Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 16. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu par dzīvojamo telpu īri. Uzskatu, ka šis likums ir ļoti svarīgs gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam, jo mēs visi maksājam par dzīvokli vai no kāda to īrējam. Te ir jautājums par to, kā izmainīsies īres maksas, jo to lielumu ierobežo tikai uzturēšanas izdevumi. Pēc jaunā likuma tā faktiski ir tikai pārvaldīšana, ko var uzskatīt par algu. Tagad tā nebūs ierobežota, un īrnieki maksās tik, cik prasīs pārvaldnieks. Tādējādi šeit paveras plašs darbības lauks ne īpaši godīgiem pārvaldes uzņēmumiem, kas regulē un apsaimnieko pašvaldības vai valsts dzīvokļus.

Otrs punkts ir remonti. Mēs visi labi redzam, ka tos neveic, bet naudu par tiem tomēr iekasē. Ikviens var uzrakstīt tāmi, kurā attaisnot jebkuru remontu jebkurā lielumā. Apdrošināšanā arī iekļauta īres maksa, bet, manuprāt, vairumam cilvēku nav noslēpums, ka tieši ar apdrošināšanas kompāniju palīdzību atmazgā naudu. Tas nozīmē, ka īres maksa tikai palielināsies, un tas ļauj ne tikai saņemt ienākumus bez nodokļu maksāšanas, bet likumīgā ceļā palielināt arī uzturēšanas izdevumus.

Atsevišķi vajag runāt arī par peļņu, kas paredzēta jaunajā likumā un kas arī var būt iekļauta īres maksā. Aprobežot ar 10% un it kā sākt no 2007. gada... Bet, kā mēs labi redzam no pašreiz strādājošā likuma, definējums "var būt savākta" nozīmē, ka var būt savākta arī ārpus īres maksas.

Ļoti nepatīkams ir jaunais pants — drošības maksa un īres maksas avanss. Pēc maniem aprēķiniem, tas var būt sākot ar simts latiem, bet diez vai kāds spēs to samaksāt, īpaši, ja tie ir maznodrošinātie iedzīvotāji.

Rezumējot visu iepriekšminēto, var secināt, ka faktiski īres maksas griesti tiks atcelti, tos regulēs tirgus un labas attiecības ar saimnieku. Bet izlikto īrnieku nemaksātā sociālā nodrošināšana gulsies uz pašvaldības pleciem un netiks kompensēta no valsts budžeta.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija ir gandarīta ar Saeimas šodienas darbu, jo esam ražīgi pastrādājuši. Ir pieņemti vairāki, mūsuprāt, ļoti svarīgi likumprojekti.

Ar lielu novēlošanos Saeima beidzot nopietni ķērusies pie īres likumdošanas sakārtošanas. Šodien otrajā lasījumā parlaments bez garām debatēm pieņēma grozījumus Īres likumā, kas, kā jau to iepriekšējais runātājs norādīja, daļēji ievieš brīvā tirgus attiecības mūsu dzīvokļu saimniecībā. Tomēr vienlaikus gribētu nomierināt trūcīgos Latvijas iedzīvotājus, jo jaunpiedāvātais likumprojekts paredz vēl nebijušas sociālās garantijas tām personām, kas ir trūcīgas un darba nespējīgas, kā arī ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni. Līdz šim spēkā esošais vēl no Augstākās padomes laikiem pieņemtais Īres likums deva tiesības izlikt uz ielas jebkuru daudzbērnu ģimeni pat tad, ja uz īrnieku un viņa ģimenes locekli ienākumi nepārsniedz dažus desmitus latu. Šodien atbalstītais likumprojekts paredz, ka trūcīgās un darba nespējīgās personas varēs izlikt no dzīvokļa tikai tad, ja pašvaldība ierādīs citu dzīvošanai derīgu dzīvokli.

Tāpat jaunais likums paredz, ka tās organizācijas un uzņēmumi, kas sniedz komunālos pakalpojumus, tajā skaitā apsilda mūsu dzīvokļus, nevarēs atslēgt siltuma padevi tiem dzīvokļiem, kuru īrnieki nav parādā maksu par siltumu. Bez tam būs arī citas priekšrocības trūcīgām personām un tiem īrniekiem, kas godprātīgi pilda savus īres līgumus.

Tautas partija ir gandarīta arī par to, ka šodien tika atbalstīta vesela likumprojektu pakete, kas reglamentē finansu un kapitāla tirgus uzraudzības jautājumus.

