Ministru kabineta noteikumi Nr. 192

Rīgā 2019. gada 7. maijā (prot. Nr. 23 13. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma
5. panta otro un trešo daļu, 6. panta otrās daļas 7. un
14. punktu un ceturto daļu, 7. pantu, 8. panta otro daļu un
10. panta trešo daļu, Ārstniecības likuma 3. panta otro daļu
un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas
dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas
rezultātā cietušo personu sociālās
aizsardzības likuma 14. pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 176., 251. nr.; 2019, 63. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.2. estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus, tajā skaitā ārējo dzimumorgānu, maksts un dzemdes kakla plastiskās operācijas estētiskos nolūkos;";

1.2. izteikt 2.9.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.9.1. noslīdējumu korekciju, izņemot 2.–4. pakāpes maksts daļu noslīdējumu un totālu dzemdes prolapsu;";

1.3. svītrot 2.9.2. apakšpunktu;

1.4. izteikt 2.9.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.9.3. konservatīvu miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība, vai ir sūdzības par sāpēm, vai ja mioma ir iemesls neauglībai;";

1.5. papildināt 2.10. apakšpunktu aiz vārdiem "rehabilitācijas pakalpojumus" ar vārdiem "kā arī ambulatori sniegtos pakalpojumus funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību";

1.6. papildināt 2.11. apakšpunktu aiz vārdiem "kas sniegti reto slimību kabinetā" ar vārdiem "vai funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību";

1.7. aizstāt 3.6.3.5. apakšpunktā vārdu "apliecinātu" ar vārdu "konstatētu";

1.8. izteikt 3.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.9. nieru aizstājterapijas procedūras un ar šīm procedūrām saistītās speciālistu konsultācijas;";

1.9. izteikt 3.11.1. un 3.11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.11.1. ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F99), tai skaitā psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi;

3.11.2. ar ļaundabīgiem audzējiem un neskaidras vai nezināmas dabas audzējiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48), tai skaitā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu ar datortomogrāfiju, ievērojot līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs;";

1.10. papildināt noteikumus ar 4.1.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.1.5. zobu ekstrakcijas akūtos gadījumos vispārējā anestēzijā pacientiem ar I invaliditātes grupu, kas noteikta psihisko un uzvedības traucējumu dēļ;";

1.11. svītrot 4.7.2. apakšpunktā vārdu "bērniem";

1.12. izteikt 6.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2.3. ir vienojies ar attiecīgo ģimenes ārstu par prakses pārņemšanu (izņemot gadījumu, ja plānotās pārņemšanas rezultātā praksi iegūtu ārstniecības iestāde, kura sniedz sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidus, un ģimenes ārsts kļūst par darba ņēmēju), kā arī saņēmis informāciju par šīs prakses darba organizāciju, saistībām, sadarbības iestādēm un dažādām pacientu grupu veselības aprūpes un profilakses programmām;";

1.13. izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.3. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas sniedz valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju;";

1.14. izteikt 14.2. un 14.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.2. ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces atbilstoši normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajai kārtībai, ja šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

14.3. ārsta palīgiem, kuri strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības iestādē, atbilstoši normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajai kārtībai ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ja to nosaka līgums, kas noslēgts starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi.";

1.15. papildināt noteikumus ar 19.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.3. teritorijā nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse un dienests ir saņēmis apliecinājumu no attiecīgās pašvaldības vai ģimenes ārsta–rezidenta, ka ģimenes ārsts–rezidents pēc sertifikāta saņemšanas nodrošinās ģimenes ārsta pakalpojumus konkrētajā teritorijā.";

1.16. izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Informāciju par pacientu izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju pie ģimenes ārsta, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu), dienests publicē dienesta tīmekļvietnē un nosūta vietējai pašvaldībai.";

1.17. izteikt 42.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"42.1. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot mājas vizītes) un pilsētā mājas apstākļos mirušas personas nāves fakta konstatēšanu var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst. 15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darbalaika grafikam;";

1.18. aizstāt 61.4.3. apakšpunktā vārdus "miega artēriju ultrasonoskopiju" ar vārdiem "kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju";

1.19. papildināt noteikumus ar 61.4.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"61.4.5. speciālista (kardiologa, asinsvadu ķirurga) konsultāciju – mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku.";

1.20. papildināt noteikumus ar 69.¹ punktu šādā redakcijā:

"69.¹ Organizējot ambulatoru psihiatriskās palīdzības nodrošināšanu, pacienta sākotnējo novērtēšanu veic psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš pacientu nosūta pakalpojuma saņemšanai pie psihologa/psihoterapeita, nosūtījumā norādot nepieciešamo apmeklējumu skaitu.";

1.21. izteikt 92.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"92.2. steidzamo medicīnisko palīdzību sniedz vismaz viens ārsts un vismaz viens ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa, izņemot gadījumu, ja dienests ar ārstniecības iestādi vienojies par citu kārtību.";

1.22. izteikt 95. punktu šādā redakcijā:

"95. Valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus personai sniedz šo noteikumu 6. pielikumā minētās stacionārās ārstniecības iestādes atbilstoši katrai ārstniecības iestādei noteiktajam līmenim (nodrošināmo pakalpojumu līmenis), ievērojot šo noteikumu 6. pielikumā un līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus.";

1.23. izteikt 100. punktu šādā redakcijā:

"100. Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes izraksta pēc cerebrovaskulāras slimības ārstēšanas (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63 un I64). Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavotu fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai. Citām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, kuru ārstēšanai nepieciešama medicīniskā rehabilitācija un kuras izraksta no stacionārās ārstniecības iestādes, ārstniecības iestāde nodrošina:

100.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījuma un rehabilitācijas plāna sagatavošanu, ja ārstniecības iestādē ir nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts;

100.2. ārstējošā ārsta rekomendāciju sagatavošanu par turpmākas medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamību, aprakstot stacionārā uzsākto rehabilitāciju, ja ārstniecības iestādē nav nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.";

1.24. izteikt 3.11. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"3.11. Medicīniskā rehabilitācija

101. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionēšanas ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu.

102. Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi:

102.1. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas slimības vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

102.2. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

102.3. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža, vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

103. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus organizē, ievērojot šādus nosacījumus:

103.1. stacionārās ārstniecības iestādes saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajiem ārstniecības iestāžu profiliem un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmām;

103.2. dienas stacionārā – akūtus (tikai bērniem), subakūtus un ilgtermiņa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

103.3. ambulatori – akūtus, subakūtus un ilgtermiņa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.

104. Personu (tai skaitā personu ar onkoloģiskām saslimšanām) atlasi valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic:

104.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš, personai ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē vai izrakstoties no stacionāras ārstniecības iestādes šo noteikumu 100. punktā minētajos gadījumos, vai personu konsultējot ambulatori, izmeklē personu vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu medicīnisko dokumentāciju;

104.2. psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs;

104.3. narkoloģiskās palīdzības gadījumā – narkologs;

104.4. ģimenes ārsts vai speciālists, ja nepieciešami funkcionālā speciālista sniegti rehabilitācijas pakalpojumi līdz pieciem apmeklējumiem pacientam, kura funkcionēšanas ierobežojumi vienā funkcionēšanas veidā atbilst Starptautiskajai funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai.

105. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) novērtē:

105.1. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionēšanas ierobežojumus;

105.2. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;

105.3. personas un viņas piederīgo motivāciju;

105.4. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

105.5. personai optimālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu, ņemot vērā, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

106. Ārstniecības iestāde medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādā prioritārā secībā, ņemot vērā, ka norādītajās personu grupās vispirms rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai, bērni no triju līdz sešu gadu vecumam ar vidēji smagiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem un operatīvā dienesta darbinieki, kuri guvuši veselības bojājumus glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem:

106.1. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi;

106.2. personām ar subakūtiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti;

106.3. personām ar hroniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem rehabilitācijas plānā noteiktajos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā;

106.4. pārējām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

107. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, ievērojot šo noteikumu 108. un 109. punktā norādīto kārtību.

108. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta (vai attiecīgi psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa) vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas un kuru sniedz ambulatori vai stacionāri akūtas rehabilitācijas ietvaros.

109. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda dienas stacionārā vai stacionārajā ārstniecības iestādē, ievērojot šādus nosacījumus:

109.1. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī klīniskajiem vai veselības psihologiem;

109.2. multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu;

109.3. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz:

109.3.1. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

109.3.2. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

109.4. vismaz reizi nedēļā notiek multiprofesionālās medicīniskās rehabilitācijas komandas sapulces, kurās pieņemtos lēmumus fiksē pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

110. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, psihiatrs, bērnu psihiatrs, narkologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu:

110.1. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē tā īstenošanu;

110.2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus, izmeklējumus un konsultācijas;

110.3. nosūta personu saņemt valsts apmaksātus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

110.4. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi.

111. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina:

111.1. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti;

111.2. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu.

112. Personām, kuras saņem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus stacionāri vai dienas stacionārā vai kurām nepieciešams vairāk par piecām ambulatorām funkcionālā speciālista nodarbībām, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu. Vienu plāna eksemplāru izsniedz pacientam un otru pievieno ambulatorajai vai stacionārajai medicīniskajai kartei. Plānā ietver:

112.1. pacienta novērtējumu, nosakot funkcionēšanas ierobežojumus un aktivitāšu ierobežojumus;

112.2. medicīniskās rehabilitācijas mērķi;

112.3. plānoto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidu;

112.4. iesaistāmos speciālistus un sasniedzamos medicīniskās rehabilitācijas mērķus;

112.5. nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus;

112.6. plānoto medicīniskās rehabilitācijas intensitāti.

113. Pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa pabeigšanas ārstniecības persona novērtē medicīniskās rehabilitācijas rezultātu, nosakot, vai medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir sasniegts, daļēji sasniegts vai nav sasniegts, un izvērtē nepieciešamību personai arī turpmāk saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu.

114. Ja personas stāvoklis stabilizējas (atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa atzinumam), pēc personas iniciatīvas vai personai pārceļoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt.";

1.25. izteikt 124. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"124. Dienests atbilstoši regulas Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22., 24., 25., 26., 27., 28., 34. un 36. panta un regulas Nr. 987/2009 24., 25., 26., 28., 29. un 33. panta nosacījumiem izsniedz šādus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē:";

1.26. izteikt 127.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"127.1. persona ir reģistrēta Latvijā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā un veic būtisku savas darbības daļu, fiziski atrodoties Latvijā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē un persona tajā regulāri atgriežas;";

1.27. izteikt 127.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"127.4. persona saņem Latvijas Republikas pensiju un nav nodarbināta, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē;";

1.28. papildināt noteikumus ar 151.¹ punktu šādā redakcijā:

"151.¹ Fiksēto maksājumu un gultasdienas tarifu aprēķinā ir ietverta samaksa par darbu nakts laikā, brīvdienās, svētku dienās un par virsstundu darbu.";

1.29. papildināt 158. punktu aiz vārdiem "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem" ar vārdiem "vai gadījumā, ja persona dienestam pieprasījusi izziņu, kas apliecina, ka līdzmaksājumu summa par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sasniegusi maksimālo apmēru";

1.30. papildināt noteikumus ar 163.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"163.6. starpību, kas veidojas starp šo noteikumu 13. pielikuma 5.1. apakšpunktā noteikto līdzmaksājuma apmēru par ārstēšanos diennakts stacionārā un šo noteikumu 13. pielikuma 5.4. apakšpunktā noteikto pacienta līdzmaksājuma apmēru, ārstējoties rehabilitācijas profila gultās.";

1.31. aizstāt 176.2. apakšpunktā vārdus "šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nepārtraukti aizvietojis ģimenes ārstu vairāk nekā sešus mēnešus" ar vārdiem "ģimenes ārsta praksi pārņem citā gadījumā atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai";

1.32. izteikt 185.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"185.6. psihologa/psihoterapeita kabinetam;";

1.33. papildināt noteikumus ar 185.11., 185.12., 185.13. un 185.14. apakšpunktu šādā redakcijā:

"185.11. psihiatra kabinetam;

185.12. funkcionālo speciālistu kabinetam, sniedzot psihiatrisko palīdzību;

185.13. māsas kabinetam, sniedzot psihiatrisko palīdzību;

185.14. pediatra kabinetam, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus bērniem akūtu saslimšanu gadījumos III, IV un V līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādēs.";

1.34. izteikt 187. punktu šādā redakcijā:

"187. Dienests fiksēto ikmēneša maksājumu par diabēta pacientu apmācības kabineta darbību maksā universitātes slimnīcām, reģionu daudzprofilu slimnīcām un ārstniecības iestādēm, kuras plānošanas vienībās nodrošina lielāko endokrinoloģijas pakalpojumu apjomu iedzīvotājiem un kurās pakalpojumu var nodrošināt diabēta aprūpes māsa.";

1.35. papildināt noteikumus ar 201.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"201.11. par subakūto rehabilitāciju, ilgtermiņa rehabilitāciju/dinamisko novērošanu un perinatālā periodā radušos stāvokļu rehabilitāciju samaksu atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, attiecīgajai programmai noteiktajam gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem par manipulācijām, kas līgumā ar ārstniecības iestādi apmaksas nosacījumos norādītas kā programmai saistošās manipulācijas.";

1.36. svītrot 206.1.3. apakšpunktu;

1.37. svītrot 206.4. apakšpunktu;

1.38. izteikt 206.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"206.6. ziņas par to, vai persona nebija uzskatāma par apdrošinātu citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas brīdī.";

1.39. aizstāt 214. punktā skaitli "1.4.5." ar skaitli "1.7.9.";

1.40. svītrot 227. punktu;

1.41. papildināt noteikumus ar 229., 230., 231, 232., 233., 234., 235. un 236. punktu šādā redakcijā:

"229. Šo noteikumu 7. pielikuma 4.4. apakšpunktā minētie medikamenti bērnu ar onkoloģiskām un onkohematoloģiskām saslimšanām ārstēšanai pēc ķīmijterapijas invazīvo mikožu gadījumos apmaksājami par stacionāri veiktu ārstēšanu arī tad, ja ārstēšana veikta laikposmā no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 1. aprīlim.

230. Šo noteikumu 11. pielikuma 8.¹ punktā norādītais maksājums līdz 2019. gada 30. jūnijam ir 142,29 euro.

231. Šo noteikumu 11. pielikuma 16. punktā minēto maksājumu 75,00 euro apmērā par laikus atklātu vēzi 2018. gadā dienests ģimenes ārstiem izmaksā līdz 2019. gada 1. septembrim.

232. Šo noteikumu 13. punktā noteiktās tiesības ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas sniedz pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēro ar 2020. gada 1. janvāri.

233. Dienests 2019. gadā papildus šo noteikumu 201.2. apakšpunktā minētajam maksājumam maksā kompensācijas maksājumu par DRG pakalpojumu programmu ieviešanu, nosakot to iepriekšējā gada apjomā un papildus ņemot vērā finansējumu, kas nepieciešams plānotā atalgojuma pieauguma nodrošināšanai tām ārstniecības iestādēm, kuru kopējais līguma apjoms ir mazāks nekā 2018. gada līguma apjoms.

234. V līmeņa ārstniecības iestādēm, izņemot specializētās ārstniecības iestādes, šo noteikumu 232. punktā minētais kompensācijas maksājums par DRG pakalpojumu programmu ieviešanu tiek veikts papildus šo noteikumu 201.2. apakšpunktā minētajam maksājumam līdz 2019. gada 31. martam, bet, sākot ar 2019. gada 1. aprīli, kompensācijas maksājums tiek segts, DRG pakalpojumu maksājuma aprēķinā piemērojot bāzes koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 14. pielikuma 3.3.1. apakšpunktu.

235. Šo noteikumu 6. pielikuma 2.4. apakšpunktā noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi līdz 2019. gada 30. jūnijam ir šādi:

235.1. programmai "Dzemdības dzemdību patoloģijas gadījumā" – 667,11 euro;

235.2. programmai "Fizioloģiskās dzemdības" – 476,29 euro;

235.3. programmai "Ķeizargrieziens" – 866,53 euro.

236. Šo noteikumu 1. pielikuma 1.1.1.4. apakšpunktā minētā prasība jaundzimušā biotinidāzes enzīmiskās aktivitātes noteikšanai, jaundzimušā 17-OH-progesterona noteikšanai ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA), jaundzimušā kopējās galaktozes kvantitatīvai fluorometriskai noteikšanai, imūnreaktīvā tripsinogēna (IRT) noteikšanai ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA) stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.";

1.42. izteikt 1. pielikuma 1.1.1.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.1.1.4.  48–72 stundās pēc dzimšanas veikta asins paraugu ņemšana un nosūtīšana fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanai asinīs, jaundzimušo biotinidāzes enzīmiskās aktivitātes noteikšanai, jaundzimušo 17-OH-progesterona noteikšanai ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA), jaundzimušo kopējās galaktozes kvantitatīvai fluorometriskai noteikšanai, imūnreaktīvā tripsinogēna (IRT) noteikšanai ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA), kā arī līdz divdesmit astotajai dzīves dienai – atkārtota asins paraugu ņemšana un nosūtīšana fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanai asinīs, ja pirmais izmeklējums veikts agrāk nekā četrdesmit astotajā stundā pēc dzimšanas";

1.43. izteikt 4., 5. un 6. pielikumu šādā redakcijā:

"4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Aprūpes epizodes un to tarifi

1. Lai organizētu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba uzskaiti un samaksu, aprūpes epizodes klasificē šādi:

1.1.  1. veids – aprūpes epizode sakarā ar akūtu saslimšanu vai traumu;

1.2.  2. veids – aprūpes epizode sakarā ar pirmoreiz mūžā diagnosticētu hronisku saslimšanu;

1.3.  3. veids – aprūpes epizode sakarā ar iepriekš diagnosticētas slimības paasinājumu;

1.4.  4. veids – aprūpes epizode sakarā ar profilaktisku apskati, patronāžu vai vakcināciju;

1.5.  5. veids – aprūpes epizode sakarā ar hroniskas slimības vai veselības stāvokļa dinamisku novērošanu;

1.6.  6. veids – aprūpes epizode sakarā ar 1., 2., 3., 4. un 5. veida aprūpes epizodē neklasificētiem iemesliem;

1.7.  7. veids – aprūpes epizode sakarā ar palīgkabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

2.  1., 2., 3., 5. un 6. veida aprūpes epizodi izmanto šā pielikuma 5. punktā minētie ambulatorās aprūpes speciālisti.

3. Katra ārstniecības persona par veikto darbu aprūpes epizodes ietvaros aizpilda uzskaites dokumentu – ambulatorā pacienta talonu.

4. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.

5. Speciālisti un attiecināmie aprūpes epizožu tarifi:

6.  7. veida aprūpes epizodi izmanto šādi speciālisti:

6.1. primārajā veselības aprūpē:

6.2. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:

5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi

6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi

1. Dienests slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpi ar stacionārajām ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim un noteiktajiem pakalpojumu profiliem:

2. Ārstniecības iestādes atbilstoši līmenim un līgumā noteiktajiem apmaksas nosacījumiem sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

1.44. papildināt 7. pielikumu ar 2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.4. individuāli veidotas stentprotēzes endovazālas torakoabdominālas aneirismas gadījumos.";

1.45. izteikt 7. pielikuma 4.4. apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"4.4. šādus medikamentus, ko lieto bērnu ar onkoloģiskām un onkohematoloģiskām saslimšanām ārstēšanai pēc ķīmijterapijas invazīvo mikožu gadījumos un bērnu ar cistisko fibrozi ambulatorai ārstēšanai:";

1.46. izteikt 8. pielikuma 1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.2. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā par šādu zāļu, standarta tuberkulīna, diētisko pārtikas produktu un medicīnisko ierīču piegādi:

1.2.1. vakcīnas atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem;

1.2.2. šļirces vakcīnas pret tuberkulozi (BCG) ievadei;

1.2.3. standarta tuberkulīns;

1.2.4. fenilketonūrijas un citu iedzimto vielmaiņas slimību korekcijas produkti;

1.2.5. peritoneālās dialīzes nodrošinājuma ārstniecības līdzekļi (šķīdumi un piederumi);

1.2.6. redzes korekcijas līdzekļi bērniem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

1.2.7. imūnserumi un specifiskie imūnglobulīni;

1.2.8. mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi bērniem līdz gada vecumam, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm;

1.2.9. kolorektālā vēža skrīninga testa komplekti.";

1.47. izteikt 10. pielikumu šādā redakcijā:

"10. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām

1. Dienests līgumus par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu slēdz ar šādām ārstniecības iestādēm:

1.1. ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz tikai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:

1.1.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";

1.1.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca";

1.1.3. pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saulkrastu slimnīca";

1.2. ar stacionārām ārstniecības iestādēm, kurām steidzamās medicīniskās palīdzības punkts izveidots citā apdzīvotā vietā atsevišķi no pamatpakalpojumu sniegšanas vietas:

1.2.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Aizputes pilsēta);

1.2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Gulbenes pilsēta);

1.2.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Valkas pilsēta);

1.3. ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs".

2. Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē:

1.48. izteikt 11. pielikuma 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā, vienai personai mēnesī ir 1,921918 euro.";

1.49. aizstāt 11. pielikuma 8. punktā skaitli "142,29" ar skaitli "142,88";

1.50. papildināt 11. pielikumu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8.¹ Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums, šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā ir 142,88 euro mēnesī.";

1.51. izteikt 11. pielikuma 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Ģimenes ārsts saņem maksājumu 75,00 euro apmērā par ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. jūnijam, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju.";

1.52. izteikt 11. pielikuma 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 32.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru.";

1.53. papildināt 11. pielikumu ar 33.¹ punktu šādā redakcijā:

"33.¹ Ja zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzēji neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

33.¹ 1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;

33.¹ 2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra.";

1.54. izteikt 11. pielikuma 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Finanšu līdzekļus, kas iegūti, šā pielikuma 33.¹ punktā noteiktajā kārtībā pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi.";

1.55. izteikt 12. pielikuma 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2. Sekundāro ambulatoro pakalpojumu veidi¹:

3. Plānošanas vienībā nodrošināmie veselības aprūpes pakalpojumi:

1.56. izteikt 13. pielikuma 1. punktu šādā redakcijā:

1.57. izteikt 13. pielikuma 5. punktu šādā redakcijā:

1.58. izteikt 14. pielikumu šādā redakcijā:

"14. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Samaksas apmēra plānošana

1. Dienests samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, izmantojot šādus plānošanas rādītājus:

1.1. faktiski veikto izmeklējumu, aprūpes epizožu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ievērojot šādus nosacījumus:

1.1.1. veikto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits, kas nepārsniedz iepriekšējā gada līgumā uz 1. jūliju plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu, izņemot šādus gadījumus, kad ņem vērā:

1.1.1.1. aprūpes epizožu un izmeklējumu skaitu bērniem un grūtniecēm;

1.1.1.2. aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu pacientiem, kuri saņēmuši nieru aizstājterapijas, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju, konsultācijas saistībā ar nieru vai aknu transplantāciju, onkoloģijas, hematoloģijas un mamogrāfijas pakalpojumus;

1.1.1.3. audiologopēda (logopēda) aprūpes epizožu skaitu pacientiem ar lūpas šķeltni un aukslēju šķeltni sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts";

1.1.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus, ja atbilstoši līgumam ar dienestu tie bija jāsniedz, finanšu apmēru nākamajam periodam līgumā nosaka, neiekļaujot šos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.1.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus, bet ieguvis tiesības tos sniegt turpmāk, plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu līgumā nosaka atbilstoši plānošanas vienībā esošā iedzīvotāju skaita un iepriekšējā kalendāra gadā veiktā izmeklējumu skaita proporcijai attiecībā pret valstī vidēji veikto izmeklējumu skaitu;

1.1.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājis nepilnu periodu kādā no pakalpojumu veidiem, plānoto aprūpes epizožu vai izmeklējumu skaitu līgumā nosaka proporcionāli sniegto pakalpojumu apjomam periodā, ja tas nav mazāks par trim kalendāra mēnešiem. Ja pakalpojumu sniegšanas periods ir īsāks, pakalpojumu apjomu nosaka kārtībā, kādā to plāno šo noteikumu 14. pielikuma 1.1.3. apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri iepriekšējā periodā nav snieguši šādus veselības aprūpes pakalpojumus;

1.2. ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieejamie cilvēkresursi;

1.3. veikto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru rezultāti un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi, par kuru sniegšanu dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienojies ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ārpus pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras;

1.4. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība;

1.5. plānotais sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

1.6. no valsts budžeta plānotās vidējās izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētai ārstniecības iestādei;

1.7. likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktais finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā ņemot vērā finanšu apjomu gala norēķiniem par iepriekšējā kalendāra gada decembrī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un plānoto finanšu apjomu avansa maksājumam par kārtējā gadā sniedzamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

1.8. papildu finansējuma piešķiršanas mērķi, ja ir finansējuma palielinājums.

2. Samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem dienests, ievērojot plānošanā izmantojamos rādītājus, aprēķina šādā kārtībā:

2.1. aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma, aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

2.2. aprēķina prognozējamās vidējās izmaksas pacienta līdzmaksājumu kompensācijai par personām, kas atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, vienam izmeklējumam vai aprūpes epizodei veselības aprūpes pakalpojumu veidos katrai ārstniecības iestādei atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

2.3. no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma vai aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto izmeklējumu vai epizožu skaitu;

2.4. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza IV vai V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm;

2.5. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī tādu personu ārstēšanai, kuras saņēmušas onkoloģijas, hematoloģijas un nieru aizstājterapijas pakalpojumus, kā arī konsultācijas saistībā ar nieru vai aknu transplantāciju, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju.

3. Samaksas apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka, izmantojot šādus plānošanas rādītājus:

3.1. faktiski ārstēto personu skaits veselības aprūpes pakalpojumu programmās 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1.1. DRG pakalpojumu programmās plānoto pacientu skaitu ārstniecības iestādei dienests nosaka, vērtējot līgumā ar ārstniecības iestādi noteikto kvalitātes rādītāju izpildi un to ietekmes nosacījumus attiecībā pret iepriekšējā gadā plānoto pacientu skaitu, bet ne lielāku par 10 % no iepriekšējā gadā plānotā pacientu skaita;

3.1.2. iezīmēto pakalpojumu programmās plānoto pacientu skaitu ārstniecības iestādei dienests nosaka, salīdzinot faktiski ārstēto pacientu skaitu ar iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1.2.1. visu faktiski ārstēto pacientu skaitu ņem vērā, plānojot dzemdību, tuberkulozes ārstēšanas, insulta vienības, apsaldējumu un apdegumu ārstēšanas, ķīmijterapijas, cilmes šūnu transplantācijas, paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kā arī lielo locītavu endoprotezēšanas pakalpojumus (ja ārstniecības iestādei ir nepieciešamie resursi plānotā apjoma izpildei), bet nosaka to ne mazāku kā iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu;

3.1.2.2. plānojot nieru transplantācijas pakalpojumus, pacientu skaitu nosaka atbilstoši publiski pieejamiem aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem tādā apmērā, lai nodrošinātu transplantācijas operāciju ne mazāk kā 28 pacientiem uz 1 000 000 iedzīvotāju;

3.1.2.3. ja faktiski ārstēto pacientu skaits pārsniedz iepriekšējā gadā līgumā plānoto, tad iezīmēto pakalpojumu programmās, kas nav minētas šā pielikuma 3.1.2.1. vai 3.1.2.2. apakšpunktā, to nosaka iepriekšējā gada apmērā;

3.1.2.4. ja faktiski ārstēto pacientu skaits ir mazāks nekā iepriekšējā gadā līgumā plānotais, tad iezīmēto pakalpojumu programmās, kas nav minētas šā pielikuma 3.1.2.1. vai 3.1.2.2. apakšpunktā, to nosaka atbilstoši faktiski ārstēto pacientu skaitam;

3.1.3. ja ārstniecības iestāde veselības aprūpes pakalpojumus kādā no pakalpojumu programmām nav sniegusi pilnu iepriekšējo periodu, pacientu skaitu nosaka proporcionāli ārstēto pacientu skaitam tajā periodā, kurā pakalpojumi tika sniegti, tai skaitā ja pakalpojums līgumā plānots, bet nav sniegts pamatotu iemeslu dēļ un ārstniecības iestāde rakstveidā brīdinājusi dienestu;

3.2. šajos noteikumos noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi iezīmēto pakalpojumu programmām;

3.3. rādītāji, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā tiek izmantoti DRG pakalpojumu maksājuma aprēķināšanai:

3.3.1. to ārstniecības iestāžu vidējais viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksu bāzes tarifs, kas sniedz DRG pakalpojumus (aprēķina katru gadu atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem – pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā III līmeņa ārstniecības iestādēm noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot manipulāciju sarakstā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifu summu un iegūto kopsummu dalot ar kopējo stacionēšanas gadījumu skaitu. V līmeņa ārstniecības iestādēm, izņemot specializētās ārstniecības iestādes, atbilstoši pieejamam finansējumam papildus piemēro bāzes koeficientu, tuvinot bāzes tarifa aprēķinā izmantotās gultasdienas tarifa vērtību šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā V līmeņa ārstniecības iestādēm noteiktajam gultasdienas tarifam);

3.3.2. DRG pakalpojumu grupas koeficients (aprēķina, dalot katras DRG pakalpojumu grupas vidējās viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksas ar šā pielikuma 3.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu);

3.3.3. ārstniecības iestādes veiktā darba indekss (summu, kas iegūta, reizinot katras DRG pakalpojumu grupas faktisko pacientu skaitu ar DRG pakalpojumu grupas koeficientu un summējot iegūtos rezultātus, dala ar kopējo faktisko pacientu skaitu);

3.4. finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, tai skaitā ņemot vērā finanšu apjomu gala norēķiniem par iepriekšējā kalendāra gada decembrī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un plānoto finanšu apjomu avansa maksājumam par kārtējā gadā sniedzamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

3.5. papildu finansējuma piešķiršanas mērķi, ja ir finansējuma palielinājums.

4. Samaksas apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot plānošanā izmantojamos rādītājus, dienests aprēķina šādā kārtībā:

4.1. fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem gadā iegūst, saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar katras ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu un pacientu skaitu;

4.2. ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru par DRG pakalpojumiem nosaka kā 1/12 daļu no aprēķinātā fiksētā maksājuma gadam;

4.3. finansējuma apmēru par iezīmētajiem pakalpojumiem gadā iegūst, katrā iezīmēto pakalpojumu programmā pacientu skaitu reizinot ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu un katrai ārstniecības iestādei summējot iegūtos rezultātus;

4.4. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 201.5. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru nosaka kā 1/12 daļu no summas, kas iegūta, saskaitot:

4.4.1. fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem gadā, ko iegūst, saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu un pacientu skaitu;

4.4.2. finansējumu, kas aprēķināts, summējot rezultātus, ko iegūst, attiecīgo viena pacienta ārstēšanas tarifu reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no tām veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kas noteiktas līgumā ar dienestu;

4.5. ikmēneša fiksētās piemaksas apmērs par uzņemšanas nodaļas darbību stacionārajai ārstniecības iestādei norādīts šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā;

4.6. to stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu, kurus saskaņā ar šiem noteikumiem dienests apmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes iesniegtajiem rēķiniem, kā arī finansējumu to manipulāciju apmaksai, kuras dienests apmaksā atbilstoši faktiski veikto manipulāciju skaitam, dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam;

4.7. ilgstoši slimojošām personām, personām ar prognozējamu invaliditāti un personām, kas saņem ilgstošo mākslīgo plaušu ventilāciju, sniegto pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam un plānotajam valsts budžeta finansējumam kārtējam gadam;

4.8. pacienta līdzmaksājuma kompensāciju par personām, kas atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, plāno atbilstoši iepriekšējā gadā kompensēto līdzekļu apjomam, proporcionāli attiecinot to pret kopējo pacientu skaitu;

4.9. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī onkoloģijas, tuberkulozes un psihiatrijas pacientu ārstēšanai.

5. Ja sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līgumā paredzētā finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;

5.2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra;

5.3. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ambulatorās veselības aprūpei dienests novirza veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai šādā prioritārā secībā:

5.3.1. valsts kompensēto pacienta līdzmaksājumu apmaksai, ja faktiski kompensēto pacienta līdzmaksājumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

5.3.2. profilaktisko izmeklējumu programmu apmaksai, ja faktiski sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

5.3.3. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālās pieejamības nodrošināšanai;

5.3.4. tiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, kuru plānotā finansējuma pārsnieguma apjomā ietilpst lielākam pacientu skaitam paredzētais apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu apjoms vai kurā ir garākas pakalpojuma saņemšanas pretendentu rindas;

5.3.5. ja aprēķinos konstatē, ka ārstniecības iestādei finansējuma apmērs jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas attiecīgajā pakalpojumu veidā nepārsniedz 300 euro, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finansējuma apmēru nemaina.

