Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 85 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 220
Rīgā 2019. gada 7. maijā (prot. Nr. 23 18. §)
Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto 3. risinājumu.
2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju un Izglītības un zinātnes ministriju par līdzatbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
3. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2019. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par konkrētas valsts universitātes izvēli un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību.
4. Lai nodrošinātu konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma īstenošanu, Iekšlietu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt attiecīgu starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
(Ministru kabineta
2019. gada 7. maija
rīkojums Nr. 220)
Konceptuālais ziņojums
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
SATURS
1. Konceptuāla ziņojuma kopsavilkums
2. Situācijas apraksts
3. Piedāvātie risinājumi un to izvērtējums
4. Ietekme uz valsts budžetu
1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums
Konceptuālā ziņojuma izstrāde vēsturiski ir saistāma ar Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – deklarācija) 87.punktā paredzētā uzdevuma (Atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām attīstīsim izmeklētāju un operatīvo darbinieku izglītības saturu un veicināsim attiecīgo studiju programmu pilnveidošanu, lai ar kvalificētu personālu nodrošinātu perspektīvā darbības subjektus un iestādes ar kriminālprocesa veikšanas tiesībām, tai skaitā izveidosim Valsts policijas vecāko virsnieku otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības sistēmu atbilstoši jaunizveidotajam profesijas standartam) izpildi, kas ļautu ilgtermiņā paaugstināt policijas vecāko virsnieku (t.sk. izmeklētāju un operatīvo darbinieku) profesionālo kompetenci un veicamo pienākumu izpildes kvalitāti.
Politiķu un nozares ekspertu vidū vairākkārt ir diskutēts par nepieciešamību uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un nepieciešamību izvērtēt tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides iespējas.
Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) izveidotā starpinstitūciju darba grupa izvērtēja vairākus profesionālās augstākās izglītības ieguves risinājumu variantus tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidē, nonākot pie vienotiem secinājumiem:
1. jaunas augstskolas dibināšana (kā IeM pārraudzības iestāde) vai kopīgi IeM ar kādu no valsts universitātēm jaunas augstskolas dibināšana nav atbalstāma finansiālu un daudzu citu (ziņojumā norādītu) apsvērumu dēļ;
2. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības pakalpojuma sniedzēja izvēlēšana iepirkuma konkursa kārtībā ir neperspektīva un turpmāk nav īstenojama, jo tā var negatīvi nākotnē ietekmēt tiesībaizsardzības iestāžu funkciju izpildes kvalitāti;
3. par valsts un sabiedrības interesēm visatbilstošāko risinājumu ir atzīstama jaunas struktūrvienības izveide kādā no valsts universitātēm un uz Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta pamata izstrādātu studiju programmu īstenošana, kuru ietvaros tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām ilgtermiņā tiktu sagatavoti nepieciešamie speciālisti.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijas (pieņemta Saeimā 2016.gada 16. jūnijā) 107.punktam valstij ir jāuzlabo karavīru un Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni, novēršot krasi atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences radīšanas.
Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt savu valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus, t.sk. radot kvalitatīvu un ilgtspējīgu augstākās izglītības sistēmu aizsardzības un iekšlietu dienestu personālam. Attiecīgi, lai tiešās pārvaldes iestāde, nepiemērojot iepirkuma procedūru, īstenotu būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu (pie kādiem būtu zināmā mērā attiecināms arī izvēlētais risinājums tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanā), vienlaikus dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, ir nepieciešams atsevišķs valdības lēmums1, kā arī speciāls regulējums ārējā normatīvajā aktā (piemēram – Augstskolu likumā).
2. Situācijas apraksts
Šobrīd izveidotā Valsts policijas personāla izglītības sistēma paredz policijas amata kandidātu un Valsts policijas amatpersonu profesionālo izglītošanu Valsts policijas pakļautībā esošajā augstākās izglītības iestādē – Valsts policijas koledžā (turpmāk – VPK), kurā tiek īstenotas formālās izglītības programmas (arodizglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma) un profesionālās pilnveides izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas.
Valsts policijas izglītības sistēma
VPK izglītības procesa īstenošanā tiek iesaistīti profesionāļi no dienestiem, kuriem ir atbilstoša izglītība, kvalifikācija, pedagoģiskā un praktiskā darba pieredze docējamā mācību priekšmetā (studiju kursā). VPK atbilstoši dienestu specifiskajām prasībām sagatavo nepieciešamos speciālistus Valsts policijas instruktoru (otrā līmeņa profesionālā kvalifikācija) un jaunāko virsnieku amatiem (ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija). Lielā vakanto amatu skaita dēļ šajā amatu kategorijā saglabājas vislielākais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem.
Pēc Latvijas Policijas akadēmijas (turpmāk – LPA) likvidācijas IeM padotības iestāžu personāla profesionālās izglītības sistēma tika mainīta un pielāgota jauniem apstākļiem. Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta astoto daļu un 2009.gada 30.oktobrī noslēgto vienošanos Nr.80 starp IeM un Latvijas Universitāti (turpmāk – LU) likvidētās LPA studējošiem tika nodrošināta iespēja turpināt un pabeigt studijas LU speciāli izstrādātās studiju programmās, kas bija ekvivalentas pārtrauktajām studiju programmām. Faktiski šos studentus var uzskatīt par pēdējiem, kuri otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas ietvaros ieguva jurista kvalifikāciju (piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju), vienlaikus apgūstot kādu no policijas darba specializācijām, jo saskaņā ar šobrīd spēkā esošo jurista profesijas standartu jurista kvalifikācija piešķirama tikai maģistra grādu ieguvējiem pēc vismaz piecus gadus ilgām studijām tiesību zinātnē, vai arī ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam uzsāktām (un sekmīgi absolvētām) studijām tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms.
Ņemot vērā, ka maģistra grāda nepieciešamība nevienam amatam (izņemot VPK akadēmisko personālu) Valsts policijā netika paredzēta2, un to, ka vienošanās ar LU paredzēja saistības tikai attiecībā uz likvidētās izglītības iestādes (LPA) studējošajiem, Valsts policija 2011.gada 19.janvārī vecāko virsnieku sagatavošanai uzsāka sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitāti (turpmāk – RSU), noslēdzot līgumu par speciālistu sagatavošanu profesionālā bakalaura studiju programmā "Tiesību zinātne", kvalifikācija – juriskonsults un profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnē. Papildus uz jurisprudenci orientētajiem studiju kursiem iespēju robežās programmā tika iekļauti daži ar policijas darbu saistīti obligātās izvēles studiju kursi – Kārtības policijas iestāžu darba organizācija, Kriminālizmeklēšanas iestāžu darba organizācija, Izmeklēšanas iestāžu darba organizācija, kā arī brīvās izvēles studiju kurss – Policijas tiesības Latvijā un ārvalstīs.
Studiju rezultātu ("learning outcomes") izvērtēšanas nolūkā 2013.gadā tika veikta RSU studējošo policijas amatpersonu aptauja. Neskatoties uz aptaujas rezultātiem, kas liecināja par studentu apmierinātību ar programmas saturu un tās īstenošanu, atsevišķi studenti tomēr atzina, ka studiju programmā trūkst uz praktisko policijas darbu orientētu studiju kursu (operatīvais darbs, kriminālpolicijas specializācija, izmeklēšanas darba aktualitātes u.c.) un ir nepieciešama padziļinātāka esošo, uz policijas darbu orientēto, studiju kursu apguve. Speciālo studiju kursu nepietiekamība zināmā mērā atstāja ietekmi uz programmas absolventu dienesta pienākumu izpildes kvalitāti.
Valsts policijas un RSU administrācijas kopīgo tikšanās laikā attiecībā par specializēto kursu trūkumu tika secināts, ka to īpatsvaru būtiski palielināt neatļauj izvēlētā juriskonsulta profesijas standarta prasības.
Izvērtējot juriskonsulta profesijas standarta saturu un studiju programmā iekļautos studiju kursus, nozares eksperti atzina, ka studiju saturs ir atrauts no nozares specifiskajām vajadzībām, proti, tas nav tieši orientēts uz policijas darba specifiku un kompetenču attīstīšanu kādā no policijas darba specializācijām. Studiju programmā nav paredzēti specializāciju moduļi (vairāku specializācijas studiju kursu kopums), kas ļautu amatpersonai iegūt amatam nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu.
Lai doto problēmu risinātu, Valsts policija izstrādāja jaunus Valsts policijas profesiju standartus (Valsts policijas jaunākais inspektors, Valsts policijas jaunākais virsnieks, Valsts policijas vecākais virsnieks), kas ļauj esošās izglītības programmas aktualizēt, nodrošinot to atbilstību profesijas prasībām, kā arī, nepieciešamības gadījumā, izstrādāt jaunas, mūsdienu sabiedrības vajadzībām un profesiju standartu prasībām atbilstošas izglītības programmas.
2017.gada 7.martā Ministru kabinets pieņēma zināšanai iekšlietu ministra informatīvo ziņojumu "Par Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanu", kurā tika sniegta esošās situācijas analīze un veikto pasākumu apkopojums. Iekšlietu ministrija vērtēja dažādus policijas vecāko virsnieku izglītošanas modeļus, uzklausīja vairāku izglītības un iekšlietu nozares ekspertu viedokļus, organizēja viedokļu apmaiņu vairākās starpinstitucionālās sanāksmēs, referēja par minēto tēmu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Ņemot vērā, ka neviena no Latvijas augstskolām neīstenoja Valsts policijas interesēm un aktuālajam Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartam atbilstošu studiju programmu, bija nepieciešamība izstrādāt jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība", izglītības programmu grupā "Personu un īpašuma aizsardzība", kura būtu pēctecīga VPK īstenotajai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai "Policijas darbs".
Ņemot vērā, ka savlaicīga studiju procesa neturpināšana un vecāko virsnieku nesagatavošana kaut vai vienu gadu Valsts policijai varētu radīt nopietnu personāla atjaunotnes problēmu, kā arī to, ka citi attīstības scenāriji nebija īstenojami finansiālu apsvērumu un laika trūkuma dēļ, ministrija pieņēma lēmumu par stratēģijas maiņu un publiskā iepirkuma organizēšanu turpmākā sadarbības partnera izvēlē.
IeM padotībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludināja konkursu (IeM NVA 2016/143) par jaunas profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" (izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība", izglītības programmu grupā "Personu un īpašuma aizsardzība"), kas būtu pēctecīga VPK īstenotajai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai "Policijas darbs" (ieskaitot koledžā apgūtos kredītpunktus un samazinot studiju ilgumu un līdz ar to samazinot nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu) izstrādi, licencēšanu un īstenošanu. Iepirkuma komisija izstrādāja detalizētu specifikāciju, kurā tika iekļauta virkne prasību jaunās studiju programmas projektam: nozares speciālistu piesaiste, atsevišķu studiju kursu docētājiem praktiskās darba pieredzes pēdējo 15 gadu laikā prasība atsevišķu studiju kursu docētājiem, Valsts policijas obligāta iesaiste studiju organizācijas un rezultātu izvērtēšanā (t.sk. dalība valsts pārbaudījumu komisijās, bakalaura darbu recenzēšanā un vadīšanā, studiju rezultātu novērtēšanā, studiju programmas un tās grozījumu projektu izvērtēšanā, zinātniski pētnieciskās darba tematikas ieteikšanā, slepenības režīma ievērošanā u.c.), liels nozares specializācijas kursu īpatsvars (t.sk. Policijas darba plānošana, vadība un koordinēšana masu pasākumos; Kriminālizlūkošana; Kriminālistikas taktika un metodika; Kriminālmeklēšanas pamati; Policijas tiesības (dienesta gaita, disciplinārprakse, problēmaspekti); Policijas starptautiskā sadarbība; Policijas speciālā taktika, speciālās operācijas un ārkārtas situācijās iesaistīto spēku vadība u.c.) un ierobežotās izvēles studiju kursi šādās specializācijās: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbs, Noziedzīgu nodarījumu ekonomikā izmeklēšanas darbs.
2017.gada 10.februārī tika pasludināts iepirkuma uzvarētājs – RSU, ar kuru Valsts policija 2017.gada 23.februārī noslēdza pakalpojuma līgumu par Valsts policijas amatpersonu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības nodrošināšanu no 2017.gada līdz 2022.gadam. 2017.gada septembrī RSU profesionālajā bakalaura studiju programmā "Policijas darbs" nepilna laika plūsmā tika uzņemtas 46 Valsts policijas amatpersonas, no kurām uz šo brīdi 4 personas ir eksmatrikulētas, 4 atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, 2 amatpersonas pārceltas turpmākam dienestam Drošības policijā, bet pārējās programmu absolvēs 2020.gada janvārī. 2018.gada septembrī tika uzņemtas 42 Valsts policijas amatpersonas. Savukārt 2019.gadā studiju programmā uzņemto amatpersonu skaitu plānots palielināt līdz 100 personām gadā. Izpētes procesā secināts, ka vidēji 100 Valsts policijas virsnieku (aptuveni 1,4% no kopējā Valsts policijas personāla skaita) ikgadēja nosūtīšana izglītības ieguvei par valsts budžeta līdzekļiem pēctecīgā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā ir objektīvi pamatota un nepieciešama sekmīgai dienesta pienākumu izpildei. Sagatavojamo virsnieku skaits ir pamatots ar vakanto vecāko virsnieku amatu skaita analīzi Valsts policijā pēdējos piecos gados.
Minētās studiju programmas īstenošanā ir iesaistīts liels skaits pieredzējušu nozares ekspertu, t.sk. izmeklēšanas un operatīvā darba jomās. Šobrīd nav nekāda pamata apšaubīt jaunās programmas kvalitāti vai efektivitāti. Nozare no minētās programmas absolventa cer sagaidīt kvalificētu speciālistu, kurš ne tikai spētu atbilstoši savai kompetencei organizēt un īstenot atklāšanas, izmeklēšanas un prevencijas darbu dažādas sarežģītības likumpārkāpumos, sadarboties ar citiem tiesībaizsardzības subjektiem, bet arī sekmīgi organizēt, plānot un vadīt padoto darbu, kā arī veikt analītisko darbu.
Visas amatpersonas, kuras par valsts budžeta līdzekļiem studē RSU saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" (turpmāk – 257.noteikumi), slēdz līgumu ar Valsts policiju, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek eksmatrikulēta no RSU studējošo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Līdz ar to riski par to, ka amatpersona pēc studiju programmas absolvēšanas varētu pamest dienestu iekšlietu resorā, tiek ierobežoti.
Atbilstoši karjeras attīstības plānam, personīgai iniciatīvai un Valsts policijas struktūrvienības vadības ieteikumam studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtas tiek tās Valsts policijas amatpersonas, kuras absolvējušas VPK vai likvidētās LPA koledžas izglītības programmu.
Jāatzīst, ka tām Valsts policijas amatpersonām, kuras augstāko izglītību bija ieguvušas citā augstskolā (nevis VPK vai LPA), uzņemšana studijām RSU profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" īsajā ciklā (pilnā laikā – 2 gadi, nepilnā laikā – 2,5 gadi) nav iespējama, jo nav apgūti specializētie studiju kursi. Šādā situācijā amatpersonām studijas uzsākt vēlākā studiju posmā ir iespējams Augstskolu likuma 47.panta kārtībā (t.sk. gadījumos, kad amatpersonai ir atzītas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences3). Personai ir tiesības reģistrēties augstskolā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei, par to apguvi saņemot apliecību.
Neskatoties uz paveikto, atzīt par ilgtspējīgu tādu izglītības modeli, kas balstīts uz terminētu sadarbību ar iepirkuma konkursa kārtībā izraudzītu augstskolu, nevar, jo sadarbības subjekts var mainīties atkarībā no iepirkuma procedūras rezultātiem. Iepirkuma procedūras piemērošana speciālistu sagatavošanā bija nopietns pārbaudījums nozarei, jo savlaicīga izglītības procesa neuzsākšana varēja apdraudēt personāla atjaunotni Valsts policijā, proti, no dienesta aizgājušo amatpersonu un vakantos amatus neieņemtu jauni, kvalificēti speciālisti. Minētā prakse pierādīja iepirkuma procedūras piemērošanas nepieļaujamību attiecībā pret vecāko speciālistu sagatavošanu valsts pārvaldes vajadzībām, no kuru profesionālisma un darba izpildes kvalitātes lielā mērā ir atkarīga valsts iekšējā drošība. Kaut arī šobrīd ir noslēgts līgums ar RSU, tas ir terminēts, kas nozīmē, ka savlaicīgi ir organizējama iepirkuma konkursa procedūra un uzsākama sadarbība ar nākamo (iespējams, citu) pakalpojuma sniedzēju. Šāda situācija pēc savas būtības ir absurda un nevar tikt turpināta, jo birokrātiskas un normatīvu priekšrakstu diktētas procedūras izpilde nav orientēta uz galveno kritēriju–izglītības kvalitāti un stabilitāti.
Valsts kontrole revīzijas Nr.2.4.1-6/2016 "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" ziņojumā (turpmāk – ziņojums Nr.2.4.1-6/2016) ir norādījusi, ka Valsts policijai kopā ar VPK ir jāpārskata izglītības programmas, kas paredzētas amatpersonu sagatavošanai kriminālprocesu izmeklēšanas darba uzsākšanai, un kopā ar jomas ekspertiem jāizveido tāda satura programmas, kas nodrošinātu izmeklēšanas darbam atbilstošu speciālistu sagatavošanu, kā arī jānodrošina, ka amatpersonām, kuru pienākumos ietilpst kriminālprocesu izmeklēšana, pieejamo kursu un apmācību programmās ir tāda satura kursi un apmācības, kas saskan ar kriminālprocesu veicošo amatpersonu un to tiešo priekšnieku identificētajām profesionālās kompetences paaugstināšanas vajadzībām.
Valsts policijā nepastāv atsevišķs amats ar nosaukumu "izmeklētājs". Pirmstiesas izmeklēšanas darbu Valsts policijā īsteno kriminālpolicijas amatpersonas (aptuveni 14% no kopējā amatpersonu skaita), kuru profesionālā sagatavošana tiek īstenota VPK (pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība – inspektora amati) un RSU (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība – vecākā un galvenā inspektora amati, struktūrvienību vadītāji).
Formālās izglītības procesam seko praktiskās pieredzes uzkrāšana pirmstiesas izmeklēšanas gaitā un profesionālā pilnveide VPK (kopumā 59 dažādas pieaugušo neformālās izglītības programmas), Valsts administrācijas skolā un citās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs, t.sk. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā. Eiropas Komisija organizē dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Dažādus apmācību kursus piedāvā arī Interpols un Eiropols. Plaša mēroga apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Justīcija attīstībai" un "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros, kas piedāvā tiesībaizsardzības iestāžu personālam, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicējiem, ārvalstu pieredzes apmaiņas pasākumus, dalību konferencēs, semināros un starpdisciplinārās mācībās, kurās piedalās tiesneši, prokurori un izmeklētāji vienkopus.
Kā vienīgais izņēmums ir personas, kuras ir jau ieguvušas augstāko juridisko vai citu izglītību atbilstošā tematiskā jomā kādā no Latvijas augstskolām un izrāda vēlmi uzsākt dienestu Valsts policijā. Pēc profesionālās atlases šīs personas tiek pieņemtas dienestā, ieceltas kadeta amatā un uzņemtas licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati" (mācību ilgums – 6 mēneši), kuru absolvējot, personas uzsāk pildīt dienesta pienākumus Valsts policijas jaunāko un vecāko virsnieku amatos (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas darbā). Mazinoties vakanto amatu īpatsvaram, nākotnē šāda izņēmuma pastāvēšana būtu kritiski izvērtējama, jo mācību ilgums (3 mēneši teorija + 3 mēneši prakse) neļauj personai pilnvērtīgi apgūt izmeklētāja darbam nepieciešamās kompetences, ko apstiprinājusi arī Valsts kontrole ziņojumā Nr.2.4.1-6/2016. Šobrīd nav nekādu tiesisku šķēršļu personu, kura minētajos kursos apguvusi specializāciju "Kārtības policijas darbs", pārcelt uz citu amatu, piemēram, kriminālpolicijā (t.sk. izmeklētāja funkciju veicēju). Tā rezultātā amatos nonāk amatpersonas ar konkrētam amatam (dienestam) nepietiekamu profesionālo kvalifikāciju un zināšanām. VPK Izglītības koordinācijas nodaļas veiktajā izglītības programmas "Policijas darba pamati" bijušo absolventu dienesta gaitas izpētē konstatēts, ka aptuveni puse no bijušajiem profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" izglītojamajiem vairs nestrādā specializācijā, kuru bija apguvuši koledžā. Šāda prakse nākotnē būtu izskaužama, jo tā var atstāt negatīvu ietekmi uz dienesta pienākumu izpildes kvalitāti.
Valsts kontrole ziņojumā Nr.2.4.1-6/2016 secinājusi arī, ka VPK pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" specializāciju "Izmeklēšanas darbs" kopumā piecu gadu laikā (no 2010.gada līdz 2015.gadam) absolvējušas vien 89 personas, kas, ņemot vērā personāla mainību (10% robežās), nespēj aizpildīt izmeklētāju vakanto amata vietu skaitu kriminālpolicijas struktūrvienībās, kā arī to, ka daudzu izmeklētāju iegūtā izglītība nav saistāma ar policijas izmeklēšanas darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 2.pielikuma "Amatu saimei nepieciešamā izglītības tematiskā joma" 12.1.apakšpunktam – izmeklēšanas amata funkciju veicējiem nepieciešama augstākā izglītība kādā no šādām izglītības tematiskajām jomām: "Tiesību zinātne, civilā un militārā aizsardzība, datorika, komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes".
Valsts policijas Personāla uzskaites datu analīze4 liecina, ka 916 izmeklēšanas funkciju veicējiem kriminālpolicijā 187 (21%) amatpersonas ir absolvējušas LPA, 57 (6%) – VPK, 672 (73%) amatpersonas izglītību ieguvušas citās augstskolās (no kurām 86 – izglītību ir ieguvušas neatbilstošā tematiskajā jomā5). Analīzes rezultāti ļauj secināt, ka lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāju (izmeklētāju), kuriem normatīvais regulējums paredz obligātu augstākās izglītības nepieciešamību, to ir ieguvuši ar iekšlietu nozari nesaistītās augstskolās un dažādās izglītības tematiskajās jomās. Šādas negatīvas tendences cēloņi daļēji varētu tikt saistītas ar amatpersonu nevēlēšanos uzņemties finansiālas saistības atvaļināšanās no dienesta gadījumā, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas zemā konkurētspēja, kas ierobežotu personas iekļaušanos kopējā darba tirgū dienesta pamešanas gadījumā, kā arī policista zemais atalgojums, neraugoties uz to, ka no 2017.gada 1.janvāra pilnā apjomā ieviesta jauna darba samaksas sistēma, vienlaikus būtiski palielinot atlīdzības apmēru.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) personāla uzskaites datu analīze liecina, ka KNAB izmeklētāja vidējais vecums ir 39 gadi, vidējais dienesta pienākumu pildīšanas laiks birojā–7 gadi, augstākā izglītība:
• bakalaura grāds, kas iegūts – 55% gadījumu – LPA, 17% gadījumu – LU, 28% gadījumu–citā augstskolā;
• maģistra grāds, kas iegūts – 33% gadījumu – LPA, 17% gadījumu – LU, 33% gadījumu – citā augstskolā, 17% vēl izglītojas, lai iegūtu maģistra grādu (no tiem 80% tiesību zinātņu jomā ar jurista kvalifikāciju).
Izmeklētāja profils Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā: vidējais vecums – 41 gads, jurists (73%), 27% jurista kvalifikāciju ieguvuši LPA; operatīvā darbinieka profils: vidējais vecums – 37 gadi, jurists vai juriskonsults (73%), 68% absolvējuši LPA.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2017.gada 8.novembra vēstulē Nr.142.9/6-111-12/17 ir vērsusies pie Ministru kabineta ar lūgumu sniegt savu redzējumu par profesionālās augstākās izglītības sistēmas pilnveidi un informāciju par to, vai un kad tiks dibināta augstākās izglītības iestāde tiesību aizsardzības iestāžu personālsastāva sagatavošanai, un kāds esot rīcības plāns šī pasākuma īstenošanai.
12.Saeimas deputāti debašu laikā 2018.gada budžeta pieņemšanas sēdēs6 vairākkārtēji ir uzstājušies par policijas virsnieku sagatavošanas pilnveides jautājumiem LPA likvidācijas un izmeklēšanas kvalitātes krituma kontekstā.
Ģenerālprokurors gada atskaišu sanāksmēs un medijos vairākkārtēji ir norādījis uz pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes kritumu, to zināmā mērā saistot arī ar izmeklētāju nepietiekamajām profesionālajām kompetencēm un nenokomplektēto amatu vietu dēļ. Kritika ir attiecināma uz visu pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu darbu, bet pamatā uz Valsts policiju, kura ir lielākā pirmstiesas izmeklēšanas iestāde valstī.
Valstī šobrīd nav viena specializēta augstskola vai studiju programma, kurā dažādu tiesībaizsardzības iestāžu personāls varētu apgūt dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību, bet vienlaikus ir jāsaprot, cik atšķirīgas ir daudzo tiesībaizsardzības iestāžu prasības attiecībā pret personāla kvalifikāciju. Valsts policijas vecākajam virsniekam nepieciešamās kompetences ir noteiktas Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartā, kas tiek ņemts par pamatu jaunu studiju programmu izstrādē, vienlaikus šis standarts nav piemērojams tiesneša, prokurora, notāra vai advokāta profesijas pārstāvjiem, jo šo amatu kandidātiem speciālais regulējums paredz jurista kvalifikācijas nepieciešamību7. Izveidot vienotu studiju programmu visu tiesībaizsardzības iestāžu personālam ir praktiski neiespējami, jo dažādu iestāžu profesionālā darbība, kompetences un metodes ir atšķirīgas, bet tajā pašā laikā netiek izslēgta iespēja citām tiesībaizsardzības iestādēm atzīt izstrādātā Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta prasības par atbilstošām atsevišķai daļai savas institūcijas noteiktos amatos (piemēram, ar pirmstiesas izmeklēšanu saistītos) nodarbinātajiem, ja konkrētai profesijai nav izstrādāts savs profesijas standarts.
Šobrīd lielākā daļa tiesībaizsardzības iestāžu (izņemot iekšlietu un militārās iestādes) personālu uz vakantajiem amatiem konkursa kārtībā komplektē no praktisko pieredzi un atbilstošu izglītību guvušiem citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.
Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem un šobrīd īstenoto ārpakalpojuma stratēģiju, Iekšlietu ministrija turpina apzināt sadarbības partneru loku un meklēt ilgtermiņa risinājumu nākotnē, kas ļautu sakārtot tiesībaizsardzības iestāžu (t.sk. policijas) izglītības sistēmu valstī, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, vienlaikus nodrošinot augstāku rezultativitātes sniegumu iekšējās drošības pakalpojumu jomā.
Swedbank Latvija Privātpersonu finanšu institūta 2015.gadā veiktā jauniešu aptauja8 parādīja, ka svarīgākais apsvērums studiju virziena izvēlē ir patiesa interese par izvēlēto profesiju (70%), pēc tam seko perspektīva labi nopelnīt (60%) un budžeta vietu pieejamība (31%). Vismazākā jauniešu interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).
Katru gadu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos vidēji tiek rekrutēti ap 700 Latvijas jauniešu, kas neļauj tiesībaizsardzības iestādēm būt mazaktīvām kandidātu piesaistē dienestam (darbam) savā iestādē. Lai jauniešus profesionāli orientētu darbam tiesībaizsardzības iestāžu sektorā, svarīgi ir piedalīties jauniešu profesionālās karjeras izvēles aktivitātēs, atvērto durvju, "ēnošanas" dienu pasākumu organizēšanā, kandidātu atlases pasākumu organizēšanā pirms nosūtīšanas studijām. Arī vēlāk, studiju laikā, ir nepieciešama atgriezeniskā saite: jāpiedalās darba devēja aptaujās, sekmju, apmeklējuma kontrolē un valsts pārbaudījumu komisijās, kā arī jānodrošina studentiem prakšu vietas, šim procesam piesaistot pieredzējušus mentorus.
Lai diskutētu par iespējamo jaunas augstskolas izveidi un speciālistu pasūtījumu, IeM 2018.gada 18.janvārī organizēja tiesībaizsardzības iestāžu vadītāju sanāksmi, kurā tika iezīmēti vairāki turpmākās sadarbības aspekti un iespējamie ar tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītības pilnveidi saistītie attīstības virzieni. IeM pārējo tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu administrācijas pārstāvjiem demonstrēja esošo situāciju, pastāvošo izglītības modeli un RSU Juridiskajā fakultātē īstenotās profesionālā bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" saturu, uzņemšanas nosacījumus un iegūstamo kvalifikāciju. Sanāksmes dalībnieki vienprātīgi atzina nepieciešamību izveidot un turpmāk attīstīt kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmu jau esošajam personālam, bet attiecībā par vienotas studiju programmas izveidi un jaunas augstskolas dibināšanas ieceri viedoklis bija atšķirīgs. Sanāksmē tika secināts, ka valsts drošības iestādēm ir ļoti atšķirīga un specifiska personāla izglītošana, pamatā drošības dienestu (t.sk. ārvalstu) pieredzes apmaiņas un specifisku mācību ceļā, tādēļ uz valsts drošības iestāžu personāla kompetenču pilnveides sistēmu būtu saglabājama esošā prakse. Tāpat sanāksmes dalībnieki atzina, ka Ģenerālprokuratūra, Militārā policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts probācijas dienests savu atšķirīgo personāla komplektēšanas prasību un veicamo funkciju dēļ nebūtu atzīstami par turpmākajiem sadarbības partneriem uz Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta bāzes veidotās bakalaura programmas izstrādē.
Lai veiktu detalizētu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides risinājumu izpēti, tika izveidota starpinstitūciju darba grupa9 (turpmāk – darba grupa), kuras sastāvā tika iekļauti IeM, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Valsts policijas, VPK, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Darba grupai līdz 2018.gada 15.oktobrim uzdots izstrādāt konceptuālā ziņojuma projektu, kurā būtu atspoguļoti veiktās SVID analīzes rezultāti par vairākiem izdiskutētiem risinājumiem.
Par galvenajiem šķēršļiem pārējām (izņemot Valsts policiju) tiesībaizsardzības iestādēm atzīt par saistošu piedāvāto izglītības modeli darba grupā tika minēts – atšķirības piemērojamā profesijas standarta saturā un iegūstamās kvalifikācijas nosaukumā, kā arī personāla nelielā mainība un vakanto amatu mazskaitlība.
