Ministru kabineta rīkojums Nr. 233

Rīgā 2019. gada 22. maijā (prot. Nr. 24 13. §)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 50.0. versijā projekta "Jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana (ESTAPIKS2)" (turpmāk – projekts) aprakstu.

2. Noteikt projekta izmaksas 500 000 euro apmērā.

3. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Tieslietu ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība'' 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa ''Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību'' 2.2.1.1. pasākuma ''Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība'' (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

4. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 ''Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība'' 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa ''Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību'' 2.2.1.1. pasākuma ''Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība'' īstenošanas noteikumi'' iekļautajiem nosacījumiem.

5. Noteikt Tieslietu ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

6. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu plānotās uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 75 000 euro gadā, un Tieslietu ministrijai izvērtēt esošās informācijas sistēmas uzturēšanai paredzēto finansējumu un citus iespējamos ietaupījumus un, ja nepieciešams, papildu finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 22. maija
rīkojumu Nr. 233)

Uzlabotas Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmas (turpmāk – ESTAPIKS) versijas izstrādes un ieviešanas mērķis ir nodrošināt elektronisku Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu pārņemšanas, ieviešanas un kontroles procesu, elektronisku pārkāpumu procedūru uzskaiti un elektronisku ES, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesu lietu uzskaiti.

1. Uzlabot ES tiesību aktu pārņemšanas procesu un nodrošināt ES tiesību aktu pārņemšanas procesu un nacionālo tiesību aktu izstrādes procesu sasaisti.

Īstenojot projektu, paredzēts izstrādāt risinājumu, lai uzlabotu ES tiesību aktu pārņemšanas procesu, samazinot sistēmas lietotāju manuālo darbu, nodrošinot tos ar automātiskiem atgādinājumiem un brīdinājumiem un uzlabojot dažādu ministriju sistēmas lietotāju sadarbību.

Risinājums tiks veidots, lai ES tiesību aktu pārņemšanas koordinēšana un nepieciešamo nacionālo tiesību aktu izstrāde noritētu kā vienots process, neskatoties uz to, ka iesaistītie darbinieki strādā divās dažādās sistēmās. Plānots, ka izstrādātais risinājums nodrošinās regulāru datu apmaiņu starp sistēmām, līdz ar to gan ES tiesību aktu pārņemšanas procesos iesaistītie darbinieki būs informēti par nacionālo tiesību aktu izstrādi, gan nacionālo tiesību aktu izstrādē iesaistītie darbinieki būs informēti par ES tiesību aktu pārņemšanai nepieciešamajiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem. Tādējādi darbinieki, kuri ir atbildīgi par ES tiesību aktu pārņemšanu, tiks nodrošināti ar papildu datiem, un viņi būs spējīgi labāk veikt ES tiesību aktu pārņemšanas kontroles funkcijas un ātrāk identificēt ES tiesību aktus, kuru pārņemšana var netikt veikta noteiktajā termiņā.

Projekta īstenošanas mērķis ir nodrošināt, lai iesaistīto institūciju vadošajiem darbiniekiem būtu pieejama aktuāla informācija par procesa gaitu gan no ES tiesību aktu pārņemšanas skatupunkta, gan no nacionālo tiesību aktu izstrādes skatupunkta.

2. Uzlabot sabiedrības un citu institūciju informēšanu par ES tiesību aktu pārņemšanas procesa gaitu.

Īstenojot projektu, paredzēts izstrādāt ērtu un mūsdienīgu ārējo portālu, kurā jebkurš sabiedrības loceklis vai institūcijas, tai skaitā dažādu ministriju darbinieki, var iepazīties ar informāciju par ES tiesību aktu pārņemšanai plānotajām darbībām un to izpildes statusu, kā arī paredzēts izstrādāt funkcionalitāti, kas nodrošinās iespēju regulāri saņemt informāciju par ES tiesību aktu pārņemšanas procesa gaitu.

3. Uzlabot ministriju darbinieku sadarbību ES Tiesas, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesu lietu uzskaitē un uzlabot sabiedrības informēšanu par ES Tiesas, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesu lietām.

Mērķis ir izstrādāt risinājumu, kas nodrošina ministriju darbiniekiem iespēju iepazīties ar ES Tiesas, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesu lietu datiem, piedalīties dažādos pasākumos, kas nepieciešami, lai sagatavotu Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) nostāju, kā arī iespēju pieteikties saņemt jaunumus konkrētā tiesas lietā.

Projekta mērķis ir nodrošināt sabiedrībai iespēju iegūt informāciju par ES Tiesas, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesu lietām un sekot līdzi jaunumiem šajās lietās.

1. ESTAPIKS uzlabotās versijas izstrāde un ieviešana.

2. Ārējā portāla www.estiesibas.lv izstrāde un ieviešana.

3. Datu apmaiņas saskarņu izstrāde vai uzlabošana ar:

3.1. ES informācijas sistēmu (https://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv), no kuras tiek iegūta informācija par pieņemtajiem ES tiesību aktiem, ES Tiesas, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesu spriedumiem, rīkojumiem par tiesvedības izbeigšanu un Ģenerāladvokātu secinājumiem;

3.2. Vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu;

3.3. Latvijas Saeimas likumprojektu reģistru;

3.4. Eiropas Komisijas uzturēto valsts izpildes pasākumu paziņošanas sistēmu, kurā ES dalībvalstis sniedz paziņojumus par izpildes pasākumiem.

Projekta īstenošana nodrošinās ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem.

Iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim tiks pilnveidoti trīs publiskās pārvaldes darbības procesi:

1) ES tiesību aktu pārņemšana, ieviešana un kontrole;

2) pārkāpumu procedūru uzskaite;

3) tiesu lietu uzskaite.

Pēc projekta īstenošanas valsts pārvaldei un sabiedrībai būs vairāki ieguvumi un resursu ietaupījums, kas atsvērs ieguldītās investīcijas.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam ESTAPIKS attīstības izmaksas ir 500 000 euro. Papildus jāparedz 75 000 euro gadā sistēmas uzturēšanai jeb 15 %. Izmaksu indikatīvais sadalījums ir šāds:

1) informācijas sistēmas funkcionalitātes, tai skaitā drošības atjauninājumi – 5 %;

2) sistēmas nepārtrauktas darbības nodrošināšana, operatīva reaģēšana problēmu gadījumos – 8 %;

3) informācijas sistēmas tehniskais atbalsts un drošības pārvaldība – 2 %.

Kopā 10 gadu periodā projekta izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 1 250 000 EUR.

ESTAPIKS versija ir būvēta uz novecojušas tehnoloģiskās bāzes, kas jebkurā brīdī var pārtraukt darbību un var nebūt pieejama. Ja ESTAPIKS pārtrauktu darboties, tad Tieslietu ministrijai (turpmāk – TM) un citām ministrijām vienīgā iespēja būtu īstenot ES tiesību aktu pārņemšanas kontroles un koordinācijas procesu ar e-pastu un papīra dokumentu palīdzību vai sazinoties telefoniski. TM darbiniekiem rakstiski vai elektroniski būtu jāinformē par jauniem ES tiesību aktiem, kurus nepieciešams pārņemt, jālūdz ministrijas informēt par plānotajiem ES tiesību akta izpildes pasākumiem, regulāri jālūdz papildināt tabulu Word formātā ar aktuālu informāciju par tiesību aktu virzību, kā arī ar vēstuļu vai e-pastu palīdzību vai telefoniski jāatgādina par pārņemšanas termiņiem, pašiem jāuztur ES tiesību aktu reģistrs, kurā apkopot visu saņemto informāciju. Šāds kontroles un koordinācijas procesa īstenošanas veids ir ļoti laikietilpīgs un prasa daudz manuāla darba gan TM kā kontrolējošai iestādei, gan citām iesaistītajām ministrijām.

Kopā gada laikā būtu nepieciešamas 49 050 euro papildu izmaksas (10 gadu laikā papildu izmaksas būtu 490 500 euro), pieņemot, ka:

1) gadā tiek izdoti apmēram 600 ES tiesību akti, attiecībā uz kuriem jānodrošina pārņemšanas ieviešanas kontrole un koordinācija;

2) lai nodrošinātu ES tiesību aktu koordinēšanu un kontroli, TM būtu nepieciešama atbilstoša speciālista iesaiste uz 1,5 slodzi (piekritības izskatīšanai un apstiprināšanai, izpildes statusa noskaidrošanai un uzturēšanai vienotā reģistrā un citām ar koordināciju un kontroli saistītajām darbībām). Attiecīgās kvalifikācijas speciālista algas izmaksas būtu 36 787 euro gadā (vienas slodzes izmaksas ir 24 525 euro gadā);

3) iesaistītajām ministrijām viena ES tiesību akta apstrādei papildus būtu nepieciešams nodrošināt vēl vidēji divas stundas manuāla darba, kas gada laikā visās ministrijās būtu apmēram pusslodze speciālista darba, kura izmaksas būtu 12 263 euro gadā.

ESTAPIKS versija ir būvēta uz tik vecas tehnoloģiskās bāzes, ka tā var jebkurā brīdī pārtraukt strādāt, šādā gadījumā TM vienīgā iespēja būtu nodrošināt informācijas un dokumentu apriti tiesu lietās starp ministrijām, izmantojot e-pastu, papīra dokumentus vai sazinoties pa telefonu. Dažādu tiesu lietu kopīgais skaits ir ļoti liels. Visvairāk papildu manuālais darbs būtu nepieciešams, lai apstrādātu ES tiešās tiesas lietas.

Kopā vienas ES tiešās tiesas lietas apstrādei būtu nepieciešams papildus apmēram pusslodzes speciālista darbs, un tā izmaksas gadā būtu 12 263 euro (10 gadu laikā papildu izmaksas būtu 122 630 euro), pieņemot, ka:

1) nedēļā tiek apstrādātas vidēji 25 ES tiešās tiesas lietas;

2) vidēji vienas ES tiešās tiesas lietas apstrādei TM un ministrijām informācijas saņemšanai, atbildes nosūtīšanai, iesaistes gadījumā vairākkārtējai komunikācijai ar TM darbiniekiem būtu nepieciešamas vismaz četras stundas papildu manuāla darba.

Ja ES tiesību aktu pārņemšanas termiņš tiek kavēts, Latvijai jāmaksā soda nauda un kavējuma nauda. Soda nauda var tikt noteikta no 156,4 euro dienā līdz 3128 euro dienā un kavējuma nauda no 476 euro dienā līdz 28 560 euro dienā, līdz ar to tās var būt ievērojamas naudas summas. Pat ja tikai viena ES tiesību akta ieviešana kavējas tikai par vienu nedēļu (septiņām dienām), kopējā soda naudas un kavējuma naudas summa var būt 113 120 euro (pieņemot, ka vidējā soda naudas summa par vienu dienu ir 1642 euro un vidējā kavējuma naudas summa par vienu dienu ir 14 518 euro).

Saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā Latvijā bija septiņas pārkāpuma procedūras, bet līdz šim ir izdevies izvairīties no soda un kavējuma naudas maksāšanas, jo valstīm tika dota iespēja novērst trūkumus noteiktā laikā jau pēc ES tiesību akta pārņemšanas termiņa beigām. Šobrīd tiesiskais regulējums ir mainījies un tiks piemērotas daudz stingrākas prasības un soda un kavējuma maksas tiks aprēķinātas jau ar pirmo kavējuma dienu. Līdz ar to ir daudz lielāka varbūtība, ka Latvijai būs jāmaksā soda un kavējuma naudas.

Pat ja 10 gadu laikā ES tiesību aktu pārņemšanas kavējumi būtu tikai trijos gadījumos, kopējais soda naudas apmērs būtu 339 360 euro. Latvijai piestādītās soda naudas būtu jāmaksā no valsts budžeta, un šos līdzekļus nebūtu iespējams izmantot citu sabiedrībai svarīgu mērķu īstenošanai.

Šobrīd informāciju par ES tiesību aktu pārņemšanas procesu un jaunumiem ES Tiesas lietās iegūt ir sarežģīti un darbietilpīgi, jo interesentam ir manuāli vairākas reizes jāpārbauda informācija. Kopumā viena ES tiesību akta pārņemšana vai ES Tiesas lietas iztiesāšana var ilgt pat gadiem. Jaunizveidotā sistēma dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt nepieciešamo informāciju ātri un ērti, izmantojot pierakstīšanos uz jaunumiem. Šobrīd nav pieejama precīza statistika par to, cik liela varētu būt iedzīvotāju, uzņēmēju un valsts/pašvaldību iestāžu darbinieku interese par ES tiesību aktu pārņemšanu un ES Tiesas lietām.

Kopā gadā interesentiem būtu nepieciešamas indikatīvi 1750 stundas informācijas meklēšanai un apstrādei, līdz ar to papildu izmaksas gadā būtu 12 845 euro¹ (1750 stundas x 7,34 euro (vidējā stundas likme) = 12 845 euro) un 10 gadu laikā 128 450 euro, pieņemot, ka:

1)  gadā varētu interesēties vismaz par 250 dažādu ES tiesību aktu pārņemšanas statusu un/vai ES Tiesas lietu statusu gadā;

2) informācijas pirmreizējai atrašanai būtu jāvelta apmēram viena stunda gadā, jo būtu nepieciešams noskaidrot konkrētus ES normatīvā akta metadatus vai ES Tiesas lietas metadatus. Ņemot vērā šos datus, būtu nepieciešams meklēt informāciju dažādos avotos un izdarīt secinājumus par statusu (250 lietas x viena stunda = 250 stundas gadā);

3) informācija būtu manuāli periodiski jāpārbauda, jo ES tiesību akta pārņemšana un ES Tiesas lietas var ilgt arī vairākus gadus un to, ka pārbaudes tiktu veiktas vidēji reizi mēnesī un katra šāda pārbaude vidēji prasītu 0,5 stundas (jo pārbaudes jāveic gan ESTAPIKS ārējā portālā, gan jāpārbauda saistīto nacionālo tiesību aktu statuss citās sistēmās) (250 lietas x sešas stundas gadā = 1500 stundas gadā).

Esošais ārējais portāls ir izveidots pirms vairākiem gadiem, un tā dizains un funkcionalitāte neatbilst mūsdienu prasībām, jo informācijā ir grūti orientēties, tā ir grūti pārskatāma un meklēšana ir komplicēta. Izstrādājot ārējā portāla jauno versiju, tiks nodrošināta iespēja lietotājiem, kuri ārējā portālā vēlēsies iepazīties ar informāciju par ES tiesību aktu pārņemšanu un ES Tiesas lietām, ērtāk iegūt informāciju un līdz ar to lietotājiem būs jāpatērē mazāk laika. Pieņemot, ka ārējo portālu gada laika apmeklēs 10 000 lietotāju un katrs no tiem ieekonomēs vidēji 18 minūtes, gada laikā papildu izmaksas būs 3000 stundas jeb 22 012 euro (3000 stundas x 7,34 euro (vidējā stundas likme) = 22 020 euro), 10 gadu laikā 220 200 euro.

Projekta īstenošanas indikatīvais sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā varētu būt 688 010 euro un indikatīvais finanšu ieguvums 10 gadu laikā varētu būt 613 130 euro, kas kopā ir 1 301 140 euro. Savukārt 10 gadu laikā projekta izmaksas veidos 1 250 000 euro, no tām 500 000 euro ir projekta īstenošanas izmaksas un 750 000 euro ir uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to kopējais ieguvums no projekta ir lielāks nekā plānotās investīcijas.

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns