Ekonomikas ministrs un finansu ministrs

Preses konferencē pēc vizītes Pasaules bankas

un Starptautiskā valūtas fonda gadskārtējā sanāksmē Honkongā

Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda gadskārtējā sanāksmē, kas šoreiz notika Ķīnas Tautas Republikas jaunajā provincē — Honkongā, galvenā uzmanība tikusi pievērsta divām globālās finansu pasaules attīstības tendencēm — kopš 1988. gada vērojamo kapitāla plūsmas aizvien lielāku pārorientāciju ārpus “G–7” līguma valstīm un strauji pieaugošo jauno, jo sevišķi Āzijas valstu lomu pasaules ekonomikā. Un šo pasaules ekonomikas attīstības tendenci, kas šajā sanāksmē formulēta kā princips “tirgus paplašināšana jaunos virzienos”, Latvijai ir jāprot veiksmīgi izmantot savās interesēs. Jo sevišķi tagad, kad jaunu tehnoloģisko iespēju piedāvājums pasaulē rada kapitāla netraucētas plūsmas iespējas, ko vairs neietekmē atsevišķu nacionālo tirgu robežas, — tā Honkongā gūtos iespaidus preses konferencē rezumēja finansu ministrs Roberts Zīle.

Latvijas valdības delegācijai sanāksmes ietvaros bijušas vairākas nozīmīgas tikšanās. Viena no tām — Baltijas un Ziemeļeiropas valstu pārstāvju pārrunas ar Pasaules bankas prezidentu Džeimsu Volfensonu, kuru laikā, analizējot Latvijai aktuālos finansu sistēmas sakārtošanas jautājumus, Roberts Zīle uzsvēris Pasaules bankas atbalstīto projektu finansējuma vadības biežo un nelietderīgo pārrāvumu problēmu. Savukārt Igaunijas valdības pārstāvji šajās sarunās izteikuši vēlmi ātrāk par paredzēto termiņu atdot Pasaules bankas kredītus, bet Lietuvas puse — neapmierinātību ar Starptautiskās finansu korporācijas, kas ir Pasaules bankas grupa un nodarbojas ar lielu privātu projektu atbalstu, nepietiekami aktīvo darbību Lietuvā.

Latvijas valdības delegācija tikās arī ar Pasaules bankas viceprezidentu Johanesu Linnu, kurš ir atbildīgs par sadarbību ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Atbalstot Latvijas vēlmi paaugstināt pārstāvniecības un līdz ar to arī ietekmes līmeni Pasaules bankas struktūrās vismaz līdz padomnieka statusam, šāda iespēja sarunās solīta jau laikā līdz 1999.–2000. gadam.

Sarunās ar Džonu Odlingu–Smī, Starptautiskā valūtas fonda Eiropas Otrā departamenta direktoru, tikušas uzsvērtas trīs pamattēmas — jau pabeigtā nākamā gada budžeta projekta izstrāde Latvijā; valsts civildienesta reformu turpināšanas nepieciešamība un Latvijas eksporta un importa negatīvās bilances problēma.

Tiekoties ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidentu Žaku de Larozjē, sarunu pamattemats bijusi iespēja 2000. gadā Rīgā organizēt ERAB kārtējo sanāksmi — pašlaik uz šī foruma mājvietas statusu pretendē arī Taškenta. Galīgais lēmums konferences rīkošanā tiks pieņemts jau līdz šī gada novembra sākumam, ņemot vērā abu pretendentu tehniskās iespējas.

Ik gadus Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda gadskārtējā sanāksmē foruma dalībniekus uzrunā arī viens no Baltijas valstu finansu ministriem, šoreiz to darījis Lietuvas pārstāvis. Tomēr kopīgo problēmu izklāsta sagatavošanā piedalījušās arī Latvija un Igaunija, īpaši uzsverot Baltijas valstīm pašlaik aktuālo jautājumu par sarunu sākšanu uzņemšanai Eiropas Savienības sastāvā un kopīgi atbalstot vienotās starta līnijas pozīciju.

Latvijas valdības delegācijas locekļiem Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda gadskārtējās sanāksmes ietvaros bijušas arī lietišķas tikšanās ar jau esošiem un potenciāliem investoriem Latvijā. Un, kā preses konferencē uzsvēra Roberts Zīle, šajās sarunās svarīgi bijis norādīt uz Latvijas puses vēlmi nevis aizņemties līdzekļus valsts garantētiem kredītiem, bet gan nepieciešamību piesaistīt investīcijas konkrētiem uzņēmējdarbības projektiem bez valsts garantijām.

Kā informēja ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, kurš vadīja sarunas ar Pasaules bankas pārstāvjiem par atbalstu konkrētiem uzņēmējdarbības projektiem Latvijā, tikušas pārrunātas investīciju iespējas Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvei un privatizācijas procesā iekļauto lielo valsts uzņēmumu pārstrukturizācijai. Kā pārrunās uzsvēruši Pasaules bankas pārstāvji, investīciju apjomu nākotnē būs iespējams aizvien palielināt, bet tā priekšnosacījums ir rūpīga un izvirzītajiem standariem atbilstoša finansu atbalsta pieteikumu programmu izstrāde Latvijā.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktore