Saeimas paziņojums

Par Krimas tatāru deportāciju 75. gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 9. maija sēdē

atzīmē, ka šogad aprit 75 gadi kopš 1944. gada, kad Krimas pamatiedzīvotāji — Krimas tatāri — piedzīvoja vardarbīgas deportācijas, ko padomju vara īstenoja, neļaujot viņiem atgriezties dzimtenē līdz pat 1989. gadam;

uzsver, ka vēstures avotu kopums norāda uz padomju varas mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret daudzām Padomju Savienībā un tās okupētajās teritorijās dzīvojošām tautām un etniskajām grupām, tostarp pret Krimas tatāru tautu, lai iznīcinātu tās kultūras un sociālo mantojumu, vēsturisko piederību Krimas pussalas teritorijai un izspiestu Krimas tatārus no viņu dzimtenes;

konstatē, ka pirms 75 gadiem īstenotās Krimas tatāru deportācijas un pret šo tautu izvērstais terors šobrīd ir vērtējams kā padomju varas īstenots genocīds;

atgādina, ka Krievijas Federācija pirms pieciem gadiem ar militāra spēka palīdzību okupēja un prettiesiski anektēja Krimu, kas ir neatņemama Ukrainas teritorijas sastāvdaļa. ANO Ģenerālā Asambleja rezolūcijās 68/262, 71/205, 72/190 un 73/263 ir paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai, kā arī nosodījusi Krievijas Federācijas īstenoto pagaidu okupāciju un prettiesisko rīcību Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē (Krimā);

atgādina, ka Krievijas Federācijai kā okupācijas varai Krimā ir jāpilda no starptautiskajām tiesībām izrietošās saistības;

nosoda Krievijas Federācijas turpināto pret Krimas tatāriem vērsto apspiešanas un vardarbības politiku okupētās Krimas teritorijā. Krimas tatāri, kuri atsakās pieņemt Krievijas pilsonību un neatzīst Krimas prettiesisko aneksiju, saskaras ar diskrimināciju — viņiem tiek liegta pieeja izglītībai, medicīniskajai aprūpei un citiem sociālajiem pakalpojumiem, tiek liegta iespēja lietot dzimto valodu, kopt savas tautas tradīcijas un īstenot kultūras pasākumus. Krimas tatāri tiek pakļauti prettiesiskai kriminālvajāšanai, tiek ierobežotas viņu tiesības uz vārda, pulcēšanās un pārvietošanās brīvību;

atbalsta Krimas tatāru tautu tās centienos nostiprināt savas cilvēka tiesības un pamatbrīvības;

uzsver, ka cilvēka tiesības un pamatbrīvības ir Eiropas Savienības vērtību stūrakmens un uz tā balstās Latvijas politika attiecībās ar citām valstīm. Krimas pussalas atdošana Ukrainas kontrolē un Ukrainas teritoriālās vienotības atzīšana tās starptautiski atzītajās robežās ir priekšnoteikums attiecību normalizācijai ar Krievijas Federāciju un attiecīgi sankciju atcelšanai;

norāda, ka Saeimas 2014. gada 6. marta un 2018. gada 13. decembra paziņojumos paustais atbalsts Ukrainai un Krievijas agresijas nosodījums paliek nemainīgs;

aicina starptautisko sabiedrību un institūcijas pieminēt pirms 75 gadiem padomju varas īstenotās Krimas tatāru deportācijas un sekot līdzi pašreizējiem notikumiem Krimā, neatkāpties no līdzšinējās prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikas, stingri iestāties par tūlītēju cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošanu attiecībā uz vietējiem iedzīvotājiem, tai skaitā Krimas tatāriem.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 9. maijā