Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumiem

1. pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces 2019. gada 23. janvārī pieņemtie Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumi.

2. pants. Līdz ar likumu izsludināmi Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumi.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 16. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 22. maijā

Pieņemti
Ventspils Augstskolas Satversmes sapulcē
2019.gada 23.janvārī

Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumi

Izdarīt Ventspils Augstskolas Satversmē (Latvijas Vēstnesis, 2007, 208.nr.; 2012, 59.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā – VeA) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas."

2. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. VeA ir atvasināta publiska persona, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. VeA ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. VeA ir tiesīga brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī ir atbildīga par VeA iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, par demokrātisma pamatprincipu, ētikas normu un normatīvo aktu ievērošanu."

3. Aizstāt 9.1.apakšpunktā vārdu "realizāciju" ar vārdu "īstenošanu".

4. Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10. VeA galvenās lēmējinstitūcijas ir:

10.1. Satversmes sapulce;

10.2. Senāts;

10.3. Rektors;

10.4. Akadēmiskā šķīrējtiesa."

5. Papildināt Satversmi ar 10¹.punktu šādā redakcijā:

"10.¹ VeA iekšējās revīzijas institūcija ir Revīzijas komisija."

6. Aizstāt 11.punktā vārdu "satversmes" ar vārdu "Satversmes".

7. Izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Satversmes sapulci 30 cilvēku sastāvā ievēlē uz trim gadiem saskaņā ar VeA Senāta apstiprināto VeA Satversmes sapulces vēlēšanu nolikumu. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā augstskolas personāla. Studējošos Satversmes sapulcē ievēlē Studentu padome. Satversmes sapulces ievēlēšanā ievēro šādas pārstāvības proporcijas:

akadēmiskais personāls – 60 procenti (18 pārstāvji);

studējošie – 20 procenti (6 pārstāvji);

vispārējais augstskolas personāls – 20 procenti (6 pārstāvji).

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Satversmes sapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc Rektors vai Senāts."

8. Aizstāt 17.punktā vārdus "citām darbinieku grupām" ar vārdiem "vispārējā augstskolas personāla".

9. Aizstāt 27.punktā vārdus "Augstskolu likumā paredzētajā" ar vārdiem "VeA Satversmē noteiktajā".

10. Aizstāt 28.1.apakšpunktā vārdu "augstskolas" ar abreviatūru "VeA".

11. Papildināt Satversmi ar 28.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.3. Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos – iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem."

12. Aizstāt 29.punktā vārdus "institūti, nodaļas, katedras" ar vārdiem "zinātniskie institūti".

13. Papildināt 30.punktu pēc vārda "apstiprinātu" ar vārdu "fakultātes".

14. Papildināt Satversmi ar 30.¹punktu šādā redakcijā:

"30.¹ Zinātniskā institūta augstākā lēmējinstitūcija ir tā zinātniskā padome, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu struktūrvienības nolikumu, kurš nosaka zinātniskā institūta darbības, finansēšanas, uzraudzības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Zinātniskā institūta operatīvo vadību īsteno tā direktors."

15. Izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

"32. VeA personālu veido:

32.1. akadēmiskais personāls – VeA akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

32.2. vispārējais augstskolas personāls;

32.3. studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti."

16. Papildināt 35.punktu pēc vārda "ievēro" ar vārdiem "Latvijas Republikas Satversmi".

17. Izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Studentu padome:

37.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

37.2. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

37.3. nosaka kārtību, kādā studējošos ievēlē augstskolas koleģiālajās institūcijās."

18. Papildināt Satversmi ar 47.¹punktu šādā redakcijā:

"47.¹ VeA ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Šo īpašumu pārvalda nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašuma."

Pieņemta
Ventspils Augstskolas Satversmes sapulcē
2006.gada 7.jūnijā

grozījumi pieņemti
Ventspils Augstskolas Satversmes sapulcē
2011.gada 13.aprīlī,
2019.gada 23.janvārī

Ventspils Augstskolas Satversme

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.)

PREAMBULA

Ventspils Augstskola ir dibināta 1997.gada 23.jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr.384 "Par Ventspils Augstskolas dibināšanu" ("Latvijas Vēstnesis" 1997, Nr.189).

Ventspils Augstskolas pirmo Satversmi pieņēma Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce 1998.gada 26.martā un to apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabinets 1998.gada 17.novembrī ar rīkojumu Nr.551.

Šo Satversmi pieņēma Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce 2006.gada 7.jūnijā.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā – VeA) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas.

2. Augstskolas juridiskā adrese ir Inženieru ielā 101a, Ventspils, LV-3601, Latvijas Republika.

3. VeA ir atvasināta publiska persona, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. VeA ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. VeA ir tiesīga brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī ir atbildīga par VeA iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, par demokrātisma pamatprincipu, ētikas normu un normatīvo aktu ievērošanu.

4. VeA darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, šī Satversme un citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti.

5. VeA ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu un tekstu "VENTSPILS AUGSTSKOLA" un "LATVIJAS REPUBLIKA".

II. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI

6. VeA darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas studijas un zinātniskos pētījumus, tā veicinot Latvijas intelektuālā potenciāla pieaugumu un Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū. Atbilstoši valsts akreditētajām studiju programmām VeA piešķir akadēmiskos un profesionālos grādus, kā arī profesionālo kvalifikāciju un izsniedz to apliecinošus dokumentus.

7. VeA uzdevumi ir:

7.1. sagatavot speciālistus, kuri būtu konkurētspējīgi gan Latvijas un starptautiskajā darba tirgū, gan zinātnē un kuri savā profesionālajā darbībā ievērotu vispārējos cilvēcības un cieņas principus;

7.2. veikt pētniecisko darbu, iespējami efektīvi izmantojot VeA akadēmiskā personāla potenciālu.

8. Tiesības studēt un iegūt augstāko izglītību VeA ir jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam un ārzemniekam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Personai, kura vēlas studēt VeA, ir nepieciešams iepriekš iegūt vidējo vai augstāko izglītību, ko apliecina attiecīgs dokuments. Uzņemšana VeA notiek konkursa kārtībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un VeA uzņemšanas noteikumiem. Ārzemnieki VeA var studēt arī uz noslēgto līgumu pamata.

9. VeA sava darbības mērķa un uzdevumu īstenošanai:

9.1. nosaka studiju saturu un formu, izstrādā studiju programmas un nodrošina to kvalitatīvu īstenošanu, izstrādā uzņemšanas noteikumus un nosaka imatrikulācijas kārtību, kā arī nosaka VeA zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus;

9.2. piešķir akadēmiskos un profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju, zinātniskos un akadēmiskos nosaukumus, izsniedz VeA diplomus. VeA nodrošina piešķirto grādu, nosaukumu, diplomu, profesionālās kvalifikācijas un apgūto studiju programmu atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

9.3. izstrādā mūžizglītības kursu programmas, nodrošina to kvalitatīvu apguvi un izsniedz šo kursu apguvi apliecinošus dokumentus;

9.4. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, komplektē personālsastāvu, nosaka personāla atalgojumu, kā arī darba slodzes, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību;

9.5. pastāvīgi informē sabiedrību par savu darbību un tās rezultātiem, attīsta sadarbību ar citām augstskolām un zinātniskās pētniecības iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, veicina studējošo un darbinieku apmaiņu, veicina augstskolas intelektuālā potenciāla zināšanu pārnesi uz uzņēmējdarbības vidi;

9.6. veic savam darbības profilam atbilstošu saimniecisko darbību saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un patstāvīgi nosaka sniedzamos pakalpojumus un to izcenojumus. Saimnieciskajā darbībā iegūtie ienākumi izmantojami tajā iesaistīto darbinieku darba apmaksai un augstskolas tālākās attīstības nodrošināšanai.

III. PĀRVALDE UN STRUKTŪRVIENĪBAS

10. VeA galvenās lēmējinstitūcijas ir:

10.1. Satversmes sapulce;

10.2. Senāts;

10.3. Rektors;

10.4. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

10.¹ VeA iekšējās revīzijas institūcija ir Revīzijas komisija.

11. VeA augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos – VeA Satversmes sapulce.

12. Satversmes sapulce ir VeA pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu.

13. Satversmes sapulci 30 cilvēku sastāvā ievēlē uz trim gadiem saskaņā ar VeA Senāta apstiprināto VeA Satversmes sapulces vēlēšanu nolikumu. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā augstskolas personāla. Studējošos Satversmes sapulcē ievēlē Studentu padome. Satversmes sapulces ievēlēšanā ievēro šādas pārstāvības proporcijas:

akadēmiskais personāls – 60 procenti (18 pārstāvji);

studējošie – 20 procenti (6 pārstāvji);

vispārējais augstskolas personāls – 20 procenti (6 pārstāvji).

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Satversmes sapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc Rektors vai Senāts.

14. Satversmes sapulce:

14.1. pieņem un groza VeA Satversmi;

14.2. ievēlē amatā un atceļ no tā Rektoru;

14.3. apstiprina un groza Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus un to vēlēšanu nolikumus;

14.4. ievēlē Senātu;

14.5. ievēlē Revīzijas komisiju;

14.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu;

14.7. noklausās rektora vai prorektoru pārskatu;

14.8. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanu rezultātus;

14.9. pilda citas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

15. Senāts ir VeA personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija 20 cilvēku sastāvā. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas VeA darbības sfēras. Senāts darbojas saskaņā ar tā nolikumu.

16. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trim gadiem. Senāta darbu vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Senāta priekšsēdētāju un viņa vietnieku Senāts ievēlē aizklātās vēlēšanās no senatoru vidus. Lai personu ievēlētu par Senāta priekšsēdētāju vai viņa vietnieku, vēlēšanās par viņu jānobalso vismaz divām trešdaļām no kopējā senatoru skaita. Par Senāta priekšsēdētāju un tā vietnieku nedrīkst ievēlēt rektoru, prorektorus, fakultāšu dekānus, fakultāšu prodekānus un fakultāšu nodaļu vadītājus. Senāta priekšsēdētāja un viņa vietnieka prombūtnes laikā Senāta sēdes vada no senatoru vidus ievēlēts sēdes vadītājs. Senāta priekšsēdētāju, Senāta priekšsēdētāja vietnieku no amata var atcelt Senāts ar divām trešdaļām balsu no kopējā senatoru skaita. Senāta priekšsēdētāja, Senāta priekšsēdētāja vietnieka atcelšanu no amata var ierosināt senatori.

17. Senāta ievēlēšanā tiek ievērotas sekojošas pārstāvības proporcijas:

no akadēmiskā personāla – 75 procenti (15 pārstāvji);

no studējošiem – 20 procenti (4 pārstāvji);

no vispārējā augstskolas personāla – 5 procenti (1 pārstāvis).

18. Senāts var izveidot padomes un komisijas, kuras darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem.

19. Senāts savu darbību izbeidz ar dienu, kad beidzas tā ievēlēšanas termiņš.

20. Studējošajiem augstskolas Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido augstskolas Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

21. VeA ir izveidots Padomnieku konvents, kas darbojas saskaņā ar tā nolikumu, kuru apstiprina VeA Senāts. Padomnieku konventa locekļus ievēlē VeA Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru VeA attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

22. Rektoru ievēlē VeA Satversmes sapulce, Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

23. Rektors atbild par VeA iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti, nodrošina VeA budžeta līdzekļu, kā arī VeA mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu, veicina VeA personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, kā arī veic citus Augstskolu likumā, VeA Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

24. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc VeA Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

25. Studiju, zinātniskās pētniecības un administratīvā darba vadības nodrošināšanai VeA ar Senāta lēmumu var izveidot vienu vai vairākus prorektoru amatus. Prorektorus pēc Rektora ieteikuma amatā apstiprina Senāts. Beidzoties Rektora, pēc kura ieteikuma amatā apstiprināts prorektors, pilnvarām, prorektora pilnvaras turpinās līdz jauna Rektora apstiprināšanai amatā.

26. Revīzijas komisija pārbauda VeA finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un VeA satversmei, veicot pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz VeA finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

27. Revīzijas komisiju uz trīs gadiem ievēlē Satversmes sapulce VeA Satversmē noteiktajā kārtībā. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt VeA administratīvā personāla pārstāvji.

28. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

28.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par VeA Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

28.2. strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

28.3. Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos – iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem.

29. VeA pamatstruktūru veido fakultātes, zinātniskie institūti un citas struktūrvienības. VeA struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. VeA struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Katras struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī par personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu un saglabāšanu.

30. Fakultātes augstākā lēmējinstitūcija ir dome, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu fakultātes nolikumu. Fakultātes operatīvo vadību īsteno dekāns, nepieciešamības gadījumā fakultātēs ar Senāta lēmumu var izveidot prodekāna amatus.

30.¹ Zinātniskā institūta augstākā lēmējinstitūcija ir tā zinātniskā padome, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu struktūrvienības nolikumu, kurš nosaka zinātniskā institūta darbības, finansēšanas, uzraudzības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Zinātniskā institūta operatīvo vadību īsteno tā direktors.

31. VeA operatīvās un stratēģiskās vadības pilnvērtīgai nodrošināšanai Rektoram, prorektoriem un fakultāšu dekāniem ir tiesības veidot padomdevēja institūcijas – padomes. Rektora un prorektoru izveidotām padomēm var būt nolikumi, kurus apstiprina Senāts. Fakultāšu dekānu izveidotām padomēm var būt nolikumi, kurus apstiprina attiecīgo fakultāšu domes.

IV. PERSONĀLS

32. VeA personālu veido:

32.1. akadēmiskais personāls – VeA akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

32.2. vispārējais augstskolas personāls;

32.3. studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.

33. VeA akadēmisko personālu veido:

33.1. profesori, asociētie profesori;

33.2. docenti, vadošie pētnieki;

33.3. lektori, pētnieki;

33.4. asistenti.

34. VeA operatīvo vadību veic Rektors un prorektori.

35. VeA personāls ir atbildīgs par savu darba pienākumu kvalificētu veikšanu un savā darbā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Augstskolu likumu, VeA Satversmi un citus normatīvos aktus.

V. STUDENTU PADOME

36. VeA studējošajiem ir sava pašpārvalde. Augstākā studentu pašpārvaldes institūcija ir Studentu padome – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija. Tā darbojas atbilstoši studējošo izstrādātajam nolikumam, ko apstiprina Senāts.

37. Studentu padome:

37.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

37.2. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

37.3. nosaka kārtību, kādā studējošos ievēlē augstskolas koleģiālajās institūcijās.

38. Studējošo ievēlēšanas kārtību un skaitu Studentu padomē nosaka Senāta apstiprināts Studentu padomes vēlēšanu nolikums.

39. Studentu padomes pārstāvjiem ir līdzdalības tiesības visu līmeņu VeA lēmējinstitūcijās, ja to nosaka attiecīgie VeA normatīvie akti, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem pārbaudījumos, ja to nosaka VeA studiju kārtību regulējoši normatīvie akti.

40. Studentu padome nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, Senātā, Akadēmiskajā šķīrējtiesā un citās augstskolas institūcijās.

41. Studentu padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā jāievēro visiem studējošajiem.

42. Studentu padome ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras VeA struktūrvienības par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

VI. VEA IZDOTO ADMINISTRATĪVO AKTU UN FAKTISKĀS RĪCĪBAS APSTRĪDĒŠANAS UN IEKŠĒJO KĀRTĪBU REGLAMENTĒJOŠO DOKUMENTU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

43. VeA izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

44. Personas, kuras nav augstskolas personāls, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgās augstskolas Rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas Rektors, tad personas, kuras nav augstskolas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

45. VeA iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus izdod un pieņem Rektors, prorektori, Satversmes sapulce un Senāts, ievērojot Augstskolu likuma, VeA Satversmes un citu normatīvo aktu noteikumus. Dokumenta izdevējs ir tieši atbildīgs par tā likumību un atbilstību VeA interesēm.

VII. ĪPAŠUMS, BUDŽETS UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

46. VeA īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

47. VeA finanšu resursus veido:

47.1. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

47.2. pašu ieņēmumi;

47.3. ziedojumi un dāvinājumi;

47.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

47.¹ VeA ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Šo īpašumu pārvalda nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašuma.

48. VeA ir tiesības veikt saimniecisko darbību, ar Senāta lēmumu dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt iestādes, to skaitā publiskās aģentūras, un zinātniskos institūtus, būt par biedru vai dibinātāju biedrībās un nodibinājumos, ievērojot Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, šo Satversmi un citus normatīvos aktus.

VIII. VeA REORGANIZĀCIJAS UN LIKVIDĀCIJAS KĀRTĪBA

49. Lēmumu par VeA reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par VeA reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

IX. VeA SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

50. VeA Satversmi un grozījumus tajā pieņem VeA Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Latvijas Republikas Saeima.

51. VeA Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.