Neskatoties uz minēto apstākli, savu atbalstu un gatavību nodrošināt ikgadēju pasūtījumu10 speciālistu sagatavošanai uz Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta prasībām izstrādātā profesionālā bakalaura studiju programmā, paralēli Valsts policijai (80 – nepilna laika, 20 – pilna laika), ir izteikuši: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (4 – nepilna laika), Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija (15 – nepilna laika), Ieslodzījumu vietu pārvalde (1 – nepilna laika) un Iekšējās drošības birojs (5 – nepilna laika), bet ikgadējai dalībai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos – Valsts policija (2000 amatpersonas), Valsts robežsardze (31 amatpersona), Militārā policija (1 persona), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (60 personas), Iekšējās drošības birojs (65 personas), Nodokļu un muitas policija (200).
3. Piedāvātie risinājumi, to ietekme uz problēmas risināšanu
Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma darba grupa, apzinot un apkopojot svarīgākās tiesībaizsardzības iestāžu specifiskās prasības augstākās izglītības pakalpojumam un tā sniedzējam, vienojās par šādām kopējām prasībām tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītības sistēmas pilnveidē:
• studijas īsteno valsts dibināta universitāte (akadēmija) ar atrašanās vietu Rīgā un studiju īstenošanas pieredzi (atvērts studiju virziens) izglītības tematiskajā jomā "Tiesību zinātne" vai izglītības tematiskās jomas "Civilā un militārā aizsardzība" izglītības programmu grupā "Personu un īpašuma aizsardzība" (kods – 861);
• ilgtermiņa tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai universitāte izveido jaunu struktūrvienību un investē savus resursus atbilstošas studiju infrastruktūras izveidē;
• sadarbība tiek organizēta nepārtraukti un ar vienu konkrētu valsts universitāti (akadēmiju), ilgtermiņā nodrošinot regulāru (ikgadēju) kvalificētu speciālistu pasūtījumu no valsts budžeta līdzekļiem finansētām studiju vietām (finansējumu piešķir attiecīgā IeM sistēmas iestāde vai cita tiesībaizsardzības iestāde saskaņā ar noslēgtu līgumu) uz studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" balstītā profesionālajā bakalaura studiju programmā, kura paredz iespēju Valsts policijas koledžas (VPK) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" un LPA koledžas izglītības programmas absolventiem iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi 2 gados (4 semestri) pilna laika klātienes studijās un 2,5 gados (5 semestri) nepilna laika klātienes (vai neklātienes) studijās, un vienlaikus, sadarbībā ar Valsts Policijas koledžu, paredz studiju programmas īstenošanu arī pilnā apjomā: 4 gadi pilna laika studijas un 5 gadi nepilna laika studijas (uzņemšanas prasība–tiesībaizsardzības iestādes ieteikums studijām);
• profesionālajā bakalaura studiju programmā iekļautas četras specializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbs, Noziedzīgu nodarījumu ekonomikā izmeklēšanas darbs, kuru īstenošanu (attiecas tikai uz specializācijas studiju kursiem) nodrošina docētāji ar vismaz 5 gadu praktiskā darba pieredzi tiesībaizsardzības vai valsts drošības iestādēs (konkrētajā specializācijā) pēdējo 15 gadu laikā (ne mazāk kā 80% specializācijas studiju kursu docētājiem)11;
• studiju īstenošanas valoda – latviešu, vieta – Rīga, studiju veids – pilna un nepilna laika;
• studijas īsteno augsti kvalificēti mācībspēki (augstskolas akadēmiskais personāls un piesaistītie nozares profesionāļi, eksperti, t.sk. ārvalstu);
• universitāte (akadēmija) nodrošina tiesībaizsardzības iestāžu deleģēto pārstāvju piedalīšanos valsts pārbaudījumu komisijās, bakalaura darbu recenzēšanā un vadīšanā, studiju rezultātu novērtēšanā, studiju programmas un tās grozījumu projektu izstrādē un izvērtēšanā;
• universitāte (akadēmija) nodrošina, ka pirms studiju programmas iesniegšanas licencēšanai vai grozījumu veikšanas tajā, projekts tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām tiesībaizsardzības iestādēm;
• tiesībaizsardzības iestādes katru gadu universitātei (akadēmijai) nosūta ieteicamo pētījumu tematiku, kurā iekļauti aktuālie nozares problēmjautājumi12. IeM un citas iesaistītās nozares ministrijas sadarbībā ar savām padotības iestādēm un universitāti (akadēmiju) kopīgi attīsta zinātnisko pētniecību (fundamentālie un lietišķie pētījumi, valsts pētījumu programmas, tirgus orientētie pētījumi, valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi, zinātniskās konferences un zinātniskās publikācijas u.c.), attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānojot un izlietojot finansējumu zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto vai līdzfinansēto programmu (projektu) ietvaros, kā arī savstarpēji vienojoties par nozares vajadzībām aktuālo pētījumu tematiku13;
• universitāte (akadēmija) nodrošina, ka atsevišķus studiju kursus un pārbaudījumus, kuri satur valsts noslēpumu, īsteno normatīvajos aktos noteiktās atbilstošās telpās, un tos īsteno docētāji, kuriem piešķirta vismaz otrās kategorijas atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem.14 Valsts noslēpumu saturošu studiju materiālu un literatūras uzglabāšanas nosacījumu izpilde, kā arī normatīvo aktu prasībām atbilstošu telpu un studiju vides izmantošana iespējama, universitātei (akadēmijai) sadarbojoties ar Valsts policiju un Valsts Policijas koledžu, vienojoties par Valsts policijas koledžai pieejamo specifisko studijas infrastruktūras objektu izmantošanu;
• universitāte (akadēmija) elektroniski sniedz tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par valsts budžeta līdzekļiem studējošo imatrikulāciju, eksmatrikulāciju, studiju pārtraukumiem, apkopojumu (pārskatu) par studējošo sekmību un kontaktstundu apmeklējumu kārtējā mēnesī15;
• universitāte (akadēmija) nodrošina augstas kvalitātes kvalifikācijas paaugstināšanas kursu īstenošanu atbilstoši tiesībaizsardzības iestāžu iesniegtajai tematikai, ja nepieciešams, šim nolūkam piesaistot nozares ekspertus (t.sk. ārvalstu);
• tiesībaizsardzības iestādes nodrošina ikgadēju speciālistu pasūtījumu Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta un studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" balstītā profesionālajā bakalaura studiju programmā (maksimāli iespējamais): nepilnā laikā – 105 personas (Valsts policija – 80, Ieslodzījuma vietu pārvalde – 1, KNAB – 4, Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policija – 15, Iekšējās drošības birojs – 5), pilnā laikā – 20 personas (Valsts policija), kvalifikācijas paaugstināšanas kursos – 2512 personas16;
• universitāte (akadēmija) nodrošina iespēju bakalaura programmas "Policijas darbs" absolventiem turpināt studijas par budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā "Tiesību zinātne", un, pēc sekmīgas vienotā jurista eksāmena nokārtošanas, iegūt jurista kvalifikāciju17– 25 personas.
Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins – 1.pielikumā.
Tiesībaizsardzības iestādēm (izņemot Valsts policiju un Valsts robežsardzi) šobrīd nav īpašas nepieciešamības investēt finanšu un personāla resursus rīcības politikas īstenošanā augstskolas studentu piesaistei darbam (dienestam) savā iestādē, ja personāla mainība un vakanto amatu skaits nav tik liels, lai šādu praksi īstenotu. Taču tām iestādēm, kuras ir gatavas pieņemt izaicinājumu un uzsākt kandidātu rekrutēšanu pēc vidējās izglītības ieguves, svarīgi ir kooperēties un kopā ar pārējiem sadarbības partneriem piedalīties tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu augstākās izglītības pilnveides procesā.
Studiju iespējas profesionālajā bakalaura programmā "Policijas darbs" nepilnā ciklā (2 gadi pilna, 2,5 gadi nepilna laika studijas):
A. personām, kuras absolvējušas VPK vai LPA koledžas izglītības programmu;
B. VPK ir izvērtējusi personas ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā18 atzinusi tās par atbilstošām VPK studiju programmas "Policijas darbs" sasniedzamajiem studiju rezultātiem.
Sekojot citu Eiropas valstu praksei tiesībaizsardzības iestāžu sagatavošanā, papildus tiek plānota arī profesionālā maģistra studiju iespējas un jurista kvalifikācijas iegūšana tiesībaizsardzības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, galvenajiem inspektoriem, kā arī minēto amatu kandidātiem atbilstoši iestādes karjeras attīstības plānošanas nosacījumiem (25 personas gadā). Lai nodrošinātu sekmīgu valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu un maģistra darba aizstāvēšanu, maģistra studiju programmā plānots integrēt tos jurista standartā ietvertos un studiju virzienam "Tiesību zinātne" piekritīgos studiju kursus, kuri netika apgūti iepriekšējā studiju procesā.
Vienlaikus tiesībaizsardzības iestādēm tiks piedāvāta iespēja personālu nosūtīt uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem vai atsevišķu studiju kursu (moduļu) apguvei, tādējādi uzlabojot amata pienākumu izpildes kvalitāti.
Darba grupa veica SVID analīzi par šādiem tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides virzieniem (risinājumiem).
Risinājums Nr.1. Iekšējās drošības akadēmijas (turpmāk – IDA) dibināšana.
Lielākajā skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu ir izveidotas policijas akadēmijas, kuru profils ir policijas personāla sagatavošana dienestam dažāda līmeņa pēctecīgās izglītības programmās. Līdzīga institūcija Latvijā pastāvēja no l991.gada līdz 2009.gadam (LPA), bet šobrīd specializētas augstskolas ar stratēģisku specializāciju tiesībaizsardzības iestāžu personāla sagatavošanā neeksistē.
Mūsdienu drošības apdraudējumi, tādi kā nelegālā migrācijas plūsma, terorisms, apdraudējumi kibertelpā, ir tikai daļa no izaicinājumiem, ar kuriem var nākties saskarties jebkurai suverēnai valstij Eiropā. Bez kolektīvās aizsardzības stiprināšanas un investīcijām valsts ārējā drošībā grūti būtu attaisnojama pasivitāte valsts iekšējās un sabiedrības drošības stiprināšanā.
Iecere par jaunas specializētas augstskolas (akadēmijas) izveidi tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes un darbības efektivitātes sekmēšanai pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā var šķist tikai par loģisku un jēgpilnu soli valsts iekšējās drošības stiprināšanā.
Lai konceptuāli varētu izšķirties par to, vai IDA dibināšana Latvijai ir prestiža jautājums, vai tomēr argumentēta, no finansiālā un lietderības aspekta izvērtēta, objektīva nepieciešamība, ir jāatbild uz šādiem stratēģiski svarīgiem jautājumiem:
• vai iegūtā izglītības kvalitāte būtiski atšķirsies IDA dibināšanas gadījumā no citos risinājumos piedāvātā?
• vai iespējamais rezultāts ir samērojams ar investīcijām, t.i., vai mērķis attaisnos līdzekļus (ieguldījumi attaisnos ieguvumus)?
• vai jaunā kārtība neradīs jaunus sarežģījumus, kuri līdz šim nav bijuši aktuāli?
Stiprās puses:
Unikalitāte un pēctecība. IDA būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot šādas pēctecīgas studiju programmas: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu "Policijas darbs", profesionālo bakalaura studiju programmu (analoģisku kā šobrīd RSU īstenotā profesionālā bakalaura studiju programma "Policijas darbs") un unikālu profesionālo maģistra studiju programmu (izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība") topošajiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tādējādi tiktu ievērots koncentru princips, t.i., apgūtais izglītības saturs secīgi tiek atkārtots, bet apguves līmenis paplašināts (paaugstināts) katrā nākamajā izglītības posmā.
Stabilitāte. Būtu nodrošināts regulārs kvalificētu speciālistu pieplūdums katru gadu. Nepastāvētu pārrāvumi speciālistu sagatavošanas procesā, kas atvieglotu rezultatīvo rādītāju plānošanas un izpildes procesu. Mazinātos personāla atjaunotnes apdraudējuma risks savlaicīga izglītības procesa neuzsākšanas konkrētajā gadā dēļ.
Atrašanās vieta. Pozitīvi vērtējams fakts, ka IDA dibināšana nebūtu jāsāk pavisam no nulles, jo bijušās LPA ēku komplekss (Ezermalas iela 10, Rīga) zemesgrāmatā ierakstīti uz valsts vārda IeM personā, bet valdījumā nodoti IeM padotības iestādei – Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas nekustamo īpašumu atbilstoši noslēgtajam patapinājuma līgumam nodevusi VPK, teorētiski perspektīvā, veicot kapitālieguldījumus, konsolidējot VPK mācību infrastruktūras resursus, ēka varētu tikt pielāgota studiju procesam IDA. Studiju programmu īstenošanai VPK ir aprīkotas trīs datorklases (katrā datorklasē pilnībā aprīkotas 25 darba vietas), 19 mācību auditorijas (vienkopus 20 līdz 30 izglītojamajiem, trīs lekciju zāles (vienlaikus 100 līdz 120 izglītojamajiem), konferenču zāle (vienlaikus 120 izglītojamajiem), mazā konferenču zāle (vienlaikus 60 izglītojamajiem) un citas mācību vai administratīvās telpas, kopā 11983,7 m2, kas formāli atbilst Augstskolu likumā19 paredzētajām izglītības telpu platības prasībām. Tomēr aptuveni pusi no mācību un administrācijas korpusa (Ezermalas 10) aizņem tajā izvietotās Valsts policijas struktūrvienības un Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas būtiski ierobežo studiju kapacitāti un pilnveides iespējamību nākotnē.
Elastība. Dibinot IDA kā IeM padotības iestādi, iespējama nozares ietekme par stratēģisku personālpolitikas jautājumu pēctecīgu risināšanu ilgtermiņā, dinamiska reaģēšana no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu pasūtījuma izmaiņu gadījumā, kā arī nepieciešamo izmaiņu veikšana studiju programmu saturā. Mūsdienu mainīgajos apstākļos izmaiņas praktiskajā darbā ir salīdzinoši dinamiskas. Lai profesionālās izglītības saturs spētu reaģēt uz jau notikušajām izmaiņām vai vēl vairāk – ģenerēt jaunas inovācijas, kas būtu izmantojamas praktiskajā darbībā, ir jābūt ļoti ciešai saiknei ar praktisko darba vidi.
Prestižs. Kaut arī Eiropas Savienības dalībvalstu institucionālā prakse policijas vecāko virsnieku sagatavošanā augstākās izglītības jomā ir ļoti atšķirīga un nav savstarpēji salīdzināma (Policijas koledža (Dānija), Policijas Universitātes koledža (Somija, Norvēģija), Policijas akadēmija (Austrija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Polija, Kipra, Nīderlande, Serbija, Spānija, Horvātija), Iekšlietu ministrijas akadēmija (Bulgārija), Iekšējās drošības akadēmija (ar plaša spektra studijām un integrētu koledžu) (Igaunija, Rumānija), Policijas un nacionālās drošības augstskola (Portugāle), civilās valsts universitātes (Zviedrija, Lietuva)), jāatzīst, ka specializētas augstskolas pastāvēšana ir ne tikai tiesībaizsardzības personāla izglītības ieguves vieta, bet lielā mērā arī valsts prestiža jautājums.
Vājās puses:
Problēmas ar turpmāko kārtībnieku sagatavošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.584 "Valsts policijas koledžas nolikums" viens no VPK darbības pamatvirzieniem ir arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošana. VPK studiju (mācību) procesa rezultātā 2017.gadā diplomus par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" apguvi saņēma 96 absolventi, kvalifikācijas apliecības par arodizglītības programmas "Policijas darbs" apguvi saņēma 150 izglītojamie, apliecības par profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" apguvi saņēma 57 izglītojamie, ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtēja un kvalifikāciju "Valsts policijas jaunākais inspektors" ieguva 150 Valsts policijas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. VPK reorganizācijas rezultātā IDA nebūtu tiesiska pamata20 īstenot arodizglītības programmu, kuras ietvaros Valsts policijas vajadzībām tiek sagatavots vislielākais speciālistu skaits (49% salīdzinājumā ar pārējām izglītības programmām).
Ņemot vērā, ka VPK ir vienīgā iestāde, kas šobrīd veic policistu rekrutēšanas (personāla atjaunotnes) funkciju – īsteno jauniešu profesionālās orientācijas pasākumus, veic kandidātu atlasi un dienestā pieņemšanu (kadeta amatā), nepārdomāti eksperimenti ar sekmīgi funkcionējošas sistēmas reformēšanu nebūtu pieļaujami, jo pastāv augsti iekšējās drošības destabilizācijas riski, ko varētu izraisīt vēl lielāks kvalificēta personāla trūkums Valsts policijā.
Paralēli IDA dibināšanas procesam, būtu nepieciešams:
1A. veidot jaunu profesionālās izglītības iestādi (Valsts policijas arodskolu), komplektēt pedagoģisko personālu arodskolai, rast finansējumu atbilstošas infrastruktūras izveidei, investīcijas novirzīt divu izglītības iestāžu (IDA un arodskolas) pedagoģiskā (akadēmiskā) un administratīvā personāla uzturēšanai. VPK reorganizācijas procesā daļa personāla būtu nepieciešams pārdalīt arodskolai un IDA. Papildus nepieciešams akadēmiskais personāls (47 personas) un vispārējais personāls (28 personas);
1B. veidot IDA uz VPK bāzes (to reorganizējot), Valsts policijas kārtībniekiem paaugstinot minimāli nepieciešamo izglītības pakāpes slieksni uz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (atbilstošas izglītības tematiskās jomas), pilnībā atsakoties no arodizglītības programmas īstenošanas, attiecīgi veicot grozījumus ārējos normatīvajos aktos un paredzot atbilstošus pārejas noteikumus. Tas nozīmētu pāreju uz virsnieku amatu un speciālo virsnieku dienestu pakāpju sistēmu Valsts policijā, izjaucot vienotu dienesta gaitu iekšlietu iestādēs un pastāvošo amatu klasificēšanas kārtību. Vienlaikus jāapzinās, ka ne visu Valsts policijai piekritīgo funkciju īstenošana (piemēram – speciālo objektu apsardze, konvojēšana, patrulēšana, darbs īslaicīgās aizturēšanas vietās u.c.) kārtībnieka un jaunākā inspektora amatos ir saistīta ar paaugstinātu intelektuālo slodzi, atbildīgu un sarežģītu lēmumu pieņemšanu. Papildus nepieciešams akadēmiskais personāls (47 personas) un vispārējais personāls (28 personas);
1C. VPK nododot jaunizveidotās IDA pārraudzībā (līdzīgi kā Latvijas Kultūras akadēmijas pārraudzībā esošā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža; Banku augstskolas pārraudzībā esošā Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža). Šādā risinājumā papildus jau VPK esošajam personālam IDA būtu nepieciešams pilnībā komplektēt savu akadēmisko (papildus 47 personas akadēmiskā personāla un 28 personas vispārējā personāla).
Neizpildāmas Augstskolu likuma prasības. Augstskolu likuma 3. un 8.pants paredz virkni obligātu nosacījumu visām augstskolām Latvijā:
• akadēmijās vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam,
• augstskola īstenos vismaz piecas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 30 (teoloģijas nozares augstskolā – vismaz 10) personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz piecas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;
• augstskolā vismaz 5%, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir jābūt ārvalstu viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latviju, augstskolām.
Iekšlietu nozarē nav koncentrēts personāls atbilstošā kvantitātē21, kas varētu kvalificēties šādiem nosacījumiem. Savukārt, cenšoties finansiāli ieinteresēt profesūru no citām augstskolām, ciestu izglītības profesionālā orientācija, sasaiste ar praktisko nozares problemātiku un veidotos ar sasniedzamo mērķi nesamērojamas izmaksas. Kā vienīgā iespēja IDA leģitīmai izveidei un pastāvēšanai būtu atsevišķa likumprojekta izstrāde, kas paredzētu būtiskas atšķirības jaunizveidotajai IDA pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju kompetencē, akadēmijas rektora kvalifikācijas prasībās un tā iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtībā, akadēmiskā personāla komplektēšanā, kvalifikācijas prasībās un atalgojuma noteikšanas kārtībā, administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtībā, kā arī akadēmijas finansēšanas kārtībā, studējošo skaita noteikšanai, studējošo komplektēšanai, studiju līgumu slēgšanai, studiju programmu ekspertīzei pirms apstiprināšanas u.c.
Augstas izmaksas. VPK infrastruktūras esamību, tās telpu noslodze un kapacitāte ir ierobežota, vairums telpu, mēbeles, aprīkojums, tehniskie līdzekļi un inženierkomunikācijas ir nolietotas, ēku ekspluatē arī citas IeM padotības iestādes un Valsts policijas struktūrvienības. Nepieciešami ir infrastruktūras pilnveides pasākumi. IDA izveidei ir nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi, kas uz salīdzinoši nelielā valsts pasūtījuma fona veido augstas izmaksas uz vienu izglītojamo. Prognozējamie izdevumi iedalāmi vienreizējos (pamatā saistīti ar infrastruktūras izveidi) un pastāvīgajos (atlīdzība personālam, infrastruktūras uzturēšana, attīstība). Pie nepastāvīga (iespējams sarūkoša) izglītojamo skaita, vienmēr aktuāls būs jautājums par valsts budžeta resursu efektīvu izlietojumu. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantu valsts iestādēm ir pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, t.i., tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Šobrīd VPK maksimālās telpu noslodzes gadījumā mācās/studē 20 izglītojamo grupas un telpu nodrošinājums esošā izglītojamo kvantitātes izteiksmē kopumā ir nodrošināts. Ļoti sarežģīta situācija ir ar šautuvi, sporta stadionu un profesionālās fiziskās sagatavotības telpām, kur jau šobrīd ir nepieciešami kapitālieguldījumi, lai minētie infrastruktūras objekti atbilstu kvalitatīvam studiju procesam. Kriminālistikas un izmeklēšanas mācību priekšmetu īstenošanai, specializētu sporta pasākumu īstenošanai, speciālās taktikas un operatīvā transportlīdzekļa drošas vadīšanas pamatelementu apguvei trūkst atbilstošu infrastruktūras objektu.
VPK administratīvajā un mācību korpusā ir atvēlēta tikai daļa (11983,7 m2) no kopējā telpu klāsta, jo pārējās telpas ir nodotas dažādām IeM padotības iestādēm un struktūrvienībām. IDA izveides gadījumā būtu nepieciešams risināt jautājumu par telpu (Ezermalas 10) atbrīvošanu studiju vajadzībām, vienlaikus rodot iespēju izvietot attiecīgo IeM padotības iestāžu, struktūrvienību personālu citās telpās. Vienlaikus sporta laukuma un stadionam pieguļošā teritorija būtu atbrīvojama no dienesta transporta, kurš šobrīd aizņem lielāko daļu ēkai pieguļošās teritorijas, kas būtiski ierobežo izglītības procesa organizāciju (īpaši sporta un speciālās taktikas nodarbībām).
Mācību/studiju infrastruktūrai un materiāltehniskajam nodrošinājumam, kā arī tehnoloģiskajam nodrošinājumam, IDA izveides gadījumā pievēršama īpaša nozīme, jo studiju process ir saistīts ar lielu praktisko nodarbību īpatsvaru, no kā atkarīga ir studiju rezultātu kvalitāte un atbilstība tiesībaizsardzības iestāžu izvirzītajām prasībām.
Nepieciešamie ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz VPK bāzes) un tam nepieciešamais finansējums – 2.pielikumā.
Neperspektīvi būtu ar minimāliem kapitālieguldījumiem veidot vāju, mazu, ilgtspējā ierobežotu IDA (tikai izveides procesa pēc), kura nebūtu piepildīta ar kvalitatīvu studiju saturu un atbilstošu infrastruktūru. Šādai augstskolai būtu niecīgas izredzes saņemt institucionālo akreditāciju un iegūt reputāciju kopējā augstskolu saimē.
Lai IDA varētu nodrošināt kvalitatīvu studiju un kvalifikācijas paaugstināšanas procesu (sākotnēji bez studiju iespējamības nodrošināšanas reģionos), nepieciešams veidot 6 formālās izglītības grupas (125 bakalaura studentu), vienu kvalifikācijas paaugstināšanas izglītības grupu (pastāvīgi – 20 klausītāji) un vienu maģistrantu grupu (20 studentu), nepieciešama VPK esošo telpu renovācija un aprīkojuma atjaunošana, kā arī papildus infrastruktūras pilnveides pasākumi. Vienreizējo kapitālieguldījumu uzskaitījums kopā ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektu pilnveides pasākumiem ietverts šī ziņojuma pielikumos.
Pretruna īstenotajām reformām augstākajā izglītībā.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam kā vienu no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām izvirza sistēmas pārlieko sadrumstalotību, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu skaits. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā ir vislielākais augstskolu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam valstī. Šobrīd Latvijā darbojas sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 20 koledžas (neskaitot augstskolu aģentūras) un divas ārvalstu augstskolu filiāles.22
Laikietilpīgs un sarežģīts process.
IDA dibināšanas ieceres īstenošanas galveno pasākumu plāns sevī ietvertu:
1. informatīvā ziņojuma izstrādi un finansējuma pieprasīšanu;
2. VPK reorganizācijas plāna izstrādi un atbilstoša lēmuma pieņemšanu attiecībā par policijas kārtībnieku sagatavošanu (atsevišķs plāns);
3. grozījumu projektu sagatavošanu normatīvajos aktos;
4. ēku (Ezermalas 10, Rīga) renovācijas (būvniecības) tāmju, skiču, projektu izstrāde, saskaņošanu, ģeodēzisko izpēti;
5. infrastruktūras izveidei paredzēto iepirkumu īstenošanu;
6. Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu par IDA dibināšanu un rektora iecelšanu;
7. IDA reģistrāciju;
8. Satversmes projekta izstrādi un iesniegšanu apstiprināšanai;
9. vispārējā personāla pieņemšanu darbā;
10. akadēmiskā personāla vēlēšanas (iecelšanu);
11. studiju programmu izstrādi, licencēšanu;
12. jauna studiju virziena atvēršanu;
13. uzņemšanas noteikumu izstrādi, izsludināšanu;
14. uzņemšanas komisijas izveidi un uzņemšanas procesa uzsākšanu, studentu imatrikulāciju (provizoriski 2022.–2025.gadā, atkarībā no infrastruktūras pilnveides pasākumu komplicētības);
15. studiju virziena un IDA akreditāciju.
Jebkurš sarežģījums vai atkāpe no plānotā laika grafika IDA faktisko darbības uzsākšanu attālinātu vēl par vairākiem gadiem, kas ieceres īstenošanu varētu vēl vairāk sadārdzināt un nozarei likt meklēt dažādus īslaicīgus personāla sagatavošanas risinājumus, destabilizējot jau tā sarežģīto situāciju personāla atjaunotnē iekšlietu iestādēs.
Veicamo pasākumu analīze pierāda, ka IDA dibināšana būtu laikietilpīga. Valsts policijas vajadzībām ik gadu ir nepieciešams sagatavot aptuveni 100 vecākos policijas virsniekus, un savlaicīga studiju procesa neturpināšana kaut vai vienu gadu var radīt nopietnu problēmu pastāvēšanu ar personāla atjaunotni Valsts policijā.
Šauras specializācijas izglītība. Profesionālās bakalaura studiju programmas (izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība") absolventiem būtu apgrūtināta iespēja pēctecīgās maģistra studijās iegūt jurista kvalifikāciju, kas nepieciešama prokurora, tiesneša, advokāta un notāra amatiem. Tas nozīmē konkurētspējas ierobežojumu darba tirgū, kas no vienas puses varētu būt nozares interesēs, kā personāla migrācijas ierobežojošs faktors, bet no otras puses, varētu mazināt potenciālo studētgribētāju tālākizglītības ieguves motivāciju.
Izglītības iestāžu sadrumstalotība. No resursu centralizācijas un labas pārvaldības viedokļa IDA izveides gadījumā būtu lietderīgi visas IeM sistēmas izglītības iestādes: VPK, Valsts robežsardzes koledžu, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu (turpmāk – IeM koledžas) reorganizēt un integrēt IDA, bet realitātē situācija nav tik viennozīmīga. Līdz 2001.gadam koledžas (piemēram, VPK, Valsts policijas koledža) atradās LPA sastāvā. Taču, ņemot vērā pastāvošo koledžu atrautību no dienestiem un profesionalizācijas, kā arī, lai nodrošinātu izglītības satura sasaisti ar dienesta specifiku, Iekšlietu ministrija nolēma veidot neuniversitātes tipa23 izglītības sistēmu, t.i. – koledžas kā atsevišķas izglītības iestādes, kas nodotas attiecīgo IeM dienestu padotībā. Tādējādi tika panākts, ka IeM sistēmas koledžās īstenotais izglītības saturs pilnībā tika saskaņots ar konkrētā darba tirgus pieprasījumu24.
Šobrīd kopējā unikālā IeM koledžu pamatfunkcija ir kvalificēta personāla sagatavošana katras IeM padotības iestādes specifiskajām prasībām, kas tiek panākts ar profesionāla un kvalificēta pedagoģiskā personāla palīdzību, kā arī speciāli izveidoto infrastruktūru katrā no koledžām. IeM koledžas, līdzīgi kā katra no IeM padotības iestādēm, darbojas atšķirīgās infrastruktūrās ar atšķirīgu ģeogrāfisko izvietojumu (piemēram, Valsts robežsardzes koledža atrodas austrumu robežas tuvumā, Rēzeknē). Katrai no IeM koledžām ir radīta atbilstoša infrastruktūra, dibinātas filiāles, izveidotas un speciāli aprīkotas (t.sk. par Eiropas Savienības finanšu instrumentu līdzekļiem) telpas, bibliotēkas, dienesta viesnīcas, specializēti mācību poligoni, atšķirīgi iestāžu deleģētie uzdevumi (kinoloģija, dienestu personāla fiziskā un speciālā sagatavošana u.c., piemēram, Valsts robežsardzes koledžā jau vairāku gadu garumā ir investēti Eiropas Savienības finanšu instrumentu līdzekļi un īstenoti vērienīgi attīstības projekti, kuru rezultātā rekonstruētas mācību telpas, labiekārtota dienesta viesnīca, uzcelts sporta centrs ar baseinu un stadionu, renovēts lauku mācību centrs ar šautuvi utt.).
Metodisko vadību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu koledžās sekmīgi nodrošina Koledžu padomes, kuru sastāvā ietilpst arī iestāžu deleģētas amatpersonas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, kuru pakļautībā atrodas attiecīgās koledžas, sekmīgi veic nepieciešamās kontroles, koordinācijas un administratīvās vadības funkcijas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes piedalās izglītības programmu satura plānošanā, izvērtēšanā un aktualizēšanā, tajā skaitā nodrošinot pasniedzējus no dienesta amatpersonu sastāva. Stratēģiskā līmenī kontroli par izglītības attīstības politikas pamatnostādņu ievērošanu, rezultatīvo rādītāju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu nodrošina Iekšlietu ministrija.
Tāpat kā pārējām koledžām, VPK ir noslēgti sadarbības līgumi ar radniecīgām mācību iestādēm Baltijas valstīs, – Lietuvas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Policijas skolu un Igaunijas Drošības akadēmijas Policijas un Robežsardzes koledžu. Katru gadu Valsts policijas koledža piedalās Igaunijas Drošības akadēmijas rīkotajās starptautiski zinātniskajā konferencēs un otrādi.
Valsts policijas koledžā ir uzsākta aktīva darbība kadetiem un mācībspēku mobilitātes projektā Erasmus+. Uzsāktie projekti paredz ciešu sadarbību ar Igaunijas un Lietuvas policijas izglītības iestādēm, tādējādi, attīstot sadarbību inovācijas veicināšanai un labās prakses apmaiņai, kā arī sniedzot atbalstu politikas reformām.
Piespiedu IeM sistēmas koledžu reorganizēšana un konsolidēšana, papildus veidojot jaunu arodizglītības iestādi, nozīmētu izjaukt sekmīgi funkcionējošo izglītības modeli, vienlaikus sastopoties ar lieliem finanšu izdevumiem, zemu lietderību, izglītības kvalitātes kritumu un nopietnām loģistikas grūtībām (pasniedzēju un kadetu komandējumi, izmitināšana, dažādu dienestu pakļautības personāls), uz ko IeM raugās ļoti skeptiski.
Ņemot vērā, ka IeM koledžu darbības rezultāti un ciešā sadarbība ar dienestiem, kuru pasūtījums tiek pildīts, uzskatāmi pierāda IeM koledžu un tajās īstenoto izglītības programmu unikalitāti un ilgtspēju, IeM neatbalsta koledžu konsolidācijas ideju. IeM turpmāk plāno arī turpmāk attīstīt koledžu infrastruktūru un īstenot pasākumus to kvalitātes pilnveidē. IeM sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības attīstības rīcības plāns 2018.–2021.gadam25 (turpmāk – Plāns), paredz izstrādāt un licencēt jaunu VPK pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu "Policijas darbs" un uzsākt tās īstenošanu, kā arī veikt izpēti par vecāko virsnieku profesionālās sagatavošanas un augstākās izglītības ieguves sistēmas attīstības perspektīvām. Plānots, ka jaunā VPK studiju programmā tiks samazināts studiju ilgums un studiju saturs papildināts ar moduļapmācību.
Salīdzinājumam jāmin, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu iekšlietu dienestu, tajā skaitā policijas, profesionālās mācību iestādes (koledžas, skolas, mācību centri u.c.) ir integrēti iekšlietu dienestos, kas tādējādi nodrošina profesionālās izglītības un profesionālās pilnveides visciešāko saikni ar attiecīgo dienestu un tā darba specifiku. Profesionālie docējamie studiju kursi koledžās ir ļoti atšķirīgi, un atšķirīga ir docētāju profesionālā kompetence, tādēļ docētāju mobilitāte, savstarpēja aizvietošana vai rotācija starp koledžām praktiski nav īstenojama.
Iespējas:
Pētniecības attīstība. Iespēja nākotnē attīstīt zinātniski pētniecisko darbību ar iekšējo drošību un tiesībaizsardzības iestāžu darbību saistītās jomās (t.sk. policijas tiesību zinātnē), kura pēc LPA likvidācijas noris ļoti ierobežotā veidā un kvalitātē.
Kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas attīstība. Iespējams izveidot un attīstīt kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienību, piedāvājot tiesībaizsardzības iestāžu personālam specializētu neformālās izglītības pakalpojumu klāstu. Interese par kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām ir visām tiesībaizsardzības iestādēm.
Reģionālo pakalpojumu attīstība. Mērķtiecīgai studentu piesaistei un personāla kompetenču attīstīšanai iespēja nākotnē atvērt akadēmijas filiāles reģionos.
Starptautiskā sadarbība un studiju mobilitāte. Iespēja attīstīt sadarbību ar citām ārvalstu tiesībaizsardzības iestāžu augstskolām, organizējot zinātniskas konferences, īstenojot dažādus pieredzes apmaiņas pasākumus, īstenojot studiju mobilitātes aktivitātes.
Publiskā tēla veidošana. Kopā ar studējošo pašpārvaldi iespējas īstenot pārdomātu IDA un tiesībaizsardzības iestāžu personāla pozitīvā publiskā tēla veidošanas stratēģiju.
Draudi:
Nespēja nokomplektēt augsti kvalificētu akadēmisko personālu. IDA studiju kvalitāte, ilgtspēja un sekmīga akreditācija visciešāk ir atkarīga no ievēlētā akadēmiskā personāla. Šobrīd lielākā daļa nozares profesionāļu ar praktisko un pedagoģisko pieredzi (t.sk. bijušie LPA docētāji un personas ar zinātnisko grādu) jau ir ievēlēti kādā no valsts augstskolām, kas var radīt nopietnas grūtības kvalitatīva un kvalificēta IDA akadēmiskā personāla komplektēšanā.
Nepietiekošs pasūtījums budžeta vietām. 2017./2018.akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu visā valstī, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, tas turpina strauji sarukt. Absolventu skaits kopš 2010.gada ir samazinājies gandrīz divas reizes. 2017.gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši studentu, kas ir par 7,7% mazāk nekā pirms gada. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%26.
RSU 2017./2018.studiju gada uzņemšanas rezultāti profesionālajā bakalaura studiju programmā "Policijas darbs" nav optimistiski. Tikai puse no plānotā uzņemamo skaita uzsāka savas studijas RSU. Studiju motivāciju negatīvi var ietekmēt arī tādi faktori kā šaurā un vispārējā darba tirgū nekonkurējošā specializācija (izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība"), karjeras izaugsmes ierobežotās iespējas pēc studijām, nepārliecinātība par ilgtermiņa nodarbinātību tiesībaizsardzības iestādēs, līdz ar to,– parādsaistības, kas veidotos pret tiesībaizsardzības iestādi studiju pārtraukšanas gadījumā pēc paša vēlēšanās vai nesekmības gadījumā, kā to paredz līgumsaistības, nevēlēšanās zaudēt finansiāli studiju periodā u.c.
Nespēja vienoties par grozījumiem tiesiskajā regulējumā. Ņemot vērā, ka augstākās izglītības politika ir kopīga visā valstī un ārējais regulējums saistošs visām augstskolām Latvijā, likumprojekts, kurš paredzētu izņēmuma precedenta radīšanu vienai augstskolai (IDA), līdzīgi kā Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, var negūt atbalstu valdībā un Saeimas atbildīgajā apakškomisijā.
Politikas neapstiprināšana un finansējuma nepiešķiršana. Ņemot vērā izdevumu neproporcionalitāti pret ieguvumiem, risks, ka valdības var neatbalstīt jauno politiku, ir visai augsts.
Neiekļaušanās termiņos. Ņemot vērā īstenojamo pasākumu sarežģītību (izmaiņas normatīvajos aktos, finansējuma pieprasījums, infrastruktūras objektu renovācija, būvniecība, projektēšana, iepirkumi, licencēšana, akreditācija utt.), pastāv augsts plānoto termiņu kavējumu risks, kas negatīvi var ietekmēt personālprocesus tiesībaizsardzības iestādēs.
Risinājums Nr.2.
Augstskolas dibināšana IeM kopā ar kādu no valsts universitātēm
Atbilstoši Augstskolu likuma 21.panta prasībām augstskolas var gan dibināt institūcijas, gan veidot struktūrvienības. Valsts augstskolas var dibināt ne tikai institūcijas, bet arī iestādes, kas var būt publiskās aģentūras un kuru darbību regulē Publisko aģentūru likums. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Bufalo un Otavas universitātēm 1991.gadā dibināja Rīgas biznesa skolu, kur bakalaura un maģistra līmeņa studijas piedāvā apgūt angļu valodā. Savukārt LU sastāvā ietilpst P.Stradiņa medicīnas koledža un Rīgas Juridiskā augstskola.
Stiprās puses:
Administratīvā vadība un iekšējā kontroles sistēma. Universitātes administrācijas pieredze un pastāvošā iekšējās kvalitātes vadības sistēma var sekmēt jaunas augstskolas dibināšanu, atvieglojot dažādu sarežģītu jautājumu risināšanu, kas saistīti ar augstskolas dibināšanu, mācībspēku komplektēšanu, studiju programmu izstrādi, virzīšanu licencēšanai, kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanu u.c.
Sadarbība ar ārvalstu universitātēm. Sekmīgāk būtu veidot sadarbības kontaktus un īstenot mobilitātes projektus ar esošajiem universitātes ārvalstu sadarbības partneriem.
Vājās puses:
Ierobežota augstskolas autonomija. Lai arī iecere paredz jaunu augstākās izglītības iestādi dibināt IeM kopā ar kādu no valsts universitātēm, būtu jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem nozarei un augstskolai svarīgu lēmumu pieņemšanā, grūti būtu sabalansēt nozares intereses ar universitātes biznesa interesi.
Pretruna ar īstenotajām reformām augstākajā izglītībā. Līdzīgi kā pirmajā risinājumā, iecere paredz veidot jaunu augstskolu, vēl vairāk palielinot jau tā lielo augstākās izglītības iestāžu skaitu.
Iespējas:
Pētniecības attīstība.
Kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas attīstība.
Piesaistīt studiju procesam augstskolas profesūru un pētniekus.
Draudi:
Nepietiekošs pasūtījums budžeta vietām. Līdzīgi kā iepriekšējā risinājumā, nav izslēgta iespēja, ka uzņemto studentu skaits jaunizveidotajā augstskolā var atšķirties no plānotā, kas var apdraudēt šauri profilētas augstskolas pastāvēšanu.
Nespēja nodrošināt augstskolu ar kvalificētu (ar praktisko pieredzi) akadēmisko personālu (atbilstoši Augstskolu likuma prasībām).
Svārstīgā izglītojamo skaita dēļ nevēlēšanās no sadarbības partnera puses turpināt attīstīt studiju kvalitāti augstskolā.
Risinājums Nr.3.
Jaunas struktūrvienības izveide kādā no valsts universitātēm
Atsevišķas struktūrvienības (fakultāte, nodaļa) izveide tiesībaizsardzības iestāžu pasūtījumam kādā no reputāciju iemantojušajām valsts universitātēm nav jaunums. Līdzīgs modelis pastāv Zviedrijā (Södertörn, Umeå un Linnaeus) un Lietuvā (Mykolo Romerio, Kauņa), kur vairāku tiesībaizsardzības iestāžu speciālisti augstāko izglītību iegūst civilo valsts universitāšu struktūrvienībās. Mykolo Romerio universitātē (kura no 1990.–1997.gadam bija Lietuvas Policijas akadēmija) Sabiedriskās kārtības fakultātē tiek īstenotas četras profesionālās bakalaura studiju programmas: Tiesību un policijas darbības bakalaura studiju programma, Tiesību un pirmstiesas procesa bakalaura studiju programma, Tiesību un valsts robežsardzes bakalaura studiju programma, Policijas darba (Sabiedriskās drošības joma) bakalaura studiju programma, kā arī profesionālā maģistra (Policijas darbs, Vides tiesības, Frontex, Cepol) programmas.
Latvijas gadījumā šāds risinājums var izrādīties perspektīvs, jo nav pretrunā ar īstenotajām valsts reformām izglītības jomā, valsts budžeta finanšu līdzekļu izmaksu ziņā līdzīgs iepirkuma risinājumam, bet atšķirībā no tā, vienlaikus ir orientēts uz kvalitāti, attīstību un ilgtspēju. Dotais risinājums sevī ietver iepriekšējā risinājuma stiprās puses un uz to nav attiecināmi lielais vairums negatīvo aspektu, kuri ir identificēti iepriekš minētos risinājuma variantos.
Augstākās izglītības padome27 ir paudusi atbalstu trešajam risinājuma variantam (jaunas struktūrvienības izveidošanai kādā no esošajām augstskolām), vienlaikus izsakot viedokli par pārējiem piedāvātajiem risinājumiem. Jaunas augstskolas dibināšana neesot neiespējama, jo tam būtu nepieciešami grozījumi Augstskolu likumā. Kamēr situācija normalizētos, nepieciešami būs aptuveni 4–5 gadi. Svarīgs būs finanšu resursu lielums, kā arī cilvēkresursu jautājums (docētāji un pētnieki). Viena no būtiskākajām problēmām būs nelielais kopējais studējošo skaits, liels specifisku mazu studiju kursu skaits, kas varētu radīt nopietnas grūtības atrast pamatsastāvā esošus mācībspēkus, piedāvājot tiem konkurētspējīgu atalgojumu. Nelielai studējošo skaita ziņā augstskolai ir mazas attīstības iespējas. Savukārt iepirkums, Augstākās izglītības padomes ieskatā, ir bezperspektīvs risinājums, jo iepirkuma uzvarētājam neesot intereses attīstīt studiju nozari, apzinoties to, ka nākamajā iepirkumā var būt cits uzvarētājs.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto, augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 4.panta trešās daļa 3.punktā noteikto augstskolām ir tiesības patstāvīgi noteikt savas augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru. Augstskolu likuma 15.panta pirmā daļā noteikts, ka augstskolas institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.) ir senāts. No tā izriet, ka valdības lēmuma izpilde, ja tiks akceptēts dotais risinājums, lielā mērā būs saistīta ar izvēlētās konkrētās universitātes lēmējinstitūcijas pieņemto lēmumu.
Uzrunājot divas Valsts policijas amatpersonu sagatavošanā pieredzējušas valsts universitātes – Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, Iekšlietu ministrija guva pārliecību, ka abām ir nopietna interese par ilgtermiņa sadarbības iespējām tiesībaizsardzības iestāžu personāla sagatavošanā un atsevišķas struktūrvienības izveidē. Abas minētās universitātes piekrīt darba grupas definēto nosacījumu (konceptuālā ziņojuma 3.nodaļas sākuma rindkopa) izpildei, ja sadarbība būs ilgtspējīga un ar garantētu ikgadēju izglītojamo skaitu.
Stiprās puses:
Stabila infrastruktūra. Nepastāv problēmas un izdevumi, kas saistīti ar studiju infrastruktūras izveidi, telpu projektēšanu, būvniecību, iepirkumiem u.c., ja tiek panākta abpusēja vienošanās par universitātes apņemšanos investēt studiju infrastruktūras pilnveidē.
Ekonomiskums. Nav būtiskas ietekmes uz valsts budžetu. Izmaksas uz vienu izglītojamo būtu mazākas nekā pirmajos divos risinājumos. Nav nepieciešamības tērēt lielus valsts budžeta līdzekļus (kā tas ir jaunas augstskolas dibināšanas gadījumā), lai motivētu sadarbībai profesūru no citām augstskolām, tiem piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu.
Mazs laika patēriņš. Struktūrvienības izveide nav saistīta ar birokrātisku un apjomīgu administrējamo dokumentu saskaņošanu, līdz ar to var prognozēt, ka šāds process nebūtu saistīts ar iespējamo kavēšanos un pārrāvumu nepārtrauktajā speciālistu sagatavošanas procesā.
Kvalificēts akadēmiskais personāls. Universitātei ir izveidots kvalificēts akadēmiskais personāls ar studiju pieredzi tiesībaizsardzības iestāžu personāla un juristu sagatavošanā, kurš var tikt papildināts ar praktizējošiem nozares ekspertiem.
Izstrādāta iekšējā kontroles un kvalitātes sistēma. Var prognozēt, ka jaunu studiju programmu licencēšana un akreditācija noritētu ar mazākiem riskiem nekā jaunizveidotā augstskolā.
Pieredze darbā ar tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanu. Pieredze tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanā, kas ir specifiska mērķauditorija un ar specifisku prasību loku, sekmētu savstarpējo sadarbību starp universitāti un tiesībaizsardzības iestādi, kas pozitīvi atsauktos uz studiju rezultātiem.
Sadarbība ar ārvalstu universitātēm.
Vājās puses:
Ierobežota nozares ietekme. Tiesībaizsardzības iestāžu ietekme un elastība uz nepieciešamajām izmaiņām studiju saturā vai procesā būs mazāka nekā IeM padotības izglītības iestādē. Nozares ietekme būtu tiešā veidā atkarīga no organizētās sadarbības ar universitāti, vēlmes identificēt un izprast problēmas, panākt kompromisa risinājumus, vēlmes sadarboties un strādāt pie pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas.
Iespējas:
Zinātniskās pētniecības attīstība, tai piesaistot universitātes profesūru un pētniekus.
Kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas attīstība.
Iespēja turpināt studiju procesu un iegūt jurista kvalifikāciju. Personām, kuras būs absolvējušas profesionālo bakalaura studiju programmu, būtu paredzama iespēja par personīgajiem līdzekļiem turpināt studijas profesionālajā maģistra studiju programmā "Tiesību zinātne" un iegūt jurista kvalifikāciju.
Iespēja izstrādāt jaunu profesionālo maģistra studiju programmu (tiesībaizsardzības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem vai amatpersonām, kuras nodarbojas ar sevišķi sarežģītu un svarīgu lietu izmeklēšanu, atklāšanu un analītisko darbu (t.sk. ekonomisko noziegumu apkarošanā)).
Draudi:
Nepietiekošs pasūtījums budžeta vietām.
Risinājums Nr.4.
Esošās situācijas saglabāšana – ārpakalpojuma iepirkums.
Esošā situācijā otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas nepieciešama Valsts policijas vecāko virsnieku amata pienākumu izpildei, kā ārpakalpojums tiek pirkta atbilstoši Publiskā iepirkuma likuma prasībām.
Iepirkuma procedūras piemērošana budžeta vietām augstskolas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā ir nopietns pārbaudījums iekšlietu nozarei, jo savlaicīga izglītības procesa neuzsākšana var nopietni apdraudēt personāla atjaunotni Valsts policijā. Kā zināms, atkāpes no plānotajiem termiņiem publiskajos iepirkumos ir bieža prakse. Iepirkuma procedūras sagatavošana un īstenošana prasa nevajadzīgu un lielu laika, darba un personāla resursu patēriņu.
Informācija par analoģisku praksi kādā no Eiropas valstīm nav iegūta.
Iepirkums augstākajā izglītībā no izglītības ekspertu puses (t.sk. Augstākās izglītības padomes) tiek atzīts par absurdu pēc būtības, jo tas paredz terminētu (īslaicīgu) sadarbību ar vienu augstākās izglītības iestādi un iespējamu sadarbības partnera maiņu nākotnē, kas ir tiešā pretrunā kvalitātes principiem augstākajā izglītībā – nepārtrauktība, ilgtspēja un pēctecība.
Iepirkuma procedūras piemērošanas saglabāšana tiesībaizsardzības vecāko speciālistu sagatavošanā var negatīvi atsaukties uz valsts iekšējo drošību, kura lielā mērā ir atkarīga no tiesībaizsardzības iestāžu spējas kvalitatīvi īstenot iestādei piekritīgās funkcijas un profesionāli reaģēt uz dažādiem drošības apdraudējumiem.
Stiprās puses:
Zema pakalpojuma cena. Praktiski vienīgais pozitīvais aspekts, kas šo risinājumu no valsts budžeta līdzekļu ekonomijas ļauj izvirzīt priekšplānā, ir salīdzinoši zemās izmaksas, kas tiesībaizsardzības iestādei jāsedz par vienu izglītojamo.
Vājās puses:
Īstermiņa sadarbība
Pēctecības apdraudējums
Vāja augstskolas interese attīstīt studiju nozari. Augstskolai, apzinoties to, ka nākamajā iepirkumā sadarbība var noslēgties, zūd motivācija pilnveidot studiju kvalitāti.
Šauras specializācijas izglītība
Nelietderīgs personāla resursu un administratīvo izdevumu tēriņš
Ierobežota nozares ietekme
Iespējas:
Iespēja piesaistīt studiju procesam augstskolas profesūru un pētniekus.
Iespēja pasūtīt jaunu maģistra, doktora studiju programmu atbilstoši tiesībaizsardzības institūciju specifiskajām vajadzībām
Draudi:
Nepietiekošs pasūtījums budžeta vietām
Studiju nepārtrauktības apdraudējums
Iespējamā tiesvedība no konkurentu puses
V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu
…tabula
Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
euro
Risinājums | Risinājuma varianti | Budžeta programmas
(apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums | Nepieciešamais papildu finansējums | Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) |
||||||
2018 | 2019 | 2020 | 2019 | 2020 (1.gads) |
2021 (2.gads) |
turpmākajā laikposmā līdz
risinājuma (risin. varianta) pabeigšanai (ja īstenoš. ir terminēta) |
turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) | ||||
Risinājums Nr.1. Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) dibināšana | |||||||||||
Variants 1.A – uz VPK bāzes veidot 2 izglītības iestādes: IDA un profesionālās izglītības iestādi (3.pielikums) | KOPĀ | 3 707 538 | 3 707 538 | 3 707 538 | 0 | 3 630 796 | 1 540 283 | x |
3.gads – 1 854 139 4.gads – 1 971 241 5.gads – 2 112 665 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 254 088 |
x | |
06.01.00 "Valsts policija" (VPK)28 | 3 546 058 | 3 546 058 | 3 546 058 | 0 | 0 | 0 | x |
x |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (RSU) | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 0 | 0 | x |
x |
x | ||
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" (IDA) | 0 | 0 | 0 | 0 | 637 541 | 1 101 936 |
3.gads – 1 762 157 4.gads – 1 919 700 5.gads – 2 059 739 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 197 775 |
x | |||
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība"(IDA)29 | x | x | x | 0 | 252 172 | 655 | x |
3.gads –1057 4.gads –1152 5.gads –1235 6.gads un turpmāk katru gadu – 1319 |
x | ||
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"(IDA)30 | x | x | x | 0 | 2 732 991 | 437 692 | x |
3.gads – 90 925 4.gads – 50 389 5.gads – 51 691 6.gads un turpmāk katru gadu – 54 994 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (profesionālās izglītības iestāde) | 0 | 0 | 0 | 0 | 8092 | 0 | x |
0 |
x | ||
Variants 1.B – uz VPK bāzes veidot jaunu izglītības iestādi: Iekšējās drošības akadēmiju (IDA) (4.pielikums) | 3 707 538 | 3 707 538 | 3 707 538 | 0 | 3 921 543 | 1 840 361 | x |
3.gads – 2 155 104 4.gads – 5.gads – 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 555 071 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (VPK) | 3 546 058 | 3 546 058 | 3 546 058 | 0 | 0 | 0 | x |
0 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (RSU) | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 0 | 0 | x |
0 |
x | ||
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" (IDA) | 0 | 0 | 0 | 0 | 936 380 | 1 402 014 | x |
3.gads – 4.gads – 2 220 683 5.gads – 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 498 758 |
x | ||
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība"(IDA) | x | x | x | 0 | 252 172 | 655 | x |
3.gads – 1057 4.gads – 1152 5.gads – 1235 6.gads un turpmāk katru gadu – 1 319 |
x | ||
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"(IDA) | x | x | x | 0 | 2 732 991 | 437 692 | x |
3.gads – 90 925 4.gads – 50 389 5.gads – 51 691 6.gads un turpmāk katru gadu –54 994 |
x | ||
Variants 1.C – veidot jaunu izglītības iestādi: Iekšējās drošības akadēmiju (IDA) un VPK nododot IDA pārraudzībā (5.pielikums) | x | x | x | 0 | 3 929 402 | 1 692 675 | x |
3.gads – 1 746 448 4.gads – 1 819 167 5.gads – 1 929 296 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 039 425 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (VPK) | 3 546 058 | 3 546 058 | 3 546 058 | 0 | 0 | 0 | x |
0 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (RSU) | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 0 | 0 | x |
0 |
x | ||
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" (IDA) | 0 | 0 | 0 | 0 | 941 824 | 1 255 341 | x |
3.gads – 1 656 371 4.gads – 1 769 512 5.gads – 1 878 128 6.gads un turpmāk katru gadu – 1 986 740 |
x | ||
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība"(IDA) | x | x | x | 0 | 252 146 | 554 | x |
3.gads – 881 4.gads – 971 5.gads – 1057 6.gads un turpmāk katru gadu – 1057 |
x | ||
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"(IDA) | x | x | x | 0 | 2 735 432 | 436 780 | x |
3.gads – 89 196 4.gads – 48 684 5.gads – 50 111 6.gads un turpmāk katru gadu – 51 542 |
x | ||
Risinājums Nr.2. Augstskolas (IDA) dibināšana IeM kopā ar kādu no valsts universitātēm (veidot 2 izglītības iestādes: IDA un profesionālās izglītības iestādi) (6.pielikums) | |||||||||||
KOPĀ | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 3 708 912 | 1 348 391 | x |
3.gads – 1 824 335 4.gads – 1 936 078 5.gads – 2 035 407 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 134 733 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" un citu attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu budžeta programmas/ apakšprogrammas (IDA) | 0 | 0 | 0 | 0 | 3 700 820 | 1 348 391 | x |
x |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (RSU) | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | x | x | x |
x |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (profesionālās izglītības iestāde) | 0 | 0 | 0 | 0 | 8092 | 0 | 0 |
x |
x | ||
Risinājums Nr.3. Jaunas struktūrvienības izveide kādā no valsts universitātēm (īstenos II līmeņa profesionālās augstākās izglītības un maģistrantūras studiju programmas; VPK tiek saglabāta) (7.pielikums) | |||||||||||
KOPĀ | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 80 582 | 635 351 | x |
3.gads – 1 189 863 4.gads – 1 404 770 5.gads – 1 627 546 6.gads un turpmāk katru gadu – 1 870 885 |
x | ||
06.01.00 "Valsts policija" (RSU31) | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 29 960 | 600 048 | x |
3.gads – 1 148 435 4.gads – 1 312 742 5.gads – 1 386 455 6.gads un turpmāk katru gadu – 1 463 849 |
x | ||
Attiecīgās KNAB, NMP, IDB budžeta programmas – kopā | 0 | 0 | 0 | 0 | 8 900 | 35 303 | x |
3.gads – 41 428 4.gads – 90 028 5.gads – 241 091 6.gads un turpmāk katru gadu – 407 036 |
x | ||
Risinājums Nr.4. Esošās situācijas saglabāšana – ārpakalpojuma iepirkums (īstenos II līmeņa profesionālās augstākās izglītības un maģistrantūras studiju programmas; VPK tiek saglabāta) (8.pielikums) | |||||||||||
KOPĀ | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 73 869 | 778 620 | x |
3.gads – 1 356 525 4.gads – 1 577 765 5.gads – 1 811 291 6.gads un turpmāk katru gadu – 2 063 817 |
|||
06.01.00 "Valsts policija"(RSU) | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 0 | 47 465 | 671 683 | x |
3.gads –1 231 766 4.gads –1 400 239 5.gads – 1 478 327 6.gads un turpmāk katru gadu –1 560 315 |
x | ||
Attiecīgās KNAB, NMP, IDB budžeta programmas – kopā | 0 | 0 | 0 | 0 | 26 404 | 106 937 | x |
3.gads – 124 759 4.gads – 177 526 5.gads – 332 964 6.gads un turpmāk katru gadu – 503 502 |
x |
1 Publisko iepirkumu likuma 5.panta 14.punkts
2 tālākizglītība maģistra studiju programmās notiek par amatpersonu personīgajiem līdzekļiem ar kompensēšanas iespēju ierobežotā apjomā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
3 Augstskola vai koledža izvērtē personas ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences un, ja tās atbilst attiecīgajā studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem, atzīst tās, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus.
4 Personāla uzskaites sistēmas dati uz 12.03.2018.
5 Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 2.pielikums "Amatu saimei nepieciešamā izglītības tematiskā joma"
6 Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas četrpadsmitās (ārkārtas) sēdes 2017.gada 23.novembrī stenogramma, http://saeima.lv/lv/transcripts/view/451
7
Prokuratūras likuma 33.pants pirmās daļas 4.p.-prokuroru amata
kandidāts-ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību
(izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju,
kā arī maģistra vai doktora grādu.
Advokatūras likuma 14.panta 4.p.-Zvērināta advokāta amata kandidāts -
saņēmis valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību
zinātnēs un ieguvis jurista kvalifikāciju.
Likuma "Par tiesu varu" 52.panta pirmās daļas 4.p. - tiesneša amata
kandidāts- ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību
(izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju,
kā arī maģistra vai doktora grādu.
8 http://disq.us/t/2pz44hf (tiešsaistes skatījums 27.03.2018.)
9 IeM 2018.gada 19.februāra rīkojums Nr.1-12/236
10 Maksimālais kopējais pasūtījums, kurš realitātē var līdz 40% būt zemāks
11 IeM un citu ministriju padotības iestādēs ir pieejami minētajiem nosacījumiem atbilstoši nozares eksperti, ar kuriem iespējama sadarbība. Vienlaikus nevar izslēgt iespēju universitātei (akadēmijai) rast iespēju specializācijas studiju kursu īstenošanai piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas un profesionālo pieredzi apveltītus ārvalstu docētājus.
12 Atbilstoši zinātniski pētnieciskā darba autonomijas prasībai, ko reglamentē Augstskolu likuma 6.pants, tiek respektēta brīva pētniecības izvēles iespēja. Piedāvātā ieteicamo pētījumu tematika, kurai būs informatīvs raksturs, tikai palīdzēs universitātes (akadēmijas) akadēmiskajam personālam un studentiem orientēties aktuālajos, ar iekšējo drošību saistītos, nozares problēmjautājumos.
13 Jautājums tiks konkretizēts sadarbībā ar izvēlēto universitāti
14 Atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 4.panta otrās daļas 6. un 8.punktu par valsts noslēpumu var tikt atzīta operatīvās darbības saturu, taktiku un metožu atspoguļojoša informācija, kā arī informācija par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcības un darbības plāniem izņēmuma stāvokļa, masu nekārtību gadījumā vai par speciālajām operācijām cīņā pret organizēto noziedzību. Ņemot vērā, ka šāda informācija tiks iekļauta specializācijas "Operatīvais darbs" studiju kursos, šo kursu docētājiem un studentiem ir jābūt vismaz otrās kategorijas atļaujai pieejai valsts noslēpuma objektiem, bet telpām, kuros notiek studiju process, jāatbilst 2004.gada 6.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" prasībām.
15 Prasība universitātei par informācijas sniegšanu tiesībaizsardzības iestādei par valsts budžeta līdzekļiem studējošo imatrikulāciju, eksmatrikulāciju, studiju pārtraukumiem, apkopojumu (pārskatu) par studējošo sekmību un kontaktstundu apmeklējumu kārtējā mēnesī plānots attiecināt tikai uz studentiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem. Prasība ir pamatota ar to, ka ar studējošo tiks slēgta rakstiska vienošanās (t.sk. piekrišana par personas datu apstrādi) par finanšu līdzekļu atmaksu 2010.gada 16.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" minētajos gadījumos.
