Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Kā nošķirt normatīvos un tiesību aktus

Valentīna Skujiņa, LZA korespondētājlocekle, — “Latvijas Vēstnesim”

Ja praksē lietotu terminu nozīme nav skaidra, kamēr nav sagatavoti attiecīgās nozares terminu un to definīciju krājumi (standarti, ieteikumi vai tml.), labs padomdevējs ir skaidrojošās vārdnīcas. Protams, tās izmantojot, jāatceras, ka vispārlietojamās valodas skatījumā nozīmes skaidrojums kaut kādā mērā var atšķirties no attiecīgā nozares termina definīcijas. Tomēr gadījumu vairumā terminus cenšas veidot tādus, lai tie nebūtu pretrunā ar vārdu nozīmēm vispārlietojamā valodā.

Kā liecina mūsu rīcībā esošās vārdnīcas, t.i., viensējuma (R., 1987) un 8 sējumu (R., 1972—1996) skaidrojošās vārdnīcas, tiesības savā pirmajā nozīmē ir `valsts varas institūciju aktos noteiktas un sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās noteikumi, to kopums'. Līdz ar to tiesību akti ir valsts varas institūciju pieņemtie dokumenti, kas regulē sabiedriskās attiecības, nosakot uzvedības normas un izturēšanās noteikumus. Varam teikt arī tā: tiesību akti ir dokumenti, kuros ietvertas tiesību normas. LR Ministru kabineta praksē par tiesību aktiem tiek uzskatīti likumi, noteikumi, instrukcijas, ieteikumi un rīkojumi, kā arī MK lēmumi, kas noformēti atbilstoši noteiktām prasībām. Lai visus šos dokumentus varētu saukt par tiesību aktiem, nepieciešams noteikums ir to sakars ar sabiedrisko attiecību sfēru, jo par tiesībām runājam tikai attiecinājumā uz cilvēkiem, sabiedrību.

Normatīvs ir tāds, kas ir normas noteikts vai kas nosaka normu. Norma ir `sabiedrībā atzīts noteikums tam, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (kādā darbībā procesā u.tml.)'. Normas var attiekties gan uz cilvēku attiecībām sabiedrībā, gan uz citām sfērām. Runājam par gaisa mitruma normu, izstrādes normām, patēriņa normām, literārās valodas normām u.c.

Normatīvie akti ir dokumenti, kas ietver normas — gan tiesību normas (kas regulē sabiedrības attiecības), gan citas normas. Tautsaimniecībā ir svarīgi ievērot normas, kas regulē, piemēram, ražošanu, produkcijas kvalitāti, atbilstību starptautiskiem standartiem u.c.

Tātad termins normatīvie akti izsaka plašu jēdzienu un daļa no tā ir tiesību akti.

Pievērsīsim uzmanību arī tam, kā vārdnīcā skaidrots termins cilvēka tiesības — `tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības.., kā arī pienākumus (izcēlums mans — V.S. ) pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem'. Kā būsim novērojuši, pārsvarā mūsu sabiedrībā runā par tiesībām, bet tiesību normu saikni ar pienākumiem aizmirst.