Brīvības pieminekļa tad, kad tur ir sardzes maiņa. Ziedu nolikšana notiek tikai pēc tam. Tā ir ziedu nolikšana, bet gājiens jau būs beidzies. Tā ka kaut kāda filozofija, ka mēs varētu te dzīties uz priekšu, lai līdz 12 beigtu plenārsēdi, nu tā vienkārši nav nopietna. Jo arī tas neko nedotu. Tāpēc pats vienkāršākais ir... Es tiešām aicinu kolēģus: neradīsim šķēršļus savstarpējās attiecībās, cienot viens otra uzskatus. Šoreiz ir par to runa, un, ja mēs kāds gribam piedalīties šajā gājienā mierīgā garā, neko īpaši te neizceļot, tad atļaujiet mums to izdarīt pavisam mierīgi. Mēs jūs aicinām dot iespēju tikai šo pusotru stundu izmantot. Un es tiešām aicinu: kolēģi, būsim šinī ziņā iecietīgi viens pret otru. Šeit es atkārtoju vēl vienu reizi — nav runa par pasaules uzskatiem, ir runa par katra no mums attieksmi pret šo dienu. Un ļaujiet mums paust mierīgi šo attieksmi. Netraucējiet mums to! Nelieciet mums pārkāpt šeit disciplīnu un bēgt no Saeimas plenārsēdes. Nedariet to! Es ļoti aicinu. Ja kāds nevēlas mums dot šo iespēju, tad vismaz nepiedalieties balsošanā. Nesarežģījiet mūsu attiecības šādos jautājumos. Pietiek jau ar to, ka vakar man bija jāklausās "Panorāmā", ka 16.marts ir tagad pārvērsts par kaut kādiem ģimenes svētkiem un kaut ko tamlīdzīgu. Nu, līdz tādām muļķībām diemžēl ir aizrunājušies daži mūsu valstī dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi, un, pieļaujot kārtējo reizi rupjo kļūdu, sarežģījot un pat nepareizi pasakot to, ka mēs esam it kā visi karavīru atceres dienas salikuši vienā dienā, ko mēs neesam izdarījuši. Tā ka es vēl vienu reizi aicinu — būsim kolēģi un cienīsim viens otra uzskatus. Neradīsim precedentu, lai citos gadījumos atkal būtu cita rīcība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nav. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu grupas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 13, atturas — 34. Priekšlikums — izsludināt pārtraukumu Saeimas plenārsēdē — nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais darba kārtības punkts — par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Gundara Bojāra, Valda Lauska, Dzintara Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Izteikties vēlas Dzintars Rasnačs. Jūs par jeb pret? Par.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Minētais likumprojekts ir jau izraisījis vēl pirms nodošanas komisijām zināmu diskusiju vētru, un šīs diskusijas pārsvarā nav bijušas pietiekami nopietnas un izsvērtas. Es domāju, ka diskusijas par šo likumprojektu noteikti turpināsies Saeimas komisijās un mēs nonāksim pie kopsaucēja. Bet tomēr mēģināšu pamatot likuma būtību.

Pašreizējā likuma "Par tiesu varu" 68.panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesnesis var stāties amatā tikai pēc tam, kad viņš ir devis zvērestu Valsts prezidentam. Tas ir viens pants, kurā parādās Valsts prezidenta institūcija Tiesu varas likumā.

Otrs pants, kur parādās Valsts prezidenta institūcija, ir 63.panta ceturtā daļa, kura jau pašreiz spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka vienīgā iespēja pagarināt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu, ja viņš ir sasniedzis maksimālo vecumu, tas ir, 70 gadu vecumu, tad vienīgā iespēja izvirzīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras termiņa pagarinājumu priekšlikumu Saeimai ir tikai Valsts prezidenta institūcijai. Citam šādu iespēju nav.

Savukārt likumā ir citas normas, kuras nosaka Ministru kabinetam zināmas funkcijas. Tās arī ir divas normas, kuras nosaka, ka Ministru kabinets ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzītājs, un, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlas, lai viņu atbrīvo no amata, tad arī ierosinātājs ir Ministru kabinets. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka, neizjaucot, respektīvi, neizjaucot noteikto, Satversmes 84.pantā noteikto, gala lēmumu pieņem Saeima par šīm tiesu varas amatpersonām, grozīt izvirzīšanas procedūru un šīs izvirzīšanas procedūras rezultātā panākt pašu galveno, kas ir noteikts gan mūsu likumos, gan arī dažādos starptautiskos tiesību aktos. Un šis pats galvenais ir politiskās neitralitātes princips, kas ir viens no pamatprincipiem, lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu tiesu varu. Pašreiz situācija ir tāda, ka šīs politiskās neitralitātes princips ir ignorēts gan ar tām normām, kur Ministru kabinetam ir noteikta funkcija, gan arī ar tām normām, kur ir tieslietu ministram kā politiski atbildīgai personai noteikta funkcija.

Ja runājam par tieslietu ministra funkcijām, tad, protams, jaunajā likumā "Par tiesu varu", kurš tiek izstrādāts Tieslietu ministrijā, būs normas, kurās būs runa par neatkarīgu tiesu administrācijas institūciju. Tātad tiesu varas neatkarība arī tiks nostiprināta.

Kāda veidojas pašreiz situācija pēc spēkā esošās redakcijas? Situācija ir tāda, ka politiski atbildīgās amatpersonas, kas saskaņā ar Satversmi ir tikai Ministru kabineta locekļi, piedalās politiskā tirdzniecībā par konkrētiem tiesu varas amatiem, kas pēc iesniedzēju viedokļa nebūtu pareizi, un šī lieta būtu jānovērš. Daudzi izsaka apgalvojumus, ka tiek mainīts varu līdzsvars un ka Valsts prezidentam tiek noteiktas pārāk lielas pilnvaras. Tos, kuri izsaka šīs bažas, es jūs varu nomierināt. Valsts prezidentam ir tiesības tikai un vienīgi ierosināt. Gala lēmumu pieņem Saeima aizklātā balsojumā. Un šis balsojums nav politisks, tāpēc ka šis balsojums ir aizklāts un katrs deputāts brīvi pauž savu gribu.

Nobeigumā es aicinātu tomēr tos, kuri savās frakciju sēdēs ir nolēmuši nebalsot par šo projektu, rūpīgi to pārdomāt, jo tādā gadījumā mēs arī izvairīsimies no nopietnas diskusijas par šo jautājumu, jo šī problēma bija un šī problēma pastāv. Tā problēma ir tāda, ka tiesu varas amati tiek iesaistīti politiskajā tirdzniecībā starp valdošajām partijām. Tas nedrīkst notikt tiesiskā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret neviens nevēlas izteikties. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 7, atturas — 35. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Grīnblata, Vidiņa, Straumes un Dobeļa iesniegto likumprojektu "Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisiju un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Uzstāties vēlas deputāts Juris Vidiņš. Jūs vēlaties uzstāties par? Jā, lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Šorīt es runāju ar vienu "Latvijas ceļa" deputātu, un viņš teica, ka šis likums ir nokavēts, ka to pieņemt vajadzēja daudz ātrāk. Principā es arī domāju tāpat, bet tad es viņam uzdevu jautājumu, kāpēc viņš 1992.gadā to nedarīja, jo tāds likumprojekts arī bija. Nu tad arī neesot tā īsti sanācis un tamlīdzīgi. Protams, es domāju, ka labāk šādu likumu pieņemt par vēlu, nekā to nepieņemt nekad. Un kāpēc, manuprāt, šis likums pašreiz ir vajadzīgs?

Pirmkārt, tas izslēgs iespēju šantažēt bijušos čekas darbiniekus. Kolēģi, varbūt var teikt, lai viņus tikai šantažē, viņi ir to pelnījuši, un jo vairāk viņus šantažēs, jo būs labāk. Es jums varu minēt vienu piemēru. 1996.gadā pie manis griezās bijušais Rēzeknes Valsts drošības komitejas darbinieks Ivanovs un piedāvāja nopirkt informāciju par 500 latiem par diviem aktīviem Tautas frontes darbiniekiem, kuri it kā bija sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Pēc tam, kad es viņam atteicu, tad viņš teica, ka labi, Dievs ar tevi, es mēģināšu naudu izspiest no viņiem. Redziet, viena tāda šantāža, ir runa tikai par naudas izspiešanu, bet kāpēc mēs nevaram iedomāties, ka ar tādu pašu šantāžu, bet nevis ar naudas izspiešanu, var nodarboties ārvalstu specdienesti, lai viņus atkal savervētu savos tīklos, un tādēļ es domāju, ka, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad šī iespēja Krievijas specdienestiem zudīs.

Divas nedēļas atpakaļ man bija iespēja uzstāties pa radio par šo likumu, un otrā dienā Satversmes aizsardzības birojā viens bijušais Valsts drošības komitejas slepenais sadarbonis aizskrēja lustrēties. Jūs saprotiet, viņiem tas slogs ir tik liels, ka viņš gribēja no tā atbrīvoties, tas viņu nospiež. Tas ir apmēram tāpat kā baznīcā nožēlo grēkus, viņiem paliek vieglāk. Un es domāju, ka, ja mēs viņam ļaujam atbrīvoties no šā sloga, pretī valsts savukārt iegūst nenovērtējamu informāciju praktiski par velti, ka mums ir jāļauj šiem cilvēkiem to darīt. Es atceros "Latvijas ceļa" biedra, bijušā ārlietu ministra Georga Andrejeva uzstāšanos LNT pārraidē apmēram divas nedēļas atpakaļ, kad viņš teica, ka viņš vispirms pašreiz jūtas attīrījies, otrkārt, viņu neviens vairāk nevar ne šantažēt, neko, viņš jūtas brīvs cilvēks. Tādēļ es domāju, ka mūsu pienākums ir ļaut šai cilvēku kategorijai justies brīvi un garīgi attīrītai. Es pilnīgi nepiekrītu mūsu arhibīskaba Pujata izteikumiem, ka, piemēram, katoļu baznīcā mācītāji neviens nav bijis čekas klauvētājs. Ja Lietuvas baznīca publiski atvainojās Lietuvas iedzīvotājiem par sadarbību ar Valsts drošības komiteju, tad es nu neticu, ka Latvija ir kaut kāds milzīgs izņēmums.

Cienītie kolēģi, kam šis likums nav izdevīgs? Nu, ja mēs to lietu tā vulgarizējam un runājam viennozīmīgi, tad es domāju, ka pirmām kārtām tas nav izdevīgs Krievijai, jo viņa ar šā likuma pieņemšanu zaudē savu aģentūras tīklu un arī viņai samazinās bāze, no kurienes šo aģentu tīklu varētu veidot.

Otrkārt, šis likums ir, protams, ļoti neērts tiem cilvēkiem, kuri nav tā saucamos čekas maisos, un viņi to zina, un viņi neies lustrēties, tas ir, nožēlot grēkus, bet viņi nezina vienu lietu, ka SAB ir informācija par viņu sadarbību ar Valsts drošības komiteju ar pietiekamiem pierādījumiem. Tātad viņi riskēs, vai iet vai neiet, labāk es neiešu, un tikko viņi neaiziet, pēc sešiem mēnešiem par viņiem top publikācija, un rodas visi šie amatu aizliegumi, kas tiešām ir diezgan drastiski.

Tātad, cienītie kolēģi, pēc mana uzskata, šis likums ir nepieciešams vispirms valsts drošībai, tas ir neizdevīgs Krievijai un Krieviju šeit pārstāvošiem deputātiem, un balsojums parādīs, kas ir par Latvijas interesēm un kas ir pret Latvijas interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret izteikties vēlas Jānis Jurkāns. Lūdzu, Jurkāna kungs!

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Es arī, Bērziņa kungs, jums gribu kaut ko pateikt, Gundar Bērziņ. Man ir neērti runāt, viņš stāv ar dibenu pret mani. Lūdzu es gribu tev skatīties sejā, nevis otrādi, piedod, ja? Jo es gribu sākt ar Kārļa Skalbes citātu, un es domāju, ka būtu diezgan nepiedienīgi viņam pagriezt citus vaigus, vai ne, Un kādreiz pirms astoņdesmit gadiem Kārlis Skalbe rakstīja tādus vārdus: "Ja jūs mīlat tautu un gribat, lai viņa reiz izveseļojas, neceliet augšā tumšo naidu, nemodiniet pagātni, neuzplēsiet vecās vātis, nenoraujiet apsējus, bet gādājiet, ka viņai tiek klāt gaiss un gaisma." Un, ieklausoties šajos vārdos, kas ir rakstīti pirms astoņdesmit gadiem un mēģinot tos ielikt šīsdienas situācijā, mēs saprotam, ka tas ir ļoti aktuāli arī šodien, jo, ja mēs runājam par lustrāciju, kas būtībā nozīmē tulkojumā no latīņu valodas — attīrīšanās, tad mums būtībā jāsāk būtu no tā galvenā gala, Vidiņa kungs, un tad būtu jāsāk ar to partiju, kuras vadībā strādāja čeka. Mēs nevaram attīrīties no šīs pagātnes, ja mēs tiešām nesāksim ar šo procedūru, nez kāpēc šodien šeit par to nerunā. Un mēs zinām, kāpēc par to šodien nerunā. Tāpēc, ja mēs iedomājamies, ka mēs tomēr sāktu par to runāt un mēs sāktu šīs problēmas risināt, mēs pārvērstu šo valsti par vienu trako māju, piedodiet.

Es gribētu jūs visus aicināt domāt par ideju, ka mēs aizvelkam vēstures aizkaru un runājam par izlīgumu sabiedrībā, nevis mēģinām sarežģīt šo situāciju vēl vairāk. Vakar mūsu ārlietu ministrs Ārlietu komisijā runāja par to, ko viņam stāstīja Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs Tā galvenā bagāža, ko viņš atveda no Amerikas ir tāda, ka jums, kungi, jātiek galā ar savu pagātni, domājot, ka mēs pa maz esam runājuši par holokaustu, ka mēs par maz esam kaut ko izdarījuši šinī sakarā. Iedomājieties tagad, ja tas ir mūsu uzdevums, ko mums uzliek amerikāņi un nosaka it kā tādu ultimātu: ja jūs, kungi, neizdarīsiet kaut ko nopietnu holokausta jautājumā, jums līdzdalība NATO praktiski nav iespējama, un tas ir tas, ko es dzirdējiu vakar no mūsu ārlietu ministra, kas tikko ir atbraucis no Amerikas. Vai tā nav šantāža? Kā to uztver šodien tie 400 cilvēki, kas ies pie pieminekļa? Tie cilvēki, kas bija citā frontē? Vai tas nevairos vai neattīstīs tos instinktus, ko sauc par antisemītismu Latvijā? Tas taču ir šausmīgi nopietni. Iedomāsimies, kādā pozīcijā mūs ieliek! Un kur ir izeja? Es redzu, ka tā izeja ir tiešām tāda, ka mēs piedodam gan vienai, gan otrai pusei. Mēs mēģinām šīs abas puses samierināt, jo cita ceļa Latvijai nav. Jo mūs mocīs un mocīs un šo sabiedrību šķels arvien vairāk un vairāk. Un šis likumprojekts šķeļ šo sabiedrību vēl vairāk. Vai tas ir tas, kas mums ir šodien mūsu sabiedrībai vajadzīgs?

Un es jūs, kolēģi, ļoti lūdzu: būsim atbildīgi un padomāsim par šo nabaga valsti, jo mēs esam ļoti sliktā situācijā šodien, un domāsim par to, ka mēs tiešām varētu aizvērt šo vēstures aizkaru un dzīvot nevis kā mums saka "deal with the past", bet dzīvosim mūsu nākotnei. Tā mums ir jāveido, nevis jārok augšā viss tas, kas padara mūs nepievilcīgus pasaulē. Vakar CNN rāda lielu, garu sižetu par Latviju, par pedofiliju. Es pieņemu, ka šodien rādīs sižetu par to, kā esesieši bijušie un tā tālāk... Un mēs varam iedomāties, kādos vārdos šīs akcijas ietērps, rādīs šodien atkal Latviju. Un tad rādīs atkal kādā citā sakarībā. Un kas tad iznāk? Kas tad šinī valstī dzīvo? Čekisti, pedofili, laupītāji un tā tālāk. Cilvēki, kas ebrejus te ir mocījuši. Kā mēs izskatāmies? Vai mēs nevaram padomāt vienreiz par šo valsti, nevis par savām partijām un nevis tik šauri domājot par kaut kādām tur nākamajām vēlēšanām un tā tālāk.

Lūdzu, pirms mēs balsojam par šo likumprojektu, padomāsim lūdzu par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Jurkāna kungs! Viens deputāts ir izteicies par, viens — pret. Balsojam par likumprojekta "Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums" nodošanu komisijām. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 20, atturas — 17. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1991. gada un 1993. gada grozījumiem Konvencijā par Starptautisko jūrniecības organizāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Neviens izteikties nevēlas. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Slaktera, Bērziņa, Salkazanova, Lejas, Razminoviča un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Lauku atbalsta dienesta likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Neviens izteikties nevēlas. Nododam likumprojektu komisijām.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši pirmo sadaļu — "Prezidija ziņojumi" un likumprojektu nodošanu komisijām.

Sākam izskatīt likumprojektus. Pirmais likumprojekts "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā", t rešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1722 — "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā".

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens — Aizsardzības ministrijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!") Kā lūdzu? Balsot? Lūdzu balsot, deputāts Grīgs pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 36, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 11. Likumprojekts "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"", t rešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1723. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 14, atturas — 12. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrjas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Teiču dabas rezervāta likums", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts — Lūdzu, kurš deputāts? Deputāte Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti! Tātad izskatām likumprojektu par Teiču dabas rezervātu, un dokumenta numurs ir 1730.

1. priekšlikumu iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Bojāra kunga priekšlikumu neatbalstīja komisija šādu iemeslu dēļ. Bojāra kungs vēlējās, lai rezervāta teritorijas būtu neprivatizējams valsts īpašums. Bet komisija atrada, ka jau divos citos likumos — "Par vides aizsardzību" un "Par īpaši aizsargājamiem objektiem" — šī norma ir noteikta, un tāpēc šajā likumā speciāli nav jāieraksta. Tātad aicinu neatbalstīt Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas deputāts Leons Bojārs. Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Priekšlikumu 1. pantā — rezervāta teritorija ir neprivatizējams valsts īpašums — es iesniedzu tāpēc, lai Latvijas Republikā kaut kas paliek valstij un latviešu tautai. Deviņu gadu laikā ir strādājusi slavenā privatizācija un tā ir novedusi Latviju un Latvijas tautu līdz nabadzībai. Jūs to visi redzat, un nevajag aizvērt acis uz to, kas notiek. Diemžēl, cienījamā pozīcija, es jau zinu, ka jūs negribat to atbalstīt, jo ir ļoti ieinteresēta persona šinī privatizācijā. Un lai gan Teiču rezervātu sastāda purva teritorija, bet ej nu sazini, kādreiz droši vien, ka arī ieniezēsies rokas iegādāties kādu gabalu arī no tā purva. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Tas ir jāieraksta, jo mēs ļoti labi mākam mainīt tos likumus, un pēc tam notiek tā privatizācija.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu, balsosim par ... Piedodiet, komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija negrib privatizēt šo Teiču rezervātu un arī nevienu citu rezervātu. Mūsu likumi — gan Meža likums, gan Likums par īpaši aizsargājamiem objektiem — saka skaidri: valsts rezervāti, tagad tos sauc par dabas rezervātiem, ir neprivatizējamas teritorijas. Tikai šā iemesla dēļ komisija aicina neatbalstīt Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs vēlaties balsojumu? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Leona Bojāra — 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 35, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile (TB/LNNK). 2.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile (TB/LNNK). 3.priekšlikumu arī iesniedzis Pēterkopa kungs. Arī šo komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile (TB/LNNK). 14.pantā redakcionāls precizējums. 4.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija pati, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile (TB/LNNK). Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Teiču dabas rezervāta likums" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts "Teiču dabas rezervāta likums" trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Krustkalnu dabas rezervāta likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Paldies par vienprātību, cienījamie deputāti! Dokumenta nr. 1731 "Par Krustkalnu dabas rezervātu". 1.priekšlikums tāds pats kā jau iepriekšējā likumprojektā. Iesniedzis Leons Bojārs. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja iepriekšminēto argumentu dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Piedodiet! Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Leona Bojāra 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 39, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile (TB/LNNK) . 2.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, precizējot Krustkalnu dabas rezervāta likuma 2.pielikumu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile (TB/LNNK) . Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav. Lūdzu atbalstīt to trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Krustkalnu dabas rezervāta likums" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts "Krustkalnu dabas rezervāta likums" trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Slīteres nacionālā parka likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti. Tātad dokuments nr. 1732.

1.priekšlikumu atkal iesniedzis deputāts Bojārs. Līdzīga rakstura kā divos iepriekšējos likumos par neprivatizāciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pieteicies deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, pozīcijas balsojumu es varēju iedomāties, ka tas būs tāds. Nu, ja Teiču rezervāts, tas nav īpaši gards kumoss, tad, kas attiecas uz Slīteres rezervātu, tik tiešām teritorija ir interesanta. Jau no Sīkraga līdz Kolkas ragam tas ir Baltijas jūras krasts un skaists, un no Kolkas raga līdz Melnsilam jūras līča krasts. Protams, tā ir tīkojama teritorija, un to jau sāk visdažādākajā veidā apgūt, lai tur varētu ierīkot vai nu savu atpūtas māju, vai zemes gabalu, kuru pēc tam varētu interesanti izlietot. Par cik tur ir saglabāti tik tiešām labi dabas apstākļi un saglabāti meži, tad, protams, to privatizēt un pārvērst par kaut kādu teritoriju, kas pēc tam būs urbanizēta, nevar. Jo mums jau to pierāda Jūrmala. Visi mēs kliedzam, ka ir jāsaglabā teritorija, bet kādā veidā tad veselus hektārus mežu nopļauj un izveido tur savas vasarnīcas un atpūtas mājas, mēs to varam skatīties pa televizoru. Tāpēc, lai nebūtu tas gardais kumoss, kas tīko uz to, un tīkotāju ir ļoti daudz, ir jāiestrādā. Slīteres rezervāta teritorija ir jāsaglabā turpmākajām paaudzēm, un nevajag domāt, ka kaut kas nenotiks, ja nebūs izmainīta likumdošana. Latvijā tas notiek ļoti ātri, un ļoti ātri viss tiek pārstrādāts tā, ka tiek tas atsevišķām cilvēku grupām vai ieinteresētiem cilvēkiem. Starp citu, tur Jūrmalā jau notiek privatizācija. Tikai klusām. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Ogas un sēnes, Bērziņa kungs... Es atvainojos! Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ogas un sēnes ir valsts īpašums, un tās ir tiesības mums katram lasīt pat aiz žoga. Protams, valsts īpašums ir arī visi meži Jūrmalā, un pļaut tos ar izkapti nevajadzētu, Bojāra kungs, jo pļaušana samaitā izkapti un neko nenodara kokam.

Bet, ja mēs runājam par jūsu iesniegto priekšlikumu, to varētu arī atbalstīt, Bojāra kungs. Vienkārši tā būs tintes un papīra tērēšana. Un, ja mūsu parlamentam piegādās papīru Slokas vai Līgatnes papīrfabrika, tad es atbalstītu, jo vairāk iztērējam, jo vairāk būs darba.

Kas attiecas uz privatizāciju vai neprivatizāciju. Tā vienkārši nav iespējama bez jebkādiem ierakstiem. Kā jūs zināt, gan teritorijas, gan pašu rezervātu vai nacionālā parka statusu nosaka Saeima vienmēr ar atsevišķu likumu. Tā kā, ja jūs gribat vienkārši rakstīšanas pēc, lai jūs sadzird tie, kas neprot lasīt, tad mēs varam par to balsot. Ja jūs to gribat privatizācijas vai neprivatizācijas pēc, tad tā nav iespējama šobrīd. Nevar rakstīt neiespējamas lietas, jo Slīteres jebkuru rezervātu vai nacionālā parka teritoriju nosaka parlaments ar atsevišķu likumu. Ja kādam no nākamajiem parlamentiem gribēsies rezervācijas padarīt par privātajām institūcijām, tad viņi mainīs likumu. Arī attiecīgajā Meža likumā mēs noņēmām valdībai tiesības jau sākotnēji atsavināt valsts mežu zemes, kuras ietilpst nacionālo parku teritorijās. To jau nosaka likums. Tā ka, Bojāra kungs, ja tikai tintes un papīra pēc, tad es aicinu parlamentu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šoreiz tas nav tikai tintes un papīra dēļ. Šajā Slīteres nacionālajā parkā ietilpst visa Kolka un zvejnieku ciemi, kuros ir ļoti daudz privātīpašumu un kuros visu laiku bija arī Leona Bojāra privatizētais Kolkas zivju pārstrādes cehs, kurš tagad pārtrauca darbību un izputēja.

Bet, ja mēs pieņemsim šādu ierosinājumu, kā ierosina Leons Bojārs, tādā gadījumā valstij tūlīt vajadzēs atpirkt visus šos privātīpašumus, visas zvejniekiem piederošās mājas, arī kungiem piederošās mājas. Diez vai mūsu budžetā ir tik daudz naudas. Tāpēc aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi. Piedodiet, Bojāra kungs, es nositu, un debates jau bija beigušās. Komisijas vārdā. Debates jau ir beigušās. Paldies! Balsosim par deputāta Leons Bojāra 1. priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 37, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta daļēji, izsakot savā redakcijā kā 4.priekšlikumu.

Un atbalstīts ir arī 3. — parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 2. un 3.priekšlikumu.

A.Seile. Aicinu atbalstīt arī 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.

A.Seile. 5.priekšlikums. Iesniedz parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Pēterkops, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Un nav atbalstījusi viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka šajā priekšlikumā ir teikts, ka aizliegta jebkāda darbība dabas lieguma zonā, kas var negatīvi ietekmēt ekosistēmas dabisko attīstību. Bet komisija uzskatīja, ka dabas lieguma zonā ir aizliegta arī pozitīvi ietekmējošā darbība. Tātad jebkura saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas apstākļus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedz deputāts Pēterkops. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 8.priekšlikumu arī iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to atbalsta nedaudz precizējot redakciju. Atzīstot, ka nav Ziemeļkurzemes piekraste, bet ir tikai Ziemeļkurzemei raksturīgā vide.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedz deputāts Pēterkops, un komisija šo priekšlikumu neatbalsta, uzskatot, ka precīzāk ir noteikt, kurās zonās ir aizliegta galvenā cirte.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz Pēterkopa kungs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Šis priekšlikums ir par motorizētu ūdens transporta līdzekļu lietošanu piekrastes teritorijās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 10.pants redakcionāli precizēts.

12.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Redakcionāls precizējums 16.pantā.

13.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts 15.priekšlikumā.

Līdzīgi atbalstīts daļēji ir arī deputātes Seiles 14.priekšlikums. Un visu šā 13. un 14.priekšlikuma redakcija izteikta kā 15. — komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, precizējot Nacionālā parka likuma pielikumus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Likumprojekts izskatīts. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Slīteres Nacionālā parka likums". Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grīņu dabas rezervāta likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1733. 1.priekšlikumu, tāpat kā visus iepriekšējos par šo tēmu, ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 32. Deputāta Leona Bojāra 1.priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Un 3.priekšlikumā atbildīgā komisija ir precizējusi pielikumu, 2.pielikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts trešajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Balsojam par likumprojekta "Grīņu dabas rezervāta likums" trešajā lasījumā. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Moricsalas dabas rezervāta likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1734 — par neskartāko un skaistāko Latvijas dabas rezervātu. 1.priekšlikumu par neprivatizāciju atkal iesniedz deputāts Leons Bojārs. Komisija to pašu iepriekšējo motīvu dēļ to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Balsojam par deputāta Leona Bojāra — 1.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 30, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Un arī 3.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, un komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Līdz ar to šis likumprojekts ir izskatīts trešajā lasījumā. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Moricsalas dabas rezervāta likums". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts.

A.Seile. Paldies deputātiem par vienprātīgiem balsojumiem!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Medību likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pārejam pie ļoti svarīga likuma izskatīšanas trešajā lasījumā. Dokuments nr.1735. Ir iesniegti sekojoši priekšlikumi. 1. ir no deputāta Urbanoviča un Lujāna kunga, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 42, atturas — 13. Deputāta Urbanoviča un Lujana priekšlikums nav pieņemts.

I.Godmanis. Ir 2.priekšlikums, ko jau ir izstrādājusi atbildīgā komisija, kas nosaka, kurš ir atbildīgs par medību organizāciju un par kontroli, kurš ir izteikts jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija, tātad kā savu priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Ir 3.priekšlikums — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Taču 4.priekšlikumā komisija nav atbalstījusi, taču praktiski tās vēlmes, ko ministrs ir izteicis, ir iekļautas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai par 3.priekšlikumu deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 4.priekšlikumu ir noformējusi atbildīgā komisija, un ir lūgums no komisijas atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... Piedodiet! Kurš prasa balsojumu? Jūs? Deputāts Gundars Bojārs prasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 7. Komisijas priekšlikums atbalstīts.

I.Godmanis. 5.priekšlikums, ko ir noformulējusi atbildīgā komisija par fonda līdzekļu izmantošanas veidiem un ceļiem, arī ir lūgums no komisijas deputātiem atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 6.priekšlikums arī ir noformulēts atbildīgajā komisijā, un komisija lūdz atbalstīt par to, ka fonda nolikumu apstiprina Kabinets.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 7.priekšlikums, kas raksturo medību norisi dabas rezervātos un nacionālos parkos arī ir izstrādāts no atbildīgās komisijas galīgā redakcijā, un ir lūgums to atbalstīt tādā tekstā, kādā tas ir jums likts priekšā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. 8.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas teksts izstrādāts, un lūdz atbalstīt savu —8. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. 9. —finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — ir atbalstīts, ir precizēta šī priekšlikuma redakcija, un ir lūgums deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Un 10.priekšlikums likumā ir Juridiskā biroja iesniegts, ko arī komisija pārejas noteikumos ir atbalstījusi. Lūgums deputātiem atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 10.priekšlikumu.

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Vairāk priekšlikumu nav. Likums tiek nodots balsojumam trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Paldies, Pīka kungs! Varat, dāmas un kungi, nemeklēt dokumentu ar nr.1736, jo attiecīgajā likumprojektā neviens no deputātiem vai ministriem nav iesniedzis nevienu priekšlikumu. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu, kas pieņemts 81.panta kartībā kā Ministru kabineta noteikums, atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (LC). Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1729 "Grozījumi Ārstniecības likumā". Ienākuši sekojoši priekšlikumi — 1. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova kunga priekšlikums, kurš ir guvis Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Es atvainojos, atklājam debates. Deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā priekšlikumā diemžēl parādās skaidras pretrunas ar kādu citu likumu, un šis likums ir "Par atbilstības novērtēšanu". Atbilstības novērtēšanas likuma 5.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka visi procesi, riski, kas var apdraudēt cilvēka veselību, attiecas uz reglamentēto sfēru. Un savukārt nereglamentētās sfēras definīcija, kas ir šī paša likuma 1.pantā, norāda, ka tātad sfēra, kas nav pakļauta valdības noteiktai obligātai produkta, procesa un pakalpojuma atbilstības novērtēšanai. Un līdz ar to iznāk, ka vārds "sertifikācija", kas šeit parādās, tas principā ir absolūti nepareizi definēts tāpēc, ka šis pats likums arī skaidri un gaiši norāda, ko nozīmē vārds "sertifikācija". Pretrunas iznāk arī ar Eiropas Savienības direktīvām, jo šāda ļoti nopietna sfēra kā veselības aprūpe — izņemot laukā no reglamentētās sfēras, valdība īstenībā nespēs kontrolēt un pārbaudīt un izsekot ļoti nopietnām lietām, kuras attiecas gan uz ārstniecības procesa kvalitātes nodrošināšanu, gan bīstamo tehnoloģiju ietošanu un citām lietām. Un līdz ar to es jūs aicinu tomēr atturēties no balsojuma par šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrejs Požarnovs. Požarnova kungs, jūs tagad debatēs uzstājaties? Lūdzu!

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Nedaudz Ģīļa kungs kļūdījās attiecīgi savā runā, un tādēļ es gribētu nedaudz precizēt, kāda ir izveidojusies situācija. Sākot no 1995.gada, kad ir pieņemts Ārstniecības likums, mums notika ļoti karstas debates tieši par šo procesu. Labklājības ministrijas viedoklis bija tāds, ka nepieciešams to ir veidot kā nereglamentēto sfēru, taču iepriekšējā reizē, kad Saeimā tika balsots Ārstniecības likums, tika atbalstīti atsevišķi priekšlikumi, un tādēļ tika ieviesta šāda veida norma. Šo gadu laikā pierādījās tas, ka ir obligāti sertificējama pieņemta norma, kas reāli nav izpildāma. Tātad Ārstniecības likums jau otro reizi tiek grozīts, un pagarināti šie pārejas noteikumi, pagarināts sertifikācijas procesa termiņš tāpēc, ka tas nav izpildāms. Tātad Ministru kabinets nosaka šīs normas, kādam ir jābūt uzskaitījumam ārstniecības iestādē, un ja reiz atsevišķas profesionālās organizācijas vai galvenie ārsti uzraksta ļoti augstas prasības aparatūrai, kāds ir nepieciešams uzskaitījums ārstniecības iestādēm, tas finansiāli reāli nav izpildāms, un tādēļ arī ir šīs normas, kas nedarbojas. Un viens konkrēts piemērs: pieņemsim, vakcinācija Rīgas pilsētā. Ja šie vakcinācijas kabineti nav sertificēti, prasības ir tādas, ka šajos kabinetos jābūt gandrīz vai reanimācijas iekārtai, un tajā brīdī, tad, kad šīs iekārtas nav uzstādītas, tad attiecīgi, nu, vārdu sakot, speciālisti paziņo, ka tādā gadījumā bērnus vispār nevakcinēt. Respektīvi, paceļot ļoti augstu šīs prasības, vispār tiek paralizēta veselības aprūpe, un tāpēc arī Ministru kabinets 81.panta kārtībā šos noteikumus grozīja, jo tā situācija vienkārši nav reāla.

Attiecībā par procesiem. Ģīļa kungs pareizi pateica, ka obligāti ir sertificējami visi tie procesi, kas ir bīstami cilvēka dzīvībai vai veselībai. Ārstniecības iestādei ir nepieciešami septiņpadsmit dažāda veida dokumenti obligātā kārtā, kuri ir obligāti, tas ir ārsta profesionālais sertifikāts, tās ir higiēnas prasības, tie ir ugunsdrošības noteikumi, tie ir sertifikāti par bīstamajām iekārtām un tā tālāk, un tā tālāk. Bet medicīniskās aparatūras nepilnīgs uzskaitījums ārstniecības iestādē pacienta veselībai nav bīstams. Pacientu ārstē ārsts nevis medicīniskais aparāts. Gadījumā, ja reiz tur tas kompjūteru tomogrāfs ārstniecības iestādē būs vai nebūs, tas neietekmēs pacienta veselību. Ja ārstniecības iestādē šīs konkrētās diagnostiskās iekārtas nav, tad profesionāļu pienākums ir nozīmēt šo pacientu uz citu ārstniecības iestādi. Un līdz ar to šī sertifikācija nav tā, kas ietekmē pacienta veselību.

Attiecībā par Eiropas Savienības direktīvām. Mēs ļoti bieži manipulējam ar Eiropas Savienības vārdu, kur vajag un kur nevajag. Ļoti bieži deputātu vārdos, pieminot Eiropas Savienību, tā tiek minēta kā līdzeklis, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, nevis Eiropas Savienība tiek minēta kā mērķis, kurā iestāties, kā saturs. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē es nolasīju informāciju, tieši saņemtu no mūsu pārstāvniecības Briselē, kurā komentēja Eiropas Savienības direktīvas. Es nezinu, vai Ģīļa kungs nepiedalījās šajā sēdē, vai viņš nedzirdēja to, tur skaidri un gaiši noteikts: Eiropas Savienības direktīvas nereglamentē ārstniecības iestāžu sertifikāciju, tas ir katras nacionālās likumdošanas ziņā, tā var būt vai nu obligātā, vai reglamentēta, kā izlemj parlaments. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo te manu priekšlikumu, kurš nav vienkārši kā mans priekšlikums, tas ir Labklājības ministrijas viedoklis, un tādā veidā sakārtot šo sfēru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Valdis Ģīlis — otro reizi.

V.Ģīlis . (TP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos par to, ka jāatkārto ir lieta. Nav runa par to, ka principā vajadzētu atteikties pilnībā no sertifikācijas, bet runa ir par to, uz kāda līmeņa mēs šo latiņu liekam. Un ja Požarnova kungs uzskata, ka sertifikācijai ir jābūt ar tik augstu līmeni, ka to iestādes nevar izpildīt, tad mēs varam šo līmeni īstenībā saskaņot un pazemināt.

Otra lieta, kas attiecas uz valdības lēmumu. 81. panta kārtībā pieņemtais, decembrī pieņemtais lēmums īstenībā absolūti viennozīmīgi saglabā šo sertifikāciju, pagarinot sertifikācijas beigu termiņu. Un valdība, ieskaitot jūsu ministrijas ierēdņus, vēl ne reizi nav skaidri mums pateikusi, ka atsakās no sertifikācijas kā tādas. Ja valdība reglamentē, kaut arī vienalga, ar kāda līmeņa noteikumiem, šo te ārstniecības iestāžu atbilstību, tad tā ir reglamentētā sfēra, un es saku: mēs varam runāt tikai par latiņas pazemināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Ģīļa kungs. Debates slēdzam. Lūdzu, komisijas vārdā.

R.Ražuks. (LC). Augsti godājamais sēdes priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ilgstoši vairākās sēdēs un arī Sabiedrības veselības apakškomisijā izskatīja šo jautājumu, uzklausīja ne tikai Požarnova kungu, bet arī vairākus augsti stāvošus Labklājības ministrijas ierēdņus. Kopīgs viedoklis bija pašreizējos ārkārtīgi grūtajos ekonomiskajos apstākļos, kad nav papildu līdzekļu, ko investēt ārstniecības iestādēs, lai sasniegtu šos sertificēšanas prasībās izteiktos kritērijus, ka šis ir vislabākais ceļš, labākā izeja pašreizējā brīdī, nosakot šās obligātās prasības un pārejot uz nereglamentēto sfēru. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 1. —Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 22, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

R.Ražuks. 2. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikums, kurš sasaucas ar 1. — un tieši sīkāk šeit nosaka, definē uzskaitījumu, kurš ir nepieciešams, lai īstenotu šīs obligātās prasības. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu? Nē. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 3. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. — ļoti cēls un vajadzīgs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par tiem bērniem, kam nav personas koda, un kārtību, kādā tiek apmaksāta veselības aprūpes sniegšana viņiem. Komisijā ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. — Labklājības ministrijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Un iestrādāts arī 6. — vēlāk sekojošajā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

R.Ražuks. 7. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta

R.Ražuks. 8. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Piedodiet, atklājam debates. Par 9. priekšlikumu vēlas izteikties deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka, pārceļot šajā priekšlikumā daļu normas no 56. panta uz 55. pantu, savu spēku zaudēs vismaz seši Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām iestādēm. Un līdz ar to tātad runa par to, ka vispār būs kādi normatīvie akti, kas varētu ietekmēt tātad šo atbilstības novērtēšanu, tie zaudēs savu spēku.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Balsojam par 9. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 21, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

R.Ražuks. Nākamais ir 10. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 22, atturas — 20. Priekšlikums atbalstīts… Vai, piedodiet, kolēģi! Es atkārtoju vēlreiz: par — 32, pret — 22, atturas — 20. 10. priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu tālāk!

R.Ražuks. Nākamais ir 11. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Deputāti pieprasa balsojumu par 11. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 23, atturas — 6. Komisijas priekšlikums… 11. priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu tālāk!

R.Ražuks. 13. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ražuka kungs, tagad ir 12. priekšlikums. Mēs balsojām par 11. pirms tam.

R.Ražuks. Jā, es atvainojos. 12. — Sociālo un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 13. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 13. priekšlikumu.

R.Ražuks. 14. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. Un 16. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas pats. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 17. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijās atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par 18. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 28, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 19. — Labklājības ministrijas priekšlikums — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš — Tautas partijas frakcija.

R.Ražuks. Par kuru?

Sēdes vadītājs. Par 19.priekšlikumu.

G.Bērziņš (TP). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Manuprāt, priekšlikums nav balsojams vai arī Kārtības rullis nosaka to loku, kam ir likumdošanas tiesības, un priekšlikumu iesniegšanas tiesības ir ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Ministrijām tādu tiesību nav. Tādā veidā, kā tas šeit ir iekļauts, tas neatbilst Kārtības rullim un nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja mēs runājam par 19.priekšlikuma lietas būtību, tad tā ir šāda: Tiesu medicīnas eksperta darbības nolikumu apstiprina Labklājības ministrija, un tādēļ šis pants reāli dzīvē nedarbojas, jo nav tāda konkrēta dokumenta, kuru apstiprinātu Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija kopīgi. Tāpēc, ja mēs runājam par lietas būtību, tad šis pants būtu jāslēdz ārā.

Attiecīgi par to, kādā veidā ir formulēts šis priekšlikums. Šo priekšlikumu ir parakstījis labklājības ministrs. Komisija to ir izskatījusi, bet tīri tehniski, noformējot šo tabulu, komisijas konsultants ir uzrakstījis, ka priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija. Šis ir labklājības ministra parakstīts priekšlikums.

Pieņemot Gundara Bērziņa izteikto kritiku par to, ka juridiski pareizi jānoformulē priekšlikumi, es lūdzu Saeimu ieprotokolēt, ka šis ir labklājības ministra iesniegts priekšlikums, un skatīt pēc lietas būtības un izslēgt šo pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par 19. — labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

R.Ražuks. 20. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par 20. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 21, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

R.Ražuks. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Požarnova kungs! Es atvainojos! Romuald... Lūdzu, lūdzu!

R.Ražuks. Aicinu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā balsot par likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" otrajā lasījumā kopā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumiem uz trešo lasījumu!

R.Ražuks. 22.marts.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi. 22.marts un 15.aprīlis. Balsosim par tālāko priekšlikumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 15.aprīlis.

R.Ražuks. Par 15.martu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 10. Priekšlikums — 15.aprīlis — pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Strādāsim ar Saeimas dokumentu nr. 1739 — "Grozījumi Farmācijas likumā", otrais lasījums. 1. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs ļoti uzmanīgi izlasiet šo ierosinājumu: "Visi ar cilvēkiem veiktie pētījumi, kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu vai farmaceitisko produktu klīnisko un citu darbību." Ko tas nozīmē? Mēs iepērkam zāles, kurām ir jābūt sertificētām, vai nu tas ir Eiropas līmenī, vai pasaules līmenī, bet izrādās, ka ar šo panta ierosinājumu mēs varam veikt kaut kādus pētījumus. Tad kādas zāles tiks ievestas Latvijā, un vai tad mēs Latvijas pilsoņus pārvērtīsim par baltajām pelītēm, jūras cūciņām vai trušiem, uz kuriem izmēģināsim šo zāļu iedarbību?

Un pēdējais. "Lai noteiktu zāļu un farmaceitisko produktu drošību un efektivitāti". Drošību un efektivitāti nosaka tā firma vai tā rūpniecības korporācija, kura piegādā zāles Latvijai. Bet, ja tādu noteikumu nav un tās nav drošas, tad kas ir atļāvis un kam ir atļāvis iepirkt un ievest Latvijā lietošanai tādas zāles?

Cienījamie kolēģi! Ir taču jāpadomā, kas ir iestrādājis un kāpēc Labklājības ministrijai ir pacēlusies roka pārvērst mūsu republikas iedzīvotājus par izmēģināšanas staciju kādu? Tas ir jānoraida, jo tādā veidā to pieņemt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu jūs, Bojāra kungs. Mēs jau apakškomisijā par šo lietu runājām, bet jūs visu laiku jaucat divas lietas: pētījumus un izmēģinājumus. Ārsts nodarbojas ar pētniecību katru dienu. Viņš analizē, kādā veidā šīs zāles iedarbojas uz vienu vai otru pacientu. Tā ka pētījumi un izmēģinājumi ir divas dažādas lietas. Klīniskais izmēģinājums, un, ka ir dota atļauja lietot cilvēkiem, tas ir pilnīgi cits, nekā tas, ko jūs pašreiz sakāt. Tādēļ es domāju, Leon, ka jūs piekritīsiet un noņemsiet savus protestus. Tā ir pati par sevi saprotama lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais deputāts Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi un cienītais Prezidij! Būtu ļoti jauki, ja Latvijā varētu lietot tikai un vienīgi sertificētās zāles un visas sertificētās zāles no ražošanas brīža būtu jau izpētītas un sertificētas. Bet, lai līdz šim sertifikātam nonāktu, kaut kāds process ir jāiziet. Tas ir tieši tādā pašā veidā, ka nevar piedzimt pieaudzis cilvēks. Viņam sākumā ir jāizaug, jāiziet tas bērna process. Bet šeit savukārt attiecībā par zālēm ir noteikti pētījumi. Sākumā iziet pētījumus laboratorijās un beigās tiek veikti pētījumi uz dzīvniekiem, un tad beigās pirms pašas ieviešanas, tad, protams, notiek šī produktu klīniskā izpēte.

Ja mēs runājam pēc lietas būtības, tad bez tās iztikt nevar. Tā ir nepieciešama. Bet par cik šeit ir piedāvātas divas definīcijas, vai nu tā, kura ir

kreisajā stabiņā, tā ir vecā definīcija, bet Labklājības ministrija piedāvā šo jauno, tad līdz ar to mums ir jāizšķiras, kura no šīm definīcijām ir veiksmīgāka. Ja gadījumā mēs noraidīsim Labklājības ministrijas priekšlikumu, tad netiks apturēta šāda veida darbība kā klīniskā izpēte vispār, pret ko iebilda Bojāra kungs. Tāpēc var diskutēt par to, cik veiksmīga ir šī definīcija. Pēc konsultācijām, ko mūsu Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta cilvēki pierādīja, šāda definīcija ir skaidrāka. Tāpēc es aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Frāze "Visi ar cilvēkiem veiktie pētījumi". Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku ar augstāko izglītību saprot jēgu no šī teikuma. Un tālāk, kas nesīs atbildību, ja cilvēka organismam tiks veikta kāda kaitniecība no tiem pētījumiem, ko veiks uz cilvēkiem? Kur tas ir ierakstīts? Un es jums varu pateikt. Uz vienu satikšanos ar vēlētājiem bija atnācis viens pilsonis, viņam bija dēls, kuram bija arī starp zobiem sabāzta kaut kāda gumija iekšā. Un kas par tiem pētījumiem nes atbildību, jo tas bija ar Labklājības ministrijas atļauju izdarīts? Tā ka mums notiek pašdarbība, un diemžēl tā pašdarbība var novest pie ļoti smagām sekām. Un es jums pateikšu vēl vienu lietu. Arī 70., 80. un 60.gados mums difterijas nebija. Es nezinu, kāpēc 10 gadu laikā mēs nevaram ar šo kaiti, ar slimību tikt galā? Tad kādas zāles un kādas vakcīnas mēs iepērkam, un kādā veidā mēs tās izlietojam, un kāpēc tās nav efektīvas? Izmēģinājumus uz latviešu cilvēkiem nevar veikt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā nevēlaties ko teikt, Ražuka kungs?

R.Ražuks (LC) . Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Bojāra kungs! Jūs ļoti daudz šeit runājāt par pētniecību un klīnisko pētniecību. Lai jums šī lieta būtu kaut vai nedaudz skaidrāka, es gribu jums pateikt vienu lietu. Jūs savu acu priekšā redzat šo klīnisko pētnieku, kurš, izpētot citur reģistrētās citas zāles, centās ievest tās Latvijā un atvieglot mūsu Latvijas cilvēku veselību un pagarināt dzīvību. Tas ir darbs, arods, kurš šeit notiek jau gadus piecdesmit, un nekas ar šo likumu šeit netiek mainīts. Tā vienkārši ir dzīves nepieciešamība. Tā ir tāda kārtība, kādā mūsu valstī ienāk jaunas zāles. Un tā nav visatļautība, bet vēl viena papildu barjera, kur kvalificētu ārstu, speciālistu uzraudzībā tiek noteiktas šo zāļu priekšrocības, trūkumi un tieši atbilstība mūsu cilvēkiem, kuri nedaudz, bet atšķiras no vācu vai angļu, vai kādas citas populācijas. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 7. Priekšlikums atbalstīts. Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. 2. — Labklājības ministrijas priekšlikums — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. — Labklājības ministrijas priekšlikums — ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 4. — Labklājības ministrijas priekšlikums — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. — Labklājības ministrijas priekšlikumu — komisija atbalstīja precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. — Labklājības ministrijas priekšlikums — guva atbalstu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Ražuks. 7. — Labklājības ministrijas priekšlikums — arī bija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... Atvainojos! Deputāti pieprasa balsojumu par 7. — labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 3, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts. Lūdzu, tālāk!

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 8. — Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. — Labklājības ministrijas priekšlikums — arī guva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 10. — Labklājības ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 11. — Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 12. — Labklājības ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 13. — Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīja arī 14. — Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. — Labklājības ministrijas priekšlikums — arī guva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. — Labklājības ministrijas priekšlikums — arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. — deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu par pārejas noteikumu 8.punkta jaunu redakciju — komisija noraidīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsojam par 17. — deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 18, atturas — 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Un 18. — tradicionālo Juridiskā biroja priekšlikumu — Sociālo un darba lietu komisija, protams, ar pateicību atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Aicinu komisijas vārdā balsot par grozījumiem Farmācijas likumā otrajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumiem trešajam lasījumam. Priekšlikumus trešajam lasījumam — 15.aprīlis. Deputāti neiebilst. Tātad trešajam lasījumam 15.aprīlis.

Godājamie kolēģi! Ir pienācis laiks mūsu pārtraukumam, bet, pirms mēs izsludinām pārtraukumu, ir ienākuši divi priekšlikumi darba kārtības izmaiņai. Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbilstoši Kārtības ruļļa 49.pantam lūdz izsludināt sēdes pārtraukumu no pulksten 11.30 līdz pulksten 12. Vai vēlas kāds izteikties par priekšlikumu? Nē. Tad lūdzu balsojam. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 14, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts. Saeimas Prezidijs saņēmis vēl vienu priekšlikumu darba kārtības izmaiņai. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija lūdz izsludināt pārtraukumu 2000.gada 16.marta plenārsēdē no pulksten 11.30 līdz 12. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 17, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies pirms pārtraukuma. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Kristiāna Lībane, Antons Seiksts, Jānis Ozoliņš, Helēna Demakova, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Mariss Andersons.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Turpinām 16.marta Saeimas sēdes darbu. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks (LC). Godājamais sēdes priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1724 — "Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā", trešais lasījums. Ir iesniegts viens priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Par likuma stāšanos spēkā nākamā dienā pēc tā izsludināšanas, gadījumā, protams, ja mēs šodien to akceptēsim, un šī nepieciešamība ir saistīta ar to, ka jau ir stājušies spēkā grozījumi likumos par militārpersonu un iekšlietu sistēmas darbinieku pensijām. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas uzstāties Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien mēs trīs reizes jau esam balsojuši par likumiem, kas dažādām grupām ņem nost sociālās garantijas. Es atgādināšu, ka savā laikā pirms vēlēšanām bija tāds skaists lozungs — es atgriežos, lai strādātu. Jau pirmās premjerēšanas laikā šī līdera vadītais Kabinets sāka būtiskus soļus sociālo garantiju samazināšanā valstī. Šodien mēs trešo reizi balsosim par to, lai atņemtu, agrāko valdību, agrāko valdošo koalīciju dotās sociālās garantijas cilvēkiem, kuri, starp citu, strādā, pietiekami bīstamu darbu. Līdz ar to būtībā Saeima atzīst, ka šī, šodien esošā valdība, strādā daudz sliktāk nekā iepriekšējās, jo šī valdība nemāk organizēt valsts tautsaimniecības attīstību tā, lai valsts varētu pelnīt vairāk naudas un, lai vairāk dotu sociālās garantijas saviem iedzīvotājiem. Šī valdība māk no iedzīvotājiem tikai ņemt, nemāk un nav spējīga dot.

Šodien mēs trešo reizi balsosim par sociālo garantiju samazināšanu tiesiskās sistēmas profesionāļiem. Cilvēkiem, kuriem algas nav lielas, darbs ir bīstams un kuri pretēji politiskai gribai līdz šim stiprināja kā mācēja tiesiskās sistēmas darbību Latvijā. Acīmredzot tas tiek darīts apzināti, lai šie cilvēki, kas vēl ir palikuši kā profesionāļi, aizietu. Ja būtu runa par paaudžu nomaiņu un jauno profesionāļu atnākšanu, varbūt tas pat dotu kādu labumu, ka viņi aiziet. Bet būtībā nedodot pietiekamas algas, nedodot pietiekamu finansējumu šo struktūru darbam, runa ir par budžeta likumu, kad mēs pieņēmām, apejot tikumības policiju un vispār iekšlietām nedodot vajadzīgās naudas, mēs parādām to, ka, vārdos runājot par tiesiskas valsts izveidošanu, principā mēs darām visu, lai šīs tiesiskās valsts nebūtu. Un tāpēc, godīgi sakot, man būtu aicinājums, protams, bezcerīgs aicinājums, balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Ražuka kungs, vēlaties komisijas vārdā piebilst?

R.Ražuks. (LC). Godājamais sēdes priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Varētu jau piekrist un izprast to, ko ir teicis cienījamais Burvja kungs, tikai šeit mēs nerunājam par sociālām garantijām, šeit mēs runājam par izdienas pensijām attiecīgo kategoriju valsts strādājošiem, kuru vidū ietilpst arī prokurori, ļoti cienījama un atbildīga profesija. Un jau pašreizējais Prokuratūras likums neparedz iespēju prokuroram, sasniedzot izdienas pensijas vecumu un izvēloties izdienas pensiju, tālāk strādāt prokuratūras sistēmā. Viņš var meklēt, strādāt darbu kaut kādā citā jomā, tad uz viņu attiecas arī visi tie ierobežojumi, kuri attiecas uz jebkuru Latvijas strādājošo pensionāru. Tādā veidā šis nav sociālo garantiju jautājums, vēl vairāk, prokuroru izdienas pensijas ir, salīdzinotar citām, pietiekami lielas un spējīgas nodrošināt šo cilvēku dzīvi. Kā mēs jau vairākas reizes esam teikuši, šis ir pagaidu piespiedu pasākums, iespējas pārskatīt gan kopumā, gan attiecībā uz šo kategoriju šīs normas būs kaut kur pēc gada maijā, kad mēs skatīsim Pasaules bankas izvirzīto jautājumu kontekstā situāciju sociālajā un it īpaši pensiju budžetā. Un pašreiz šie grozījumi ir loģiski un noslēdzoši, jo vairāk šādu balsojumu šī gada gaitā nebūs, kas sakārto visu šo sistēmu, padara to vienādu attiecībā pret visiem. Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 12, atturas — 11. Priekšlikums ir atbalstīts. Tātad, Ražuka kungs, jūs vēlaties vēl ko piebilst, jo mums ir jābalso kopumā.

R.Ražuks. Nē, man nav ko piebilst. Aicinu balsot par grozījumu Prokuroru izdienas pensiju likumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 12, atturas — 17. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā", t rešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentā nr.1726, un jūs redzat, ka uz trešo lasījumu šim likumprojektam nav ienācis neviens priekšlikums, tāpēc aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā", t rešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis. Lūdzu, Tiesneša kungs!

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 1737. Likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā", trešais lasījums. Pamatā aicinu visus turēties pie komisijas vērtējuma, jo ir saņemti daži iesniegumi, bet pamatā ir veikts komisijas redakcionāls labojums, kurš ir tabulas malā.

Un pirmais, uz ko es aicinātu visus kolēģus, atbalstīt redakcionālos labojumus kopumā. Tā var darīt? Vai tikai atsevišķi? Tā nevar… Nu labi, tad iesim pēc kārtas. Es gribēju vienkāršot sistēmu. Tā, lūdzu, 1. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . Tālāk nāk redakcionāls labojums no komisijas 2., 3. un 4. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Tiesnesis . 2. priekšlikums— Juridiskais birojs — 10. panta redakcijas maiņa. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, mēs par 2. priekšlikumu jau izrunājām. Tagad ir 3. priekšlikums.

A.Tiesnesis . Nu ļoti labi, 3. ir arī Juridiskā biroja priekšlikums par 17. panta otrās daļas maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tiesnesis . Un 4. — Juridiskais birojs par pārejas noteikumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Ciltsdarba likumā", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Sugu un biotopu aizsardzības likums", t rešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis. Lūdzu!

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Darba dokuments ir nr. 1738. Likumprojekts "Sugu un biotopu aizsardzības likums", tešais lasījums.

Ir saņemti sekojoši priekšlikumi. 1. — Pēterkopa kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . Arī 2. priekšlikums ir par biotopu sarakstu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 3. — Juridiskais birojs par 4. un 5. panta izslēgšanu. Komisija atbalstījusi un veikusi punktu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. 3., 4. un 5. kopumā jūs liekat priekšā?

A.Tiesnesis . Nē, tikai par 3. priekšlikumu pagaidām.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3. priekšlikumu.

A.Tiesnesis . 4. — Juridiskais birojs. Ir redakcionāli precizēts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 5. — arī ir Juridiskā biroja un Pēterkopa kunga priekšlikums. Tie abi divi ir atbalstīti un redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Juridiskā biroja un Pēterkopa — VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

A.Tiesnesis . 6. priekšlikums ir Juridiskā biroja par Ķemeru nacionālo parku un Gaujas nacionālo parku, par nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 8. — arī Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, un kur palika 7.? Nav. 7. priekšlikuma nav. Uzreiz ir astotais.

A.Tiesnesis . Nu mēs to novērsīsim vēlāk.

Sēdes vadītājs. Nu, lūdzu, par 8.priekšlikumu.

A.Tiesnesis . Par 8. priekšlikums arī bija komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 9. — Juridiskais birojs. Par panta redakcijas maiņu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 10. ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 11.priekšlikums ir par panta nosaukuma redakcijas maiņu. Komisija atbalstījusi 11. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 12. — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 13. — Juridiskā biroja priekšlikums par 9. panta 5. punkta izslēgšanu. Komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis . 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta nosaukuma maiņu. Komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis . 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tur arī ir vārdu maiņa. Komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis . 16. ir Pēterkopa kunga priekšlikums par jaunu redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 17. ir Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . 18. — Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukuma maiņas redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis . Tie arī ir visi priekšlikumi. Lūdzu kopumā atbalstīt komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Sugu un biotopu aizsardzības likums" — trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts… likums pieņemts.

Nākamis — likumprojeks "Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Uz otro, beidzamo lasījumu šim te likumprojektam nav saņemts neviens priekšlikums. Tā ka man jāaicina jūs balsot par šo likumu tādā redakcijā, kādā tas šobrīd ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdzam balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju" otro lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojeks "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pie šā likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam komisija strādāja vairāk nekā pusgadu. Ir izvērtējusi vairāk nekā simts priekšlikumu. Notika vairāk nekā 50 komisijas un apakškomisijas sēdes. Tabula ir, atklāti sakot, ļoti sarežģīta, ko nosaka tas, ka ir priekšlikumu ļoti daudz, ka priekšlikumus ir ne tikai iesnieguši deputāti par likumprojektu, bet arī par likumu. Tabulas sarežģītību nosaka arī tas, ka mēs Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam pievienojām iepriekšējās valdības iesniegto likumprojektu, kas ir reģistrēts ar numuru 276, tādas tiesības saskaņā ar Kārtības rulli mums ir. Tātad 1. priekšlikums. Deputāts Urbanovičs ierosina izteikt ievaddaļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un ietverts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 2. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Tas aicina izteikt 4. panta 2. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 3. priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina izteikt 5. panta 2. daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcijā, kā arī papildināt 5. panta 2. daļu ar jaunu teikumu piedāvātajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 4. priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 5. panta 3. daļā vārdus "pēc īpašnieka ieskata". Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . Nākamie divi — 5. un 6. priekšlikums — ir jāskata kontekstā, jo tie attiecas uz vienu normu. Tātad deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 5. panta 5. daļu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 6. priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina izteikt 5. panta 5. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 7.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 5.panta sesto daļu piedāvātajā redakcijā. Jaunā redakcijā. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 8.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt 5. pantu ar jaunu daļu. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . Runājot par deputāta Andreja Požarnova priekšlikumiem, es gribu teikt, ka tie ir noraidīti fakti ne pēc būtības, bet pēc formas, jo likumā mēs esam iestrādājuši citu koncepciju, kas neatbilst varbūt deputāta Požarnova ierosinātajai šai shēmai. Tādēļ, ja deputāts Požarnovs iesniegs uz nākamo lasījumu, tad, iespējams, daļa no tiem tiks pieņemta. 9.priekšlikums, nākamais tātad. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdus "atjaunot līgumu" ar vārdiem "uz līguma pagarināšanu". Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 10.priekšlikums. Tātad likumprojekta reģistra nr. 276, vēlreiz jūsu zināšanai, ka šie faktiski ir valdības priekšlikumi, kurus valdība iekļāva iesniegtajā likumprojektā pagājušā gada pavasarī. Tātad 10.priekšlikums. Valdība ierosina aizstāt 6. panta ceturtajā daļā vārdus "likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tikai tiesā". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts. Deputāti arī atbalsta priekšlikumu.

12.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 9.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš . 13. — arī Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Kolēģis ierosina papildināt 9.pantu ar ceturto daļu. Priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu skatīt 14.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 14.priekšlikums, par kuru runājām iepriekš, tātad atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdus "otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem" ar vārdiem "otrās daļas nosacījumiem". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 2.pantu kā 4.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt 10.pantu ar sesto un septīto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 18. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums, kurš ierosina izteikt 11.pantu piedāvātajā redakcijā. Šis pants runā par dzīvokļu īres maksu. Godātie kolēģi! Jāsaka, ka deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par īres maksu un citām sociālajām garantijām īrniekiem ir arī atbalstīts, bet šis priekšlikums nav pieņemts tādēļ, ka mēs esam mainījuši faktiski likuma iekārtojuma sistēmu, tādēļ šajā vietā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstājas deputāts Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums patiešām ir ārkārtīgi būtisks. Es to labi zinu arī no savas pieredzes, strādājot Rīgas domes dzīvokļu un komunālo jautājumu komitejā, tas ir skaidrs, ka šīs lietas ir jāsāk ar to, ka šobrīd tās īres maksas faktiski nesedz izdevumus īpašniekiem. Bet vienā, teiksim, no komisijas atzinumiem tika norādīts, ka priekšlikums tiek noraidīts, jo neatbilst koncepcijai. Tieši konceptuāli pilnīgas skaidrības nav, uz kādu modeli mēs ejam, pieņemot šādus grozījumus. Skaidrs, ka jāievieš dzīvokļu tirgus. Kas manā izpratnē ir dzīvokļu tirgus? Ka katrs var īrēt dzīvokli atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Pirmām kārtām ir jābūt ar dažādām labiekārtošanas pakāpēm dzīvokļiem, lai patērētājiem būtu izvēle. Tirgus ir pašregulējoša sistēma. Tas ir skaidrs. Šī sistēma, tas arī ir skaidrs, var strādāt tikai tad, ja mums ir pietiekami droša sistēma, kā nodrošināt dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuri nespēj konkurēt šajā tirgū, tātad maznodrošinātajiem.

Manā izpratnē normāla sistēma būtu šāda: mums ir pilnīgi brīvs dzīvokļu tirgus, kur lauvas tiesa, visi dzīvokļi pieder privātīpašniekiem, privātpersonām, tajā pašā laikā ir pietiekami daudz sociālo māju un sociālo dzīvokļu, kuri tiek piešķirti tieši šiem maznodrošinātajiem, kuri ir ārpus šā dzīvokļa tirgus. Tā ir ļoti tāda vienkāršota šī koncepcija. Vai šie grozījumi atbilst šai koncepcijai? Manuprāt, nē. Jo faktiski runa ir par to, ka saglabājas pietiekami liels pašvaldību dzīvojamais fonds, ka saglabājas pietiekami liels valsts dzīvojamais fonds. Kāpēc? Dienesta dzīvokļi ir labi. Tā ir atsevišķa lieta, ir skaidrs, ka šādiem dzīvokļiem nevajadzētu būt daudz. Manuprāt, mūsu problēma ir, ka mums joprojām saglabājas tāda eklektiska sistēma, mums ir tāpat kā padomju rindu sistēmā. Ir cilvēki, kurus, teiksim, izliek no dzīvokļiem, praktiski gandrīz visi var pieteikties šajā rindā. Tad jau tikai no pašvaldības, pareizāk sakot, no dažām konkrētām personām atkarīgs, vai kādam piešķirt dzīvokli vai ne. Faktiski šī grozījumu koncepcija paredz, ka šī sistēma saglabājas.

Es negribu atcerēties nesenos skandālus, lai tas neizskanētu personiski, bet joprojām patiešām mums dzīvokli var piešķirt, var izdalīt, vadoties nevis pēc personas vai ģimenes finansiālā stāvokļa, bet drīzāk ņemot vērā šīs personas sabiedrisko stāvokli, sabiedrisko statusu. Tas, manuprāt, ir absolūti nepareizi, un šajos grozījumos, strādājot tik ilgi pie tiem, vajadzētu paredzēt, ka šī sistēma, šī padomju sadales sistēma tiek pilnīgi likvidēta.

Tajā pašā laikā par sociālajām mājām. Es vispār nerunāju un nedomāju, ka pilnīgi atstājamas tikai pašvaldību ziņā, bet īrniekiem mēs garantijas noņemam. Jā, es saprotu, ka jārūpējas par dzīvokļu un dzīvojamo māju īpašniekiem, jo savādāk vienkārši nevar saglabāt dzīvojamo fondu. Mājas vienkārši brūk. Bet tajā pašā laikā jādomā arī par to, kas maksās par šiem dzīvokļiem. Šobrīd maksātspējīgs pieprasījums ir nepietiekams, jo daudzi labi dzīvokļi stāv tukši. Tas lēto dzīvokļu tirgus tur attīstīts ir ļoti maz. Tātad es domāju, ka šādai pieejai ir jābūt kompleksai. Vienlaicīgi nodrošinot īpašnieku tiesības, tomēr būtu jārūpējas arī par īrnieku tiesībām, pirmām kārtām par maznodrošināto īrnieku tiesībām. Šajā ziņā, manuprāt, šie grozījumi nav sabalansēti, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu, jo tas varbūt drusciņ palēninās šo reformu, bet reformai jābūt patiešām sabalansētai, vienlaicīgi aizstāvot un nodrošinot īpašnieku tiesības, jārūpējas arī par īrnieku tiesībām, jo tas ir tiešām tirgus. Mūsu pienākums ir nodrošināt tādus nosacījumus, lai šis tirgus patiešām būtu sabalansēts un varētu darboties efektīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, vēlaties kaut ko piebilst?

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Faktiski visam, ko Cileviča kungs teica, atskaitot pēdējo secinājumu, es varu pievienoties. Tātad es gribu jūs, kolēģi, informēt, pirmkārt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi pilnīgi jaunu likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" redakciju. Šis likums šobrīd tiek gatavots iesniegšanai Saeimā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pieņēmusi tādu lēmumu, ka tad, ja tiks pieņemts šis likums otrajā lasījumā, tad mēs virzīsim izskatīšanai vispirms pirmajam lasījumam un pieņemšanai pirmajā lasījumā likumu "Par pašvaldību palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā", jo šie likumi ir ļoti cieši saistīti gan no sociālās aizstāvības tādu normu viedokļa, gan no tīri juridiskās sistēmas viedokļa. Tādēļ tikai tad, kad jūs konceptuāli būsiet atbalstījuši šo tā saucamo palīdzības likumu pirmajā lasījumā, mēs gatavosim trešajam un pēdējam lasījumam grozījumus Īres likumā, tas ir par šo sistēmu runājot.

Cileviča kungs! Jums ir taisnība. Visas šīs nejēdzības, kas mums ir dzīvokļu piešķiršanā, tajā skaitā arī korupcija, likumu pārkāpumi, par ko daudzi presē ir rakstījuši un mēs esam no šīs tribīnes runājuši. Šo problēmu var atrisināt tikai tad, ja mēs ieviešam tātad brīvu tirgu uz īres tiesībām, un to arī daļēji paredz šis likums, bet jums jāatzīst, ka šis likums paredz arī ļoti noteiktas un stingras garantijas personām, kuras vienlaikus atbilst diviem kritērijiem. Proti, šīs personas ir trūcīgas un darba nespējīgas, vai arī ja personas ir trūcīgas un attiecīgā īrnieka ģimenē ir kaut viens nepilngadīgs bērns. Lūk, par šīm personām jaunais likums rūpējas īpaši, daudz vairāk nekā šobrīd spēkā esošais likums. Un ja mēs runājam par konkrēto normu, par kuru debatējam, tad es gribētu norādīt, ka nākamajā lapaspusē ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija, un šī redakcija, manuprāt, nosaka ļoti skaidri, ka pašvaldībai piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka pašvaldības domes padome vai tās deleģēta institūcija kārtībā, kādu noteikusi attiecīgā pašvaldība. Tātad faktiski attiecībā uz pašvaldību dzīvokļiem saglabājas esošā sistēma, proti, ka deputāti brīvi varēs... Faktiski nesaglabājas, jo līdz šim arī uz neizīrētajiem dzīvokļiem bija noteikta, piemēram, Rīgas pilsētā, īres maksa 14,7 santīmi. Jaunā sistēma nosaka sekojošo, ka uz brīvajiem īres dzīvokļiem pašvaldība varēs noteikt atbilstoši dzīvokļu labiekārtotībai, atrašanās vietai, kvalitātei un citiem objektīviem rādītājiem īres maksu, un tādējādi vismaz uz neizīrētiem dzīvokļiem mēs redzam kaut nelielu no pašvaldības puses īres tirgu.

Kas attiecas uz privātīpašnieku, tad jau šobrīd privātīpašnieks brīvi var noteikt īres maksu, ja viņam piederošā mājā dzīvoklis nav izīrēts. Attiecībā uz sociālām garantijām, kolēģi, ir 11..., es atvainojos, desmitā prim, viens prim nodaļa, kas paredz plašas sociālās garantijas tām kategorijām, par kurām es runāju. Es aicinātu šobrīd noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu ne tik daudz pēc satura, bet pēc formas. Un atbalstīt nākamos — 19., un 20.priekšlikumu, es atvainojos, 20.priekšlikumu — atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Urbanoviča kungs, jūs pastāvat uz balsojumu? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Obligāti!") Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 9, atturas — 46. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš . Nākamais — 19.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Aicinu priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta līdzšinējo 3.pantu kā 5.pantu un atbalstīt piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie deputāti! Šeit izskanēja, ka jaunais variants, atbildīgās komisijas variants ir pavisam jauna koncepcija. Un tas patiešām tā ir. Bet ir arī daži neatbildēti jautājumi.

Un pirmais no tiem. Komisija uzskata, ka īres maksai jābūt pamatotai ar uzturēšanas izdevumiem un peļņu. Un kas ir šajā gadījumā peļņa? Jo jebkurš īpašnieks var uzskatīt un rēķināties ar to, ka viņš var saņemt peļņu 10%, nu pašreiz 10% ir banku likme, kredīta likme, un pilnīgi pamatoti, ja viņš cer uz to, ka viņš saņems 10% no vērtības gadā. Un tas nozīmē, ka viņš pamatoti var ņemt, izejot no dzīvokļu tirgus vērtības, no īrnieka no viena līdz diviem latiem par kvadrātmetru mēnesī. Tā ir pamatota summa, un neviena tiesa neatteiks. Tad uzreiz tikai ne kā peļņu izīrētājs va paņemt, es runāju vairāk par namīpašniekiem, kam nami bija atdoti, var paņemt ap no lata līdz diviem. Un vai katrs īrnieks spēs to pavilkt? Protams, ka ne. Un tā ir laba iespēja atbrīvoties no jebkura īrnieka. Un ko mēs tad darīsim ar tiem, kas nevarēs maksāt? Un, pēc maniem aprēķiniem, denacionalizētajās mājās dzīvo ap 100 tūkstošiem īrnieku. Es varu domāt, ka 5% no tiem tā nebūs problēma — maksāt tādu summu, bet ko pašvaldības — bet tieši pašvaldībām būs kaut kas jādara ar tiem īrniekiem — darīs ar viņiem? Un 5 tūkstošus cilvēku izmitināt kaut kur— tā ir liela problēma. Bet, kā mēs redzam tālāk, atbildīgā komisija piedāvā risināt visus šos jautājumus tieši pašvaldībai, neizdalot nekādus līdzekļus, lai to atrisinātu.

Ļoti slikti, ka mēs nobalsojām pret Urbanoviča priekšlikumu, jo tā bija reāla iespēja atrisināt problēmu ar trūcīgajiem. Un trūcīgie pēc šī likuma ir faktiski tikai trūcīgie pensionāri un nepilngadīgie. Jo pārējiem trūcīgajiem it kā nav pamata prasīt, ja viņi nemaksā, pieņemsim, par dzīvokli, īri vai kādā citā veidā, viņu izlikt no dzīvokļa, lai pašvaldība atrisinātu viņa dzīvokļa problēmas. Un deputātiem vēlreiz jāpārdomā, vai mēs atbalstām jaunu koncepciju, un es piedāvāju balsot pret atbildīgās komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Atbildīgās komisijas vārdā — lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš . (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tātad piedāvātais 11.pants atbildīgās komisijas redakcijā, ja tiešām to skata atrauti no pārejas noteikumiem, tad situācija būtu tāda, kā to cienījamais iepriekšējais runātājs raksturoja, 11.pants tik tiešām nosaka sekojošo, ka pašvaldības, tāpat kā privātīpašnieks uz dzīvokli, kas būs brīvs pēc šī likuma pieņemšanas, neizīrēts, varēs noteikt diferencētu īres maksu, ļoti dažādu īres maksu. Un ne tikai Rīgā — 14,7 santīmi, bet arī augstāk un arī zemāk. Sakiet, lūdzu, kolēģi, vai tas ir normāli, ka Rīgas centrā esošai mājai, pašvaldībai piederošai mājai pašvaldība nosaka 14,7 santīmus zemu īres maksu? Šī māja grūst un pelē, nevar šo māju pašvaldība uzturēt. Un ne jau, godātais kolēģi, es runāšu pilnīgi atklāti. Šajā centrā esošajā mājā par 14,7 santīmiem, pastāvot šai korumpētajai dzīvokļu rindai, kāda ir šobrīd, dzīvokļus saņem tie cilvēki, par ko jūs runājāt. Manuprāt, centrā arī pašvaldības dzīvokļiem īres maksai jābūt 1, 2, 3 lati, 50 santīmi, bet Bolderājā un vēl tālāk dzīvokļa īres maksai jābūt 3, 4 un 5 santīmi. Bet tas ir netaisnīgi, ja pilsētas centrā ir 14,7 santīmi un Bolderājā ir tieši tāda pati īres maksa. Un tam trūcīgajam, kas tomēr sagaidījis rindas galu un saņēmis Bolderājā dzīvokli, ir jāmaksā vēl 40 santīmi dienā, lai brauktu uz darbu. Lūk, tā nav, manuprāt, taisnīga kārtība.

Tātad, runājot par finansu līdzekļiem, mūsu komisija ir apspriedusi arī jautājumu par to, un to ierosināja deputāts Raitis Vītoliņš, ka vajadzētu izdarīt grozījumus arī likumā, kas nosaka pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un kā vienus no kritērijiem, kas dod tiesības saņemt vairāk naudas līdzekļu, būtu tieši šis trūcīgo personu īpatsvars un skaits attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Runājot par kategorijām, kas bauda sociālās garantijas. Kolēģi, jums nav taisnība! Ģimenes, kuras ir trūcīgas un kurās ir kaut viens bērns, tāpat saskaņā ar šī likuma desmitā viens prim panta sociālām garantijām bauda aizsardzību. Šobrīd spēkā esošais likums — Īres likums — nosaka sekojošo, ka pat vistrūcīgāko ģimeni, pat vistrūcīgāko daudzbērnu ģimeni, 1.grupas invalīdu, kurš ir palicis parādā īres maksu un komunālos maksājumus, pat ja viņa ienākumi ir 10 lati mēnesī, var izlikt uz ielas, neierādot citu dzīvojamo telpu. Šis likums to nepieļauj. Šis likums nosaka, ka pašvaldībai jāierāda cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa. Un gadījumā, ja viņš tiek izlikts no privātā dzīvojamā fonda, tad tiesas spriedums netiek nodots izpildei līdz tam brīdim, kamēr pašvaldība šai trūcīgajai personai neierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvokli. Savukārt namīpašniekam ir tiesības pieprasīt no pašvaldības zaudējumu atlīdzību, kas radušies šajā periodā, uzturot īrnieku, jo namīpašniekam nav jāveic sociālās funkcijas, tās ir jāveic pašvaldībai, namīpašniekam godīgi jāmaksā nodokļi. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un balsot par to!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmi! Balsosim par 20. atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš . 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 11.1 pantu, tas ir pants, kas sevī iekļauj visas normas, kas reglamentē maksu par komunāliem pakalpojumiem, un arī šajā pantā ir normas, kas zināmā mērā aizsargā īrnieku. Šajā pantā ir normas, kas pasaka, ka, palielinot īres maksu, tas ir, es atvainojos, maksu par komunāliem pakalpojumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz detalizēta informācija par tām izmaksām, kuru dēļ komunālo pakalpojumu apjoms tiek palielināts, lai cilvēkiem nebūtu pārpratumi, lai cilvēki zinātu un cilvēki saprastu, kādēļ tas tā notiek. Es aicinātu atbalstīt šo pantu!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta... Piedodiet, atklājam debates! Debatēs uzstājas Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu jūs visi saņemat rēķinus par tiem maksājumiem, kurus piestāda vai nu namu pārvalde, vai vēl kāda iestāde, kam tā pakļaujas, tā māja, bet tagad par to karstā ūdens aprēķinu un par apkuri. Jūs ziniet, ir taču tāds precedents, ka aprēķina: ja nu ir zemāki griesti, tad par apkuri ņem to, kas ir noteikts, un, ja ir augsti griesti, tad it kā tas radiators ražo vairāk tā siltuma, tad tur divreiz paceļ cenu.

Tagad par karsto ūdeni. Nu par karsto ūdeni uz vienu cilvēku aprēķina kādus 180 litrus dienā, tagad jūs paskataties: "Jūsu ģimenes locekļi, vai viņi tādu ūdens daudzumu izlieto? Tas ir viens. Un otrs, kā tad viņš padots, tas aukstais ūdens, tos 180 litrus var savākt nu kādu piecus stundu laikā, tik tikko vannu var savākt, es nemaz nerunāju par kvalitāti.

Un tagad, kas attiecas arī par citiem pakalpojumiem, kas ir, arī tie netiek korekti aprēķināti. Mēs te iestrādājam to iekšā, es zinu, ka namu pārvaldes saņems ar lielu gandarījumu tādu mūsu labojumu, un tagad notiks vēl lielāki brīnumi, kā notiek līdz šim laikam. Mēs taču nekādā veidā neierobežojam un nenorādām pat uz to, ka pakalpojumiem ir jābūt kvalitatīviem. Tāpēc šis priekšlikums nav korekts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Atbildīgās komisijas vārdā — lūdzu, Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš . (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tās problēmas, par kurām runāja Leons Bojārs, tiešām pastāv, bet jāsaka, ka šos jautājumus reglamentē diemžēl nevis Īres likums, nevis šis pants, bet reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuri spēkā jau ir vairāk nekā četrus gadus. Un Ministru kabineta noteikumi nosaka tādu komunālo maksājumu aprēķināšanas kārtību, kādu diktē pastāvošā situācija valstī. Ja dzīvoklī ir uzstādīts sertificēts mērīšanas līdzeklis, tad maksā, piemēram, elektrību atbilstoši rādītājiem un noteiktam tarifam, ja šāda mērīšanas līdzekļa attiecīgam komunālam pakalpojumam nav, tad ir dažāda aprēķināšanas kārtība. Atsevišķos gadījumos, kad runa ir par ūdeni un par auksto un silto ūdeni, tad maksā atkarībā no tā, cik personas attiecīgajā dzīvoklī ir pierakstītas, un te arī ir problēma; nevis dzīvo, bet ir pierakstītas, un daudzos gadījumos tas ir netaisnīgi. Savukārt atsevišķos gadījumos, ja runa ir par siltumu un nav siltuma rādītājs uzstādīts, tad maksā atbilstoši dzīvojamai platībai. Tās problēmas, par ko jūs, kolēģi, šeit iebildāt un protestējāt, nereglamentē šī norma, bet reglamentē citas lietas, un šajā pantā ir norma, kas nosaka, piemēram, kas ļoti sociāli aizsargā iedzīvotājus, ka gadījumā, ja īrniekam nav komunālo maksājumu parādu, tad siltumu, ūdeni un pārējo nevar atslēgt godīgam īrniekam. Es aicinātu balsot par 21.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš . 22.priekšlikums. Deputāts Urbanovičs ierosina izteikt 12.pantu piedāvātā redakcijā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs piekrīt. Deputāti piekrīt. Paldies!

J.Lagzdiņš . 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 24. un 25.priekšlikums ir identiski. Deputāts Jānis Urbanovičs un Juridiskais birojs ierosina izslēgt 12.1 pantu, komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Balsojam par 24. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 34, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to arī 25. — Juridiskā biroja priekšlikumu — mēs varam neizskatīt, jo tas ir identisks.

J.Lagzdiņš . 26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt 12.1 pantā redakcionālus grozījumus. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 27.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina papildināt panta otro daļu pēc vārda "jābrīdina" ar vārdu "vismaz". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 28.priekšlikums, deputāta Andreja Požarnova priekšlikums. Kolēģis ierosina papildināt 13.panta otro daļu ar teikumu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 29.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta trešo daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 30.priekšlikums. Valdība ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 13.panta ceturtajā daļā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam.

J.Lagzdiņš . 31.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, ar pantu, kas reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumus. Ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstājas Juris Sokolovskis — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie deputāti! Es aicinātu vērīgāk ieskatīties atbildīgās komisijas sagatavotā 31.priekšlikumā. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka tā dod iespējas izīrētājam vienpusīgi mainīt īres līguma noteikumus, kuri saistīti ar īres maksu. Es pasvītroju — vienpusīgi! Tātad, ja mēs pieņemsim šo koncepciju kā likuma normu, tad mājsaimnieks īrniekam varēs piespiest maksāt visus tos uzturēšanas ekspluatācijas izdevumus, kurus īrnieks nekādi nebūs spējīgs apmaksāt. Paskatīsimies, ko nozīmē dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi, kādus likumprojekts paredz iekļaut.

Punkts pirmais. Nepieciešamie dzīvojamās mājas apkopes un kārtējā remonta izdevumi. Nav noslēpums, ka mājsaimnieks varēs dokumentāri pierādīt, ka veikti tādi celtniecības darbi vai remontdarbi, kurus īrnieki nemaz nevēlētos veikt.

Punkts otrais. Dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas. Izīrētājs taču var noslēgt visdārgāko apdrošināšanas līgumu.

Ceturtais punkts. Amortizācija.

Punkts piektais. Pārvaldes un apkalpojošā personāla izdevumi. Tādējādi mājsaimnieks varētu maksāt pārmērīgi augstas algas māju pārvaldniekam, uzturēt uzpūstus apkalpojošā personāla štatus un šo visu uzkraut uz īrnieku pleciem, bet viņi nevarēs maksāt tik augstas likmes un radīsies iespējas izīrētājam tos izlikt no dzīvokļiem.

Šādas likuma normas piemērošana draud ar sociālo katastrofu valstī. Mēs nevaram tā apieties ar mūsu vēlētājiem. Tieši otrādi, mūsu valstī jau tā smagie sociālekonomiskie apstākļi mūs aicina nekādā gadījumā to nepieļaut. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un atstāt iepriekšējo likuma redakciju! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — deputāts Boriss Cilevičs, frakcija "Par cilvēka tieībām vienotā Latvijā".

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es negribu atkārtot to, ko Sokolovska kungs jau teica. Bet es vienkārši gribu atgādināt vienu ļoti būtisku lietu, ko izteica Lagzdiņa kungs. Ka patiešām tas nav normāli, ka dzīvokļi visā Rīgā maksā vienādi. Un šī ir ļoti būtiska norma, jo šeit ir runa par to, kā pāriet no esošās pašreizējās situācijas, kad patiešām it kā tie īres maksas griesti ir vienādi visiem, uz normālu situāciju, kad īres maksa atbilstu, nu, teiksim, reālam vai ģeogrāfiskajam stāvoklim, labiekārtošanas līmenim, īsāk sakot, dzīvokļa kvalitātei. Bet diemžēl es gribu atgādināt vienu lietu, ka tie 14,8 santīmi, kā minēja Lagzdiņa kungs, Rīgā tie ir īres maksas griesti. Tātad īres maksai ir jābūt ne lielākai par šiem griestiem. Bet faktiski nav noslēpums, ka neviens neizīrēs dzīvokli par lētāko naudu. Ka tas ir nevis maksimums, bet normāla situācija, ka visi dzīvokļu īpašnieki nosaka reālo īres maksu griestu līmenī. Un es baidos, ka tas pats būs arī šeit, jo, kā jau es teicu, mūsu uzdevums ir ieviest tādu pašregulējošu sistēmu. Šajā situācijā tas nebūs. Jo patiešām, kā Sokolovska kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, šos griestus un šīs reālās izmaksas var noteikt praktiski jebkurā līmenī, jo nekādu stingru normatīvu, kas ļautu, teiksim, vai nu īrniekiem, vai pašvaldībai, vai valstij pārbaudīt, cik lielā mērā tās izmaksas, ko min dzīvokļu īpašnieks, atbilst patiesībai. Tāpēc es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Atbildīgās komisijas vārdā — lūdzu, Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš . (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tik tiešām šajā pantā mēs esam ielikuši tādu reglamentāciju, kas, mūsuprāt, atbilst reālam dzīvokļu tirgum, bet atkal šī norma ir jāskata kontekstā ar pārejas noteikumiem, kuri nosaka garu, garu pārejas periodu, un Dievs dod, ka šajā periodā mājas nesagrūst. Un nosaka šis likums arī, es vēlreiz jau atkārtojos, visas šīs sociālās garantijas tik tiešām tām kategorijām, kuras objektīvi ir trūcīgas un nespēj sevi nodrošināt.

Es vēršu uzmanību uz vienu juridisku niansi. Proti, izīrētājs nevis nosaka augstāku īres maksu, bet ir tiesīgs prasīt augstāku īres maksu. Ja īrnieks nepiekrīt, tad izīrētājam namīpašniekam ir jāiet uz tiesu, jāpārbauda, jāpierāda ar dokumentiem, ka viņa prasījums ir pamatots. Un savukārt šis likums uzliek par pienākumu izīrētājam jau pirms griešanās tiesā šādu pamatojumu iesniegt arī īrniekam.

Es piekrītu Sokolovska kungam, mēs esam par to runājuši apakškomisijā, ka šī norma ir ļoti rūpīgi vēl jāpārskata, jāprecizē uz nākamo lasījumu, jo tik tiešām nav pieļaujams, ka namīpašnieks, lai gūtu pēc iespējas lielākus ienākumus, kaut kādā veidā mākslīgi sadārdzina mājas uzturēšanas izdevumus. Es jums, kolēģi, piekrītu, tā ir problēma, un tā mums jāatrisina uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 21, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš . 32. — priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 14. panta 1. daļā vārdus "vienā dzīvoklī" ar vārdiem "kopējā dzīvoklī". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 33. priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina izteikt 14. panta 1. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 34. priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 14. panta 2. daļas pirmo teikumu. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 35. priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina izteikt 14. panta 2. daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 36. priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt 14. panta 3. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 37. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 14. panta 3. daļu precizētā redakcijā. Aicinām jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 38. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 14. pantu ar 4., 5. daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 39. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums paredz izslēgt 15. pantā vārdus "un izīrētājs". Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 40. priekšlikums. Arī deputāts Jānis Urbanovičs ierosina papildināt 15. pantu ar 2. daļu. Šāds viedoklis ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 41. priekšlikums. Valdība ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus veselā rindā pantu, kurus jūs redzat. Aicinātu atbalstīt valdības viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 42. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 43. un 44. priekšlikumi ir jāskata kontekstā, jo faktiski tie ir identiski, tikai noformēti no juridiskās tehnikas viedokļa dažādi. Deputāts Jānis Urbanovičs un atbildīgā komisija ierosina izslēgt 17. panta 1. daļas otro teikumu. Aicinātu atbalstīt abus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43. un 44. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 45. priekšlikums. Valdība ierosina aizstāt 21. pantā vārdus "izšķir likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izsķir tiesa". Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Arī 46. un 47. priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Jānis Urbanovičš un atbildīgā komisija, ir identiski. Aicinātu abus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 46. un 47. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 48. priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt divdesmit astoņi viens prim pantu. Šis priekšlikums, godātie kolēģi, ir noraidīts tādēļ, ka, sagatavojot otrajam lasījumam, mēs esam noteikuši citādāku likuma sistēmu iekārtojumu pa pantiem. Tādēļ šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 49. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt divdesmit astoņi viens prim panta 2. daļu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts arī no šī paša viedokļa, par ko runāju jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 50. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta līdzšinējo 5. pantu kā 15. pantu un izdarīt veselu rindu tehniska rakstura grozījumus. Aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Arī 51. priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Arī tas paredz izdarīt tehniskus grozījumus likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 52. priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 29. pantu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 53. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina iekļaut pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 6.pantu likumprojekta otrā lasījuma 15. pantā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsa.

J.Lagzdiņš . 54. priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina izdarīt veselu rindu grozījumu 29. pantā. Tie ir redakcionāla rakstura grozījumi. Aicinātu atbalstīt Juridisko biroju!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 55. priekšlikums, kuru ir iesniegusi valdība ar likumprojekta numuru 276, aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 56. priekšlikums, deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. No sistēmas viedokļa nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 57. priekšlikums. Valdība ierosina izslēgt likuma 29. panta 4. daļu. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 58. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Papildināt 29. pantu ar divām jaunām daļām. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 59. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar par 28.1.1.pantu. Tas ir pants, kas reglamentē, kādos gadījumos un kārtībā izbeidzams īres līgums, ja īrnieks bojā dzīvojamo telpu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt veselu rindu pantu no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas. No sistēmas viedokļa priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 61. priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina izteikt 29.1.1. panta otro daļu. Priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš . 62. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdu "brīdināt" ar vārdiem "rakstveidā brīdināts". Priekšlikums ir atbalstīts. Tiek nodots atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 63.priekšlikums. Tātad atbildīgā komisija ierosina iekļaut likumā pantu, kas reglamentē, kādos gadījumos īrnieku var izlikt sakarā ar īres maksas un atsevišķiem komunālo maksājumu parādiem.

Es gribētu, godātie kolēģi, pievērst uzmanību tikai vienam punktam. Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likumu, īrnieku var izlikt no dzīvokļa tad, piemēram, ja īrnieks ir parādā sešu mēnešu maksu par elektrību. Tikai par elektrību. Parādās sešu mēnešu maksa par kolektīvo antenu. Šis piedāvātais likumprojekts dod tiesības īrnieku izlikt no dzīvokļa tikai tad, ja tas, kā to ierosināja valdība pagājušā gada pavasarī, ir parādā trīs mēnešu vidējo īres maksu, vai trīs mēnešu maksu par siltumu. Tikai un vienīgi. Ja īrnieks ir parādā trīs mēnešu maksu par elektrību, tad šim īrniekam šis komunālais pakalpojums ir jāatslēdz, nevis īrnieks ir jāizliek no dzīvokļa. Valdības šobrīd piedāvātais likums ļauj vērsties pret īrnieku, ja viņš ir parādā par visnenozīmīgākajiem komunālajiem pakalpojumiem. Tas, manuprāt, nav taisnīgi. To ir iestrādājusi atbildīgā komisija. Es aicinu vienoti atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lāzo kundze, vai jūs uzturat spēkā prasību balsot? (No zāles deputāte V.Lāzo: "Jā!") Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 63. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 20, atturas — 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš . Nākamais ir 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina iekļaut likumprojekta līdzšinējo 7.pantu likumprojekta 15.pantā un izdarīt rindu tehniska rakstura grozījumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 65.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt divus grozījumus 29.2.3.1 pantā. Es aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 66.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 29.2.1 pantu ar jaunu trešo daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts, iestrādājot attiecīgajā pantā to 28.3.1. pantam.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 68.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt līdzšinējā 29.2.1. pantā vārdus "šajā pantā paredzētajā kārtībā" ar vārdiem "šā panta pirmajā daļā un otrajā daļā paredzētos gadījumos " un izdarīt vēl citus grozījumus. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 67.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 28.3.1. pantu, proti, pantu, kas reglamentē, kādos gadījumos var izbeigt īres līgumu, ja māju ir paredzēts nojaukt. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 68. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 69.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt rindu grozījumu 29.3.1. pantā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 70.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemto 29.3.1. ar 29.4.1. pantu un izteikt to kā 28.4.1. pantu. Aicinu atbalstīt šo viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 71.priekšlikums — Juridiskais birojs. Ierosina precizēt redakcionāli 29.4.1. pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 72.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 29.4.1. panta otro daļu precizētā redakcijā — priekšlikums atbalstīts, kā arī izdarīt precizējumus trešajā daļā un ceturtajā daļā. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 73.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.4.1. pantu jaunā, precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 74.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 29.5.1. pantu. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 75.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 28.5.1. pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 76.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt 29.6.1. pantu nosaukumā un tekstā pēc vārda "apakšīrē" ar vārdiem "vai citu personu lietošanā". Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 77.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 29.6.1. panta pirmajā daļā atsevišķus vārdus un izdarīt citus precizējumus. Ierosinu atbalstīt šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 78.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 28.6.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.

J.Lagzdiņš . Es atvainojos! Nevis precizēt, bet izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 79. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ierosina papildināt likumu ar 28.7.1. pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 80.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar 28.8. pantu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 81.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no likuma 29.1.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš . Valdība sakarā ar to, ka ir atcelts Īres tiesas likums, aicina izdarīt arī 29.1.1. pantā redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 83. un 84. — Juridiskā biroja un deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumi — jāskata kontekstā. Juridiskais birojs ierosina tātad izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā — izslēgt 30.punktu. To pašu ierosina arī deputāts Jānis Urbanovičs. Aicinu abus priekšlikumus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 83. un 84.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 85. priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir pants, kas reglamentē kārtību, kādā ir pieļaujams tikai un vienīgi izlikt īrnieku, kuram ir nepilngadīgi ģimenes locekļi. Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts un pārcelts uz īpašu 10.1.1. nodaļu, kas runā par īrnieku sociālajām garantijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 86.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt dažos pantos redakcionālus grozījumus. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 86. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 87.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina saglabāt likumā 33.pantu esošajā redakcijā. Šis priekšlikums ir noraidīts un šobrīd nav balsojams pēc būtības, jo kārtību, kādā īrnieks izliekams sakarā ar kapitālo remontu, jau mēs noteicām, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 88.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus "citu dzīvošanai derīgu" ar vārdiem "ne mazāk labiekārtotu". Atbalstīts daļēji. Skatiet, lūdzu, iepriekš pieņemtajos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš . 89.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izslēgt 35.pantā vārdus "uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, bet pēc kapitālremonta..." Priekšlikums daļēji atbalstīts un iestrādāts 28.4.1. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 90.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina saglabāt likuma 36.pantu spēkā esošajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts, komisijai precizējot savu viedokli un attiecīgā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 91.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt tātad Īres likuma 36.pantu jaunā, precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 92.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar īpašu nodaļu, kurā pilnībā tiktu iekļautas visas tās normas, kas satur sociālās garantijas trūcīgiem un darba nespējīgiem īrniekiem. Tātad 92.priekšlikums nosaka, kuras īrnieku kategorijas, proti, tās ir iekļautas 36.1.1 pantā, bauda noteiktas sociālās garantijas. Konceptuāli mēs, kolēģi, balsojot par piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā, jau Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto koncepciju esam atbalstījuši. Aicinātu arī šodien neiebilst!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas 92.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 93.priekšlikums paredz papildināt Īres likumu ar jaunu 36.2.1 pantu, kas nosaka, kādi pienākumi ir bāriņtiesām, pagasta tiesām trūcīgo un darba nespējīgo īrnieku sociālo garantiju nodrošināšanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 93.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 94.priekšlikums ir jauns Īres likuma pants, kas nosaka, kādi pienākumi ir pašvaldībām trūcīgo un darba nespējīgo īrnieku sociālo garantiju nodrošināšanā.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 97... Es atvainojos! 95.priekšlikums. Deputāts Andrejs Požarnovs ierosina papildināt likumu ar 37.pantu, ar teikumu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 96.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu "samērīgu" ar vārdu "attiecīgu". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 97.priekšlikums. Valdība ierosina aizstāt 43.pantā vārdus "likumā noteiktā kārtībā" ar vārdu "tiesa". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 98.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātā redakcijā. Aicinātu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Valdība un atbildīgā komisija ar 99. un 100.priekšlikumu ierosina izslēgt no likuma 45.pantu. Aicinātu atbalstīt abus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 99. un 100.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . Tālāk, kolēģi deputāti, atbildīgā komisija ir ierosinājusi Īres likumu papildināt ar jaunu, līdz šim vēl neesošu, nodaļu, proti, nodaļu, kas reglamentētu īpašas pašvaldību institūcijas — īres valžu — darbību. Jūs esat iepazinušies ar komisijas piedāvāto variantu. Jāsaka, ka īpaši plašas tiesības īres valdēm minētais likums neparedz. Turklāt īres valdes pašvaldība var izveidot atbilstoši saviem ieskatiem. Ja dzīvokļu sektorā nav problēmu, tad mazās pašvaldības īres valdes var neveidot. Gadījumā, ja šādas problēmas ir, un tādas ir lielajās pilsētās, tad var tikt veidotas īres valdes. Tā kā īres valžu veidošana ir brīvprātīga iniciatīva, bet īres valdēm būs noteiktas administratīvas funkcijas, tad finansēšana ir pilnībā uz attiecīgo pašvaldību rēķina. Es vēlreiz uzsveru — īres valžu izveidošana nav obligāta pašvaldību funkcija saskaņā ar šo likumu. Aicinu tātad atbalstīt vispirms 101.priekšlikumu, kas nosaka īres valžu statusu, un to, ka likums tiek papildināts ar īpašu nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 101. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . Ar 102.priekšlikumu atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 47.pantu, kas reglamentē īres valžu izveidošanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Ar nākamo — 103.priekšlikumu — atbildīgā komisija ierosina papildināt Īres likumu ar jaunu pantu, kas reglamentē īres valžu kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 103.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . Ar nākamo — 104.priekšlikumu — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt Īres likumu ar 49.pantu, kas reglamentē īres valžu tiesības.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Tālāk ir seši priekšlikumi, kas attiecas uz likuma papildināšanu ar pārejas noteikumiem.

Ar 105.priekšlikumu atbildīgā komisija ierosina uzlikt par pienākumu valdībai noteiktā termiņā izstrādāt noteikumus, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par īrniekiem trūcīgām personām. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs uzdevums, un tādēļ ir noteikts, ka valdībai tas jāizdara pietiekami īsā laikā. Aicinātu atbalstīt šo punktu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 106.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī 106.priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 107.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 108.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš . 109.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . 110. un pēdējais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Godātie kolēģi! Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Aicinātu atbalstīt Īres likuma grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 13, atturas — 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumiem trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš . Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu Saeimai noteikt 15.aprīli, tātad veselu mēnesi.

Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Deputāti atbalsta priekšlikumu — 15.aprīlis. Termiņš trešajam lasījumam priekšlikumiem.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Prokuratūras likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Ādamsona kungs.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1701. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Prokuratūras likumā, un, pirms pārejam pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas, ir jāatzīmē sekojošais, ka komisijas sēdē piedalījās speciālisti gan no Augstākās tiesas, gan no Ģenerālprokuratūras, gan arī no Tieslietu ministrijas ar Birkava kungu priekšgalā. Un neskatoties uz to, ka pirms tam notika asas debates par nepieciešamību grozīt šo te konkrēto pantu, nevienam no pārstāvjiem nebija faktiski iebildumu.

Tagad pārejam pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas. 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt 36.panta 4.punktu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Ādamsons . 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izteikt 36.panta 5.punktu sekojošā redakcijā. Redakcija jums ir piedāvāta. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Ādamsons . Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Prokuratūras likumā" otro lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 14. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!

J.Ādamsons . Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. 23.marts — priekšlikumi trešajam lasījumam. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar darba dokumentu nr.1331. "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", kuru iesniedza Ministru kabinets un kurš ir tā sauktais paketes likums pie likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Un izmaiņas šajā likumprojektā ir saistītas tikai un vienīgi ar šo likumu, vismaz šobrīd. Pie kam komisija tīšuprāt šo likumu aizkavēja atrauti no paketes, jo ne komisijā, ne sabiedrībā vēl nebija beigusies diskusija par to, kas tad nosaka tarifus — vai pašvaldības šobrīd, vai Satiksmes ministrija. Komisija uz otro lasījumu ir atbalstījusi regulēšanas nodošanu regulatoriem — gan pašvaldību, gan lieliem regulatoriem. Līdz ar to es aicinu Ministru kabineta pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu atbalstīt arī parlamentā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!

K.Leiškalns . Augsti godātie deputāti! Komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.martu, ņemot vērā, ka Kabinets vēlreiz izskatīs pirms otrā lasījuma lielo likumu, kura paketē nāk šis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1708 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"". Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kā arī izstrādājusi savus priekšlikumus.

1. — deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 2. — deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš . 3. — ārlietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 5 — deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 6 — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 7 — ārlietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 9. — deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts komisijas 10.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 11.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 10. jūs...

L.Muciņš . Es teicu, tātad 10.atbalstīts, apkopojot 6., 7., 8. un 9.priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta 9. un 10.priekšlikumu.

L.Muciņš . 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 12. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Piedodiet, arī deputāti ir pieteikušies. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir pielīdzināt kārtību, saskaņā ar kuru nepilsoņiem ir atņemts statuss, ar kārtību, kura jau ir spēkā attiecībā uz pilsoņiem. Saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas pilsoņiem statuss varētu tikt atņemts tikai un vienīgi ar apgabaltiesas lēmumu, bet jautājumu par nepilsoņa statusa atņemšanu ir atļauts lemt administratīvā līmenī. Kā tas izskatās dzīvē? Nu, teiksim, kāds nepilsonis ir atnācis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu jaunu pasi, un personas datu pārbaudes laikā kādam pārvaldes darbiniekam radās aizdomas, ka šis apmeklētājs nepamatoti vai nelikumīgi ir saņēmis nepilsoņa statusu pirms deviņiem gadiem, tās aizdomas ir pietiekamas, lai izsvītrotu no pases personas kodu un ar to cilvēks automātiski kļūst par nelegālo imigrantu valstī. Protams, viņš var pēc tam pārsūdzēt tādu administratīvu lēmumu, un vairākums to dara. Bet vai tāda iespēja atrisina problēmu? Nē. Tiesas prāva turpinās ilgu laiku. Visbiežāk pilna procedūra aizņem divus gadus, un visu laiku, kamēr cilvēks tiesājas ar valsti, viņš dzīvo Latvijā bez personas koda, bez derīga personas dokumenta. Tas nozīmē, ka viņš nevar likumīgi strādāt, nevar likumīgi saņemt bezdarbnieka vai bērna pabalstus. Labi, bet varbūt viņš ir pats vainīgs un nepilsoņa statuss viņam nepienākas, jo viņš ir piemānījis valsti un ir nopircis savu nepilsoņa statusu. Jā, tādi gadījumi praksē bija, bet visbiežāk problēmas ar nepilsoņa statusu radās ierēdņu kļūdas dēļ vai likumā nepareiza traktējuma dēļ. Un pēc divu gadu tiesāšanās viena trešā daļa no cilvēkiem, kuriem tika atņemts nepilsoņa statuss, tomēr panāk sava statusa atjaunošanu. Tas nozīmē, ka katrs trešais gadījums, kad cilvēkam tiek atņemts statuss, tā ir valsts iestādes kļūda, bet par valsts kļūdu ir jāmaksā pašam cilvēkam. Jāmaksā ne tikai ar naudu par advokātu pakalpojumiem, bet arī ar veselību, jo dzīvot bez derīgiem dokumentiem un strādāt neoficiāli visu laiku, kamēr turpinās tiesa, tas nozīmē dzīvot pastāvīgā stresā. Vienīgais ceļš, kā mēs varam civilizēti atrisināt šo problēmu, ir noteikt ar likumu, ka statuss tiek atņemts nevis pirms tiesas, bet tikai saskaņā ar apgabaltiesas lēmumu. Kad šis priekšlikums tika diskutēts Juridiskajā komisijā, tad izskanēja vienīgais pretarguments, komisijas locekļi iebilst, ka tiesas pašlaik ir ļoti pārslogotas. Uz šo iebildumu es varu pateikt, ka gandrīz visas lietas, saistītas ar statusa zaudēšanu, tik un tā nonāk līdz tiesai. Tas ir pirmais.

Un vēl. Jūs zināt, cik tādu gadījumu ir vispār Latvijā katru gadu. Trīs vai pieci gadījumi mēnesī, ne vairāk, bet tiesas izskata pāri par simtu lietu mēnesī, un ar papildus trīs lietu izskatīšanu mēs nevaram pārslogot tiesu. Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas vai frakcijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Cileviča kungs, līdz pārtraukumam palikušas trīs minūtes, jums pietiks ar tām? Jā, lūdzu! Cileviča kungs nākamais.

B.Cilēvičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Faktiski vienīgā atšķirība starp komisijas viedokli un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu ir, kas pieņem lēmumu par statusa atņemšanu, vai tas tiek darīts administratīvā kārtā vai ar tiesas lēmumu. Kur ir būtiskākā atšķirība. Ja lēmums tiek pieņemts administratīvā kārtībā, pat tādā gadījumā, ja šis lēmums tiek pārsūdzēts tiesā, lēmums vienalga stājas spēkā. Tā ir vienīgā atšķirība. Tātad cilvēks jau zaudē šo statusu. Ja lēmumu pieņem tiesa, tad pat apelācijas un kasācijas laikā tomēr lēmums spēkā nestājas. Tur ir tā problēma. Un ņemot vērā, ka šis lēmums patiešām ir saistīts ar ļoti būtiskiem zaudējumiem konkrētai personai, mūsuprāt, būtu daudz labāk novērst tādu nepamatotu statusa atņemšanu. Pat ja divos gadījumos no trijiem, kā Mitrofanova kungs teica, tas notiek pamatoti un likumsakarīgi, es domāju, ka tomēr tas ir daudz būtiskāk, nu tā, tēlaini runājot, aizstāvēt nevainīgu nekā tūlīt sodīt vainīgo. Tātad tā ir vienīgā atšķirība starp Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un atbildīgās komisijas viedokli. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Muciņa kungs, lūdzu atbildīgās komisijas vārdā.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija noraidīja šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu aiz vairākiem aspektiem. Pirmām kārtām tas sašaurināja piedāvāto redakciju, kas bija pieņemta iepriekš vairākos punktos, arī tas, ka būtu noteikti jāpaceļ līdz apgabaltiesas statusam šis jautājums, mēs uzskatījām, ka tas nav nepieciešams, jo kā jūs šeit dzirdējāt iepriekšējās debatēs, tātad lietas tiek izskatītas tiesā, tās tiek pārsūdzētas, ir zināms process, kas liecina par demokrātiju mūsu valstī. Tādēļ mēs noraidījām šo priekšlikumu, jo uzskatām, ka šie jautājumi tiek risināti šādā veidā un pietiekami demokrātiski, ja tas attiecas uz kādiem tehniskiem momentiem, kādā veidā atrisināmi dažādi finansu un citi jautājumi, tad tas ir risināms citādā veidā, nevis būtiski sašaurinot šo pantu. Komisijas viedoklis ir noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 32, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Par cik ir pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Kamēr gatavojas izdruka, vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam, "Latvijas ceļa" frakcija.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi no Eiropas lietu komisijas! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pulksten trijos pārtraukumā mums ir sēde. Mums tā ir ļoti nepieciešama tāpēc, ka pirmdien, kad notiks Integrācijas padomes sēde, ir jāapstiprina vēl divas pozīcijas, un tāpēc mums šodien tās būtu jāizskata. Tās ir īsās pozīcijas, tā ka ilgi tas nevilksies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas rekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Antons Seiksts, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Jānis Siliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu — izskatīt likumprojektu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" otrajā lasījumā. Komisijas vārdā — lūdzu, Muciņa kungs.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs izskatījām 13. priekšlikumu…. tas ir, 12. priekšlikumu…

Sēdes vadītājs. 12. priekšlikumu…

L.Muciņš . Jā, tagad 13. priekšlikums — deputātu Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 14. — Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Aicinu deputātus atbalstīt likumu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" otro lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

L.Muciņš . Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 21. martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi trešajam lasījumam līdz 21. martam. Paldies!

Nākamais likumprojekts "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Šodien mums darba kārtībā ir iekļauti desmit likumprojekti, kas ir saistīti ar jaunas institūcijas — valsts iestādes — Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija — izveidošanu. Tātad gan šis jumta likums, gan ar to saistošo un pavadošo likumprojektu pakete.

Kā pirmo izskatīsim tātad galveno likumu — dokumentu nr. 1710, kurā ir apkopoti visi uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi. Bez atsevišķu deputātu vai ministru priekšlikumiem, vai arī Juridiskā biroja vai komisiju priekšlikumiem tika iesniegts Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu kopums, kas pēc būtības bija alternatīvs likumprojekts.

Budžeta un finansu (nodokļu) un komisija noturēja speciālu sēdi, kurā detalizēti iepazinās ar šā piedāvātā priekšlikuma būtību, izdiskutēja to un, ņemot vērā, ka sociāldemokrātu piedāvātie priekšlikumi paredzēja citu Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas veidošanas kārtību, citus, atšķirīgus no valdības piedāvātā varianta, arī šīs komisijas darbības principus, uzdevumus, atbildības pakāpi un arī pārskatu iesniegšanas kārtību, tātad, izvērtējusi visu šo priekšlikumu būtību, komisija konceptuāli visu šo priekšlikumu paketi noraidīja.

Līdz ar to es lūgšu neatbalstīt visus šos Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumus, kas skāra visus šos jautājumus. Atsevišķi priekšlikumi, kuri bija atbalstāmi, tiešām kuri bija ļoti vērtīgi, tos mēs arī esam atbalstījuši.

Es vienkārši informēju, kāpēc ir tik daudz varbūt šo Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas neatbalstīto priekšlikumu.

Un tagad sāksim izskatīt šos priekšlikumus konkrēti. 1. ir jau minētās frakcijas priekšlikums — precizēt likumprojekta nosaukumu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 37, atturas — 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Nākamie ir identiski. 2. un 3. priekšlikums — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Komisija tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 2. un 3. priekšlikumu.

A.Poča . 4. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām priekš Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības mēs pieņemam atbilstoši ļoti smagu un nozīmīgu likumu, un tāpēc tas arī ir jāsagatavo, lai tas būtu uz ilgu laiku un pareizai darbībai. Mēs tik tiešām piedāvājām papildināt šo likumprojektu ar terminoloģiju. Nu galu galā taču Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības likums, tas nav Medniecības likums, un terminoloģija tam ir vajadzīga, un tai ir jābūt, un mēs nevaram to atstāt tā, kā saka, kā parastu kādu likumu, kuram nav liela nozīme.

Tāpēc es lūdzu, protams, ka terminoloģija, varbūt tā nav pilnīga, protams, tur vēl tā ir jāpapildina. Varbūt ir jāveic kādas izmaiņas, bet terminoloģijai ir jābūt, un tā ir jāatstāj. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, ka tas nav pilnīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Protams, terminoloģija ir ļoti būtisks likumdošanas faktors, bet es gribētu norādīt, ka bez šī Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likuma šo sfēru regulē vēl vesela rinda speciālie likumi, kā, piemēram, Likums par vērtspapīriem, Likums par kredītiestādēm, Likums par apdrošināšanu, kā arī likumi par uzņēmējdarbību, un visos šajos likumos ir šie termini tādā vai citādā mērā jau skaidroti. Un kā jau precīzi norādīja arī Bojāra kungs, šeit šo terminu skaidrojums nav pietiekami precīzs, nav pietiekami izsmeļošs, tāpēc arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 35, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Komisija noraidīja arī 5. — sociāldemokrātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Tika noraidīts arī 6. — šīs pašas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Atbalstīts tika daļēji Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts 8. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Deputāta Bojāra kunga priekšlikums komisijas atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 8. priekšlikumu.

A.Poča . Par 9. priekšlikumu es runāju.

Sēdes vadītājs. Tātad 8. priekšlikumu mēs arī atbalstām. Deputāti atbalsta.

Par 9.priekšlikumu debatēs pieteicies Leons Bojārs. Atklājam debates.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs taču palasiet saturu, un patiesībā mēs izveidojam nopietnu likumu, un tad ir jāpaskatās, kas tad to kontrolē un kā priekšā tas atbild. Diemžēl likumā jūs to neatradīsiet, tikai tagad pēdējā laikā ir parādījusies atbildība kādos četros pantos. Vairāk nav! Bet toties darbība viņam ir pāri par 24 pantiem. Un tāpēc mans priekšlikums bija, ka tas pakļaujas Saeimai. Un tik tiešām tas ir jākontrolē, jo finansu un kapitāla tirgus, kurā iesaistītas bankas, kurā iesaistīta finansu aprite un viss pārējais, nevar būt tā atstāts, ka strādā kaut kādā Romas pāvesta līmenī, ka viņš ir absolūti neatkarīgs un ka Latvijā viņš gandrīz nekam nepakļaujas. Tāpēc pakļautība Saeimai ir vajadzīga. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit faktiski ir svarīgs priekšlikums. Un arī jāskatās uz šo priekšlikumu caur iepriekšējo atbalstīto Juridiskās komisijas priekšlikumu prizmu. Faktiski mums šeit jārunā par valsts pārvaldi un par tās būtību. Šeit, es domāju, Bojāra kungs mums piedāvā nepareizu koncepciju, ka Saeimai ir kaut kas pakļauts tāpat kā Ministru kabinetam. Nē, tieši otrādi. Satversmes 58.pantā skaidri un gaiši ir teikts, ka visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Un tā arī ir vienīgā padotības piramīda valsts varas sistēmā un konkrēti valsts pārvaldes sadaļā. Tātad valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Savukārt ne Saeimai ir kāds padots, un nevar teikt, ka Saeimai Ministru kabinets ir padots. Nedz Saeimai ir padota Augstākā tiesa vai Satversmes tiesa vai Valsts kontrole, nedz arī citas konstitucionālās valsts varas institūcijas, nedz arī tiesu iestādes nav padotas nedz Saeimai, nedz arī Augstākajai tiesai. Tās visas funkcionē un darbojas saskaņā ar likumu. Un attiecīgās institūcijas, tajā skaitā Saeima, saskaņā ar likumu veic tās funkcijas, kas viņai ir likumā uzticētas. Šinī gadījumā tātad konkrētas funkcijas, ko juridiskā teorija sauc par kontroles funkcijām. Tātad ieceļ attiecīgo Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāju, vietnieku, locekļus vai kā citādāk. Attiecīgi pieņem un atceļ likumus, nodrošina finansēšanu un veic citas kontroles funkcijas. Tādēļ konceptuāli kļūdaini ir runāt par kādu institūciju pakļautību Saeimai. Tas, ka ir nepieciešama atskaišu sistēma, tas ir pareizi, un attiecīgajā likumā ir jāiestrādā, kam un kādā veidā, bet ne jau Saeimai atskaitās šī komisija. Tādēļ arī es uzskatu, ka šis 9.priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā — Počas kundze!

A.Poča (LC). Muciņa kungs savā uzstāšanās saturā atspoguļoja valsts institucionālās shēmas vai sistēmas principus. Es gribētu teikt, ka princips, ka šādai komisijai ir jāatskaitās kādai augstākstāvošai institūcijai, tas nav vispār diskutējams.

Jautājums ir par metodēm un par formām, kādā veidā tas tiek darīts. Un šajā pašā likumprojektā jums jau piedāvātajā komisijas atbalstītajā redakcijā 27.pantā, kuru mēs vēl skatīsim, ir noteikts, ka komisija reizi gadā, ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam, iesniedz Saeimai rakstisku pārskatu par savu iepriekšējā gada darbu un zvērināts revidents pārbaudīs pilnu finansu pārskatu. Tas ir līdzīgi, kā to dara arī Valsts kontrole. Ir cits jautājums, cik Saeima ir spējīga, kāda ir Saeimas kapacitāte šos pārskatus izvērtēt un attiecīgi novērtēt šīs konkrētās institūcijas pozitīvu vai neefektīvu darbu. Bet šinī konkrētajā vietā 9. priekšlikumā, es lūdzu komisijas vārdā deputāta Bojāra priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 40, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu, tālāk!

A.Poča . Nākamais 10. un 11. priekšlikums ir pilnīgi identiski Juridiskā biroja, Juridiskās komisijas priekšlikumi. Lūdzu tos atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 10. un 11. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumus.

A.Poča . 12. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Arī 13. — šīs pašas frakcijas priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī šeit deputāti piekrīt.

A.Poča . Arī 14. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī par 14.priekšlikumu deputāti piekrīt.

A.Poča . 15., 16. un 17. priekšlikumu, kā jau es minēju sava ziņojuma ievadā, sakarā ar to, ka tas veido citu šā likuma koncepciju, tātad komisija visus šos trīs priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

A.Poča . Nākamais 18. un 19. priekšlikums ir identiski Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Lūdzu tos atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 18. un 19. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumus.

A.Poča . 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir precizēts un atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā. 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 21.priekšlikumu un 22.priekšlikumu.

A.Poča . 23. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Neatbalstīja arī 24. — sociāldemokrātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī šeit deputāti piekrīt.

A.Poča . Daļēji tika ņemts vērā Juridiskā biroja 25.priekšlikumā izteiktais un arī Juridiskās komisijas 26.priekšlikumā izteiktais. Tas ir apkopots un piedāvāts jums 27. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 25., 26. un 27. priekšlikumu.

A.Poča . 28. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 5.panta izslēgšanu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 29. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts, faktiski pilnībā ir atbalstīts un iestrādāts vēl precizētāk finansu ministra Krastiņa priekšlikumā par 5.panta redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.

A.Poča . 31. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts. Līdzīgi ir arī atbalstīts Juridiskā biroja 32.priekšlikums, un ir izveidota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Tas ir 33. priekšlikums par otrās nodaļas virsrakstu. Lūdzu atbalstīt tātad 33.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 31., 32. un 33.priekšlikumu.

A.Poča . 34. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Arī 35. priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī šeit deputāti piekrīt.

A.Poča . Ir guvis atbalstu gan 36. — Juridiskā biroja priekšlikums, gan 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums, gan arī 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Apkopojot visus šos priekšlikumus, ir izveidota jauna 7.panta ievaddaļa un 1.punkta redakcija, ko piedāvājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 36., 37., 38 un 39.priekšlikumu.

A.Poča . Komisija lūdz atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kuru mēs atbalstījām, 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 40.priekšlikumu.

A.Poča . Diemžēl neguva atbalstu deputāta Bojāra kunga — 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 42., Juridiskā biroja priekšlikums, un 43., Juridiskās komisijas priekšlikums, pēc būtības ir atbalstīti. Tie ir faktiski identiski, un idejas apkopotas un izteiktas daudz precīzākā, mūsuprāt, redakcijā ir jums piedāvātajā 44. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42., 43. un 44.priekšlikumu.

A.Poča . 45. — Bojāra kunga priekšlikums. Šoreiz neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 46. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 47. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 50.priekšlikumā.

Līdzīgi arī 48. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 50.priekšlikumā.

Savukārt atbalstu neguva Bojāra kunga priekšlikums — nr.49. Tātad lūdzu kopumā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju — 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 47., 48., 49. un 50.priekšlikumu.

A.Poča . 51.priekšlikums — Juridiskā biroja. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Neguva atbalstu 52. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 53. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Un ir atbalstīts arī 54. — finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums. Un viss tas ir atbalstīts kopumā 55. — Juridiskās komisijas galīgajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 53., 54. un 55.priekšlikumu.

A.Poča . Diezgan lielas diskusijas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija par 56. — Juridiskā biroja un 57. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo šeit bija noteikts, ka komisijai ir tiesības piemērot normatīvos aktos paredzētās sankcijas, ja tiek pārkāpti normatīvie akti. Komisija, ņemot vērā, ka šobrīd jau ir šāda prakse, ka atsevišķi darbojošamies konkrētām finansu vai kapitāla tirgus sektora uzraudzības institūcijām, komisijām ir šādas tiesības, uzskatīja, ka šādas sodīšanas sankcijas ir saglabājamas. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, kas ir pretējs Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas viedoklim!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Es atvainojos! Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums par šā panta 5.punktā paredzētām tiesībām būtu diskutējams un vēl apsverams un precizējams uz trešo lasījumu. No vienas puses, protams, ir grūti iebilst komisijai, un es arī neiebilstu pret šodienas komisijas lēmumu, ka ir izveidojusies zināma prakse. Šobrīd attiecīgi Latvijas Banka piemēro zināmas sankcijas. Tā ir reālā prakse, bet mums arī, pārveidojot likumdošanu, ir jāskatās, kur mums šī prakse jāsaglabā, kur tā mums varbūt ir pretrunā ar attiecīgo tiesisko kārtību un varas dalīšanas principiem un kuros gadījumos varbūt šī prakse ir nedaudz jāprecizē vai visādā ziņā jāizsver, kuras funkcijas būtu atstājamas un kuras funkcijas būtu jānodod kādām citām institūcijām. Un ja jānodod kādām citām institūcijām, tad kurām institūcijām konkrēti sodīšanas funkcija ir jānodod.

Ja mēs runājam tā, kā tas ierakstīts tagad, tad sankcijas, protams, no vienas puses, mēs varam teikt, ka licences atņemšana un attiecīgi normatīvu palielināšana un tā tālāk, tās arī mēs tā varam vienkāršoti saukt par sankcijām, un par šādām sankcijām nav šaubu, ka šādas sankcijas būtu Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai jāpiemēro, un tas būtu pareizi.

No otras puses, tas, kas attiecas uz administratīviem vai naudas sodiem, kuriem ir administratīvs raksturs, par šādiem būtu pareizāk, ka to dara valsts pārvaldes iestādes. Tāpēc es aicinātu komisiju apsvērt uz trešo lasījumu šo 5.punktu precizēt, attiecīgi sadalot tādā veidā, ka šajā likumā noteiktās, nu, vai mēs tās sauktu par sankcijām vai par ietekmēšanas līdzekļiem attiecīgajos pantos, kas ir paredzēti, licenču izsniegšana vai anulēšana un tā tālāk, vajadzētu šīs sankcijas, ja tās var tā saukt, saglabāt, savukārt atkal tīri tādas administratīvi sodošas sankcijas vajadzētu nodot valsts pārvaldes iestādēm, jo līdz ar to rodas šaubas, ka, ja šī institūcija, tātad ko mēs šeit iedibinām, tātad Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, sāk nodarboties ar valsts pārvaldes jautājumiem, tad, nodarbojoties ar valsts pārvaldes jautājumiem, var pacelties jautājums, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde. Ja tā ir valsts pārvaldes iestāde, tad tai ir jābūt padotai Ministru kabinetam. Ja tā ir padota Ministru kabinetam, tad faktiski šī koncepcija, kas tiek piedāvāta šajā jomā, sagrūst. Līdz ar to es tomēr, saglabājot šo pareizo, kā es uzskatu, pieeju, ka tā ir neatkarīga valsts iestāde, nav padota Ministru kabinetam, formējas likumā noteiktā kārtībā — caur Saeimu un citām institūcijām, ar aktīvu Latvijas Bankas un tās prezidenta un finansu ministra dalību šajā procesā. No otras puses, nevajadzētu ar šādām sankcijām un dažiem tādiem pārvaldes elementiem apdraudēt šīs te institūcijas vietu un paredzēt kaut kādas nākotnē iespējamas diskusijas vai kritiku, kad sāksies kaut kādi konkrēti šīs institūcijas lēmumi. Un tiks aizskārtas kādas konkrētas finansu un kapitāla tirgus dalībnieku intereses, kuras savukārt, iespējams, var sākt apšaubīt šīs institūcijas vietu un novietojumu juridiskajā valsts institūciju sistēmā.

Tāpēc Juridiskā komisija, tagad piekrītot komisijas lēmumam, aicinātu diskutēt trešajā lasījumā. Jo faktiski šis ir vienīgais tāds jau diskutējamais jautājums, kas mums šajā likumā konceptuāls ir palicies, ko vajadzētu trešajā lasījumā precizēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Počas kundze, lūdzu!

A.Poča (LC). Man nav ko piebilst. Es saprotu, ka Muciņa kungs neuzstāj uz balsojumu, līdz ar to es lūdzu atbalstīt klusējot.

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, jūs neprasiet balsojumu? (No zāles deputāts L.Muciņš: "Nē!") Paldies! Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 56. un 57.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Ko tad viņš tik ilgi runāja?")

A.Poča . 58. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, vēlāk 60.priekšlikumā. 59. — deputāta Bojāra kunga priekšlikumu mēs diemžēl neatbalstījām. Lūdzu tātad atbalstīt 60. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58., 59. un 60.priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 61. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 62. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl informācijā par uzņēmumiem vai par uzņēmējdarbību ir noplūde. Tā ir noplūde kā no banku sistēmām, tā arī no reģistra un vēl no dažādām iestādēm, kuras kontrolē darbu. Un jūs ļoti labi zināt, ka ēnu ekonomika un tie, kas nodarbojās savā laikā ar izspiešanu, viņi bija informēti ļoti labi par visiem uzņēmumiem, zināja visus ienākumus, visu. Bet te ir daudzreiz nopietnāka lieta. Jo, par cik tajā iesaistās vēl ārzemju partneri, tad, protams, informāciju nododot par to vai citu banku, ir jābūt atļaujai no tās bankas. Lai būtu tā, vai var to informāciju nodot vai nevar, jo noplūdei vienā otrā jautājumā, izskatot konkurences darbību, ir ļoti liela nozīmē, tāpēc es tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča (LC). Jā, nupat pati problēma ir ļoti būtiska un ļoti nozīmīga, bet mums ir vesela rinda normatīvo aktu, kas jau regulē informācijas, un konkrēti arī konfidenciālas informācijas, sniegšanas kārtību. Bez tam ir vesela rinda normatīvo aktu, kas arī paredz atbildību, pie tam dažāda līmeņa atbildību, personām, kas nav likumu ievērojušas. Tātad konkrētajām amatpersonām, un līdz ar to šeit vienkārši šo normu atkārtot mēs neuzskatījām par lietderīgu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, noraidīt šo deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 62. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 40, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Nav guvis atbalstu arī 63. — deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 64. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par jauna panta ieviešanu, kas noteic komisijas atbildību, pēc būtības komisijā guva atbalstu. Vienīgi tika diskutēts par to, par jautājumiem, par kuriem komisija būtu atbildīga un arī, teiksim, par šo atbildības detalizāciju vai arī konkrēto atbildību. Un pēc debatēm komisija piedāvā jums 65.priekšlikuma redakciju, kas ļoti vispārēji nosaka komisijas atbildības līmeni, tātad komisija ir atbildīga par finansu tirgus stabilitāti un attīstību un brīvas konkurences veicināšanu finansu un kapitāla tirgū. Tātad par diviem ļoti, ļoti svarīgiem jautājumiem, kas pēc būtības ietver arī daudzus daudz detalizētākus jautājumus. Lūdzu jūs atbalstīt 65. — komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 64. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 38, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . 66. — Sociāldemokrātiskās strādnieku...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 65. priekšlikumu mums nav...

A.Poča . Es ļoti atvainojos, jā...

Sēdes vadītājs. Par 65. priekšlikumu jūs prasāt balsojumu? Nē. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča . 66. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — ir izslēgt trešo nodaļu, kas regulē komisijas, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas sadarbību. Mēs uzskatījām, ka šāda nodaļa ir jāsaglabā, līdz ar to frakcijas viedoklis netika atbalstīts, taču tika atbalstīts 67. — Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka ir jāprecizē šīs nodaļas nosaukums. Tātad lūdzu neatbalstīt 66., bet atbalstīt 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 66. un 67.priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 68. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu neatbalstīt 69. — deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 70. — Juridiskās komisijas priekšlikums — neguva atbalstu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā jums izteikt šī panta trešo daļu kā jaunu 11.pantu, par ko mēs vēlāk debatēsim. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70. un 71.priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt identiskus Juridiskās komisijas un finansu ministra Krastiņa priekšlikumus par 9.panta ceturtās daļas izslēgšanu. 72. un 73.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 72. un 73.priekšlikumu.

A.Poča . 74. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 74.priekšlikumu.

A.Poča . 75. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par komisijas izveidošanu. Lūdzu jūs neatbalstīt, jo tas ir pretrunā visai... nevis pretrunā, bet tā ir alternatīva koncepcija šī likuma veidošanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 75.priekšlikumu.

A.Poča . Arī 76.priekšlikumu līdzīgu motīvu dēļ lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Komisija atbalstīja deputāta Sokolovska — 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Un pēc būtības arī 78. priekšlikums ir atbalstāms, jo tas ir identisks Sokolovska kunga priekšlikumam, Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča . 79. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 11.panta izslēgšanu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Un identisks ir finansu ministra Krastiņa — 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 81. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsojam par 81. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 38, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu neatbalstīt arī 82.priekšlikumu, kas ir, kā jau es jums teicu, alternatīva koncepcija šim likumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 83. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 84.priekšlikumā, kuru tad arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 83. un 84.priekšlikumu.

A.Poča . 85. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 86. — deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un ir iestrādāts vēlāk 100. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Bet 87.priekšlikums, finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas attiecas uz šo pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 86. un 87.priekšlikumu.

A.Poča . 88. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Līdzīgi arī deputāta Sokolovska priekšlikums ir atbalstīts komisijas 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī šo deputāti atbalsta.

A.Poča . Deputāta Bojāra kunga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Un tātad lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 91.priekšlikumu, kas apvieno jau iepriekšējos divus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 91. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča . 92. deputāta Bojāra kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 93. — Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts komisijas 95.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Arī 94. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas 95.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Līdz ar to lūdzu atbalstīt 95. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 95. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča . 96. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 97. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Ir iestrādāts 100. komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Nav atbalstīts šoreiz 98., deputāta Sokolovska kunga priekšlikums, un arī 99., deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 98. un 99.priekšlikumu.

A.Poča . Tātad lūdzu atbalstīt 100. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā ir iestrādāti gan Krastiņa kunga, gan arī Sokolovska kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 100. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča . 101., Juridiskā biroja priekšlikums, un deputāta Bojāra kunga 102.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Nav šoreiz atbalstīts deputāta Sokolovska kunga 103.priekšlikums un arī viņa 104.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 103. un 104.priekšlikumu.

A.Poča . 105., Juridiskā biroja priekšlikums, jau ir bijis iestrādāts 100., komisijas priekšlikumā, tātad var teikt, ka tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 106. priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Nav guvis arī atbalstu Bojāra kunga 107. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Ir atbalstīts finansu ministra Krastiņa kunga — 108. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Atbalstu nav guvis 109. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 110. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča . 111. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts 113. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi arī 112. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad lūdzu atbalstīt 113. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 111., 112. un 113. priekšlikumu.

A.Poča . 114. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Nav atbalstīts arī deputāta Bojāra 115. priekšlikums un 116. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 115. un 116. priekšlikumu.

A.Poča . 117. — identiskie Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi attiecībā uz sankciju piemērošanu netika atbalstīti, bet šis jautājums jau šeit šodien tika diskutēts, un arī Muciņa kungs izteica savu viedokli. Varbūt mēs tiešām precizēsim šo jautājumu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča . 118. — Bojāra kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča . Nav atbalstīts 119. — Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča . Nav guvis atbalstu sociāldemokrātu 120. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Ir atbalstīts 121. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Noraidīts 122. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 122. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 36, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . 123. — sociāldemokrātu priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Komisija neatbalstīja arī finansu ministra Krastiņa 124. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Neguva atbalstu 125. priekšlikums, ko iesniedza sociāldemokrāti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Līdzīgi arī 126. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī par 126. priekšlikumu deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 127. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 128. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Savukārt ir atbalstīts Juridiskā biroja 129. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 129. priekšlikumu.

A.Poča . 130. — sociāldemokrātu priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 131. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

A.Poča . Un līdz ar to es lūdzu jūsu atbalstu 132. priekšlikuma precizētajam variantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu par 131. un 132. priekšlikumu.

A.Poča . 133. priekšlikums, ko iesniedza sociāldemokrāti, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča . Tika noraidīts arī sociāldemokrātu 134. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Un arī Bojāra kunga 135. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča . Noraidīts ir deputāta Bojāra 136. priekšlikums un arī sociāldemokrātu frakcijas 137. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 136. un 137. priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 138. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas nosaka, ka atskaitījumi komisijas uzturēšanai, kas veido komisijas ieņēmumus, var būt noteikti līdz šim konkrētajam lielumam, bet tātad ir iespējams arī mazāki, nevis konkrēts skaitlis. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 138. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīsim 139. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 140. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 141. — sociāldemokrātu priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Noraidīts 142. — sociāldemokrātu priekšlikums. Un 143. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 142. un 143. priekšlikumu.

A.Poča . 144. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt .

A.Poča . Noraidīts ir arī 145.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Un nav guvis atbalstu arī deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Lūdzu atbalstīsim 147. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 148. — sociāldemokrātu priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 148. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 40, atturas — 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . 149. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Ir guvis daļēju atbalstu un ir iestrādāts jau mūsu atbalstītajā 132. komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 149. priekšlikumu.

A.Poča . 150. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim…. Atvainojiet, Ābiķa kungs, jūs vēlējāties… Es atvainojos… Kolēģi, mēs esam diezgan noguruši. Lūdzu koncentrēties un nejokot.

Lūdzu, Počas kundze, turpiniet.

A.Poča . Jā, nu es samulsu, kur es paliku…. Pie 150.priekšlikuma, ja?

Sēdes vadītājs. Jā, pie 150.priekšlikuma palikām.

A.Poča . 150. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Noraidīts arī ir 151. — sociāldemokrātu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Noraidīts arī deputāta Bojāra 152. priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Un arī 153. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī par 153. priekšlikumu deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Un arī neguva atbalstu Juridiskās komisijas 154. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 154. priekšlikumu.

A.Poča . Mēs noraidījām arī 155. — deputāta Bojāra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

A.Poča . 156. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Noraidīts 157. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 157. priekšlikumu.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 14. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!

A.Poča . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 26. marts.

Sēdes vadītājs. 26. marts — priekšlikumi trešajam lasījumam. Paldies!

Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , otrais lasījums. Atbildīgās komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Minētajam likumprojektam ir tikai viens priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Ņemot vērā, ka jumta likumā mēs mainījām komisijas nosaukumu, arī šeit tas ir precizēts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu… Cienījamie kolēģi, lūdzu klusāk, es pat nevaru dzirdēt, ko atbildīgais ziņotājs runā. Cienījamie kolēģi, Ābiķa kungs, lūdzu klusāk, es nevaru šeit dzirdēt. Es ticu, ka arī jūs nevarat dzirdēt, ko ziņotājs runā. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča . Tātad es lūdzu Saeimas atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vienīgajam priekšlikumam likumprojektam "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"".

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

A.Poča . 26.marts.

Sēdes vadītājs. 26.marts — priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" , otrais lasījums. Atbildīgās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Arī šim likumprojektam ir tikai viens priekšlikums, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Par komisijas nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A.Poča . Tā kā priekšlikumi ir izskatīti, līdz ar to lūdzu nobalsot par otro lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu termiņu trešajam lasījumam priekšlikumiem!

A.Poča . Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 26.martam.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam — 26.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Šeit šim likumprojektam tika saņemti priekšlikumi gan no Juridiskās komisijas, gan no Juridiskā biroja. Šie abi priekšlikumi runā pēc būtības par Latvijas Bankas juridisko statusu vai statusu valsts pārvaldes sistēmā. Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies šī diskusija par to, kā būtu nosaucams jeb kāds būtu regulējums šādām neatkarīgām institūcijām kā Latvijas Banka, kā šī Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, Valsts kontrole, Satversmes aizsardzības birojs un tamlīdzīgi. Tātad šeit tika piedāvāts šobrīd esošā 1.panta redakciju precizēt. Pēc ilgām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu redakciju, kas jums ir piedāvāta kā 3.priekšlikums, kuru mēs lūdzam atbalstīt, kur mēs centāmies ņemt vērā gan Juridiskās komisijas, gan Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja viedoklim. Piedodiet, Muciņa kungs vēlas uzstāties debatēs. Lūdzu, atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija piedāvāja savu formulējumu, un tādu pašu formulējumu piedāvāja, nedaudz atšķirīgu formulējumu piedāvāja Juridiskais birojs, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad konceptuāli pieņēma šos formulējumus savā redakcijā.

Ja mēs runājam par šo konceptuālo pieeju, tad, trijos vārdos atbalstot šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pieeju, es vēlos teikt sekojošo: tiešām šobrīd noris diskusija par šādu neatkarīgu institūciju kā Latvijas Bankas, kā Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vietu un lomu valsts iestāžu sistēmā. Un viennozīmīgi ir skaidrs, ka tās ir neatkarīgas valsts iestādes, neatkarīgas valsts institūcijas.

Tajā pašā laikā es vēlos pasvītrot, ka tās nevar jaukt šeit ar tādiem jēdzieniem kā Valsts kontrole vai kādas citas. Tās ir valsts varas konstitucionālās institūcijas, kas noteiktas Satversmē, un tās realizē valsts varu. Un tāpēc ir skaidrs, ka Valsts kontrole lieto lielo valsts ģerboni gan savos zīmogos, gan vizītkartēs, gan visās pārējās vietās, jo lielais valsts ģerbonis kā jebkuras valsts ģerbonis ataino un pauž to, ka pirmām kārtām šī institūcija rīkojas valsts vārdā, tiesības un pienākumus un saistības uzņemas valsts vārdā un iegūst valsts vārdā, un arī, ka tā ir valsts kā juridiskas personas sastāvdaļa un valsts orgāns.

Atšķirībā no tā Latvijas Banka, un arī iepriekš pieņemtajā likumā, ko mēs diezgan vienprātīgi noslēgumā nobalsojām, iepriekš pieņemtajā likumā ir skaidri un gaiši redzams, ka šīs institūcijas ir neatkarīgas valsts iestādes, un tās nerealizē varu un nerealizēs varu. Un to mēs redzam arī grozījumos likumā "Par Latvijas Banku", ka Latvijas Banka arī attīrās no šiem varas elementiem, kuri, tā sacīt, traucē viņai tuvoties tam teorētiskajam modelim, kāds, protams, dabā reti kad pastāv, jo teorija vienmēr ir teorija, bet praktiskā dzīvē ir vienmēr savādāk. Un tādēļ Juridiskās komisijas priekšlikums — te gan iezīmēts, ka daļēji pieņemts, bet šinī gadījumā es uzstāju uz balsošanu, vienīgā atšķirība ir tāda, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā atšķirībā no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas nav iekļauti vārdi "lielais valsts ģerboņa attēls".

Es vienkārši tīri no praktiskās puses atgādināšu, ka šeit regulāri mēs saņemam gan Latvijas Bankas monetāros apskatus, gan gada atskaites, gan citus dokumentus, ka, ja mēs nostātos pie Latvijas Bankas, gan citādāk, mēs nekur, ne Bankas fasādē, ne uz tās ieejas durvīm, nedz uz tās izdalītajiem dokumentiem, nekur neredzam Latvijas valsts ģerboni, jo Latvijas Bankai ir sava attiecīgā atribūtika un viņa šo atribūtiku izmanto. Tā ir šī uzlecošā saule, ko Latvijas Banka, es domāju, ļoti labi izvēlējusies, un viņa visādā ziņā sasaistās zināmā mērā ar ģerboni ļoti nosacīti un tajā pašā laikā simbolizē attiecīgus elementus, ko viņa tur attēlo. Un tajā pašā laikā, par cik funkcijas nav varas funkcijas, ir nepieciešams izņemt ārā šo lielo valsts ģerboni.

Latvijas Banka pēc būtības ir atteikusies visās vietās un lietās lietot šo valsts ģerboni, un, kā paskaidroja tās speciālisti, lielais ģerbonis ir palicis tikai vienā vietā. Tas ir palicis lielajā zīmogā, ko Latvijas Banka izmanto. Pie tam, ņemot vērā, ka mums ir jāsaskaņo likums par Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, kur tas netiek piedāvāts, komisija piekrita izņemt ģerboni ārā. Atcerieties, pirmajā lasījumā Valsts un kapitāltirgus likumā ir ielikts iekšā valsts ģerbonis. Komisija izņēma ārā. Un šeit ir tāda pati situācija, ka valsts ģerbonim nevajadzētu būt un ņemot vērā...

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, jūs esat jau savu laiku izlietojis.

L.Muciņš . ... Juridiskajā komisijā ir atvērts likums "Par valsts ģerboni", būtu nepieciešams saskaņot šos likumus un likumu "Par valsts ģerboni". Es aicinātu šoreiz pieņemt Juridiskās komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Beidzam debates.

A.Poča (LC). Es komisijas vārdā, varbūt...

Sēdes vadītājs. Nē, nu, Počas kundze, vai jūs vēlaties kā debatēs vai kā atbildīgās komisijas vārdā. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Bija jau vesera sitiens. Tātad viss cauri!")

A.Poča . Es gribētu gandrīz šoreiz debatēs. Ne tik daudz kā atbildīgās komisijas vārdā, bet debatēs šoreiz. Nepaspēju...

Sēdes vadītājs. Jā, tad lūdzu tomēr atbildīgās komisijas vārdā.

A.Poča . Labi, atbildīgās komisijas vārdā.

Mēs tiešām, Muciņa kungs, daudz par šo jautājumu debatējām komisijā. Varbūt šis arguments netika aizskarts tieši komisijas sēdē, bet es jums gribētu likt apdomāt tādu situāciju. Kas ir Latvijas Banka? Latvijas Banka faktiski ir institūcija, kurai uzticēts ārkārtīgi būtisks un svarīgs uzdevums — emitēt Latvijas valsts naudu. Nauda pēc būtības ir viens no valsts simboliem, no pamatelementiem, tas ir tas, kas vispār ir viena no valsts pazīmēm. Ļoti bieži ārzemnieki atbrauc un jautā: "Kas ir jūsu valsts atribūts?" Tā ir nauda. Tas ir viens no svarīgākajiem elementiem valsts eksistencē. Paņemsim 10 latus. Šeit ir lielais valsts ģerbonis. Es nezinu, ja Latvijas Banka, teiksim, varbūt nevarēs lietot kādreiz, ja tas ir nepieciešams, kādās attiecībās spiedogu ar lielā ģerboņa attēlu, tad es nezinu, vai viņai arī tiesības ir izmantot šo lielo ģerboni uz naudaszīmēm. Tas ir vienkārši tāds retorisks jautājums.

Man šobrīd ir grūti pat sniegt pilnīgu atbildi uz šo jautājumu. Bet tāpēc es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 3.priekšlikumu, un mēs vēl varētu padiskutēt uz trešo lasījumu par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad Muciņa kungs pieprasīja balsojumu par 1. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 2, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča . Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 3.priekšlikumā. Tātad es lūdzu atbalstīt šo 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Poča . 4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tikai precizē finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nosaukumu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Līdz ar to priekšlikumi visi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!

A.Poča . Līdzīgi kā iepriekšējam — 26.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam — 26.marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Viens priekšlikums, ko iesniedza Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, precizēt komisijas — Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas — nosaukumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" otro lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam! Termiņu.

A.Poča . Lūdzu iesniegt līdz 26.martam.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam — 26.marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" , otrais lasījums.

A.Poča (LC). Arī šeit ir tikai viens precizējošs priekšlikums, ko iesniedza Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgo komisiju.

A.Poča . Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus termiņam trešajam lasījumam!

A.Poča . 26.marts. (Starpsauciens: "Tik daudz likumu, un visi vienā datumā!")

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam — 26.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā 1. šim likumprojektam ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 7.panta pirmo daļu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 3. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, bet izveidoja 4.priekšlikumu. Tātad komisija izveidoja savu priekšlikumu, ko lūdzu jums arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Poča . Netika atbalstīts finansu ministra Krastiņa kunga 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Tika atbalstīts 6. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Netika atbalstīts 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Un netika atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus termiņam trešajam lasījumam!

A.Poča . Arī lūdzu 26.marts.

Sēdes vadītājs. Termiņš trešajam lasījumam priekšlikumiem — 26.marts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Tātad šeit ir kā 1. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par komisijas nosaukuma precizēšanu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta redakcijas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Un 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas punkta redakcijas precizēšanu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu balsot par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus termiņiem trešajam lasījumam.

A.Poča . Priekšlikumus es lūdzu iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam — 27.marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā", otrais lasījums.

A.Poča (LC). Kā 1. šim likumprojektam ir saņemts finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Ir atbalstīts arī 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī 4. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Počas kundze, man ir 2.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

A.Poča . Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Mēs skatām grozījumus Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā.

A.Poča . Es ļoti atvainojos! Es vienu uz priekšu! Jā! Tātad lūdzu atbalstīt 1. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par komisijas nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 2. — Budžeta komisijas priekšlikumu — atbalsta deputāti.

A.Poča . Un lūdzu atbalstīt arī 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 3.priekšlikumu deputāti atbalsta. Počas kundze, lūdzu!

A.Poča . Visi priekšlikumu izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča . 27.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam — 27.marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča (LC). Paldies! Tātad 1. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums par 4.panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 3.priekšlikumu.

A.Poča . Un arī 4.— Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī 4.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu izteikt atbalstu arī finansu ministra Krastiņa kunga 5.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 6., finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumu, un arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu komisija bez diskusijām atbalstīja savā izveidotajā redakcijā. Tātad lūdzu sniegt atbalstu 8. — komisijas priekšlikumam!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

A.Poča . 9. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisijā tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Tika pieņemts arī 10. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 10.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča . 11.priekšlikumu, kuru iesniedzis finansu ministrs Krastiņa kungs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija precizēja, līdz ar to lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu.

A.Poča . 13. — redakcionālais priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Tika atbalstīts arī finansu ministra Krastiņa 14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 15. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Tika redakcionāli precizēts un tiek piedāvāts 16.priekšlikums kā atbildīgās komisijas redakcija, tad lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Poča . 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī atbildīgās komisijas 18.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Līdzīgi arī 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums — būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 20., Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, un arī 21., Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 20. un 21.priekšlikumu.

A.Poča . 22., finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 23. un 24., Juridiskā biroja priekšlikumi, komisijā tika pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 23. un 24. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

A.Poča . Atbildīgā komisija jums piedāvā atbalstīt 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Savukārt 26., Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 27.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 26. un 27.priekšlikumu.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā", otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

A.Poča . Priekšlikumus iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam — 27.marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"" , otrais lasījums.

A.Poča . Minētajam likumprojektam kā pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par jauna panta ieviešanu likumprojektā. Lūdzu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī 2. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča . 3.ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur mēs arī nedaudz precizējām esošā panta redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Poča . Un Saeimas Juridiskā biroja 5.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 5.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča . Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"", otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus termiņam trešajam lasījumam.

A.Poča . Lūdzu šos priekšlikumus arī iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 27.marts.

A.Poča . Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribētu atvainoties par neprecīzi noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektiem, kurus mēs izskatījām no 1. līdz kādam 7.apmēram pēc skaita, par cik 26.ir svētdiena, ir pilnīgi skaidrs, ka visi priekšlikumi tiks pieņemti komisijā arī 27.martā.

Sēdes vadītājs. Tātad izdarām precizējumu. Tur, kur minēts 26.marts priekšlikumu termiņš, priekšlikumu termiņš ir 27.marts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu" , pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts vajadzīgs, lai uz kārtējiem pieciem gadiem pagarinātu Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas valdību vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību. Šī vienošanās tika parakstīta 1993.gadā, un šis faktiski ir tāds tīri formāls procedūras solis starpvaldību vienošanās pildīšanai, un Ārlietu komisija atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojam par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība likumprojektam ir apstiprināta.

G.Krasts . Es lūdzu arī deputātus, ja kāds neiebilst, apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts . Paldies visiem par to, un es gribētu ierosināt ieskatīties likumprojektā ar nr.1728, tur uz otro lasījumu, ja nevienam neradīsies iebildumu šeit zālē, Ārlietu komisija ierosina precizējumu divos pantos, respektīvi, Ārlietu komisijai ir divi priekšlikumi. Un pirmais ir par 1.pantu, kur ir paredzēts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Vai nav iebildumu, ka mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā? Paldies! Nav. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts . Tātad 1.pantā atbildīgā komisija ierosina redakcionālu precizējumu. Jūs ieskatieties, šajā dokumentā nr.1728 varat to redzēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

G.Krasts . Ārlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 3.pantu un līdzšinējo 4.pantu uzskatīt par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Ārlietu komisijas viedokli.

G.Krasts . Tie arī ir visi labojumi uz otro lasījumu, un, ja nav citu priekšlikumu vai iebildumu, aicinu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Burvja, Bojāra, Čevera, Zvejsalnieka un Labanovska — jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par atbildes sniegšanu uz Aizkraukles SIA "AUTO GAI" lūgumu palīdzēt iespējamās tiesu kļūdas atrisināšanā. Nododam jautājumu Ministru prezidentam. Paldies!

Godājamie kolēģi, līdz ar to mēs esam šodien paredzēto dienas kārtību izskatījuši. Lūdzu reģistrēties pirms sēdes slēgšanas. Reģistrācijas režīmu, lūdzu!

Kamēr gatavojas izdruka, vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam — Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Tūlīt pēc sēdes slēgšanas īsa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde

Sēdes vadītājs. Paldies!

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Ilmārs Geige, Antons Seiksts, Jānis Ozoliņš, Helēna Demakova, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Jānis Siliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to šodienas, 16. marta, sēde ir slēdzama. Paldies par intensīvu darbu! Mēs izskatījām ļoti lielu programmu.

Nākamā Saeimas sēde — 23. martā.