16 Reālais pasūtījums dažādu grūti prognozējumu faktoru ietekmē var atšķirties par 40% procentiem (būt mazāks) no plānotā.
17 Jaunas profesionālā maģistra programmas izstrāde ir pamatota ar studiju pēctecības nodrošināšanu un tālākizglītības iespēju piedāvājumu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kuri vēlas iegūt jurista kvalifikāciju. Valsts policijas amatpersonu viedokļu par studiju iespējām izpētes laikā secināts, ka liela nozīme tālākizglītības izvēlē ir iegūtās kvalifikācijas konkurētspējai kopējā darba tirgū un iespējai veidot karjeru juristu saimei piederīgās profesijās.
18 Augstskolu likuma 59.³ pants, 2018.gada 14.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.505 "Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi."
19 Augstskolu likuma 8.panta sestās daļas 2. un 3.punkts
20 Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.panta pirmās daļas 4.punktu profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas var īstenot arī koledžās, bet augstskolām nav paredzētas tādas tiesības.
21 1A apakšrisinājumā – nepieciešamas aptuveni 30 personas ar doktora grādu; 1B un 1C apakšrisinājumā 45 personas ar doktora grādu
22 http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Parskats-par-Latvijas-augstako-izglitibu-2017gada.pdf
23 Neuniversitātes tipa augstākā izglītība ir praktiski orientēts profesionālās izglītības veids. Tā ir centrēta uz augstas sarežģītības pakāpes profesijām nepieciešamo profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi. Atšķirībā no universitātes tipa izglītības, neuniversitātes tipa augstākajai izglītībai nav raksturīga plaša vispārizglītojoša akadēmisko zināšanu daļa un tai nav raksturīgs zinātniskās pētniecības elements, bez kura universitātes tipa izglītība nevar pastāvēt vispār.
24 Ārvalstu investoru padome Latvijā (24.09.2015. viedokļa ziņojums Nr.3), pētot izglītības sistēmu Latvijā, rekomendēja universitāšu/koledžu studiju programmas saskaņot ar darba tirgu un darba devējiem, uzverot, ka īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz profesionālo studiju programmām augstskolās. Esot jāveicina, lai šādas programmas piedāvājošās institūcijas saskaņotu programmu saturu un secību ar darba tirgus pieprasījumu.
25 apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2018.gada 19.februāra rīkojumu Nr.1-12/235
26 http://www.csb.gov.lv/notikumi/10-gadu-laika-studentu-skaits-krities-par-35-47207.html (tiešsaistes skatījums 09.04.2018.)
27 Jānis Vētra, 18.01.2018. notikušajā tiesībaizsardzības iestāžu vadītāju sanāksmē
28 Bāzes finansējums VPK valsts pamatfunkciju izpildei, tai skaitā finansējums izglītības programmu īstenošanai, kvalifikācijas paaugstināšanas kursu īstenošanai, atlīdzībai kadetiem, citu Valsts policijas deleģētu uzdevumu izpildei. Var tikt pārdalīts atbilstoši attiecīgajam risinājumam.
29 Ievērojot, ka Iekšlietu ministrijas resorā ITK joma ir centralizēta, daļa no VPK izdevumiem tiek segti no šīs budžeta apakšprogrammas; izdevumi atsevišķi nav uzskaitīti
30 Ievērojot, ka Iekšlietu ministrijas resorā nekustamo īpašumu uzturēšanas un apsaimniekošanas joma ir centralizēta, daļa no VPK izdevumiem tiek segti no šīs budžeta apakšprogrammas; izdevumi atsevišķi nav uzskaitīti
31 Saskaņā ar noslēgto līgumu RSU tiek segti izdevumi par 1 studiju vietu šādā apmērā: pilna laika studijas – 1200 euro; nepilna laika studijas – 950,40 euro
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
I. Prognozētā papildu studiju vietu skaita aprēķins I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs"
1.tabula
1. Pilna laika studijas (24 mēneši) (Valsts policija – arodizglītības programmas īstenošanas pārtraukšana)
Rādītāji | 1.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 125 | 125 | 125 | 125 | x | ||||||||
izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 125 | 125 | 125 | 125 | 42 |
Rādītāji | 2.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 125 | 125 | 125 | 125 | 125 | 124 | 124 | 124 | 124 | 124 | 124 | 124 | |
2.uzņemšana | 125 | 125 | 125 | 125 | x | ||||||||
Izmaiņas | -1 | x | |||||||||||
KOPĀ: | 125 | 125 | 125 | 125 | 124 | 124 | 124 | 124 | 249 | 249 | 249 | 249 | 166 |
Rādītāji | 3.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ.) | 249 | 249 | 249 | 249 | 249 | 248 | 248 | 248 | 124 | 124 | 124 | 124 | |
3.uzņemšana | 125 | 125 | 125 | 125 | x | ||||||||
Izmaiņas | -1 | x | |||||||||||
KOPĀ: | 249 | 249 | 249 | 249 | 248 | 248 | 248 | 248 | 249 | 249 | 249 | 249 | 249 |
2.tabula
2. Nepilna laika studijas (30 mēneši) (Valsts policija – arodizglītības programmas īstenošanas pārtraukšana)
Rādītāji | 1.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 25 | 25 | 25 | 25 | 8 | ||||||||
Rādītāji | 2.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 25 | 24 | 23 | 22 | 21 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | |
2.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | -1 | -1 | -1 | -1 | -1 | x | |||||||
KOPĀ: | 24 | 23 | 22 | 21 | 20 | 20 | 20 | 20 | 45 | 45 | 45 | 45 | 29 |
Rādītāji | 3.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ) | 45 | 45 | 45 | 45 | 43 | 42 | 41 | 40 | 40 | 40 | 40 | 40 | |
3.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | -2 | -1 | -1 | -1 | x | ||||||||
KOPĀ: | 45 | 45 | 45 | 43 | 42 | 41 | 40 | 40 | 65 | 65 | 65 | 65 | 50 |
Rādītāji | 4.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ |
65 | 65 | 45 | 45 | 45 | 43 | 42 | 41 | 40 | 40 | 40 | 40 | |
3.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | -2 | -1 | -1 | -1 | x | ||||||||
KOPĀ: | 65 | 45 | 45 | 45 | 43 | 42 | 41 | 40 | 65 | 65 | 65 | 65 | 52 |
3.tabula
3. Nepilna laika studijas (30 mēneši) (4 (KNAB) +15(NMP) +5 (IDB) = 24)
Rādītāji | 1.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 24 | 24 | 24 | 24 | 8 | ||||||||
Rādītāji | 2.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | |
2.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 48 | 48 | 48 | 48 | 32 |
Rādītāji | 3.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ) | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | |
3.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 72 | 72 | 72 | 72 | 56 |
Rādītāji | 4.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ.+3.uzņ.) |
72 | 72 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | |
3.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 72 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 72 | 72 | 72 | 72 | 58 |
Paskaidrojumi:
1. Norāda gada laikā uzņemto studējošo izglītojamo faktisko skaitu, sākot no mēneša, kurā tiek uzsākta izglītības ieguve, līdz gada beigām
2. Faktiskais eksmatrikulēto skaits (piemēram, sakarā ar nesekmību u.c. iemeslu dēļ), kas izglītību nav ieguvuši.
II. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins II līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs" un profesionālajā maģistrantūrā "Tiesību zinātne"
1.tabula
1. Pilna laika studijas (24 mēneši) (Valsts policija)
Rādītāji | 1.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 20 | 20 | 20 | 20 | x | ||||||||
izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 20 | 20 | 20 | 20 | 7 |
Rādītāji | 2.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 19 | 19 | 19 | 19 | 19 | 19 | 19 | |
2.uzņemšana | 20 | 20 | 20 | 20 | x | ||||||||
Izmaiņas | -1 | x | |||||||||||
KOPĀ: | 20 | 20 | 20 | 20 | 19 | 19 | 19 | 19 | 39 | 39 | 39 | 39 | 26 |
Rādītāji | 3.gads un turpmāk katru gadu | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ) | 39 | 39 | 39 | 39 | 39 | 38 | 38 | 38 | 20 | 20 | 20 | 20 | |
3.uzņemšana | 20 | 20 | 20 | 20 | x | ||||||||
Izmaiņas | -1 | x | |||||||||||
KOPĀ: | 39 | 39 | 39 | 39 | 38 | 38 | 38 | 38 | 40 | 40 | 40 | 40 | 39 |
2. Nepilna laika studijas (30 mēneši) (Valsts policija)
2.tabula
Rādītāji | 1.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 80 | 80 | 80 | 80 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 80 | 80 | 80 | 80 | 27 | ||||||||
Rādītāji | 2.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 80 | 79 | 78 | 77 | 76 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 | |
2.uzņemšana | 80 | 80 | 80 | 80 | x | ||||||||
Izmaiņas | -1 | -1 | -1 | -1 | -1 | x | |||||||
KOPĀ: | 79 | 78 | 77 | 76 | 75 | 75 | 75 | 75 | 155 | 155 | 155 | 155 | 103 |
Rādītāji | 3.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ) | 155 | 153 | 152 | 151 | 150 | 150 | 150 | 150 | 150 | 150 | 150 | 150 | |
3.uzņemšana | 80 | 80 | 80 | 80 | x | ||||||||
Izmaiņas | -2 | -1 | -1 | -1 | x | ||||||||
KOPĀ: | 153 | 152 | 151 | 150 | 150 | 150 | 150 | 150 | 230 | 230 | 230 | 230 | 177 |
Rādītāji | 4.gads un turpmāk katru gadu | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ |
230 | 228 | 157 | 156 | 155 | 155 | 155 | 155 | 155 | 155 | 155 | 155 | |
3.uzņemšana | 80 | 80 | 80 | 80 | x | ||||||||
Izmaiņas | -2 | -1 | -1 | -1 | x | ||||||||
KOPĀ: | 228 | 227 | 156 | 155 | 155 | 155 | 155 | 155 | 235 | 235 | 235 | 235 | 194 |
3.tabula
3. Nepilna laika studijas (30 mēneši) (4 KNAB +15 NMP +5 IDB = 24)*
Rādītāji | 4.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 24 | 24 | 24 | 24 | 8 | ||||||||
Rādītāji | 5.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | |
2.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | 48 | 48 | 48 | 48 | 32 |
Rādītāji | 6.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ) | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | |
3.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 72 | 72 | 72 | 72 | 56 |
Rādītāji | 7.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX** | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ.+3.uzņ.) |
72 | 72 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | |
3.uzņemšana | 24 | 24 | 24 | 24 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 72 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 48 | 72 | 72 | 72 | 72 | 58 |
4.tabula
4. Profesionālā maģistrantūra "Tiesību zinātne"
Rādītāji | 1.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____ | |||||||||||||
1.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 25 | 25 | 25 | 25 | 9 | ||||||||
Rādītāji | 2.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ) | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | |
2.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 50 | 50 | 50 | 50 | 34 |
Rādītāji | 3.gads | ||||||||||||
I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Vidēji gadā | |
uz 01.01.20____(1.uzņ.+2.uzņ) | 50 | 50 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | |
3.uzņemšana | 25 | 25 | 25 | 25 | x | ||||||||
Izmaiņas | x | ||||||||||||
KOPĀ: | 50 | 50 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 50 | 50 | 50 | 50 | 38 |
Paskaidrojumi:
1. Norāda gada laikā uzņemto studējošo faktisko skaitu, sākot no mēneša, kurā tiek uzsākta izglītības ieguve, līdz gada beigām
2. Faktiskais eksmatrikulēto skaits (piemēram, sakarā ar nesekmību u.c. iemeslu dēļ), kas izglītību nav ieguvuši.
*3. Lai iegūtu attiecīgu I līmeņa augstāko izglītību, var būt 2 varianti:
3.1. attiecīgās iestādes veic rekrutēšanu piesaistot vidusskolu absolventus izglītības ieguvei Valsts policijas koledžā vai IDA (atkarībā no atbalstītā modeļa);
3.2. tiesīgas uzsākt studijas II līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, pamatojoties uz:
Augstskolu likumu 59.3 pants. Ārpus formālās izglītības apgūto
vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana
(1) Augstskola vai koledža izvērtē personas ārpus formālās izglītības
apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un
kompetences un, ja tās atbilst attiecīgajā studiju programmā sasniedzamajiem
studiju rezultātiem, atzīst tās, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus.
Lēmumu par šādu ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē
iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu pieņem četru mēnešu laikā no
personas iesnieguma saņemšanas dienas.
(2) Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto
zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka
Ministru kabinets. Par iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu vai
atteikumu tās atzīt tiek pieņemts individuāls lēmums. Lēmumu un to
pamatojošus dokumentus pievieno attiecīgajai personas lietai. Augstskolas
vai koledžas pieņemto lēmumu var apstrīdēt tās rektoram vai direktoram.
Pārejas noteikumi:
43. Ministru kabinets līdz 2018.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 59.2panta
piektajā daļā un 59.3panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz
Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru
kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr.36 "Iepriekšējā izglītībā vai
profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi".
44. Personu iesniegumi par studiju rezultātu atzīšanu, kas, pamatojoties uz
šā likuma 59.2panta piekto daļu, iesniegti līdz 2017.gada
31.decembrim, izskatāmi, ievērojot šā likuma 59.2 panta
noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim." 2018.gada
14.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.505 "Ārpus formālās izglītības
apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā
izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi."
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (1.risinājuma variants)
Nr.p.k. | Nosaukums | Platība/ skaits | Prognozētie izdevumi (ar PVN), euro | Aprēķins | EKK | Budžeta programma (apakšprogramma) | Paredzamais pasākuma īstenošanas gads |
1. | Studējošo darba vietu aprīkojums auditorijā | 66/132 | 24 420 | 2-vietīgie galdi:180 euro vid.x
66 gab.=11 880 euro krēsli: 95 euro vid.x 132 gab.=12 540 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
2. | Multimediju aparatūras komplekti (projektors, interaktīvā tāfele, stereosistēma ar pastiprinātāju, t.sk. skandas un radiomikrofoni) | 6 | 56 000 | 7000 euro vid.x6 gab.= 42 000 euro | 5238 | 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 2020 |
3. | Ieroču istabas (bruņojuma glabātavas) ierīkošana | 7371 | 7371 vid. | 2241/2312 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 | |
4. | Pasniedzēju darba vietas auditorijā | 6 | 1950 | biroja galdi: 175 euro vid.x 6
gab.=1050 euro krēsli: 150 euro vid.x 6= 900 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija" | 2020 |
5. | Žalūziju uzstādīšana | 121 | 19 360 | 121 gab.x 160 euro vid.=19 360 euro | 2312 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
6. | Telpu remonts | 2410 m2 | 482 000 | Kopā: 71 telpa, 3960 m2 no
tiem 2410 m2 darba/mācību telpas 2410 m2x 200 euro vid.=482 000 euro |
2241 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
KOPĀ 1.: | 591 101 | ||||||
1. Konferenču zāle | |||||||
1. | Remonts | 475 m2 | 95 000 | 475 m2 x 200 euro vid.=95 000 euro | 2241 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2021 |
2. | Krēsli ar nolokāmu rakstīšanas virsmu | 200 | 10 800 | 200 gab.x 54 euro vid.=10 800 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2021 |
KOPĀ 2.: | 105 800 | ||||||
2. Laboratorijas korpuss | |||||||
1. | Telpu remonts | 1983 m2 | 396 600 | Kopā: 61 telpa, 3483 m2 no
tiem 1983 m2 darba /mācību telpas 1983 m2x 200 euro vid.=396 600 euro |
2241 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
2. | Dušas kabīne ar aprīkojumu | 6 | 3000 | 6 gab.x500 euro vid.=3000 euro | 5232 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
3. | Boileris (ūdens sildītājs) | 3 | 1800 | 3 gab.x600 euro vid.=1800 euro | 5232 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
4. | Logu restes metāla krāsotas | 70 | 70 euro vid. | 2312 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 | |
5. | Skapīši ar soliem (2 sekcijas, ar 1 nodalījumu) | 60 | 22 800 | 60 gab.x 380 euro vid.=22 800 euro | 5232 | 06.01.00 "Valsts /xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija"policija" | 2020 |
6. | Slēdzami skapīši apģērba glabāšanai (1 nodalījums, 1 sekcija) | 60 | 6600 | 60 gab.x 110 euro vid.=6600 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
7. | Mācību galdi (2 vietīgie) | 60 | 10 800 | 60 gab.x 180 euro vid.=10 800 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
8. | Krēsli mācību klasei | 120 | 11 400 | 120 gab.x 95 euro vid.=11 400 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
9. | Pasniedzēja galds - biroja galds | 12 | 2100 | 12gab.x 175 euro vid.=2100 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
10. | Biroja krēsls | 12 | 1800 | 12gab.x 150 euro vid.=1800 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
11. | WS sanitārtehniskais mezgls | 4 | 320 | 4 gab.x80 euro vid.=320 euro | 2312 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
12. | Metāla durvis | 2 | 1600 | 2 gab.x800 euro vid.=1600 euro | 5232 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
13. | Triecienizturīga aizsargplēve 16 mil (1 logs=5 kv.m.) | 30m2 | 1200 | 30m2 x 40 euro vid.=1200 euro | 2312 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
14. | Dokumentu reģ. skapis | 10 | 1150 | 10 gab.x115 euro vid.=1150 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
15. | Konferenču tipa apaļais galds | 5 | 1100 | 5 gab.x220 euro vid.=1100 euro | 5232 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
16. | Krēsli apmeklētāju | 22 | 418 | 22 gab.x19 euro vid.=418 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
17. | Datorgaldi | 24 | 1680 | 24 gab.x70 euro vid.=1680 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
18. | Baltā tāfele | 2 | 580 | 2 gab.x290 euro vid.=580 euro | 5232 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
19. | Slēdzams skapis | 5 | 575 | 5gab.x115 euro vid.=575 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
20. | Krēsli ar nolokāmu rakstīšanas virsmu | 10 | 540 | 10 gab.x54 euro vid.=540 euro | 2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
21. | Multimediju aparatūras komplekti (projektors, interaktīvā tāfele, stereosistēma ar pastiprinātāju, t.sk. skandas un radiomikrofoni) | 4 | 28 000 | 4 gab.x7000 euro vid = 28 000 euro | 5238 | 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 2020 |
KOPĀ 3.: | 494 133 | ||||||
3. Praktisko mācību vides moduļu aprīkojums (06.01.00 "Valsts policija") (Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros) | |||||||
1. | Atpūtas krēsli | 2 | 160 | 2 gab.x80 euro vid.=160 euro | 2312 | 2022 | |
2. | Žurnālgalds | 2 | 270 | 2 gab.x135 euro vid.=270 euro | 2312 | 2022 | |
3. | Plaukti | 19 | 1330 | 19 gab.x70 euro vid.=1330 euro | 2312 | 2022 | |
4. | Gulta | 1 | 400 | 1 gab.x400 euro vid.= 400 euro | 2022 | ||
5. | Drēbju skapis | 3 | 465 | 3 gab.x155 euro vid.=465 euro | 2312 | 2022 | |
6. | Virtuves skapji | 4 | 400 | 4 gab.x100 euro vid.=400 euro | 2312 | 2022 | |
7. | Virtuves galds | 1 | 160 | 1 gab.x160 euro vid.=160 euro | 2312 | 2022 | |
8. | Dīvāni | 2 | 800 | 2 gab.x400 euro vid.=800 euro | 2022 | ||
KOPĀ 4.: | 3985 | ||||||
4. Bērnu nopratināšanas telpas aprīkojums (06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija") (Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros) | |||||||
1. | Rotaļlietu komplekts bērniem | 1 | 35 | 1 gab.x35 euro vid.= 35 euro | 2312 | ||
2. | Darba galds ar atvilknēm | 1 | 350 | 1 gab.x350 euro vid.= 350 euro | 2022 | ||
3. | Videokamera | 1 | 1500 | 1 gab.x1500 euro vid.= 1500 euro | 2022 | ||
4. | Videokameras statīvs | 1 | 80 | 1 gab.x80 euro vid.= 80 euro | 2312 | 2022 | |
5. | Diktafons digitālais | 1 | 150 | 1 gab.x150 euro vid.= 150euro | 2312 | 2022 | |
KOPĀ 5.: | 2115 | ||||||
5. Mācību korpuss | |||||||
1. | Studējošo darba vietas | 143/286 | 52 910 | 2- vietīgie galdi:180 euro vid.x143 gab.=25 740 euro krēsli: 95 euro vid.x 286 gab.=27 170 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
2. | Pasniedzēju darba vietas | 17 | 5525 | biroja galdi: 175 euro vid.x 17
gab.=2975 euro krēsli: 150 euro vid.x17=2550 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
3. | Multimediju aparatūras komplekti (projektors, interaktīvā tāfele, stereosistēma ar pastiprinātāju, t.sk. skandas un radiomikrofoni) | 17 | 119 000 | 7000 euro vid.x17 gab.= 119 000 euro | 5238 | 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 2020 |
4. | Telpu remonts | 2715 m2 | 543 000 | Kopā: 61 telpa, 3522 m2 no
tiem 2715m2 darba /mācību telpas 2715 m2x200 euro vid.=543 000 euro |
2241 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
KOPĀ 6.: | 720 435 | ||||||
6. Lekciju zāles | |||||||
1. | Remonts | 955 m2 | 191 000 | Kopā: 1017m2 no tiem 955m2
darba un mācību telpas, tai skaitā 2 neremontētas lekciju zāles
(kopā 5 lekciju zāles) 955 m2x200 euro vid.=191 000 euro |
2241 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
2. | Studējošo darba vietas | 283/566 | 104 710 | 2- vietīgie galdi:180 euro
vid.x283 gab.=50 940 euro krēsli: 95 euro vid.x 566 gab.=53 770 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
3. | Pasniedzēju darba vietas | 5 | 1625 | biroja galdi: 175 euro vid.x 5
gab.=875 euro krēsli: 150 euro vid.x 5= 750 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
4. | Multimediju aparatūras komplekti (projektors, interaktīvā tāfele, stereosistēma ar pastiprinātāju, t.sk. skandas un radiomikrofoni) | 5 | 35 000 | 7000 euro vid.x5 gab.=35 000 euro | 5238 | 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 2020 |
KOPĀ 7. | 332 335 | ||||||
8. Papildu telpu izveide un aprīkošana | |||||||
1. | Darba vietas akadēmiskajam un vispārējam personālam | 44 | 19 900 | Akadēmiskajam personālam – 1 komplekts
uz 3 personām (47:3=16); 28 papildu vispārējais personāls biroja galdi: 175 euro vid.x 44 gab.= 7 700 euro krēsli: 150 euro vid.x 44gab. =6 600 euro papildu galdi:90 euro vid.x 28gab.= 2 520 euro dokumentu plaukti: 70 euro vid.x 44 gab.= 3080 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
2. | Telpu remonts | 500 m2 | 250 000 | 500 kvm x 500 euro vid.= 250 000 euro | 5250 | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 2020 |
3. | Studējošo darba vietas | 20/40 | 7 400 | 2- vietīgie galdi:180 euro
vid.x20 gab.=3 600 euro krēsli: 95 euro vid.x 40 gab.=3 800 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
4. | Multimediju aparatūras komplekti (projektors, interaktīvā tāfele, stereosistēma ar pastiprinātāju, t.sk. skandas un radiomikrofoni) | 2 | 14 000 | 7000 euro vid.x2 gab.= 14 000 euro | 5238 | 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 2020 |
5. | Pasniedzēju darba vietas auditorijā | 2 | 650 | biroja galdi: 175 euro vid.x 2
gab.=350 euro krēsli: 150 euro vid.x 2= 300 euro |
2312 | 06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2020 |
Kopā 8.: | 291 950 | ||||||
8. Sporta laukums (40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums") | |||||||
1. | Pludmales volejbola laukums | 30 000 | 2241 | 2021 | |||
2. | Vingrošanas stieņu un trenažieru laukums – "pilsētiņa" | 20 000 | 2312 | 2021 | |||
3. | Šķēršļu josla | 10 000 | 2312 | 2021 | |||
4. | 100 metru skrējiena taisne | 10 000 | 2241 | 2021 | |||
5. | Skrejceļš, aplis apkārt futbola laukumam | 60 000 | 2241 | 2021 | |||
6. | Futbola laukums | 100 000 | 2241 | 2021 | |||
7. | Tribīnes – skatītāju vietas | 10 000 | 2241/2312 | 2021 | |||
8. | Strītbola laukumi un grozi | 60 000 | 2241/2312 | 2021 | |||
KOPĀ 9.: | 300 000 | 2021 | |||||
9. Sporta komplekss | (06.01.00 "Valsts policija") (Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros) | ||||||
1. | Ledusskapis | 1 | 300 | 300 euro vid.x1 gab.=300 euro | 5232 | 2019 | |
2. | Funkcionāls spiešanas sols | 1 | 860 | 860 euro vid.x 1 gab.=860 euro | 5232 | 2019 | |
3. | Vingrošanas zviedru siena | 8 | 4000 | 500 euro vid.x8 gab.=4000 euro | 5232 | 2019 | |
4. | Tuvcīņas paklāji | 36 | 7200 | 200 euro vid.x36 gab.=7200 euro | 2312 | 2019 | |
KOPĀ 10.: | 12 360 | 2019 | |||||
10. IKT aprīkojums (paredzot vispārēju nomaiņu, lai nodrošinātu savienojamību) (02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība") (Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros) | |||||||
1. | IT darba stacijas ar perifēriju (komponentēm) | 44 | 44 000 | Akadēmiskajam personālam – 1 komplekts
uz 3 personām (47:3=16); 28 papildu vispārējais personāls Stacionārie PC: 44 gab.x 820 euro vid.= 36 080 euro Monitori: 44 gab. x 180 euro vid.= 7 920 euro |
5238/2312 | 2019–2020 | |
2. | Portatīvie datori ar programmatūru (t.sk. licences) | 10 | 18 000 | 10 gab. x 1 800 euro vid.= 18 000 euro | 5238 | 2019–2020 | |
3. | wi-fi rūteri | 25 | 23 500 | 25 gab. x 940 euro vid.= 23 500 euro | 5238 | 2019–2020 | |
4. | Vājstrāvas tīkla ierīkošana | 92 | 21 175 | 67 darba vietas x 2,5 rozetes x 110 euro/gab + 25 WiFi AP x 110 euro/gab = 21 175 euro | 5238 | 2019–2020 | |
5. | Komutatori tīkla paplašināšanai | 4 | 24 000 | 4 komutatori x 6000 euro = 24 000 euro | 5238 | 2019–2020 | |
6. | VoIP telefoni ar licencēm | 44 | 10 912 | 44 gab x 248 euro =10 912 euro | 5238 | 2019–2020 | |
7. | Biroja tehnika | 5 | 18350 | – kopētāji 5 gab. x 3 500 euro vid.= 17 500 euro – lāzerprinteri 5 gab.x 170 euro vid.= 850 euro |
5238/2312 | 2019–2020 | |
KOPĀ 11.: | 159 937 | ||||||
11. Slēgtā tipa angāra (šautuves) un mācību poligona izveide un aprīkojums (40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums") | |||||||
335670 | √ Būvdarbi
– būvprojekta izstrāde un saskaņošana – 14 500 euro; – būvniecības aptuvenās izmaksas – 255 910 euro; – autoruzraudzības (5% no projekta izmaksām) aptuvenās izmaksas 1885 euro; – būvuzraudzības aptuvenās izmaksas - 5119 euro Kopā: 277 414 euro x 1,21 (PVN) =335 670 euro |
5218 | 2020 | ||||
500 000 | √ Interaktīvā šautuve – 500 000 euro | 5239 | 2020 | ||||
42 000 | √ Taktisko mācību poligons (treniņiem ar transportlīdzekļiem) 30m x140 m= 4200 kvm x 10 euro=42 000 euro | 5218 | 2022 | ||||
KOPĀ 12.: | 877 670 | ||||||
PAVISAM KOPĀ | 3 891 821 | ||||||
PAVISAM KOPĀ- PAPILDUS (bez 4., 5., 10. un 11.) | 3 713 424 |
tai skaitā:
Pasākums (punkts) | Budžeta programma (apakšprogramma) | EKK | 2020 | 2021 | 2022 | KOPĀ |
06.01.00 "Valsts policija"/xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" – kopā | 280 633 | 10 800 | 291 433 | |||
2000 | 256 153 | 10 800 | 266 953 | |||
5000 | 24 480 | 24 480 | ||||
1. Administratīvais korpuss | 2312 | 26 370 | ||||
2. Konferenču zāle | 2312 | 10 800 | ||||
3. Laboratorijas korpuss | 5232 | 24 480 | ||||
2312 | 37 063 | |||||
6. Mācību korpuss | 2312 | 58 435 | ||||
7. Lekciju zāles | 2312 | 106 335 | ||||
8. Papildu telpu izveide un aprīkošana | 2312 | 27 950 | ||||
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" – kopā | 5000 | 252 000 | 252 000 | |||
1. Administratīvais korpuss | 5238 | 56 000 | ||||
3. Laboratorijas korpuss | 5238 | 28 000 | ||||
6. Mācību korpuss | 5238 | 119 000 | ||||
7. Lekciju zāles | 5238 | 35 000 | ||||
8. Papildu telpu izveide un aprīkošana | 5238 | 14 000 | ||||
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" – kopā | 2 732 991 | 395 000 | 42 000 | 3 169 991 | ||
2000 | 1 640 921 | 395 000 | 2 035 921 | |||
5000 | 1 092 070 | 42 000 | 1 134 070 | |||
1. Administratīvais korpuss | 2241/2312 | 7371 | ||||
2312 | 19 360 | |||||
2241 | 482 000 | |||||
2. Konferenču zāle | 2241 | 95 000 | ||||
3. Laboratorijas korpuss | 2241 | 396 600 | ||||
5232 | 6400 | |||||
2312 | 1590 | |||||
6. Mācību korpuss | 2241 | 543 000 | ||||
7. Lekciju zāles | 2241 | 191 000 | ||||
8. Papildu telpu izveide un aprīkošana | 5250 | 250 000 | ||||
9. Sporta laukums | 2241 | 200 000 | ||||
2312 | 30 000 | |||||
2241/2312 | 70 000 | |||||
12. Slēgtā tipa angāra (šautuves) un mācību poligona izveide un aprīkojums | 5218 | 335 670 | 42 000 | |||
5239 | 500 000 | |||||
KOPĀ | 3 265 624 | 405 800 | 42 000 | 3 713 424 | ||
2000 | 1 897 074 | 405 800 | 2 302 874 | |||
5000 | 1 368 550 | 42 000 | 1 410 550 |
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
3. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu nepieciešamā finansējuma detalizēti aprēķini-1
Risinājums Nr.1. Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) dibināšana
Variants 1.A – uz VPK bāzes veidot 2 izglītības iestādes: IDA1
un profesionālās izglītības iestādi2
1.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 3 630 796 | 1 540 283 | 1 854 139 | 1 971 241 | 2 112 665 | 2 254 088 | |
1. | IDA dibināšana (2.tabula) | x | 3 622 704 | 1 540 283 | 1 854 139 | 1 971 241 | 2 112 665 | 2 254 088 |
2. | Profesionālās izglītības iestādes izveide (14.tabula) | x | 8092 |
1. Ar IDA izveidi un darbības nodrošināšanu saistīto papildu izdevumu aprēķins
2.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 3 622 704 | 1 540 283 | 1 854 139 | 1 971 241 | 2 112 665 | 2 254 088 | |
1. | Vienreizējās izmaksas | 3 333 962 | 405 800 | 42 000 | ||||
1.1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 68 338 | 68 338 | |||||
1.2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 713 424 | 3 265 624 | 405 800 | 42 000 | |||
2. | Pastāvīgās izmaksas | 288 742 | 1 134 483 | 1 812 139 | 1 971 241 | 2 112 665 | 2 254 088 | |
2.1. | Atlīdzība | x | 239 945 | 915 706 | 1 478 840 | 1 611 055 | 1 728 579 | 1 846 102 |
2.1.1. | akadēmiskais personāls | 169 359 | 646 332 | 1 043 809 | 1 137 130 | 1 220 083 | 1 303 034 | |
2.1.2. | vispārējais personāls | 70 586 | 269 374 | 435 031 | 473 925 | 508 496 | 543 068 | |
2.2. | Preces un pakalpojumi – kopā | x | 48 797 | 218 777 | 333 299 | 360 186 | 384 086 | 407 986 |
2.2.1. | pārējie papildu izdevumi | 48 378 | 184 626 | 298 165 | 324 822 | 348 517 | 372 212 | |
2.2.2. | studējošo pašpārvalde | 419 | 1597 | 2580 | 2810 | 3015 | 3220 | |
2.2.3. | citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 |
tai skaitā:
Pasākuma nosaukums | Budžeta programma (apakšprogramma) | EKK | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 |
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" – kopā | 637 541 | 1 101 936 | 1 762 157 | 1 919 700 | 2 059 739 | 2 197 775 | ||
1000 | 239 945 |
915 706 |
1 478 840 |
1 611 055 |
1 728 579 |
1 846 102 |
||
2000 | 373 126 | 186 230 |
283 317 |
308 645 |
331 160 |
351 673 |
||
5000 | 24 480 | |||||||
Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 2000 | 68 338 | ||||||
2000 | 256 153 | 10 800 | ||||||
5000 | 24 480 | |||||||
Atlīdzība | 1000 |
239 945 |
1 214 118 |
1 777 252 |
1 909 467 |
2 026 991 |
2 144 514 |
|
Preces un pakalpojumi | 2000 |
48 625 |
175 430 |
283 317 |
308 645 |
331 160 |
351 673 |
|
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" – kopā |
252 172 |
655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | ||
2000 |
172 |
655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | ||
5000 |
252 000 |
|||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 5000 |
252 000 |
||||||
Preces un pakalpojumi | 2000 | 172 | 655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | |
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" – kopā | 2 732 991 | 437 692 | 90 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 | ||
2000 | 1 640 921 | 437 692 | 48 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 | ||
5000 | 1 092 070 | 42 000 | ||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | ||||||||
5000 |
1 092 070 |
42 000 |
||||||
2000 |
1 640 921 |
395 000 |
||||||
Preces un pakalpojumi | 2000 |
42 692 |
48 925 |
50 389 |
51 691 |
54 994 |
||
KOPĀ | 3 622 704 | 1 540 283 | 1 812 139 | 1 971 241 | 2 112 665 | 2 254 088 | ||
1000 | 239 945 | 915 706 | 1 478 840 | 1 611 055 | 1 728 579 | 1 846 102 | ||
2000 | 2 014 209 | 624 577 | 333 299 | 360 186 | 384 086 | 407 986 | ||
5000 | 1 368 550 | 42 000 |
3.tabula
Vienreizējās izmaksas
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | EKK | Nosacījumi | Budžeta programma (apakšprogramma) |
1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi – kopā | 68 338 | |||
1.1. | Studiju programmu izstrāde3 | 14 400 | 2000 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma | xx.xx.xx"Iekšējās drošības akadēmija" |
1.2. | Augstākās izglītības iestādes akreditācija4 | 26 436 | 2000 | xx.xx.xx"Iekšējās drošības akadēmija" | |
1.3. | Studiju virziena atvēršana un akreditācija5 | 18 705 | 2000 | xx.xx.xx"Iekšējās drošības akadēmija" | |
1.4. | Studiju programmu licencēšana6 | 8617 | 2000 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma | xx.xx.xx"Iekšējās drošības akadēmija" |
2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 713 424 | x | 2.pielikums"Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz VPK bāzes)" | x |
KOPĀ | 3 781 762 |
4.tabula
Pastāvīgās izmaksas – kopsavilkums7
EKK | Nosaukums | Gadam-max. | 1.gads 2020 (49 st.v.) |
2.gads 2021 (187 st.v.) |
3.gads 2022 (302 st.v.) |
4.gads 2023 (329 st.v.) |
5.gads 2024 (353 st.v.) |
6.gads maksimālais 2025 (377 st.v.) |
1000 | Atlīdzība | 1 846 102 | 239 945 | 915 706 | 1 478 840 | 1 611 055 | 1 728 579 | 1 846 102 |
akadēmiskais personāls | 1 303 034 | 169 359 | 646 332 | 1 043 809 | 1 137 130 | 1 220 083 | 1 303 034 | |
vispārējais personāls | 543 068 | 70 586 | 269 374 | 435 031 | 473 925 | 508 496 | 543 068 | |
2000 | Preces un pakalpojumi – kopā | 407 986 | 81 351 | 218 777 | 333 299 | 360 186 | 384 086 | 407 986 |
pārējie papildu izdevumi (11.tabula) | 372 212 | 48 378 | 184 626 | 298 165 | 324 822 | 348 517 | 372 212 | |
studējošo pašpārvalde (12.tabula) | 3220 | 419 | 1597 | 2580 | 2810 | 3015 | 3220 | |
citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi (13.tabula) | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | ||
KOPĀ | 2 254 088 | 286 085 | 1 134 483 | 1 812 139 | 1 971 241 | 2 112 665 | 2 254 088 | |
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2 197 775 | 285 913 | 1 091 136 | 1 762 157 | 1 919 700 | 2 059 739 | 2 197 775 | |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 1319 | 172 | 655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | |
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 54 994 | 42 692 | 48 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 |
Izdevumu pieaugumu raksturojošie rādītāji
5.tabula
Vidējais maksimālais papildu studiju vietu skaits
Nr.p.k. | Studiju forma/Rādītāji | Aprēķins | |||||
1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
1. | Nepilns laiks – I līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma 3.tabula) | 8 | 32 | 56 | 58 | 58 | 58 |
2. | Pilns laiks – II līmenis (24 mēneši) – Valsts policija (2.pielikuma 1.tabula) | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 |
3. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – Valsts policija (2.pielikuma 2.tabula) | 27 | 103 | 177 | 194 | 194 | 194 |
4. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (2.pielikuma 3.tabula) | 0 | 0 | 0 | 8 | 32 | 56 |
5. | Nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – visas iestādes (2.pielikuma 4.tabula) | 7 | 26 | 30 | 30 | 30 | 30 |
KOPĀ | 49 | 187 | 302 | 329 | 353 | 377 | |
PL | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 | |
Max. skaits, kas vienlaikus pastāvīgi uzturēsies augstskolas telpās | 20 | 39 | 40 | 39 | 39 | 39 | |
NL | 42 | 161 | 263 | 290 | 314 | 338 |
6.tabula
Prognozētais maksimālais IDA papildu akadēmiskā personāla slodzes aprēķins
Programma | Kredītpunktu apjoms | Studiju slodze (kontaktstundas) | Metodiskā darba slodze | Pētnieciskā darba slodze | Citu darbu slodze | Darba slodze – kopā (stundas) |
Profesionālā bakalaura programma "Policijas darbs" | 160 | 16 900 10 profesori –(10x300); |
15 400 10 profesori –(10x300); |
6 650 10 profesori –(10x350); |
2 050 10 profesori –(10x50); |
41 000 |
Profesionālā maģistra programma "Policijas darbs" | 40 | 1100 1 profesors –(1x300); |
1100 1 profesors – (1x300); |
650 1 profesors – (1x350); |
150 1 profesors – (1x50); |
3000 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi* | 1500 3 lektori (3x500) |
1500 3 lektori (3x500) |
0 | 0 | 3000 |
*Ar pieņēmumu, ka pastāvīgi (visa gada garumā) tiek īstenots kvalifikācijas celšanas kurss vienai klausītāju grupai (20 personām)
7.tabula
Maksimālais papildu akadēmiskā personāla amata vietu skaits8
Akadēmiskais personāls | Amata vietas |
Profesors | 11 |
Docents | 18 |
Lektors | 18 |
KOPĀ | 47 |
8.tabula
Maksimālais papildu vispārējā personāla amata vietu skaits9
Vispārējais personāls | Amata vietas |
Rektors | 1 |
Prorektors | 2 |
Rektora palīgs | 1 |
Dekāns | 1 |
Prodekāns | 1 |
Kadetu nodaļas speciālists | 1 |
Grāmatvedis | 2 |
Personāla speciālists | 2 |
IT speciālists | 2 |
Katedras metodiķis | 3 |
Izglītības koordinācijas metodiķis | 4 |
Laborants | 2 |
Bibliotekārs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas speciālists | 2 |
Zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālists | 2 |
KOPĀ | 28 |
Maksimālo papildu izdevumu atlīdzībai aprēķins
9.tabula
Akadēmiskais personāls (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Summa | Aprēķins |
1000 | Atlīdzība | 1 303 034 | |
1100 | Atalgojums | 1 004 415 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 913 104 | √ Profesors10 2550 euro mēn.x12 mēn.x 11 pers.=336 600 euro √ Docents11 1382 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.=298 512 euro √ Lektors 1287 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.= 277 992 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas12 | 91 311 | 10% no 913 104 |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 298 619 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 252 963 | 24,09 % no (1 004 415+45 656) |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 45 656 | 5% no 913 104 |
10.tabula
Vispārējais personāls (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Aprēķins | |
1000 | Atlīdzība | 543 068 | |
1100 | Atalgojums | 418 612 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 380 556 | √ Rektors13 2264 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=27 168 euro √ Prorektors, dekāns 14 1647 euro mēn.x12 mēn.x 3 pers.= 59 292 euro √ Rektora palīgs 38. saime "Sekretariāta funkcijas" IV līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro √ Prodekāns15 1287 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 15 444 euro √ Kadetu nodaļas speciālists, kvalifikācijas paaugstināšanas speciālisti, zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālisti 16 1093 euro mēn.x12 mēn.x 5 pers.= 65 580 euro √ Grāmatvedības speciālists 14. saime "Grāmatvedība" III A līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ personāla speciālists 30. saime "Personāla vadība", III līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ IT speciālists 19.5. apakšsaime "Sistēmu administrēšana un uzturēšana", II B līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ katedru metodiķi, izglītības koordinācijas metodiķi 17 750 euro mēn.x12 mēn.x 7 pers.= 63 000 euro √ laboranti 18 899 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 21 576 euro √ kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs19 1382 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=16 584 euro √ bibliotekārs 18.2.apakšsaime "Informācijas apkopošana un analīze. Bibliotēku pakalpojumi", II līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas20 | 38 056 | 10% no 380 556 euro |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 124 456 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 105 428 | 24,09 % no (418 612+19 028) euro |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 19 028 | 5% no 380 556 euro |
11.tabula
Maksimālo pārējo papildu izdevumu aprēķins21
EKK | Nosaukums | Summa, gadā | Aprēķins | Budžeta programma (apakšprogramma) |
2000 | Preces un pakalpojumi | 372 212 | ||
2100 | N3-komandējumu un dienesta braucienu izmaksas | 4513 | 2,85 euro/uz 1 studiju vietu x 377 studiju vietas= 1075 eurox 4,2=4513 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2200 | N4-pakalpojumu izmaksas – kopā | 32 414 | ||
sakaru pakalpojumu izmaksas | 1319 | sakaru pakalpojumu izmaksas gadā = (tālruņa pakalpojumu
izmaksas gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā):942 euro+ 377
euro=1319 euro
√ tālruņa pakalpojumu izmaksas gadā = (abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī –9,81 euro, bezmaksas sarunas) x 12 mēn.=117,72 euro x 377 studiju vietas:50 studiju vietas=8 telefoni=942 euro √ pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,00 euro x 377 studiju vietas= 377 euro |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | |
kārtējā remonta izmaksas | 6447 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 6447euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
kapitālā remonta izmaksas | 6447 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 6447 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
avārijas remonta izmaksas | 3212 | 1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,42 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 3212 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
tehniskās apkopes izmaksas | 6334 | 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2 – 0,28 euro) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā – 6)x 377 studiju vietas= 6334 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
administratīvā darba nodrošināšana | 3992 | [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā – 1319 euro) + (remontu izmaksas gadā – 16 106 euro)+(tehniskās apkopes izmaksas gadā – 6334 euro)] = 23 759 euro x (4 procenti no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)=951 euro x 4,2=3992 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
citi pakalpojumi | 4663 | = [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā – 1319 euro) + (remontu izmaksas gadā – 16 106 euro) + (tehniskās apkopes izmaksas gadā – 6334 euro) + (administratīvā darba nodrošināšana gadā – 3992 euro)]= 27 751 euro x (4 procenti no kopējās summas)x4,2=4663 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
2300 | N5-materiālu un inventāra izmaksas – kopā | 212 989 | = (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā): | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas | 10 134 | uz vienu studiju vietu gadā – 6,40 euro x 377 studiju vietas=2413 euro x 4,2=10 134 | ||
inventāra iegādes izmaksas | 5637 | uz vienu studiju vietu gadā – 3,56 euro x 377 studiju vietas= 1343 euro x 4,2=5637 | ||
kancelejas preču iegādes izmaksas | 11 718 | uz vienu studiju vietu gadā – 7,40 euro x 377 studiju vietas= 2790 euro x 4,2=11 718 | ||
2300 | N6 - grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas | 27 938 | vienai studiju vietai gadā= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā –13) x (vidējā vienas grāmatas cena – 11,38 euro) / (grāmatu kalpošanas laiks gados)– 10] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro) = 17,65 euro x 377 studiju vietas=6652 euro x 4,2 = 27 938 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2300 | N7- iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas | 94 358 | uz vienu studiju vietu gadā == (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 49,66 euro) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 0,2 x 49,66 euro)=59,60 euro x 377 studiju vietas=22 466 euro x 4,2= 94 358 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
12.tabula
Maksimālie papildu izdevumi studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai22 (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK 2000 |
Maksimālais studiju vietu skaits – 377 | Izdevumi uz 1 studiju vietu – 8,54 euro | KOPĀ:3220 euro |
13.tabula
Citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi23, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita (40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums")
EKK | Objekts/izdevumu nosaukums | Aprēķins | Izdevumi, euro |
2000 | 1.
Papildu izveidotās studiju un darba telpas (500 m2) – kopā |
6361 | |
apkure | 0,537 euro x 500 m2x 7 mēn.= 1880 euro | 1880 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,03 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.)= 828 euro | 828 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.) = 724 euro | 724 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus – 8 hx180 d.) x 0,01 kWh x 6 m2 uz vienu vietu gadā x (39 stud.+28 nod.).) x (1 kWh cena – 0,157)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 12 mēnešus gadā – 8 h x 240 d.) x 0,1 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]x (39 stud..+28 nod.)) = 2929 euro | 2929 | |
2000 | 2. Slēgtā tipa angārs24 – kopā | 26 193 | |
apkure | 0,537 euro x 486 m2 x 7 mēn.=1827 euro | 1827 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,03 euro) x 500 pers.= 12 360 euro | 12 360 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x 500 pers.=10 800 euro | 10 800 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā 12 mēnešus – 8 h x 240 d.) x 4 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]= 1206 euro | 1206 | |
KOPĀ | 32 554 |
2. Ar profesionālās izglītības iestādes izveidi un darbības nodrošināšanu saistīto papildu izdevumu aprēķins
14.tabula
Vienreizējās izmaksas (budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija", EKK 2000)
Nr.p.k. | Pasākums | Prognozētās izmaksas/aprēķini | Nosacījumi |
1. | Studiju programmas izstrāde25 | 7200 | Arodizglītības programma |
2. | Profesionālās izglītības iestādes akreditācija vienlaikus ar profesionālās izglītības programmas akreditāciju26 | 892 | |
KOPĀ | 8092 |
1 Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde.
2 Valsts policijas padotībā (pakļautībā) esoša valsts pārvaldes iestāde, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde.
3 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x 2 programmas =14 400 euro
4 MK 11.12.2018. noteikumu Nr.778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" (turpmāk – noteikumi Nr.778) maksas pakalpojumu cenrādis" pielikuma 3.punktu (viena augstākās izglītības iestāde, kurā studē 2000 studentu un mazāk): 19 215 euro+711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 7 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x7 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 26 436 euro).
5 Saskaņā ar nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2019. gada 4. martā apstiprināto iekšējo normatīvo aktu "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis", kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 55.3panta trešo daļu (studiju virziens, kuram atbilst 2 studiju programmas (pieņēmums)):12 479 euro + 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 5 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x5 ekspertix5 naktis (pieņēmums) = 18 705 euro).
6 Saskaņā ar noteikumu Nr.778 pielikuma 4.punktu:2761 euro x 2 studiju programmas+ 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 3 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x3 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 8617 euro).
7 Aprēķins pa gadiem veikts proporcionāli 5.tabulā norādītajam vidējo studiju vietu skaitam, ja turpmāk nav norādīts citāds princips
8 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3.pielikumu pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei gadā: lektors, profesors, docents: 600-1000 stundas (aprēķinā pieņemtā slodze – 1000 stundas)
9 Aprēķināts, ievērojot studējošo skaita pieaugumu
10 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.445) 1.pielikumu zemākā profesora mēneša darba algas likme ir 1530 euro par darba slodzi no 600–1000 stundām. Ievērojot iespējamo darba algu darba tirgū un pieņemot, ka zemākā darba algas likme nosakāma par 600 stundu slodzi, ievērojot, ka faktiskā slodze prognozēta 1000 stundu apjomā, aprēķinos piemērotā darba algas (mēnešalgas) likme 1530:600x1000=2550 euro
11
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690
"Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi" (turpmāk
– noteikumi Nr.690) – 10. Mēnešalgas apmērs par akadēmiskā personāla
darba slodzi, kas noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu
darba samaksu, nedrīkst būt zemāks par normatīvajā aktā par pedagogu
darba samaksu noteikto apmēru, nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes
iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto
maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:
10.1. docentam – 11.mēnešalgu grupai;
10.2. lektoram – 10.mēnešalgu grupai;
10.3. asistentam – 8.mēnešalgu grupai.
11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu nosaka, ievērojot šādus individuālā
vērtējuma kritērijus:
11.1. iegūtā izglītība vai grāds;
11.2. pedagoģiskā darba stāža un
pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža
kopsumma (gados).
12
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" – 52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši
Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.
13 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā rektora mēneša darba algas likme ir 1530 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja mēnešalgai – 14.mēnešalgu grupa
14 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 1225 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst 10.mēnešalgu grupa
15 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 785 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja vietnieka mēnešalgai – 12.mēnešalgu grupa
16 Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.decembra noteikumu Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr.66) 2.pielikumu aprēķinos tiek pieņemts, ka speciālista amats atbilsts 8.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1093 euro.
17 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā metodiķa mēneša darba algas likme ir 750 euro
18 Saskaņā ar noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka laboranta amats atbilsts 6.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 899 euro.
19 Saskaņā noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka struktūrvienības vadītāja amats atbilsts 11.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1382 euro.
20
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" – 52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši
Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.
21
Piemērots Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994
"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem 2.pielikums
"Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu
metodika" (bez izdevumiem nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, jo
finansējums šiem izdevumiem nav papildu nepieciešams, apkurei –
aprēķināts atsevišķi, jo nav atkarīgs no studiju vietu skaita,
elektroenerģijai, ūdenim un kanalizācijai-aprēķināts atsevišķi tikai uz
papildu studējošo skaitu, kas IDA uzturēsies pastāvīgi (PL)) un studiju
izmaksu koeficienta (ki) optimālā vērtība – 4,2 (izņemot sakaru
pakalpojumus).
22 Piemērots Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi"regulējums:"8. Studējošo pašpārvaldi atbilstoši tās organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam finansē no:8.1. koledžai piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 8,54 euro apmērā uz vienu studiju vietu gadā, reizinot ar studiju vietu skaitu gadā."
23 Izdevumi, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita vai atkarīgi tikai no papildu studējošo skaita, kas augstskolā uzturēsies vienlaikus
24 Izmantos visi studējošie, kā arī citās Valsts policijas struktūrvienībās nodarbinātie
25 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x1 programma =7200 euro
26 Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 831 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, vispārējās un profesionālās izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība"; Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 541 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" pielikuma 5.3.apakšpunkts: Profesionālās izglītības iestādes akreditācija vienlaikus ar profesionālās izglītības programmas(-u), vispārējās izglītības programmas(-u) akreditāciju- izglītojamo skaits izglītības iestādē – no 151 līdz 300- 1 izglītības programma- 891,47 euro
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
4. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu nepieciešamā finansējuma detalizēti aprēķini-2
Risinājums Nr.1. Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) dibināšana
Variants 1.B – uz VPK bāzes veidot jaunu izglītības iestādi: Iekšējās drošības akadēmiju (IDA)1 (neveidot jaunu profesionālās izglītības iestādi, bet VP kārtībniekiem paaugstināt minimāli nepieciešamo izglītības pakāpes slieksni uz atbilstošas izglītības tematiskās jomas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību)
Ar IDA izveidi un darbības nodrošināšanu saistīto papildu izdevumu aprēķins
1.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 3 921 543 | 1 840 361 | 2 155 104 | 2 272 224 | 2 413 648 | 2 555 071 | |
1. | Vienreizējās izmaksas | 3 333 962 | 405 800 | 42 000 | ||||
1.1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 68 338 | 68 338 | |||||
1.2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 713 424 | 3 265 624 | 405 800 | 42 000 | |||
2. | Pastāvīgās izmaksas | 587 581 | 1 434 561 | 2 113 104 | 2 272 224 | 2 413 648 | 2 555 071 | |
2.1. | Atlīdzība | x | 538 357 | 1 214 118 | 1 777 252 | 1 909 467 | 2 026 991 | 2 144 514 |
2.1.1. | akadēmiskais personāls | 169 359 | 646 332 | 1 043 809 | 1 137 130 | 1 220 083 | 1 303 034 | |
2.1.2. | vispārējais personāls | 70 586 | 269 374 | 435 031 | 473 925 | 508 496 | 543 068 | |
2.1.3. | akadēmiskā personāla amatu skaita izmaiņas | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | |
2.2. | Preces un pakalpojumi –kopā | x | 49 224 | 220 443 | 335 852 | 362 757 | 386 657 | 410 557 |
2.2.1. | pārējie papildu izdevumi | 48 378 | 184 626 | 298 165 | 324 822 | 348 517 | 372 212 | |
2.2.2. | studējošo pašpārvalde | 846 | 3263 | 5133 | 5381 | 5586 | 5791 | |
2.2.3. | citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 |
tai skaitā:
Pasākuma nosaukums | Budžeta programma (apakšprogramma) | EKK | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 |
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" – kopā | 936 380 | 1 402 014 | 2 063 122 | 2 220 683 | 2 360 722 | 2 498 758 | ||
1000 | 538 357 | 1 214 118 | 1 777 252 | 1 909 467 | 2 026 991 | 2 144 514 | ||
2000 | 373 543 | 187 896 | 285 870 | 311 216 | 333 731 | 354 244 | ||
5000 | 24 480 | |||||||
Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 2000 | 68 338 | ||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | ||||||||
2000 | 256 153 | 10 800 | ||||||
5000 | 24 480 | |||||||
Atlīdzība | 1000 | 538 357 | 1 214 118 | 1 777 252 | 1 909 467 | 2 026 991 | 2 144 514 | |
Preces un pakalpojumi | 2000 | 49 052 | 177 096 | 285 870 | 311 216 | 333 731 | 354 244 | |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" – kopā | 252 172 | 655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | ||
2000 | 172 | 655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | ||
5000 | 252 000 | |||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 5000 | 252 000 | ||||||
Preces un pakalpojumi | 2000 | 172 | 655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | |
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" – kopā | 2 732 991 | 437 692 | 90 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 | ||
2000 | 1 640 921 | 437 692 | 48 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 | ||
5000 | 1 092 070 | 42 000 | ||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | ||||||||
5000 | 1 092 070 | 42 000 | ||||||
2000 | 1 640 921 | 395 000 | ||||||
Preces un pakalpojumi | 2000 | 42 692 | 48 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 | ||
KOPĀ | 3 921 543 | 1 840 361 | 2 155 104 | 2 272 224 | 2 413 648 | 2 555 071 | ||
1000 | 538 357 | 1 214 118 | 1 777 252 | 1 909 467 | 2 026 991 | 2 144 514 | ||
2000 | 2 014 636 | 626 243 | 335 852 | 362 757 | 386 657 | 410 557 | ||
5000 | 1 368 550 | 42 000 |
2.tabula
Vienreizējās izmaksas
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | EKK | Nosacījumi | Budžeta programma (apakšprogramma) |
1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi – kopā | 68 338 | |||
1.1. | Studiju programmu izstrāde2 | 14 400 | 2000 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
1.2. | Augstākās izglītības iestādes akreditācija3 | 26 436 | 2000 | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
1.3. | Studiju virziena atvēršana un akreditācija4 | 18 705 | 2000 | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
1.4. | Studiju programmu licencēšana5 | 8617 | 2000 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 713 424 | x | 2.pielikums"Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz VPK bāzes)" | x |
KOPĀ | 3 782 077 |
3.tabula
Pastāvīgās izmaksas – kopsavilkums6
EKK | Nosaukums | Gadam-max. | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
1000 | Atlīdzība | 2 144 514 | 538 357 | 1 214 118 | 1 777 252 | 1 909 467 | 2 026 991 | 2 144 514 |
akadēmiskais personāls | 1 303 034 | 169 359 | 646 332 | 1 043 809 | 1 137 130 | 1 220 083 | 1 303 034 | |
vispārējais personāls | 543 068 | 70 586 | 269 374 | 435 031 | 473 925 | 508 496 | 543 068 | |
akadēmiskā personāla amatu skaita izmaiņas | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | 298 412 | |
2000 | Preces un pakalpojumi – kopā | 410 557 | 49 224 | 220 443 | 335 852 | 362 757 | 386 657 | 410 557 |
pārējie papildu izdevumi (12.tabula) | 372 212 | 48 378 | 184 626 | 298 165 | 324 822 | 348 517 | 372 212 | |
studējošo pašpārvalde (13.tabula) | 5791 | 846 | 3263 | 5133 | 5381 | 5586 | 5791 | |
citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi (14.tabula) | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | ||
KOPĀ | 2 555 071 | 587 581 | 1 434 561 | 2 113 104 | 2 272 224 | 2 413 648 | 2 555 071 | |
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 2 498 758 | 587 409 | 1 391 214 | 2 063 122 | 2 220 683 | 2 360 722 | 2 498 758 | |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 1319 | 172 | 655 | 1057 | 1152 | 1235 | 1319 | |
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 54 994 | 42 692 | 48 925 | 50 389 | 51 691 | 54 994 |
Izdevumu pieaugumu raksturojošie rādītāji
4.tabula
Vidējais maksimālais papildu studiju vietu skaits
Nr.p.k. | Studiju forma/Rādītāji | Aprēķins | |||||
1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
1. | Pilns laiks – I līmenis (24mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma I sadaļas 1.tabula)7 | 42 | 166 | 249 | 249 | 249 | 249 |
2. | Nepilns laiks – I līmenis (30 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma I sadaļas 2.tabula)8 | 8 | 29 | 50 | 52 | 52 | 52 |
3. | Nepilns laiks – I līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma I sadaļas 3.tabula) | 8 | 32 | 56 | 58 | 58 | 58 |
4. | Pilns laiks – II līmenis (24 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 1.tabula) | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 |
5. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 2.tabula) | 27 | 103 | 177 | 194 | 194 | 194 |
6. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma II sadaļas 3.tabula) | 0 | 0 | 0 | 8 | 32 | 56 |
7. | Nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – visas iestādes (1.pielikuma II sadaļas 4.tabula) | 7 | 26 | 30 | 30 | 30 | 30 |
KOPĀ | 99 | 382 | 601 | 630 | 654 | 678 | |
PL | 49 | 192 | 288 | 288 | 288 | 288 | |
Max. skaits, kas vienlaikus pastāvīgi uzturēsies augstskolas telpās | 145 | 288 | 289 | 289 | 289 | 289 | |
NL | 50 | 190 | 313 | 342 | 366 | 390 |
5.tabula
Prognozētais maksimālais IDA papildu akadēmiskā personāla slodzes aprēķins
Programma | Kredītpunktu apjoms | Studiju slodze (kontaktstundas) | Metodiskā darba slodze | Pētnieciskā darba slodze | Citu darbu slodze | Darba slodze – kopā (stundas) |
Profesionālā bakalaura programma "Policijas darbs" | 160 | 16 900 10 profesori –(10x300);
|
15 400 10 profesori –(10x300); |
6 650 10 profesori –(10x350); |
2 050 10 profesori –(10x50);
|
41 000 10 profesori –10 000 16 docenti – 16 000 15 lektori – 15 000 |
Profesionālā maģistra programma "Policijas darbs" | 40 | 1100 1 profesors – (1x300); |
1100 1 profesors – (1x300); |
650 1 profesors – (1x350); |
150 1 profesors – (1x50); |
3000
1 profesors |
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi* | 1500 3 lektori (3x500) |
1500 3 lektori (3x500) |
0 | 0 | 3000
3 lektori |
*Ar pieņēmumu, ka pastāvīgi (visa gada garumā) tiek īstenots kvalifikācijas celšanas kurss vienai klausītāju grupai (20 personām)
6.tabula
Maksimālais papildu akadēmiskā personāla amata vietu skaits9
Akadēmiskais personāls | Amata vietas |
Profesors | 11 |
Docents | 18 |
Lektors | 18 |
KOPĀ |
47 |
7.tabula
Maksimālais papildu vispārējā personāla amata vietu skaits10
Vispārējais personāls | Amata vietas |
Rektors | 1 |
Prorektors | 2 |
Rektora palīgs | 1 |
Dekāns | 1 |
Prodekāns | 1 |
Kadetu nodaļas speciālists | 1 |
Grāmatvedis | 2 |
Personāla speciālists | 2 |
IT speciālists | 2 |
Katedras metodiķis | 3 |
Izglītības koordinācijas metodiķis | 4 |
Laborants | 2 |
Bibliotekārs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas speciālists | 2 |
Zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālists | 2 |
KOPĀ | 28 |
8.tabula
Akadēmiskā personāla amatu skaita izmaiņas11, aizstājot arodizglītības programmu ar I līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu
Amats | Pedagogi, ar kuriem noslēgts darba līgums, amata vietu skaits | Pedagogi ar speciālajām dienesta pakāpēm, amata vietu skaits | ||
VPK | IDA | VPK | IDA | |
Docents | 12 | 19 | 6 | 6 |
Lektors | 21 | 18 | 3 | 3 |
Asistents | 7 | 3 | 1 | 1 |
KOPĀ | 40 | 40 | 10 | 10 |
Maksimālo papildu izdevumu atlīdzībai aprēķins
9.tabula
Akadēmiskais personāls – papildus (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Summa | Aprēķins |
1000 | Atlīdzība | 1 303 034 | |
1100 | Atalgojums | 1 004 415 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 913 104 | √ Profesors12 2550 euro mēn.x12 mēn.x 11 pers.=336 600 euro √ Docents13 1382 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.=298 512 euro √ Lektors 1287 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.= 277 992 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas14 | 91 311 | 10% no 913 104 |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 298 619 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 252 963 | 24,09 % no (1 004 415+45 656) |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 45 656 | 5% no 913 104 |
10.tabula
Akadēmiskais personāls – amata skaita un atlīdzības izmaiņas (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Summa | Aprēķins |
1000 | Atlīdzība | 298 412 | |
1100 | Atalgojums | 229 028 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 208 207 | √ Docents15 – pašreiz noteiktā vidējā mēnešalga VPK – 1029 euro mēn. x 12 pers..x 12 mēn.= 148 176 euro; – mēnešalga saskaņā ar noteikumiem Nr.690 un IDA skaitu 1382 euro mēn.x12 mēn.x 19 pers.= 315 096 euro Papildu izdevumi – 166 920 euro √ Lektors – pašreiz noteiktā vidējā mēnešalga VPK – 812 euro mēn. x 21 pers..x 12 mēn.= 204 504 euro; – mēnešalga saskaņā ar noteikumiem Nr.690 un IDA skaitu 1287 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.= 277 992 euro Papildu izdevumi – 73 488 euro √ Asistents – pašreiz noteiktā vidējā mēnešalga VPK – 661 euro mēn. x 7 pers..x 12 mēn.= 55 524 euro; – mēnešalga saskaņā ar noteikumiem Nr.690 un IDA skaitu 1093 euro mēn.x12 mēn.x 3 pers.= 39 348 euro Ietaupījums – 16 176 euro Papildu izdevumi kopā: 224 232 euro – (19 725 : 1,2309)16 euro=208 207euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas17 | 20 821 | 10% no 208 207 |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 69 384 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 57 932 | 24,09 % no (229 028+11 452) |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 11 452 | 5% no 229 028 |
11.tabula
Vispārējais personāls (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Aprēķins | |
1000 | Atlīdzība | 543 068 | |
1100 | Atalgojums | 418 612 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 380 556 | √ Rektors18 2264 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=27 168 euro √ Prorektors, dekāns19 1647 euro mēn.x12 mēn.x 3 pers.= 59 292 euro √ Rektora palīgs 38. saime "Sekretariāta funkcijas" IV līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro √ Prodekāns20 1287 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 15 444 euro √ Kadetu nodaļas speciālists, kvalifikācijas paaugstināšanas speciālisti, zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālisti 21 1093 euro mēn.x12 mēn.x 5 pers.= 65 580 euro √ Grāmatvedības speciālists 14. saime "Grāmatvedība" III A līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ personāla speciālists 30. saime "Personāla vadība", III līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ IT speciālists 19.5. apakšsaime "Sistēmu administrēšana un uzturēšana", II B līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ katedru metodiķi, izglītības koordinācijas metodiķi 22 750 euro mēn.x12 mēn.x 7 pers.= 63 000 euro √ laboranti 23 899 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 21 576 euro √ kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs24 1382 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=16 584 euro √ bibliotekārs 18.2.apakšsaime "Informācijas apkopošana un analīze. Bibliotēku pakalpojumi", II līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas25 | 38 056 | 10% no 380 556 euro |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 124 456 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 105 428 | 24,09 % no (418 612+19 028) euro |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 19 028 | 5% no 380 556 euro |
12.tabula
Maksimālais pārējo papildu izdevumu aprēķins26
EKK | Nosaukums | Summa, gadā | Aprēķins | Budžeta programma (apakšprogramma) |
2000 | Preces un pakalpojumi | 372 212 | ||
2100 | N3-komandējumu un dienesta braucienu izmaksas | 4513 | 2,85 euro/uz 1 studiju vietu x 377 studiju vietas= 1075 eurox 4,2=4513 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2200 | N4-pakalpojumu izmaksas-kopā | 32 414 | ||
sakaru pakalpojumu izmaksas | 1319 | sakaru pakalpojumu izmaksas gadā = (tālruņa pakalpojumu izmaksas
gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā):942 euro+
377 euro=1319 euro √ tālruņa pakalpojumu izmaksas gadā = (abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī – 9,81 euro, bezmaksas sarunas) x 12 mēn.=117,72 euro x 377 studiju vietas:50 studiju vietas=8 telefoni=942 euro √ pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,00 euro x 377 studiju vietas= 377 euro |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | |
kārtējā remonta izmaksas | 6447 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 6447euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
kapitālā remonta izmaksas | 6447 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 6447 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
avārijas remonta izmaksas | 3212 | 1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,42 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 3212 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
tehniskās apkopes izmaksas | 6334 | 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2 – 0,28 euro) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā – 6)x 377 studiju vietas= 6334 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
administratīvā darba nodrošināšana | 3992 | [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā – 1319 euro) + (remontu izmaksas gadā – 16 106 euro)+(tehniskās apkopes izmaksas gadā – 6334 euro)] = 23 759 euro x (4 procenti no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)=951 euro x 4,2=3992 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
citi pakalpojumi | 4663 | = [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā – 1319 euro) + (remontu izmaksas gadā – 16 106 euro) + (tehniskās apkopes izmaksas gadā – 6334 euro) + (administratīvā darba nodrošināšana gadā – 3992 euro)]= 27 751 euro x (4 procenti no kopējās summas)x4,2=4663 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
2300 | N5-materiālu un inventāra izmaksas-kopā | 212 989 | = (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā): | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas | 10 134 | uz vienu studiju vietu gadā – 6,40 euro x 377 studiju vietas=2413 euro x 4,2=10 134 | ||
inventāra iegādes izmaksas | 5637 | uz vienu studiju vietu gadā – 3,56 euro x 377 studiju vietas= 1343 euro x 4,2=5637 | ||
kancelejas preču iegādes izmaksas | 11 718 | uz vienu studiju vietu gadā – 7,40 euro x 377 studiju vietas= 2790 euro x 4,2=11 718 | ||
2300 | N6 - grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas | 27 938 | vienai studiju vietai gadā= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā – 13) x (vidējā vienas grāmatas cena – 11,38 euro) / (grāmatu kalpošanas laiks gados) – 10] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro)= 17,65 euro x 377 studiju vietas=6652 euro x 4,2= 27 938 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2300 | N7- iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas | 94 358 | uz vienu studiju vietu gadā = (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 49,66 euro) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 0,2 x 49,66 euro)=59,60 euro x 377 studiju vietas=22 466 euro x 4,2= 94 358 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
13.tabula
Maksimālie papildu izdevumi studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai27 (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK 2000 | Maksimālais studiju vietu skaits – 678 | Izdevumi uz 1 studiju vietu – 8,54 euro | KOPĀ: 5791 euro |
14.tabula
Citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi28, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita (40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums")
EKK | Objekts/izdevumu nosaukums | Aprēķins | Izdevumi, euro |
2000 | 1.
Papildu izveidotās studiju un darba telpas (500 m2) – kopā |
6361 | |
apkure | 0,537 euro x 500 m2x 7 mēn.= 1880 euro | 1880 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,03 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.)= 828 euro | 828 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.) = 724 euro | 724 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus – 8 hx180 d.) x 0,01 kWh x 6 m2 uz vienu vietu gadā x (39 stud.+28 nod.).) x (1 kWh cena – 0,157)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 12 mēnešus gadā – 8 h x 240 d.) x 0,1 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]x (39 stud..+28 nod.)) = 2929 euro | 2929 | |
2000 | 2. Slēgtā tipa angārs (šautuve un mācību poligons)29 – kopā | 26 193 | |
apkure | 0,537 euro x 486 m2 x 7 mēn.=1827 euro | 1827 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,03 euro) x 500 pers.= 12 360 euro | 12 360 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x 500 pers.=10 800 euro | 10 800 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā 12 mēnešus – 8 h x 240 d.) x 4 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]= 1206 euro | 1206 | |
KOPĀ | 32 554 |
1 Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde.
2 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x 2 programmas =14 400 euro
3 Saskaņā ar MK 11.12.2018. noteikumu Nr.778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" (turpmāk – noteikumi Nr.778) maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk – noteikumi Nr.778) pielikuma 3.punktu (viena augstākās izglītības iestāde, kurā studē 2000 studentu un mazāk): 19 215 euro+711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 7 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x7 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 26 436 euro).
4 Saskaņā ar nodibinājuma"Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2019.gada 4.martā apstiprināto iekšējo normatīvo aktu "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis", kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 55.3panta trešo daļu (studiju virziens, kuram atbilst 2 studiju programmas (pieņēmums)):12 479 euro + 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 5 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x5 ekspertix5 naktis (pieņēmums) = 18 705 euro).
5 Saskaņā ar noteikumu Nr.778 pielikuma 4.punktu:2761 euro x 2 studiju programmas+ 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 3 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x3 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 8617 euro).
6 Aprēķins pa gadiem veikts proporcionāli attiecīgajam vidējo studiju vietu skaitam, ja tam ir ietekme uz izdevumu apjomu: papildu studiju vietu skaits saskaņā ar 1A modeļa 3.tabulu un studējošo pašpārvalde – saskaņā ar 3.tabulu
7 2019.gadā VPK arodizglītības programmā uzņemšana nenotiek. Papildu izglītojamo skaitu neveido, jo tiek pārtraukta arodizglītības programmas īstenošana, aizstājot to ar I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu.
8 Papildu izglītojamo skaitu neveido, jo tiek pārtraukta arodizglītības programmas īstenošana, aizstājot to ar I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu.
9 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3.pielikumu pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei gadā: lektors, profesors, docents: 600–1000 stundas (aprēķinā pieņemtā slodze – 1000 stundas)
10 Ievērojot, ka arodizglītības programmas vietā ir I līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma, vispērējā personāla amata vietu skaits, salīdzinot ar 1A modeli, nav jāpalielina
11 Pieņēmums: Profesionālā bakalaura programma "Policijas darbs" plānots akadēmiskā personāla pieaugums: 16 docenti (52%) un 15 lektori (48%)/kopā – 31; VPK pašlaik: 12 docenti, 21 lektors, 7 asistenti)/kopā – 40; paredzēts asistentu samazinājums par 4 amata vietām/ docenti+lektori=40-4 asistenti=36 amatu vietas; 0,52x36=19 docenti; 0,48x36=18 lektori. Pedagogu-amatpersonu ar SDP amata vietu skaits pa amatiem netiek mainīts.
12 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.445) 1.pielikumu zemākā profesora mēneša darba algas likme ir 1530 euro par darba slodzi no 600–1000 stundām. Ievērojot iespējamo darba algu darba tirgū un pieņemot, ka zemākā darba algas likme nosakāma par 600 stundu slodzi, ievērojot, ka faktiskā slodze prognozēta 1000 stundu apjomā, aprēķinos piemērotā darba algas (mēnešalgas) likme 1530:600x1000=2550 euro
13
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690
"Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi" (turpmāk
– noteikumi Nr.690) – 10. Mēnešalgas apmērs par akadēmiskā personāla
darba slodzi, kas noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu
darba samaksu, nedrīkst būt zemāks par normatīvajā aktā par pedagogu
darba samaksu noteikto apmēru, nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes
iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto
maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:
10.1. docentam – 11.mēnešalgu grupai;
10.2. lektoram – 10.mēnešalgu grupai;
10.3. asistentam – 8.mēnešalgu grupai.
11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu
nosaka, ievērojot šādus individuālā vērtējuma kritērijus:
11.1. iegūtā izglītība vai grāds;
11.2. pedagoģiskā darba stāža un
pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža
kopsumma (gados).
14
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" – 52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
minētajiem nosacījumiem.
15
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690
"Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi" (turpmāk
– noteikumi Nr.690) – 10. Mēnešalgas apmērs par akadēmiskā personāla
darba slodzi, kas noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu
darba samaksu, nedrīkst būt zemāks par normatīvajā aktā par pedagogu
darba samaksu noteikto apmēru, nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes
iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto
maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:
10.1. docentam – 11.mēnešalgu grupai;
10.2. lektoram – 10.mēnešalgu grupai;
10.3. asistentam – 8.mēnešalgu grupai.
11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu
nosaka, ievērojot šādus individuālā vērtējuma kritērijus:
11.1. iegūtā izglītība vai grāds;
11.2. pedagoģiskā darba stāža un
pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža
kopsumma (gados).
16 Piešķirts papildus 2019. un turpmākajiem gadiem saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 14.septembra sēdē nolemto (prot.Nr.46, 3.§, 16.p.)
17
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" – 52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
minētajiem nosacījumiem.
18 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā rektora mēneša darba algas likme ir 1530 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja mēnešalgai – 14.mēnešalgu grupa
19 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 1225 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst 10.mēnešalgu grupa
20 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 785 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja vietnieka mēnešalgai – 12.mēnešalgu grupa
21 Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.decembra noteikumu Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību’’ (turpmāk – noteikumi Nr.66) 2.pielikumu aprēķinos tiek pieņemts, ka speciālista amats atbilsts 8.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1093 euro.
22 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā metodiķa mēneša darba algas likme ir 750 euro
23 Saskaņā ar noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka laboranta amats atbilsts 6.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 899 euro.
24 Saskaņā noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka struktūrvienības vadītāja amats atbilsts 11.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1382 euro.
25
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" – 52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
minētajiem nosacījumiem.
26
Piemērots Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994
"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem 2.pielikums
"Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā
nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodika" (bez izdevumiem nekustamā
īpašuma nodokļa samaksai, jo finansējums šiem izdevumiem nav
papildu nepieciešams, apkurei – aprēķināts atsevišķi, jo nav atkarīgs no
studiju vietu skaita, elektroenerģijai, ūdenim un kanalizācijai –
aprēķināts atsevišķi tikai uz papildu studējošo skaitu, kas IDA
uzturēsies pastāvīgi (PL)) un studiju izmaksu koeficienta (ki) optimālā
vērtība – 4,2 (izņemot sakaru pakalpojumus).
27 Piemērots Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi"regulējums:"8. Studējošo pašpārvaldi atbilstoši tās organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam finansē no:8.1. koledžai piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 8,54 euro apmērā uz vienu studiju vietu gadā, reizinot ar studiju vietu skaitu gadā."
28 Izdevumi, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita vai atkarīgi tikai no papildu studējošo skaita, kas augstskolā uzturēsies vienlaikus
29 Izmantos visi studējošie, kā arī citās Valsts policijas struktūrvienībās nodarbinātie
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
5. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu nepieciešamā finansējuma detalizēti aprēķini-3
Risinājums Nr.1. Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) dibināšana
Variants 1.C – veidot jaunu izglītības iestādi: Iekšējās drošības akadēmiju (IDA)1 un VPK nododot IDA pārraudzībā2
1.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ gadam-max. | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 3 929 402 | 1 692 675 | 1 746 448 | 1 819 167 | 1 929 296 | 2 039 425 | |
1. | Vienreizējās izmaksas | 3 781 762 | 3 333 962 | 405 800 | 42 000 | |||
1.1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 68 338 | 68 338 | |||||
1.2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 713 424 | 3 265 624 | 405 800 | 42 000 | |||
2. | Pastāvīgās izmaksas | 2 039 425 | 595 440 | 1 286 875 | 1 704 448 | 1 819 167 | 1 929 296 | 2 039 425 |
2.1. | Atlīdzība | 1 846 102 | 574 776 | 1 176 205 | 1 547 917 | 1 650 036 | 1 748 070 | 1 846 102 |
2.1.1. | akadēmiskais personāls | 1 303 034 | 167 475 | 633 137 | 1 004 849 | 1 106 968 | 1 205 002 | 1 303 034 |
2.1.2. | vispārējais personāls | 543 068 | 407 301 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | 543 068 |
2.2. | Preces un pakalpojumi –kopā | 193 323 | 20 664 | 110 670 | 156 531 | 169 131 | 181 226 | 193 323 |
2.2.1. | pārējie papildu izdevumi | 158 044 | 20 313 | 76 792 | 121 876 | 134 262 | 146 152 | 158 044 |
2.2.2. | studējošo pašpārvalde | 2725 | 351 | 1324 | 2101 | 2315 | 2520 | 2725 |
2.2.3. | citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 |
tai skaitā:
Pasākuma nosaukums | Budžeta programma (apakšprogramma) | EKK | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 |
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" – kopā | 941 824 | 1 255 341 | 1 656 371 | 1 769 512 | 1 878 128 | 1 986 740 | ||
1000 | 574 776 | 1 176 205 | 1 547 917 | 1 650 036 | 1 748 070 | 1 846 102 | ||
2000 | 342 883 | 79 136 | 108 454 | 119 476 | 130 058 | 140 638 | ||
5000 | 24 480 | |||||||
Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 2000 | 68 338 | ||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | ||||||||
2000 | 256 153 | 10 800 | ||||||
5000 | 24 480 | |||||||
Atlīdzība | 1000 | 574 776 | 1 176 205 | 1 547 917 | 1 650 036 | 1 748 070 | 1 846 102 | |
Preces un pakalpojumi | 2000 | 18 077 | 68 336 | 108 454 | 119 476 | 130 058 | 140 638 | |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" – kopā | 252 146 | 554 | 881 | 971 | 1057 | 1143 | ||
2000 | 146 | 554 | 881 | 971 | 1057 | 1143 | ||
5000 | 252 000 | |||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 5000 | 252 000 | ||||||
Preces un pakalpojumi | 2000 | 146 | 554 | 881 | 971 | 1057 | 1143 | |
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" – kopā | 2 735 432 | 436 780 | 89 196 | 48 684 | 50 111 | 51 542 | ||
2000 | 1 643 362 | 436 780 | 47 196 | 48 684 | 50 111 | 51 542 | ||
5000 | 1 092 070 | 42 000 | ||||||
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | ||||||||
5000 | 1 092 070 | 42 000 | ||||||
2000 | 1 640 921 | 395 000 | ||||||
Preces un pakalpojumi | 2000 | 2441 | 41 780 | 47 196 | 48 684 | 50 111 | 51 542 | |
KOPĀ | 3 929 402 | 1 692 675 | 1 746 448 | 1 819 167 | 1 929 296 | 2 039 425 | ||
1000 | 574 776 | 1 176 205 | 1 547 917 | 1 650 036 | 1 748 070 | 1 846 102 | ||
2000 | 1 986 076 | 516 470 | 156 531 | 169 131 | 181 226 | 193 323 | ||
5000 | 1 368 550 | 42 000 |
2.tabula
Vienreizējās izmaksas
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | EKK | Nosacījumi | Budžeta programma (apakšprogramma) |
1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi – kopā | 68 338 | |||
1.1. | Studiju programmu izstrāde3 | 14 400 | 2000 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
1.2. | Augstākās izglītības iestādes akreditācija4 | 26 436 | 2000 | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
1.3. | Studiju virziena atvēršana un akreditācija5 | 18 705 | 2000 | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
1.4. | Studiju programmu licencēšana6 | 8617 | 2000 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 713 424 | x | 2.pielikums "Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz VPK bāzes)" | x |
KOPĀ | 3 781 762 |
3.tabula
Pastāvīgās izmaksas – kopsavilkums7
EKK | Nosaukums | Gadam-max. | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
1000 | Atlīdzība | 1 846 102 | 574 776 | 1 176 205 | 1 547 917 | 1 650 036 | 1 748 070 | 1 846 102 |
akadēmiskais personāls8 | 1 303 034 | 167 475 | 633 137 | 1 004 849 | 1 106 968 | 1 205 002 | 1 303 034 | |
vispārējais personāls9 | 543 068 | 407 301 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | |
2000 | Preces un pakalpojumi – kopā | 193 323 | 20 664 | 110 670 | 156 531 | 169 131 | 181 226 | 193 323 |
pārējie papildu izdevumi 10(10.tabula) | 158 044 | 20 313 | 76 792 | 121 876 | 134 262 | 146 152 | 158 044 | |
studējošo pašpārvalde (11.tabula)11 | 2725 | 351 | 1324 | 2101 | 2315 | 2520 | 2725 | |
citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi (12.tabula) | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | 32 554 | ||
KOPĀ | 2 039 425 | 595 440 | 1 286 875 | 1 704 448 | 1 819 167 | 1 929 296 | 2 039 425 | |
xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | 1 986 740 | 592 853 | 1 244 541 | 1 656 371 | 1 769 512 | 1 878 128 | 1 986 740 | |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | 1143 | 146 | 554 | 881 | 971 | 1057 | 1143 | |
40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | 51 542 | 2441 | 41 780 | 47 196 | 48 684 | 50 111 | 51 542 |
Izdevumu pieaugumu raksturojošie rādītāji
4.tabula
Vidējais maksimālais papildu studiju vietu skaits
Nr.p.k. | Studiju forma/Rādītāji | Aprēķins | |||||
1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
1. | Pilns laiks – II līmenis (24 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 1.tabula) | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 |
2. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 2.tabula) | 27 | 103 | 177 | 194 | 194 | 194 |
3. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma II sadaļas 3.tabula) | 0 | 0 | 0 | 8 | 32 | 56 |
4. | Nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – visas iestādes (1.pielikuma II sadaļas 4.tabula) | 7 | 26 | 30 | 30 | 30 | 30 |
KOPĀ | 41 | 155 | 246 | 271 | 295 | 319 | |
PL | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 | |
Max. skaits, kas vienlaikus pastāvīgi uzturēsies augstskolas telpās | 20 | 39 | 40 | 40 | 40 | 40 | |
NL | 34 | 129 | 207 | 232 | 256 | 280 |
5.tabula
Prognozētais maksimālais IDA papildu akadēmiskā personāla slodzes aprēķins
Programma | Kredītpunktu apjoms | Studiju slodze (kontaktstundas) | Metodiskā darba slodze | Pētnieciskā darba slodze | Citu darbu slodze | Darba slodze – kopā (stundas) |
Profesionālā bakalaura programma "Policijas darbs" | 160 | 16 900 10 profesori –(10x300); |
15 400 10 profesori – (10x300); |
6 650 10 profesori – (10x350); |
2 050 10 profesori –(10x50); |
41 000
10 profesori – 10 000 |
Profesionālā maģistra programma "Policijas darbs" | 40 | 1100 1 profesors – (1x300); |
1100 1 profesors – (1x300); |
650 1 profesors – (1x350); |
150 1 profesors – (1x50); |
3000
1 profesors |
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi* | 1500 3 lektori (3x500) |
1500 3 lektori (3x500) |
0 | 0 | 3000
3 lektori |
*Ar pieņēmumu, ka pastāvīgi (visa gada garumā) tiek īstenots kvalifikācijas celšanas kurss vienai klausītāju grupai (20 personām)
6.tabula
Maksimālais papildu akadēmiskā personāla amata vietu skaits12
Akadēmiskais personāls | Amata vietas |
Profesors | 11 |
Docents | 18 |
Lektors | 18 |
KOPĀ |
47 |
7.tabula
Maksimālais papildu vispārējā personāla amata vietu skaits
Vispārējais personāls | Amata vietas |
Rektors | 1 |
Prorektors | 2 |
Rektora palīgs | 1 |
Dekāns | 1 |
Prodekāns | 1 |
Kadetu nodaļas speciālists | 1 |
Grāmatvedis | 2 |
Personāla speciālists | 2 |
IT speciālists | 2 |
Katedras metodiķis | 3 |
Izglītības koordinācijas metodiķis | 4 |
Laborants | 2 |
Bibliotekārs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas speciālists | 2 |
Zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālists | 2 |
KOPĀ | 28 |
Maksimālo papildu izdevumu atlīdzībai aprēķins
8.tabula
Akadēmiskais personāls – papildus (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Summa | Aprēķins |
1000 | Atlīdzība | 1 303 034 | |
1100 | Atalgojums | 1 004 415 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 913 104 | √ Profesors13 2550 euro mēn.x12 mēn.x 11 pers.=336 600 euro √ Docents14 1382 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.=298 512 euro √ Lektors 1287 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.= 277 992 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas15 | 91 311 | 10% no 913 104 |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 298 619 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 252 963 | 24,09 % no (1 004 415+45 656) |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 45 656 | 5% no 913 104 |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 57 932 | 24,09 % no (229 028+11 452) |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 11 452 | 5% no 229 028 |
9.tabula
Vispārējais personāls (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK | Nosaukums | Aprēķins | |
1000 | Atlīdzība | 543 068 | |
1100 | Atalgojums | 418 612 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 380 556 | √ Rektors16 2264 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=27 168 euro √ Prorektors, dekāns 17 1647 euro mēn.x12 mēn.x 3 pers.= 59 292 euro √ Rektora palīgs 38. saime Sekretariāta funkcijas" IV līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro √ Prodekāns18 1287 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 15 444 euro √ Kadetu nodaļas speciālists, kvalifikācijas paaugstināšanas speciālisti, zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālisti 19 1093 euro mēn.x12 mēn.x 5 pers.= 65 580 euro √ Grāmatvedības speciālists 14. saime Grāmatvedība" III A līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ personāla speciālists 30. saime Personāla vadība", III līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ IT speciālists 19.5. apakšsaime Sistēmu administrēšana un uzturēšana", II B līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ katedru metodiķi, izglītības koordinācijas metodiķi 20 750 euro mēn.x12 mēn.x 7 pers.= 63 000 euro √ laboranti 21 899 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 21 576 euro √ kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs22 1382 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=16 584 euro √ bibliotekārs 18.2.apakšsaime 'Informācijas apkopošana un analīze. Bibliotēku pakalpojumi", II līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas23 | 38 056 | 10% no 380 556 euro |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 124 456 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 105 428 | 24,09 % no (418 612+19 028) euro |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 19 028 | 5% no 380 556 euro |
10.tabula
Maksimālais pārējo papildu izdevumu aprēķins24
EKK | Nosaukums | Summa, gadā | Aprēķins | Budžeta programma (apakšprogramma) |
2000 | Preces un pakalpojumi | 158 044 | ||
2100 | N3-komandējumu un dienesta braucienu izmaksas | 3819 | 2,85 euro/uz 1 studiju vietu x 319 studiju vietas= eurox 4,2=3819 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2200 | N4-pakalpojumu izmaksas – kopā | 27 464 | ||
sakaru pakalpojumu izmaksas | 1143 | sakaru pakalpojumu izmaksas gadā = (tālruņa pakalpojumu izmaksas
gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā):824 euro+
319 euro=1143 euro √ tālruņa pakalpojumu izmaksas gadā = (abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī –9,81 euro, bezmaksas sarunas) x 12 mēn.=117,72 euro x (319 studiju vietas:50 studiju vietas)= 7 telefoni= 824 euro √ pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,00 euro x 319 studiju vietas= 319 euro |
02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmu uzturēšana un vadība" | |
kārtējā remonta izmaksas | 5455 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 319 studiju vietas= 5455 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
kapitālā remonta izmaksas | 5455 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 319 studiju vietas= 5455 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
avārijas remonta izmaksas | 2718 | 1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,42 euro x 6 m2 x 319 studiju vietas= 2718 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
tehniskās apkopes izmaksas | 5360 | 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2 – 0,28 euro) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā – 6)x 319 studiju vietas= 5360 euro | 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" | |
administratīvā darba nodrošināšana | 3382 | [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā –1143 euro) + (remontu izmaksas gadā – 13 628 euro)+(tehniskās apkopes izmaksas gadā – 5360 euro)] = 20 131 euro x (4 procenti no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)=806 euro x 4,2=3382 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
citi pakalpojumi | 3951 | = [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā –1143 euro) + (remontu izmaksas gadā –13 628 euro) + (tehniskās apkopes izmaksas gadā – 5360 euro) + (administratīvā darba nodrošināšana gadā – 3382 euro)]= 23 513 euro x (4 procenti no kopējās summas)x4,2= 3951 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" | |
2300 | N5-materiālu un inventāra izmaksas – kopā | 23 260 | = (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā): | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas | 8575 | uz vienu studiju vietu gadā – 6,40 euro x 319 studiju vietas= 2042 euro x 4,2=8575 euro | ||
inventāra iegādes izmaksas | 4770 | uz vienu studiju vietu gadā – 3,56 euro x 319 studiju vietas= 1136 euro x 4,2=4770 euro | ||
kancelejas preču iegādes izmaksas | 9915 | uz vienu studiju vietu gadā – 7,40 euro x 319 studiju vietas= 2361 euro x 4,2=9915 euro | ||
2300 | N6 - grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas | 23 648 | vienai studiju vietai gadā= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā – 13) x (vidējā vienas grāmatas cena – 11,38 euro) / (grāmatu kalpošanas laiks gados) – 10] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro)= 17,65 euro x 319 studiju vietas= 5631 euro x 4,2= 23 648 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
2300 | N7- iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas | 79 853 | uz vienu studiju vietu gadā == (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 49,66 euro) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 0,2 x 49,66 euro)=59,60 euro x 319 studiju vietas=19 013 euro x 4,2= 79 853 euro | xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija" |
11.tabula
Maksimālie papildu izdevumi studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai25 (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK 2000 |
Maksimālais studiju vietu skaits – 319 | Izdevumi uz 1 studiju vietu – 8,54 euro | KOPĀ: 2725 euro |
12.tabula
Citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi26, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita (40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums")
EKK | Objekts/izdevumu nosaukums | Aprēķins | Izdevumi, euro |
2000 | 1. Papildu izveidotās studiju un darba telpas (500 m2) – kopā | 6361 | |
apkure | 0,537 euro x 500 m2x 7 mēn.= 1880 euro | 1880 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 ūdens cena –1,03 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.)= 828 euro | 828 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā –12 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.) = 724 euro | 724 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus – 8 hx180 d.) x 0,01 kWh x 6 m2 uz vienu vietu gadā x (39 stud.+28 nod.)) x (1 kWh cena-0,157)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 12 mēnešus gadā – 8 h x 240 d.) x 0,1 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]x (39 stud..+28 nod.)) = 2929 euro | 2929 | |
2000 | 2. Slēgtā tipa angārs (šautuve un mācību poligons)27 – kopā | 26 193 | |
apkure | 0,537 euro x 486 m2 x 7 mēn.=1827 euro | 1827 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,03 euro) x 500 pers.= 12 360 euro | 12 360 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x 500 pers.=10 800 euro | 10 800 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā 12 mēnešus – 8 h x 240 d.) x 4 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]= 1206 euro | 1206 | |
KOPĀ | 32 554 |
1 Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde.
2 Līdzīgi kā Latvijas Kultūras akadēmijas pārraudzībā esošā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža; Banku augstskolas pārraudzībā esošā Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža
3 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x 2 programmas =14 400 euro
4 Saskaņā ar MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" (turpmāk – noteikumi Nr.778) maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk – noteikumi Nr.778) pielikuma 3.punktu (viena augstākās izglītības iestāde, kurā studē 2000 studentu un mazāk): 19 215 euro+711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 7 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x7 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 26 436 euro).
5 Saskaņā ar nodibinājuma,,Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2019. gada 4. martā apstiprināto iekšējo normatīvo aktu "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis", kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 55.3panta trešo daļu (studiju virziens, kuram atbilst 2 studiju programmas (pieņēmums)):12 479 euro + 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 5 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x5 ekspertix5 naktis (pieņēmums) = 18 705 euro).
6 Saskaņā ar noteikumu Nr.778 pielikuma 4.punktu:2761 euro x 2 studiju programmas+ 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 3 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x3 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 8617 euro).
7 Aprēķins pa gadiem veikts proporcionāli attiecīgajam vidējo studiju vietu skaitam, ja tam ir ietekme uz izdevumu apjomu: papildu studiju vietu skaits saskaņā ar 1A modeļa 3.tabulu un studējošo pašpārvalde-saskaņā ar 3.tabulu
8 Aprēķins pa gadiem veikts proporcionāli attiecīgajam vidējo studiju vietu skaitam, ja tam ir ietekme uz izdevumu apjomu: papildu studiju vietu skaits saskaņā ar 4.tabulu: 1 303 034 euro: 319 stud.vietām=4084,75 euro vid. uz 1 stud.vietu . 1.gads:41 stud.vieta x 4084,75 euro = 167 475 euro; 2.gads:155 stud.vietas x 4084,75 euro = 633 137 euro; 3.gads: 246 stud.vietas x 4084,75 euro = 1 004 849 euro; 4.gads:271 stud.vieta x 4084,75 euro = 1 106 968 euro; 5.gads:295 stud.vieta x 4084,75 euro = 1 205 002 euro
9 1.gads.Pieņēmumi:uzņemšana septembrī, personāls sāk strādāt no aprīļa: 543 068 euro:12 mēn.x 9 mēn.= 407 301 euro
10 Aprēķins pa gadiem veikts proporcionāli attiecīgajam vidējo studiju vietu skaitam
11 Aprēķins pa gadiem veikts proporcionāli attiecīgajam vidējo studiju vietu skaitam
12 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3.pielikumu pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei gadā: lektors, profesors, docents: 600–1000 stundas (aprēķinā pieņemtā slodze – 1000 stundas)
13 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.445) 1.pielikumu zemākā profesora mēneša darba algas likme ir 1530 euro par darba slodzi no 600–1000 stundām. Ievērojot iespējamo darba algu darba tirgū un pieņemot, ka zemākā darba algas likme nosakāma par 600 stundu slodzi, ievērojot, ka faktiskā slodze prognozēta 1000 stundu apjomā, aprēķinos piemērotā darba algas (mēnešalgas) likme 1530:600x1000=2550 euro
14
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690
"Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi" (turpmāk
– noteikumi Nr.690) – 10. Mēnešalgas apmērs par akadēmiskā personāla
darba slodzi, kas noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu
darba samaksu, nedrīkst būt zemāks par normatīvajā aktā par pedagogu
darba samaksu noteikto apmēru, nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes
iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto
maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:
10.1. docentam – 11.mēnešalgu grupai;
10.2. lektoram – 10.mēnešalgu grupai;
10.3. asistentam – 8.mēnešalgu grupai.
11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu
nosaka, ievērojot šādus individuālā vērtējuma kritērijus:
11.1. iegūtā izglītība vai grāds;
11.2. pedagoģiskā darba stāža un
pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža
kopsumma (gados).
15
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" –52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
minētajiem nosacījumiem.
16 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā rektora mēneša darba algas likme ir 1530 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja mēnešalgai – 14.mēnešalgu grupa
17 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 1225 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst 10.mēnešalgu grupa
18 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 785 euro. Ievērojot, ka IDA nesniegs maksas pakalpojumus izglītības jomā un tā būs tiešā valsts pārvaldes iestāde, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja vietnieka mēnešalgai – 12.mēnešalgu grupa
19 Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.decembra noteikumu Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr.66) 2.pielikumu aprēķinos tiek pieņemts, ka speciālista amats atbilsts 8.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1093 euro.
20 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1. pielikumu zemākā metodiķa mēneša darba algas likme ir 750 euro
21 Saskaņā ar noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka laboranta amats atbilsts 6.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 899 euro.
22 Saskaņā noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka struktūrvienības vadītāja amats atbilsts 11.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1382 euro.
23
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" –52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
minētajiem nosacījumiem.
24
Piemērots Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994
"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem 2.pielikums
"Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā
nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodika" (bez izdevumiem nekustamā
īpašuma nodokļa samaksai, jo finansējums šiem izdevumiem nav
papildu nepieciešams, apkurei – aprēķināts atsevišķi, jo nav
atkarīgs no studiju vietu skaita, elektroenerģijai, ūdenim un
kanalizācijai-aprēķināts atsevišķi tikai uz papildu studējošo skaitu,
kas IDA uzturēsies pastāvīgi (PL)) un studiju izmaksu koeficienta (ki)
optimālā vērtība – 4,2 (izņemot sakaru pakalpojumus).
25 Piemērots Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi"regulējums:"8. Studējošo pašpārvaldi atbilstoši tās organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam finansē no:8.1. koledžai piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 8,54 euro apmērā uz vienu studiju vietu gadā, reizinot ar studiju vietu skaitu gadā."
26 Izdevumi, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita vai atkarīgi tikai no papildu studējošo skaita, kas augstskolā uzturēsies vienlaikus
27 Izmantos visi studējošie, kā arī citās Valsts policijas struktūrvienībās nodarbinātie
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
6. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu nepieciešamā finansējuma detalizēti aprēķini
Risinājums Nr.2. Augstskolas (IDA) dibināšana IeM kopā ar kādu no valsts universitātēm (veidot 2 izglītības iestādes: IDA1 un profesionālās izglītības iestādi2)
1.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 3 708 912 | 1 348 391 | 1 824 335 | 1 936 078 | 2 035 407 | 2 134 733 | |
1. | IDA dibināšana (2.tabula) | x | 3 700 820 | 1 348 391 | 1 824 335 | 1 936 078 | 2 035 407 | 2 134 733 |
2. | Profesionālās izglītības iestādes izveide (.tabula) | x | 8092 |
Ar IDA izveidi un darbības
nodrošināšanu saistīto papildu izdevumu aprēķins
(budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija" un citu attiecīgo
tiesībaizsardzības iestāžu budžeta programmas/apakšprogrammas, EKK 3000)
2.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 3 700 820 | 1 348 391 | 1 824 335 | 1 936 078 | 2 035 407 | 2 134 733 | |
1. | Vienreizējās izmaksas | 3 090 726 | 3 090 726 | |||||
1.1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi | 68 338 | 68 338 | |||||
1.2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 022 388 | 3 022 388 | |||||
2. | Pastāvīgās izmaksas | x | 610 094 | 1 348 391 | 1 824 335 | 1 936 078 | 2 035 407 | 2 134 733 |
2.1. | Atlīdzība akadēmiskajam personālam3 | 169 359 | 646 332 | 1 043 809 | 1 137 130 | 1 220 083 | 1 303 034 | |
2.2. | Atlīdzība vispārīgajam personālam4 | 407 301 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | 543 068 | |
2.3. | Studējošo pašpārvalde | 419 | 1597 | 2580 | 2810 | 3015 | 3220 | |
2.4. | Citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi5 | 31 399 | 31 399 | 31 399 | 31 399 | 31 399 | ||
2.5. | Pārējie papildu izdevumi6 | 33 015 | 125 995 | 203 479 | 221 671 | 237 842 | 254 012 | |
Informatīvi | 1 studiju vietas izmaksas (bez vienreizējām izmaksām) | 12 451 | 7211 | 6041 | 5885 | 5766 | 5662 |
3.tabula
Vienreizējās izmaksas
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | Nosacījumi |
1. | Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi – kopā | 68 338 | |
1.1. | Studiju programmu izstrāde7 | 14 400 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma |
1.2. | Augstākās izglītības iestādes akreditācija8 | 26 436 | |
1.3. | Studiju virziena atvēršana un akreditācija9 | 18 705 | |
1.4. | Studiju programmu licencēšana10 | 8617 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma |
2. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | 3 022 388 | 4.tabula "Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz augstskolas bāzes)" |
KOPĀ | 3 090 726 |
4.tabula
Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz augstskolas bāzes)
Nr.p.k. | Nosaukums | Platība/ skaits | Prognozētie izdevumi (ar PVN), euro | Aprēķins | Paredzamais pasākuma īstenošanas gads |
1. | Studējošo darba vietas | 77/154 | 28 490 | 2-vietīgie galdi:180 euro vid.x (40+113=153:2) 77 gab.= 13 860 euroēsli: 95 euro vid.x 154 gab.=14 630 euro | 2020 |
2. | Multimediju aparatūras komplekti (projektors, interaktīvā tāfele, stereosistēma ar pastiprinātāju, t.sk. skandas un radiomikrofoni)11 | 7 | 49 000 | 7000 euro vid.x 7 ab.=49 000 euro | 2020 |
3. | Ieroču istabas (bruņojuma glabātavas) ierīkošana | 7371 | 7371 vid. | 2020 | |
4. |
Pasniedzēju darba vietas |
23 | 7475 | Auditorijās – 7 darba vietas Citās telpās – 16 darba vietas biroja galdi: 175 euro vid.x 23 gab.=4025 euro krēsli: 150 euro vid.x 23=3450 euro |
2020 |
5. | Telpu remonts12 | 4820 m2 | 1 446 000 | 4820 m2x 300 euro vid.13 = 1 446 000 euro | 2020 |
6. | Biroja krēsls | 28 | 4 200 | 28 gab.x 150 euro vid.=4200 euro | 2020 |
7. | Dokumentu skapis | 56 | 6440 | 56 gab.x115 euro vid.=6440 euro | 2020 |
8. | Konferenču tipa apaļais galds | 2 | 440 | 2 gab.x220 euro vid.=440 euro | 2020 |
9. | Krēsli apmeklētāju | 50 | 950 | 50 gab.x19 euro vid.=950 euro | 2020 |
10. | Datorgaldi | 41 | 2870 | 41 gab.x70 euro vid.=2870 euro | 2020 |
11. | Baltā tāfele | 7 | 2030 | 7 gab.x290 euro vid.=2030 euro | 2020 |
12. | Slēdzams skapis | 5 | 575 | 5gab.x115 euro vid.=575 euro | 2020 |
13. | Atpūtas krēsli | 2 | 160 | 2 gab.x80 euro vid.=160 euro | 2020 |
14. | Žurnālgalds | 2 | 270 | 2 gab.x135 euro vid.=270 euro | 2020 |
15. | Plaukti | 41 | 2870 | 41 gab.x70 euro vid.=2870 euro | 2020 |
16. | Drēbju skapis | 30 | 4650 | 30 gab.x155 euro vid.=4650 euro | 2020 |
17. | Virtuves skapji | 10 | 1000 | 10 gab.x100 euro vid.=1000 euro | 2020 |
18. | Virtuves galds | 4 | 640 | 4 gab.x160 euro vid.=640 euro | 2020 |
19. Bērnu nopratināšanas telpas aprīkojums | |||||
19.1. | Rotaļlietu komplekts bērniem | 1 | 35 | 1 gab.x35 euro vid.= 35 euro | 2020 |
19.2. | Darba galds ar atvilknēm | 1 | 350 | 1 gab.x350 euro vid.= 350 euro | 2020 |
19.3. | Videokamera | 1 | 1500 | 1 gab.x1500 euro vid.= 1500 euro | 2020 |
19.4. | Videokameras statīvs | 1 | 80 | 1 gab.x80 euro vid.= 80 euro | 2020 |
19.5. | Diktafons digitālais | 1 | 150 | 1 gab.x150 euro vid.= 150euro | 2020 |
20. | Darba vietas akadēmiskajam un vispārējam personālam | 44 | 19 900 | Akadēmiskajam personālam –1 komplekts
uz 3 personām (47:3=16); 28 papildu vispārējais personāls biroja galdi: 175 euro vid.x 44 gab.= 7 700 euro krēsli: 150 euro vid.x 44gab. =6 600 euro papildu galdi:90 euro vid.x 28gab.= 2 520 euro dokumentu plaukti: 70 euro vid.x 44 gab.= 3080 euro |
2020 |
21. Sporta komplekss | |||||
21.1. | Pludmales volejbola laukums | 30 000 | 2241 | 2020 | |
21.2. | Vingrošanas stieņu un trenažieru laukums – "pilsētiņa" | 20 000 | 2312 | 2020 | |
21.3. | Šķēršļu josla | 10 000 | 2312 | 2020 | |
21.4. | 100 metru skrējiena taisne | 10 000 | 2241 | 2020 | |
21.5. | Skrejceļš, aplis apkārt futbola laukumam | 60 000 | 2241 | 2020 | |
21.6. | Futbola laukums | 100 000 | 2241 | 2020 | |
21.7. | Tribīnes – skatītāju vietas | 10 000 | 2241/2312 | 2020 | |
21.8. | Strītbola laukumi un grozi | 60 000 | 2241/2312 | 2020 | |
21.9. | Funkcionāls spiešanas sols | 1 | 860 | 860 euro vid.x 1 gab.=860 euro | 2020 |
21.10. | Vingrošanas zviedru siena | 8 | 4000 | 500 euro vid.x8 gab.=4000 euro | 2020 |
21.11. | Tuvcīņas paklāji | 36 | 7200 | 200 euro vid.x36 gab.=7200 euro | 2020 |
22. | IT darba stacijas ar perifēriju (komponentēm) | 94 | 94 000 | Akadēmiskajam personālam –1 komplekts
uz 3 personām (47:3=16); 28 papildu vispārējais personāls; 50
studējošajiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu klausītājiem Stacionārie PC: 94 gab.x 820 euro vid.= 77 080 euro Monitori: 94 gab. x 180 euro vid.= 16 920 euro |
2020 |
23. | Portatīvie datori ar programmatūru (t.sk. licences) | 25 | 45 000 | 25 gab. x 1 800 euro vid.= 45 000 euro | 2020 |
24. | wi-fi rūteri | 25 | 23 500 | 25 gab. x 940 euro vid.= 23 500 euro | 2020 |
25. | Vājstrāvas tīkla ierīkošana | 94 | 28 600 | 94 darba vietas x 2,5 rozetes x 110 euro/gab + 25 WiFi AP x 110 euro/gab = 28 600 euro | 2020 |
26. | Komutatori | 4 | 24 000 | 4 komutatori x 6000 euro = 24 000 euro | 2020 |
27. | VoIP telefoni ar licencēm | 44 | 10 912 | 44 gab x 248 euro =10 912 euro | 2020 |
28. | Biroja tehnika | 15 | 19 200 | – kopētāji 5 gab. x 3 500 euro
vid.= 17 500 euro
– lāzerprinteri 10 gab.x 170 euro vid.= 1700 euro |
2020 |
29. | Mācību poligons ar šautuvi (slēgtā tipa angārs) | x | 877 670 | – | |
335 670 | √ Būvdarbi
– būvprojekta izstrāde un saskaņošana – 14 500 euro; – būvniecības aptuvenās izmaksas – 255 910 euro; – autoruzraudzības (5% no projekta izmaksām) aptuvenās izmaksas 1885 euro; – būvuzraudzības aptuvenās izmaksas – 5119 euro Kopā: 277 414 euro x 1,21 (PVN) =335 670 euro |
2020 | |||
500 000 | √ Interaktīvā šautuve – 500 000 euro | 2020 | |||
42 000 | √ Taktisko mācību poligons (treniņiem ar transportlīdzekļiem) 30m x140 m= 4200 kvm x 10 euro=42 000 euro | 2020 | |||
KOPĀ | 3 022 388 |
Izdevumu apjomu raksturojošie rādītāji
5.tabula
Vidējais maksimālais studiju vietu skaits
Nr.p.k. | Studiju forma/Rādītāji | Aprēķins | |||||
1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
1. | Nepilns laiks – I līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma 3.tabula) | 8 | 32 | 56 | 58 | 58 | 58 |
2. | Pilns laiks – II līmenis (24 mēneši) – Valsts policija (2.pielikuma 1.tabula) | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 |
3. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – Valsts policija (2.pielikuma 2.tabula) | 27 | 103 | 177 | 194 | 194 | 194 |
4. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (2.pielikuma 3.tabula) | 0 | 0 | 0 | 8 | 32 | 56 |
5. | Nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – visas iestādes (2.pielikuma 4.tabula) | 7 | 26 | 30 | 30 | 30 | 30 |
KOPĀ | 49 | 187 | 302 | 329 | 353 | 377 | |
PL | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 | |
Max. skaits, kas vienlaikus pastāvīgi uzturēsies augstskolas telpās | 20 | 39 | 40 | 39 | 39 | 39 | |
NL | 42 | 161 | 263 | 290 | 314 | 338 |
6.tabula
Prognozētais maksimālais IDA papildu akadēmiskā personāla slodzes aprēķins
Programma | Kredītpunktu apjoms | Studiju slodze (kontaktstundas) | Metodiskā darba slodze | Pētnieciskā darba slodze | Citu darbu slodze | Darba slodze – kopā (stundas) |
Profesionālā bakalaura programma "Policijas darbs" | 160 | 16 900 10 profesori –(10x300); |
15 400 10 profesori –(10x300); |
6 650 10 profesori –(10x350); |
2 050 10 profesori –(10x50); |
41 000 |
Profesionālā maģistra programma "Policijas darbs" | 40 | 1100 1 profesors – (1x300); |
1100 1 profesors – (1x300); |
650 1 profesors – (1x350); |
150 1 profesors |
3000 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi* | 1500 3 lektori (3x500) |
1500 3 lektori (3x500) |
0 | 0 | 3000 |
*Ar pieņēmumu, ka pastāvīgi (visa gada garumā) tiek īstenots kvalifikācijas celšanas kurss vienai klausītāju grupai (20 personām)
7.tabula
Maksimālais papildu akadēmiskā personāla amata vietu skaits14
Akadēmiskais personāls | Amata vietas |
Profesors | 11 |
Docents | 18 |
Lektors | 18 |
KOPĀ |
47 |
8.tabula
Maksimālais papildu vispārējā personāla amata vietu skaits15
Vispārējais personāls | Amata vietas |
Rektors | 1 |
Prorektors | 2 |
Rektora palīgs | 1 |
Dekāns | 1 |
Prodekāns | 1 |
Kadetu nodaļas speciālists | 1 |
Grāmatvedis | 2 |
Personāla speciālists | 2 |
IT speciālists | 2 |
Katedras metodiķis | 3 |
Izglītības koordinācijas metodiķis | 4 |
Laborants | 2 |
Bibliotekārs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs | 1 |
Kvalifikācijas paaugstināšanas speciālists | 2 |
Zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālists | 2 |
KOPĀ | 28 |
Maksimālo papildu izdevumu atlīdzībai aprēķins
9.tabula
Akadēmiskais personāls
EKK | Nosaukums | Summa | Aprēķins |
1000 | Atlīdzība | 1 303 034 | |
1100 | Atalgojums | 1 004 415 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 913 104 | √ Profesors16 2550 euro mēn.x12 mēn.x 11 pers.=336 600 euro √ Docents17 1382 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.=298 512 euro √ Lektors 1287 euro mēn.x12 mēn.x 18 pers.= 277 992 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas18 | 91 311 | 10% no 913 104 |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 298 619 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 252 963 | 24,09% no (1 004 415+45 656) |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 45 656 | 5% no 913 104 |
10.tabula
Vispārējais personāls
EKK | Nosaukums | Aprēķins | |
1000 | Atlīdzība | 543 068 | |
1100 | Atalgojums | 418 612 | |
1119 | Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 380 556 | √ Rektors19 2264 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=27 168 euro √ Prorektors, dekāns 20 1647 euro mēn.x12 mēn.x 3 pers.= 59 292 euro √ Rektora palīgs 38. saime "Sekretariāta funkcijas" IV līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro √ Prodekāns21 1287 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 15 444 euro √ Kadetu nodaļas speciālists, kvalifikācijas paaugstināšanas speciālisti, zinātniskās pētniecības struktūrvienības speciālisti 22 1093 euro mēn.x12 mēn.x 5 pers.= 65 580 euro √ Grāmatvedības speciālists 14. saime "Grāmatvedība" III A līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ personāla speciālists 30. saime "Personāla vadība", III līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ IT speciālists 19.5. apakšsaime "Sistēmu administrēšana un uzturēšana", II B līmenis, 9.mēnešalgu grupa 1190 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 28 560 euro √ katedru metodiķi, izglītības koordinācijas metodiķi 23 750 euro mēn.x12 mēn.x 7 pers.= 63 000 euro √ laboranti 24 899 euro mēn.x12 mēn.x 2 pers.= 21 576 euro √ kvalifikācijas paaugstināšanas struktūrvienības vadītājs25 1382 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.=16 584 euro √ bibliotekārs 18.2.apakšsaime "Informācijas apkopošana un analīze. Bibliotēku pakalpojumi", II līmenis, 8.mēnešalgu grupa 1093 euro mēn.x12 mēn.x 1 pers.= 13 116 euro |
1140 | Piemaksas, prēmijas un naudas balvas26 | 38 056 | 10% no 380 556 euro |
1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 124 456 | |
1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 105 428 | 24,09% no (418 612+19 028) euro |
1220 | Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi | 19 028 | 5% no 380 556 euro |
1.tabula
Maksimālais pārējo papildu izdevumu aprēķins27
EKK | Nosaukums | Summa, gadā | Aprēķins |
2000 | Preces un pakalpojumi | 254 012 | |
2100 | N3-komandējumu un dienesta braucienu izmaksas | 4513 | 2,85 euro/uz 1 studiju vietu x 377 studiju vietas= 1075 eurox 4,2=4513 euro |
2200 | N4-pakalpojumu izmaksas – kopā | 36 510 | |
sakaru pakalpojumu izmaksas | 1319 | sakaru pakalpojumu izmaksas gadā = (tālruņa pakalpojumu izmaksas
gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā):942 euro+
377 euro=1319 euro √ tālruņa pakalpojumu izmaksas gadā = (abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī – 9,81 euro, bezmaksas sarunas) x 12 mēn.=117,72 euro x 377 studiju vietas:50 studiju vietas=8 telefoni=942 euro √ pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,00 euro x 377 studiju vietas= 377 euro |
|
Nekustamā īpašuma nodoklis | 3000 | Pieņēmums: Ēkas kadastrālā vērtība – 200 000 euro; 1,5% no 200 000 euro=3000 euro | |
kārtējā remonta izmaksas | 6447 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 6447euro | |
kapitālā remonta izmaksas | 6447 | 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 6447 euro | |
avārijas remonta izmaksas | 3212 | 1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,42 euro x 6 m2 x 377 studiju vietas= 3212 euro | |
tehniskās apkopes izmaksas | 6334 | 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2 – 0,28 euro) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā – 6)x 377 studiju vietas= 6334 euro | |
administratīvā darba nodrošināšana | 4499 | [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā – 1319 euro) + nekustamā īpašuma nodoklis – 3000 euro +(remontu izmaksas gadā – 16 106 euro)+(tehniskās apkopes izmaksas gadā – 6334 euro)] = 26 759 euro x (4 procenti no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)=1071 euro x 4,2=4499 euro | |
citi pakalpojumi | 5252 | = [(sakaru pakalpojumu izmaksas gadā – 1319 euro) + nekustamā īpašuma nodoklis – 3000 euro +(remontu izmaksas gadā - 16 106 euro) + (tehniskās apkopes izmaksas gadā – 6334 euro) + (administratīvā darba nodrošināšana gadā –4499 euro)]= 31 258 euro x (4 procenti no kopējās summas)x4,2=5252 euro | |
2300 |
N5-materiālu un inventāra izmaksas – kopā | 212 989 | = (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā): |
mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas | 10 134 | uz vienu studiju vietu gadā – 6,40 euro x 377 studiju vietas=2413 euro x 4,2=10 134 | |
inventāra iegādes izmaksas | 5637 | uz vienu studiju vietu gadā – 3,56 euro x 377 studiju vietas= 1343 euro x 4,2=5637 | |
kancelejas preču iegādes izmaksas | 11 718 | uz vienu studiju vietu gadā – 7,40 euro x 377 studiju vietas= 2790 euro x 4,2=11 718 | |
2300 |
N6 - grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas | 27 938 | vienai studiju vietai gadā= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā –13) x (vidējā vienas grāmatas cena – 11,38 euro) / (grāmatu kalpošanas laiks gados) – 10] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro)= 17,65 euro x 377 studiju vietas=6652 euro x 4,2= 27 938 euro |
2300 |
N7- iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas | 94 358 | uz vienu studiju vietu gadā == (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 49,66 euro) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 0,2 x 49,66 euro)=59,60 euro x 377 studiju vietas=22 466 euro x 4,2= 94 358 euro |
12.tabula
Maksimālie papildu izdevumi studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai28 (xx.xx.xx "Iekšējās drošības akadēmija")
EKK 2000 |
Maksimālais studiju vietu skaits – 377 | Izdevumi uz 1 studiju vietu – 8,54 euro | KOPĀ:3220 euro |
13.tabula
Citi jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi29, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita
EKK | Objekts/izdevumu nosaukums | Aprēķins | Izdevumi, euro |
2000 | 1. Papildu izveidotās studiju un darba telpas (4820 m2) – kopā | 22 600 | |
apkure | 0,537 euro x 4820 m2x 7 mēn.= 18 119 euro | 18 119 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,03 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.)= 828 euro | 828 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 0,90 euro) x (39 stud.+28 visp.pers.) = 724 euro | 724 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus – 8 hx180 d.) x 0,01 kWh x 6 m2 uz vienu vietu gadā x (39 stud.+28 nod.).) x (1 kWh cena-0,157)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 12 mēnešus gadā – 8 h x 240 d.) x 0,1 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]x (39 stud..+28 nod.)) = 2929 euro | 2929 | |
2000 | 2. Slēgtā tipa angārs - kopā | 8799 | |
apkure | 0,537 euro x 486 m2 x 7 mēn.=1827 euro | 1827 | |
ūdensapgāde | (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 ūdens cena – 1,40 euro) x 153 pers.= 12 360 euro | 5141 | |
kanalizācija | (kanalizācija kubikmetros uz vienu studējošo vai nodarbināto gadā – 24 m3) x (1 m3 kanalizācijas cena – 1,70 euro) x 153 pers.=10 800 euro | 625 | |
elektroenerģija | [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā 12 mēnešus – 8 h x 240 d.) x 4 kWh x (1 kWh cena – 0,157)]= 1206 euro | 1206 | |
KOPĀ | 31 399 |
2. Ar profesionālās izglītības iestādes izveidi un darbības nodrošināšanu saistīto papildu izdevumu aprēķins
14.tabula
Vienreizējās izmaksas (budžeta apakšprogramma 06.01.00 ‘Valsts policija", EKK 2000)
Nr.p.k. | Pasākums | Prognozētās izmaksas/aprēķini | Nosacījumi |
1. | Studiju programmas izstrāde30 | 7200 | Arodizglītības programma |
2. | Profesionālās izglītības iestādes akreditācija vienlaikus ar profesionālās izglītības programmas akreditāciju31 | 892 | |
KOPĀ | 8092 |
1 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša augstskola (pilda attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu deleģētu pārvaldes uzdevumu).
2 Valsts policijas padotībā (pakļautībā) esoša valsts pārvaldes iestāde, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde.
3 Aprēķināts proporcionāli vidējo studiju vietu skaitam attiecīgajā gadā
4 Nav atkarīgs no studiju vietu skaita.Pieņēmums:1.gadā vidēji strādā 9 mēnešus: 543 068 euro:12 mēn.x 9 mēn.=407 301 euro
5 Nav atkarīgs no studiju vietu skaita
6 Aprēķināts proporcionāli vidējo studiju vietu skaitam attiecīgajā gadā
7 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x 2 programmas =14 400 euro
8 Saskaņā ar MK 11.12.2018. noteikumu Nr.778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" (turpmāk – noteikumi Nr.778) maksas pakalpojumu cenrādis" (turpmāk – noteikumi Nr.778) pielikuma 3.punktu (viena augstākās izglītības iestāde, kurā studē 2000 studentu un mazāk): 19 215 euro+711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 7 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x7 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 26 436 euro).
9 Saskaņā ar nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2019.gada 4.martā apstiprināto iekšējo normatīvo aktu "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis", kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 55.3panta trešo daļu (studiju virziens, kuram atbilst 2 studiju programmas (pieņēmums)):12 479 euro + 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 5 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x5 ekspertix5 naktis (pieņēmums) = 18 705 euro).
10 Saskaņā ar noteikumu Nr.778 pielikuma 4.punktu: 2761 euro x 2 studiju programmas+ 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 3 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x3 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 8617 euro).
11 Pieņēmums: 7 auditorijas
12 Pieņēmums: 20 m2 kopējā platība uz 1 personu saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija ieteikumu Nr.2 "Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām"2.pielikuma 2.2.apakšpunktu; personu nosacītais skaits: 28 vispārīgais personāls + (47akadēmiskais personāls: 3, ievērojot, ka ak.pers.vienlaicīgi neuzturēsies telpās =16) + 40 studējošie, kas vienlaicīgi uzturēsies telpās + 338 max.studējošie : 3, ievērojot, ka stud.uzturēsies telpās periodiski = 113, ievērojot arī regulāru kvalifikācijas paaugstināšanas kursu norisi)= 241 pers.; 20 m2 x 241 pers.= 4820 m2
13 Atkarīgs no konkrēto telpu tehniskā stāvokļa. Pieņēmums, ka tehniskais stāvoklis ir sliktāks nekā VPK
14 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3.pielikumu pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei gadā: lektors, profesors, docents: 600-1000 stundas (aprēķinā pieņemtā slodze – 1000 stundas)
15 Aprēķināts, ievērojot studējošo skaita pieaugumu
16 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.445) 1.pielikumu zemākā profesora mēneša darba algas likme ir 1530 euro par darba slodzi no 600–1000 stundām. Ievērojot iespējamo darba algu darba tirgū un pieņemot, ka zemākā darba algas likme nosakāma par 600 stundu slodzi, ievērojot, ka faktiskā slodze prognozēta 1000 stundu apjomā, aprēķinos piemērotā darba algas (mēnešalgas) likme 1530:600x1000=2550 euro
17
Pieņēmums: Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu
Nr.690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi"
(turpmāk – noteikumi Nr.690) – 10. Mēnešalgas apmērs par akadēmiskā
personāla darba slodzi, kas noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par
pedagogu darba samaksu, nedrīkst būt zemāks par normatīvajā aktā par
pedagogu darba samaksu noteikto apmēru, nepārsniedzot valsts tiešās
pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu
grupām noteikto maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības
iestādēs:
10.1. docentam – 11.mēnešalgu grupai;
10.2. lektoram – 10.mēnešalgu grupai;
10.3. asistentam – 8.mēnešalgu grupai.
11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu
nosaka, ievērojot šādus individuālā vērtējuma kritērijus:
11.1. iegūtā izglītība vai grāds;
11.2. pedagoģiskā darba stāža un
pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža
kopsumma (gados).
18
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" – 52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši
Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.
19 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā rektora mēneša darba algas likme ir 1530 euro. Ievērojot iespējamo darba algu darba tirgū, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja mēnešalgai – 14.mēnešalgu grupa
20 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 1225 euro. Ievērojot iespējamo darba algu darba tirgū, aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst 10.mēnešalgu grupa
21 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā prorektora un dekāna mēneša darba algas likme ir 785 euro. Ievērojot, iespējamo darba algu darba tirgū , aprēķinos pieņemts, ka mēnešalga atbilst iestādes vadītāja vietnieka mēnešalgai – 12.mēnešalgu grupa
22 Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.decembra noteikumu Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr.66) 2.pielikumu aprēķinos tiek pieņemts, ka speciālista amats atbilsts 8.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1093 euro.
23 Saskaņā ar noteikumu Nr.445 1.pielikumu zemākā metodiķa mēneša darba algas likme ir 750 euro
24 Saskaņā ar noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka laboranta amats atbilsts 6.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 899 euro.
25 Saskaņā noteikumu Nr.66 2.pielikumu, aprēķinos tiek pieņemts, ka struktūrvienības vadītāja amats atbilsts 11.mēnešalgu grupai, kur maksimālā mēneša alga ir 1382 euro.
26
Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" –52.1.2. vispārējās
piemaksas plāno 10 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam
plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno
10% apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5. sociālās garantijas plāno
atbilstoši šādiem principiem:
52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos
nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno
5 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu
kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;
52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir
noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā
(piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un
zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā
garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā
institūcijā noteiktajiem kritērijiem;
Noteikumi Nr.690 – 13. Piemaksas,
prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam
personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši
Valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.
27
Piemērots Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994
"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem 2.pielikums
"Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā
nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodika" un studiju izmaksu koeficienta
(ki) optimālā vērtība – 4,2 (izņemot sakaru pakalpojumus).
28 Piemērots Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi"regulējums:"8. Studējošo pašpārvaldi atbilstoši tās organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam finansē no:8.1. koledžai piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 8,54 euro apmērā uz vienu studiju vietu gadā, reizinot ar studiju vietu skaitu gadā."
29 Izdevumi, kas nav atkarīgi no studiju vietu skaita vai atkarīgi tikai no studējošo skaita, kas augstskolā uzturēsies vienlaikus
30 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x1 programma =7200 euro
31 Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 831 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, vispārējās un profesionālās izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība"; Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 541 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" pielikuma 5.3.apakšpunkts: Profesionālās izglītības iestādes akreditācija vienlaikus ar profesionālās izglītības programmas(-u), vispārējās izglītības programmas(-u) akreditāciju- izglītojamo skaits izglītības iestādē – no 151 līdz 300- 1 izglītības programma- 891,47 euro
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
7. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu nepieciešamā finansējuma detalizēti aprēķini
Risinājums Nr.3. Jaunas struktūrvienības izveide kādā no valsts universitātēm
(īstenos II līmeņa profesionālās augstākās izglītības un maģistrantūras
studiju programmas; VPK tiek saglabāta)
Universitātei piešķiramā valsts budžeta finansējuma aprēķins
1.tabula
KOPSAVILKUMS
Nr.p.k. | Nosaukums | Prognozētās izmaksas | ||||||
KOPĀ | 1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads maksimālais 2025 |
||
PAPILDU izdevumi – kopā | x | 80 582 | 635 351 | 1 189 863 | 1 402 770 | 1 627 546 | 1 870 885 | |
1. | Vienreizējās izmaksas | 41 722 | 41 722 | |||||
Ar darbības uzsākšanu saistītie izdevumi (2.tabula) | 41 722 | 41 722 | ||||||
2. | Pastāvīgās izmaksas (3.tabula) | 38 860 | 635 351 | 1 189 863 | 1 402 770 | 1 627 546 | 1 870 885 | |
Studiju finansējums | x | 38 860 | 635 351 | 1 189 863 | 1 402 770 | 1 627 546 | 1 870 885 | |
tai skaitā: | ||||||||
IEM budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija" | x | 29 960 | 600 048 | 1 148 435 | 1 312 742 | 1 386 455 | 1 463 849 | |
Attiecīgās KNAB, NMP, IDB budžeta programmas – kopā | x | 8 900 | 35 303 | 41 428 | 90 028 | 241 091 | 407 036 | |
3. | Zinātniskā darbība1 | x | x | x | x | x | x | x |
2.tabula
1. Vienreizējās izmaksas
Nr.p.k. | Pasākums | Prognozētās izmaksas/aprēķini | Nosacījumi |
1. | Studiju programmu izstrāde2 | 14 400 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma |
2. | Studiju virziena atvēršana un akreditācija3 | 18 705 | |
3. | Studiju programmu licencēšana4 | 8617 | Profesionālā bakalaura programma un profesionālā maģistra programma |
4. | Ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē | Sedz augstskola un, ja nepieciešams, VP un VPK piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. | Ilgtermiņa tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai universitāte izveido jaunu struktūrvienību un investē savus resursus atbilstošas studiju infrastruktūras izveidē. Valsts noslēpumu saturošu studiju materiālu un literatūras uzglabāšanas nosacījumu izpilde, kā arī normatīvo aktu prasībām atbilstošu telpu un studiju vides izmantošana iespējama, universitātei (akadēmijai) sadarbojoties ar Valsts policiju un Valsts Policijas koledžu, vienojoties par Valsts policijas koledžai pieejamo specifisko studijas infrastruktūras objektu izmantošanu. |
KOPĀ | 41 722 |
3.tabula
2. Pastāvīgās izmaksas (studiju finansējums)
Nr.p.k. | Studiju forma/Rādītāji | Aprēķins | |||||
1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads 2025 |
||
1. | Pilns laiks – II līmenis (24 mēneši )– Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 1.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1594,93 | 1674,68 | 1758,41 | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | |
Studiju izmaksu koeficients | 4,2 | 4,2 | 4,2 | 4,2 | 4,2 | 4,2 | |
Vidējais studiju vietu skaits | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 | |
Studiju finansējums | 46 891 | 182 876 | 288 028 | 302 429 | 317 551 | 333 428 | |
2. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši )– Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 2.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1594,93 | 1674,68 | 1758,41 | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | |
Studiju izmaksu koeficients x 0,75 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | |
Vidējais studiju vietu skaits | 27 | 103 | 177 | 194 | 194 | 194 | |
Studiju finansējums | 135 649 | 543 350 | 980 458 | 1 128 293 | 1 184 709 | 1 243 943 | |
3. | Nepilns laiks II līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma II sadaļas 3.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | ||||
Studiju izmaksu koeficients x 0,75 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | ||||
Vidējais studiju vietu skaits* | 8 | 32 | 56 | ||||
Studiju finansējums | 46 528 | 195 416 | 359 077 | ||||
4. | Nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – visas iestādes(1.pielikuma II sadaļas 4.tabula) (izglītības tematiskā joma "Tieslietu zinātnes") | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1594,93 | 1674,68 | 1758,41 | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | |
Studiju izmaksu koeficients 1,1 x 1,5 x 0,75 | 1,24 | 1,24 | 1,24 | 1,24 | 1,24 | 1,24 | |
Vidējais studiju vietu skaits | 9 | 34 | 38 | 38 | 38 | 38 | |
Studiju finansējums | 17 800 | 70 605 | 82 857 | 87 000 | 91 350 | 95 917 | |
KOPĀ –studiju finansējums, tai skaitā: | 200 340 | 796 831 | 1 351 343 | 1 564 250 | 1 789 026 | 2 032 365 | |
√ Valsts policija | 191 440 | 761 528 | 1 309 915 | 1 474 222 | 1 547 935 | 1 625 329 | |
Bāzes izdevumi5 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | |
√ Pārējās iestādes | 8 900 | 35 303 | 41 428 | 90 028 | 241 091 | 407 036 | |
Bāzes izdevumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |
Papildu nepieciešams | 38 860 | 635 351 | 1 189 863 | 1 402 770 | 1 627 546 | 1 870 885 | |
tai skaitā6: | |||||||
IEM budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija" | 29 960 | 600 048 | 1 148 435 | 1 312 742 | 1 386 455 | 1 463 849 | |
Attiecīgās KNAB, NMP, IDB budžeta programmas –kopā | 8 900 | 35 303 | 41 428 | 90 028 | 241 091 | 407 036 |
*skatīt skaidrojumu pie 1.pielikuma II sadaļas 3.tabulas
PAMATOJUMS
Nr.p.k. | Normatīvais akts/citi nosacījumi | Piemērotais regulējums, pieņēmumi, aprēķini |
1. | MK 11.12.2018. noteikumu Nr.778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" pielikuma 4.punkts | Skatīt 3.atsauci |
1. | MK 12.12.2006.noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" | 9. Studiju bāzes finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz
attiecīgajai augstskolai vai koledžai valsts noteikto studiju vietu
skaitu [...pielikums], studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības
tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem.
√ Studiju vietas bāzes izmaksu aprēķins, kas balstīts uz šādiem pieņēmumiem: 1. 2019.gada plānotās izmaksas – 1518,98 euro; 2. katru gadu bāzes izmaksas palielinātas par 5%; 3. aprēķini veikti līdz 6 gadu laikposmam (kamēr pasūtījums kļūst stabils). 13. Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām – trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības [Civilā drošība – optimālā – 4,2]. 27. Pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā, katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu. 28. Studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības. √ Studiju izmaksu koeficientu vērtības: 1. pilns laiks – II līmenis – 4,2; 2. nepilns laiks – 4,2 x 0,75 = 3,15; 3. nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra (izglītības tematiskā joma "Tieslietu zinātnes") –1,1 x 1,5 x 0,75 = 1,24. |
2. | MK 16.03.2010. noteikumi Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" | 2. Mācību izdevumus, kas saistīti ar
izglītības iegūšanu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ja
amatpersona saskaņā ar šiem noteikumiem izglītību iegūst Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu padotībā esošā koledžā (turpmāk –
koledža), Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā (turpmāk –
mācību centrs) vai citā šajos noteikumos noteiktajā izglītības
iestādē attiecīgi pilna vai nepilna laika studijās, klātienē vai
neklātienē. 18. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei], izglītības iestādei piešķiramā finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā attiecīgās izglītības programmas īstenošanas faktiskās izmaksas, bet ne lielākā apmērā, kā noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. |
3. | Aprēķinos piemērotas maksimāli iespējamās izmaksas un maksimāli iespējamais valsts pasūtījums. Nav paredzēts finansējums zinātniskajai darbībai un snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā. | Finansējumu zinātniskajai darbībai un snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstskolai piešķir tas resors, kura atbildībā ir attiecīgā augstskola, ievērojot kopējos augstskolas darbības rādītājus. |
FINANSĒŠANAS KĀRTĪBA
Nr.p.k. | Normatīvais akts | Piemērotais regulējums |
1. | MK 12.12.2006.noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" | 20. Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru
padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām
un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un
zinātnisko darbību saskaņā ar šo noteikumu 14., 17. un 17.1
punktu. 19. Zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai un koledžai saskaņā ar šo noteikumu 17.3.apakšpunktu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot nosacījumu, ka piešķiramo līdzekļu apmērs augstskolai gadā nav mazāks par 21 344 euro, koledžai – par 7115 euro. |
2. | MK 16.03.2010. noteikumi Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" | 6. Amatpersonu uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai nosūta,
pamatojoties uz attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes
vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja vai viņa pilnvarotas
amatpersonas izdotu rīkojumu (pavēli). 10. Ja amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.3. [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei] vai 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību uzsākšanas divpusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu ar amatpersonu slēdz attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. 12. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, tā ar izglītības iestādi noslēgtā studiju (mācību) līguma kopiju 10 darbdienu laikā pēc tā noslēgšanas iesniedz iestādē, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu. 16. Mācību izdevumus attiecīgi sedz no: 16.2. Iekšlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei attiecīgajam saimnieciskajam gadam plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem – ja amatpersona nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei]; 17. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz: 17.1. šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei], attiecīgā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde vai Ieslodzījuma vietu pārvalde slēdz līgumu ar izglītības iestādi par speciālistu sagatavošanu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, kurā iekļauta informācija par izglītojamo amatpersonu skaitu un sniegts apliecinājums par tam nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu (turpmāk – vienošanās protokols). 18. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, izglītības iestādei piešķiramā finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā attiecīgās izglītības programmas īstenošanas faktiskās izmaksas, bet ne lielākā apmērā, kā noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. 19. Amatpersona, kuru izslēdz no izglītības iestādes, pilnā apmērā atmaksā līgumā par izglītības ieguvi un dienestu norādītajai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei faktiski segtos mācību izdevumus, izņemot šo noteikumu 24.punktā minētos gadījumus. |
3. | Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums | 26.pants. Kompensācija
mācību izdevumu segšanai (1) Amatpersonām (darbiniekiem) var kompensēt mācību izdevumus, ja tās pēc institūcijas iniciatīvas vai savstarpējas vienošanās sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta) pienākumu izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas. Amatpersonām (darbiniekiem) mācību izdevumu segšanai izmaksājamās kompensācijas apmēru nosaka institūcijas vadītājs. Ja izglītības iegūšana prasa amata (dienesta, darba) pienākumu pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu uz laiku, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par mācību maksas kompensācijas piešķiršanu, vienojas arī par mēnešalgas saglabāšanu un tās nosacījumiem. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē mācību izdevumus, šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumus, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar mācību maksas kompensēšanu saistītos izdevumus. 28.pants. Mācību izdevumu segšana (1) Valsts institūcija, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru uz izglītības iestādi, lai šī amatpersona vai karavīrs iegūtu attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Ja amatpersona vai karavīrs minēto izglītību iegūst, pārtraucot dienesta pienākumu izpildi, tam šajā laikā saglabājas mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturdevas kompensācija. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un karavīriem, kas mācās Ministru kabineta noteiktajās izglītības iestādēs, mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. (3) Ministru kabinets reglamentē nosacījumus, ar kādiem un kārtību, kādā amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus. |
4. | MK 21.06.2010.MK noteikumi Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" |
VIII. Kompensācija mācību izdevumu segšanai 44. Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus: 44.1. iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu (norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa); 44.2. izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) uzņemta attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) ir sekmīgi nokārtojusi attiecīgā semestra pārbaudījumus un tai nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš); 44.3. izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā; 44.4. mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju. 45. Institūcija mēneša laikā pēc institūcijas vadītāja rakstiska rīkojuma (pavēles) izdošanas vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā pārskaita kompensējamo summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē. 46. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par trim gadiem, atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumos) gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata, atvaļināšanas no dienesta vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā: 46.1. 100% apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts mazāk par gadu; 46.2. 50% apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem; 46.3. 20% apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem. 47. Ja amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ (izņemot šo noteikumu 48.3.apakšpunktā minēto gadījumu) vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, amatpersonai (darbiniekam) piecu darbdienu laikā jāinformē par to institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Šajā gadījumā amatpersona (darbinieks) atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu 100% apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) atskaitīšanas no izglītības iestādes. 50. Ja amatpersona (darbinieks) pēc amata (darba, dienesta) tiesisko attiecību pārtraukšanas nodibina amata (darba, dienesta) tiesiskās attiecības citā no valsts budžeta finansētā institūcijā vai tiek pārcelta amatā (dienestā) citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, amatpersonas (darbinieka) saistības saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu saglabājas. Amatpersonas (darbinieka) pienākums ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms amata (dienesta, darba) attiecību pārtraukšanas ir informēt pašreizējo darba devēju par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes uzsākšanu citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, iesniedzot attiecīgu apliecinājumu no jaunā darba devēja. Pašreizējais darba devējs informē jauno darba devēju par amatpersonas (darbinieka) saistībām saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu. Amatpersona (darbinieks) minēto saistību izpildi nodrošina pie jaunā darba devēja. |
1 IeM un citas nozares ministrijas sadarbībā ar savām padotības iestādēm un universitāti (akadēmiju) kopīgi attīsta zinātnisko pētniecību (fundamentālie un lietišķie pētījumi, valsts pētījumu programmas, tirgus orientētie pētījumi, valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi, zinātniskās konferences un zinātniskās publikācijas u.c.), attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānojot un izlietojot finansējumu zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto vai līdzfinansēto programmu (projektu) ietvaros, kā arī savstarpēji vienojoties par nozares vajadzībām aktuālo pētījumu tematiku
2 480 (vid. cilvēkstundu skaits (pieņēmums)) x 15 euro (vidējās 1 cilvēkstundas izmaksas (pieņēmums)) x 2 programmas =14 400 euro
3 Saskaņā ar nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" valdes priekšsēdētāja 2019.gada 4.martā apstiprināto iekšējo normatīvo aktu "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis", kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 55.3panta trešo daļu (studiju virziens, kuram atbilst 2 studiju programmas (pieņēmums)):12 479 euro + 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 5 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x5 ekspertix5 naktis (pieņēmums) = 18 705 euro).
4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 11.decembra noteikumu Nr.778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" pielikuma 4.punktu: 2761 euro x 2 studiju programmas+ 711,44 euro (viena eksperta maksimālie ceļa izdevumi) x 3 eksperti+106,72 euro (viena eksperta maksimālie viesnīcas izdevumi par vienu nakti)x3 ekspertix3 naktis (pieņēmums)= 8617 euro).
5 Atbilstoši pašreiz noslēgtajam līgumam ar Rīgas Stradiņa Universitāti
6 Pieņēmums: profesionālā maģistrantūra 50% – Valsts policija, 50% – pārējās iestādes
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens
8. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"
Prognozētā papildu nepieciešamā finansējuma detalizēti aprēķini
Risinājums Nr.4. Esošās situācijas saglabāšana–ārpakalpojuma iepirkums
(īstenos II
līmeņa profesionālās augstākās izglītības un maģistrantūras studiju
programmas; VPK tiek saglabāta)
Augstskolai piešķiramā valsts
budžeta finansējuma aprēķins
1.tabula
Pastāvīgās izmaksas (studiju finansējums)
Nr.p.k. | Studiju forma/Rādītāji | Aprēķins | |||||
1.gads 2020 |
2.gads 2021 |
3.gads 2022 |
4.gads 2023 |
5.gads 2024 |
6.gads 2025 |
||
1. | Pilns laiks – II līmenis (24 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 1.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1594,93 | 1674,68 | 1758,41 | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | |
Studiju izmaksu koeficients | 4,2 | 4,2 | 4,2 | 4,2 | 4,2 | 4,2 | |
Vidējais studiju vietu skaits | 7 | 26 | 39 | 39 | 39 | 39 | |
Studiju finansējums | 46 891 | 182 876 | 288 028 | 302 429 | 317 551 | 333 428 | |
2. | Nepilns laiks – II līmenis (30 mēneši) – Valsts policija (1.pielikuma II sadaļas 2.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1594,93 | 1674,68 | 1758,41 | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | |
Studiju izmaksu koeficients x 0,75 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | |
Vidējais studiju vietu skaits | 27 | 103 | 177 | 194 | 194 | 194 | |
Studiju finansējums | 135 649 | 543 350 | 980 458 | 1 128 293 | 1 184 709 | 1 243 943 | |
3. | Nepilns laiks II līmenis (30 mēneši) – KNAB, NMP, IDB (1.pielikuma II sadaļas 3.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | ||||
Studiju izmaksu koeficients x 0,75 | 3,15 | 3,15 | 3,15 | ||||
Vidējais studiju vietu skaits* | 8 | 32 | 56 | ||||
Studiju finansējums | 46 528 | 195 416 | 359 077 | ||||
4. | Nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – visas iestādes(1.pielikuma II sadaļas 4.tabula) | ||||||
Studiju vietas bāzes izmaksas | 1594,93 | 1674,68 | 1758,41 | 1846,33 | 1938,65 | 2035,58 | |
Studiju izmaksu koeficients x 1,5 x 0,75 | 4,73 | 4,73 | 4,73 | 4,73 | 4,73 | 4,73 | |
Vidējais studiju vietu skaits | 7 | 27 | 30 | 30 | 30 | 30 | |
Studiju finansējums | 52 809 | 213 874 | 249 519 | 261 995 | 275 095 | 288 849 | |
KOPĀ – studiju finansējums, tai skaitā: | 235 349 | 940 100 | 1 518 005 | 1 739 245 | 1 972 771 | 2 225 297 | |
√ Valsts policija1 | 208 945 | 833 163 | 1 393 246 | 1 561 719 | 1 639 807 | 1 721 795 | |
Bāzes izdevumi | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | 161 480 | |
√ Pārējās iestādes | 26 404 | 106 937 | 124 759 | 177 526 | 332 964 | 503 502 | |
Bāzes izdevumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |
Papildu nepieciešams | 73 869 | 778 620 | 1 356 525 | 1 577 765 | 1 811 291 | 2 063 817 | |
tai skaitā2: | |||||||
IEM budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija" | 47 465 | 671 683 | 1 231 766 | 1 400 239 | 1 478 327 | 1 560 315 | |
Attiecīgās KNAB, NMP, IDB budžeta programmas – kopā | 26 404 | 106 937 | 124 759 | 177 526 | 332 964 | 503 502 |
*skatīt skaidrojumu pie 1.pielikuma II sadaļas 3.tabulas
PAMATOJUMS
Nr.p.k. | Normatīvais akts/citi nosacījumi | Piemērotais regulējums, pieņēmumi, aprēķini |
1. | MK 11.12.2018. noteikumu Nr.778 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" pielikuma 4.punkts | Skatīt 1. un 2.atsauci |
1. | MK 12.12.2006.noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" | 9. Studiju bāzes finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz
attiecīgajai augstskolai vai koledžai valsts noteikto studiju vietu
skaitu [...pielikums], studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības
tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem. √ Studiju vietas bāzes izmaksu aprēķins, kas balstīts uz šādiem pieņēmumiem: 1. 2019.gada plānotās izmaksas – 1518,98 euro; 2. katru gadu bāzes izmaksas palielinātas par 5%; 3. aprēķini veikti līdz 6 gadu laikposmam (kamēr pasūtījums kļūst stabils). 13. Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām – trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības [Civilā drošība – optimālā – 4,2]. 28. Studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības. √ Studiju izmaksu koeficientu vērtības: 1. pilns laiks – II līmenis – 4,2; 2. nepilns laiks – 4,2 x 0,75 = 3,15; 3. nepilns laiks – profesionālā maģistrantūra – 4,2 x 1,5 x 0,75 = 4,73. |
2. | MK 16.03.2010. noteikumi Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" | 18. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei], izglītības iestādei piešķiramā finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā attiecīgās izglītības programmas īstenošanas faktiskās izmaksas, bet ne lielākā apmērā, kā noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. |
3. | Aprēķinos piemērotas maksimāli iespējamās izmaksas un maksimāli iespējamais valsts pasūtījums. Nav paredzēts finansējums zinātniskajai darbībai un snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā. | Finansējumu zinātniskajai darbībai un snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstskolai piešķir tas resors, kura atbildībā ir attiecīgā augstskola, ievērojot kopējos augstskolas darbības rādītājus. |
FINANSĒŠANAS KĀRTĪBA
Nr.p.k. | Normatīvais akts | Piemērotais regulējums |
1. | MK 12.12.2006.noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" | 20. Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru
padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām
un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un
zinātnisko darbību saskaņā ar šo noteikumu 14., 17. un
17.1 punktu. 19. Zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai un koledžai saskaņā ar šo noteikumu 17.3.apakšpunktu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot nosacījumu, ka piešķiramo līdzekļu apmērs augstskolai gadā nav mazāks par 21 344 euro, koledžai – par 7115 euro. |
2. | MK 16.03.2010. noteikumi Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" | 6. Amatpersonu uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai nosūta,
pamatojoties uz attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes
vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja vai viņa pilnvarotas
amatpersonas izdotu rīkojumu (pavēli). 10. Ja amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.3. [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei] vai 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību uzsākšanas divpusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu ar amatpersonu slēdz attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. 12. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, tā ar izglītības iestādi noslēgtā studiju (mācību) līguma kopiju 10 darbdienu laikā pēc tā noslēgšanas iesniedz iestādē, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu. 16. Mācību izdevumus attiecīgi sedz no: 16.2. Iekšlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei attiecīgajam saimnieciskajam gadam plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem – ja amatpersona nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei]; 17. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz: 17.1. šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi [uz augstskolu – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei], attiecīgā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde vai Ieslodzījuma vietu pārvalde slēdz līgumu ar izglītības iestādi par speciālistu sagatavošanu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, kurā iekļauta informācija par izglītojamo amatpersonu skaitu un sniegts apliecinājums par tam nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu (turpmāk – vienošanās protokols). 18. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, izglītības iestādei piešķiramā finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā attiecīgās izglītības programmas īstenošanas faktiskās izmaksas, bet ne lielākā apmērā, kā noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. 19. Amatpersona, kuru izslēdz no izglītības iestādes, pilnā apmērā atmaksā līgumā par izglītības ieguvi un dienestu norādītajai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei faktiski segtos mācību izdevumus, izņemot šo noteikumu 24.punktā minētos gadījumus. |
3. | Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums | 26.pants. Kompensācija
mācību izdevumu segšanai (1) Amatpersonām (darbiniekiem) var kompensēt mācību izdevumus, ja tās pēc institūcijas iniciatīvas vai savstarpējas vienošanās sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta) pienākumu izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas. Amatpersonām (darbiniekiem) mācību izdevumu segšanai izmaksājamās kompensācijas apmēru nosaka institūcijas vadītājs. Ja izglītības iegūšana prasa amata (dienesta, darba) pienākumu pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu uz laiku, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par mācību maksas kompensācijas piešķiršanu, vienojas arī par mēnešalgas saglabāšanu un tās nosacījumiem. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē mācību izdevumus, šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumus, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar mācību maksas kompensēšanu saistītos izdevumus. 28.pants. Mācību izdevumu segšana (1) Valsts institūcija, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru uz izglītības iestādi, lai šī amatpersona vai karavīrs iegūtu attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Ja amatpersona vai karavīrs minēto izglītību iegūst, pārtraucot dienesta pienākumu izpildi, tam šajā laikā saglabājas mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturdevas kompensācija. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un karavīriem, kas mācās Ministru kabineta noteiktajās izglītības iestādēs, mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. (3) Ministru kabinets reglamentē nosacījumus, ar kādiem un kārtību, kādā amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus. |
4. | MK 21.06.2010.MK noteikumi Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" |
VIII. Kompensācija mācību izdevumu segšanai 44. Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, amatpersona (darbinieks) iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus: 44.1. iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu (norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa); 44.2. izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) uzņemta attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka amatpersona (darbinieks) ir sekmīgi nokārtojusi attiecīgā semestra pārbaudījumus un tai nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš); 44.3. izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā; 44.4. mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju. 45. Institūcija mēneša laikā pēc institūcijas vadītāja rakstiska rīkojuma (pavēles) izdošanas vai institūcijas iekšējā normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā pārskaita kompensējamo summu uz amatpersonas (darbinieka) norādīto kontu kredītiestādē. 46. Amatpersona (darbinieks), kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus institūcijā mazāk par trim gadiem, atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu (izņemot šo noteikumu 48.punktā minētos gadījumos) gada laikā pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata, atvaļināšanas no dienesta vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem šādā apmērā: 46.1. 100% apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts mazāk par gadu; 46.2. 50% apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem; 46.3. 20% apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas institūcijā ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem. 47. Ja amatpersonu (darbinieku) atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ (izņemot šo noteikumu 48.3.apakšpunktā minēto gadījumu) vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, amatpersonai (darbiniekam) piecu darbdienu laikā jāinformē par to institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Šajā gadījumā amatpersona (darbinieks) atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu 100% apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc amatpersonas (darbinieka) atskaitīšanas no izglītības iestādes. 50. Ja amatpersona (darbinieks) pēc amata (darba, dienesta) tiesisko attiecību pārtraukšanas nodibina amata (darba, dienesta) tiesiskās attiecības citā no valsts budžeta finansētā institūcijā vai tiek pārcelta amatā (dienestā) citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, amatpersonas (darbinieka) saistības saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu saglabājas. Amatpersonas (darbinieka) pienākums ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms amata (dienesta, darba) attiecību pārtraukšanas ir informēt pašreizējo darba devēju par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildes uzsākšanu citā no valsts budžeta finansētā institūcijā, iesniedzot attiecīgu apliecinājumu no jaunā darba devēja. Pašreizējais darba devējs informē jauno darba devēju par amatpersonas (darbinieka) saistībām saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 53. un 54.punktu. Amatpersona (darbinieks) minēto saistību izpildi nodrošina pie jaunā darba devēja. |
1 Atbilstoši pašreiz noslēgtajam līgumam ar Rīgas Stradiņa Universitāti (1 studiju vietas izmaksas ir mazākas par saskaņā ar noteikumiem Nr.994 aprēķinātajām, tiek piemērots noteikumu Nr.257 18.punkts).
2 Pieņēmums: profesionālā maģistrantūra 50% – Valsts policija, 50% – pārējās iestādes
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens