Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Personu apliecinošu dokumentu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 18., 84. nr.; 2014, 140. nr.; 2017, 132., 147. nr.) šādus grozījumus:

1. 5. pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "elektroniskai identitātes pārbaudei" ar vārdiem "kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personas apliecība, kurā iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskajai identifikācijai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu elektronisko identifikāciju un elektronisko dokumentu apriti."

2. 9. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7)  Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniedz, ja viņam ir derīga personas apliecība, vai pasi izsniedz vienlaikus ar personas apliecību."

3. Pārejas noteikumos:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai ir Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība kopā ar Centrālās vēlēšanu komisijas vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātu vēlētāja apliecību personai, kurai nav derīgas Latvijas pilsoņa pases.";

papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5. Grozījums šā likuma 9. pantā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, kā arī 9. panta septītā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdz 2030. gada 31. decembrim minēto 9. panta pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz personu:

1) kura Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegusi ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī;

2) kura saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

3) kura ir izstājusies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;

4) kura saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;

5) kurai noteikta I invaliditātes grupa;

6) kura ir virs darbspējas vecuma;

7) kurai noteikts politiski represētās personas statuss.

6. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. Šo pārejas noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām personām pienākums saņemt personas apliecību ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.

7. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim šo pārejas noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajām personām, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 9. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 22. maijā