Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas aģents — fiziskā vai juridiskā persona, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vai to darbinieks un kura nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs;

2) apdrošināšanas ieguldījumu produkts — apdrošināšanas produkts, kurš paredz apdrošinājuma summas izmaksu apdrošināšanas līguma termiņa beigās vai atpirkuma summas izmaksu un kura apdrošinājuma summa vai atpirkuma summa ir tieši vai netieši piesaistīta tirgus svārstībām, izņemot:

a) nedzīvības apdrošināšanas produktus, kuri tiek piedāvāti Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmajā daļā minētajos nedzīvības apdrošināšanas veidos,

b) dzīvības apdrošināšanas līgumus, ja apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar minēto līgumu ir izmaksājama tikai apdrošinātās personas nāves gadījumā vai saistībā ar darbnespēju, ko izraisījusi trauma, slimība vai invaliditāte;

3) apdrošināšanas izplatīšana — rekomendāciju sniegšana, apdrošināšanas piedāvāšana, apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana, apdrošināšanas līguma noteikumu, tai skaitā apdrošināšanas līgumā noteikto tiesību un pienākumu, izskaidrošana, citu apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo darbību veikšana, minētā līguma noslēgšana vai apkalpošana, kā arī informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem apdrošināšanas piedāvājumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus klients izvēlas ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību;

4) apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks — persona, kurai ir apdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes un kura ir tiesīga apdrošināšanas izplatītāja vārdā nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu;

5) apdrošināšanas izplatītājs — apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks;

6) apdrošināšanas izplatītāju asociācija — biedrība, kura izveidota saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurā apvienojušies apdrošināšanas izplatītāji, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi;

7) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kas nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kas par atlīdzību nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu kā papildpakalpojumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) personas pamatdarbība nav apdrošināšanas izplatīšana,

b) persona izplata tikai tādu apdrošināšanu, kas papildina tās piedāvāto preci vai pakalpojumu,

c) šā punkta "b" apakšpunktā noteiktā apdrošināšana neparedz dzīvības vai civiltiesiskās atbildības riska apdrošināšanu, izņemot gadījumu, kad šāda apdrošināšana papildina preci vai pakalpojumu, ko apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks piedāvā savas pamatdarbības ietvaros;

8) apdrošināšanas starpnieks — apdrošināšanas brokeris vai apdrošināšanas aģents, kas par atlīdzību nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

9) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris — juridiskā persona, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks un kura nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu klienta vārdā un interesēs;

10) ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle;

11) atbildīgā persona — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka valdes loceklis vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka vadītāja vai citā vadošā amatā nodarbināta persona, kurai ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes, kuras amata pienākumos ietilpst pārraudzīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu un kurai ir piešķirtas tiesības dot norādījumus citām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka nodarbinātām personām, kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu;

12) atlīdzība par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu — komisijas maksa vai cits maksājums, ieskaitot darba samaksu, citus ekonomiskus labumus vai citas finansiāla vai nefinansiāla rakstura priekšrocības vai stimulus, ko saņem par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu;

13) dalībvalsts apdrošināšanas izplatītājs — dalībvalstī, kas nav Latvijas Republika, reģistrēts apdrošināšanas izplatītājs, kuram mītnes valstī ir tiesības izplatīt apdrošināšanu;

14) dalībvalsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai dalībvalsts deleģējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī iestāde izveidota uz likuma pamata vai arī šo funkciju tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo iestādi un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Eiropas Komisijai;

15) filiāle — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka struktūrvienība, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kura nav mītnes valsts;

16) galvenā saimnieciskās darbības vieta — vieta, no kuras tiek vadīta pamatdarbība;

17) galvenais birojs — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja valdes atrašanās vieta;

18) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir nodoms noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu vai kura saskaņā ar:

a) apdrošināšanas līgumu ir apdrošinājuma ņēmējs,

b) pārapdrošināšanas līgumu ir pārapdrošinājuma ņēmējs;

19) mītnes valsts — dalībvalsts, kurā atrodas:

a) apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka — fiziskās personas — pastāvīgā dzīvesvieta,

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka — juridiskās personas — juridiskā adrese vai, ja saskaņā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka valsts normatīvajiem aktiem tam nav juridiskās adreses, valsts, kurā atrodas tā galvenais birojs;

20) pārapdrošināšanas izplatīšana — rekomendāciju sniegšana, pārapdrošināšanas piedāvāšana, pārapdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana, pārapdrošināšanas līguma noteikumu, tai skaitā pārapdrošināšanas līgumā noteikto tiesību un pienākumu, izskaidrošana, citu pārapdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamo darbību veikšana, minētā līguma noslēgšana vai apkalpošana;

21) pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks — persona, kurai ir pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes un kura ir tiesīga pārapdrošināšanas izplatītāja vārdā nodarboties ar pārapdrošināšanas izplatīšanu;

22) pārapdrošināšanas izplatītājs — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, pārapdrošināšanas brokeris;

23) pārapdrošināšanas starpnieks — pārapdrošināšanas brokeris, kas par atlīdzību nodarbojas ar pārapdrošināšanas izplatīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

24) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas klientam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai šīs informācijas sniegšanai nepieciešamajā laikposmā nodrošinātu tās pieejamību, izmantošanu un pavairošanu nemainītā veidā;

25) rekomendāciju sniegšana — individuālu ieteikumu sniegšana klientam par vienu vai vairākiem apdrošināšanas piedāvājumiem vai noslēgtajiem līgumiem pēc klienta pieprasījuma vai pēc apdrošināšanas izplatītāja iniciatīvas;

26) uzņēmēja valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir filiāle,

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks sniedz pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli;

27) vispusīga apdrošināšanas piedāvājumu analīze — apdrošināšanas komersantu un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu apdrošināšanas piedāvājumu analīze un salīdzināšana, kuru klienta interesēs veic apdrošināšanas brokeris, izvērtējot pietiekami daudzus tirgū esošos apdrošināšanas piedāvājumus, lai sagatavotu klienta vajadzībām vispiemērotāko un atbilstošāko apdrošināšanas piedāvājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanai;

28) vispusīga pārapdrošināšanas piedāvājumu analīze — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāju filiāļu un ārvalsts pārapdrošinātāju filiāļu pārapdrošināšanas piedāvājumu analīze un salīdzināšana, kuru klienta interesēs veic pārapdrošināšanas brokeris, izvērtējot pietiekami daudzus tirgū esošos pārapdrošināšanas piedāvājumus, lai sagatavotu klienta vajadzībām vispiemērotāko un atbilstošāko pārapdrošināšanas piedāvājumu pārapdrošināšanas līguma noslēgšanai.

(2) Citi šajā likumā lietotie termini atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā un Apdrošināšanas līguma likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regulā (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014) lietotajiem terminiem.

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir veicināt klientu interešu aizsardzību, nodrošinot to, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšana ir uzticama, efektīva, droša un stabila, kā arī nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp izplatītājiem, jo īpaši informācijas sniegšanas jomā.

(2) Šis likums nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas sākšanu un veikšanu.

(3) Šis likums attiecas uz ikvienu personu, kas nodarbojas vai vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.

3. pants. Likuma darbības jomas izņēmumi

(1) Šis likums neattiecas uz valsts fondēto pensiju shēmu izplatīšanu saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu un pensiju plānu izplatīšanu saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem".

(2) Šis likums, izņemot tā 5. panta trešo daļu un 37. panta otro daļu, neattiecas uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kuri nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) apdrošināšana ir vienīgi papildinājums piedāvātajai precei vai pakalpojumam un paredz vienu no šādiem gadījumiem:

a) tādu zaudējumu segšanu, kuri ir saistīti ar piedāvātās preces defektu, bojājumu vai zudumu vai ar piedāvātā pakalpojuma neizmantošanas risku,

b) tādu zaudējumu segšanu, kuri ir saistīti ar bagāžas bojājumu vai nozaudēšanu un ar citiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka sniegto ceļojuma pakalpojumu riskiem;

2) par apdrošināšanu samaksātās apdrošināšanas prēmijas apmērs, to aprēķinot proporcionāli apdrošināšanas periodam, nepārsniedz 600 euro gadā vai, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums šīs daļas 1. punktā minētajam pakalpojumam, kura ilgums ir ne vairāk kā 90 dienas, vienas personas samaksātās apdrošināšanas prēmijas apmērs nepārsniedz 200 euro.

(3) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu neuzskata:

1) informācijas sniegšanu reklāmas nolūkos kā papildpakalpojumu citas pamatdarbības ietvaros, ja informācijas sniedzējs neveic papildu darbības, lai palīdzētu noslēgt vai izpildīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas atlīdzības prasību administrēšanu;

3) zaudējumu novērtēšanu vai apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanu;

4) tikai datu un informācijas sniegšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei par potenciālajiem apdrošinājuma vai pārapdrošinājuma ņēmējiem, ja datu un informācijas sniedzējs neveic nekādus citus papildu pasākumus, lai palīdzētu noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu;

5) tikai informācijas sniegšanu potenciālajiem apdrošinājuma vai pārapdrošinājuma ņēmējiem par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas produktiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli, ja informācijas sniedzējs neveic nekādus papildu pasākumus, lai palīdzētu noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu.

4. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas tiesības

(1) Ikviena persona atbilstoši šajā likumā noteiktajam ir tiesīga nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.

(2) Ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle var nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā atbilstoši šajā likumā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam noteiktajām prasībām.

(3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs vai vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(4) Apdrošināšanas aģents — kredītiestāde — ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajam pakalpojumam vai ja izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu. Apdrošināšanas aģents — kredītiestāde — nav tiesīgs klientam sniegt rekomendāciju vai sagatavot apdrošināšanas piedāvājumu, pamatojoties uz vispusīgu apdrošināšanas piedāvājumu analīzi.

(5) Apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles reģistrēts apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, ja vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā drīkst izmantot tikai tāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka pakalpojumus, kurš ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.

(7) Apdrošināšanas brokera reģistrēts apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav tiesīgs klientam sniegt rekomendāciju vai sagatavot apdrošināšanas piedāvājumu, pamatojoties uz vispusīgu apdrošināšanas piedāvājumu analīzi.

(8) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam nav tiesību nodarbināt personu kā atbildīgo personu vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku, ja tā nav pildījusi atbildīgās personas vai darbinieka pienākumus ilgāk par gadu. Šajā laikā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība, un citus normatīvajos aktos minētos gadījumus. Persona var atsākt minēto pienākumu pildīšanu pēc šā likuma III nodaļā noteikto prasību izpildes.

(9) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājs nedrīkst izpaust apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas gaitā iegūto informāciju par klientu, trešo personu vai labuma guvēju, izņemot informāciju, kas nepieciešama apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanai, kā arī šajā likumā un citos likumos paredzētajos gadījumos. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājs informāciju par klientu, trešo personu vai labuma guvēju var nodot citam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājam, dalībvalsts apdrošināšanas izplatītājam vai apdrošināšanas komersantam un ārvalsts apdrošinātāja filiālei, pamatojoties uz līgumu. Ja informācija par klientu un trešo personu tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājs nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.

II nodaļa
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju reģistrācija

5. pants. Prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzsākšanai

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris var uzsākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu tikai pēc reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā.

(2) Apdrošināšanas aģents var uzsākt apdrošināšanas izplatīšanu tikai pēc reģistrācijas apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(3) Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var uzsākt apdrošināšanas izplatīšanu tikai pēc reģistrācijas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kura saņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, var uzsākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerus reģistrē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, kuru uztur Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija).

(6) Apdrošināšanas aģentus reģistrē apdrošināšanas aģentu reģistrā, kuru uztur apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle.

(7) Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus reģistrē apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, kuru uztur apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris.

(8) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs reģistrē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītus darbiniekus un uztur attiecīgo reģistru. Apdrošināšanas starpnieks un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks reģistrē atbildīgo personu un uztur attiecīgo reģistru.

(9) Apdrošināšanas aģentu, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrācijas, kā arī šā panta astotajā daļā minēto personu reģistrācijas uzraudzību veic Komisija.

6. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, apdrošināšanas aģentu reģistrā un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstāmās personas

(1) Komisija apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā ieraksta:

1) Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstītu kapitālsabiedrību;

2) ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāli.

(2) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle ieraksta apdrošināšanas aģentu reģistrā šādas personas:

1) Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstītu komercsabiedrību;

2) Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstītu individuālo komersantu vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētu fizisko personu kā saimnieciskās darbības veicēju;

3) Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstītu kooperatīvo sabiedrību.

(3) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris ieraksta apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā šādas personas:

1) Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstītu komercsabiedrību;

2) Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstītu individuālo komersantu vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētu fizisko personu kā saimnieciskās darbības veicēju;

3) Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstītu kooperatīvo sabiedrību.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto personu reģistrācija apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru, apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā dod tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citās dalībvalstīs, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu un šā likuma prasības.

7. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrs

(1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese un tīmekļvietnes adrese, kur nodrošināta publiska pieejamība šajā likumā noteiktajai informācijai;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera veids atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajai daļai un informācija par to, vai brokeris nodarbojas ar dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgās personas vārds un uzvārds;

4) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu;

5) informācija par to, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu;

6) atzīme par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra uzturēšanu.

(2) Ja mainās kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris septiņu dienu laikā iesniedz attiecīgu paziņojumu Komisijai.

(3) Komisija veic izmaiņas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas.

(4) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to Komisijas mājaslapā.

8. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrācijas prasības

(1) Lai reģistrētos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris iesniedz Komisijai:

1) iesniegumu par ierakstīšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā;

2) šādas ziņas par atbildīgo personu un dokumentus, kas apliecina, ka tā atbilst šā likuma 16. panta pirmās daļas prasībām:

a) vārds, uzvārds, personas kods,

b) izglītības dokumentu kopijas,

c) apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izsniegts atzinums, ka personai ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām,

d) valsts kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka uz atbildīgo personu (tikai nerezidentu) neattiecas neviens no šā likuma 19. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem;

3) to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerī ir būtiska līdzdalība, norādot līdzdalības apjomu;

4) to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir ciešas attiecības;

5) apliecinājumu, ka šīs daļas 3. un 4. punktā minētā būtiskā līdzdalība un ciešās attiecības neierobežo Komisijas iespējas veikt uzraudzības funkcijas;

6) ziņas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, norādot firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un tīmekļvietnes adresi, kur tiks nodrošināta publiska pieejamība šajā likumā noteiktajai informācijai;

7) šā likuma 28. pantā minētā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopiju vai kredītiestādes izdotu garantiju;

8) ar kredītiestādi noslēgtā līguma par atsevišķa naudas konta atvēršanu kopiju, kurā norādīts, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības rezultātā iegūtie naudas līdzekļi saskaņā ar šā likuma 31. panta prasībām, un ziņas par procedūru, kādā tiks nodrošināta no klientiem saņemto līdzekļu ieskaitīšana atsevišķā naudas kontā kredītiestādē. Šā punkta prasības attiecas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem, kas plāno saņemt prēmijas vai citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu;

9) ziņas par procedūru, kādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris nodrošina šā likuma 16. panta prasību izpildi;

10) ziņas par informācijas sistēmas aizsardzības procedūru;

11) ziņas par procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību izpildei, ja tiek reģistrēts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kas izplata dzīvības apdrošināšanu;

12) ziņas par procedūru, kādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris izskata klientu sūdzības;

13) ziņas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera organizatorisko struktūru, kā arī par valdes un atbildīgās personas pilnvaru un pienākumu sadali apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai;

14) ziņas par procedūru, kādā tiek nodrošināta šā likuma 13. panta prasību izpilde;

15) ziņas par procedūru, kādā tiek nodrošināta šā likuma 23. panta sestās daļas prasību izpilde;

16) par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā iesniegto dokumentu izskatīšanu veikto maksājumu — 250 euro — apliecinošu dokumentu.

(2) Iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ierakstīšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā Komisija izskata un lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai atteikumu izdarīt ierakstu pieņem 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas, ja tie noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

(3) Izskatot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris novērš trūkumus iesniegtajos dokumentos, un noteikt termiņu šo trūkumu novēršanai. Šā panta otrajā daļā norādītais termiņš tiek apturēts līdz dienai, kad trūkumi ir novērsti, bet ne ilgāk kā uz 30 dienām.

(4) Šā panta pirmās daļas 7. punktā minēto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopiju vai kredītiestādes izdotu garantiju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir tiesīgs iesniegt pēc tam, kad pieņemts šā panta otrajā daļā minētais Komisijas lēmums par ieraksta izdarīšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā. Komisija izdara ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā tajā pašā dienā, kad saņemta šā panta pirmās daļas 7. punktā minētā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopija vai kredītiestādes izdota garantija.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. vai 6. punktā minētajā informācijā tiek veiktas izmaiņas, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris septiņu dienu laikā pēc to veikšanas informē Komisiju.

(6) Ja kādā no šā panta pirmās daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. vai 15. punktā minētajiem dokumentiem izdarīti grozījumi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris septiņu dienu laikā pēc to stāšanās spēkā iesniedz Komisijai grozīto dokumentu vai tā kopiju.

9. pants. Atteikums reģistrēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri un ieraksta anulēšana reģistrā

(1) Komisija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri reģistrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) atbilstoši šā likuma 8. panta trešajai daļai Komisijas noteiktajā termiņā nav iesniegti visi šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētie dokumenti, ievērojot tā paša panta ceturtajā daļā noteikto izņēmumu;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis iesniegtajos dokumentos konstatētos trūkumus;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera izstrādātās procedūras neatbilst šā likuma un to normatīvo aktu prasībām, kuri regulē dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, personas datu aizsardzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis procedūrās konstatētos trūkumus;

4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgā persona neatbilst šā likuma prasībām;

5) dalībvalsts vai ārvalsts likumi, arī normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, ierobežo Komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas.

(2) Komisija ir tiesīga pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbilstību reģistrācijas nosacījumiem.

(3) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu reģistrēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, atkārtoti iesniegumu par ierakstīšanu šajā reģistrā var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(4) Komisija ir tiesīga anulēt ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ilgāk par gadu nav nodarbojies ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā;

4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības;

5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kas darbojas citā dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis attiecīgās dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošo likumu un citu normatīvo aktu prasības.

(5) Komisija anulē ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris tiek likvidēts;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris lūdz anulēt ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā.

(6) Izvērtējot izdarīto pārkāpumu, kas ļauj anulēt ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, Komisija pirms ieraksta anulēšanas ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) brīdināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri un noteikt saprātīgu termiņu konstatēto pārkāpumu novēršanai;

2) noteikt saprātīgus ierobežojumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbībai.

(7) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā izdarītā ieraksta anulēšanu vai šā panta sestajā daļā paredzētajām un īstenotajām darbībām tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.

(8) Komisija informē tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, par to, ka attiecībā uz šo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri izdarītais ieraksts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā ir anulēts.

10. pants. Apdrošināšanas aģentu reģistrs

(1) Apdrošināšanas aģentu reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) apdrošināšanas aģenta firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese un tīmekļvietnes adrese, kur nodrošināta publiska pieejamība šajā likumā noteiktajai informācijai. Attiecībā uz apdrošināšanas aģentu — fizisko personu, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — apdrošināšanas aģentu reģistrā ieraksta vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un tīmekļvietnes adresi, kur nodrošināta publiska pieejamība šajā likumā noteiktajai informācijai;

2) apdrošināšanas aģenta atbildīgās personas vārds un uzvārds;

3) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu;

4) vai apdrošināšanas aģentam ir tiesības saņemt apdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle veic izmaiņas apdrošināšanas aģentu reģistrā piecu dienu laikā pēc šā likuma 11. panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas.

(3) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle ir atbildīga par apdrošināšanas aģentu reģistrā ierakstīto ziņu pareizību un pilnīgumu.

(4) Apdrošināšanas aģentu reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles tīmekļvietnē.

(5) Komisija publicē savā mājaslapā to apdrošināšanas komersantu un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu sarakstu, kuri uztur apdrošināšanas aģentu reģistru, ar norādi uz apdrošināšanas komersantu un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu tīmekļvietnēm, kurās pieejams apdrošināšanas aģentu reģistrs.

11. pants. Apdrošināšanas aģenta reģistrācijas prasības un izplatīšanas līguma slēgšanas nosacījumi

(1) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle apdrošināšanas aģentu reģistrā reģistrē apdrošināšanas aģentu, kurš ar apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli noslēdzis izplatīšanas līgumu.

(2) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle var slēgt šā panta pirmajā daļā minēto izplatīšanas līgumu, ja apdrošināšanas aģents atbilst šā likuma prasībām un ja apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle saņēmusi šādus dokumentus un informāciju:

1) šādas ziņas par atbildīgo personu un dokumentus, kas apliecina, ka tā atbilst šā likuma 16. panta trešās daļas prasībām:

a) vārds, uzvārds, personas kods,

b) izglītības dokumentu kopijas,

c) valsts kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka uz atbildīgo personu neattiecas neviens no šā likuma 19. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem;

2) apdrošināšanas aģenta firma (vārds un uzvārds — fiziskajai personai, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese (saimnieciskās darbības vietas adrese), tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese un tīmekļvietnes adrese, kur nodrošināta publiska pieejamība šajā likumā noteiktajai informācijai;

3) to akcionāru vai dalībnieku saraksts, kuriem apdrošināšanas aģentā ir būtiska līdzdalība, norādot līdzdalības apjomu;

4) to personu saraksts, ar kurām apdrošināšanas aģentam ir ciešas attiecības;

5) apliecinājums, ka šīs daļas 3. un 4. punktā minētā būtiskā līdzdalība un ciešās attiecības neierobežo Komisijas iespējas veikt uzraudzības funkcijas;

6) ar kredītiestādi noslēgtā līguma par atsevišķa naudas konta atvēršanu kopija, kurā norādīts, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir apdrošināšanas aģenta darbības rezultātā iegūtie naudas līdzekļi saskaņā ar šā likuma 31. panta prasībām, un ziņas par procedūru, kādā tiks nodrošināta no klientiem saņemto līdzekļu ieskaitīšana atsevišķā naudas kontā kredītiestādē. Šā punkta prasības attiecas uz apdrošināšanas aģentiem, kas plāno saņemt apdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu;

7) ziņas par procedūru, kādā apdrošināšanas aģents nodrošina šā likuma 16. panta prasību izpildi;

8) ziņas par informācijas sistēmas aizsardzības procedūru;

9) ziņas par procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību izpildei, ja apdrošināšanas aģents izplata dzīvības apdrošināšanu;

10) ziņas par procedūru, kādā apdrošināšanas aģents izskata klientu sūdzības;

11) ziņas par apdrošināšanas aģenta — juridiskās personas — organizatorisko struktūru, kā arī par valdes un atbildīgās personas pilnvaru un pienākumu sadali apdrošināšanas izplatīšanai;

12) šā likuma 28. pantā minētā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopija vai kredītiestādes izdota garantija, ja ar apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli nav panākta vienošanās par pilnas atbildības uzņemšanos par apdrošināšanas aģenta kļūdas vai nolaidības dēļ nodarītiem zaudējumiem klientiem vai citām ieinteresētajām personām.

(3) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle nevar slēgt izplatīšanas līgumu ar apdrošināšanas aģentu, ja:

1) nav iesniegti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti vai arī iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) apdrošināšanas aģenta atbildīgā persona neatbilst šā likuma prasībām.

(4) Ja šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētajā informācijā tiek veiktas izmaiņas, apdrošināšanas aģents septiņu dienu laikā pēc to veikšanas informē apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli.

(5) Ja kādā no šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem izdarīti grozījumi, apdrošināšanas aģents septiņu dienu laikā pēc to stāšanās spēkā iesniedz apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei attiecīgo grozīto dokumentu vai tā kopiju.

(6) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle anulē ierakstu apdrošināšanas aģentu reģistrā, ja tiek izbeigts starp apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli un apdrošināšanas aģentu noslēgtais izplatīšanas līgums.

(7) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā un apstiprina procedūru, kādā tiek nodrošināta šā likuma 10., 11. un 12. panta prasību izpilde, un nodrošina tās ievērošanu.

12. pants. Izplatīšanas līguma noteikumi

Šā likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. panta sestajā daļā minētajā izplatīšanas līgumā ietver:

1) apdrošināšanas izplatīšanas noteikumus;

2) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības nekavējoties izbeigt izplatīšanas līgumu, ja:

a) apdrošināšanas aģents ir pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā,

b) apdrošināšanas aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības,

c) apdrošināšanas aģents ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības,

d) Komisija ir pieņēmusi lēmumu anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu reģistrā;

3) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles un apdrošināšanas aģenta tiesības vienoties par izplatīšanas līguma izbeigšanas papildu nosacījumiem;

4) citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildi.

13. pants. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrs un reģistrācijas prasības

(1) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris uztur apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru. Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku — fizisko personu, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ieraksta vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

2) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas vārds un uzvārds;

3) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu;

4) informācija par apdrošināšanu, kas papildina apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka piedāvāto preci vai pakalpojumu;

5) vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam piemērojams šis likums atbilstoši tā 3. panta otrās daļas nosacījumiem;

6) vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir tiesības saņemt apdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu pareizību un pilnīgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā tiek veiktas izmaiņas, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks septiņu dienu laikā pēc to veikšanas informē apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai apdrošināšanas brokeri.

(4) Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrs ir publiski pieejams, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai apdrošināšanas brokera tīmekļvietnē vai citā publiski pieejamā tīmekļvietnē, ar kuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris vienojies par šīs informācijas izvietošanu.

(5) Komisija publicē savā mājaslapā to apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāju filiāļu un apdrošināšanas brokeru sarakstu, kuri uztur apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru, ar norādi uz apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāju filiāļu un apdrošināšanas brokeru tīmekļvietnēm, kurās pieejams apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrs.

(6) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā reģistrē apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, kurš ar apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai apdrošināšanas brokeri noslēdzis izplatīšanas līgumu.

(7) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris var slēgt šā panta sestajā daļā minēto izplatīšanas līgumu, ja apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks atbilst šā likuma prasībām.

(8) Šā panta sestajā daļā minētajā izplatīšanas līgumā ietver šā likuma 12. pantā norādītos noteikumus, izņemot 12. panta 2. punkta "c" apakšpunkta prasības.

(9) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris anulē ierakstu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, ja tiek izbeigts starp apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai apdrošināšanas brokeri noslēgtais izplatīšanas līgums.

(10) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris izstrādā un apstiprina procedūru, kādā tiek nodrošināta šā panta prasību izpilde, un nodrošina tās ievērošanu.

14. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistrs

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs uztur reģistru, kurā norāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka vārdu un uzvārdu, kā arī datumu, kad viņš sācis un beidzis pildīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka pienākumus.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs publicē tīmekļvietnē to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku sarakstu — vārdu un uzvārdu —, kuri apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu veic ārpus darbavietas vai biroja. Apdrošināšanas izplatītājs, kuram nav savas tīmekļvietnes, minēto personu sarakstu publicē tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja tīmekļvietnē, kurš reģistrējis attiecīgo apdrošināšanas izplatītāju, vai citā publiski pieejamā tīmekļvietnē, ar kuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs vienojies par šīs informācijas izvietošanu.

III nodaļa
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju darbības noteikumi

15. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības ierobežojums

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir tiesīgs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu savienot ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja darbību Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšanu saskaņā ar ārpakalpojuma līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli, vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli.

16. pants. Prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgajai personai un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam

(1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgo personu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt fiziskā persona, kura:

1) ieguvusi atbilstošu augstāko izglītību;

2) ieguvusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās apdrošināšanas izplatītāju asociācijas atzītās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ir persona ar nevainojamu reputāciju.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, par šāda brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt arī persona, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī konkrētajām personām noteiktajām prasībām.

(3) Par apdrošināšanas aģenta atbildīgo personu un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt fiziskā persona, kura:

1) ieguvusi vidējo izglītību;

2) ieguvusi apdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ir persona ar nevainojamu reputāciju.

(4) Ja apdrošināšanas aģents nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, par šāda aģenta apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt arī persona, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī konkrētajām personām noteiktajām prasībām.

(5) Apdrošināšanas aģentam — fiziskajai personai, kas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīta kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — piemērojamas šajā likumā apdrošināšanas aģenta atbildīgajai personai noteiktās prasības. Ja apdrošināšanas aģents — fiziskā persona — nodarbina darbinieku, kurš nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu, attiecīgajam darbiniekam piemērojamas šajā likumā apdrošināšanas aģenta apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam noteiktās prasības.

(6) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kuri apdrošināšanas aģentu reģistrā reģistrējuši apdrošināšanas aģentu, ir atbildīgi par to, lai apdrošināšanas aģents nepārtraukti atbilstu šā likuma II nodaļā un šajā pantā noteiktajām prasībām.

17. pants. Prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta un ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam

(1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta un ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt fiziskā persona, kura:

1) ieguvusi vidējo izglītību;

2) ieguvusi apdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ir persona ar nevainojamu reputāciju.

(2) Ja apdrošināšanas sabiedrība nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, par šādas apdrošināšanas sabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt arī persona, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī konkrētajām personām noteiktajām prasībām.

18. pants. Prasības apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgajai personai un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam

(1) Par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka — juridiskās personas — atbildīgo personu un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt fiziskā persona, kura:

1) ieguvusi vidējo izglītību;

2) ieguvusi apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbībai nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ir persona ar nevainojamu reputāciju.

(2) Ja apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, par šāda starpnieka apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku var būt arī persona, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī konkrētajām personām noteiktajām prasībām.

(3) Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam — fiziskajai personai, kas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīta kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — piemērojamas šā panta pirmajā daļā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgajai personai noteiktās prasības. Ja apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — fiziskā persona — nodarbina darbinieku, kurš nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu, attiecīgajam darbiniekam piemērojamas šā panta pirmajā daļā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam noteiktās prasības.

(4) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, kas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā reģistrējis apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, nodrošina šā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku apmācību, lai sniegtu tiem nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām, papildinot apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka piedāvāto preci vai pakalpojumu.

(5) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, kas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā reģistrējis apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, ir atbildīgs par šā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku atbilstību šā panta pirmās, otrās daļas un šā likuma 21. panta otrās daļas prasībām.

(6) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par tā uzturētajā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā reģistrētā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka veikto apdrošināšanas izplatīšanu un par to, lai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nepārtraukti atbilstu šā likuma II nodaļā un šajā pantā noteiktajām prasībām.

19. pants. Aizliegums būt par atbildīgo personu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku

Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgo personu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku nevar būt persona, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;

2) tai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzētā uzraudzības un kontroles institūcija vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētā kompetentā institūcija piemērojusi sankciju un savā tīmekļvietnē publiskojusi informāciju par sankciju (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu un no sankcijas piemērošanas dienas nav pagājis vismaz viens gads;

3) tai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājis vismaz viens gads.

20. pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma prasībām, informāciju no Sodu reģistra par personas sodāmību ir tiesības saņemt šādām personām:

1) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei — par darbinieku un personu, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli —, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 17. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim — par darbinieku un personu, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri —, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 16. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām;

3) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei — par apdrošināšanas aģenta atbildīgo personu un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku, kurš veic vai ir izteicis vēlmi veikt attiecīgus pienākumus —, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 16. panta trešās daļas 3. punkta prasībām;

4) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei — par apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgo personu un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku, kurš veic vai ir izteicis vēlmi veikt attiecīgus pienākumus —, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 18. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām;

5) apdrošināšanas brokerim — par apdrošināšanas brokera apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgo personu un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku, kurš veic vai ir izteicis vēlmi veikt attiecīgus pienākumus —, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 18. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām.

21. pants. Aizliegums pildīt ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu saistītus pienākumus

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir pienākums pašam vai pēc Komisijas pieprasījuma aizliegt atbildīgajai personai vai apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam pildīt ar apdrošināšanas izplatīšanu saistītus pienākumus, ja tas:

1) neatbilst šā likuma 16. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. punkta un ceturtās daļas, 17. panta, 18. panta pirmās daļas 2., 3. punkta un otrās daļas prasībām vai uz to attiecas jebkurš no šā likuma 19. pantā minētajiem nosacījumiem;

2) būtiski pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā.

(2) Šā likuma 16. panta pirmajā un trešajā daļā, 17. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minētajai personai ir nevainojama reputācija, ja uz šo personu neattiecas neviens no šā likuma 19. pantā minētajiem nosacījumiem, kā arī nav konstatēti tādi apstākļi, kas, šai personai turpinot pildīt ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu saistītus pienākumus, var kaitēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja reputācijai, radīt risku, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs tiek iesaistīts nelikumīgās darbībās, vai apdraudēt klientu tiesības vai intereses.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā Komisijas administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

22. pants. Amatu savienošanas ierobežojums

(1) Apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgā persona un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks nav tiesīgi pildīt valdes locekļa, atbildīgās personas un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka pienākumus vienlaikus pie vairākiem apdrošināšanas izplatītājiem, izņemot gadījumu, kad apdrošināšanas izplatītāji ietilpst vienā komercsabiedrību grupā.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera valdes loceklis, atbildīgā persona un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks nav tiesīgi nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu vienlaikus pie cita apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja, izņemot citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles un ārvalsts pārapdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks nav tiesīgs vienlaikus nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu pie cita apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja, izņemot gadījumu, kad apdrošināšanas izplatītāji ietilpst vienā apdrošināšanas komercsabiedrību grupā.

23. pants. Apmācība

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka pienākums ir nepārtraukti atjaunot un papildināt savas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai.

(2) Lai izpildītu šā panta pirmās daļas prasības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgā persona un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks vismaz 15 stundas gadā saņem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja vai apdrošināšanas izplatītāju asociācijas rīkotu vai atzītu apmācību, kura atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja veidam, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas īpašībām, uzdevumu un darbību kopumam, kas nepieciešams apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle nodrošina sava apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka apmācību, ņemot vērā šā panta otrajā daļā noteikto. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle ir tiesīga savu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku apmācību nodot ārpakalpojuma sniedzējam.

(4) Apdrošināšanas izplatītāju asociācija, kurā apvienojušies apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, pārbauda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgās personas un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju atbilstību šā likuma prasībām un sniedz atzinumu par to. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par to, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgā persona un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks izpildītu šā panta pirmās un otrās daļas prasības.

(5) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas reģistrējusi apdrošināšanas aģentu, pārbauda apdrošināšanas aģenta atbildīgās personas un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju atbilstību šā likuma prasībām. Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle ir atbildīga par to, lai šā apdrošināšanas aģenta atbildīgā persona un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks izpildītu šā panta pirmās un otrās daļas prasības. Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei nav pienākuma veikt šajā daļā minēto zināšanu un prasmju atbilstības pārbaudi, ja apdrošināšanas aģenta — kredītiestādes — atbildīgās personas un tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju pārbaudi veic apdrošināšanas izplatītāju asociācija, kura ir reģistrēta Komisijā šā likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, kas reģistrējis apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, pārbauda šā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju atbilstību šā likuma prasībām un ir atbildīgs par to, lai šā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgā persona un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīts darbinieks izpildītu šā panta pirmās un otrās daļas prasības.

(7) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, kas reģistrējis apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, izstrādā un apstiprina procedūru, kādā tiks nodrošināta šā panta sestās daļas prasību izpilde, un nodrošina tās ievērošanu.

(8) Komisija nosaka minimālo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamo zināšanu un prasmju apjomu.

24. pants. Apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera procedūra šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai

(1) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā un apstiprina procedūru, kādā tiek nodrošināta šā likuma 16. panta sestās daļas, 17. panta, 18. panta ceturtās, piektās un sestās daļas, 19. panta, 21. panta otrās daļas un 23. panta pirmās, trešās, piektās un sestās daļas prasību izpilde, un nodrošina tās ievērošanu.

(2) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle šā panta pirmajā daļā minēto procedūru 10 dienu laikā pēc tās apstiprināšanas rakstveidā iesniedz Komisijai un informē to par visām izmaiņām šajā procedūrā.

(3) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle vismaz reizi gadā izvērtē šā panta pirmajā daļā minētās procedūras ievērošanu un atbilstību apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles darbībai. Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām savā darbībā nekavējoties pilnveidot attiecīgo procedūru.

(4) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle nosaka, kura struktūrvienība pārvaldības sistēmas ietvaros nodrošinās šā panta pirmajā daļā minētās procedūras īstenošanu, un informē Komisiju par šīs struktūrvienības atbildīgo darbinieku.

(5) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle nodrošina visu to dokumentu reģistrāciju, kuri saistīti ar šā likuma 16. panta sestās daļas, 17. panta, 18. panta ceturtās, piektās un sestās daļas, 19. panta, 21. panta otrās daļas un 23. panta pirmās, trešās, piektās un sestās daļas prasību izpildi. Reģistru kārto elektroniski, un tas ietver dokumentu un to grozījumu tekstus, lai būtu iespēja izsekot visiem iepriekš izdarītajiem ierakstiem un grozījumiem tajos.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris nodrošina visu to dokumentu reģistrāciju, kuri saistīti ar šā likuma 16. panta pirmās un otrās daļas, 18. panta ceturtās, piektās un sestās daļas, 19. panta, 21. panta otrās daļas un 23. panta pirmās, ceturtās un sestās daļas prasību izpildi.

25. pants. Apdrošināšanas izplatītāju asociācijas tiesības sniegt atzinumu

(1) Apdrošināšanas izplatītāju asociācija tikai pēc tās reģistrēšanas Komisijā var uzsākt atzinumu sniegšanu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūtajām zināšanām un prasmēm, kuras nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai.

(2) Lai panāktu šā panta pirmajā daļā minēto reģistrāciju, apdrošināšanas izplatītāju asociācija iesniedz Komisijai:

1) iesniegumu šā panta pirmajā daļā minētajai reģistrācijai;

2) apmācības programmu, norādot, kādas zināšanas un prasmes attiecībā uz izplatāmās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas īpašībām, veicamajiem uzdevumiem un darbībām ir iespējams apgūt, kādām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgajām personām un kādiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem apmācība ir paredzēta, kā arī informāciju par iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanas procesu.

(3) Iesniegumu šā panta pirmajā daļā minētajai reģistrācijai Komisija izskata un lēmumu par reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu pieņem 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteikto dokumentu saņemšanas, ja tie ir noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

(4) Izskatot šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas izplatītāju asociācija novērš trūkumus iesniegtajos dokumentos, un noteikt termiņu šo trūkumu novēršanai. Šā panta trešajā daļā norādītais termiņš tiek apturēts līdz dienai, kad trūkumi ir novērsti, bet ne ilgāk kā uz 30 dienām.

(5) Komisija pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās reģistrācijas atteikumu, ja:

1) Komisijas noteiktajā termiņā nav iesniegti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti vai arī iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, vai tie nesniedz skaidru priekšstatu par to, kādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes ir iespējams apgūt apmācības procesā;

2) apdrošināšanas izplatītāju asociācija nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šā likuma 26. pantā minēto informāciju;

3) apmācības programma nenodrošina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju pietiekamības pārbaudi un atbilstību šā likuma prasībām un apdrošināšanas izplatītāju asociācija Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi procedūrās konstatētos trūkumus;

4) apmācības procesā iegūtās zināšanas un prasmes nav pietiekamas, lai nodarbotos ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu atbilstoši šā likuma prasībām un apdrošināšanas izplatītāju asociācija Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi procedūrās konstatētos trūkumus;

5) apdrošināšanas izplatītāju asociācija nav atbilstoši šā panta ceturtajai daļai Komisijas noteiktajā termiņā novērsusi iesniegtajos dokumentos konstatētos trūkumus.

(6) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās reģistrācijas atteikumu, atkārtoti iesniegumu šā panta pirmajā daļā minētajai reģistrācijai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(7) Komisija, izvērtējot kādu no apdrošināšanas izplatītāju asociācijas darbībā konstatētajiem šā panta piektās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajiem pārkāpumiem, ir tiesīga apdrošināšanas izplatītāju asociācijai izteikt brīdinājumu vai anulēt šā panta pirmajā daļā minēto reģistrāciju.

(8) Komisija anulē šā panta pirmajā daļā minēto reģistrāciju, ja:

1) apdrošināšanas izplatītāju asociācija lūdz anulēt tās reģistrāciju;

2) apdrošināšanas izplatītāju asociācija tiek likvidēta.

(9) Komisija informāciju par reģistrēto apdrošināšanas izplatītāju asociāciju publicē savā mājaslapā līdz ar informāciju par tās nodrošināto apmācību.

26. pants. Komisijas tiesības pieprasīt informāciju un veikt pārbaudi

Komisijai ir tiesības pieprasīt no apdrošināšanas izplatītāju asociācijas informāciju un dokumentus par tās nodrošināto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka apmācību, lai pārbaudītu iegūto zināšanu un prasmju pietiekamību un atbilstību šā likuma prasībām.

27. pants. Apdrošināšanas izplatītāju asociācijas atzinums par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanā nepieciešamām zināšanām un prasmēm

Apdrošināšanas izplatītāju asociācijas lēmumu par atzinuma sniegšanu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku zināšanu un prasmju pietiekamību lēmuma adresāts var apstrīdēt Komisijā, bet Komisijas lēmumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

28. pants. Civiltiesiskās atbildības nodrošinājums

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas var iestāties tad, ja tā darbības kļūdas vai nolaidības dēļ nodarīti zaudējumi klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām personām. Apdrošināšanas līgums ir spēkā visu dalībvalstu teritorijā un to ārvalstu teritorijā, kurās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks ir tiesīgs izvēlēties šā panta pirmajā daļā minētajai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai pielīdzināmu kredītiestādes izdotu garantiju, kura atbilst saskaņā ar šā panta trešo daļu noteiktajam minimālajam civiltiesiskās atbildības limitam.

(3) Minimālo civiltiesiskās atbildības limitu gadā un vienam apdrošināšanas gadījumam nosaka tieši piemērojamais Eiropas Savienības tiesību akts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā. Minimālais civiltiesiskās atbildības limits gadā un vienam apdrošināšanas gadījumam tiek pārskatīts ik pēc pieciem gadiem, indeksēts par lielumu, kurš saskaņā ar statistikas biroja Eurostat sniegto informāciju atbilst laikposmā no iepriekšējās pārskatīšanas dienas līdz kārtējās pārskatīšanas dienai notikušajām patēriņa cenu indeksa procentuālajām izmaiņām un noapaļots uz augšu līdz tuvākajiem 10 euro. Par minimālo civiltiesiskās atbildības limitu gadā un vienam apdrošināšanas gadījumam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekus informē Komisija, to publicējot savā mājaslapā.

(4) Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem tiek palielināts minimālais civiltiesiskās atbildības limits gadā un vienam apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks 30 dienu laikā no minētā limita spēkā stāšanās dienas veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasību izpildi.

(5) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā drīkst paredzēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka pašrisku līdz 10 000 euro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks nodrošina, ka pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par 15 000 euro;

2) atsevišķajā naudas kontā pietiek līdzekļu, lai nokārtotu saistības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka saņemtajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijām vai citiem maksājumiem saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem.

(6) Lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, kurš neatbilst šā panta piektās daļas prasībām, iekļautu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā pašrisku līdz 10 000 euro, tam nepieciešama Komisijas atļauja. Lai saņemtu Komisijas atļauju pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks iesniedz Komisijai dokumentus, kas apstiprina pašriska saistības izpildei nepieciešamo nodrošinājumu.

(7) Komisija nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam prasības attiecībā uz pašriska saistības izpildei nepieciešamo nodrošinājumu.

(8) Komisija nedod atļauju pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, ja nodrošinājums nav pietiekams apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka pašriska saistības izpildei vai iesniegtie dokumenti nerada skaidru priekšstatu par minētā nodrošinājuma esību un likumību.

(9) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas noslēgts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku, paredz, ka apdrošinātājs atlīdzina ar apdrošināšanas periodā notikušu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbības kļūdu vai nolaidību cēloniski saistītus zaudējumus, ja klients, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai cita persona prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku iesniedz triju gadu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt arī garāku prasības iesniegšanas termiņu.

(10) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanu septiņu dienu laikā paziņo Komisijai.

29. pants. Atbrīvojums no civiltiesiskās atbildības nodrošinājuma prasības

(1) Apdrošināšanas aģentam nav pienākuma apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt kredītiestādes izdotu garantiju šā likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā, ja tas ar apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli noslēdzis līgumu, kas noteic, ka apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle uzņemas atbildību par apdrošināšanas aģenta kļūdas vai nolaidības dēļ nodarītajiem zaudējumiem klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām ieinteresētajām personām.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, kas reģistrējis apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, ir atbildīgs par šā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka kļūdas vai nolaidības dēļ nodarītajiem zaudējumiem klientiem, apdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai citām personām.

(3) Apdrošināšanas brokeris, kurš reģistrējis apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un ir atbildīgs par tā veikto apdrošināšanas izplatīšanu, nodrošina, ka tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana vai kredītiestādes izdotā garantija attiecas arī uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka kļūdas vai nolaidības dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

30. pants. Prasības attiecībā uz pamatkapitālu

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pamatkapitāls nevar būt mazāks par 15 000 euro.

(2) Ja ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu, vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, tā šā panta pirmajā daļā minēto naudas summu nogulda kā drošības naudu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē. Noguldījums ir brīvi pieejams, tas nevar būt apgrūtināts, un tā pārvietošana iespējama tikai ar Komisijas atļauju.

(3) Ja ārvalsts, kura pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, tā ne mazāk kā 25 procentus no šā panta pirmajā daļā minētās naudas summas nogulda kā drošības naudu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē. Noguldījums ir brīvi pieejams, tas nevar būt apgrūtināts, un tā pārvietošana iespējama tikai ar Komisijas atļauju.

31. pants. Tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus un atsevišķais naudas konts

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai klients ir pilnvarojis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku saņemt attiecīgos maksājumus.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas saņem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, nodrošina, ka līdzekļi, kas iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas, tiek turēti kredītiestādē atsevišķā naudas kontā šķirti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka naudas līdzekļiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks rakstveidā informē kredītiestādi, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas, kā arī nodrošina šo līdzekļu un no tiem izrietošo prasījumu un saistību uzskaiti pa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks kredītiestādē atvērtajā atsevišķajā naudas kontā turētos klientu līdzekļus izmanto vienīgi šā likuma 45. pantā minēto maksājumu veikšanai, kā arī komisijas maksājumiem par atsevišķajā naudas kontā saņemtajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijām.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajā kontā esošie naudas līdzekļi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka maksātnespējas gadījumā netiek iekļauti tajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka mantā, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi, bet pēc maksātnespējas procesa sākšanas nekavējoties tiek izmaksāti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm un citiem kreditoriem saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(5) Šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus drīkst ieguldīt termiņnoguldījumos tādās kredītiestādēs, kuru nosacījumi paredz iespēju izbeigt šādu termiņnoguldījuma līgumu darbību pirms termiņa un saņemt ieguldītos līdzekļus 30 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par termiņnoguldījuma līguma izbeigšanu.

32. pants. Prasības attiecībā uz gada pārskata publicēšanu

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris nodrošina, ka gada pārskats pēc tā apstiprināšanas tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada piektā kalendāra mēneša piecpadsmitajā datumā. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris gada pārskatu var publiskot savā tīmekļvietnē vai informācijas publiskošanai izvēlēties citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kuram ir pienākums iesniegt konsolidēto gada pārskatu, nodrošina, ka konsolidētais gada pārskats pēc tā apstiprināšanas tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada astotā kalendāra mēneša piecpadsmitajā datumā. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris konsolidēto gada pārskatu var publiskot savā tīmekļvietnē vai informācijas publiskošanai izvēlēties citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris gada pārskatā iekļauj arī informāciju par parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēru sadalījumā pa dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas veidiem, kā arī pa Latvijas Republikā reģistrētiem apdrošināšanas komersantiem, Latvijas Republikā reģistrētām ārvalsts apdrošinātāju filiālēm un Latvijas Republikā nereģistrētiem apdrošināšanas komersantiem.

IV nodaļa
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecības

33. pants. Apdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecību vispārīgie noteikumi

(1) Apdrošināšanas izplatītājs, izplatot apdrošināšanu, vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

(2) Visa informācija, kas saistīta ar apdrošināšanas izplatīšanu, tai skaitā tirgvedības paziņojumi, ko apdrošināšanas izplatītājs adresējis klientiem, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

(3) Apdrošināšanas izplatītājs nesaņem atlīdzību un neatlīdzina saviem darbiniekiem vai nevērtē to darba rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā ar tā pienākumu ievērot klienta intereses.

(4) Apdrošināšanas izplatītājs atalgojuma sistēmu nepiesaista pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt tā darbiniekus ieteikt klientam konkrētu apdrošināšanas produktu, ja apdrošināšanas izplatītājs var piedāvāt atšķirīgu apdrošināšanas produktu, kas labāk atbilst klienta interesēm.

34. pants. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedzamā informācija

(1) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas starpnieka pienākums ir laikus sniegt klientam vismaz šādu informāciju:

1) ka tas ir apdrošināšanas starpnieks;

2) apdrošināšanas starpnieka firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Fiziskā persona, kas rīkojas apdrošināšanas starpnieka — juridiskās personas — vārdā, papildus norāda savu vārdu un uzvārdu, izņemot gadījumu, kad apdrošināšana tiek izplatīta ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību. Apdrošināšanas starpnieks — fiziskā persona, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — norāda savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

3) vai apdrošināšanas starpnieks sniedz rekomendācijas par pārdošanai paredzētajiem apdrošināšanas produktiem;

4) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. un 47. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas starpnieku un klientu;

5) reģistrs, kurā apdrošināšanas starpnieks iekļauts, un veids, kādā var pārliecināties par tā reģistrāciju;

6) vai apdrošināšanas starpnieks nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu klienta vai apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs;

7) vai apdrošināšanas starpniekam ir apdrošināšanas komersantā vai ārvalsts apdrošinātājā (kurš izveidojis ārvalsts apdrošinātāja filiāli Latvijas Republikā un kura apdrošināšanas pakalpojumus apdrošināšanas starpnieks izplata) tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles mātes sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla;

8) vai apdrošināšanas komersantam, tā mātes sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātājam, kurš izveidojis ārvalsts apdrošinātāja filiāli Latvijas Republikā, ir apdrošināšanas starpniekā tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no apdrošināšanas starpnieka balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla;

9) attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kuri tiek piedāvāti vai par kuriem tiek sniegta rekomendācija:

a) vai apdrošināšanas starpnieks sniedz rekomendācijas, pamatojoties uz vispusīgu piedāvājumu analīzi. Apdrošināšanas aģentam ir pienākums informēt klientu, ka tas nav tiesīgs sniegt rekomendāciju, pamatojoties uz vispusīgu piedāvājumu analīzi,

b) ka apdrošināšanas starpniekam ir līgumiskas saistības nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena vai vairāku noteiktu apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāju filiāļu interesēs. Šajā gadījumā apdrošināšanas starpnieks norāda apdrošināšanas komersantu un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu firmas un juridiskās adreses,

c) ka apdrošināšanas starpniekam nav līgumisku saistību nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena vai vairāku noteiktu apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāju filiāļu interesēs un ka apdrošināšanas starpnieks nesniedz rekomendācijas, pamatojoties uz vispusīgu piedāvājumu analīzi. Šajā gadījumā apdrošināšanas starpnieks norāda to apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāju filiāļu firmas un juridiskās adreses, kuru interesēs tas nodarbojas vai ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu;

10) apdrošināšanas starpnieka atlīdzības veids par konkrēto piedāvāto apdrošināšanas līgumu un vai saistībā ar apdrošināšanas līgumu apdrošināšanas starpnieks saņem atlīdzību:

a) par apdrošināšanas izplatīšanu, ko tieši maksā klients,

b) par apdrošināšanas izplatīšanu, kas ir iekļauta apdrošināšanas prēmijā,

c) jebkāda cita veida atlīdzību, citus visu veidu ekonomiskus labumus vai citas finansiāla vai nefinansiāla rakstura priekšrocības vai stimulus saistībā ar apdrošināšanas līgumu,

d) jebkādu to atlīdzības veidu apvienojumu, kuri minēti šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā;

11) par izvērtētajiem apdrošināšanas piedāvājumiem un to, kāda veida atlīdzību saņemtu apdrošināšanas brokeris no attiecīgā apdrošinātāja, ja tiktu noslēgts apdrošināšanas līgums.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles pienākums ir laikus sniegt klientam vismaz šādu informāciju:

1) ka tas ir apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle;

2) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles firma, reģistrācijas numurs, mītnes valsts, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Fiziskā persona, kura rīkojas apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, papildus norāda savu vārdu un uzvārdu, izņemot gadījumu, kad apdrošināšana tiek izplatīta ar tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes starpniecību. Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma ņēmējam, norāda šā punkta pirmajā teikumā minēto informāciju;

3) vai apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle sniedz rekomendācijas par apdrošināšanas produktiem;

4) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. un 47. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli un klientu;

5) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atlīdzības veids par konkrēto piedāvāto apdrošināšanas līgumu;

6) likums, kas tiks piemērots no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai, vai likuma izvēles iespējas, ja tādas ir.

(3) Ja klients atlīdzību par apdrošināšanas izplatīšanu maksā tieši apdrošināšanas starpniekam, tad apdrošināšanas starpniekam ir pienākums informēt klientu par tās apmēru vai, ja tas nav iespējams, par šīs atlīdzības aprēķināšanas metodi.

(4) Ja klientam saskaņā ar apdrošināšanas līgumu pēc tā noslēgšanas ir pienākums maksāt jebkādu citu maksājumu, kas neietilpst apdrošināšanas prēmijā, apdrošināšanas starpnieks informē klientu par šādu maksājumu.

(5) Ja klientam saskaņā ar apdrošināšanas līgumu pēc tā noslēgšanas ir pienākums maksāt jebkādu citu maksājumu, kas neietilpst apdrošināšanas prēmijā, apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle informē klientu par šādu maksājumu.

(6) Ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu —, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt šā panta prasību izpildi.

35. pants. Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedzamā informācija

(1) Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir papildus šā likuma 34. panta pirmajā un otrajā daļā minētajai informācijai sniegt klientam arī šādu informāciju:

1) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli:

a) dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs, un galvenā biroja adrese,

b) vieta, kur var iepazīties ar apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles ziņojumu par maksātspēju un finansiālo stāvokli;

2) attiecībā uz apdrošināšanas saistībām:

a) apdrošināšanas līgumā ietvertā apdrošināšanas summa un iespēju nosacījumi,

b) dzīvības apdrošināšanas līguma darbības termiņš,

c) dzīvības apdrošināšanas līguma izbeigšanas noteikumi,

d) apdrošināšanas prēmijas maksāšanas termiņi un kārtība,

e) gratifikācijas (bonusu) aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība,

f) atpirkuma summas un uzkrājuma summas noteikšanas kārtība un garantētas izmaksas nosacījumi,

g) apdrošināšanas prēmija un apdrošinājuma summa atsevišķi katram apdrošinātajam riskam, kā arī apdrošināšanas atlīdzība vai tās noteikšanas kārtība katram apdrošināšanas gadījumam,

h) tirgum piesaistītajam dzīvības apdrošināšanas līgumam atbilstošie aktīvi un apdrošinājuma summas aprēķināšanas kārtība,

i) dzīvības apdrošināšanas līguma uzteikuma termiņa piemērošanas kārtība,

j) vispārīga informācija par apdrošināšanas veidam piemērojamiem nodokļiem.

(2) Ja dzīvības apdrošināšanas piedāvājumā norādītā iespējamā apdrošināšanas atlīdzība apdrošināšanas līguma termiņa beigās var būt lielāka nekā tā, kas izmaksājama saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas izplatītājs iepazīstina apdrošinājuma ņēmēju ar apdrošināšanas līguma termiņa beigās iespējamās apdrošināšanas atlīdzības aprēķina piemēru, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošināšanas prēmiju aprēķinu, kurā izmanto trīs atšķirīgas procentu likmes. Apdrošināšanas izplatītājs informē apdrošinājuma ņēmēju par to, ka aprēķina piemērs ir tikai prognoze, kas balstīta uz teorētiskiem pieņēmumiem, un ka apdrošinājuma ņēmējam uz šā piemēra pamata nerodas prasījuma tiesības. Šīs daļas prasības nepiemēro dzīvības apdrošināšanai bez uzkrājuma veidošanas.

(3) Apdrošināšanas izplatītājs pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas ievēro arī šā likuma 34. panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus.

36. pants. Izplatīšanas prasības

(1) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas izplatītājs, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, noskaidro klienta prasības un vajadzības un klientam saprotamā veidā sniedz objektīvu informāciju par apdrošināšanas produktu, lai klients, pamatojoties uz saņemto informāciju, varētu pieņemt lēmumu.

(2) Apdrošināšanas izplatītājs nodrošina, ka klientam ieteiktais apdrošināšanas līgums atbilst klienta prasībām un vajadzībām.

(3) Ja rekomendāciju sniedz pirms konkrēta apdrošināšanas līguma noslēgšanas, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam individualizētu ieteikumu, izskaidrojot, kāpēc tieši konkrētais apdrošināšanas produkts vislabāk atbilst klienta prasībām un vajadzībām.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā noteikto informāciju apdrošināšanas izplatītājs sagatavo atbilstoši piedāvātā apdrošināšanas produkta sarežģītībai un klienta kategorijai.

(5) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas neatkarīgi no tā, vai tiek sniegtas rekomendācijas un vai apdrošināšanas produkts atbilstoši šā likuma 40. pantam ir daļa no apdrošināšanas izplatītāja piedāvātās apdrošināšanas piedāvājuma paketes, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam attiecīgo informāciju par piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem saprotamā veidā, lai klients, pamatojoties uz saņemto informāciju, varētu pieņemt lēmumu. Šī informācija tiek sagatavota atbilstoši apdrošināšanas produkta sarežģītībai un klienta kategorijai.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto informāciju par nedzīvības apdrošināšanas produktiem, kuri tiek izplatīti Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktajos nedzīvības apdrošināšanas veidos, sniedz, izmantojot standartizētu apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu papīra formā vai elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto standartizēto apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sagatavo nedzīvības apdrošināšanas produkta izstrādātājs.

(8) Komisija nosaka prasības attiecībā uz apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta noformējumu un saturu.

37. pants. Informācija, ko sniedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki

(1) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka pienākums ir sniegt klientam vismaz šādu informāciju:

1) ka tas ir apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks;

2) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Fiziskā persona, kas rīkojas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka — juridiskās personas — vārdā, papildus norāda savu vārdu un uzvārdu. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — fiziskā persona, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — norāda savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

3) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. un 47. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu;

4) reģistrs, kurā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iekļauts, un veids, kādā var pārliecināties par tā reģistrāciju;

5) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atlīdzības veids par konkrēto piedāvāto apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris, izplatot apdrošināšanu ar tāda apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka palīdzību, uz kuru saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu neattiecas šis likums, nodrošina, ka:

1) pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks klientam sniedz vismaz šādu informāciju:

a) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Fiziskā persona, kas rīkojas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka — juridiskās personas — vārdā, papildus norāda savu vārdu un uzvārdu. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — fiziskā persona, kura Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, — norāda savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi,

b) kārtība, kādā saskaņā ar šā likuma 46. pantu izskatāmas sūdzības un strīdi starp apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu;

2) apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, veicot apdrošināšanas izplatīšanu, ievēro šā likuma 33. un 40. panta prasības;

3) pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas klients saņem šā likuma 36. panta sestajā daļā minēto standartizēto apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu.

38. pants. Atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju

(1) Apdrošināšanas izplatītājam nav pienākuma izpildīt šā likuma 34., 35. un 36. panta prasības, ja tas izplata lielo risku apdrošināšanu vai ja tas piedalās publiskos iepirkumos vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumos.

(2) Apdrošināšanas izplatītāji šā likuma 43. un 44. pantā minēto informāciju nesniedz profesionālajam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma 124.¹ panta otrās daļas izpratnē.

39. pants. Informēšanas nosacījumi

(1) Apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums sniegt klientam šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minēto informāciju:

1) rakstveidā papīra formā, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus;

2) skaidri un precīzi, klientam saprotamā veidā;

3) latviešu valodā vai citā valodā, par kādu tas vienojies ar klientu;

4) bez maksas.

(2) Šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minēto informāciju apdrošināšanas izplatītājs klientam var sniegt elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pastāvīga informācijas nesēja izmantošana ir piemērota apdrošināšanas izplatīšanai atbilstoši šā panta piektajai daļai;

2) klientam tika dota iespēja izvēlēties, kā tas saņems informāciju — papīra formā vai elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā —, un klients ir izvēlējies informāciju saņemt elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā.

(3) Šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minēto informāciju apdrošināšanas izplatītājs klientam var sniegt tīmekļvietnē, ja tā ir adresēta klientam personīgi vai ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) informācijas sniegšana tīmekļvietnē ir piemērota apdrošināšanas izplatīšanai atbilstoši šā panta piektajai daļai;

2) klients ir piekritis minēto informāciju saņemt tīmekļvietnē;

3) klientam ir elektroniski paziņota tīmekļvietnes adrese un norāde, kur šajā vietnē var piekļūt attiecīgajai informācijai;

4) tiek nodrošināts, ka minētā informācija ir pieejama tīmekļvietnē tik ilgu laiku, kāds klientam pamatoti nepieciešams, lai varētu ar to iepazīties.

(4) Ja šā likuma 34., 35., 36. un 43. pantā minētā informācija tiek sniegta elektroniski, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju vai tīmekļvietni, apdrošināšanas izplatītājam ir pienākums pēc klienta pieprasījuma minēto informāciju bez maksas sniegt arī papīra formā.

(5) Informācijas sniegšanu elektroniski, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju vai tīmekļvietni, uzskata par piemērotu apdrošināšanas izplatīšanai, ja apdrošināšanas izplatītājam ir pierādījumi, ka klientam ir regulāri pieejams internets. Par šādu pierādījumu uzskata klienta norādīto elektroniskā pasta adresi.

(6) Ja apdrošināšana tiek izplatīta, izmantojot tālruni vai citu līdzvērtīgu saziņas līdzekli (balss telefoniju), tad apdrošināšanas izplatītājs klientam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informāciju un apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu. Ja klients saskaņā ar šā panta otro daļu ir izvēlējies saņemt informāciju elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā, apdrošināšanas izplatītājs klientam informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai sniedz uzreiz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas.

40. pants. Kombinētā pārdošana

(1) Ja apdrošināšanas produkts tiek piedāvāts kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir informēt klientu par iespēju iegādāties katru komponentu atsevišķi un sniegt klientam šo komponentu aprakstu, kā arī informāciju par katra komponenta cenu un izmaksām.

(2) Ja apdrošināšanas riski vai apdrošināšanas segums atšķiras atkarībā no līgumā vai apdrošināšanas piedāvājuma paketē ietvertajiem komponentiem, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam atbilstošu līguma vai apdrošināšanas piedāvājuma paketes komponentu aprakstu un informē, kā komponentu mijiedarbība izmaina apdrošināšanas risku vai apdrošināšanas segumu.

(3) Ja apdrošināšanas produkts kā daļa no apdrošināšanas izplatītāja piedāvātās apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma ir papildpakalpojums attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, apdrošināšanas izplatītājs piedāvā klientam iespēju iegādāties preci vai pakalpojumu atsevišķi.

(4) Šā panta trešās daļas prasības nepiemēro, ja apdrošināšanas produkts ir papildpakalpojums ieguldījumu pakalpojumam vai ieguldījumu blakuspakalpojumam Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, patērētāja kreditēšanas līgumam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē vai maksājumu kontam Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(5) Šā panta prasības neierobežo tiesības izplatīt apdrošināšanas produktu ar segumu dažādiem apdrošinātajiem riskiem.

(6) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos gadījumos apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir noskaidrot klienta prasības un vajadzības attiecībā uz apdrošināšanas produktiem, kas ir daļa no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma.

(7) Komisijai ir tiesības aizliegt piedāvāt apdrošināšanas produktu kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas izplatītāja piedāvātās apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses.

41. pants. Produktu pārraudzības un pārvaldības prasības

(1) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kā arī apdrošināšanas starpnieki, kas izstrādā apdrošināšanas produktus izplatīšanai klientiem, pirms to izplatīšanas izstrādā un pārskata katra apdrošināšanas produkta izstrādes un apstiprināšanas procedūru vai procedūru būtisku izmaiņu veikšanai esošajos produktos. Minētā procedūra ir samērīga un atbilstoša apdrošināšanas produkta būtībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā procedūrā nosaka katra produkta mērķtirgu, nodrošina, ka visi būtiskie šāda identificēta mērķtirgus riski ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum. Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle veic atbilstošus pasākumus apdrošināšanas produkta izplatīšanai identificētajā mērķtirgū.

(3) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle regulāri pārskata piedāvātos apdrošināšanas produktus vai mērķtirgu, ņemot vērā visus notikumus, kas varētu būtiski ietekmēt potenciālo identificētā mērķtirgus risku, lai novērtētu vismaz to, vai produkts joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša.

(4) Apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kā arī apdrošināšanas starpnieki, kas izstrādā apdrošināšanas produktus, dara apdrošināšanas izplatītājiem pieejamu visu attiecīgo informāciju par apdrošināšanas produktu un tā apstiprināšanu, tostarp informāciju par identificēto apdrošināšanas produkta mērķtirgu.

(5) Ja apdrošināšanas izplatītājs piedāvā apdrošināšanas produktus, kurus tas neizstrādā, tam ir izveidotas atbilstošas procedūras, lai iegūtu šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju un varētu izprast katru apdrošināšanas produktu un identificēto mērķtirgu.

(6) Šajā pantā minētās procedūras un pasākumi neskar citas šā likuma prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu, pārvaldību un stimuliem.

(7) Šā panta prasības nav piemērojamas lielo risku apdrošināšanas izplatīšanai.

42. pants. Interešu konflikts un tā novēršana

(1) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, kas izplata apdrošināšanas ieguldījumu produktus, veic efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus un darbības, kuru mērķis ir novērst šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, kas izplata apdrošināšanas ieguldījumu produktus, nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minētie pasākumi ir samērīgi ar veiktajām darbībām, pārdotajiem apdrošināšanas produktiem un izplatītāja veidu.

(3) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu interešu konfliktus, kuri, veicot jebkādas apdrošināšanas izplatīšanas darbības, rodas starp pašu apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli un apdrošināšanas starpnieku, tostarp to vadītājiem un darbiniekiem, vai jebkurām personām, kam ar apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai apdrošināšanas starpnieku ir ciešas attiecības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē, un to klientiem vai starp atsevišķiem klientiem.

(4) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu veic interešu konfliktu pārvaldīšanas ietvaros, nav pietiekami, lai novērstu risku, ka klienta interesēm var tikt nodarīts kaitējums, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks laikus pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atklāj klientam interešu konflikta būtību vai izcelsmi.

(5) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks nodrošina, ka šā panta ceturtajā daļā minētā informācija tiek sniegta, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, un ir pietiekami detalizēta, lai klients uz tās pamata varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas izplatīšanas darbībām, saistībā ar kurām rodas interešu konflikts.

(6) Šā panta noteikumi piemērojami apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas starpniekam, izplatot apdrošināšanas ieguldījumu produktus.

43. pants. Informācija klientiem par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem

(1) Pirms apdrošināšanas līgumu noslēgšanas apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks laikus sniedz klientam informāciju par apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, visām izmaksām un veicamajiem maksājumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda:

1) ja tiek sniegtas rekomendācijas, — to, vai apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks sniegs klientam šā likuma 44. pantā minēto periodisko novērtējumu par ieteikto apdrošināšanas ieguldījumu produktu piemērotību;

2) attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām — skaidrojumus un brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem vai konkrētām ierosinātām ieguldījumu stratēģijām;

3) attiecībā uz visām izmaksām un veicamajiem maksājumiem — skaidrojumus par apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, tostarp, ja nepieciešams, par rekomendāciju izmaksām, klientam ieteiktā vai pārdošanai piedāvātā apdrošināšanas ieguldījumu produkta izmaksām un klienta norēķināšanās iespējām, ietverot arī jebkādus trešās personas maksājumus.

(3) Informācija par visām izmaksām un maksājumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu un kas neizriet no apdrošināšanas līgumā ietvertā tirgus riska gadījuma iestāšanās, tiek sniegta apkopotā veidā, lai klients varētu saprast kopējās izmaksas un maksājumus un to ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Pēc klienta pieprasījuma apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks sniedz detalizētu informāciju par izmaksām un maksājumiem. Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks minēto informāciju klientam sniedz regulāri vismaz reizi gadā visā apdrošināšanas līguma darbības laikā.

(4) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks šajā pantā noteikto informāciju sniedz klientam saprotamā veidā, lai tas varētu izprast piedāvātā apdrošināšanas ieguldījumu produkta būtību un riskus un pieņemt lēmumu par šo ieguldījumu.

(5) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks maksā vai saņem jebkādu atalgojumu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem jebkādus nemonetārus labumus saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produkta vai papildpakalpojuma izplatīšanu jebkurai pusei vai no jebkuras puses, izņemot klientu vai personu, kas rīkojas klienta vārdā, uzskatāms, ka tas ir izpildījis šā likuma 33. panta pirmās daļas un 42. panta prasības vienīgi tad, ja atalgojums vai nemateriālais labums:

1) nerada negatīvu ietekmi uz klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

2) neietekmē apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai apdrošināšanas starpnieka pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

(6) Ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu —, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt šā panta prasību izpildi.

44. pants. Apdrošināšanas ieguldījumu produkta piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem

(1) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas starpniekam, rekomendējot klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktus, kas tam ir piemēroti un jo īpaši atbilst klienta noturībai pret riskiem un spējai ciest zaudējumus, ir pienākums noskaidrot:

1) klienta zināšanas un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvāto apdrošināšanas ieguldījumu produktu;

2) klienta finansiālo stāvokli, tai skaitā spēju ciest zaudējumus;

3) klienta ieguldījumu mērķi, tai skaitā izpratni par iespējamiem riskiem.

(2) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, sniedzot rekomendāciju par apdrošināšanas ieguldījumu produktu un iesakot klientam iegādāties apdrošināšanas ieguldījumu produktu kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, nodrošina, ka kopējā piedāvājuma pakete vai līgums ir piemērots klientam un atbilst tā vajadzībām.

(3) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktu, nesniedz rekomendāciju, kurā izvērtēts, ka paredzētais apdrošināšanas pakalpojums vai produkts ir piemērots klienta vajadzībām, apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas starpniekam ir pienākums lūgt klientu sniegt informāciju par tā zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas attiecas uz konkrēto piedāvātā vai pieprasītā produkta vai pakalpojuma veidu. Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot klientam iegādāties apdrošināšanas ieguldījumu produktu kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, kā daļu no apdrošināšanas piedāvājuma paketes vai līguma, nodrošina, ka kopējā piedāvājuma pakete vai līgums atbilst klientam un tā vajadzībām.

(4) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta trešo daļu, uzskata, ka produkts nav atbilstošs klientam, tad apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks par to brīdina klientu. Minēto brīdinājumu apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks var sniegt standarta formā.

(5) Ja klients nesniedz šā panta trešajā daļā minēto informāciju vai sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks brīdina klientu, ka nespēj noteikt, vai paredzētais apdrošināšanas ieguldījumu produkts ir tam atbilstošs. Minēto brīdinājumu apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks var sniegt standarta formā.

(6) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktu, bet nesniedzot rekomendāciju, var neiegūt informāciju par tā zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) apdrošināšanas ieguldījumu produkts ir saistīts ar ieguldījumu vienkāršos finanšu instrumentos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.² panta divpadsmitās daļas 1. punkta noteikumiem;

2) apdrošināšanas ieguldījumu produkts tiek izplatīts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas;

3) klients vai potenciālais klients ir informēts, ka apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, piedāvājot apdrošināšanas ieguldījumu produktu, neizvērtē tā atbilstību klientam un tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formā;

4) apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks ievēro šā likuma 42. panta prasības attiecībā uz interešu konflikta novēršanu.

(7) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks reģistrē līgumu ar klientu, kurā ietvertas pušu tiesības un pienākumi, citi noteikumi, saskaņā ar kuriem apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks sniegs pakalpojumus klientam, vai arī norāde uz papildu dokumentiem, kur klients ar šiem noteikumiem var iepazīties.

(8) Apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz klientam periodiskus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā apdrošināšanas ieguldījumu produktu veidu un sarežģītību un klientam sniegtā pakalpojuma būtību, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darījumiem un pakalpojumiem, ko tie uzņēmušies klienta vārdā, ja šādas izmaksas ir.

(9) Attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks pirms līguma noslēgšanas, ievērojot šā likuma 39. panta pirmās, otrās un ceturtās daļas prasības, paziņojumā par piemērotību precizē sniegtās rekomendācijas un to, vai apdrošināšanas ieguldījumu produkts atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām klientu raksturojošām pazīmēm. Šādu paziņojumu un informāciju var sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.

(10) Ja apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas neļauj iepriekš nosūtīt paziņojumu par piemērotību, apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks paziņojumu par piemērotību var sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, uzreiz pēc tam, kad apdrošināšanas līgums ir noslēgts, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) klients ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību, kas tiek sniegts bez nepamatotas kavēšanās pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas;

2) apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks ir piedāvājis klientam iespēju atlikt apdrošināšanas līguma noslēgšanu, lai saņemtu paziņojumu par piemērotību pirms līguma noslēgšanas.

(11) Ja apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas starpnieks ir informējis klientu, ka veiks periodisku piemērotības novērtējumu, periodiskajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, vai apdrošināšanas ieguldījumu produkts atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām klientu raksturojošām pazīmēm.

45. pants. Klienta aizsardzība saistībā ar apdrošināšanas prēmijas samaksu

Saskaņā ar apdrošināšanas līgumu klienta veiktais apdrošināšanas prēmijas maksājums apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam jebkurā gadījumā uzskatāms par apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei veiktu maksājumu, bet maksājums, kuru apdrošināšanas komersants vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle veic apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, nav uzskatāms par klientam veiktu maksājumu līdz brīdim, kad klients faktiski saņem naudas līdzekļus.

46. pants. Sūdzību izskatīšanas procedūra

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam ir pienākums nodrošināt efektīvu klientu sūdzību izskatīšanas procedūru, kura ietver sūdzību izskatīšanas kārtību, sūdzībās norādīto faktu pārbaudi un iespējamā interešu konflikta novēršanu. Sūdzību izskatīšanas procedūru apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja valde. Rakstveida informācijai par sūdzību izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas vietā un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam ir pienākums sniegt pamatotu rakstveida atbildi uz klienta sūdzību 20 dienu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt atbildi, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājam ir pienākums sniegt pamatotu informāciju par atbildes sniegšanas pagarinājuma nepieciešamību un saprātīgu termiņu, kad atbilde tiks sniegta.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs, kas saņem sūdzību par citu tirgus dalībnieku, bet nav tiesīgs to izskatīt, septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas pārsūta to attiecīgajam tirgus dalībniekam un informē par to klientu.

(5) Komisija nosaka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem saņemto sūdzību izskatīšanas un analīzes veikšanas kārtību un kārtību, kādā notiek ar saņemtajām sūdzībām saistītās informācijas apmaiņa, kā arī prasības attiecībā uz saņemto sūdzību un sniegto atbilžu reģistra kārtošanu.

47. pants. Ārpustiesas strīdu izskatīšana

(1) Strīdus starp apdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli, apdrošināšanas aģentu, apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles reģistrētu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu izskata institūcija (ombuds), ko izveidojusi apdrošināšanas izplatītāju asociācija, kurā apvienojušies apdrošināšanas komersanti un ārvalsts apdrošinātāja filiāles.

(2) Strīdus starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrētu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un klientu izskata institūcija (ombuds), ko izveidojusi apdrošināšanas izplatītāju asociācija, kurā apvienojušies apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izveidotās institūcijas (ombudi), izskatot pārrobežu strīdus, sadarbojas ar dalībvalstu ārpustiesas strīdu izskatītājiem.

V nodaļa
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšana dalībvalstīs un ārvalstīs

48. pants. Pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana dalībvalstī

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, par savu nodomu paziņo Komisijai, iesniedzot tai attiecīgu rakstveida iesniegumu un informējot par to, kurā dalībvalstī tas vēlas izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus. Apdrošināšanas aģents norāda tā apdrošināšanas komersanta, kura vārdā un interesēs paredzējis rīkoties, firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, bet apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks — tā apdrošināšanas komersanta vai tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera, kura vārdā un interesēs paredzējis rīkoties, firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks papildus minētajam norāda arī to, kāda veida apdrošināšanu tas vēlas izplatīt.

(2) Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas to izskata un informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka nodomu nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu šajā dalībvalstī, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dalībvalsts uzraudzības iestādei un dalībvalsts uzraudzības iestādes apstiprinājuma, ka tā ir saņēmusi šo informāciju, Komisija informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku:

1) par informācijas nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei;

2) ka dalībvalsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi Komisijas sūtīto informāciju;

3) ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var uzsākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu attiecīgajā dalībvalstī;

4) par to, kur apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var iepazīties ar sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, sniedzot apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Komisija neiesniedz dalībvalsts uzraudzības iestādei šā panta otrajā daļā minēto informāciju, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka finansiālais stāvoklis nav stabils vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav novērsis Komisijas iepriekš konstatēto šā likuma pārkāpumu. Ja Komisija nolemj neiesniegt informāciju dalībvalsts uzraudzības iestādei, tā 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas nosūta attiecīgo lēmumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var sākt nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pēc tam kad ir saņēmis šā panta trešajā daļā minēto Komisijas paziņojumu.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks 30 dienu laikā pirms grozījumu izdarīšanas šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā par to rakstveidā informē Komisiju. Komisija 30 dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas par šiem grozījumiem informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

49. pants. Pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana Latvijas Republikā

(1) Lai citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks varētu sākt nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, Komisija saņem dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu, kurā ietverta šā likuma 48. panta pirmajā daļā minētā informācija. Komisija nekavējoties apstiprina minētā paziņojuma saņemšanu.

(2) Dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā uzsāk ar dienu, kad saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Komisijai.

50. pants. Filiāles atvēršana dalībvalstī

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kurš vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, par savu nodomu rakstveidā paziņo Komisijai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iesniegumā par filiāles atvēršanu ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā tas vēlas atvērt filiāli;

2) kādu veidu apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu tas vēlas izplatīt;

3) dalībvalstī atveramās filiāles adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai;

4) ziņas par filiāles vadītāju, kuras apliecina tā atbilstību šā panta trešās daļas prasībām;

5) apdrošināšanas komersanta, kura vārdā un interesēs tas vēlas darboties, firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(3) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju var būt fiziskā persona, kura atbilst šā likuma 16. panta pirmajā vai trešajā daļā vai 18. panta pirmajā daļā atbildīgajai personai noteiktajām prasībām.

(4) Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas to izskata un informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka nodomu atvērt filiāli.

(5) Pēc tam kad šā panta ceturtajā daļā minētā informācija nosūtīta dalībvalsts uzraudzības iestādei un saņemts apstiprinājums, ka dalībvalsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi šo informāciju, Komisija par to informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku.

(6) Komisija nenosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka finansiālais stāvoklis nav stabils, filiāles vadītājs neatbilst šā panta trešās daļas prasībām vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav novērsis tā iepriekšējā darbībā Komisijas konstatēto šā likuma pārkāpumu. Ja Komisija nolemj nenosūtīt informāciju attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei, tā 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas attiecīgo lēmumu nosūta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam.

(7) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes sniegtās informācijas saņemšanas nekavējoties rakstveidā informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, sniedzot apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(8) Pēc šā panta septītajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai 30 dienu laikā no dienas, kad Komisija nosūtījusi paziņojumu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var atvērt filiāli un sākt apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā dalībvalstī.

(9) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks 30 dienu laikā pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā daļā minētajā informācijā par tiem rakstveidā informē Komisiju. Komisija 30 dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas par šiem grozījumiem informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(10) Šā panta noteikumi attiecas uz jebkuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka pastāvīgu darbību dalībvalstī, ja tā tiek veikta ar tāda dalībvalstī izveidota biroja starpniecību, kuru vada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbinieks vai cita persona, kurai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks piešķīris pastāvīgas pilnvaras rīkoties tā vārdā.

51. pants. Filiāles atvēršana Latvijas Republikā

(1) Lai citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks varētu atvērt filiāli Latvijas Republikā, Komisija saņem attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu, kurā ietverta šā likuma 50. panta otrajā daļā minētā informācija. Komisija nekavējoties apstiprina šā paziņojuma saņemšanu.

(2) Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, sniedzot apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(3) Dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle var sākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Komisijas nosūtītās informācijas saņemšanas no dalībvalsts uzraudzības iestādes vai pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām.

52. pants. Informācijas sniegšana par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu dalībvalstī

(1) Komisija informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — EAAP iestāde) par tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kuri saskaņā ar šā likuma 48. un 50. pantu paziņojuši par nodomu izplatīt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu citā dalībvalstī.

(2) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums informēt Komisiju par to, ka apdrošināšanas aģentam, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu vai ir atvēris filiāli dalībvalstī, ir anulēts attiecībā uz to izdarītais ieraksts apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(3) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei vai apdrošināšanas brokerim ir pienākums informēt Komisiju par to, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu vai ir atvēris filiāli dalībvalstī, ir anulēts attiecībā uz to izdarītais ieraksts apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.

53. pants. Filiāles atvēršana ārvalstī

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, kurš vēlas atvērt filiāli ārvalstī, par savu nodomu rakstveidā paziņo Komisijai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks iesniegumā par filiāles atvēršanu ārvalstī ietver šādu informāciju:

1) ārvalsts, kurā tas vēlas atvērt filiāli;

2) kādu veidu apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu tas vēlas izplatīt;

3) ārvalstī atveramās filiāles adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai;

4) ziņas par filiāles vadītāju, kuras apliecina tā atbilstību šā likuma 50. panta trešās daļas prasībām;

5) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles, kuras vārdā un interesēs tas vēlas darboties, firma, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(3) Komisija 30 dienu laikā pēc visas nepieciešamās šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas to izskata.

(4) Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atvērt filiāli ārvalstī, ja:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka finansiālais stāvoklis nav stabils;

2) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 50. panta trešās daļas prasībām;

3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks nav novērsis tā iepriekšējā darbībā Komisijas konstatēto šā likuma pārkāpumu.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, kurš saņēmis Komisijas atļauju atvērt filiāli ārvalstī, nekavējoties informē Komisiju par visām turpmākajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajā informācijā.

(6) Komisija informē Eiropas Komisiju par būtiskām problēmām, ar kurām saskaras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, uzsākot vai veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu ārvalstīs.

54. pants. Ierobežojums ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiālei pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanai dalībvalstī

Ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka filiāle nav tiesīga sniegt pakalpojumus dalībvalstīs pēc pakalpojumu sniegšanas brīvības principa.

55. pants. Informācija par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām

Komisija savā mājaslapā ievieto informāciju par sabiedrības intereses aizsargājošo likumu prasībām, kas ievērojamas, nodarbojoties ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

56. pants. Pienākumu neizpilde

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, veic darbības, kuras neatbilst Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošu normatīvo aktu prasībām, tā nekavējoties informē par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(2) Ja Komisija pēc tam, kad tā saskaņā ar šā panta pirmo daļu informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi par to, ka šīs dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošu normatīvo aktu prasībām, tā informē par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi un veic pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai vai lemj par šajā likumā noteikto sankciju piemērošanu, ja nepieciešams, arī par aizliegumu turpināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

(3) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle veic darbības, kuras neatbilst šā likuma IV nodaļas prasībām vai šā likuma 55. pantā minēto normatīvo aktu prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks izbeidz šādas darbības.

(4) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle veic darbības, kuras neatbilst Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un ja šo darbību uzraudzība neietilpst Komisijas kompetencē, tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgais apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks novērš konstatētos pārkāpumus, nekavējoties informē par saviem konstatējumiem attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(5) Ja pēc šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajām Komisijas darbībām citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāle turpina veikt darbības, kuras neatbilst Latvijas Republikas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, vai lemj par šajā likumā noteikto sankciju piemērošanu, ja nepieciešams, arī par aizliegumu turpināt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

(6) Ja klientu — patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē — tiesību aizsardzības nolūkā ir nepieciešama tūlītēja rīcība, Komisijai ir tiesības veikt pasākumus, neievērojot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, vai lemt par šajā likumā noteikto sankciju piemērošanu, ja nepieciešams, arī par aizliegumu turpināt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā.

(7) Ja Komisija no uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbību, kura neatbilst attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā, tiklīdz ir iespējams, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks novērš konkrētos pārkāpumus. Par veiktajiem pasākumiem Komisija informē attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(8) Komisija ir tiesīga vērsties EAAP iestādē un lūgt tās palīdzību šajā pantā minēto jautājumu risināšanā.

(9) Komisija informē mītnes valsts uzraudzības iestādi, Eiropas Komisiju un EAAP iestādi par gadījumiem, kuros veikti šā panta otrajā, piektajā un sestajā daļā minētie pasākumi.

57. pants. Kompetences sadalījums starp mītnes valsts un uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm

(1) Komisija kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka apdrošināšanas izplatīšanas uzsākšana Latvijas Republikā un klientam sniegtā informācija atbilst šā likuma 10., 11., 12., 13., 14. panta, 16. panta sestās daļas, 17. panta, 18. panta ceturtās, piektās un sestās daļas, 21. panta otrās daļas, 23., 24. panta, 29. panta otrās daļas un IV nodaļas prasībām.

(2) Komisijai kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestādei ir tiesības veikt šajā likumā paredzētās darbības, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi.

(3) Ja dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka galvenā saimnieciskās darbības vieta atrodas Latvijas Republikā, nevis mītnes valstī, Komisija var vienoties ar mītnes valsts uzraudzības iestādi, ka tā rīkosies kā mītnes valsts uzraudzības iestāde, lai nodrošinātu šā likuma prasību ievērošanu.

(4) Par šā panta trešajā daļā minēto vienošanos Komisija kā mītnes valsts uzraudzības iestāde nekavējoties informē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku un EAAP iestādi.

58. pants. Tiesības aizliegt apdrošināšanas izplatīšanu Latvijas Republikā

(1) Komisija var pieņemt lēmumu par aizliegšanu citā dalībvalstī reģistrētam apdrošināšanas izplatītājam izplatīt apdrošināšanu Latvijas Republikā ar filiāles starpniecību vai, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, aizliegt attiecīgo darbību, ja tā būtiski apdraud klientu — patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē — tiesības un tiek veikta, lai izvairītos no Latvijas Republikā reģistrētam apdrošināšanas izplatītājam piemērojamo normatīvo aktu prasību ievērošanas.

(2) Komisija par šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu informē mītnes valsts uzraudzības iestādi.

(3) Komisija ir tiesīga vērsties EAAP iestādē un lūgt tās palīdzību šajā pantā minētā jautājuma risināšanā.

VI nodaļa
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzība

59. pants. Uzraudzības iestāde

(1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzību veic Komisija.

(2) Komisija uzrauga dalībvalstīs izveidotās Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju filiāles, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ko Latvijas Republikā reģistrētie apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāji veic citās dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Veicot uzraudzību, Komisija sadarbojas un konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm.

60. pants. Reģistrācijas maksa un uzraudzības iestādes darbības finansēšana

(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris un ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle maksā Komisijai:

1) par reģistrācijai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 250 euro;

2) par reģistrācijai iesniegto šā likuma 8. panta pirmās daļas 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punktā minēto procedūru grozījumu izskatīšanu — 40 euro.

(2) Citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāle pirms darbības uzsākšanas Latvijas Republikā maksā Komisijai 250 euro tās darbības finansēšanai.

(3) Apdrošināšanas brokeris, citas dalībvalsts apdrošināšanas brokera filiāle un ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle Komisijas darbības finansēšanai maksā līdz 0,7 procentiem (ieskaitot) no ceturksnī saņemtajām komisijas maksām, bet ne mazāk par 150 euro un ne vairāk par 1000 euro gadā.

(4) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta trešajā daļā minētā maksājuma aprēķināšanas, veikšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(5) Šā panta trešajā daļā minēto maksājumu veic reizi ceturksnī līdz tam sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(6) Par šā panta trešajā daļā minētā maksājuma pārskaitījuma nokavēšanu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(7) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā.

61. pants. Pārskati par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku darbību

Komisija ir tiesīga uzraudzības vajadzībām pieprasīt pārskatus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekiem, ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku filiālēm un citas dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku filiālēm par to darbību un noteikt šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

62. pants. Dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbība un savstarpējā informācijas apmaiņa

(1) Lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildi, Komisija, ja nepieciešams, sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm.

(2) Komisija, izskatot iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ierakstīšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, kā arī reģistrētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, novērtējot atbildīgās personas vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Komisija, ja nepieciešams, informē šā panta otrajā daļā minēto dalībvalsts uzraudzības iestādi par visiem apstākļiem, kas ietekmē atbildīgās personas vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atbilstību šā likuma prasībām un kas ir svarīgi citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kuras reģistrē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerus, kā arī pastāvīgi uzrauga to darbības nosacījumu izpildi.

(4) Komisija informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par ieraksta anulēšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, apdrošināšanas aģentu reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, par sankcijām un pasākumiem, ko tā piemērojusi Latvijas Republikā reģistrētam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam, kurš nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

63. pants. Informācijas izpaušanas aizliegums

(1) Informācija par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju un tā klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu informāciju nav apstiprinājusi Komisijas padome, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un Komisijai nav tiesību to izpaust trešām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju vai tā klientu.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija, ierobežotas pieejamības informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas darbībās, kas vērstas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja finansiālā stāvokļa uzlabošanu, var izpaust, izskatot civillietas.

64. pants. Komisijas tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzības veikšanā

(1) Komisijai ir tiesības atbilstoši savai kompetencei pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatētos šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem informāciju un dokumentus par to darbību un, ja nepieciešams, veikt pārbaudi. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem ir pienākums sadarboties ar Komisiju.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāji pieprasīto informāciju iesniedz Komisijai tās noteiktajos termiņos. Informācijas iesniegšanu nedrīkst atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(4) Lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisijai ir tiesības noteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja reģistrācijas, darbības, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecības regulējošas prasības.

VII nodaļa
Atbildība

65. pants. Sankcijas un uzraudzības pasākumi

(1) Komisija ir tiesīga piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam, kas izmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus, kurus sniedz persona, kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu bez reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, ja tas sniedz nepatiesu informāciju vai jebkādā citā veidā neievēro šā likuma II nodaļas prasības;

3) apdrošināšanas izplatītājam, kas neievēro šā likuma 16., 17., 18., 19., 21., 23., 24., 28., 29., 31. un 45. panta prasības;

4) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas starpniekam, dalībvalsts apdrošināšanas starpniekam, kas neievēro šā likuma IV nodaļas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu klientam saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem;

5) apdrošināšanas izplatītājam un citas dalībvalsts apdrošināšanas izplatītājam, kas neievēro šā likuma IV nodaļas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu klientam saistībā ar apdrošināšanas produktiem, izņemot šīs daļas 4. punktā minēto;

6) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kas nepilda šā likuma 1. panta pirmās daļas 1., 4., 7., 9. un 21. punkta, 4. panta trešās, ceturtās, piektās un septītās daļas, 8. panta pirmās daļas 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punkta un sestās daļas, 64. panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības;

7) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei un apdrošināšanas brokerim, kas nepilda šā likuma 18. panta ceturtās un piektās daļas prasības;

8) apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam, kas neievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības;

9) apdrošināšanas izplatītājam, kas neievēro Regulas Nr. 1286/2014 5. panta 1. punkta, 6. un 7. panta, 8. panta 1., 2. un 3. punkta, 9. panta, 10. panta 1. punkta, 13. panta 1., 3. un 4. punkta, 14. un 19. panta prasības.

(2) Komisija ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem pārkāpumiem apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas starpniekam, kas neievēro šā likuma IV nodaļas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu klientam saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem, piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas un uzraudzības pasākumus:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

3) anulēt attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri izdarīto ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā;

4) noteikt pagaidu aizliegumu apdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles valdes loceklim vai filiāles vadītājam, vai citai par pārkāpuma izdarīšanu atbildīgajai fiziskajai personai pildīt pienākumus apdrošināšanas starpniekā, apdrošināšanas komersantā vai ārvalsts apdrošinātāja filiālē;

5) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai pieciem procentiem no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo tās gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kurai jāsagatavo konsolidētie gada pārskati saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar mītnes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi mātes sabiedrības pārvaldes institūcija;

6) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 700 000 euro;

7) kā alternatīvu šīs daļas 5. vai 6. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram;

8) pieprasīt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu izdarīto ierakstu anulēšanu apdrošināšanas aģentu reģistrā.

(3) Komisija ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minētajiem pārkāpumiem piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas un uzraudzības pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

2) anulēt attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri izdarīto ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā;

3) ierosināt anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.

(4) Komisija ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 6. punktā minētajiem pārkāpumiem uzlikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam soda naudu līdz 14 200 euro.

(5) Komisija ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajiem pārkāpumiem uzlikt apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei un apdrošināšanas brokerim soda naudu līdz 14 200 euro.

(6) Komisija ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 8. punktā minētajiem pārkāpumiem piemērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(7) Komisija ir tiesīga par šā panta pirmās daļas 9. punktā minētajiem Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem atbilstoši Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam piemērot šādas sankcijas un uzraudzības pasākumus:

1) aizliegt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu;

2) uzlikt par pienākumu apturēt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu;

3) aizliegt sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst Regulas Nr. 1286/2014 6., 7., 8. vai 10. panta prasībām, un dot rīkojumu publicēt jaunu, šai regulai atbilstošu pamatinformācijas dokumentu;

4) uzlikt par pienākumu personai, kas sniedz rekomendācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu, to izstrādā vai pārdod, informēt klientu, kurš nav profesionālais klients un kura tiesības un intereses tika skartas, par piemēroto sankciju vai uzraudzības pasākumu un par to, kur klients var iesniegt sūdzību vai vērsties, lai uzsāktu ārpustiesas strīdu izskatīšanu, kā arī par tiesībām ar prasību vērsties tiesā;

5) izteikt brīdinājumu, kurā norādīta atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

6) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai līdz trim procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo šīs juridiskās personas gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi mātes sabiedrības pārvaldes institūcija;

7) uzlikt apdrošināšanas starpniekam — saimnieciskās darbības veicējam — un apdrošināšanas starpnieka — juridiskās personas — atbildīgajai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā bija atbildīga par konkrētas darbības veikšanu apdrošināšanas starpnieka uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 700 000 euro;

8) kā alternatīvu šā panta 6. vai 7. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

(8) Komisija ir tiesīga šajā pantā minēto soda naudu uzlikt jebkuram apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja valdes vai padomes loceklim, kā arī jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par šajā pantā minēto pārkāpumu izdarīšanu.

(9) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta septītās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minēto pasākumu piemērošanu tiek pārsūdzēts, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

66. pants. Sankciju un uzraudzības pasākumu efektīva piemērošana

Pieņemot lēmumu par sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošus normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Komisija ņem vērā visus apstākļus, ieskaitot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktos apstākļus, kā arī pasākumus, ko veikusi persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos, un iespējamās pārkāpuma sistemātiskas izdarīšanas sekas, kā arī izvērtē piemērojamo sankciju samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

67. pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

68. pants. Sankciju un uzraudzības pasākumu publiskošana

(1) Komisija informāciju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas personām piemēroti par šajā likumā minētajiem pārkāpumiem, ievieto savā mājaslapā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī Komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Ja Komisija pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu, tā ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt ar personai piemērotajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem saistītās informācijas publiskošanu līdz brīdim, kad vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ publiskošana tika atlikta;

2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publiskošana nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā minētās darbības nav pietiekamas, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti, un publiskošana nav samērīga ar noteiktajiem uzraudzības pasākumiem, kas uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā Komisijas mājaslapā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(4) Komisija informē EAAP iestādi par personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, publiskotajām personai piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem. Komisija reizi gadā sniedz EAAP iestādei apkopotu informāciju par visām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti personām saskaņā ar šā likuma 65. pantu.

69. pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem šā likuma pārkāpumiem

(1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu un Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Komisijai.

(2) Komisija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem un kādā veicama turpmākā rīcība;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību — tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, kura tiek turēta aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu;

3) noteikumus par tās personas konfidencialitātes nodrošināšanu, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas tiesību akti.

(3) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu un Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem un kādā Komisijas ziņošanas sistēmā saņemtie ziņojumi tiek apstrādāti, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(4) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo daļu veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja un ārvalsts apdrošināšanas starpnieka filiāles darbinieks, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un persona nav atbildīga par šādu ziņošanu. Pret personām, kuras ziņo par pārkāpumiem, nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(5) Apdrošināšanas izplatītājs un ārvalsts apdrošināšanas starpnieka filiāle, kas sniedz rekomendācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu, to izstrādā vai pārdod, izstrādā iekšējo procedūru, kas ietver kārtību, kādā darbinieki tam ziņo par Regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem apdrošināšanas izplatītājā vai ārvalsts apdrošināšanas starpnieka filiālē.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums.

2. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci vai reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā, līdz 2019. gada 31. decembrim nodrošina šā likuma 23. panta prasību izpildi.

3. Apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle līdz 2019. gada 1. oktobrim izveido apdrošināšanas aģentu reģistru un reģistrē tajā apdrošināšanas aģentus, kuri nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs.

4. Piesaistītais apdrošināšanas aģents, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā, 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas aģentu reģistra un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra izveidošanas reģistrējas apdrošināšanas aģentu reģistrā kā apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā kā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vai izbeidz apdrošināšanas izplatīšanu. Ja piesaistītais apdrošināšanas aģents reģistrējas apdrošināšanas aģentu reģistrā kā apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā kā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, tas līdz 2019. gada 1. oktobrim nodrošina šā likuma 23. panta prasību izpildi.

5. Apdrošināšanas aģents, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts Komisijas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā kā apdrošināšanas aģents, 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas aģentu reģistra un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra izveidošanas reģistrējas apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzturētajā apdrošināšanas aģentu reģistrā kā apdrošināšanas aģents vai izbeidz apdrošināšanas izplatīšanu. Apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas komersantam, vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums apdrošināšanas aģenta vietā informēt Komisiju par apdrošināšanas aģenta reģistrāciju apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzturētajā apdrošināšanas aģentu reģistrā. Ieraksts par apdrošināšanas aģentu, kurš līdz 2019. gada 1. oktobrim nebūs reģistrējies apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzturētajā apdrošināšanas aģentu reģistrā, Komisijas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā tiks anulēts.

6. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 4. un 5. punkta izpildi, apdrošināšanas aģentiem un piesaistītajiem apdrošināšanas aģentiem, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai reģistrēti attiecīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā, līdz to pārreģistrācijai vai darbības izbeigšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. oktobrim piemēro tiesību normas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistru un tajā iekļaujamo informāciju, kuras bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

7. Apdrošināšanas izplatītāju asociācijas, kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī jau ir saņēmušas atļauju sniegt atzinumu par apdrošināšanas izplatītāja atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka apgūtajām zināšanām un prasmēm apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā, saglabā šīs tiesības, un tām nav nepieciešama atkārtota reģistrācija Komisijā. Šajā punktā minētās apdrošināšanas izplatītāju asociācijas 90 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai šā likuma 25. panta otrās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

8. Apdrošināšanas izplatītāju asociācijas līdz 2019. gada 31. decembrim izveido institūciju (ombudu), lai nodrošinātu šā likuma 47. panta prasību izpildi.

9. Līdz tāda tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību akta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā, kurš nosaka minimālo civiltiesiskās atbildības limitu gadā un vienam apdrošināšanas gadījumam, spēkā stāšanās dienai minimālais civiltiesiskās atbildības limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 875 927 euro, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 250 618 euro.

10. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle nodrošina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku atbilstību šā likuma 17. panta prasībām, sākot no 2019. gada 1. oktobra.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kuras izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra direktīvas (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta direktīvas (ES) 2018/411, ar ko groza direktīvu (ES) 2016/97 attiecībā uz dalībvalstu transponēšanas pasākumu piemērošanas datumu.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 25. aprīlī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 9. maijā