Vēl partija atbalstīja nodošanai komisijās "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegto Lustrācijas likumu, kas beidzot, mūsuprāt, paredz atrisināt ļoti smagu mūsu pagātnes mantojumu, proti, čekas lietas. Tautas partija apzinās, ka tā ir ļoti grūta politiska problēma, bet šim jautājumam beidzot mūsu valstī jāpieliek punkts un ar likumu tas jāatrisina.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Redziet, kā liktenis izspēlē ar mums visādus jokus, jo vairāk nekā gadu Saeima runāja par to, ka no kalendāra ir vai nu izsvītrojams, vai atstājams 16. marts, proti, Latviešu karavīru atceres diena. Tādēļ šodien, 16. martā, man gribētos noliekt galvu to veco vīru priekšā, ar kuriem šī gada laikā arī man nācies ļoti daudz tikties, un to cilvēku priekšā, kuru ģimenes locekļi šo mūsu ļoti sarežģīto vēstures apstākļu dēl ir cietuši. Viņus atcerēties ir mūsu pienākums un goda lieta. Šajā atceres dienā man gribas dzīvot arī šajā gaisotnē.

Bet Saeimā, protams, notiek parastais darbs. Sociāldemokrātus vairāk gandarī šodien padarītais, nevis nepadarītais, tādēļ pieminēšu to, kas, manuprāt, pozitīvs šodien tika izdarīts.

Tas gadās reti, bet šodien ar vienas balss pārsvaru komisijām tika nodoti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas attiecas uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāta ierosināšanas procedūru. Mūsu valstī ļoti nepieciešama objektīva un neatkarīga tiesu vara. Politiskās neitralitātes princips, kas tiks ievērots, ja šie, arī sociāldemokrātu ierosinātie un citu frakciju parakstītie likumprojeka grozījumi stāsies spēkā, būs ļoti nozīmīgs.

Vēl gribētu uzsvērt, ka komisijām nodots ilgi gaidītais Lauku atbalsta dienesta likums. Tas ir ļoti svarīgi, zinot to situāciju, kāda pašlaik ir laukos. Es neskaidrošu tuvāk šo likumprojektu, jo tas tikko nodots komisijām, bet beidzot tas ir izdarīts.

Nedaudz žēl, ka tika noraidīti sociāldemokrātu priekšlikumi visos dabas rezervātu likumos ierakstīt vārdu "neprivatizējams". Tas nozīmētu, ka dabas rezervāti ir neprivatizējami. Diemžēl ar Saeimas balsojumu sociāldemokrātu priekšlikumi tika noraidīti.

Ļoti nozīmīga bija iniciatīva, kas nāca no "Tēvzemei un Brīvībai", tas ir tā sauktais likumprojekts par personām, kas sadarbojušās ar čeku. Manuprāt, tas ir nokavēts, jo likumprojekts bija sagatavots jau 1993. gadā. Tātad, parēķiniet, cik gadu pagājuši, lai cilvēki varētu aiziet un brīvprātīgi pieteikties, ka viņi sadarbojušies ar šīm institūcijām, lai tad beidzot mūsu tauta varētu attīrīties. Es uzskatu, ka pats galvenais ir nostāties to pusē, kas cietuši no čekas ziņotājiem un tām personām, kas tā vai citādi bija saistītas ar čeku. Šiem cilvēkiem šis jautājums vienmēr būs aktuāls.

Protams, sociāldemokrāti visu šo laiku un visus šos gadus rūpējušies par tiem cilvēkiem, kam jādzīvo īrētajos dzīvokļos. Mēs zinām, ka īres cenas bijušas pietiekami augstas, ka dzīvokļu īpašnieku rīcība bijusi nemotivēta un ka cilvēki ar maziem bērniem izlikti uz ielas. Tādēļ likumprojekts par dzīvojamo telpu īri, kas šodien tika skatīts Saeimā, ir ļoti nozīmīgs.

Vēl gribētu teikt, ka mums bija neskaitāmi daudz priekšlikumu par finansu un kapitāla tirgus uzraudzību, bet diemžēl tie tika noraidīti. Tomēr mēs cīnīsimies par tiem trešajā lasījumā.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Ja klausījāties mūsu sēdi, jūs dzirdējāt, ka šodien tiešām izskatīti daudzi jautājumi un pieņemti ļoti nozīmīgi likumi. Jaunā partija atbalstīja likumprojekta grozījumi likumā "Par tiesu varu" nodošanu komisijām. Mēs uzskatām — ja Valsts prezidentei jāpieņem tiesnešu zvēresti, tad nekādā gadījumā nav izslēdzams tas, ka viņai būtu tiesības izvirzīt arī kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Šis likumprojekts nekādā gadījumā neizjauc līdzsvaru starp Ministru kabinetu un prezidentes varu, jo, neskatoties ne uz ko, šo kandidātu pēc tam apstiprina Saeima. Ja esat lasījuši laikrakstu "Diena", tur ir ļoti labs raksts par varu līdzsvaru un tajā viss ir sīki izskaidrots.

Jaunā partija arī aktīvi piedalījās darbā, kas saistīts ar dzīvokļu īres likumu. Daudzus punktus mēs atbalstījām, izņemot divus, no kuriem viens ir par šo 12 mēnešu iepriekšējo samaksu. Jo patiešām — jauniem cilvēkiem un nabadzīgiem iedzīvotājiem, kuriem dzīvoklis jāīrē uz priekšu, ir ļoti grūti nodrošināt šo maksu.

Mēs neesam ļoti apmierināti ar šo likumu, jo tas daudzus cilvēkus var nostādīt grūtā situācijā. Bet katrā gadījumā ir patīkami, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pieņēmusi lēmumu, ka šis likums trešajā lasījumā tiks izskatīts pēc tam, kad pirmajā lasījumā būs sagatavots likums par pašvaldību palīdzību nabadzīgām un trūcīgām ģimenēm, kā arī ģimenēm ar maziem bērniem un invalīdiem. Tāpēc mēs kopumā šo likumu atbalstījām un turpināsim strādāt arī pie šī pašvaldību palīdzības likuma.

Jauno partiju gandarī arī tas, ka tika pieņemta Eiropas konvencija par bērnu adopciju, jo mūsu redzeslokā šis jautājums bijis vienmēr. Katrā ziņā šī konvencija līdz minimumam samazina nelikumības, kādas varētu būt ar bērnu adopciju uz ārzemēm. Tagad jāstrādā pie tā, lai ātrāk tiktu pieņemta Strasbūras konvencija.

Jaunā partija atgādina Latvijas iedzīvotājiem, ka Brīvo arodbiedrību savienība "Enerģija" sagatavojusi izmaiņas Enerģētikas likuma 20.pantam un sākusi parakstu vākšanu zem šī likumprojekta, jo to var nodot Centrālajai vēlēšanu komisijai tikai tad, ja to būs parakstījuši 10 000 balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Bet jāatceras tas, ka katrs paraksts jāapstiprina pie notāra, bet ar to ir zināmas problēmas, jo neviens negrib atkāpties no lielas naudas un piekrist tam variantam, ko piedāvā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība "Enerģija" — šos 45 santīmus. Bet jātiek galā arī ar šādām grūtībām.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Es aicinu šodien visus Latvijas iedzīvotājus atcerēties tos cilvēkus, kas cīnījās un atdeva savas dzīvības vai izgāja moku ceļus, kas cīnījās pret otrreizējo padomju okupāciju.

Mūsu frakcija un sociāldemokrātu frakcija lūdza Saeimu pārcelt pusdienas pārtraukumu no pulksten 12.30 uz 11.30, lai mēs varētu oficiāli piedalīties gājienā pie Brīvības pieminekļa. Tomēr manī izraisīja izbrīnu tas, ka Saeima mūsu lūgumu neatbalstīja. Tas ir kaut kas neredzēts, ja divas frakcijas lūdz un šis lūgums netiek izpildīts. Tā vienkārši ir mazākuma tiesību neievērošana un, manuprāt, pat tāds nedaudz zemisks gājiens. Jo viena no šīm frakcijām ir valdošajā koalīcijā. Nu, bet Dievs ar viņu! Tomēr tie bija cilvēki, kas cīnījās pret padomju okupāciju un to, lai nebūtu tāds 25.marts, ko mēs drīz atcerēsimies, kad 45 000 cilvēku tika izsūtīti uz Sibīriju.

Es pievienojos pārējiem kolēģiem, ka šī diena bija samērā ražīga likumu pieņemšanas ziņā. Īpaši gribu izcelt grozījumus Dzīvojamo telpu īres likumā. Bet man vislielāko gandarījumu radīja tas, ka beigās tika pieņemts tā saucamais Lustrācijas likums. Un, kā jau J.Lagzdiņa kungs iepriekš teica, šī tēma ir ļoti sasāpējusi. Tā ir traģēdija cilvēkiem, kuri ziņoja par saviem līdzpilsoņiem, un arī tiem, par kuriem ziņoja. Galu galā kādreiz šis jautājums jāatrisina likumīgā veidā, nevis to vienkārši norakstot un izliekoties, ka tādas problēmas vispār nepastāv. Man ar nožēlu jāsecina, ka Latvija kā parasti Baltijas valstu vidū vienmēr velkas astē, jo Igaunijā un Lietuvā šie likumi jau veiksmīgi darbojas, bet mums vēl priekšā garš un ilgs ceļš, lai Lustrācijas likumu pieņemtu visos trijos lasījumos. Domāju, ka te būs liela pretdarbība vai arī tādi priekšlikumi to grozīt, lai šis likums nevarētu darboties. Tādēļ es novēlu visiem deputātiem šā likuma izstrādē izturību, pacietību un lai tas viss veiksmīgi beigtos.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeimā bija samērā saspringta diena un tika izlemti ļoti nozīmīgi jautājumi. Daudzi no tiem gan vēl ne galīgajā lasījumā.

Es gribētu pieminēt trīs jautājumus — divos no tiem "Latvijas ceļš" balsoja pret un vienā — par. Par ko mēs balsojām pret un zaudējām ar vienu balsi? Tie ir grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz mainīt amatpersonu, kas turpmāk izvirzīs Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu, kas ir viens no svarīgākajiem varas amatiem valstī. Tātad, bija priekšlikums šo pilnvaru nodot Valsts prezidentei. Mūsuprāt, tas ir pretrunā ar Satversmi. Konstitūcijas grozīšana prasa kvalificētu Saeimas balsu vairākumu, tāpēc nevar pieņemt likumu grozījumus, kas ir pretrunā ar Satversmi, kamēr nav labota pati Satversme. Šobrīd konstitūcijā esošais Valsts prezidentes pilnvaru uzskaitījums uzskatāms par izsmeļošu: viņai ir tiesības nominēt Ministru prezidentu, viņa ir Nacionālo bruņoto spēku komandiere, viņa ieceļ vēstniekus un tā tālāk. Bet Augstākās tiesas priekšsēdētāja nominācija tur nav minēta. Satversmi nevar nedz paplašināt, nedz ierobežot ar kādu zemāku tiesību aktu, šajā gadījumā — ar likumu. Protams, var diskutēt, jo nebūt neuzskatām, ka šī brīža spēkā esošā kārtība ir ideāla. Bet mēs iestāsimies pret tiesību normu hierarhijas jaukšanu un pret tādu likumu pieņemšanu, kas ir tiešā vai netiešā pretrunā ar Satversmi.

Nākamais ir tā saucamais Lustrācijas likums, kas kaut kādā ziņā sasaucas ar pirms dažām nedēļām Tautas partijas iesniegto čekas maisu atvēršanas likumu. Arī šeit ir runa par čekistu apzināšanu, par to personu atklāšanu, kas sadarbojušās ar čeku, viņu vārdu publicēšanu, aicināšanu pieteikties, atzīties, vētīšanu, vērtēšanu un tā tālāk. Uzskatām, ka tas ir daudz par vēlu. Desmit gadus mēs dzīvojam neatkarības apstākļos, jaunā, citā, labākā valstī. Ja to gribēja darīt un ja tāda būtu bijusi politiskā griba, tas bija jādara pirms desmit, deviņiem vai astoņiem gadiem, bet ne tagad. Šobrīd, kad desmit gadus cilvēki dzīvojuši ar tiesībām ieņemt amatus, izņemot politiskus un tādus, kas saistīti ar valsts drošību, tik daudzi ierobežojumi kā paredz šis likumprojekts — cilvēkiem neļauj strādāt pat bankās un privātā biznesā, grauj tiesiskās paļāvības principu un sašaurina cilvēku tiesības. Turpretim Eiropas tiesību filozofija iesaka, ka turpmāk valsts drīkstētu tikai paplašināt individuālās personu tiesības, nevis tās sašaurināt. Atkārtoju vēlreiz — ierobežojumi šajā likumprojektā ir ļoti stingri un attiecināti pat uz privāto biznesu. Līdz šim sistēma, kas darbojusies neatkarības periodā, tika balstīta uz tiesisku jautājumu izlemšanas veidu, proti, tiesa noskaidro, ir vai nav bijis sadarbības fakts. Bet šodien nodotajā likumā paredzētas īpašas komisijas — vairs ne "troikas", bet piecu cilvēku sastāvā, kas nu vētīs un vērtēs, kā arī vesela rinda citu būtisku trūkumu. Iespējams, tas nav apzināts no likuma autora viedokļa, tomēr likums pieļauj "raganu medības", pret kurām "Latvijas ceļš" kategoriski iebilst.

Un vēl pavisam īsi par Dzīvojamo telpu īres likumu. Tie ir nopietni un diskutējami grozījumi, bet arī lielas sociālās aizsardzības garantijas. Mēs skatīsimies, lai uz trešo lasījumu šīs garantijas netiktu pazaudētas.

Saeimas preses dienests