6. Ja ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pirmā gada laikā pēc līguma noslēgšanas (vai līguma papildināšanas, nosakot pienākumu sniegt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu veidu vai sniegt to lielākā apjomā) nenodrošina pakalpojuma sniegšanu vismaz 50 % apjomā no līgumā attiecīgajam periodam noteiktā apjoma, līguma finanšu apjomu attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā samazina par neizpildīto apjomu. Šādā gadījumā iegūtos finanšu līdzekļus novirza šo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai citam pakalpojumu sniedzējam šajā plānošanas vienībā vai, ja tāda nav, citam pakalpojumu sniedzējam ģeogrāfiski tuvākajā plānošanas vienībā.

7. Ja stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. samazina fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem vai finansējumu par iezīmētajiem pakalpojumiem otrajam pusgadam, nosakot to atbilstoši sešos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja pirmajā pusgadā faktiski ārstēto pacientu skaits attiecīgajā pakalpojumu veidā (DRG pakalpojumi vai iezīmētie pakalpojumi) ir mazāks par 80 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita;

7.2. samazina fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem vai finansējumu par iezīmētajiem pakalpojumiem gada pēdējiem trim mēnešiem, nosakot to atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja deviņos mēnešos faktiski ārstēto pacientu skaits attiecīgajā pakalpojumu veidā (DRG pakalpojumi vai iezīmētie pakalpojumi) ir mazāks par 90 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita;

7.3. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 201.5. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksēto maksājumu nesamazina, ja ārstniecības iestāde sasniedz līgumā noteiktos rādītājus;

7.4. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus novirza ģeogrāfiski tuvākajai stacionārajai ārstniecības iestādei, ievērojot šādus nosacījumus:

7.4.1. DRG pakalpojumu apmaksai paredzēto finansējumu novirza ārstniecības iestādei, kurai DRG pakalpojumu programmās faktiski ārstēto pacientu skaits sešos vai deviņos mēnešos ir lielāks par līgumā plānoto pacientu skaitu attiecīgajam periodam;

7.4.2. iezīmēto pakalpojumu apmaksai paredzēto finansējumu novirza tām ārstniecības iestādes stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kurās finansējums tiek samazināts, ņemot vērā to, vai ārstniecības iestādei ir nepieciešamie resursi plānotā līguma apjoma pieauguma izpildei;

7.4.3. ja ārstniecības iestādēm attiecīgajos pakalpojumu veidos nav resursu līgumā plānotā apjoma pieauguma izpildei, tad dienests pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ir tiesīgs novirzīt tādu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu (to skaitā DRG pakalpojumu) apmaksai, kas sniegti neatliekamā kārtā virs līgumā plānotā apjoma.

8. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests virs plānotā gada finanšu apmēra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus neapmaksā, izņemot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, ko apmaksā līgumā paredzētā kopējā finanšu apmēra ietvaros, bet ievērojot nosacījumu, ka dienests nenovirza līgumā plānotos speciālistu sniegto pakalpojumu apmaksai paredzētos finanšu līdzekļus, lai samaksātu par izmeklējumiem, kas sniegti virs attiecīgajā pakalpojumu veidā līgumā plānotā gada apmēra.

9. Dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstveida iesniegumu, kas iesniegts līdz attiecīgā gada 1. novembrim, bet par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu pārvirzīšanu ambulatorās aprūpes pakalpojumu samaksai – līdz 1. augustam, var veikt šādas izmaiņas, izņemot gadījumu, ja finanšu līdzekļi piešķirti noteiktam mērķim:

9.1. iezīmēto pakalpojumu samaksai paredzētos finanšu līdzekļus kādā no pakalpojumu programmām ne vairāk kā 5 % apmērā novirzīt citai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmai, ievērojot pakalpojumu sadalījumu – neatliekamā kārtā vai plānveida kārtā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi;

9.2. ne vairāk kā 15 % no ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai plānotajiem finanšu līdzekļiem vienā pakalpojumu veidā novirzīt citam ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidam;

9.3. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzētos finanšu līdzekļus novirzīt ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, ja ārstniecības iestāde sniedz gan ambulatorās, gan stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus un nav sasniegusi līgumā noteikto finanšu apmēru. Šādā gadījumā tiek ņemti vērā dienesta vadības informācijas sistēmas dati par ārstniecības iestādes faktiski sniegto pakalpojumu apjomu."

2. Šo noteikumu 1.43., 1.47. un 1.49. apakšpunkts piemērojams ar 2019. gada 1. aprīli.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele