Pirms notikuma

Pie akadēmiķa Jāņa Endzelīna ciemos

Saulvedis Cimermanis, LZA akadēmiķis, — “Latvijas Vēstnesim”

Pēc nedēļas sestdien, 4. oktobrī, notiks kārtējā Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde, kas strādās “Letonikas” programmas ietvaros. Šoreiz to rīkojam kopā ar Valmieras rajona padomi un Valmieras pilsētas domi. Norises vietas — Valmieras Kultūras nams, Kauguru pagasta namā strādājošā Mūrmuižas Tautas universitāte un Kauguru pagasta “Mičkēni” — akadēmiķa, valodnieka Jāņa Endzelīna, kā arī viņa brāļa, sabiedriskā darbinieka un priekšzīmīgā lauksaimnieka Hermaņa Enzeliņa dzimtās mājas, kurās viņu dzimta dzīvo jau vairākas paaudzes. Sēdes pārrunu tēma saucas “Akadēmiķa Jāņa Endzelīna radošais devums”. Norise ievadīs akadēmisko pasākumu ciklu, ko veltīsim izcilā zinātnieka 125. dzimšanas dienas atcerei.

Valmierā par Jāni Endzelīnu runāsim galvenokārt kā par izcilu Latvijas zinātnieku — baltu valodu pētnieku, kura darbus un tajās izteiktās atziņas cienīja un respektēja daudzu zemju zinātnieki. Viņa darbi latviešu un vairāku citu tautu valodās izdoti gan Latvijā, gan ārzemēs. Starptautisko atzinību un cieņu Endzelīna devumam apliecina viņa ievēlēšana par daudzu pasaulē autoritatīvu zinātnisku biedrību, akadēmiju un universitāšu locekli dažādos statusos. Te minēsim tikai dažus: Helsinkos viņš bija starptautiskās Somugru biedrības korespondētājloceklis, Getingenē un Kēnigsbergā zinātnisko biedrību korespondētājbiedrs, Holandes un Zviedrijas Zinātņu akadēmijā — ārzemju loceklis, Čehu Zinātņu un mākslas akadēmijā — ārzemju loceklis, Kauņas un Upsalas universitātē — goda doktors, bij. PSRS Zinātņu akadēmijā — korespondētājloceklis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis viņš bija kopš tās dibināšanas 1946. gadā.

Paredzēts, ka Valmieras Kultūras namā kopsēdes ievadvārdus teiks Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Tālis Millers. Sekos Valmieras rajona padomes priekšsēdētāja Visvalža Skujiņa un Valmieras rajona valsts kultūras darba inspektores Anitas Apines stāstījums par kultūras dzīvi pilsētā un rajonā, īpašu uzmanību veltot tiem jautājumiem, kuri risināmi, lai saglabātu un tālāk attīstītu Valmieras novada tik bagātās kultūras darba tradīcijas. LZA īstenais loceklis Jānis Stradiņš iepazīstinās ar Jāņa Endzelīna zinātniskās darbības pamatlīnijām, it īpaši runās par viņa autoritātes lomu Latvijas Zinātņu akadēmijas tapšanā un darbības pirmajos gados. Diemžēl Akadēmiju nodibināja tikai profesora dzīves noslēguma posmā 1946. gadā, un viņa darbība tajā nevarēja pa īstam izvērsties ievērojamās gadu nastas un it sevišķi sabiedriski politiskās situācijas dēļ, kura akadēmiķim radīja daudz smagu pārdzīvojumu. LZA korespondētājlocekle Daina Nītiņa referēs par Jāņa Endzelīna mūža darbu latviešu valodas visu jomu izkopšanā. Tai viņš veltīja lielu uzmanību pedagoģiskajā darbā augstskolās, pētnieciskajā darbā Akadēmijā un citur, sabiedriskajā darbā dažādās komisijās, dziļi izstrādātajās grāmatās, zinātniskajos un populārzinātniskajos rakstos, arī grāmatās, kas iznāca viņa redakcijā. LZA goda loceklis Konstantīns Karulis runās par Jāņa Endzelīna devumu latviešu valodas vēstures izpētē un par to, kādā mērā viņš pats kļuva par latviešu valodas vēstures daļu un šīs vēstures veidotāju.

Pēc referātu un sākotnējo pārrunu noklausīšanās Valmieras Kultūras namā dosimies uz “Mičkēniem”, kur Hermaņa Enzeliņa mazmeita Olita Šmite stāstīs par Endzelīnu — Enzeliņu dzimtas un māju likteņiem, parādīs vēl saglabājušās ēkas, runās par iecerēm sētas turpmākajā uzturēšanā.

Pēc “Mičkēnu” apmeklēšanas sēdes norise turpināsies Mūrmuižas Tautas universitātē, kam 4. oktobrī sāksies 1997./1998. gada nodarbību cikls. Jānis Stradiņš klausītājus informēs par Valmierā pārrunāto. Pēc tam LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis stāstīs par Jāņa Endzelīna ieguldījumu latviešu etniskās vēstures jautājumu skaidrošanā, jo šis problēmu loks ir visai būtiska “Letonikas” programmas sastāvdaļa. Valmieras novads ir ļoti svarīgs latviešu etniskās vēstures jautājumu skaidrošanai. Tajā gadsimtu gaitā norisinājās intensīvi igauņu, latviešu un Vidzemes lībiešu kultūras sakari. Lībieši saplūda ar latviešiem, atstājot pēdējo kultūrā un valodā dziļas savas kultūras un valodas pēdas. Valmieras rajonā ietilpst vairāki pagasti ar lībiskā dialekta pazīmēm, ir atrasti daudzi tradicionālās materiālās kultūras objekti ar izteiktām paralēlēm igauņu un lībiešu tradicionālajās materiālajās kultūrās.

Kopsēdes organizētāji cer, ka sanāksmē izraisīsies aktīvas, turpmākos pētījumus rosinošas pārrunas. Līdzdalību tajās jau ir apsolījušas LZA īstenā locekle Aina Blinkena, habilitētā filoloģijas doktore Ingrīda Sokolova un filoloģijas doktore Melita Stengrēvica. Ceram arī uz citu kolēģu aktivitāti. Kopsēdes noslēgumā profesors Valdis Jancis atskaņos Zentas Mauriņas iemīļotās melodijas.

Taču sēdes organizētāji vēlas, lai norisei būtu arī kādi zinātniski praktiski rezultāti. Un viens no Valmieras kopsēdes nozīmīgiem zinātniski praktiskiem rezultātiem varētu būt Jāņa Endzelīna un Hermaņa Enzeliņa memoriālo istabu izveidošana. Tālākā nākotnē no tām varētu izaugt pat memoriālais muzejs. Tādai rīcībai ir pietiekams pamats. Nesen pieņemtajā valsts Muzeju likumā ir paredzēta valsts un pašvaldību muzeju pastāvēšana. Kauguru pagasta “Mičkēnos”, kā jau minēts, Jāņa Endzelīna un Hermaņa Enzeliņa dzimtajā sētā, ir saglabājušās ēkas un sētas situācija, kas saistītas ar viņu dzīvi un darbību. Ēku vairums celtas Hermaņa Enzeliņa saimniekošanas laikā Latvijas brīvvalsts gados un atspoguļo labi nostādītas Valmieras novada lauku sētas apbūvi, saimniekošanas veidu un sadzīvi.

Līdz mūsdienām ir nonākusi veca novadam raksturīga senlaicīga klēts, kas izmantota jau Hermaņa un Jāņa bērnībā un saukta par “Marēna klēti”. Ģimenē saglabājušās atmiņas, ka tajā dzīvojusi Jāņa Endzelīna aukle Marija Gaile. Viņa runājusi tik tīrā latviešu valodā, ka nākamais profesors jau bērnībā nolēmis kļūt par valodnieku.

Endzelīnu — Enzeliņu dzimtas pēcteči, kas kopš 1945. gada dzīvo ārzemēs, ir atguvuši sētu savā īpašumā un rūpējas par tās sakopšanu un sakārtošanu. Jau pilnā mērā ir izremontēta kolektīvās saimniekošanas gados nolaistā, 30. gadu vidū celtā dzīvojamā māja. Tās vienā galā stāv tukšas divas plašas istabas, kuras H. Enzeliņa mazmeita Olita Šmite un viņas ģimenes locekļi vēlētos redzēt kā vectēva un viņa brāļa memoriālās istabas. Ap ēkām ir saglabājušies pirms vairākām paaudzēm iestādītie, tagad pamatīgi sakuplojušie koki. Jau no tālienes tie rada novada un visas Vidzemes vecsaimniecībām tipisko kultūrainavu, kurā zem kuplajiem kokiem un to tuvumā ir paslēpušās sētas būves.

Par Jāņa Endzelīna un Hermaņa Enzeliņa dzīvi un darbību ir atrodams bagāts, labi eksponējams materiāls. Tie ir dažādi arhīvos saglabāti dokumenti, viņu publicētās grāmatas un raksti, fotoattēli, kas ataino dzīves un darba norises, apbalvojumi un citi materiāli. Bagāts ir arī dažādu publikāciju un to ilustrāciju klāsts, kurās atainota abu brāļu dzīve, radošā darbība. Līdzdalība sabiedriskās, saimnieciskās, zinātniskās dzīves un citādās norisēs. Minamas arī recenzijas, laikabiedru un kolēģu vērtējumi par viņu veikumu, kas lasāmi dažādos izdevumos. Dažkārt tie ir visai pretrunīgi, pat krasi noliedzoši, jo rakstītāji ir piederējuši atšķirīgiem sabiedriski politiskiem grupējumiem, ideoloģiskiem virzieniem, zinātnes skolām. Nereti visai atšķirīgs ir bijis arī rakstītāju zināšanu līmenis.

H. Enzeliņa dzimtas locekļi ir saglabājuši daudzus nepublicētus visai interesantus fotoattēlus un dokumentus, tajā skaitā Kārļa Ulmaņa vēstules H. Enzeliņam, kuras pēdējo nedēļu laikā publicē “Latvijas Vēstnesis”. Šo vēstuļu kultūrvēsturiskai analīzei būtu veltāms īpašs pētījums.

Memoriālo istabu un muzeja veidošanas sakarā svarīgs uzdevums būtu J. Endzelīna un H. Enzeliņa personīgo lietu sameklēšana un izvietošana ekspozīcijā.

Un pats galvenais — šāda iecere varētu īstenoties vienīgi ar Valmieras pilsētas domes, Valmieras rajona padomes un Kauguru pagasta padomes finansiālu un citādu atbalstu.

Otrs kopsēdes zinātniski praktiskais rezultāts būs žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” 1998. gada 1. numurs, kuru veltīsim akadēmiķa Jāņa Endzelīna 125. dzimšanas dienas atcerei. Tajā publicēsim rakstus, kuru pamatā būs Valmierā un Mūrmuižā nolasītie referāti un viss pārrunās teiktais. Publicēsim arī dažādus materiālus par Valmieras novadu un Endzelīnu — Enzeliņu dzimtu.

Trešais zinātniski praktiskais rezultāts varētu būt Zinātņu akadēmijas daudzpusīga sadarbība ar Valmieras un novada kultūras, mācību un zinātniskās pētniecības iestādēm, kas varētu vainagoties ar dažādu projektu izstrādi un īstenošanu, ar lekciju cikliem, publikāciju gatavošanu un izdošanu un ar citu.

1997. gada 22. septembrī Rīgā